Romāns Abramovičs saglabājis otro vietu bagātāko Lielbritānijas iedzīvotāju sarakstā, kuru veido laikraksts The Sunday Times.

R. Abramoviča bagātība, salīdzinot ar pagājušo gadu, samazinājusies par 40% līdz 7 miljardiem GBP.

Savukārt bagātākais Lielbritānijas iedzīvotājs ir Indijas tērauda magnāts Lakšmi Mitals (Lakshmi Mittal), kura bagātība novērtēta par 10.8 miljardiem GBP. Jāatzīmē, ka viņš ir arī cietis vislielākos zaudējumus, jo salīdzinot ar pagājušo gadu viņa bagātība samazinājusies par 16.9 miljardiem GBP.

Bagātāko Lielbritānijas iedzīvotāju reitinga līderu trijnieku noslēdz Vestminsteras hercogs ar 6.5 miljardiem sterliņu mārciņu. Kopš 2008. gada Lielbritānijas lielākais zemes īpašnieks kļuvis nabadzīgāks tikai par 500 miljoniem mārciņu.

Lielbritānijas valdība trešdien atļāva Toda Bolija investoru grupai pārņemt Anglijas premjerlīgas futbola klubu Londonas "Chelsea", ka pieder sankciju sarakstā iekļautajam Krievijas oligarham Romanam Abramovičam.

Lielbritānijas Digitālā, kultūras, mediju un sporta departamenta valsts sekretāre Nadīne Dorīsa paziņoja, ka otrdien vēlu vakarā ļāvusi notikt darījumam, kuru apstiprinājusi arī Anglijas premjerlīga.

"Esam gandarīti, ka darījuma rezultātā Romans Abramovičs vai kāds cits sankcijām pakļautais negūs nekādu peļņu," norāda Dorīsa. "Ņemot vērā sankcijas, ko piemērojām tiem, kas ir saistīti ar [Krievijas prezidentu Vladimiru] Putinu un asiņaino iebrukumu Ukrainā, kluba ilgtermiņa nākotni var nodrošināt tikai jauna īpašnieka vadībā."

Jau ziņots, ka investoru grupa Beisbola augstākās līgas (MLB) kluba Losandželosas "Dodgers" līdzīpašnieka Toda Bolija vadībā iegādāsies Londonas "Chelsea" futbola klubu par 4,97 miljardiem eiro.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Krievijas metalurģijas milzis Evraz Group, kura īpašnieks pastarpināti ir miljardieris Romāns Abramovičs, spiests samazināt darbinieku algas un saīsināt darba laiku.

Metalurģijas nozari Krievijā ir skārusi pasaules finanšu krīze, un holdinga Evraz Group darbiniekiem tuvākajā laikā bez algu un darba laika apcirpšanas tiks samazinātas arī izsniegtās prēmijas un komandējumiem atvēlētie līdzekļiem, raksta Lenta.ru.

Evraz Group ir viena no Krievijas lielākajām metalurģijas kompānijām. Evraz Group galvenais akcionārs ir ārzonas kompānija Lanebrook Limited (72,9%), kurā nu jau otrajam bagātākajam Krievijas cilvēkam R. Abramovičam pieder 50% akciju.

Db iepriekš (11.09.2006.) vēstīja, ka R. Abramovičs uz Evraz Group bāzes gatavojās izveidot Krievijā lielāko metalurģijas holdingu, pārņemot citas vietējās kompānijas.

Krievijas oligarhs Boriss Berezovskis tiesā zaudējis Čelsijas futbola kluba īpašniekam Romānam Abramovičam, vēsta BBC.

R. Abramovičs Londonas tiesā noliedza, ka ir bijis B. Berezovska biznesa partneris, savukārt tiesā B. Berezovskis centās pierādīt, ka futbola kluba Čelsijs īpašnieks ir viņu nodevis. B. Berezovskis prasīja savu daļu no 13 miljardiem ASV dolāru, ko R. Abramovičs 2005. gadā guva no Sibneft pārdošanas Gazprom. Prasība Londonas Augstajā tiesā iesniegta jau 2007. gadā.

B. Berezovskis norādīja, ka ticis pārkāpts kontrakts, un pieprasīja trīs miljardus Lielbritānijas mārciņu zaudējumu segšanai. Tāpat viņš norādīja, ka R. Abramovičs esot lauzis solījumu saistībā ar Krievijas alumīnija kompāniju. Savukārt R. Abramovičs norādīja, ka B. Berezovskim tika samaksāts miljoniem mārciņu par «politiskā krusttēva» jeb «jumta» pakalpojumiem, tomēr viņš nekad nav bijis magnāta biznesa partneris, tādēļ B. Berezovska prasītās akcijas uzņēmumā viņam nekad nav piederējušas.

Krievijas izcelsmes miljardieris Romans Abramovičs maksājis miljardiem dolāru viņam labvēlīgas politikas veicināšanai, kā arī aizsardzības pasākumiem, lai netraucēti varētu būvēt savu impēriju. Tā liecina Londonas augstākās tiesas dokumenti, atsaucoties uz The Times, raksta AFP.

Šī bija pirmā reize, kas R. Abramovičs pats saviem vārdiem izklāstījis, kā viņš pāris gadu laikā ticis pie bagātības 22.6 miljardu USD vērtībā.

R. Abramoviču tiesā iesūdzējis Boriss Berezovskis, kurš pats ir apsūdzēts vairākos noziegumos. B. Berezovskis norāda, ka R. Abramoviča radīto apstākļu rezultātā viņš bijis spiests par pazeminātu cenu pārdot akcijas Krievijas naftas kompānijā Sibneft, alumīnija gigantā Rusal un televīzijas kanālā ORT.

R. Abramovičs atzinis, ka ir maksājis B. Berezovskim, jo tolaik viņam bijusi liela ietekme pār prezidentu Borisu Jeļcinu, kas palīdzēja nodrošināt naftas biznesu.

Romānam Abramovičam finanšu krīzes iespaidā pēdējo mēnešu laikā bagātība samazinājusies par vairākiem miljardiem un šobrīd Krievijas miljardieris izskata varbūtību par futbola kluba Chelsea pārdošanu, ziņo Interfax.

Interfax, atsaucoties uz laikrakstu Sunday Times, raksta, ka viena no mīļākajām R. Abramoviča rotaļlietām varētu pāriet pie kāda no Arābu bagātniekiem.

Jāatzīmē, ka R. Abramoviča oficiālais pārstāvis Džons Mans paziņojis, ka R. Abramovičš tomēr nedomā pārdot futbola klubu Chelsea un nemeklējot tam nekādus pircējus. Dž. Mans arī uzsvēris, ka R. Abramovičam nav ne nepieciešamības, ne arī plāna pārdot klubu.

Šveices miljardieris Hansjorgs Vīss saņēmis piedāvājumu no krievu oligarha Romana Abramoviča iegādāties Anglijas premjerlīgas futbola klubu Londonas "Chelsea".

"Abramovičs cenšas pārdot visas savas villas Anglijā, un ātri grib tikt vaļā arī "Chelsea"," Šveices laikrakstam "Blick" atklājis 86 gadus vecais Vīss. "Es un vēl trīs cilvēki esam saņēmuši piedāvājumu nopirkt "Chelsea" no Abramaviča."

Kā norāda šveiciešu miljardieris, viņš apsvērs iespējamo darījumu kopā ar citiem partneriem, ja summa nepārsniegs divus miljardus mārciņu (2,4 miljardus eiro), taču apgalvoja, ka viens pats klubu nepirkšot.

"Man jānogaida četras vai piecas dienas," piebilda Viss. "Abramovičs pagaidām prasa pārāk daudz."

"Jūs jau zināt, ka "Chelsea" viņam ir parādā divus miljardus [mārciņu], tikai viņiem nav naudas," piebilst šveicietis.

Liepājas metalurga strādnieki izplatījuši vēstuli, kas adresēta četriem Latvijas valdības ministriem, aicinot ierasties uzņēmumā un pārrunāt draudīgo finanšu situāciju.

Strādniekus satraukusi uzņēmuma finanšu situācija, ko dramatizē elektroenerģijas cenas kāpums obligātā iepirkuma komponentes * (OIK) dēļ. «Ņemot vērā izveidojušos situāciju - Latvijas valdības pieņemto lēmumu dēļ nekontrolējami pieaug maksa par obligāto iepirkumu, kas šobrīd apdraud metalurģijas nozares pastāvēšanu Latvijā un līdz ar to visus 2300 a/s Liepājas metalurgs strādājošos, metalurgu arodbiedrība aicina nākošās nedēļas laikā uz tikšanos metalurģijas ražotnē Liepājā ekonomikas ministru Danielu Pavļutu, tieslietu ministru Jāni Bordānu, labklājības ministri Ilzi Viņķeli un finanšu ministru Andri Vilku, lai uzklausītu paskaidrojumus par valsts nostāju metalurģijas nozares saglabāšanā un metalurģijas nozarē strādājošo labklājību,» teikts vēstulē, ko parakstījis metalurgu arodbiedrības priekšsēdētājs Jānis Grava.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Maksātnespējīgās a/s Liepājas metalurgs pārdošana var ieilgt; administrators neizslēdz nomnieka piesaisti un liek cerības uz konsultantiem.

Liepājas metalurga (LM) īpašumu pārdošana var sākties 15 dienas pēc pārdošanas plāna iesniegšanas kreditoriem un tā saskaņošanas jeb aptuveni februāra vidū. Līdz ar to pārdošanas procesam atliks vien 3,5 mēneši, lēš LM maksātnespējas administrators Haralds Velmers. Tas ir pārāk īss termiņš, lai noskaidrotu optimālo darījuma partneri. Visticamāk, nāksies kreditoriem lūgt termiņa pagarinājumu.

Sarežģījumu daudz

LM mantu plāno pārdot starptautiskajā piedāvājumā bez izsoles. Vispirms uz sarunu procesu par uzņēmuma iegādi tiks uzaicināts maksimāli plašs pretendentu loks, kas būs izvērtēts pēc to finanšu iespējām un ieinteresētības ražošanas atjaunošanā, sola administrators.

Krievu miljardiera Romāna Abramoviča Eclipse, kas ir atzīta par pasaules lielāko privāto jahtu, ceturtdien bija redzama «klusi un lēni» slīdam pa Hudzona upi, līdz tā piestāja netālu no Manhetenas centra, sašķobot R. Abramoviča noslēpumainā bagātnieka tēlu, vēsta Business Insider.

Paredzams, ka jahtas parādīšanās Ņujorkas centrā izraisīs virkni spekulāciju par tās īpašnieku. «Redzēt Eclipse piestājam Manhetenas centra piestātnē ir tas pats, kas redzēt zilo vali, plunčājoties Hudzona upē ziemas spelgonī,» raksta medijs, skaidrojot, ka Krievijas miljardieris R. Abramovičs ir slavens ar savu nelabvēlīgo attieksmi pret publicitāti un izvairīšanos no nonākšanas sabiedrības redzeslokā. Līdz šim Eclipse kuģojusi vietās, kur apgrozās tikai citi miljardieri, piemēram, Monako, Kannās u. tml., savukārt, Eclipse parādoties Manhetenā, miljoniem cilvēku un pulka mediju kompāniju «acu priekšā», noslēpumainais R. Abramovičs gluži vai aicinājis pēc uzmanības.

Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs meitasuzņēmuma AS Liepājas osta LM kapitāldaļas varētu tikt pārdotas arī atsevišķi no Liepājas metalurga pamatražotnes, pirms tam juridiski nodrošinot metalurģijas ražotnei ostas pakalpojumu pieejamību. Šis pārdošanas veids varētu būt izdevīgāks, nekā pārdodot Liepājas osta LM akcijas komplektā ar metalurģijas pamatražotni, norāda Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Patlaban Liepājas osta LM pārdošanas veids administratora izstrādātajā pārdošanas plānā nav noteikts, un tas ir darīts viena apsvēruma dēļ - pamatražotnei ir jānodrošina pieeja ostas infrastruktūrai, skaidroja Velmers.

«Maksātnespējīgajam uzņēmumam pieder gandrīz 97% Liepājas osta LM akciju, protams, varētu ņemt šīs akcijas, ielikt pārdodamajā uzņēmuma mantas kopumā, un investors nopirktu pamatražotnes aktīvus kopā ar ostas uzņēmuma akcijām. Taču no efektivitātes viedokļa un vadoties pēc principa - iegūt pēc iespējas vairāk līdzekļu no Liepājas metalurga mantas pārdošanas, izdevīgāk būtu Liepājas osta LM akcijas pārdot atsevišķi,» sacīja Velmers.

Krievu miljardieris Romans Abramovičs iesniedzis Eiropas Savienības (ES) Vispārējā tiesā sūdzību pret Eiropadomi par sankcijām, kas viņam piemērotas par saistību ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā ES martā iekļāva Abramoviču to personu sarakstā, kam iesaldēti līdzekļi un aizliegts ieceļot ES.

Eiropadomes amatpersonas un ES tiesa nekomentēja Abramoviča sūdzību.

Avens un Fridmans ES tiesā apstrīdējuši pret viņiem vērstās sankcijas

Eiropas Savienības (ES) tiesa saņēmusi izskatīšanai miljardiera Pjotra Avena un viņa biznesa...

Lielbritānijas piemēroto sankciju dēļ Abramovičs bija spiests pārdot Anglijas premjerlīgas futbola klubu Londonas "Chelsea".

Darījums par "Chelsea" pārdošanu tika pabeigts pirmdien. Futbola klubs pārdots Toda Bolija vadītajai investoru grupai par 4,25 miljardiem sterliņu mārciņu (4,99 miljardi eiro), kas ir lielākā summa, kāda jebkad samaksāta par sporta komandu.

Eiropas Komisija (EK) pavēstīja, ka Portugāles varasiestādes apstiprinājušas, ka Abramovičs vai ar viņu saistītās organizācijas nav guvušas labumu no kluba pārdošanas, un nauda, kas iegūta no darījuma, tiks novirzīta humānajai palīdzībai Ukrainā. Abramovičam ir Portugāles pilsonība.

"Tas seko ciešai sadarbībai starp Eiropas Komisiju, Portugāli un Apvienoto Karalisti, kuras mērķis ir nodrošināt, lai pārdošana pilnībā atbilstu ES sankciju tiesību aktiem," teikts EK paziņojumā ziņu aģentūrai AP. "ES sankciju efektīva ieviešana un izpilde ir Komisijas prioritāte," norādīts paziņojumā.

Piemērojot sankcijas Abramovičam, ES martā norādīja, ka viņam bijusi priviliģēta piekļuve Putinam un viņš saglabājis ļoti labas attiecības ar prezidentu, kas savukārt palīdzējis Abramovičam paturēt savu bagātību.

Krievijas 100 bagātākie cilvēki krīzes dēļ zaudējuši 73% no savu īpašumu vērtības, atsaucoties uz Forbes Russia, ziņo Bloomberg.

Bloomberg atzīmē, ka Krievijas bagātāko cilvēku īpašumu vērtība samazinājusies vairāk nekā trīs reizes un nokritusi līdz 2004. gada līmenim.

Krievijas oligarhus krīze skārusi īpaši smagi, jo viņi naudu pelnījuši ar izejvielu ražošanu, kuru cena pēdējos sešos mēnešos ir ievērojami samazinājusies, turklāt viņiem vēl ir jāatmaksā milzīgi parādi, kas ņemti izejvielu kompleksu iegādei. Ziņu aģentūra AFP norāda, ka 2008. gadā Krievijā miljardieru skaits krietni pārsniedza simtu un ar šiem rādītājiem tā atpalika tikai no ASV, taču krīze miljardieru skaitu ir samazinājusi līdz 32.

Krievijas izcelsmes miljardieris Romāns Abramovičs kļuvis par Čukču autonomā apgabala deputātu valsts domē. Čelsijas futbola kluba īpašnieks 12. oktobrī notikušajās vēlēšanās guva 97% atbalstu, ziņo The Press Association.

Iepriekš R. Abramovičs astoņus gadus bija Čukču autonomā apgabala gubernators, līdz Krievijas Federācijas prezidents Dmitrijs Medvedevs ļāva miljardierim atkāpties no šī amata. Vladimira Putina prezidentūras laikā R. Abramoviča atkāpšanās no gubernatora amata netika akceptēta.

R. Abramovičs esot Čukču autonomajā apgabalā investējis miljoniem dolāru. Reiz miljardieris esot sacījis, ka viņam gubernatora darbs izmaksājot pārāk dārgi.

Romans Abramovičs, Krievijas oligarhu vārdā, sankcionēja Vladimira Putina iecelšanu par Borisa Jeļcina pēcteci, raksta The Times, kas publicē citātus no agrāk nepubliskotas intervijas ar Aleksandru Litviņenko divus gadus pirms viņa nāves 2006. gada novembrī.

Litviņenko lauzītā angļu valodā stāsta:” Abramovičam bija labi sakari ar Putinu ilgi pirms viņš kļuva par prezidentu. Krievijas oligarhi izvēlas, kuru cilvēku viņi vēlas redzēt prezidenta amatā. 1997. – 1998. gados Abramovičs bija vispiemērotākais cilvēks, lai veiktu prezidenta kandidātu atlasi. Arī tagad Abramovičam ir labas attiecības ar Putinu”.

Pēc Litviņenko domām, Abramovičs ir sponsorējis Putina pirmsvēlēšanu kampaņu 2000. gadā. Litviņenko apgalvo, ka 1990. gada nogalē Abramocičs kontrolēja ievērojamu daļu Krievijas ekonomikas, jo pretējā gadījumā viņu sagaidītu tāds pats liktenis, kā Mihailu Hodorkovski.

AS Liepājas metalurgs valde apstiprinājusi pasākumu plānu ražošanas izmaksu optimizācijai par 3,7 miljoniem latu un administrācijas izmaksu optimizācijai par 0,5 miljoniem latu, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Tāpat ir samazinātas sponsorēšanas izmaksas par 0,5 miljoniem latu.

Aprīlī tiek samazinātas vakantās štata vietas un tiek lauztas darba attiecības ar darbiniekiem uz savstarpējās vienošanās pamata. pamata. Tiek likvidētas 80 štata vietas, ik mēnesi radot ietaupījumu 49,6 tūkstošus latu mēnesī.

Ikmēneša darba algas fonds, ieskaitot darba devēja soc.nodokli, sākot ar aprīli ir samazināts par 113 tūkstošiem latu, kas ir līdzvērtīgi 188 cilvēku vidējai darba algai AS Liepājas metalurgs, ieskaitot darba devēja sociālo nodokli.

Vēl patlaban notiek plānošana un apspriešana par 229 štata vietu samazināšanu.

A/s KVV Liepājas metalurgs plāno apgūt jaunu, tirgū perspektīvā pieprasītu metalurģijas produktu ražošanu, vienlaikus šoruden sola iedarbināt otro velmēšanas cehu un gaida valdības reakciju uz kompānijas priekšlikumiem.

Ar šādu plānu uzņēmums jau iepazīstinājis kreditorus – Valsts kasi, SEB Banku un banku Citadele, bet šodien to prezentēs Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēdē, kuru vada Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Vairāki DB aptaujātie metālapstrādes nozares eksperti atteicās komentēt KVV Liepājas metal- urgs ieceri par jaunu metalurģijas produktu ražošanu, jo šī joma esot ļoti specifiska, turklāt tirgus situācija komplektā ar valūtu kariem un ģeopolitiku esot ļoti neprognozējama.

A/s KVV Liepājas metalurgs valdes loceklis Igors Talanovs atzīst, ka sākotnējos uzņēmuma plānos būtiskas korekcijas ir ieviesušas valūtu kursu izmaiņas, kā arī tērauda lielražotāja Ķīnas fokusa maiņa no iekšējā tirgus patēriņa uz eksportu. Turklāt uzņēmuma lielāko noieta valstu celtniecības tirgos nevalda liels optimisms par būvniecības pieaugumu, tātad arī ražotās armatūras pieprasījumu un vēl jo vairāk – tās cenu. Turklāt situācijā, kad bijušā Liepājas metalurga produkcijas divus gadus nav bijis tirgū un to ir aizņēmuši konkurenti, nebūt nav viegli atgriezties, jo īpaši, ja nepieciešams katram noieta tirgum veikt produkcijas sertifikāciju. Tāpat ir jautājums par elektroenerģijas cenu līmeni, kas Latvijā ievērojami pārsniedz to līmeni, par kādu šo resursu iegādājas citu Eiropas valstu ražotāji – konkurenti. Pēc I. Talanova sacītā, Latvijā elektroenerģijas cena bijusi ap 91 eiro par MWh, savukārt konkurentiem Eiropas valstīs tikai 40 – 45 eiro par MWh. Latvijā ir valdības noteikumi par obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atlaidi ražotājiem, tomēr ar to vien būtisku elektroenerģijas izmaksu kritumu un pašizmaksas kritumu neizdosies panākt. Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola intervijā Latvijas radio 1 atzina, ka uzņēmums jau sācis kārtot nepieciešamās formalitātes, lai varētu izmantot OIK atlaidi, kas, strādājot velmēšanas iecirknim, gadā varot būt ap vienu milj. eiro.

Valsts pieņemto lēmumu rezultātā 90-tajos gados tika likvidēta lauksaimnieciskā un rūpnieciskā ražošana. No valdības puses veikta neveiksmīga privatizācija, kura likvidēja VEF, Alfa, Ogres trikotāžas kombinātu, Daugavpils ķīmiskās ššķiedras kombinātu, Līvānu māju būves kombinātu, Rīgas, Liepājas un Jelgavas mašīnbūves uzņēmumus, RAF utt.

Privatizāciju par neveiksmīgu ir atzinis arī esošais premjers Valdis Dombrovskis.

Toreiz privatizācijas rezultātā izdevās saglabāt a/s Liepājas metalurgs, kurš veiksmīgi nostrādāja līdz 2013. gada 10. maijam. Savas darbības laikā tas nodrošināja ar darbavietām 2000-2500 strādājošo. Saistītajos un meitas uzņēmumos tika nodarbināti vēl 1000 liepājnieku. A/s LM sponsorēja futbolu un hokeju vidēji ar 1.5 milj.Ls/gadā, tajā tika iesaistīti 600 jaunie sportisti. Tā visa šobrīd jau ir vēsture.

Ko dara esošā valdība? Turpina likvidēt atlikušos rūpniecības uzņēmumus, veidojot aplamu ekonomisko politiku. 4.novembrī tika pieteikta a/s Liepājas metalurgs maksātnespēja, Cemex apsver konservācijas iespēju. Valmieras stikla šķiedra domā. Kāpēc?

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad pēc ienākumiem no skaidbetona izstrādājumu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet Latvijas daļa globālajā skaidbetona eksportā sasniedza 2,08%.

Šeit gan ir jāprecizē, ka skaidbetons ir vienkāršots Kombinētās preču nomenklatūras 6808 koda preču grupas apzīmējums. Precīza definīcija atbilstoši kombinētai preču nomenklatūrai ir “paneļi, plātnes, plātnītes, bloki un tamlīdzīgi izstrādājumi no augu šķiedrām, salmiem vai ēveļskaidām, šķeldām, drumslām, zāģu skaidām vai citiem koksnes atkritumiem, kas aglomerēti ar cementu, ģipsi vai citām minerālu saistvielām” .Cilvēce jau izsenis centās atrast celtniecības materiālus, kas varētu uzlabot dažāda veida koksnes vai koksnes šķiedru materiālu īpašības, ugunsdrošību u.c. Viens no senākajiem risinājumiem bija pītas zaru vai cita veida kokšķiedru būves apmest ar māliem.

«Ar mani tas notika nākošajā dienā pēc kratīšanām, kas tika veiktas uzņēmuma vadības darba un dzīves vietās. Tajā skaitā pie manis. Manā mājā un pēc tam arī vasarnīcā ārpus pilsētas. Arī darba kabinetā,» tā intervijā laikrakstam Diena sacījis Liepājas metalurga akcionārs Sergejs Zaharjins. Intervija notikusi Liepājas reģionālajā slimnīcā.

«Nākošajā dienā man kļuva slikti un es nonācu slimnīcā,» viņš sacījis.

Jautāts, kāda ir viņam uzstādītā diagnoze, S. Zaharjins atbildējis: «Profesionālā valodā un precīzi jums to labāk pateiks mans ārstējošais ārsts, bet tas ir saistīts ar sirdi.»

«Pats galvenais, kas ir netaisnīgi attiecībā pret Liepājas metalurgu, ir tas, ka šodien ne ar vienu vārdu netiek pieminēta tā krīze, burtiski nozares sabrukums, kas ir noticis visā Eiropas metalurģijas sektorā. It kā tā nebūtu. It kā būtu kaut kādas vietējas Liepājas metalurga problēmas, it kā nozares krīzes visā pasaulē nebūtu, it kā tas nebūtu ar to saistīts. Vai tiešām kaut vienā valstī, kur pastāv metalurģijas nozare, to valdības tāpat attiecas pret šo valstu metalurģijas uzņēmumiem kā Latvijas valstī? Vai tiešām tādus valsts ierēdņu komentārus par savām metalurģijas rūpnīcām dzird citās valstīs? Vai tiešām ekonomikas un finanšu ministrs Vācijā tā runā ar uzņēmuma Thyssenkrupp vadību, kurš pagājušajā gadā cieta 4,7 miljardus dolāru lielus zaudējumus, vai tā kāds runā ar ArcelorMittal vadību, kas cieta 3,7 miljardus lielus zaudējumus, vai tā kāds runā ar Mitchell vadību? Tāpēc šāda attieksme pret Liepājas metalurgu ir vienkārši netaisnīga,» paudis uzņēmuma akcionārs.

AS Liepājas metalurgs kreditori piedāvā uzņēmuma lielākajiem akcionāriem - Sergejam Zaharjinam, Iļjam Segalam un Kirovam Lipmanam - pārdot sev piederošās - kopā 93% - Liepājas metalurga akcijas uzņēmuma lielākajiem kreditoriem vai to norādītajām personām par vienu latu katram no pārdevējiem, teikts piektdienas pēcpusdienā izplatītajā Liepājas metalurga kreditoru kluba pieaicinātā finanšu konsultanta Prudentia vēstulē akcionāriem.

Prudentia vēstulē norādīts, ka akcionāriem rakstiska oficiāla atbilde uz vēstulē izvirzītajiem nosacījumiem jāsniedz līdz otrdienas, 7.maija, plkst.12, atbildi nogādājot Prudentia Rīgas birojā.

Vēstulē norādīts, ka attiecībā uz akcijām, par kurām pastāv tiesvedība starp Zaharjinu un Lipmanu, starp strīdniekiem jānoslēdz izlīgums un tās pēc iespējas ātrāk jānodod kreditoriem. Zaharjins, Segals un Lipmans savā īpašumā varētu paturēt pa vienai akcijai, kas nodrošinātu to tiesības piedalīties turpmākā Liepājas metalurga pamatkapitāla palielināšanā. Izpildot akciju pirkuma līgumu, Zaharjinam un Segalam būtu jānodrošina, ka Liepājas metalurga padome pārvēl uzņēmuma valdi uz kreditoru norādītām personām un atkāpjas.

No valsts budžeta dažādiem konsultantiem maksātnespējīgā Liepājas metalurga lietā pērn izmaksāts gandrīz pusmiljons eiro. Lai gan tā sauktais a/s Liepājas metalurgs kreditoru klubs (Finanšu ministriju, a/s SEB banka, a/s Citadele banka un a/s Latvenergo) noslēdza konsultāciju līgumu ar SIA Prudentia Advisers un AS IBS Prudentia, papildus piesaistīti vēl citi konsultanti, kas palielināja valsts budžeta izdevumus.

Konkrēta summa, cik līdzekļu no kopējās piešķirtās 493,3 tūkst. eiro atlīdzības ir izmaksāta papildu konsultantiem, netiek atklāta. Tostarp pasaules tērauda tirgus tendences liek šaubīties par reālu iespēju atjaunot ražošanu Baltijas vienīgajā metalurģijas uzņēmumā.

Konfidenciāli ieteikumi

Ar kreditoru klubu noslēgtā līguma ietvaros Prudentia piesaistījusi metalurģijas nozares ekspertu Metals Consulting International Limited. Pēc Valsts kases informācijas Metals Consulting «sniedza savu vērtējumu un rekomendācijas par a/s Liepājas metalurgs saimnieciskās darbības efektivitātes uzlabošanas un atjaunošanas iespējām uzņēmuma darbības restrukturizācijas procesā, kuru īstenošana varēja nodrošināt uzņēmuma ilgtspējīgu darbību.