12. martā, Berlīnē, Vācijā sākās starptautiskais tūrisma gadatirgus “ITB 2004”, kurā Latvijas dalību organizē Tūrisma attīstības valsts aģentūra. Latvijas stendā tiks pārstāvēti 13 tūrisma uzņēmumi: nacionālā aviosabiedrība “AirBaltic”, tūrisma firmas: "Baltic Travel Group", “Baltic Tours”, “Impro Travels”, "Latvia Tours", “TAS”, “Averoja”, viesnīca "Radisson SAS Daugava", organizācija “Inspiration Riga”, Kurzemes, Zemgales un Latgales tūrisma asociācijas, kā arī Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centrs. Latvijai šajā gadatirgū būs 50 m? liels stends. 15. martā Latvijas stendu izstādē “ITB” apmeklēs Vācijas parlamentāriešu grupa 15 cilvēku sastāvā, lai apspriestu Latvijas un Vācijas sadarbību tūrisma jomā. Starptautiskais tūrisma gadatirgus “ITB 2004” ilgs 5 dienas, no 12. marta līdz 16. martam, Berlīnes izstāžu centrā “Messe Berlin”. “ITB Berlin” ir lielākais tūrisma gadatirgus Eiropā un pasaulē, kas katru gadu pulcē ap 130 tūkstošu cilvēku un kurā tiek pārstāvētas 180 dažādas valstis. 2003. gadā gadatirgus dalībnieku skaits sasniedza 9 971, no kuriem 7 742 bija ārvalstu dalībnieki. Šogad izstādi “ITB” plāno apmeklēt 6700 žurnālisti no 80 valstīm. Par šīs izstādes lielo nozīmi liecina fakts, ka 30% gadatirgus apmeklētāju ir ārvalstnieki. Izstādes “ITB” kopējā platība ir 150 000 kv.m. Latvijas stenda apmeklētājiem tiek piedāvāts plašs informācijas materiālu klāsts par tūrisma iespējām Latvijā, tai skaitā jaunā Latvijas tūrisma tēla brošūra un praktiskās informācijas lapa vācu valodā. Vācija Latvijai ir ļoti nozīmīgs tūrisma un stabils tūrisma tirgus, kas ik gadu palielinās. 2003. gadā 8% jeb 197 tūkstoši no ārvalstu tūristiem, kas ieradās Latvijā, bija vācieši, tādējādi ieņemot trešo vietu ārvalstu ceļotāju vidū Latvijā. Vācijas viesu skaits Latvijas viesnīcās un tūristu mītnēs 2003. gadā, salīdzinot ar 2002. gadu, ir palielinājies par 29% jeb 14 105 tūkstošiem, sasniedzot 62 649 viesu no Vācijas. Ceļotāji no Vācijas pagājušogad Latvijā ir iztērējuši 19 miljonu latu, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem ārzemju tūristu vidū. Šogad Tūrisma attīstības valsts aģentūra sadarbībā ar reģionālajām tūrisma asociācijām plāno organizēt vācu žurnālistu vizīti Latvijā. Papildus informāciju par starptautisko tūrisma gadatirgu “ITB” var meklēt mājas lapā: www.itb-berlin.de. Avots: TAVA

Starptautiskajā tūrisma gadatirgū ITB Berlīnē ikviens var iegūt visplašāko un visaktuālāko informāciju par ceļojumiem visā pasaulē. Dažu minūšu laikā no Austrālijas līdz Kiprai – ITB tā nav problēma. Interesentiem atliek vien caurstaigāt plašās izstādes halles. Šogad savu dalību ITB Berlīnē ir pieteikuši 9 000 dalībnieki no 180 valstīm. Pirmo reizi tiks pārstāvēta tāda valsta kā Eritreja un Parīzes Disneilande. Starptautiskais tūrisma gadatirgus ITB apvieno tūrisma nozares speciālistus un patērētājus. Šī gada centrālā tēma profesionāļu vidū tiks veltīta saimnieciski sarežģītajai situācijai tūrismā. Turpretī patērētājus interesēs atbilde uz jautājumu “kurp doties atvaļinājumā 2004. gadā?” Īpašu patērētāju interesi varētu šogad piesaistīt ASV, kas ir saistīts ar vājo ASV dolāra kursu. Izstādes rīkotāji ir sadalījuši halles pēc atsevišķām valstīm vai pasaules reģioniem, kā arī daļēji pēc ceļojumu veidiem. Tā piemēram, šogad kruīzu ceļojumu piedāvātāji atradīsies 14.1 hallē, bet 5.1 pulcēsies tūrisma izglītības iestādes. Turpretī 10.1 hallē tiks prezentēts kultūras tūrisms, kur šogad savu dalību ir pieteikušas vairāk kā 300 kultūras iestādes. Pēc veiksmīgā starta 2003. gadā, arī šogad tiks prezentēts dabas aizsardzībai veltīti piedāvājumi ceļotājiem (7.2a hallē). Bez wellnesa tēmas ITB neiztikt. Šogad pirmo reizi tiks organizēts “wellnesa forums”, kura mērķis ir radīt “gaismu wellnesa džunģļos”. Ikviens hallē 7.1a varēs atrast arī sev piemērotu welnesa viesnīcu. Šogad starptautiskajā tūrisma gadatirgū ITB apmeklētājiem vēl nebūs iespējams rezervēt ceļojumus, taču jau 2005. gadā tas tiks atļauts un tirdzniecību veiks Berlīnes ceļojumu biroji. ITB notiks no šī gada 12. līdz 16. martam (no plkst. 10:00 līdz 18:00), 15./16. marts ir domāts tikai tūrisma nozares speciālistiem. Apmeklētāju vienreizējā ieejas karte maksā 11,50 eiro, bet 12.03 tiks piedāvāta “Happy-Friday-Ticket” par 7,50 eiro. Turpretī tūrisma nozares speciālistiem ieejas karte visām gadatirgus dienām maksās 38,50 eiro. Sīkāka informācija: www.itb-berlin.de Avots: Eiropa.lv

Šodien, 12. martā savas durvis Berlīnē ver pasaulē lielākais tūrisma gadatirgus – ITB (Internationale Tourismus-Börse). Šis gadatirgus ir viena no svarīgākajām tūrisma nozares speciālistu tikšanās reizēm, kurā šogad savu dalību ir pieteikuši 10 000 dalībnieki no 178 valstīm. ITB līdz pat 16. martam gaidīs savus apmeklētājus. 2003. gadā pasaules tūrisma nozarei nācās pārciest vājo pasaules ekonomiku, Irākas karu un SARS epidēmiju. Šogad Pasaules Tūrisma Organizācija (PTO) cer uz labākiem rezultātiem. Kā atzīmē PTO, tad pēdējo 50 gadu laikā tūristu skaits pasaulē ir gandrīz visu laiku pakāpeniski palielinājies, taču pagājušajā gadā tas samazinājās par 1,2%, sasniedzot 694 miljonus ceļotāju. Īpaši nācās ciest Dienvidāzijai, Rietumeiropai un Ziemeļamerikai. Turpretī daudzās valstīs Vidus- un Austrumeiropā, Dienvidamerikā, Tuvajos Austrumos un Karību jūras valstīs palielinājās tūristu skaits. Pēc PTO prognozēm Eiropa līdz 2020. gadam spēs aizstāvēt pirmo pozīciju kā iecienītākā ceļojumu vieta, taču tāpat kā Ziemeļ- un Dienvidamerika zaudēs savas tirgus daļas. Tajā pašā laikā Āfrika, Austrumāzijas – Klusā okeāna valstu reģions un Dienvidāzija tikai palielinās savas daļas pasaules tūrisma tirgū. PTO ir aprēķinājis, ka 2020. gadā tūrisma tirgus tiks sadalīts, sekojoši – 45,9% Eiropa, 25,4% Austrumāzija- Klusā okeāna valstis, 18,1% Ziemeļ- un Dienvidamerika, 5% Āfrika, 4,4% Vidējie Austrumi un 1,2% Dienvidāzija. ITB šogad galvenā tēma būs veltīta zemo izmaksu lidsabiedrībām, senioru un jauniešu ceļojumiem un tūrismam jaunajās Eiropas Savienības kandidātvalstīs. Starptautiskajā tūrisma gadatirgū nepiedalīsies, piemēram, tādi ceļojumu koncerni kā Thomas Cook, Alltours un Rewe grupa. ITB rīkotāji gaida, ka šogad tūrisma gadatirgu apmeklēs vairāk kā 60 000 tūrisma nozares speciālisti un 65 000 privātpersonas. No 12. – 14. martam ITB būs atvērta visiem interesentiem, bet 15-16. martā tikai tūrisma profesionāļiem. Avots: Eiropa.lv

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Šodien, no 7. – 11. martam, Berlīnē sākas starptautiskais tūrisma gadatirgus ITB Berlin 2003, kurā tiks pārstāvēta arī Latvija. Latvijas dalību stendā organizē Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA), tajā piedalīsies arī Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centrs, Jūrmalas dome, Kurzemes tūrisma asociācija, Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija, kā arī organizācijas “Iedvesmas Rīga” biedri – viesnīca Radisson SAS Daugava, nacionālā aviosabiedrība AirBaltic un tūrisma firmas – BTG un Latvia Tours, kā arī Rīgas Tūrisma aģentūra. Latvijai šajā gadatirgū būs 50m² liels stends. 9. martā plkst. 11.00 Berlīnē, starptautiskās tūrisma izstādes ITB Berlin 2003 laikā Tūrisma attīstības valsts aģentūra sadarbībā ar AirBaltic rīko Latvijas preses konferenci. Tajā piedalīsies Ekonomikas ministrs Juris Lujāns, Latvijas vēstnieks Vācijā Mārtiņš Virsis, AirBaltic prezidents Bertolds Fliks, ka ari īpašie viesi Marija Naumova un Renārs Kaupers. Preses konferences mērķis ir piesaistīt uzmanību Latvijai un Rīgai kā Eirovīzijas 2003 rīkotājvalstij, tādējādi nākotnē palielinot tūristu plūsmu no Vācijas uz Latviju. Īpaša uzmanība preses konferencē tiks veltīta Latvijai kā ES un NATO kandidātvalstij. Vācija Latvijai ir nozīmīgs tūrisma tirgus, kas ik gadu palielinās, 2001. gadā sasniedzot 89,6 tūkstošus ceļotāju. 51% vācu tūristu Latvijā ieradušies ar mērķi atpūsties, bet 17,7% biznesa darīšanās. “ITB Berlin” ir lielākais tūrisma gadatirgus Eiropā un pasaulē, kas katru gadu pulcē ap 132 tūkstošu cilvēku un kurā tiek pārstāvētas 178 dažādas valstis. Par šī pasākuma lielo nozīmi liecina fakts, ka 30% gadatirgus apmeklētāju ir ārvalstnieki. Avots: TAVA

Ventspils pilsētas dome apstiprinājusi Ventspils Tūrisma informācijas centra budžetu. Tā izdevumu daļa ir plānota 89 363 Ls apjomā. Ieņēmumus veidos līdzekļi no pamatbudžeta 75 479 Ls apjomā, bet pārējie 13 682 Ls tiks iegūti no maksas pakalpojumiem, galvenokārt veicot Ventspils tūrisma brošūru, karšu un kalendāru tirdzniecību, kā arī piedāvājot reklāmas iespējas tūrisma uzņēmumiem šajos izdevumos. 2004. gadā Tūrisma informācijas centram būs 4 galvenie darbības virzieni. I. Tūristu apkalpošanas nodrošināšana Ventspils Tūrisma informācijas centrā Tirgus ielā 7 Galvenais jaunums – lai nodrošinātu pilsētas tūrisma informācijas un pakalpojumu labāku pieejamību, birojs 2004. gadā strādās katru dienu. Šī darba nodrošināšanai rudens -ziemas sezonā strādās trīs, bet aktīvajā tūrisma sezonā četri darbinieki. Papildus plānots iesaistīt arī tūrisma jomas studenti-praktikanti. II. Pilsētas tūrisma mārketinga pasākumu kompleksa realizēšana. Domājot par ārvalstu tūristiem, galvenā vērība tiks pievērsta Ventspils kā tūrisma pilsētas popularitātes veicināšanai kaimiņu un tuvējās valstīs. Tūrisma informācijas centrs Latvijas valsts tūrisma stenda ietvaros piedalīsies 6 ārvalstu tūrisma gadatirgos – Helsinkos, Berlīnē, Gēteborgā, Maskavā, Tallinā, Viļņā. Vēl tiks apsvērta iespēja piedalīties arī Londonas tūrisma gadatirgū novembrī. Ventspils tūrisma brošūru izdos 7 valodās – latviešu, krievu, angļu, vācu, zviedru, lietuviešu un igauņu. Ventspils tūrisma karte tiks izdota 4 valodās - latviešu, krievu, angļu, vācu. Sadarbībā ar pārējiem Kurzemes rajoniem un pilsētām tiks izdots jauns Kurzemes tūrisma buklets ar kopējo tirāžu ap 200 000 eksemplāru un 7 valodās, kurā akcentēs arī aktīvā tūrisma iespējas. Iecerēts piedalīties arī jauna Ventspils fotoceļveža izdošanā. Plānots realizēti arī īpašus Ventspils reklāmas projektus Lietuvā un Igaunijā. Domājot par Latvijas iedzīvotājiem, pavasarī preses izdevumos latviešu un krievu valodā izplatīs jau tradicionālo informatīvo izdevumu par atpūtas un izklaides iespējām Ventspilī. Iecerēti arī daudzi citi pasākumi. Aktīvs darbs pie Ventspils kā tūrisma pilsētas popularizēšanas notiks visa gada garumā. III. Tūrisma pakalpojumu attīstības un sadarbības ar tūrisma uzņēmumiem veicināšana. Paši galvenie Ventspils Tūrisma informācijas centra partneri, protams, ir pilsētas tūrisma uzņēmumi, tāpēc sadarbība ar tie būs aktīva – gan kopīgi strādājot pie dažādo tūrisma izdevumu sagatavošanas, gan gatavojoties starptautiskajām tūrisma izstādēm, gan izstrādājot kopīgus tūrisma produktus un nodrošinot kvalitatīvu pilsētas viesu apkalpošanu. Tiks organizēti jau otrie Ventspils gidu kursi. Katru dienu aktīvajā tūrisma sezonā no Rātslaukuma organizēs ekskursijas sertificētu gidu pavadībā, pasūtījuma ekskursijas nodrošinās visa gada garumā. Rīkos arī dažādus interesantus izklaides pasākumus un nodrošinās saturīgu atpūtu pilsētas viesiem. Arī 2004. gadā Ventspilī vismaz četras reizes piestās kruīzu kuģis, ik reizi atvedot ap 200 – 300 amerikāņu tūristu. 2004. gadā Ventspils Tūrisma informācijas centrs aktīvi darbosies arī Kurzemes tūrisma asociācijā, Latvijas tūrisma informācijas organizāciju asociācijā un Latvijas tūrisma aģentu asociācijā „ALTA" gan kopīgu mārketinga pasākumu veikšanas, gan pieredzes apmaiņas nolūkā. IV. Iesaistīšanās starptautiskajā tūrisma sadarbībā. 2004. gadā turpināsies darbs pie ES PHARE programmas atbalstītā projekta „Tūrisma iespējas un plānošana retumu Lietuvā un rietumu Latvijā ar mērķi radīt ilgtspējīgu tūrisma vidi". Šī projekta ietvaros kopā ar Liepāju un Klaipēdu strādās pie starptautiskā tūrisma ceļa „No pilsētas uz pilsētu: Ventspils-Liepāja-Klaipēda" veidošanas un attīstīšanas. Strādās arī pie jaunu starptautiskās sadarbības projektu ideju realizēšanas, lai apgūtu Eiropas Savienības piedāvātās investīciju iespējas. Avots: Ventspils TIC

Šīs nedēļas nogalē no 8. līdz 12.martam Tūrisma informācijas centra galvenā speciāliste Daiga Dūma dosies uz Berlīni, lai piedalītos starptautiskā tūrisma gadatirgū "ITB 2006", kas ir Eiropā lielākā starptautiskā tūrisma izstāde, informē Ventspils TIC. Latvijas dalību izstādē organizē Tūrisma attīstības valsts aģentūra, bet Ventspils Tūrisma informācijas centra pārstāve, strādājot Latvijas stendā, sniegs informāciju par jaunumiem, tūrisma iespējām un piedāvājumiem Ventspilī, kā arī izplatīs šogad tapušos informatīvos materiālus - Ventspils tūrisma brošūras un kartes vācu valodā un Kurzemes tūrisma kartes vācu valodā. Līdz ar dalību šajā izstādē Ventspils Tūrisma informācijas centrs turpinās jau iepriekšējos gados uzsākto darbu ar Vācijas izejošā tūrisma aģentūrām un operatoriem, kā arī individuāliem interesentiem. 8.martā plkst.16.00 ITB 2006 izstādes ietvaros notiks prezentācija, kur Baltijas informācijas biroja Berlīnē vadītāja Anda Šilde iepazīstinās klātesošos ar tūrisma piedāvājumu Latvijā un tai skaitā arī Ventspilī. Latvijas prezentācijai savu atbalstu ir sniegusi arī Užavas alus darītava, piešķirot prezentācijas nolūkiem no Ventspils puses Užavas alu. Izstāde „ITB 2006” ir orientēta uz tūrisma profesionāļiem un individuālajiem apmeklētājiem, kas izstādes laikā vāc informāciju savu ceļojumu plānošanai. Pagājušajā gadā izstādē bija pārstāvēti 10 000 dalībnieki no vairāk nekā 180 valstīm un reģioniem. Vācijas tūrisma tirgus ar vairāk nekā 80 miljoniem iedzīvotāju ir viens no lielākajiem Eiropā un arī nākotnē būs ļoti perspektīvs. Kā rāda statistika, tūristu skaits no Vācijas (3839 cilvēki) 2005.gadā ieņem otro vietu no visiem Ventspilī nakšņojušajiem ārvalstu tūristiem.

Biznesa augstskolas Turība un Pierīgas tūrisma asociācija parakstīja sadarbības līgumu, lai veicinātu profesionālās augstākās izglītības pilnveidošanu un Pierīgas uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, attīstību un šajā jomā strādājošo darbinieku izglītošanu.

Sadarbības ietvaros Turības Starptautiskā tūrisma fakultātes studentiem tiks nodrošinātas plašākas iespējas studijās, zinātniskajā pētniecībā un radošajā darbā, kā arī jaunu tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, izmantojot gan augstskolas, gan Pierīgas tūrisma asociācijas resursus un intelektuālo potenciālu.

Biznesa augstskolai Turība būs iespējas iesaistīties Pierīgas tūrisma asociācijas veidotā sadarbības tīkla tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, veikt pētījumus pēc asociācijas pasūtījuma, kā arī nodrošināt asociācijas darbinieku apmācību.

“Praktiskā vidē balstītas studijas ir viena no vissvarīgākajām Starptautiskā tūrisma fakultātes studiju programmu satura attīstības prioritātēm. Mums ir svarīgi, ka mūsu sadarbības partneri veido plašu tīklu, nodrošinot dažādu iesaistīto pušu pārstāvniecību. Domāju, ka Pierīga kā tūrisma vieta ir salīdzinoši mazāk izpētīts un analizēts tūrisma galamērķis, kas paver plašas iespējas integrēt dažāda veida galamērķa pētniecību mūsu studiju procesā. Savukārt studentiem šāda sadarbība nozīmēs atkal jaunus praktiskus uzdevumus tūrisma ģeogrāfijas, tūrisma mārketinga, tūrisma produktu pārdošanas un citos studiju kursos. Vienlaikus šajā sadarbībā saskatām arī iespēju turpināt attīstīt tūrisma pētniecību,” uzsver Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš.

Pasaules tūrisma bizness pagājušajā gadā ir piedzīvojis stipras tirgus svārstības dažādos pasaules reģionos. Āzijas reģions kļūst par tūrisma lokomotīvi un Eiropas tirgus ir lielu izmaiņu priekšā. Pirms nedēļas ir noslēgusies Vācijas tūrisma izstāde ITB 2003, kura ir lielākais šāda veida pasākums gan Eiropā, gan pasaulē. Berlīnes tūrisma izstādi šajā gadā apmeklēja 129 943 interesantu jeb par 7 000 vairāk kā pirms gada. Arī izstādes dalībnieku skaits ir pieaudzis no 9 678 pagājušajā gadā uz 9 971 šogad. Profesionāļu apmeklējums ir saglabājies iepriekšējā gada līmenī – 67 000. Šajā izstādē tūrisma industrija atskatās uz paveikto 2002. gadā un nosaka jaunos attīstības virzienus un tendences 2003.gadam. Tūrisma rekordgads 2002 Patīkamā ziņa no Berlīnes izstādes ir tā, ka 2002. gads tūrisma biznesā, neraugoties uz neskaitāmajiem rakstiem par šīs nozares krīzi, ir pats labākais, proti, pasaules tūrisma biznesa pieaugums 2002. gadā ir 2,5%. Veiksmīgākie tūrisma reģioni ar vislielāko ceļojumu skaita pieaugumu attiecībā pret 2001.gadu ir Āzija ar +8%, Eiropa ar +2%, taču zaudētāji ir Amerika ar –4% un Āfrika –4%. Arī Berlīnes tūrisma izstādē varēja ievērot, ka Āzijas stendi ārpus Eiropas bija visintensīvāk apmeklēti. Lieli zaudējumi tūrismā ir Argentīnai (-35%) un Brazīlijai (-11%), taču Meksika šajā reģionā ir spējusi saglabāt pozitīvo izaugsmi 3% apmērā. Tūrismā ir pieteikts austrumu virziens Jaunie tūrisma tirgi attīstās virzienā no rietumiem uz austrumiem - sākot ar ES paplašināšanos Austrumeiropas virzienā un beidzot ar Ķīnas strauji augošo tūrisma potenciālu (+13%), kurš jau tuvākajos gados būs jūtams ne tikai Āzijas tirgos, bet arī Eiropā. Jau pašlaik Ķīnas tūrists viena ceļojuma laikā izdod vairāk naudas kā vācietis, brits vai francūzis. Pēc japāņiem un amerikāņiem ķīniešu ciemiņi ir visdāsnākais savos ārzemju ceļojumos. Ķīnas tūristi kā pirmo “placdarmu” savai ekspansijai Eiropā ir izvēlējušies tieši Vāciju, kura ar bilateriālo līgumu palīdzību ir sekmējusi šo perspektīvo biznesu. Par 2002. gada jaunatklājumu izstādē tiek nominētas divas valstis – Dienvidkoreja un Indija. Korejieši, pateicoties pasaules futbola čempionātam, ir spējuši radīt pozitīvas emocijas par savu kultūru un valsti, kura tagad dāsni atmaksājas tūristu veidā ar +18% attiecībā pret 2001. gadu. Savukārt Indija visus pēdējos gadu desmitus tūrismu nav īpaši balstījusi, tāpēc ceļojumu bizness šajā valstī attīstījās pašplūsmā - katru gadu 1-2% apmērā. 2002. gadā Indija savu pozīciju šajā biznesa sektorā ir krasi mainījusi un par to ir saņēmusi + 16%. Eiropa izvelk +2% Eiropā pagājušajā gadā tika veikti 415 miljoni ceļojumu ārpus valsts robežām jeb par +2% vairāk nekā 2001. gadā . Kopējais pārnakšņojumu skaits ir sasniedzis 4 miljardus(+3%). Eiropieši ceļojumu īstenošanai ir izdevuši 323 miljardus eiro (+1%). Eiropas tūristi pagājušajā gadā ir samazinājuši savas aktivitātes tieši īso ceļojumu realizēšanā. Tā rezultātā Eiropā ievērojami ir samazinājies pilsētu tūrisms. Eiropieši vidēji ceļo 9,6 dienas gadā un kopsummā izdodot 933 eiro jeb 97 eiro dienā. Līdz ar to vienas dienas izdevumi salīdzinājumā ar 2001.gadu ir pazeminājušies par 4%. Eiropiešu tūristus ir zaudējušas sekojošie tūrisma reģioni: Karību salas (-18%), Ziemeļāfrika (-12%), Latīņamerika (-11%), Ziemeļamerika (-6%) un Eiropas ziemeļi (-4%). Eiropā ir samazinājušies darījumu ceļojumi, taču pieauguši atpūtas, izklaides un cita veida tūrisms. Vasaras sezonā tiek realizēti 66% visa gada ceļojumu. 54% tūristus savu ceļojumu 2002. gadā ir veikuši ar sauszemes transportu, 43% ar lidmašīnu un 3% ar ūdens transportu. Sevišķi straujš pieaugums ir lēto lidojumu sektorā ar 53% salīdzinājumā ar 2001. gadu, kur 20,1 miljons ceļotāju devās tieši ar lētajām lidsabiedrībām kā Ryanair, Germanwings vai Hapag-Llyod Express. Rietumeiropas lielie tūrisma koncerni kā TUI, Thomas Cook un citi pagājušajā gadā ir uzsākuši tūrisma nozares restrukturizāciju, kas paredz vairākas izmaiņas gan tūrisma produkta izveidē, gan cenu politikā, gan ceļojumu or

Ēdināšanas uzņēmuma AS «Lido» nākotnē varētu pamest Vācijas tirgu, taču gala lēmums vēl nav pieņemts, un patlaban kompānija turpina analizēt savas kļūdas un iespējas šajā tirgū, sacīja «Lido» padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

«Neesam nolēmuši šo tirgu pamest, bet veicam tā izpēti, pārrunas un analizējam savas iespējas,» sacīja Ķirsons, atzīstot, ka tiek pieļauta iespēja, ka «Lido» varētu aiziet no Vācijas tirgus, taču gala lēmums nav pieņemts.

Komentējot līdzšinējo darbību Vācijā, Ķirsons norādīja, ka «Lido» patlaban Berlīnē ir divas ēdināšanas iestādes, no kurām vienai veicas samērā labi - tā dubultojusi apgrozījumu kopš darbības uzsākšanas. Otrai - Šarlotes ielā - klājies slikti, un to būtu jāslēdz ciet. Tāpat kompānijai ir ražotne Berlīnē, kuru gan plānots pārcelt uz citu apdzīvotu vietu Vācijā, jo iecere Berlīnē atvērt 12 restorānus esot kļūda, tostarp lielās ēnu ekonomikas dēļ Vācijas galvaspilsētā.

Rīt, 24. martā Maskavā uzsāks darbu starptautiskais tūrisma gadatirgus „MITT 2004”, kurā Latvijas dalību izstādē organizē Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA). Latvijas stendā būs pārstāvēti 9 tūrisma uzņēmumi - nacionālā aviosabiedrība “AirBaltic”, tūrisma firmas: "Baltic Travel Group", "Latvia Tours", “Express Travel”, organizācija “Inspiration Riga”, Kurzemes un Vidzemes tūrisma asociācijas, Jūrmalas dome, kā arī Latvijas Viesnīcu un Restorānu asociācija. Latvijai šajā gadatirgū būs 35 kv.m liels stends. 24. martā plkst. 17.30 Maskavā, starptautiskās tūrisma izstādes “MITT 2003” laikā, Latvijas vēstniecībā Krievijā, Tūrisma attīstības valsts aģentūra rīko Latvijas prezentāciju, kurā Krievijas tūrisma firmas tiks iepazīstinātas ar jaunumiem Latvijas tūrisma piedāvājumā, bet Latvijas vēstniecība informēs par esošo iebraukšanas kārtību Latvijā. Pēc prezentācijas notiks tūrisma darba birža, kurā piedalīsies Latvijas un Krievijas tūrisma kompānijas. Tā kā Krievija ir Latvijai nozīmīgs tūrisma tirgus, kam turklāt ir ievērojams potenciāls, šim pasākumam TAVA ir sagatavojusi speciālizdevumu krievu valodā par jaunajiem tūrisma sezonas piedāvājumiem Latvijā. Maskavā tiks prezentēts arī jaunais Latvijas tūrisma tēla buklets krievu valodā, kurš jau ir ieguvis speciālistu pozitīvu novērtējumu. Lai piesaistītu papildus uzmanību Latvijas stendam izstādē “MITT” Maskavā, stendā darbosies improvizēts bārs, kurā strādās bārmenis, kas pasniegs atspirdzinošus dzērienus un kokteiļus stenda viesiem, bet katru dienu plkst. 16:30 tiks rīkota laimīgās stundas, kuru laikā visi izstādes apmeklētāji tiks aicināti nobaudīt kokteiļus, kas pagatavoti no Rīgas Melnā balzama. Starptautiskais tūrisma gadatirgus “MITT 2004” ilgs 4 dienas, no 24. marta līdz 27. martam, Maskavas izstāžu centrā “Ekspocentr”. “MITT” ir viens no lielākajiem tūrisma gadatirgiem Krievijā un NVS, kas šogad pulcēs ap 120 tūkstošu cilvēku un kurā tiks pārstāvētas ap 2700 tūrisma kompānijām no 110 valstīm. Lai turpmāk Krievijas tūristi un ceļojumu aģentūras varētu daudz operatīvāk iegūt nepieciešamo informāciju par Latviju un šeit piedāvātajām atpūtas un izklaides iespējām, Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūra plāno jau šā gada septembrī Maskavā atvērt Latvijas tūrisma biroju. Šādi biroji veiksmīgi darbojas Londonā, Berlīnē un Stokholmā, un līdzšinējā pieredze rāda, ka to darbība veicina tūrisma sakaru attīstību un intereses par Latviju pieaugumu ārvalstu tūristu vidū. Ņemot vērā to, ka pastāv neizmantotas iespējas, lai radītu labākus priekšnoteikumus Latvijas un Krievijas iedzīvotāju ceļošanai un abu valstu tūrisma nozaru attīstībai, gadatirgus laikā iespējamas M.Zantes tikšanās ar Maskavas valdības un Maskavas tūrisma komitejas pārstāvjiem, lai pārrunātu Latvijas tūrisma informācijas biroja atvēršanu un citus pasākumus tūrisma plūsmas palielināšanai, kā arī uzklausītu par tūrisma nozari atbildīgo Maskavas amatpersonu viedokli un priekšlikumus tūrisma sakaru attīstībai. 2003. gadā 8% jeb 197 tūkstoši no ārvalstu tūristiem, kas ieradās Latvijā, bija no Krievijas, tādējādi ieņemot trešo vietu ārvalstu ceļotāju vidū Latvijā. Krievijas viesu skaits Latvijas viesnīcās un tūristu mītnēs 2003. gadā sasniedza 37 238 viesus. Ceļotāji no Krievijas pagājušogad ir bijuši visdāsnākie naudas tērētāji Latvijā, mūsu valstī iztērējot 24 miljonus latu. Papildus informāciju par starptautisko tūrisma gadatirgu “MITT” var meklēt mājas lapā: www.mitt.ru. Avots: TAVA

Ar šo rezolūciju 2.Ventspils tūrisma konferences dalībnieki vērš valdības, pašvaldību, uzņēmēju un masu mediju uzmanību uz vairākām svarīgām problēmām, ar kurām saskaras tūrisma nozares attīstība Latvijā. Pēdējos gados tūrisms Latvijas reģionos sāk attīstīties par svarīgu ekonomikas nozari, kas var dot lielu ieguldījumu gan jaunu darba vietu radīšanā un ekonomikas dažādošanā, gan arī reģionu stabilitātes un attīstības veicināšanā. Par to liecina vairāki veiksmīgi tūrisma attīstības piemēri Kurzemē. Piemēram, Ventspilī, pēc pašvaldības pēdējo gadu ieguldījumiem tūrisma infrastruktūrā, ir panākta ievērojama tūrisma attīstība. Vērā ņemams progress ir vērojams arī citur Rietumlatvijā - Liepājā, Kuldīgā, Talsu rajonā, Abavas ielejas dabas parka teritorijā, u.c. Šie panākumi ir bijuši iespējami pateicoties, galvenokārt, pašvaldību un privātuzņēmēju centieniem. Tomēr, lai tūrisms sekmīgi attīstītos kā nozare un veiksmīgi konkurētu starptautiskā mērogā, pašvaldībām un uzņēmējiem ir nepieciešams lielāks atbalsts un ciešāka sadarbība ar valsts pārvaldes iestādēm un valdību. Pastāv daudz problēmu, kuru atrisināšana ir atkarīga no valdības un valsts iestāžu darba, vai to veiksmīga kopīgā darba ar pašvaldībām un uzņēmējiem. Aktuālākās ir sekojošas: 1. Starptautiskās konkurences apstākļos Latvija daudzos rādītājos stipri atpaliek no kaimiņvalstu (Lietuvas, Igaunijas) tūrisma attīstības rādītājiem, piemēram, ārvalstu tūristu skaita un to īpatsvara ziņā. Latvijas tūrisma nozares bilance ir negatīva – tūrisma imports jau daudzus gadus ievērojami pārsniedz tūrisma eksportu. 2. Latvijas tūrisma piedāvājums atšķiras no kaimiņvalstīm ar dārgākiem tūrisma pakalpojumiem, kam par cēloni ir Latvijas valsts dārdzība kopumā, neizdevīgais PVN piemērošanas veids tūrisma firmu pakalpojumiem un citi apstākļi. 3. No Krievijas iebraukušo viesu skaita ziņā Latvija divas reizes atpaliek no Igaunijas un gandrīz desmit reizes atpaliek no Lietuvas. Tā iemesls ir neizdevīgais Latvijas vīzu režīms Krievijas iedzīvotājiem un bieži vien negatīvais Latvijas politiskais tēls. 4. Vāji attīstītais valsts tūrisma tēls starptautiskā mērogā, kam par iemeslu ir nepietiekošais darbs veicot Latvijas tūrisma mārketinga pasākumus. 5. Nepietiekama valsts sadarbība ar tūrisma industrijas pārstāvjiem – tūrisma profesionālajām un reģionālajām organizācijām gan pieņemot svarīgus lēmumus tūrisma attīstībā, gan veicot darbu Latvijas popularizēšanā ārvalstīs. Tādējādi valsts neizmanto tūrisma nozares profesionāļu potenciālu. 6. Vāji attīstītas un starptautiskā mērogā konkurētnespējīgas ir ar tūrisma plūsmu saistītās transporta nozares – jūras, avio un dzelzceļa transports. Konferences dalībnieki aicina valdību un ministrijas pievērst nopietnu uzmanību šīm problēmām, kā arī nekavējoties un mērķtiecīgi sākt to atrisināšanu. Lai to veiktu, nepieciešama: 1. daudz ciešāka un kvalitatīvāka valsts pārvaldes sadarbība ar pašvaldībām, kā arī ar tūrisma profesionālajām un reģionālajām organizācijām Latvijas tūrisma attīstības plānošanā un mārketingā; 2. labāka koordinācija un sadarbība starp ministrijām, kas līdz šim nesaskaņoti realizē dažādus tūrisma attīstības projektus; 3. lielāks finansējums un mērķtiecīgāks darbs popularizējot Latvijas tūrisma tēlu starptautiskā mērogā; 4. mērķtiecīgāks un lielāks valsts investīciju atbalsts tūrisma infrastruktūras attīstīšanai nozīmīgākajos reģionu tūrisma centros, kā arī ievērojamākajos kultūrvēsturiskajos un dabas tūrisma objektos; 5. sakārtota un attīstīta ceļu infrastruktūra, kas savieno reģionu centrus, pilsētas un lauku teritorijas. Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs: Aivars Lembergs Ventspilī, 2003.gada 6.februārī

Tūrisma profesionāļu žurnāls Tūrisms un tūrisma profesionāļu portāls Eiropa.lv apkopojis nozares pārstāvju viedokļus par izskanējušajām runām par iespējamu Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) it kā taupības nolūkos.

Asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele:

"Nedomāju, ka LIAA un TAVA apvienošana tiek virzīta taupības nolūkos, tai ir politiska aizmugure. Visas pārmaiņas parasti ir politiskas, nevis ekonomiskas, un šīs, manuprāt, vērstas uz to, lai palielinātu LIAA ietekmi un budžetu. Mēs tam kategoriski iebilstu un industrija taisītu lielu skandālu.

Šāda rīcība būtu ļoti negodīga laikā, kad TAVA beidzot uzsākusi aktivitātes, kādas tai vajadzēja veikt jau 15 gadus. Kopš TAVA vada Uldis Vītloņš, ir pavisam cita kustība, aktivitāte un profesionalitāte no TAVA puses. Esmu pārliecināta, ka tūrisms noteikti nebūs ieguvējs. Jau tā tūrisms politiķiem nav bijusi prioritāte, un apvienojot TAVA ar LIAA, tūrisms vienkārši noslīktu tajā struktūrā, uzmanība tūrismam vairs nebūtu tik liela, turklāt ir LIAA ir citi uzdevumi. Idejas virzītājiem, šķiet, interesē tikai avionozare un varbūt kāda lielā viesn��cu ķēde, bet TAVA darbība ir daudz plašāka.

Ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore Jevgenija Puļķe stāsta par Latvijas tūrisma priekšrocībām un trūkumiem, kā arī politikas ietekmi uz tūrisma nozares attīstību.

Lai strādātu tūrismā, jāmīl cilvēki

Lai varētu darboties tūrisma nozarē noteikti jāmīl cilvēki! Ja mīl cilvēkus, vēlas iepriecināt un darīt savu darbu tā, lai klienti to atcerētos ar pozitīvām emocijām, tad droši var strādāt tūrisma jomā. Ja nepatīk darbs ar cilvēkiem, tad labāk meklēt iespējas citā jomā, jo tūrismā nekas nesanāks.

Lai strādātu tūrisma nozarē, nepietiek tikai ar valodu zināšanām, jābūt arī augstai atbildības sajūtai un, protams, arī komunikablam. Mūsu darbā pats lielākais gandarījums ir tad, kad viesi priecīgi un apmierināti aizbrauc mājās. Protams, ļoti patīkami saņemt arī pateicības vēstules – tas ir gandarījums, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu!

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE, izpildot visas uzņemtās saistības, kas izriet no BTA un SIA Relaks tūre savstarpēji noslēgtā apdrošināšanas līguma, izmaksājusi SIA Relaks tūre klientiem apdrošināšanas atlīdzības līgumā norādītās kopējās apdrošinājuma summas – 28,5 tūkstošu eiro – apmērā.

Tomēr, ņemot vērā to, ka SIA Relaks tūre bija apdrošinājusi savu saistību izpildi par minimālo summu, kas noteikta attiecīgo jomu regulējošajos normatīvajos aktos, bet kas neatbilst tās patiesajām uzņemtajām saistībām, lielam skaitam SIA Relaks tūre klientu par nenotikušu ceļojumu rezultātā radītajiem zaudējumiem būs jāvēršas tiesībaizsardzības iestādēs. Šis gadījums uzskatāmi parāda, ka valsts nepilnīgas tūrisma nozares kontroles dēļ tūrisma aģentūru klienti nav pasargāti no zaudējumiem, kas var rasties situācijās, ja tūrisma aģentūra nonāk finansiālās grūtībāsl, informē BTA.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību, SIA Relaks tūre pienākums bija nodrošināt savu klientu iemaksātās naudas drošības garantiju. Drošības garantijai bija jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu klientu iemaksātas naudas atmaksāšanu, bet ne mazākai par 28 457,44 eiro. Izpildot normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības, SIA Relaks tūre pērnā gada 15. oktobrī noslēdza ar BTA apdrošināšanas līgumu saskaņā ar Tūrisma operatoru saistību izpildes apdrošināšanas noteikumiem par apdrošinājuma summu 28 500 eiro.

Šādu secinājumu tūrisma mesē ITB Berlin 2003 izteica teju visi nozares speciālisti, atskatoties uz 2002 gadu tūrismā un domājot par šī gada attīstības iespējām. Pasaules tūrisma organizācija (World Travel Organization — WTO) jau 2001. gada Berlīnes tūrisma mesē Āziju un Okeāniju nodēvēja par «nākotnes galamērķiem». Spriežot pēc pagājušā gada rezultātiem, šis pareģojums sāk piepildīties, jo šajā reģionā pērn viesojās vismaz 130 milj. tūristu, kas ir par 8 % vairāk nekā 2001. gadā. Īpaši strauju augšupeju (par 11 %) pērn piedzīvoja Ķīnas tūrisma objekti, ierindojoties piektajā pasaules apmeklētāko valstu topā. Arī šogad ITB Berlin 2003 Ķīna tika nosaukta par vienu no perspektīvākajiem tūrisma galamērķiem, līdzīgi kā Honkonga. No Āzijas valstīm vienīgi Indija piedzīvoja 6 % tūristu pieplūduma samazināšanos, toties Šrilanka un Maldīvija pērn bija labi apmeklētas, un arī šogad par šīm valstīm izstādē bija liela interese. Pērn līdera pozīcijas tūrisma pasaulē nostiprināja Eiropa, tūdaļ aiz kuras otrā vietā ierindojas Āzijas un Okeānijas valstis, apsteidzot Ameriku. Dievideiropas valstīm pērn izdevies sasniegt pat vienu piekto daļu pasaules tūrisma tirgus, ar šādu rādītāju par pusprocentu apsteidzot Rietueiropas valstis. Jāatzīmē, ka ar labu pagājušo gadu nevar lepoties Polija un Čehija, kuru apmeklētība pērn kritusies par 5 procentiem. Čehijas tūrisma attīstības aģentūras pārstāvji norāda, ka šāds rezultāts radies tādēļ, ka tuvējo kaimiņvalstu tūristi šogad brīvdienas labprātāk pavadījuši savā zemē, nevis devušies ārpus tās. Neraugoties uz izmaiņām tūrisma galamērķu topā, Francijai izdevies pārliecinoši saglabāt pirmo vietu un pat panākt 2 % tūristu skaita pieaugumu. Ievērojami ir samazinājies viesu skaits no Amerikas un Japānas, kuriem jāmēro salīdzinoši garš ceļš, toties Eiropas ceļotāji pērn par galamērķi Franciju izvēlējušies daudz biežāk nekā iepriekš. Toties Ēģiptes kūrortos pērn bija vērojams nebijis tūristu skaita pieplūdums. Kopējais apmeklētāju skaits paaugstinājies par 12 %. Līdz ar to Ēģiptes apmešanās vietu piedāvājums pērn papildinājies ar lielo viesnīcu tīklu brendiem -—Hilton, Six Continents, Marriott. Arī Starptautiskā viesnīcu un restorānu asociācija paziņojusi par izmaiņām viesnīcu darbības rādītājos. Neraugoties uz nelielu kopējo tūrisma pieaugumu, viesnīcu noslogojums samazinājies par 4 %. Visvairāk šī tendence skārusi Dienvidamerikas, Āzijas un Ziemeļamerikas valstis. Šādu izmaiņu rezultātā vidējie ieņēmumi no viesnīcas numura kritušies no 36.2 tūkst. eiro līdz 32.8 tūkst. eiro. Tiesa vidējā numura cena ir cēlusies Dienvidamerikas un Eiropas valstīs, taču pārējos reģionos kritusies. Birtu tūrisma aģenti izstādē par šī gada ceļojumu topa valstīm nosauca Ķīnu, Meksiku un Horvātiju. Ķīna jau pērn bija viens no pupulārākajiem britu tūristu galamērķiem. Pat mainoties pasaules ekonomiskajam un polititskajam stāvoklim, Ķīnas mūris allaž būs viens no pievilcīgākajiem tūrisma objektiem. Britu tūristu vidū Meksika, iestājoties ziemas periodam, popularitātes ziņā ir apsteigusi daudzos Turcijas un Ēģiptes kūrortus. Arī Austrumeiropas valstis, kas grasās iestāties Eiropas Savienībā tiek minētas kā nākotnes galamērķi. Speciālisti uzsver, ka šobrīd būtu īstais laiks šīm valstīm spodrināt savu tēlu, jo daudzas no tām jau šobrīd tiek atpazītas, pateicoties iestāšanās sarunām. Kā vēl viena nākamā gada tendence, kas aizsākusies jau pērn, ir braucieni ar kruīza kuģiem. Pagaidām tas tiek minēts kā viens no drošākajiem atpūtas veidiem. Viena no šī gada ceļojumu izteiktākajām tendencēm ir motivācija — vai tā būtu māksla, veselība vai izglītība. Plašāka nekā citus gadus Berlīnes mesē šogad bija sadaļa — kultūras tūrisms. 14 valstis sevi prezentēja ar vairāk kā 200 stendiem. Sevi kā mākslas pilsētas prezentēja gan tradicionālas muzeju un galeriju pilsētas — Parīze, Milāna, Venēcija, gan tās, kurām māksla ir tikai viens piedāvājuma aspekts, piemēram, Rumānijas un Bulgārijas pilsētas. Tomēr viskaidrāk šī gada mesē iezīmējās tendece atpūtā doties ar mērķi uzlabot savu veselību. Varētu pat teikt, ka šī ir

Seši vadošie tūrisma portāli Latvijā (Eiropa.lv, iCelo.lv, Meeting.lv, Notikumi.lv, Travellatvia.lv un Turists.net) gatavojas kopīgiem spēkiem veicināt tūrisma pakalpojumu interneta tirgus attīstību. Tūrisma e-komercija pēdējo gadu laikā ir strauji attīstījusies visā pasaulē un ieguvusi stabilas pozīcijas tūrisma biznesā. Tūrisma portālos pieejamā informācija par ceļojumiem, galamērķa valstīm, vīzu noteikumiem, cenām, rada iespēju klientiem jebkurā diennakts laikā noorganizēt savu ceļojumu, piemēram, iegādāties lidmašīnu biļetes vai rezervēt vietas viesnīcā. Vairāki pētījumi apliecinājuši, ka šobrīd ASV līdz 80% viesnīcu rezervāciju notiek internetā. Pēc Krievijas tūrisma firmu vērtējuma līdz pat 60% pasūtījumu nodrošina reklāma internetā. Tūrisma nozares ienākumi Eiropā no pārdošanas internetā 2004. gadā sasnieguši 17 miljardus eiro, salīdzinot ar 2003.gadu, kāpums ir 34%, taču 2005.gadā plānotie ienākumi no pārdošanas internetā varētu sasniegt jau 20,1 miljardu eiro. Tas izskaidrojams ar to, ka interneta lietotāji parasti ir pietiekami labi situēti vai strādā nopietnos uzņēmumos, kas ļauj atlicināt līdzekļus un laiku ceļojumiem. Latvijā tūrisma portāli aktīvi attīstīties sāka 2002 - 2003 gadā. Pašreiz vadošie Latvijas tūrisma portāli ir pārvarējuši “bērnības” grūtības un sāk nostabilizēties Latvijas tūrisma biznesā. Katrs atradis savu specifisko tirgus nišu, pastāvīgo klientu auditoriju un strādā pie jauniem e-komercijas risinājumiem un pakalpojumu kvalitātes servisa. Vidējā tūrisma portālu apmeklētība Latvijā svārstās no 1000 līdz 2000 apmeklētājiem dienā. Pagaidām katrs atsevišķs portāls vēl nevar būtiski ietekmēt e-tūrisma un ar to saistīto nozaru attīstību Latvijā, savukārt kopīgiem spēkiem galvenajos darbības virzienos tie plāno ietekmēt notikumu gaitu: Nostiprināt e-komercijas pozīcijas Latvijas tūrisma biznesā; Veidot tūrisma e-biznesa tirgus kultūru un noteikt vispārējas normas cenu politikā, cenšoties nepieļaut, ka nenopietni un nepastāvīgi tūrisma interneta resursi rada neuzticību e-tūrisma tirgum kopumā; Sekmēt sadarbību ar Latvijas un ārvalstu tūrisma uzņēmējiem, Latvijas valsts un pašvaldību iestādēm, kuras atbild par tūrisma biznesa attīstību Latvijā; Popularizēt Latvijas tūrismu ārvalstu tirgos, izmantojot elektronisko mediju iespējas; Informēt sabiedrību par tūrisma e-komercijas priekšrocībām un veicināt Latvijas informatīvās sabiedrības attīstību; Aizstāvēt Latvijas tūrisma biznesa un ceļotāju intereses attiecībā uz telekomunikāciju infrastruktūras pieejamību pilsētās un jo sevišķi lauku teritorijās; Veikt E-tūrisma biznesa pētniecību, vākt un apkopot statistiku; Īstenot kopīgas mārketinga akcijas – šajā gadā vadošie Latvijas tūrisma portāli pirmo reizi prezentēs sevi kopīgā stendā tūrisma izstādē Balttour 2005 11.-13. februārī. Par portāliem:Eiropa.lv – tūrisma biznesa vortāla mērķa auditorija ir tūrisma industrijas uzņēmēji un interesenti. Eiropa.lv ik dienu informē par ceļojumu biznesa iekšzemes un pasaules jaunumiem un tendencēm mārketingā, menedžmentā un e-komercijā. Eiropas reģionālā tūrisma institūts izmanto portāla popularitāti konsultāciju un apmācības pakalpojumu prezentācijai. iCelo.lv – vadošais ceļojumu un atpūtas portāls iCelo.lv piedāvā ātri un operatīvi iegūt nepieciešamo informāciju par valstīm, dažādiem ceļojumiem, slēpošanas kūrortiem un „karstākajiem” tūrisma firmu piedāvājumiem. Portāls regulāri publicē pēdējā brīža piedāvājumus, turklāt ar unikālā bezmaksas pakalpojuma “ceļojuma meklētājs” palīdzību ikvienam ir iespēja atrast un izvēlēties sev vispiemērotāko ceļojumu. iCelo.lv var lasīt arī dažādus piedzīvojumu aprakstus, intervijas, arī piedalīties konkursos par ļoti vērtīgām balvām. Meeting.lv – Latvijas ceļvedis krievu un angļu valodās un Latvijas viesnīcu on-line rezervēšanas sistēma. Darbojas kopš 2002. gada marta. Galvenā mērķauditorija – ienākošie tūristi no Krievijas

"Kopš tūrisma valsts politika ir Ekonomikas ministrijas kompetencē, gada laikā nozare beidzot kļuvusi par valsts tautsaimniecības kategoriju. Fakts, ka ministrijai izdevās palielināt tūrisma nozares budžetu par 2,5 reizēm, liecina par attieksmes maiņu pret tūrismu valstiskā līmenī. Vairāk nekā 1 000 000 latu tūrisma jomā ļāva uzsākt tādas aktivitātes kā vienotas tūrisma informācijas telpas izveidi, tūrisma informācijas koordināciju, tūrisma ceļa zīmju sistēmas izveidi un realizāciju, informatīvo materiālu izdošanu par Latviju 14 valodās, tūrisma biroju atvēršanu 4 valstīs u.c. Kā nozares ministrs uzskatu, ka tūrisma politikas plānošana pēdējā gada laikā bijusi precīzi plānota un secīgi realizēta. Par to liecina straujais ārvalstu tūristu pieplūdums. Sagaidāms, ka jau rudenī sasniegsim 2003. gada ieceļojušo tūristu skaitu. Latvija līdz šim nav piedzīvojusi tādu viesnīcu noslogojumu, kad brīvas vietas atrodamas tikai vēlā rudenī. Uzskatu, ka kopumā 2004.gads Latvijas tūrisma nozarē uzskatāms par lūzuma, pozitīvā nozīmē, jeb reanimācijas gadu. Šādā kontekstā, tūrisma pamatnostādnēs definējot attīstības turpmākos mērķus un konkrētu rīcību turpmākiem 5 gadiem, mēs skaidri iezīmējam Latvijas tūrisma tuvāko nākotni, proti, tuvāko 4 gadu laikā uzņemt 8- 10 milj. tūristu gadā," tā Tūrismaattīstības politikas pamatnostādnes komentē LR Ekonomikas ministrs Juris Lujāns. Ministru kabinets šodien atbalstīja Ekonomikas ministrija izstrādātās Tūrisma attīstības politikas pamatnostādnes, kas nosaka valsts tūrisma attīstības politiku turpmākajiem 5 gadiem (2004 – 2008) ar mērķi palielināt tūristu plūsmu un ienākumus no tūrisma, kā arī veicināt Latvijas tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju sociālekonomisko labklājību.To paredzēts sasniegt, pozicionējot un virzot starptautiskajā tirgū Latviju kā atšķirīgu, drošu un atpazīstamu tūrisma galamērķi, palielinot tūristu plūsmu uz Latviju, kā arī veicinot vietējā tūrisma attīstību. Īstenojot Pamatnostādnēs noteiktos rīcības virzienus, tiek plānots sasniegt šādus rezultātus: · Tūrisma pakalpojuma eksporta pieaugums vidēji par 10 – 15% gadā; · Tūrisma nozares pieaugums IKP līdz 5 – 7% perioda beigās; · Ieņēmumu no ārvalstu ceļotājiem pieaugums vidēji par 15% gadā; · Ārvalstu ceļotāju skaita pieaugums vidēji par 5% – 7% gadā; · Ārvalstu ceļotāju vidējais uzturēšanās ilgums ir palielinājies līdz 3 diennaktīm; · Tūrisma sektorā strādājošo skaita pieaugums ir vidēji par 500 cilvēkiem gadā. Pamatnostādnēs ietverti tūrisma attīstības politikas galvenie principi, mērķi, prioritātes un rīcības virzieni. Pamatnostādnēs izvirzītie mērķi un rīcības virzieni atspoguļo tūrisma attīstības politikas prioritātes. Lai sasniegtu tūrisma attīstības politikas mērķus, Pamatnostādnēs ir noteikti šādi rīcības virzieni: · „Jaunā” ceļotāja uz Latviju identificēšana · Latvijas tūrisma tēla stiprināšana · Klātbūtne prioritāros un perspektīvos tūrisma tirgos · Labvēlīgas tūrisma uzņēmējdarbības vides nodrošināšana · Atbilstošas un kvalitatīvas infrastruktūras veidošana · Daudzveidīgu produktu un pakalpojumu radīšanas veicināšana atbilstoši tūristu interesēm · Vienotas tūrisma informācijas sistēmas veidošana · Kvalitātes pārvaldības ieviešana · Pieejamības veicināšana · Cilvēkresursu attīstība · Izpēte un attīstība · Publiskā un privātā sektora sadarbības optimizācija · Starptautiskā sadarbība · Latvijas līdzdalība Eiropas un pasaules tūrisma attīstības politikas veidošanā, valsts interešu pārstāvniecība. Lai sasniegtu Pamatnostādnēs noteiktos mērķus, kā finansēšanas avoti tiks izmantoti valsts un pašvaldību līdzekļi, valsts investīcijas saskaņā ar Valsts investīciju programmu, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi un valsts budžeta līdzfinansējums. 2004.gadā Latvijas tūrisma attīstībai un investīciju piesaistei no valsts budžeta tiks izmantoti 1 041 594 latu, savukārt 2005. gadā nepieciešami 2,08 milj. Ls, 2006. g – 3,12 milj. Ls, 2007. g. – 5,31 milj. Ls, 2008. g. – 7,97 milj. Ls. Statistika Eiropā un visā pasaulē tūrisms ir

Terora aktu ēnā pagājušajā nedēļā (12.03) aizsākās pasaules lielākais tūrisma gadatirgus ITB Berlīnē. Godinot cietušos Spānijā, starptautiskā tūrisma gadatirgus dalībnieki un apmeklētāji vairākas minūtes ieturēja klusuma brīdi. ITB sarunu galvenā tēma bija terora uzbrukumi, kuri ik mirkli var skart ik vienu tūristu apmeklētāko vietu. Bailēm ir pamats, it sevišķi tagad, kad pēc vairāku gadu krīzes, tūrisma nozare pamazām sāk atkopties. Lidsabiedrību, viesnīcu tīklu un tūroperatoru menedžeri ir piesardzīgi, taču mierīgi, jo līdzšinējie notikumi nav atstājuši nekādu ietekmi uz uzņēmumu darbību. Terora akti var ietekmēt 2004. gada prognozes, to atzīmē lidsabiedrības Eirowings šefs Friedrihs-Vilhelms Veitholcs (Friedrich-Wilhelm Weitholz), turpretī lidsabiedrības Air Berlin šefs Joahims Hunolds (Joahim Hunold) izsakās kritiski pret šādiem krīzes scenārijiem, jo jau agrāk itin bieži Spānijā ir notikuši terora akti, taču līdz šim tie nav atstājuši nekādu ietekmi uz tūrisma nozari. Spānijas tūrisma industrija cer, ka terora akti neietekmēs tūristu plūsmu Spānijas virzienā, neskatoties arī uz to, ka Eiropas lielākā tūrisma koncerna TUI akciju cena biržā pagājušās nedēļas nogalē kritās. Kā savā ITB atklāšanas runā atzīmē Vācijas ekonomikas ministrs Volfgangs Klements (Wolfgang Clement), tad teroristi nedrīkst izsist pasaulei “pamatu zem kājām”, bet BTW prezidents Klaus Laepple uzskata, ka tūrisms ir brīvības un miera vēstnesis. Avots: Eiropa.lv

Latvijas tūrismam šis gads ir īpaši nozīmīgs, jo sakarā ar Eirovīzijas Dziesmu konkursa 2003 organizēšanu mūsu valsts vārds intensīvi nokļūs Eiropas informatīvajā apritē. Tūrisma nozares pārstāvji ir neizpratnē, ka šāda pasākuma Uzraudzības padomē ( Eirovizija ) no 12 personālijām nav pieaicināts neviens tūrisma pārstāvis. Tā kā šis konkurss tiek organizēts galvenokārt ar valsts līdzekļu piesaisti, tad TAVA vai Tūrisma padomes līdzdalība šāda mēroga organizēšanā būtu loģisks risinājums. Pašlaik pilnā sparā ir sākusies starptautisko tūrisma gadatirgu apmeklēšana, kur Latvija ar Eirovīzijas ideju varētu akcentēt savu uzmanību ārvalstu tūrisma profesionāļu un interesentu vidū. Tieši tagad ir izdevīgi investēt līdzekļus valsts tēla popularizēšanā un tūrisma marketingā, jo diez vai tuvākajā nākotnē Latvija spēs piesaistīt miljoniem vērtu auditoriju. Taču sakarā ar šo pasākumu tūrisma vidē (gan privātajā biznesā, gan asociācijās, gan tūrisma informācijas centros) valda haotiska un neorganizēta pašdarbība. Latvia Tours ir vienīgais ceļojumu uzņēmums, kurš apkalpos Eirovīzijas tūristus un viesus, taču tā ir tikai vienas firmas aktivitāte šīs programmas ietvaros. Te būtu jāmeklē sinerģijas iespējas daudz plašākā mērogā, lai šī pasākuma pozitīvais efekts veicinātu tūrisma nozares attīstību kopumā. Lielu neizpratni tūrisma profesionāļos ir izraisījusi valsts un pašvaldību tūrisma marketinga politika attiecībā uz tūrisma starptautiskajām izstādēm. Piemēram, Somijas tūrisma gadatirgū MATKA Latvijas tūrisma stends ir sadalījies vairākās saliņās, kuras izmētātas pa visu izstādi. Līdz ar to rodas nepārskatāms Latvijas piedāvājums bez vienotas stratēģijas. Tūrisma attīstības valsts aģentūrai (TAVA) vājo finansiālo resursu dēļ nav izdevies Latvijas pašvaldību tūrisma politiku “pakļaut” zem vienota koncepta kā tas, piemēram, ir Igaunijā. Līdz ar to pašvaldības izšķērdīgi un vienpersoniski tērē sabiedrības naudu tāliem gadatirgiem, neapzinoties ieguldījuma saimniecisko efektivitāti. Šādas individuālas aktivitātes ārpus valsts tūrisma koncepta neatļaujas pat tādas tūrisma vietas kā Maljorkas vai Sāremas sala. Par tūrisma biznesu un hokeju var izteikties gandrīz jebkurš, taču īsti spēlētāji ir tikai daži. Pašvaldību neprofesionalitāte tūrisma darba organizēšanā un eksperimentēšanā ir nepārprotama bezatbildība. Piemēram, interneta portāls www.riga.lv, kas pārstāv Rīgas domes mājas lapu, nav veltījis pilsētas viesiem nevienu rindkopu par tūrisma piedāvājumu. Arī citu pašvaldību mājas lapas neuzrunā tūristus ar vienotu logo ceļojuma informācijai. TAVA tikko ir ieguvusi jaunu pakļautību Ekonomikas ministrijai. Tas vieš cerību, ka jaunā valdība varbūt vēlēsies radikāli mainīt savu attieksmi šajā nozarē, proti, profesionāli organizējot tūrisma infrastruktūras sakārtošanu pirms Latvijas iestāšanās ES. Diemžēl PVN neatcelšana tūrisma pakalpojumiem sekmē mūsu kaimiņu - igauņu un lietuviešu biznesu. Daudzas valstis Eiropā pāriet uz jaunu tūrisma valsts darba organizēšanu, ka valsts tūrisma aģentūras veido kā akciju sabiedrības, kur lielākā daļa kapitāla pieder valstij. Šādā veidā tiek harmonizētas valsts un biznesa intereses pārstāvot iekšzemes tirgu starptautiskajās izstādēs un saietos. Līdzekļu piesaiste tiek organizēta projektu veidā. Tas rada iespēju pietiekties uz lielāku finansējumu gan no privātajiem, gan sabiedriskajiem, gan starptautiskajiem fondiem. Nebūtu godīgi visās neveiksmēs vainot tikai valsts institūcijas. Liela daļa vainas ir jāuzņemas arī tūrisma industrijai, ka nav profesionāli strādāts pie lobejisma attīstības valdībā un parlamentā. Pirmkārt, Latvijas tūrisma biznesā pašlaik neviena firma vai asociācija nav ieguvusi līdera pozīcijas, lai uzņemtos morālu atbildību par šīs nozares tālāku attīstību. Līdz ar to valdība bez liekas pretestības tūrisma industrijas intereses bieži vien izlemj pēc sava prāta un saprašanas, nekonsultējoties ar šīs nozares pārstāvjiem. Otrkārt, neviens pazīstams tūrisma bi

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) no janvāra līdz aprīlim organizēs Latvijas dalību 16 starptautiskajos tūrisma gadatirgos, kuru laikā Latvija tiks reklamēta kā jauns un pievilcīgs tūrisma galamērķis, īpaši akcentējot darījumu tūrismu, kultūras mantojumu, dabas resursu bagātības un lauku tūrisma iespējas. Jau janvārī TAVA organizēs Latvijas dalību piecos starptautiskajos tūrisma gadatirgos Nīderlandē (VAKANTIEBEURS 2006), Lielbritānijā (The Holiday&Travel Show Manchester 2006), Vācijā (CMT 2006), Zviedrijā (SHIE 2006) un Somijā (MATKA 2006). Izstādēs piedalīsies arī Latvijas tūrisma nozares profesionāļi – viesnīcu, tūrisma firmu, tūrisma informācijas centru un reģionu tūrisma asociāciju pārstāvji. Februārī ar Latvijas tūrisma piedāvājumu būs iespējams iepazīties starptautiskos tūrisma gadatirgos tepat Latvijā (Balttour 2006) un kaimiņos Igaunijā (Tourest 2006), kā arī Vācijā (Hamburg Fair – Reisen 2006 un Munich C-B-R 2006) un Itālijā (BIT 2006). Savukārt, martā Latvijas tūrisma iespējas tiks popularizētas mūsu kaimiņos Lietuvā (Vivattur 2006), kā arī vienā no lielākajiem Eiropas tūrisma gadatirgiem Vācijā (ITB 2006), Francijā (Salon Mondial du Tourisme 2006), Krievijā (MITT 2006), Zviedrijā (TUR 2006) un Ukrainā (UITT 2006). TAVA direktors Uldis Vītoliņš uzsver, ka „piedalīšanās starptautiskajos tūrisma gadatirgos ir nozīmīgs komunikāciju veids starp Latvijas tūrisma nozares profesionāļiem un potenciālajiem ceļotājiem uz Latviju – gan konferenču organizētājiem, gan individuālajiem tūristiem, kurus interesē tūrisma produktu pieejamība ceļojuma galamērķa valstī. Kaut arī esam Eiropas Savienības valsts, par mums kā tūrisma galamērķi vēl joprojām ir salīdzinoši maz informācijas. Dalība starptautiskajos tūrisma gadatirgos ir veids, kā popularizēt Latviju un veicināt ārvalstu ceļotājus apmeklēt Latviju.” Augstākminētie tūrisma gadatirgi nav izvēlēti nejauši, TAVA izstrādātajā mārketinga stratēģijā par augsti prioritāriem mērķa tirgiem uzsvērti Vācija, Somija, Zviedrija, Krievija, Igaunija, Lietuva un Lielbritānija, tie ir tirgi, kuros tiks veiktas virkne mārketinga aktivitāšu – darba semināri, kontaktu biržas, prezentācijas, žurnālistu un tūrisma profesionāļu vizītes, lai popularizētu Latvijas tūrisma piedāvājumu. Savukārt, Nīderlande, Itālija, Francija un Ukraina ir prioritāri tirgi, kuros arī tiks veiktas dažādas mārketinga aktivitātes, lai piesaistītu pēc iespējas vairāk potenciālo ceļotāju uz Latviju.

Lai izteiktu pateicību tūrisma nozares pārstāvjiem, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā un popularizēšanā, kā arī pārstāvējuši tūrisma nozares intereses, apbalvoti “Gada Cilvēks Tūrismā 2023” laureāti.

Balvas pasniegtas piecās kategorijās: uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā, uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā, tūrisma informācijas centra vadītājs, uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā, kā arī balva par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā. Balvas tika pasniegtas tūrisma izstādes “Balttour 2024” atklāšanas pasākumā.

Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā” balvu ieguva “Islande Hotel” valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš; kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā” – “Latvia Tours” direktore Ieva Keiša, savukārt apbalvojumu “Tūrisma centra vadītājs” - Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Sintija Pusaudze. Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā” balvas saņēma divi laureāti - restorāna “Max Cekot Kitchen” saimnieks un šefpavārs Maksims Cekots, kā arī restorāna “Pavāru māja” saimnieks Ēriks Dreibants. Apbalvojumu par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā saņēma Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes profesore Dr. Maija Rozīte.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Šoruden medijos izskanēja ziņa par to, ka tūroperators «Prieks Tūre» apturējis savu darbību, kamēr daļa tūristu vēl bija ārzemēs. Gada sākumā tiesas priekšā stājās arī cits tūroperators, no kura klienti vēlējās piedzīt zaudējumus. Kā izvēlēties piemērotāko tūroperatoru, lai plānotais ceļojums nebeigtos ar mēnešiem ilgu gaidīšanu, lai saņemtu atpakaļ samaksāto naudu par nenotikušo atpūtu?

Gandrīz 500 tūrisma operatori un tūrisma aģenti

Saskaņā ar Lursoft datiem Latvijā ir 437 komersanti, kuri uzskatāmi par tūrisma operatoriem vai tūrisma aģentiem un sniedz kompleksus tūrisma pakalpojumus. Šā gada 1. jūlijā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi «Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem», kas veidoti ar mērķi nodrošināt augstāku ceļotāju aizsardzību tūrisma operatora maksātnespējas gadījumā un uzlabot esošo tūrisma aģentu un tūrisma operatoru darbības sistēmu Latvijā.

Licencēšana patērētāju aizsardzībai