Jaunākais izdevums

Lietuvas slāpekļa minerālmēslojuma ražotājs "Achema", kas kopš pagājušā rudens strādā tikai ar trešdaļu jaudas, no 1.septembra uz laiku apturēs darbību saistībā ar nekontrolējamu minerālmēslojuma ražošanas izmaksu pieaugumu, ko rada dabasgāzes cenas kāpums.

"Achema" pagaidām turpinās ražot sveķus un tehniskās gāzes, informēja uzņēmumā.

"Pašreizējā tirgus situācijā lielākā daļa Rietumvalstu minerālmēslojuma ražotāju ir spiesti apturēt ražošanu, un "Achema" nav izņēmums," norādīja kompānijas vadītājs Ramūns Miļausks.

"Rekordaugstās dabasgāzes cenas tiešā veidā ietekmē ražošanas izmaksas, mūsu minerālmēslojuma cenas padarot konkurēt nespējīgas salīdzinājumā ar ASV un Krievijas ražotājiem," viņš paskaidroja.

Pēc Lietuvas centrālajā daļā Jonavā esošās ražotnes slēgšanas daļa darbinieku turpinās gādāt par aprīkojuma drošību, bet pārējiem tiks piešķirts atvaļinājums.

Lietuvas valsts sociālās apdrošināšanas fonda "Sodra" dati liecina, ka kompānijā ir 1250 cilvēku.

Dabasgāzes cenas Eiropā sasniegušas jaunus rekordus un turpina pieaugt. Eiropas dabasgāzes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) cena šonedēļ sasniegusi nepilnus 280 eiro par megavatstundu (MWh).

"Achema" uzstāj, ka dabasgāze ir tās galvenā izejviela, veidojot 70-80% no slāpekļa minerālmēslojuma izmaksām.

Kopš 2021.gada septembra darbojas tikai viena no "Achema" divām amonija ražotnēm, kas nozīmē, ka rūpnīca kopš tā laika ir izmantojusi tikai trešdaļu jaudas.

Milausks pavasarī sacīja, ka kompānija ierasti Lietuvas tirgū pārdot 30% minerālmēslojuma, bet tobrīd iepirkumi bija gandrīz pilnībā apstājušies.

Minerālmēslojuma ražotājs ietilpst vienā no Lietuvas lielākajiem koncerniem "Achemos grupe".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas minerālmēslojuma rūpnīca "Achema" augsto dabasgāzes cenu dēļ no ceturtdienas atbilstoši plānotajam apturējusi ražošanu.

Provizoriski paredzēts, ka rūpnīcā Jonavā ražošana nenotiks līdz decembrim, tomēr plāni var mainīties, ņemot vērā situāciju gāzes un minerālmēslojuma tirgos, norāda "Achema".

Jau vēstīts, ka 24.augustā "Achema" paziņoja, ka 1.septembrī apturēs ražošanu, jo dārgās gāzes dēļ pieaug tās produkcijas pašizmaksa, tādēļ "Achema" vairs nespēj konkurēt ar ASV un Krievijas ražotājiem.

Pēc ražošanas apturēšanas daļa darbinieku turpina gādāt par iekārtu drošību, bet pārējie atrodas dīkstāvē un saņems 40% algas.

"Achema" plāno atlaist apmēram 5% darbinieku.

Lietuvas valsts sociālās apdrošināšanas fonda "Sodra" dati liecina, ka kompānijā ir 1250 darbinieku.

Kopš 2021.gada septembra "Achema" strādāja tikai ar trešdaļu jaudas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojuma, ka maksājumi par gāzes piegādēm turpmāk no "nedraudzīgām valstīm", tai skaitā visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tiks pieņemti tikai rubļos, Lietuvas valsts kontrolētais uzņēmums "Ignitis" informējis ziņu aģentūru BNS, ka vairs nepirks Krievijas gāzi un neplāno norēķinus ar Kremļa kontrolēto koncernu "Gazprom".

"Mums nekādi maksājumi koncernam "Gazprom" nav plānoti, tādēļ mums tas nav aktuāli," sacījis "Ignitis grupe" pārstāvis Artūrs Ketlerjus.

Papildināta - Krievija samaksu par gāzes piegādēm Eiropai pieņems tikai rubļos 

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām...

Pēc viņa teiktā, "Ignitis" kopš gada sākuma "Gazprom" gāzi Lietuvas vajadzībām nav pircis, bet gāze iegādāta klientiem Latvijā un Igaunijā un turēta Inčukalna krātuvē Latvijā.

Ketlerjus norādījis, ka pērn no "Gazprom" pirktās gāzes īpatsvars nesasniedza trešdaļu no "Ignitis" kopējā gāzes portfeļa.

"Gazprom" gāzi pērk lielākā gāzes patērētāja Lietuvā - Jonavas slāpekļa mēslojuma rūpnīca "Achema" - un, iespējams, arī mazāki klienti.

"Achemos grupe" pārstāve Jolita Macelīte aģentūrai BNS sacījusi, ka "Achema" no "Gazprom" līdz šim pirkusi "noteiktu daļu" gāzes, bet aprīlī pirkt gāzi no Kremļa kontrolētā koncerna nav plānojusi.

Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte marta sākumā izteicās, ka Lietuva spētu izdzīvot bez "Gazprom" gāzes, bet pastāv "zināmas tehniskas lietas", kādēļ šī gāze joprojām tiek pirkta.

Krievija nobloķē Kazahstānas naftas eksportu uz Eiropu 

Krievija ir nobloķējusi naftas eksportu no Kazahstānas uz Eiropu, paziņojot par negaidītu...

Savukārt enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis norādīja, ka Lietuva varētu nevilcinoties atteikties no "Gazprom" gāzes, ko tā saņem pa gāzesvadu caur Baltkrieviju, taču tas kaitētu abu pārējo Baltijas valstu enerģētiskajai drošībai.

Tikmēr Lietuvas valsts dabasgāzes pārvades sistēmu operators "Amber Grid" no "Gazprom" saņem maksu par gāzes tranzītu uz Kaļiņingradas apgabalu.

"Amber Grid" pārstāve Laura Šebeķiene aģentūrai BNS pastāstījusi, ka pēdējais maksājums no "Gazprom" martā saņemts eiro valūtā, kā noteikts līgumā, bet nākamais maksājums paredzēts aprīlī. Uzņēmumam līgums ar "Gazprom" noslēgts līdz 2025.gada beigām un balstās uz formulu "transportē vai maksā" ("ship or pay").

"Amber Grid" vadītājs Nemuns Bikņus iepriekš norādījis, ka Lietuva lielāko daļu dabasgāzes, kas tai nepieciešama, saņem caur Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli, bet Krievijas gāzes importa īpatsvars pēdējā gada laikā nav sasniedzis pat trešo daļu kopējā pieprasījuma.

Saskaņā ar "Amber Grid" datiem pērn Lietuva importēja kopumā 26,3 teravatstundas dabasgāzes, tai skaitā 16,3 teravatstundas jeb 62% caur Klaipēdas termināli, 6,8 teravatstundas jeb 26% no Krievijas un 3,2 teravatstundas jeb 12% no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Klaipēdas LNG terminālis plāno piešķirt divas trešdaļas daļu regazifikācijas jaudas lielajiem patērētajiem

LETA--BNS, 31.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valstij piederošais naftas un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) operators "Klaipedos nafta" cer no nākamā gada pāriet uz jaunu darbības modeli, kad divas trešdaļas regazifikācijas jaudas uz pieciem līdz desmit gadiem tiek piešķirtas četriem patērētājiem, kurus varētu izraudzīties septembrī.

Lielajiem patērētājiem tiktu piešķirtas 24 teravatstundas (TWh) LNG regazifikācijas jaudas, bet pārējo jaudu piedāvātu ikgadējā vai dienas procedūrā, informēja "Klaipedos nafta" komercdirektors Mindaugs Naviks.

"Patiesībā ilgtermiņā vajadzētu piešķirt divas trešdaļas jaudas," viņš teica žurnālistiem Klaipēdā.

Kā stāstīja Naviks, tāds modelis palīdzētu garantēt gāzes piegāžu stabilitāti reģionā, jo "gan mēs, gan patērētāji varēs detalizētāk plānot nākotni, un ar regulāriem patērētājiem ir vieglāk strādāt".

LNG terminālis uz jauno darbības modeli varētu pāriet no nākamā gada sākuma un patērētāji, kuriem tiks piešķirtas ilgtermiņa jaudas, būs zināmi septembrī, informēja "Klaipedos nafta" regulētās darbības vadītājs Vaidots Bručkus.

Komentāri

Pievienot komentāru