Ventspils tranzītbiznesa pārstāvim Oļegam Stepanovam piederošais Topmar Holding uzrakstījis iesniegumā Iekšlietu ministrei, kurā lūdz pārbaudīt Ekonomikas policijas inspektora Raita Kalnača darbībās.

Topmar Holdings nosūtītajā iesniegumā uzņēmums lūdz izvērtēt Kriminālprocesa pārkāpumus Raita Kalnača pieņemtajā lēmumā par LSF Holdings 100% daļu arestu (šis uzņēmums pieder Ventspils mēra Aivara Lemberga bērniem Līgai un Anrijam - katram pa 25%, un Topmar Holding - 50%). LSF Holdings šo darbību vērtē kā spiediena izdarīšanu uz policijas darbu.

Db jau vairākkārt vēstījis, ka LSF Holdinga 50% akcionāram Topmar Holding neizdevās panākt holdinga likvidāciju, jo Ekonomikas policijā holdingam tika uzlikts arests, un līdz ar to aizliegums veikt jebkādas darbības saistītas ar uzņēmuma pārreģistrāciju. Dēļ šiem notikumiem izcēlies skandāls starp Topmar Holding un LSF Holdinga pārstāvjiem. Topmar Holdings iesniegumā norāda, ka inspektora lēmums esot neprofesionāls un paviršs, un «sastādīts pēc likvidējamās SIA LSF Holdings bijušā valdes priekšsēdētāja Edgara Jansona diktāta». Iesniegumā AS Topmar Holdings raksta, ka «uzskata par nepieciešamu lūgt uzsākt iespējamo dienesta pārkāpumu pārbaudi un izvērtēt, vai Raitis Kalnačs ir tiesīgs turpināt savu darbību Jūsu pārraudzītajā institūcijā. Pat viens tas fakts, ka Edgars Jansons ierodas Raita Kalnača kabinetā un dod viņam rīkojumus kriminālprocesuālu darbību laikā un liecinieku klātbūtnē, liek apšaubīt inspektora objektivitāti un morāli. Šāds lēmuma pieņemšanas veids liek domāt, ka inspektors šādi rīkojas, nevis lai aizsargātu sabiedrības intereses un panāktu Kriminālprocesa likumā un Krimināllikumā noteiktos mērķus, bet lai ar prettiesiskiem līdzekļiem, pārkāpjot likumu, aizsargātu atsevišķu personu savtīgās ekonomiskās intereses.»

Skandālā, kas novedis pie ASV prezidenta Donalda Trampa impīčmenta procedūras, iesaistītā ASV viceprezidenta Džo Baidena dēla Hantera Baidena firmai «Rosemont Seneca» nauda no Ukrainas gāzes un naftas kompānijas «Burisma Holdings» skaitīta caur Latvijas banku AS «PrivatBank», liecina internetā nopludināti «Rosemont Seneca» kontu pārskati.

Savukārt Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis pērn apmeklējis «Burisma Holdings» īpašnieka, gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča līdzgaitnieka, no Ukrainas aizmukušā Mikolas Zločevska organizētu forumu Monako.

Izdevums «The Hill» vēstīja, ka laikā no 2014.gada pavasara līdz 2015.gada rudenim «Rosemont Seneca» no «Burisma Holdings» saņēmis vidēji vairāk nekā 166 000 ASV dolāru mēnesī.

Internetā nopludinātas «Rosemont Seneca» konta atskaites no «Morgan Stanley» bankas Ņujorkā parāda, ka naudas pārskaitījumi kompānijai veikti caur «PrivatBank». Vienā pārskaitījumā parasti skaitīti 83 333,33 dolāri.

Hanters Baidens bija «Burisma Holdings» uzraudzības padomes loceklis laikā, kad viņa tēvs bija ASV viceprezidents un prezidenta Baraka Obamas valdībā pārraudzīja diplomātiskās attiecības ar Ukrainu.

Krievu miljardiera Romāna Abramoviča Eclipse, kas ir atzīta par pasaules lielāko privāto jahtu, ceturtdien bija redzama «klusi un lēni» slīdam pa Hudzona upi, līdz tā piestāja netālu no Manhetenas centra, sašķobot R. Abramoviča noslēpumainā bagātnieka tēlu, vēsta Business Insider.

Paredzams, ka jahtas parādīšanās Ņujorkas centrā izraisīs virkni spekulāciju par tās īpašnieku. «Redzēt Eclipse piestājam Manhetenas centra piestātnē ir tas pats, kas redzēt zilo vali, plunčājoties Hudzona upē ziemas spelgonī,» raksta medijs, skaidrojot, ka Krievijas miljardieris R. Abramovičs ir slavens ar savu nelabvēlīgo attieksmi pret publicitāti un izvairīšanos no nonākšanas sabiedrības redzeslokā. Līdz šim Eclipse kuģojusi vietās, kur apgrozās tikai citi miljardieri, piemēram, Monako, Kannās u. tml., savukārt, Eclipse parādoties Manhetenā, miljoniem cilvēku un pulka mediju kompāniju «acu priekšā», noslēpumainais R. Abramovičs gluži vai aicinājis pēc uzmanības.

Storent Holdings, Latvijā vadošais un viens no lielākajiem būvniecības tehnikas nomas uzņēmumiem Baltijā, paziņo par savu obligāciju publisko piedāvājumu, pamatojoties uz pamatprospektu, kas publicēts uzņēmuma mājaslapā un Nasdaq Riga.

Andris Pavlovs, Storent līdzdibinātājs un Storent Holdings valdes loceklis: "Storent Investments pirmo reizi emitēja obligācijas jau 2017. gadā. Taču šobrīd tiek atvērta parakstīšanās uz pirmajām Storent Holdings obligācijām. Ieguldījums uzņēmumā Storent ir ieguldījums modernu, drošu un ilgtspējīgu būvniecības tehnikas nomas procesu attīstībā Baltijā un Ziemeļvalstīs."

Latvijas Banka 2023. gada 31. maijā ir reģistrējusi Storent Holdings parādzīmju emisijas pamatprospektu un devusi atļauju Storent Holdings veikt parādzīmju publisko piedāvājumu.

Storent Holdings apstiprināja programmas pirmās daļas galīgos noteikumus.

AS APF Holdings uzņēmumu grupa, kas ietver vienu no lielākajiem putnkopības un olu ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA Alūksnes putnu ferma un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmumu SIA Preiļu putni, šī gada rudenī plānotā sākotnējā publiskā piedāvājumā (IPO jeb Initial Public Offering) mērķis ir piesaistīt investoru līdzekļus, lai līdz 2025. gadam audzētu ražoto olu daudzumu par 60%.

Šāda apjoma izaugsme nozīmēs, ka uzņēmuma ieņēmumi augs no aptuveni 11 miljoniem eiro 2022. gadā līdz pat 25 miljoniem 2025. gadā.

Papildus jau esošajām trim dējējvistu novietnēm iecerēts uzbūvēt vēl divas un paplašināt ražošanas atbalsta infrastruktūras jaudu. Tas ļaus palielināt ražoto olu daudzumu no 115 miljoniem gadā līdz pat 180 miljoniem, bet pašu dējējvistu skaitu audzēt līdz 665 000.

Tāpat plānots sākt olu pārstrādi, ražošanu papildinot ar jaunām ražošanas iekārtām.

Uzņēmumā skaidro, ka, pateicoties gan darbības apmēru, gan rentabilitātes pieaugumam, "APF Holdings" EBITDA kāpums plānots no aptuveni diviem miljoniem eiro pērn līdz 8,5 miljoniem eiro 2025.gadā.

AS "APF Holdings" akciju publiskajā piedāvājumā plāno piesaistīt septiņus miljonus eiro, informē "APF Holdings" pārstāvji.

Kompānijas valdes priekšsēdētājs un lielākais īpašnieks Jurijs Adamovičs skaidro, ka gan uzņēmums, gan putnkopības nozare Latvijā patlaban ir izdevīgā tirgus pozīcijā - Latvijā un Eiropā kopumā tuvākajos gados ir gaidāma būtiska patēriņa paradumu un lielveikalu tirdzniecības politikas maiņa.

Alūksnes putnu fermas grupas padomi vadīs Uldis Iltners

AS APF Holdings (APF), uzņēmumu grupai, kas ietver vienu no lielākajiem putnkopības...

Tostarp viņš atgādina, ka sprostos turēto vistu olas nomainīs kūtīs dēto vistu olas un šīs pārmaiņas radīs nozīmīgu kūtīs dēto vistu olu deficītu gan Latvijā un Baltijā, gan Eiropas valstīs.

Jau ziņots, ka "APF Holdings" grupa plāno kotēt akcijas biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North", lai piesaistītu investīcijas olu ražošanas jaudu palielināšanai, darbības paplašināšanai Latvijā un ekspansijai eksporta tirgos. Plānots, ka "APF Holdings" akciju sākotnējo piedāvājumu varētu īstenos 2023.gada rudenī.

Pēc sākotnējā publiskā piedāvājuma, "APF Holdings" izaugsmes mērķi paredz būtiski paplašināt "APF Holdings" grupas darbības mērogu, tostarp līdz 2025.gadam palielināt ražoto olu daudzumu par 60% un vairāk nekā dubultot ieņēmumus, palielinot tos no aptuveni 11 miljoniem eiro 2022.gadā līdz 25 miljoniem 2025.gadā.

Tāpat ar investoru ieguldījumu un turpmāku banku finansējumu iecerēts papildu jau esošajām trim dējējvistu novietnēm uzbūvēt vēl divas un paplašināt ražošanas atbalsta infrastruktūras jaudu. Tādējādi ražoto olu daudzums palielinātos no 115 miljoniem gadā līdz 180 miljoniem, bet pašu dējējvistu skaits - līdz 665 000, atzīmē "APF Holdings" pārstāvji.

"APF Holdings" plāno sākt arī olu pārstrādi, iegādājoties jaunas ražošanas iekārtas.

"APF Holdings" grupas apgrozījums pērn palielinājās 2,9 reizes un sasniedza 11,23 miljonus eiro, savukārt grupas peļņa pieauga 2,5 reizes un bija 331 047 eiro.

Kompānija "APF Holdings" reģistrēta 2017.gadā, un tās pamatkapitāls ir 4,7 miljoni eiro. Uzņēmumu grupā ietilpst putnkopības un olu ražošanas uzņēmums "Alūksnes putnu ferma", vairumtirdzniecības uzņēmums SIA "APF Trading", putnkopības un olu ražošanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Oluksne", gāzes un organiskā mēslojuma ražotājs SIA "APF Energy" un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmums SIA "Preiļu putni".

"APF Holdings" lielākais akcionārs ir Adamovičs.

Trasatlantic Holdings Company direktoru padome apliecina, ka par 9,622 miljoniem eiro (7 miljoniem latu) iegādājusies 59 110 Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic akcijas (tā saucamās SAS obligācijas).

Kā teikts kompānijas paziņojumā, darījums noticis ar mērķi nodrošināt lidsabiedrībai ārkārtas finanšu palīdzību, jo airBaltic esot nopietnas likviditātes problēmas. Dokumenti par akcionāru sastāva maiņu pēc darījuma parakstīti 9. septembrī un iesniegti Uzņēmuma reģistrā, tādējādi apgāžot spekulācijas par darījuma necaurspīdīgumu.

Trasatlantic Holdings Company paudis izbrīnu, ka valdība, kas ir lidsabiedrības akcionārs, ieņēmusi neizlēmīgu pozīciju un neveic ārkārtas soļus, lai glābtu kompāniju, kuras lomu valsts ekonomikā ir grūti pārvērtēt. Lidsabiedrības kritiskais finanšu stāvoklis esot sekas privātā akcionāra Baltijas Aviācijas sistēmas un valsts kā akcionāra attiecībām, ar kurām Trasatlantic Holdings Company neesot nekāda sakara, kā tas izrietot no 2010. gada 20. aprīļa līguma.

SIA MIG Holdings īpašnieki Ivars un Aigars Kesenfeldi ir noslēguši mierizlīgumu ar kreditoru Swedbank. Mierizlīgums vēl jāapstiprina tiesai.

Tādējādi tiek apturēta Swedbank tiesvedība pret MIG Holdings īpašniekiem kā privātpersonām, informē MIG holdings.

Vienošanās panākta pēc 11 mēnešu intensīvām sarunām ar Swedbank, norāda SIA MIG Holdings līdzīpašnieks Aigars Kesenfelds. «Esam panākuši vienošanos par kredītu saistību izpildi saistībā ar SIA MIG Holdings un to saistīto uzņēmumu nekustamo īpašumu projektiem, kurus finansēja Swedbank,» tā A. Kesenfelds.

MIG Holdings īpašnieki patlaban risinot sarunas arī ar citiem kreditoriem par saistību izpildes un restrukturizācijas risinājumiem.

AS "APF Holdings" grupas uzņēmums SIA "Alūksnes putnu ferma", investējot vairāk nekā 240 000 eiro, ir sākusi saules enerģijas parka uzstādīšanu, informē uzņēmumā.

Parkā patlaban notiek instalācijas darbi. Pēc tā nodošanas ekspluatācijā saules parka jauda būs 250 kilovatstundu (kWh), ko nodrošinās 384 saules paneļi. Paredzēts, ka saules enerģijas parks tiks nodots ekspluatācijā līdz šā gada nogalei.

Saules enerģijas parks vasaras mēnešos nodrošinās visu esošo "Alūksnes putnu fermas" vistu novietņu elektrības patēriņu, kā arī nosegs 25% no kopējā uzņēmuma enerģijas patēriņa. Projektu ievieš enerģētikas uzņēmums SIA "Ignitis Latvija".

"APF Holdings" valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs norāda, ka kompānija tiek veidota par pilnībā aprites ekonomikas principos balstītu uzņēmumu, proti, tādu, kas pats rada enerģiju, pārstrādā ražošanas procesa atkritumus un gādā par dzīvnieku labturību.

Būvniecības tehnikas nomas uzņēmums Baltijā Storent Holdings ziņo, ka 2022. gadā uzņēmuma neto peļņa sasniedza 4,7 miljonus eiro. Pērn uzņēmuma pašu kapitāls sasniedza 23 miljonus eiro, kas veido 45% no bilances.

"Pēc veiksmīgas AS Storent Investments un SIA SEL Investments apvienošanās SIA Storent Holdings 2022. gada nogalē, mēs plānojam jaunu obligāciju emisiju līdz 15 miljoniem eiro, kas pirmo reizi būs pieejama gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem. Plānots, ka 2023. gadā Storent Holdings ieņēmumi palielināsies par 10% un neto peļņa sasniegs aptuveni 5 miljonus eiro," komentē Andris Pavlovs, Storent līdzdibinātājs un Storent Holdings valdes loceklis.

“Storent Investments pirmo reizi emitēja obligācijas 2017. gadā. Savukārt pašlaik Storent Holdings gatavojas pirmajai obligāciju emisijai, kas būs pieejama arī privātajiem investoriem visā Baltijā. Lēmuma pamatā ir izteikts pieprasījums, ko mēs redzam pēc šāda veida finanšu instrumentiem privāto investoru vidū, un mūsu vajadzība veicināt turpmāku izaugsmi. Ieguldījums Storent ir investīcija modernu, drošu un ilgtspējīgu būvniecības iekārtu nomas procesu attīstībā Baltijā un Ziemeļvalstīs," norādīja Pavlovs.

ASV arestēts biznesmenis Romāns Abramovičs, ziņo Krievijas televīzijas RBC, tomēr uzņēmēja pārstāvji to noliedz.

Paziņojumā R. Abramoviča pārstāvis uzsvēris, ka uzņēmējs ir ASV, bet nav arestēts. No FBI, kuri, iespējams, aizturējuši uzņēmēju, pagaidām businessinsider.com nav izdevies gūt ne apstiprinājumu, ne noliegumu.

Tāpat pagaidām nav zināms, vai R. Abramoviča aizturēšana ir saistībā ar Krievijas oligarha Borisa Berezovska nāves apstākļu izmeklēšanu.

Anglijas premjerlīgas kluba Chelsea īpašnieka vārds pēdējo dienu laikā ziņās daudz izskanējis pēc oligarha Borisa Berezovska nāves. R. Abramovičs esot pirms neilga laika sakāvis B.Berezovski vienā no dārgākajām tiesvedībām Lielbritānijas vēsturē.

Db.lv jau ziņoja, ka 2012. gada vasarā Berezovskis Londonā zaudēja tiesā lietā, kurā tas no Krievijas miljardiera Romāna Abramoviča vēlējās piedzīt vairāk nekā piecus miljardus dolāru lielu kompensāciju. Tiesensis noraidīja virkni Berezovska apsūdzību, vienlaikus norādot, ka viņš nav ticams liecinieks. Par šo tiesas prāvu viņam nācās maksāt advokātiem vairākus desmitus miljonus dolāru. Pēc zaudējuma Berezovskis ātri izbeidza vēl vairākas citas tiesvedības.

Krievijas magnāts Oļegs Deripaska Londonas Augstākajā tiesā tiesāsies par 13,2% daļu pasaules lielākajā alumīnija ražotājā Rusal.

Lietu pret O. Deripasku ierosināja Mihails Černijs (Michael Cherney), kurš apgalvo, ka ir bijis O. Deripaska biznesa partneris un O. Deripaska viņam parādā 13,2% daļu kompānijā Rusal, kas ir vairāk nekā vienu miljardu ASV dolāru vērtas. O. Deripaska to kategoriski noliedz, ziņo BBC.

O. Deripaska un M. Černijs iepazinās deviņdesmitajos gados, kad saskaņā ar M. Černija teikto viņš ievērojis O. Deripaska uzņēmējdarbības spējas un uzticēja viņam dažas no savām biznesa interesēm. Tāpat M. Černijs apgalvo, ka viņš 2001. gadā Londonā parakstīja dokumentu, kā arī slēdza mutisku vienošanos par dalību kompānijā Rusal.

Londonā notikušajā tiesā, kurā Krievijas bagātnieks Romāns Abramovičs tiesājas ar Borisu Berezovski par 5,5 miljardiem ASV dolāru, R. Abramoviča advokāts Džonatans Sampšons (Johnatan Sumption) skaidroja klātesošajiem, ko nozīmē «jumts», vēsta delfi.lt.

Advokāts tiesai paskaidroja, ka deviņdesmitajos gados nepastāvēja tādas darījumu attiecības, par kurām iepriekš tiesā stāstījis B. Berezovskis. R. Abramoviča aizstāvis norādīja, ka deviņdesmitajos pastāvēja «jumta» attiecības. Jurists arī izskaidrojis šā «termina» nozīmi: ««Jumts» ir alternatīva sistēma, kas nodrošināja saistību izpildi, un šī sistēma deviņdesmitajos gados Krievijā bija ierasta parādība.» Šāda tipa vienošanās ir pakalpojums un līgums, kuru nav iespējams pārkāpt bez nopietna pamatojuma, norādīja advokāts.

Tiesāšanas starp B. Berezovski un R. Abramoviču notiek, jo B. Berezovskis apgalvo, ka R. Abramoviča izdarītā spiediena un pat draudu dēļ viņš un viņa partneri pirms desmit gadiem bija spiesti pārdot savas kapitāldaļas vairākās Krievijas kompānijās, tai skaitā Sibņeft un RusAle.

Šveices miljardieris Hansjorgs Vīss saņēmis piedāvājumu no krievu oligarha Romana Abramoviča iegādāties Anglijas premjerlīgas futbola klubu Londonas "Chelsea".

"Abramovičs cenšas pārdot visas savas villas Anglijā, un ātri grib tikt vaļā arī "Chelsea"," Šveices laikrakstam "Blick" atklājis 86 gadus vecais Vīss. "Es un vēl trīs cilvēki esam saņēmuši piedāvājumu nopirkt "Chelsea" no Abramaviča."

Kā norāda šveiciešu miljardieris, viņš apsvērs iespējamo darījumu kopā ar citiem partneriem, ja summa nepārsniegs divus miljardus mārciņu (2,4 miljardus eiro), taču apgalvoja, ka viens pats klubu nepirkšot.

"Man jānogaida četras vai piecas dienas," piebilda Viss. "Abramovičs pagaidām prasa pārāk daudz."

"Jūs jau zināt, ka "Chelsea" viņam ir parādā divus miljardus [mārciņu], tikai viņiem nav naudas," piebilst šveicietis.

Būvniecības tehnikas nomas uzņēmums Baltijā Storent Holdings informē, ka, pēc 2022. gada nogalē veiktās AS Storent Investments un SIA SEL Investments apvienošanas jaunizveidotajā SIA Storent Holdings, uzņēmums plāno jaunu obligāciju emisiju līdz 15 miljoniem eiro, kas pirmo reizi būs pieejama gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem.

Andris Pavlovs, Storent līdzdibinātājs un Storent Holdings valdes loceklis: "Mēs izveidojām pirmo nomas uzņēmumu Latvijā 2008. gada 17. aprīlī. Lepojos, ka 15 gadu laikā esam attīstījuši mūsdienīgu būvniecības tehnikas nomas uzņēmumu, kas darbojas piecās valstīs un saviem klientiem piedāvā augstas kvalitātes nomas risinājumus."

AS Storent Investments un tā meitasuzņēmumiem ir nomas inventārs, nomas punktu tīkls un klientu bāze. SIA SEL Investments un tā diviem meitasuzņēmumiem pieder aptuveni 50% no būviekārtu parka, ko pārvalda Storent grupa. Tā bija lieliska iespēja apvienot abu uzņēmumu pieredzi un finanšu resursus, lai turpinātu Storent Holdings attīstību ar ievērojami lielāku jaudu un rentabilitāti," par uzņēmuma attīstību piebilda Pavlovs.

AS "APF Holdings" (APF) uzņēmumu grupas uzņēmums SIA "Alūksnes putnu ferma" pilnībā pārgājis uz atjaunojamo elektroenerģiju, informē "APF Holdings" pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji skaidro, ka no vasaras vidus "Alūksnes putnu ferma" tirgū piedāvās tikai olas, kas ražotas izmantojot videi draudzīgu elektroenerģiju. Lēmums pieņemts, lai apmierinātu pieaugošo patērētāju pieprasījumu pēc ilgtspējīgi ražotām olām Baltijā un Eiropā.

Lai īstenotu pārmaiņas, APF drīzumā nodos ekspluatācijā saules enerģijas parku, kurā investēti vairāk nekā 240 000 eiro. Parka jauda ir 250 kilovatstundas pīķa stundā (kWp), ko nodrošina 384 saules paneļi. Saules enerģijas parks, kas patlaban strādā testa režīmā, izvietots putnu fermas teritorijā un vasaras mēnešos nodrošinās visu esošo "APF Holdings" vistu novietņu elektrības patēriņu un aptuveni 25% no kopējā uzņēmuma elektrības patēriņa gada laikā. Projekts īstenots sadarbībā ar SIA "Ignitis Latvija".

Domāju, neviens nav jāpārliecina par to, cik svarīgi ir samazināt ēnu ekonomikas apjomus, uzlabot nodokļu maksāšanu un veidot godīgu uzņēmējdarbības vidi. Ciešā saistībā ar augstāk minētajiem mērķiem ir jāskata arī jautājums par minimālās algas apmēra paaugstināšanu valstī.

Nav noslēpums, ka daudzviet privātajā sektorā nodarbinātie cilvēki saņem divas algas – oficiālo minimumu un papildus daļu «aploksnē», no kuras netiek maksāti nekādi nodokļi. Nosakot lielāku minimālo algu, samazinātos «aplokšņu» algas apmērs un palielinātos valsts nodokļu ieņēmumi. Mazinoties pelēkās naudas daudzumam biznesā, uzlabotos arī godīgi strādājošo uzņēmumu konkurētspēja.

Nesen izskanēja ziņas, ka labklājības ministrs Uldis Augulis ierosinājis nākamajā gadā palielināt minimālo algu no 360 līdz 375 eiro mēnesī. (1) Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens tikmēr norādījis, ka minimālās algas celšanai uz valsts budžetu būtu «fiskāli neitrāla» ietekme – izdevumu pieaugums tiktu kompensēts ar lielākiem nodokļu ieņēmumiem, tāpēc teorētiski būtu iespējams noteikt minimālo algu arī 400 eiro apmērā. Galvenais - jāizvērtē cik lielas algas varētu maksāt uzņēmēji, jo jau pašlaik aptuveni 140 000 cilvēku oficiāli saņem mazāku atalgojumu nekā minimālā alga.(2)

Kopš 2008. gada sākuma līdz 2023. gada 3. ceturkšņa beigām izglītības nozares vidējās regulārās bruto mēnešalgas izmaiņas bijušas visbēdīgākās uz pārējo fona un drīzumā būs pielīdzināmas mazumtirdzniecības veikala darbinieka vidējai regulārai mēnešalgai.

Pieņemot skolotāja algu par bāzi vai vienību, 2008. gadā veikala darbinieks vidēji pelnīja 0,7 izglītības darbinieka vidējās algas, bet 2023. gadā jau 0,91 izglītības darbinieka algu.

Krīzes un svārstības

Vidējā alga dažādās nozarēs aug dažādi, tādēļ arī par visu nozaru pārstāvjiem, jo sevišķi laikā, kad naudas vērtība strauji mainās, nav iespējams spriest vien no valsts vidējās algas izmaiņas. Līdz ar algas devalvēšanos vai straujāku pieaugumu mainās atsevišķās nozarēs strādājošo labklājība un pozicionējums starp citiem. Proti, pat, piedzīvojot algas pieaugumu, cilvēki nevar atļauties tikpat daudz kā tie, kuriem algas pieaugums bijis lielāks. Pirms 2008. gada krīzes daudzas nozares atradās pavisam citā situācijā nekā šodien, un, salīdzinot izglītības un veselības aprūpes darbinieku vidējās algas, tās bija krietni tuvākas nekā šobrīd. Salīdzinājumam Dienas Bizness izvēlējās dažādu nozaru apakšnozares, lai parādītu gan izmaiņas apstrādes rūpniecībā, gan valsts pārvaldē, gan tirdzniecībā.

SIA LSF Holdings ir noslēdzis līgumu par sev piederošo graud pārkraušanas termināļa AS Ventspils Grain Terminal akciju pārdošanu Latvijā reģistrētai Krievijas kompānijai.

Nav izslēgts, ka daļu no vairāku miljonu vērtās summas SIA LSF Holdings ir jau saņēmis, paziņojumā presei norāda Topmar Holdings, kas ir viens no LSF Holdinga akcionāriem.

«a/s Topmar Holdings pievērš uzmanību tam, ka SIA LSF Holdings turpina uzņēmuma mantas izšķērdēšanu, tā nodarot kaitējumu uzņēmuma dalībniekiem,» uzsver kompānijas pārstāvji. «SIA LSF Holdings valde Edgara Jansona vadība, neatskaitoties dalībniekiem, turpina tērēt uzņēmuma līdzekļus, nosakot nesamērīgi augstas un darba tirgū līdz šim vispār nesastopamas atlīdzības likmes sev un sev uzticamiem darbiniekiem, uzpērkot apšaubāma satura prasījumus un apmaksājot nesamērīgi augstus advokātu rēķinus nepamatotos tiesvedību procesos pret dalībniekiem vai ar tiem saistītajām komercsabiedrībām,» teikts paziņojumā.

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

2022. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 373 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2021. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 95 eiro jeb 7,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 8,54 līdz 9,10 eiro). Savukārt vidējā neto alga pieauga par 7.1% un beidzot pārsniedza psiholoģiski nozīmīgo 1000 eiro robežu, sasniedzot 1006 eiro.

Lai gan algu kāpums kopumā bija visai straujš, tas ne tuvu neturēja līdzi inflācijas skrējienam, vērtē banku ekonomisti. Viņuprāt šogad sāksies pirktspējas atjaunošanās, 2024. gadā tā paātrināsies.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka augstās inflācijas dēļ vidējās algas pirktspēja samazinājās par 8,7%. Kopējā darba ņēmēju pirktspēja samazinājās ne tik krasi, jo darba algu fonds auga par 11,5%, palielinoties strādājošo skaitam un nostrādātajam laikam, beidzoties pandēmijas ierobežojumu ietekmei. Spilgts piemērs ir izmitināšanas un ēdināšanas nozare, kurā algu fonds auga pat par 58,1%, kultūras un izklaides nozarē tas auga par 20%.

Akciju sabiedrībā Sakret Holdings ietilpstošo uzņēmumu kopējais neauditētais apgrozījums 2014. gadā sasniedza 20,5 miljonus eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

Tas ir par 17 % vairāk nekā iepriekšējā pārskata gadā. Lielākais apgrozījuma pieaugums 2014. gadā ir AS Sakret Holdings rūpnīcai Lietuvā – par 23%. Apgrozījums palielinājies arī Latvijā – par 16% un Igaunijā - par 14%.

Pērn būtiski pieaudzis arī AS Sakret Holdings eksporta produkcijas apjoms. Salīdzinot ar 2013. gadu, tas palielinājies par 41%. Galvenie koncerna eksporta tirgi ir Somija, Zviedrija, Norvēģija un Īslande. AS Sakret Holdings neauditētā neto peļņa 2014. gadā bija 535 tūkstoši eiro, kas ir par 5% vairāk nekā 2013. gadā.

AS Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags skaidro, ka lielais apgrozījuma pieaugums Lietuvā 2014. gadā saistīts ar tuvojošos pāreju no litiem uz eiro 2015. gadā, kā arī pēckrīzes būvniecības uzplaukumu, ko kaimiņvalsts piedzīvoja pērn. Latvijā apgrozījuma kāpumu veicināja valsts atbalstītā namu siltināšanas programma. Savukārt Igaunijā pieaugums ir nedaudz mazāks Skandināvijas valstu ekonomiku izaugsmes tempu, īpaši Somijas, mazināšanās ietekmē, norāda A. Vanags.

Valdība otrdien pēc vairāku stundu lemšanas ir akceptējusi ASV fonda Ripplewood Holdings izteikto bankas Citadele iegādes piedāvājumu, žurnālistus informēja valdības vadītāja Laimdota Straujuma (V), atsakoties pašlaik sniegt sīkāku informāciju par darījuma nosacījumiem.

Straujuma stāstīja, ka šo darījumu atbalsta arī otrs Citadeles dalībnieks - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB). Bankas pārdošanas līgums tikšot saskaņots tuvākajā laikā.

Ripplewood Holdings pārstāvis Tims Kolins atzina, ka pēc darījuma 25% Citadeles kapitāldaļu paliks ERAB īpašumā, 25% - Ripplewood Holdings, bet 50% - patlaban nenosauktiem investoriem. Pēc Kolina teiktā, nenosauktie investori nav saistīti ar Latviju.

Arī Straujuma darījuma detaļas neatklāja, bet piebilda, ka bankas investori - patiesie labuma guvēji - un darījuma summa tiks nosaukta drīzumā pēc līguma parakstīšanas, jo 30.septembris ir pēdējais datums, kad Eiropas Komisija vai nu akceptē darījumu, vai pārņem darījuma veikšanu savā ziņā.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Lai ieviestu optimālo temperatūras režīmu visās pašvaldībai piederošajās vai pārvaldījumā esošajās ēkās, samazinot rēķinus par elektroenerģiju, plānots ieviest pasākumus optimālā temperatūras režīma uzturēšanai.

Optimālā temperatūras režīma ieviešana ļauj samazināt siltumenerģijas rēķinus līdz 15-30%, norādīts Rīgas Enerģētikas aģentūras sagatavotajā lēmuma projekta paskaidrojuma rakstā.

Ar darba laika beigām, kad telpas tiek atstātas, jāparedz telpu temperatūras pazemināšana uz 16ºC. Brīvdienās un svētku dienās šādu pazeminātu temperatūru uzturēs visu diennakti. No rīta vienu stundu pirms darba laika sākuma temperatūru telpās paaugstinās atbilstoši dienas temperatūras līmenim. Pazeminātu temperatūras režīmu neieviesīs telpās, kur cilvēki atrodas visu diennakti, arī bezpalīdzīgā stāvoklī, kā slimnīcās, sociālās aprūpes iestādēs, diennakts pirmskolas izglītības iestādēs un citur.