Tūrisma profesionāļu žurnāls Tūrisms un tūrisma profesionāļu portāls Eiropa.lv apkopojis nozares pārstāvju viedokļus par izskanējušajām runām par iespējamu Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) it kā taupības nolūkos.

Asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele:

"Nedomāju, ka LIAA un TAVA apvienošana tiek virzīta taupības nolūkos, tai ir politiska aizmugure. Visas pārmaiņas parasti ir politiskas, nevis ekonomiskas, un šīs, manuprāt, vērstas uz to, lai palielinātu LIAA ietekmi un budžetu. Mēs tam kategoriski iebilstu un industrija taisītu lielu skandālu.

Šāda rīcība būtu ļoti negodīga laikā, kad TAVA beidzot uzsākusi aktivitātes, kādas tai vajadzēja veikt jau 15 gadus. Kopš TAVA vada Uldis Vītloņš, ir pavisam cita kustība, aktivitāte un profesionalitāte no TAVA puses. Esmu pārliecināta, ka tūrisms noteikti nebūs ieguvējs. Jau tā tūrisms politiķiem nav bijusi prioritāte, un apvienojot TAVA ar LIAA, tūrisms vienkārši noslīktu tajā struktūrā, uzmanība tūrismam vairs nebūtu tik liela, turklāt ir LIAA ir citi uzdevumi. Idejas virzītājiem, šķiet, interesē tikai avionozare un varbūt kāda lielā viesn��cu ķēde, bet TAVA darbība ir daudz plašāka.

Klajā nācis izdevuma tūrisma nozares profesionāļiem Tūrisms otrais numurs. Salīdzinājumā ar Tūrisms iepriekšējo un nulto numuru, kuri iezīmēja jaunā izdevuma pamatvirzienus, otrais numurs pretendē uz žurnāla statusu, Db.lv infomēja Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) sabiedrisko attiecību speciālists Normunds Ķietis.

Žurnāla tirāža – 3000 eksemplāri, kuri bez maksas tiek izsūtīti tūrisma nozares pārstāvjiem un interesentiem. Tūrisms pdf versiju iespējams lejuplādēt internetā: www.corpmedia.lv/turisms_200706.pdf (2.15 Mb)

Tūrisms izdevējs ir TAVA, un tā redaktore ir NRA žurnāliste Baiba Lulle. Izdevums reģistrēts arī LR UR kā masu informācijas līdzeklis. Tūrisms veidošanā piesaistīts arī korporatīvo mediju centrs CorpMedia, kas specializējas nozaru un organizāciju laikrakstu un žurnālu veidošanā. Tūrisms auditorija: tūrisma firmas, tūrisma objekti, tūrisma informācijas centri, transporta kompānijas, restorāni, kā arī valsts un pašvaldības organizācijas u.c.

Maskavā no šī gada 25 līdz 27. septembrim izstāžu centrā “Kuzminki” notiks II starptautiskais forums “Piemaskava: atpūta un tūrisms” un konkurss “Labākā Maskavas apgabala tūrisma industrijas organizācija 2003. gadā”. Foruma rīkotāji ir Maskavas apgabala valdība, tūrisma komiteja un Business Communication Group koncerns. Foruma mērķis ir stimulēt tūrisma attīstību Piemaskavā un tas ir orientēts gan uz tūrisma profesionāļiem, gan uz privātpersonām. Foruma laikā notiks dažādas konferences, tiks rīkoti “apaļie galdi” un semināri par tūrisma attīstības iespējām šajā apgabalā. Tāpat notiks apgabala pilsētu un rajonu prezentācijas, Piemaskavas folkloras kolektīvu uzstāšanās un II starptautiskā izstāde “Piemaskava: atpūta un tūrisms”. Izstādē dalību jau ir pieteikušas tūrisma firmas, sanatorijas, kūrorti un veselības iestādes, viesnīcas, atpūtas un izklaides kompleksi, vēsturiski-arhitektoniskie rezervāti, muzeji, transporta kompānijas un daudzas citas organizācijas. Tiks organizētas nodaļas par: Piemaskavas vasaras un ziemas tūrismu, ārstēšanās iespējām Piemaskavā, muzeju tūrisms, etnokulturālais tūrisms, darījumu tūrisms, aktīvais un piedzīvojumu tūrisms, Piemaskavas viesnīcu serviss, ģimenes atpūta Piemaskavā, specializētais tūrisms un tūrisma preces. Avots: RATA.ru

Tūrisms Kazahijā kā ekonomikas nozare pirmo reizi tika atzīta 2002. gadā un republikas valdība tika pieņēmusi “Tūrisma nozares attīstības programmu 2003-2005. gadam”. Īpašu uzmanība tika veltīta sociālajam tūrisma, tai skaitā bērnu tūrismam. Programmā tika uzskaitīti arī budžeta līdzekļi, kas katru gadu tiks paredzēti tūrisma nozares attīstībai. 2003. gadam ir paredzēti 32 604 tūkstoši tengi (vairāk kā 210 tūkstoši ASV dolāru), bet 2004. un 2005. gadā summa palielināsies un sastādīs attiecīgi 552 637 tūkstošus ASV dolāru un 546 055 tūkstošus ASV dolāru. Kā atzīmē Kazahijas tūrisma asociācijas direktora vietas izpildītājs Rašids Šaikenovs, tad ir aprēķināts, ka vidēji viens ārvalstu tūrists ierodoties valstī atstāj 700 ASV dolārus. Pamatojoties uz šo summu, tiek prognozēts, ka ienākošais tūrisms 2005. gadā varētu atstāt valstij 46 938,7 tūkstošus ASV dolāru. Tāpat tiek plānots, ka katru gadu, sākot no 2005. gada, valsts budžetu papildinās tūrisma organizāciju nodokļi 4 707 482,9 ASV dolāru apmērā. Protams, šie prognozētie skaitļi var arī izrādīties maldīgi. Dominē biznesa tūristi Tūrisma rādītāji laika posmā no 1996. līdz 2000. gadam tika samazinājušies vairāk kā trīs reizes. Kopējais tūristu skaits, kas tika izmantojuši tūroperatoru pakalpojumus 2000. gadā sastādīja tikai 146 915 tūkstošus personu, kas ir par 36% mazāk nekā 1999. gadā. Tāpat tika samazinājies valstī iebraukušo ceļotāju skaits, kuru mērķis bija atpūta. Lielākā daļa viesu bija biznesa ceļotāji. Patstāvīgi tika samazinājies arī to personu skaits, kas tika izbraukuši ārpus Kazahijas, izmantojot tūrisma ceļazīmes. Tie bija tikai 5,4% no kopējā izbraukušo personu skaita vai arī 67 370 personas. Visvairāk šīs personas devās uz Kirgīziju un Krieviju. Tālāko ceļojumu mērķos ietilpst Turcija, Vācija, Ķīna, Apvienotie Arābu Emirāti, Taizeme, Irāna. Tūrisms pamazām attīstās Īpaši veiksmīgs nav bijis arī Kazahijas iekšzemes tūrisms. Kopējie rādītāji 2000. gadā bija par 23% zemāki nekā 1999. gadā. Pavisam 1999. gadā tika apkalpoti 72 088 tūristu un ekskursantu, bet 2000. gadā – 55 687. Kopējie ienākumi no tūroperatoru darbības sasniedza 2000. gadā 8,3 miljonus ASV dolāru. Izejošais tūrisms sastādīja 62% jeb 5,1 miljonu ASV dolāru, ienākošais tūrisms – 2,0 miljonus ASV dolāru, bet iekšzemes 1,2 miljonus ASV dolāru. Statistikas dati par 2002. gadu raksturo nedaudz labāku situāciju Kazahijas tūrisma tirgū. Nedaudz ir palielinājies republikā iebraukušo tūristu skaists. Gada laikā tūroperatori ir apkalpojuši 29 561 iebraukušos tūristus, no kuriem 28 355 personas bija no NVS valstīm. Tāpat ir palielinājies arī no valsts izbraukušo tūristu skaists, proti, 74 728 personas. Visiecienītākais tūristu mērķi ir bijuši: Turcija, Ķīna, Vācija, Apvienotie Arābu Emirāti, Francija, Ēģipte un citas valstis. Visvairāk cilvēku ir ieradušies no Kirgīzijas, Krievijas, Uzbekijas un NVS valstīm. Turpretī iekšzemes tūristu skaits ir tuvu 2000. gada rādītājiem, proti, 66 928 tūristu. Kazahijas tūrisma saimniecība - 544 uzņēmumi Tūrisma darbību patlaban Kazahijā nodrošina 544 uzņēmumi. Gandrīz 93% no visām tūrisma tirgus organizācijām pārstāv mazos uzņēmumus ar nodarbināto skaitu līdz 50 cilvēkiem. Vidējās organizācijas (no 51 līdz 250 personām) ir tikai 6%, turpretī Kazahijā ir tikai astoņi lielie tūrisma uzņēmumi. Lielie uzņēmumi apkalpo tikai nedaudz vairāk kā 1% no visas tūrisma plūsmas un lielākoties tie veic vīzu noformēšanas un ekskursiju pakalpojumus, kas neietilpst ceļazīmju cenā. Kazahijas republikas tūrisma infrastruktūra sastāv no naktsmītnēm un transporta pakalpojumiem. Pavisam Kazahijā ir 319 naktsmītnes, no kurām 159 ir viesnīcas, 34 sanatorijas, 29 atpūtas zonas, 26 atpūtas mājas, 17 tūristu bāzes, 13 veselības nometnes, 12 viesu mājas, 11 sanatorijas un profilaktoriji, 10 mednieku mājas un 8 profilaktoriji. Lielākā daļa no viesnīcām (149) atrodas Astanā un Almatā. Gandrīz 90% viesnīcas ir privāti uzņēmumi, bet pārējās viesnīcas pieder komunālajiem uzņēmumiem vai ir kopuzņēmumi ar ārvalstu dalībniekiem. Lielākoties peļņa ir tika

Seminārtūrisms Eiropā ir viens no plaukstošākajiem tūrisma veidiem, jo globalizācijas rezultātā uzņēmumi ar semināru palīdzību uztur vienādu “know-how” līmeni dažādos pasaules reģionos. Pirms pāris gadiem tika prognozēts, ka interneta konferences izskaudīs sanāksmju tūrismu. Taču pretēji plānotajam sanāksmju tūrisms Eiropā ir viens no perspektīvākajiem ceļojuma biznesa veidiem. Pēdējos 20 gados strauji ir pieaudzis pieprasījums pēc koncernu, firmu un sabiedrisko organizāciju darbinieku tālākās izglītošanas un savstarpējā kontakta. Ar 59% tirgus daļu līdere ir Eiropa. Šajā biznesā darbojas apmēram 5 tūkstoši starptautisku uzņēmumu. Tikai katrs desmitais pasākums starptautiskajā mērogā ir organizēts ar vairāk kā 2000 dalībniekiem. Sanāksmju tūrisma īpatsvars kopējā valsts tūrisma biznesā parasti ir vidēji līdz 10% (Itālijā 21%) apmērā. Taču tieši sanāksmju dalībnieki šajos pasākumos atstāj vidēji vienas dienas laikā četras reizes vairāk naudas nekā vidējais tūrists. Apmēram viena ceturtā daļa visu sanāksmju organizēšanu tiek veikti tieši ar medicīnu saistītos jautājumos, otrajā vietā ir zinātniska rakstura sanāksmes, trešajā vietā tehnoloģijas un ceturtajā industrija. Ar seminārtūrismu saprot ... Ar seminārtūrismu bieži vien tiek piesegti firmu saviesīgie pasākumi ārpus uzņēmuma telpām. Taču pēc būtības semināri ir tūrisma forma, kura apvieno vairākas aktivitātes – mācību pasākumi, vietas maiņa un atpūtas aktivitātes. Vienkāršā valodā semināru aktivitātes ārpus uzņēmuma darba telpām tiek sauktas par mācību un atpūtas kombināciju. Semināru tūrisms pēc definīcijas apvieno pieaugušo aktivitātes, kuru pamatā ir ceļojums ārpus ierastās darba vides, lai izglītotos darba profesionālajos jautājumos. Par semināriem var saukt izglītojušus pasākumus, kuru ilgums nepārsniedz 7 dienas. Mācību satura apguvē intensīvi piedalās grupas, kuru dalībnieku skaits nepārsniedz 50 cilvēkus. Seminārtūrisms no konferenču un iniciatīvtūrisma atšķiras pēc motīva, proti, pirmais ir vairāk saistīts ar ikdienišķā darba procesu tikai citos apstākļos, bet pēdējie divi tiek vairāk pieskaitīti tieši “atalgojuma” ceļojumiem. Semināru nepierastā atmosfēra pozitīvi ietekmē mācību procesu, motivāciju un panākumus. Uz izglītošanos bāzēts tūrisms vienmēr ir ieguvis sabiedrības un arī tūrisma politikas atbalstu. Biznesa pamats ir viesnīca Viesnīcas specializāciju sanāksmju tūrismā nosaka vairāki priekšnoteikumi. Pirmkārt, konferenču un semināru telpas kā arī tehniskais aprīkojums nosaka katra atsevišķa uzņēmuma iespējas. Otrkārt, liela nozīme ir viesnīcas nacionālai vai starptautiskai apritei, proti, viesnīcas menedžmenta un marketinga līmenim. Piemēram, viesnīcu tīkli specializējas galvenokārt uz globālu uzņēmumu apkalpošanu. Treškārt, viesnīcu reitings starptautiskā tirgū ir atkarīgs arī no valsts politiskā imidža kā arī reģiona zinātniskā, kulturālā un saimnieciskā statusa. Ceturtkārt, piekļūšanas iespējas kā lidosta, dzelzceļa stacija, autoosta vai personiskais transports nosaka semināru vietas reitingu. Semināru tūrisms veicina viesnīcu sezonālā noslogojuma svārstību izlīdzināšanu. Liels skaits sanāksmju tiek organizētas tieši rudens un pavasara gadalaikos, kad atpūtas tūristu aktivitātes ir viszemākajā līmenī. Semināri, konferences, kongresi Kongresu tūrisms ir sanāksmju tūrisma augstākā organizētības forma, kur uzņēmumam jāpiedāvā vismaz 100 darba un sanāksmju vietas. Tā kā Eiropā atrodas liels daudzums politisko, saimniecisko un sabiedrisko institūciju, tad tieši kongresu rīkošanas vietas ir galvenokārt Eiropas lielpilsētās vai arī ērtas satiksmes tuvumā. Eiropas lielākā kongresu viesnīca Meridien Montparnasse ar kopējo platību 3 500 kv.m atrodas Parīzē, kas piedāvā kongresu un konferenču telpas no 500 līdz 3 000 dalībniekiem. Viesu rīcībā ir 1 000 istabas. 2001. gadā tika sarīkoti 9 260 kongresi, no tiem 5 339 Eiropā. Piemēram, Vašingtonā 2003. gada martā tiek atvērts kongresu centrs ar 75 000 kv.m lielā platībā, kurš pilsētai līdz 2013. gadam piesaistīs ar pašreizējiem 166 pieteikumiem 3,1 miljonu nakšņojumu. Pēc Unio

Ekonomikas ministrija apņēmusies palielināt ieņēmumus no tūrisma, kā arī nākamajos piecos līdz septiņos gados izveidot aptuveni 1000 inovatīvus un kvalitatīvus tūrisma produktus. Taču ieņēmumu palielināšanai nepieciešami jauni tirgi, ne tikai jauni produkti, turklāt vispirms no ministrijas puses nepieciešama nopietna tūrisma nozares revīzija.

9% no visiem nodarbinātajiem strādā tūrismā

Tūrisma nozares tiešais ieguldījums iekšzemes kopproduktā veido aptuveni miljardu jeb 4,3%. Nozarē strādā 9% no visiem nodarbinātajiem jeb 77 000 cilvēku. Lai saprastu, kā palielināt ieņēmumus, vispirms jāatbild uz jautājumu – no kurām valstīm šobrīd Latvijā ir visvairāk tūristu? 2019. gada 3. ceturkšņa dati liecina, ka visvairāk viesu uzņemts no Vācijas, Krievijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Lielbritānijas. Lietuva un Igaunija ir kaimiņvalstis un ciemiņi no tām Latvijā uzturas neilgi, tāpēc ar šīm valstīm ieņēmumus nepaaugstināsim. Atliek Vācija, Lielbritānija, arī Zviedrija un Norvēģija – valstis ar augstu maksātspēju.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Pēc jūtamas atlabšanas vasaras mēnešos šobrīd tūrisma nozare atkal nonāk situācijā, no kuras tā bija veiksmīgi sākusi ceļu ārā, Latvijā uz laiku ieviešot ārkārtas situāciju un komandantstundu. Jau trešo reizi esam paralizējošā situācijā un nezinām, vai un kādu atbalstu saņemsim.

Lai arī tikušas izteiktas dažādas prognozes par Latvijas tūrisma nozares dzīvotspēju pandēmijas kontekstā kopumā, 2021.gada jūlijs, augusts un septembris bija vistiešākais pierādījums nozares acīmredzamai augšupejai. Ienākošā tūrisma, kas dod Latvijai vislielāko pievienoto vērtību (salīdzinot ar vietējo un izejošo tūrismu), apjomi pakāpeniski pieauga un pieprasījuma dinamika uzrādīja pozitīvu, augšupejošu tendenci.

Tūristi, ko esam gatavi sagaidīt ar ziediem

Piedzīvojot divu līdz trīs mēnešu ieskriešanās periodu, augusta otrajā pusē ārvalstu tūrisms sāka iegūt veselīgas aprises, un līdz oktobra sākumam noskaņojums bija kļuvis cerīgs. Tas izskaidrojams ar to, ka Eiropas sabiedrības aktīvākā daļa, kas ceļo, pārsvarā (ap 80%) ir vakcinējušies, kā arī Latvija atradās tūristiem pievilcīgā režīmā.

2003. gada 3.-5. oktobrī, Spānijā notika 1. Eiropas lauku tūrisma kongress, kuru organizēja Eiropas Lauku tūrisma federācija "EuroGites" (http://www.eurogites.org/). Šis bija pirmais tāda mēroga pasākums, kas veltīts lauku tūrisma tēmai - tajā piedalījās 390 lauku tūrisma uzņēmēji un profesionālo organizāciju pārstāvji no 35 Eiropas valstīm. Latviju šajā kongresā pārstāvēja Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs". Apkopojot kongresa rezultātus, tika gūti šādi galvenie secinājumi: 1. Lauku tūrisms ir nozīmīga Eiropas tūrisma sastāvdaļa - Eiropā ir reģistrēti ~200 000 lauku tūrisma uzņēmēji, kas piedāvā ~2 000 000 gultas vietas. Asociācijas "Lauku ceļotājs" datu bāzē uz doto brīdi iekļautas 247 Latvijas lauku naktsmītnes ar 3736 gultasvietām, kas sastāda ~50% no visa lauku tūrisma piedāvājuma valstī. 2. Lauku tūrisms ir nepieciešams Eiropas lauku ekonomikai - katru gadu tūristi lauku naktsmītnēs visā Eiropā atstāj ~12 miljardus EUR, kas, ņemot vērā pievienoto vērtību un multiplikatora efektu, ienes ~26 miljardus EUR Eiropas lauku ekonomikai - tas ir ~3 reizes vairāk nekā Latvijas IKP 2002. gadā. Pateicoties lauku tūrismam, Eiropas lauku iedzīvotājiem tiek dotas ~500 000 darba vietas. Latvijā Lauku tūristi tieši ienes ~765 000 LVL, bet ņemot vērā multiplikatora efektu - 1 377 000 LVL. Latvijā lauku tūrismā tieši nodarbinātas ir ~760 personas. 3. Lauku tūrisms ir pieprasīts - kā liecina Pasaules Tūrisma organizācijas dati, lauku tūrisma pieprasījumam pēdējo 15 gadu laikā ir tendence pieaugt - dažās Dienvid- un Austrumeiropas valstīs pat līdz 25% gadā. Tāpat pēdējos gados pasaulē saasinājušās diskusijas par tūrisma ilgtspējības jautājumu - tas nav nekas jauns lauku tūrismam, jo ilgtspējīga saimniekošana vienmēr ir bijusi lauku tūrisma produkta filozofijas pamatā. Atpūtnieku skaits Latvijas laukos pēdējo 5 gadu laikā pieaudzis par 39 %. Tām lauku tūrisma mītnēm Latvijā, kas saimnieko ilgtspējīgi, tiek piešķirts "Zaļais sertifikāts". 4. Lauku tūrisms ir labi organizēts - lauku tūrisma uzņēmēji cieši turas kopā, veidojot reģionāla un nacionāla līmeņa profesionālās asociācijas, kas, savukārt, visas kopā apvienojas Eiropas Lauku tūrisma federācijā "EuroGites". Arī Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs" kopš 1996. gada ir Eiropas Lauku tūrisma federācijas "EuroGites" biedrs. 5. Lauku tūrismam Eiropā ir vienoti mērķi - līdz ar globalizācijas un Eiropas integrācijas procesu lauku tūrisma joma visā Eiropā saskaras ar līdzīgām problēmām. Kongresa dalībnieki apņēmās kopīgiem spēkiem strādāt pie šādu būtisku problēmu risināšanas: · Atšķirības lauku tūrismu regulējošajā likumdošanā un nodokļu politikā dažādās Eiropas valstīs, kas, savukārt, veicina lauku tūrisma produkta kvalitātes un cenu līmeņa atšķirības, kā arī nereģistrēta piedāvājuma attīstību. · Neskaidrs lauku tūrisma tēls un vienotas izpratnes trūkums par minimālajiem lauku tūrisma produkta kvalitātes standartiem. · Nepietiekama Interneta un citu jauno tehnoloģiju izmantošana lauku tūrisma jomā, kas bieži vien saistīta ar uzņēmēju kvalifikācijas trūkumu, kā arī interneta rezervāciju sistēmu augstajām izmaksām, nepiemērotību reģionālajām īpatnībām un vāji attīstīto IT infrastruktūru lauku reģionos. · Lauku tūrisma lobēšanas nepieciešamība valdību līmenī, kas iespējama tikai ar spēcīgu profesionālo asociāciju starpniecību. · Regulāras un starptautiski koordinētas lauku tūrisma uzņēmēju apmācības nepieciešamība. · Ekosertifikācijas nepieciešamība, kas veicina ilgtspējīgu saimniekošanu laukos un piešķir lauku tūrisma produktam papildus virsvērtību klientu acīs. Avots: Asociācija "Lauku ceļotājs"

Tehnoloģiju vilnis turpina savu attīstības gaitu un automatizācija ir ikdiena daudzās nozarēs, tāpēc aizvien vairāk tiek diskutēts par to, vai mākslīgais intelekts (roboti) aizstās darbiniekus.

Oksfordas universitātes zinātnieku pētījumā par nodarbinātības nākotni secināts, ka radošo un inovatīvo profesiju pārstāvjiem ir mazāka iespēja tikt aizstātiem ar mākslīgo intelektu. Biznesa augstskolas Turība profesore Maija Rozīte skaidro, ka arī tūrisma nozare ir jaunu darba vietu radītāja – pasaulē strauji aug tūristu skaits, attīstās nozare un tās piedāvātie pakalpojumi, līdz ar to pieaug arī darba vietu skaits.

Analizējot, kā pēdējo 20 gadu laikā ir mainījies viesnīcu un citu tūristu mītņu skaits Latvijā, ir vērojamas ievērojams pieaugums. Ja 1998. gadā Latvijā bija 211 naktsmītnes, tad šobrīd to ir 809. Rīgā naktsmītņu skaits šajā pat periodā audzis no 35 līdz 130. Gultasvietu skaits 1998. gadā bija gandrīz 18 tūkstoši, savukārt šobrīd to ir vairāk nekā 40 tūkstoši, Rīgā naktsmītņu kapacitāte ir pieaugusi no 5 tūkstošiem līdz gandrīz 16 tūkstošiem gultasvietu. Un joprojām tiek atvērtas jaunas viesnīcas. Pērn pasaulē starptautisko tūristu skaita pieaugums sasniedza 7%. Tas liecina, ka salīdzinājumā ar kopējiem ekonomikas attīstības tempiem, pieprasījums šajā nozarē aug straujāk. Arī nākotnē tiek prognozēts starptautisko tūristu skaita pieaugums 4-5% vidēji gadā. Tāpēc darba spēks tūrisma un viesmīlības nozarē ir un būs vajadzīgs.

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un vakar, 20.maijā starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi Tūrisma attīstības politikas pamatnostādnes, kas nosaka valsts tūrisma attīstības politiku turpmākajiem 5 gadiem (2004 – 2008), par galveno mērķi definējot tūrisma īpatsvara pieaugumu Latvijas ekonomikas tiešo un netiešo ienākumu vidū. To paredzēts sasniegt, pozicionējot un virzot starptautiskajā tirgū Latviju kā atšķirīgu, drošu un atpazīstamu tūrisma galamērķi, palielinot tūristu plūsmu uz Latviju, kā arī veicinot vietējā tūrisma attīstību. Pamatnostādnes ir nepieciešamas, lai noteiktu stratēģiskos virzienus tūrismam nozares ilgtspējīgai un konkurētspējīgai attīstībai, tādejādi palielinot tūristu plūsmu un ienākumus no tūrisma un kopumā veicinot Latvijas tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju sociālekonomisko labklājību. Īstenojot Pamatnostādnēs noteiktos rīcības virzienus, tiek plānots sasniegt šādus rezultātus: Tūrisma pakalpojuma eksporta pieaugums vidēji par 10 – 15% gadā; Tūrisma nozares pieaugums IKP līdz 5 – 7% perioda beigās; Ieņēmumu no ārvalstu ceļotājiem pieaugums vidēji par 15% gadā; Ārvalstu ceļotāju skaita pieaugums vidēji par 5% – 7% gadā; Ārvalstu ceļotāju vidējais uzturēšanās ilgums ir palielinājies līdz 3 diennaktīm; Tūrisma sektorā strādājošo skaita pieaugums ir vidēji par 500 cilvēkiem gadā. Pamatnostādnēs ietverti tūrisma attīstības politikas galvenie principi, mērķi, prioritātes un rīcības virzieni. Pamatnostādnēs izvirzītie mērķi un rīcības virzieni atspoguļo tūrisma attīstības politikas prioritātes. Lai sasniegtu tūrisma attīstības politikas mērķus, Pamatnostādnēs ir noteikti šādi rīcības virzieni: „Jaunā” ceļotāja uz Latviju identificēšana Latvijas tūrisma tēla stiprināšana Klātbūtne prioritāros un perspektīvos tūrisma tirgos Labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana Atbilstošas un kvalitatīvas infrastruktūras veidošana Daudzveidīgu produktu un pakalpojumu radīšanas veicināšana atbilstoši tūristu interesēm Vienotas tūrisma informācijas sistēmas veidošana Kvalitātes pārvaldības ieviešana Pieejamības veicināšana Cilvēkresursu attīstība Izpēte un attīstība Publiskā un privātā sektora sadarbības optimizācija Starptautiskā sadarbība Latvijas līdzdalība Eiropas un pasaules tūrisma attīstības politikas veidošanā, valsts interešu pārstāvniecība Lai sasniegtu Pamatnostādnēs noteiktos mērķus, kā finansēšanas avoti tiks izmantoti valsts un pašvaldību līdzekļi, valsts investīcijas saskaņā ar Valsts investīciju programmu, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi un valsts budžeta līdzfinansējums. Katru gadu tiks izstrādāts Rīcības plāns pamatnostādņu īstenošanai. Statistika Eiropā un visā pasaulē tūrisms ir viena no vadošajām un visstraujāk augošajām nozarēm un tiek uzskatīts par stratēģisku ekonomiskās attīstības un nodarbinātības prioritāti. Saskaņā ar Pasaules Tūrisma organizācijas (PTO) statistikas datiem, tūrisms ir pasaulē lielākais eksporta ienākumu avots, ar nozīmīgu darbavietu, skaitu, kā arī svarīgs reģionālās un sociālās attīstības faktors. Tūrisms un ar to saistītās nozares veido 10.4% no pasaules IKP, ar 200 milj. nodarbināto un gandrīz 700 milj. starptautisko tūristu katru gadu. Latvijas maksājumu bilances dati rāda, ka tūrisma pakalpojumu eksporta īpatsvars IKP Latvijā ir 2,2%. Latvijā 2003. gadā ienākošais tūrisms ir pieaudzis par 8,7%, salīdzinot ar 2002. gadu un ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā pieauguši par 30%, salīdzinot ar 2002. gadu. Šāds stabils ienākošā tūrisma pieaugums – vidēji 10% gadā pēdējos gados liecina par nozares veiksmīgo attīstību kopumā un spēju turpmāk sasniegt vēl labākus rezultātus. Latviju kā savu ceļojuma galamērķi ir izvēlējušies šādu valstu vairāku dienu ceļotāji no Lietuvas (17,2%), Krievijas (16,3%), Vācijas (12,4%), Igaunijas (11,4%), Somijas (7,7%), Zviedrijas (6,1%). Savukārt Latvijas ceļotāju galamēr

Pagājušās nedēļas sestdienā (23.07.2005) Ēģiptes Sarkanās jūras kūrortā Šarm el Šeikā bumbu sprādzieni nogalināja vairāk kā 80 cilvēkus, kur lielākā daļa bojā gājušo ir ēģiptieši. Tūrisms Ēģiptei ir ļoti svarīga tautsaimniecības nozare, kurā ir nodarbināti 3 miljoni ēģiptiešu. Netiešā veidā tiek rēķināts, ka tūrisms Ēģiptē baro ap 15 miljoniem iedzīvotāju. 2004. gadā ieņēmumi tūrismā bija 6,1 miljards ASV dolāru vērtībā. Pagājušajā gadā bijušo faraonu zemi apmeklēja 8,1 miljons tūristu, un šā gada prognozes ir 9 miljonu vērtībā. 2004. gadā Ēģiptes tūrisms pieauga par 34% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Piramīdu zeme ir līderis Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīm. Teroristu uzbrukuma laikā Ēģiptē uzturējās ap 30 000 itāļu tūristu, 80% no kuriem – Šarm el Šeikā. Pēc tūrisma aģentūru datiem ap 9 000 britu, 2 500 vācu tūristu. Terorisms ir kļuvis par tūrisma ēnu jeb rēgu, jo lielākā daļa terorisma aktu ir vērsti ceļotājiem un lielpilsētu iedzīvotājiem. Ceļošanas brīvība tagad tiek apdraudēta, jo drošība kļūst par galveno faktoru ceļojuma veida vai mērķa izvēlē. Terorisma aktu ģeogrāfija ir pārliecinājusi ceļotāju, ka mūsdienu pasaule vairs nav droša – sevišķi masu ceļojuma vietās. Tomēr Pasaules Tūrisma Organizācija aicina ceļotājus nenovērsties no terorisma skartajām valstīm. Pēdējā laikā teroristu uzbrukumi skāruši daudzas vietas Eiropā un pasaulē - Madride pagājušā gadā, Londona un Ēģiptes kūrorti šogad. Terorisms nav tikai dažu valstu, bet globāla problēma. Nedrīkst novērsties no atsevišķiem galamērķiem. Pasaules Tūrisma Organizācija apsolījusi atbalstīt Ēģipti, lai novērstu sprādzienu izraisītās negatīvās sekas uz tūrisma nozari. Vācijas lielākie tūroperatori ziņo, ka ceļotāju skaits arī pēc sprādzieniem Ēģiptē nemazinās. Tikai 1-2% tūristu ir mainījuši savus ceļošanas plānus attiecībā uz Ēģipti. Tūrisms ir kļuvis par pievilcīgu teroristu uzbrukuma mērķi, tāpēc tūrisma profesionāļi ir nobažījušies par ceļotāju reakciju uz šiem sprādzieniem un jo sevišķi, ja tie atkārtosies aizvien biežāk. Ēģiptes Tūrisma ministrs paredz valsts tūrisma nozarei ātru atgūšanos pēc pagājušās nedēļas nogales. Pirmo 24 stundu laikā pēc sprādzieniem Šarm el Šeiku atstājuši ap 6000 tūristu. Protams, teroristu uzbrukums atstās sekas, bet ministrs cer uz ātru industrijas atveseļošanos uz pašreizējā vispārējā terorisma draudu fona visā pasaulē. Cilvēki vairs nav šokēti par šādiem uzbrukumiem, komentējis Ēģiptes tūrisma ministrs. Daži analītiķi tomēr nav tik optimistiski un uzskata, ka vismaz nākamos sešus mēnešus Lielbritānijas, Itālijas un Vācijas tūristi – galvenā Ēģiptes mērķauditorija – atturēsies no ceļojumiem uz terorisma Vidējiem austrumiem un Ziemeļāfriku.

Līdz maija beigām valsts un pašvaldības institūcijas var pieteikt tūrisma objektus un projektus konkursam Eiropas izcilākie galamērķi (European Destinations of Excellence – EDEN)

Tā ir iespēja popularizēt Eiropā savu tūrisma piedāvājumu. Projektiem šogad jāatbilst tematikai Tūrisms un ūdens resursi, kā arī dažādiem nosacījumu (pieejams TAVA mājaslapā www.tava.gov.lv).

Lai arī projektus iesniedz pašvaldību vai valsts struktūras, iniciēt projekta pieteikšanu un iekļaut piedāvājumā savus pakalpojumus var arī privātie uzņēmēji. To produktam vai pakalpojumam jābūt iekļautam tūrisma vietas ilgtermiņa attīstības plānos.

«Latvijai kā valstij, kas atrodas pie jūras, kas bagāta ar iekšējiem ūdeņiem, kuru izmantošana tūrismā pēdējos gados attīstīta dažādām gaumēm un mērķauditorijām, šī ir ļoti pateicīga tēma. Turklāt tematikā iekļaujas viss, kas saistīts ar ūdeni, arī minerālavotu izmantošana, SPA, kur mums arī ir ko piedāvāt. Tādēļ ceru, ka netrūks kvalitatīvu pieteikumu,» sacīja EDEN Latvija projekta vadītājs Latvijā Armands Muižnieks.

Malaizija 2007. gadā svinēs valsts piecdesmito neatkarības gadu. Malaizijas mērķis ir panākt lai ierastos 19 miljoni tūristu, to veicinot īpaši pievēršot uzmanību motivējošām konferencēm un izstādēm (MICE) pamatā tam ir kampaņa “Visit Malaysia Year - VMY”. Malaizija ir sasniegusi 5% no MICE tirgus sadales, un tiek plānots to palielināt līdz 10% , apgalvoja tūrisma ministre Zahid Hamidi. Ir izveidota speciāla komanda, lai sekmētu šo specifisko sektoru. Malaizijas vienīgais mērķis nav tikai palielināt ienākošo tūristu skaitu, bet arī piesaistīt vairāk tūristus, kas iztērēs lielākas finanses un kuri uzturēsies ilgāku laiku valstī. Malaizijas tūrismā, ienākošais tūrisms ir palielinājies no 10.6 miljoniem 2003. gadā līdz 15.7 miljoniem personām 2004. gadā. Tūrisma nozare ir devusi gandrīz 30 miljardus ASV dolāru valsts kasē, kļūstot par valstu otru lielāko ārzemju valūtas pelnītāju. Valsts veicinās arī tādus tūrisma produktus, kā ekotūrisms, izglītojošais tūrisms, sporta tūrisms, veselības tūrisms, un “Malaizija Manas Otrās Mājas”. Visvairāk Malaizijā 2004. gadā viesu ieradās no Singapūras (9.5 miljoni), Taizemes (1.5 miljoni), Indonēzijas (780,000), un Ķīnas (550,000).

Rīgas satiksme meitas uzņēmums Degvielas apgāds izbeigs līgumu ar SIA OVI, kuras valdes priekšsēdētājam un bijušajam īpašniekam Vladimiram Oderovam piespriests piecu gadu cietumsods par vērienīgu naftas kontrabandu.

Plānots, ka līgums tiks izbeigts februāra vidū, ņemot vērā OVI «sniegto informāciju par grūtībām ar līguma izpildi,» Db informēja Rīgas satiksmes sabiedrisko attiecību speciāliste Iluta Bērziņa.

Konkursa ceļā

OVI vietā konkursa kārtībā tiks meklēts cits Degvielas apgādam piederošās Slokas naftas bāzes apsaimniekotājs. Šādu lēmumu pieņēmusi Rīgas satiksmes vadība pēc Degvielas apgāda biznesa plāna aktualizēšanas un finanšu konsultāciju uzņēmuma Laika stars veiktā atzinuma par uzņēmuma iegādes un darbības ekonomisko lietderību. Potenciālā apsaimniekotāja izvēle tiek balstīta uz aktualizēto biznesa plānu. Sākotnējais Degvielas apgāda plāns bijis pamatots tā izstrādes laikā, un pēc 2008. gada vidū notikušajām izmaiņām likumdošanā plāna aktualizācija bija nepieciešama, Laika stara eksperti konstatēto Db atstāstīja I. Bērziņa. Pēc viņu atzinuma, iespējami divi risinājumi - jauna apsaimniekotāja piesaistīšana, nosakot jaunas prasības, kas var nodrošināt nepieciešamo atdevi. Kā otrs risinājums - SIA Degvielas apgāds kapitāla daļu piedāvāšana citiem investoriem. Pēc Db lūguma izvērtēt Degvielas apgāda 2007. gada pārskatu iepriekš (15.10.2008.) Laika stara valdes priekšsēdētājs Vadims Jerošenko konstatēja: «Ja uzņēmuma iegāde pati par sevi varētu būt ekonomiski pamatots lēmums, tad īpašuma nodošana ar pilnvarojuma līgumu citās rokās, oficiāli gūstot tik nelielus ieņēmumus, gan ir šaubīga. Tad jau labāk iekonservēt šo objektu un nedarīt neko, ja jau kaut ko darot mums sanāk piemaksāt. Bet varbūt pilnvarojuma līgums satur kādu citu skaidrojumu uz šo dīvaino situāciju».

Igaunijas Nodokļu un muitas pārvalde secinājusi, ka tā dēvētais alkohola tūrisms uz Latviju Igaunijas valsts budžetam pērn izmaksājis apmēram 30 miljonus eiro negūtu alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumu - krietni vairāk, nekā prognozēja Finanšu ministrija, raksta avīze «Postimees».

Pārvaldes dati liecina, ka alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumi 2017.gadā bijuši 227 miljoni eiro - par 33 miljoniem eiro mazāk, nekā cerēts, un par aptuveni 10% mazāk nekā gadu iepriekš, kad akcīzes nodokļa likmes bija krietni zemākas.

Finanšu ministrija pagājušajā vasarā izteica prognozes, ka igauņu braucieni uz Latviju pēc stiprajiem dzērieniem un alus radīs budžetā aptuveni 20 miljonu eiro «caurumu».

Zaudējumiem var pieskaitīt arī negūtos ieņēmumus no degvielas akcīzes nodokļa, jo izrādījies, ka autovadītāji, īpaši kravas transporta šoferi, degvielu cenšas uzpildīt Latvijā. Pārvalde aplēsusi, ka degvielas pirkšana ārpus Igaunijas līdz pagājušā gada beigām pieaugusi par 40 miljoniem litru. Tas nozīmē, ka no degvielas akcīzes nodokļa Igaunija nav guvusi aptuveni 20 miljonus eiro, tātad kopumā budžetam gājuši secen apmēram 50 miljoni, raksta avīze.

Ar slaveno kino dižpārdokli saistītais tūrisma uzrāviens rādītājos apsteidz Jaunzēlandes tradicionālo piensaimniecību, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krītošās piena cenas pasaulē ir 80% Jaunzēlandes piensaimniecību «iestūmušas sarkanajā zonā», atsaucoties uz valsts Centrālo banku, raksta Bloomberg.

Lekno ganību vietā Jaunzēlandē ienesīgāk ir izrādījies audzēt zāli uz mājokļu jumtiem. Tiesa, mājokļi ir īpaši – tie izbūvēti Matamata pilsētas apkaimes reljefajā ainavā valsts ziemeļos Džona Ronalda Rūlela Tolkīna romānu Hobits un Gredzenu pavēlnieks ekranizācijām, kas kalpo par magnētu starptautiskajam tūrismam.

Sevišķi Matamata apkārtnes lauksaimniecības zemes īpašniekiem lauku tūrisms pēdējos pāris gados ir izrādījies ienesīgāks par savu īpašumu izīrēšanu ganībām, raksta Bloomberg. Režisora Pītera Džeksona vizualizētais hobita Bilbo Maišelnieka tēls ir globāli atpazīstama «preču zīme», un Jaunzēlandes priekšrocība, ko tā arī nekavējas izmantot, ir fakts, ka autentiska saskare ar to iespējama vienīgi Matamatas pauguros.

Šobrīd Latvijā tiek pretstatīta tūrisma nozares izdzīvošana un sabiedrības veselība.

Ilgstošie mobilitātes un pulcēšanās ierobežojumi noveduši pie tūrisma nozares apjomu samazinājuma par aptuveni 90%. Pagājušajā nedēļā vairāk nekā 20 ceļojumu un tūrisma organizācijas, kā arī arodbiedrības visā Eiropā apvienojās aicinājumā Eiropas Komisijai aizstāt karantīnas pasākumus ar ES ceļotāju testēšanas protokolu. Tūrisma nozare šobrīd cer, ka kopējais aicinājums tiks uzklausīts un Latvijas valdība iekļausies vienotajās vadlīnijās.

Mazināti epidemioloģiskie sliekšņi

Neraugoties uz visu, tūrisma nozare joprojām cer. Tūrisma uzņēmēji Latvijā apzinās – situācija nav viegla arī citviet pasaulē, tomēr vienlaikus mēs redzam, ka ir virkne valstu, kur nozare tiek finansiāli stiprināta no valsts puses, bet, ja tas nav iespējams, tiek mazināti epidemioloģiskie sliekšņi un tūrisms tiek vadīts, veicinot organizētu ceļošanu. Tas nepieciešams arī Latvijā.

Viens no grupas Kolonna īpašniekiem, a/s Holdings Kolonna un SIA REHO padomes priekšsēdētājs uzņēmējs Jānis Lasmanis ir miljonārs ar stāžu. Dažādos Latvijas bagātāko cilvēku sarakstos viņa vārds atrodams jau daudzus gadus. Savu īsto starta kapitālu sapelnījis kooperatīvu laikos, taču šeptēties un atrast naudīgu nozari viņš ir mācējis vienmēr.

Tiesa, tagad tirgus dzirnas griežas jau citā režīmā un vienkārši apsviedīgo cilvēku laiks ir pagājis. Neatgriezeniski, – vismaz tā uzskata Jānis Lasmanis. Viņaprāt, tagadne vairs nepieder šiverētājiem. Mūsdienās uz priekšu tiek gudrie, izglītotie un tie, kas prot attīstīties.

Savulaik krievu klasiķis Mihails Bulgakovs secināja, ka maskaviešus ir sabojājis dzīvokļu jautājums. Nezinu, kā tādā ziņā ar rīdziniekiem, taču šis jautājums gadiem ir kā no oglēm paķerts kartupelis, kuru cenšas rokā saturēt gan tie, kuriem dzīvoklis ir jumts virs galvas, gan tie, kuri pelna ieguldot nekustamajos īpašumos. Tiesa, šobrīd uguns nekustamo īpašumu tirgus krāsnī ir kļuvusi neaprēķināma, un arvien draudīgāk pierādās atziņa, ka ne visi riskētāji dzer šampanieti. Arī Jānis Lasmanis vairākus gadus veiksmīgi strādāja ar jauno projektu attīstīšanu, būvniecību, pārdošanu.

Latvijas ceļojumu firmas LATVIA TOURS peļņa pirms nodokļu samaksas 2005. gadā sasniedza vairāk nekā 82 tūkstošus latu, kas salīdzinājumā ar 2004. gada rezultātiem ir par 81% vairāk. Firmas bruto peļņa palielinājusies par 15% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. LATVIA TOURS apgrozījums 2005. gadā sasniedza vairāk nekā 12 miljonus latu. 69% apgrozījuma veidoja izejošais tūrisms, 23% - ienākošais tūrisms, bet 8% - konferenču tūrisms. Aizvadītajā gadā, izmantojot LATVIA TOURS pakalpojumus, ārzemju ceļojumos devās 30 000 tūristu, bet uz Baltijas valstīm - 25 000 tūristu. Uzņēmuma klientu skaita pieaugumu sekmēja tūrisma pakalpojumu portāla www.lidot.lv parādīšanās Latvijas tirgū. No projekta iedarbināšanas brīža līdz 2005. gada beigām www.lidot.lv apmeklēja 27 000 cilvēku. Šis projekts kļūst arvien populārāks. Tā, no 2006. gada janvāra līdz aprīlim portālu apmeklēja jau vairāk nekā 100 000 cilvēku. LATVIA TOURS aug, nodrošinot arī jaunas darbavietas. 2005. gada sākumā uzņēmumā strādāja 79 darbinieki, taču 2006. gada sākumā viņu skaits sasniedza 88.

Mainoties apstākļiem, arī gala produktu cenas mēdz pieaugt, kā tas šobrīd ir ar dažāda veida kurināmajiem. Viens no tiem ir briketes, kas pēdējā gada laikā ievērojami kāpinājušas cenas (tāpat kā malka, gāze, elektroenerģija u.c. apkures izejmateriāli). Kas jāzina par briketēm un kādi ir cenu pieauguma iemesli? Par visu svarīgāko lasi un uzzini šajā rakstā!

Kas ir briketes?

Briketes ir biomasas degvielas veids, kas izgatavots no saspiestiem, pārstrādātiem koksnes atkritumiem un ir piemērots sadedzināšanai lielākajā daļā apkures ierīču. Līdzīgi kā kokskaidu granulas, briketes tiek izgatavotas no zāģu skaidām vai neapstrādātas koksnes šķiedrām, kas citādi tiktu izmestas kokrūpniecībā, tādējādi padarot to par efektīvu bioenerģijas veidu, kas samazina atkritumu daudzumu. Šīs koksnes šķiedras lielākoties ir no skujkokiem, bet dažreiz tās tiek apvienotas ar cietkoksni.

Brikešu veidi

Ejot pa veikalu, nereti pamanām briketes. Bet kas tās atšķir? Kopumā izšķir trīs brikešu veidus:

1. koksnes briketes. Tās iedalās zāģu skaidu briketēs, mizu briketēs un siltuma baļķos jeb nakts briketēs un ir populārākais brikešu veids. Skaidu briketes cena ir draudzīgāka, tādējādi tās padarot pievilcīgas iegādei;

Tūristu izdotās naudas summas katrā atsevišķā valstī ir atkarīgas no ceļojuma veida un šī tūrista mītnes zemes ceļojuma tradīcijas. Eiropā tūrisma attīstību pēdējos divos gados nosaka “smart”-tūrisms, kas paredz lētu transportu un naktsmītni, lai lieko naudu nodotu citām baudām – iepirkšanās tūrei, garšīgai virtuvei, ārstniecībai un kultūrai. Vairāku Eiropas valstu statistikas datos pirmajās vietās pēc tūristu atstātās naudas tiek minēti amerikāņi, krievi un ķīnieši. Arī Latvijā Krievijas tūristi atstāj vislielākās naudas summas. Katrai valstij ir sava ceļošanas kultūra, kura vispirms veidojas iekšzemes tūrismā. Piemēram, nīderlandieši tiek uzskatīti par tipiskiem kempinga tūristiem, vācieši par eko-draugiem, japāņi par grupu tūristiem, luksemburgieši par vācu draugiem darījumu ceļojumos, bet atpūtā tomēr ar 80% dominē Francija. Līdz ar to tūristu mērķa auditorija nav viendabīga, tāpēc katras valsts tūristiem ir jāpiemēro atšķirīgs mārketings un ceļojuma produkts. Taču līdz ar transporta, interneta un standartizēto pakalpojumu attīstību veidojas multikulturāla ceļotāju sabiedrība. Viens no piemēriem Latvijā ir čarterreisi uz Vidusjūras reģionu, kuros vienkopus atpūšas gan briti, gan krievi, gan lietuvieši, gan vācieši. Izdevumus nosaka ceļojuma veids un mērķis Tūrisma bizness ir viens no retajiem eksporta veidiem, kad ārvalstu klients pēc savas preces – tūrisma produkta ierodas pats personīgi un to patērē kopā ar iezemiešiem gan sabiedriskajā transportā, gan ēdināšanas iestādēs, gan kultūras pasākumos. Tūristu tēriņus ceļojuma laikā lielā mērā nosaka viņu izvēlētais ceļojuma veids un mērķis. Lielākie ceļojuma izdevumi parasti saistās ar transportu, nakšņošanu un ēdināšanu. Atkarībā no tūrista interesēm arī ceļojuma galvenais motīvs, piemēram, iepirkšanās vai ārstēšanās var kļūt par galveno izmaksu faktoru visa ceļojuma laikā. Tūrisma pakalpojumu cenas un kvalitāte dažādos Eiropas reģionos var būtiski atšķirties. Piemēram, ceļojumi uz Šveici, Franciju, Lielbritāniju vai Zviedriju tiek uzskatīti par dārgiem, bet Austrumeiropas valstis vai Turcija tiek piemērots apzīmējums – Eiropas lētie ceļojuma tirgi. Šādi pieņēmumi un apzīmējumi ir raksturīgi tieši masu tūrisma biznesā, kur galvenie kritēriji ceļojuma izvēlei ir saule, pludmale, lēta viesnīca un izdevīgs lidojums. Piemēram, Maljokas pludmalēm nācās pagājušajā gadā piekāpties Turcijas un Bulgārijas pludmaļu piedāvājumam. Arī ārstnieciskajā tūrismā ir vērojama tendence, kad tūristu galvenais ceļojuma motīvs tiek vērtēts pēc izmaksām. Proti, Rietumeiropas tūristi dodas uz Austrumeiropas valstīm kā Ungāriju vai Čehiju, lai veiktu ķermeņa korekcijas operācijas vai arī zobu protezēšanu par vairāk kā 5 reizes lētāku cenu nekā tūrista mītnes zemē. Savukārt golfa vai luksus tūrisma piedāvājums Eiropas lielākajā daļā ir samērā viendabīgs pēc cenu izmaksām, jo šajā tūrisma segmentā cenai nav tik būtiska loma kā kempinga vai pludmaļu tūrismā. Piemēram, ceļotāji ar mugursomām parasti vairāk tērē grāmatām, kartēm un savam ekipējumam nekā standartizēto ceļojumu īpašnieki. Jaunā tendence ir “Smart”-tūrisms Eiropas tūrismā pēdējos divos gados ir notikušas ievērojamas pārmaiņas arī patērētāju uzvedības normās, jo strauji attīstās lēto lidsabiedrību piedāvājumi ar interneta starpniecību, kuri ļauj ceļotājam no galvenajiem tūrisma avotmērķiem (Lielbritānija, Vācija, Skandināvija) nokļūt tradicionālajos Vidusjūras kūrortos par ļoti izdevīgām cenām. Lēto lidsabiedrību vidējā lidojuma cena ir apmēram 78 eiro, taču liela daļa lidojuma biļešu mārketinga nolūkos tiek pārdotas arī par 9,90 vai 29,90 eiro. Uzņēmumu konsultācijas firma McKinsey savā pētījumā ir nonākusi pie secinājuma, ka lētās lidsabiedrības līdz 2007. gadam palielinās apkalpoto pasažieru skaitu par 20% gadā. Viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē šo straujo attīstību ir transporta cena. Daudzi tūrisma reģioni subsidē gaisa transportu, lai tikai tūristi nonāktu izredzētajā ceļojuma galamērķī. Eiropas ceļojumu biznesā aizvien biežāk sāk dominēt “smart” tūrisms, proti, lēti nokļūt, bet

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma Lido īpašnieks Gunārs Ķirsons pievērsies tūrisma biznesam un attīsta daudzmiljonu projektu Gaiziņā. Tādējādi paralēli sabiedriskās ēdināšanas biznesam Lido attīsta arī citas nozares, pamazām kļūstot par daudznozaru kompāniju.

Viesnīca, SPA, baseini

Līdzās Latvijā augstākajai virsotnei - 311 m augstajam Gaiziņkalnam Madonas rajonā top vērienīgs Lido atpūtas komplekss.

Kopējās kompleksa investīcijas G. Ķirsons neatklāj, vien piebilst, ka tās būs gana lielas un varot mainīties sakarā ar iespējamām izmaiņām projektā. Pirmajā kārtā jau ir ieguldīti 3.5 milj. Ls un vēl 4 milj.Ls plānots investēt. Pirmā kārta paredz 100 numuru viesnīcas izveidi, sporta zāli, sporta laukumus, SPA, dažādus baseinus un sakārtotu apkārtni, kā arī slēpošanas piedāvājumu ziemas mēnešos. Atpūtas komplekss būšot orientēts uz vidēji turīgiem apmeklētājiem.

Viesnīca būšot gatava jau šogad ap Jāņiem, bet pirmo kārtu Lido saimnieks iecerējis atklāt 2008. gada Ziemassvētkos, savukārt otrās un trešās kārtas realizācija būšot atkarīga no pirmās sekmēm. "Projekts ir ļoti nopietns. Ar latvietību, ar latviešu svētkiem, lai pa īstam būtu Līgo svētki vienā vietā, nevis katru gadu citur. Tā varētu būt tradīciju vieta un Gaiziņš kļūtu par vienu jauku tradīciju," tā uzņēmējs. Topošās atpūtas vietas maksimālā ietilpība varētu būt ap 1000 cilvēkiem.