Birža "Nasdaq Riga" sākusi kotēšanas procedūru "Preses nama kvartāla" attīstītāja "Lords LB Special Fund V" meitasuzņēmuma AS "PN Project" obligāciju iekļaušanai parāda vērtspapīru sarakstā, teikts biržas paziņojumā.

Biržā plānots iekļaut 30 000 "PN Project" obligāciju ar vienas obligācijas nominālvērtību 1000 eiro. Obligāciju gada kupona likme ir 9%.

Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2027.gada 4.jūnijs.

"PN Project" obligāciju publiskais piedāvājums ilgs līdz 2025.gada 30.maijam.

"Nasdaq Riga" valdes lēmums par obligāciju iekļaušanu tiks paziņots nekavējoties pēc tā pieņemšanas.

Jau ziņots, ka obligāciju emisijā piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti "Preses nama kvartāla" pirmās kārtas būvniecībai un iekšējai apdarei, esošo obligāciju refinansēšanai, kā arī apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai. Obligācijas tiks nodrošinātas ar hipotēku uz visu īpašumu. Maksimālais nodrošinātais prasījums visai pamatprospekta emisijai var sasniegt 82,5 miljonus eiro.

Viens no Baltijas lielākajiem tehnikas nomas uzņēmumiem AS Storent Holding (Storent) publiskajā obligāciju piedāvājumā veiksmīgi piesaistīja finansējumu 23 miljonu eiro apmērā ar fiksētu procentu likmi 10%.

Šī ir līdz šim apjomīgākā obligāciju emisija uzņēmuma vēsturē, kas izpelnījās rekordlielu investoru interesi īpaši no Latvijas. Vairāk nekā 1600 privātie un arī institucionālie investori izvēlējās piedalīties Storent izaugsmes stāstā. Tas apliecina pieaugošu uzticību uzņēmuma stratēģiskajam virzienam un liecina par investoru bāzes paplašināšanos.

Par AS Storent Holding obligācijām ievērojama interese bija no jaunajiem investoriem – no kopējā pieprasījuma apjoma 16 miljoni eiro bija jaunie rīkojumi, savukārt 7 miljoni eiro nāca no obligāciju apmaiņas piedāvājuma. Vērtējot jauno investoru aktivitāti pēc rīkojumu skaita, vislielākā aktivitāte bija no Igaunijas – 40% no visiem rīkojumiem, kamēr no Latvijas tika saņemti 37% un no Lietuvas – 23%. Savukārt, ģeogrāfiski pēc ieguldījumu apjoma vislielāko daļu veidoja Latvijas investori ar 73% no kopējā pieprasījuma, kam sekoja Lietuvas investori ar 15% un Igaunijas investori ar 13%. Kopumā investori bija no 17 valstīm. Salīdzinot ar iepriekšējo obligāciju emisiju 2024. gada martā, kad uzņēmums piesaistīja 10 miljonus eiro, šī emisija izpelnījās būtiski lielāku interesi no investoriem – gan piesaistītā finansējuma apjoma, gan investoru skaita, gan arī institucionālo investoru pieprasījuma ziņā. No kopējā pieprasījuma 22% veidoja tieši institucionālie investori. Tas apliecina investoru pieaugošo uzticību Storent izaugsmes plāniem.

Viens no lielākajiem tehnikas nomas uzņēmumiem Baltijā AS Storent Holding (Storent) ir saņēmis obligāciju emisijas pamatprospekta apstiprinājumu no Latvijas Bankas. Pirmajā obligāciju laidienā uzņēmums plāno piesaistīt līdz 35 miljoniem eiro.

Baltijas privātie un profesionālie investori ir aicināti ieguldīt garantētās obligācijās ar fiksētu gada procentu likmi 10 % un dzēšanas termiņu 3,5 gadi. Parakstīšanās periods sāksies 2. aprīlī un ilgs līdz 17. aprīlim.

Storent stratēģiskais mērķis ir nostiprināt savas pozīcijas Baltijas tirgū un turpināt paplašināšanos Zviedrijā, Somijā un citos reģionos, izskatot iespējas arī Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Storent tehnikas noma tiek plaši izmantota vispārējā būvniecībā, infrastruktūras projektos, renovācijā, atjaunīgās enerģijas objektu izbūvē, militārā sektora un biznesa parku attīstībā, kā arī pasākumu organizēšanā.

Obligāciju emisijā piesaistīto kapitālu Storent plāno izmantot: 1) uzņēmuma saistību refinansēšanai; 2) uzņēmuma paplašināšanas plānu finansēšanai, kas potenciāli ietver uzņēmumu iegādes darījumus esošajos tirgos un ASV; 3) jaunu ieguldījumu veikšanu tehnikas parka paplašināšanai.

Nekustamo īpašumu attīstītājs AS “PN Project”, kas ir “Lords LB Special Fund V” meitasuzņēmums, izziņo nodrošināto obligāciju emisijas pirmo laidienu 30 miljonu eiro apmērā, piedāvājot 9 % gada procentu likmi ar procentu izmaksu divas reizes gadā.

Iegūtie līdzekļi tiks izmantoti, lai turpinātu “Preses Nama Kvartāla” attīstību.

““Preses Nama Kvartāls” investoriem piedāvā retu iespēju piedalīties nākotnes Rīgas veidošanā – šāda mēroga attīstības projekti tik stratēģiski izdevīgā vietā netiek īstenoti bieži. Investoriem tā nav tikai finansiāla iespēja — tas ir arī personīgs ieguldījums, lai nākotnē, ejot garām šai mūsdienīgajai biroju ēkai, varētu teikt — arī es piedalījos tās tapšanā. Šis ir stabils ieguldījums pilsētas attīstībā, ko apliecina “Lords LB Asset Management” uzkrātā pieredze nozīmīgos nekustamo īpašumu projektos," saka Povils Urbonavičs (Povilas Urbonavičius), “Lords LB Special Fund V” vadītājs.

Zivju konservu ražotājs Baltijas valstīs SIA “Banga Ltd”, ar daudzveidīgu klientu bāzi visā pasaulē, ir veiksmīgi noslēdzis slēgto obligāciju emisiju 3 miljonu eiro vērtībā. Emisijas laikā pieprasījums pēc uzņēmuma obligācijām aptuveni pusotru reizi pārsniedza piedāvājumu.

Līdzekļi no emisijas tiks izmantoti, lai refinansētu esošās obligācijas un finansētu uzņēmuma jauno investīciju projektu, kura mērķis ir paplašināt ražošanas jaudu un uzlabot produktu kvalitāti un ilgtspēju.Obligāciju emisija piesaistīja lielu pieprasījumu gan no institucionālo, gan privāto investoru puses, kopējam pieprasījumam sasniedzot 4.4 miljonus eiro, kas par 46% pārsniedz emisijas mērķi.

Piedāvājumā kopumā piedalījās 54 investori, no kuriem institucionālie un privātie investori attiecīgi veidoja 30% un 70% no pieprasījuma.Piedāvājuma laikā SIA “Banga Ltd” obligācijas piedāvāja arī saviem esošajiem investoriem, kuru obligāciju dzēšanas termiņš ir 2025. gada 9. maijs (ISIN LV0000860088), apmainīt tās pret jaunajām obligācijām. No kopējiem piesaistītiem līdzekļiem 1.57 miljonus eiro ieguldīja esošie investori, kuri izvēlējās piedalīties apmaiņas piedāvājumā.

Finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Eleving Group obligāciju piedāvājums biržā rit pilnā sparā un noslēgsies šā gada 7. martā. Ievērojot, ka pērn grupa īstenoja sākotnējo akciju piedāvājumu (IPO), kā arī iepriekš bijušas obligāciju emisijas, Dienas Bizness aicināja vairākus ekspertus komentēt kompānijas iespēto un piedāvāto.

Signet Bank ir viens no emisijas organizētājiem, un tas jāņem vērā, tomēr bankas uzdevums ir ne tikai labi veikt emisiju, bet arī redzēt riskus, tādēļ bankas analītiķa Valtera Smiltāna viedoklis šķiet būtisks. Otrs eksperts ir Investoru kluba redaktors Jānis Šķupelis, iepriekš ilggadējs Dienas Biznesa autors, kuru vērtējam kā pietiekami neatkarīgu un pieredzējušu tieši investīciju tēmās. Savukārt Engliht Research ir Baltijas mēroga tirgus izpētes kompānija, un tās dibinātājs Matiass Valanders sniedz skatījumu no malas.

Kalibrēta pieeja izaugsmes finansēšanai un ieguldītāju peļņai

Līdz ar pieaugošo nomnieku skaitu ''Skanstes City'' atklāj jaunu stāvlaukumu izvēršot esošās kvartāla ērtības vēl vairāk. Ar kopējiem ieguldījumiem vairāk kā 2 milj. EUR, šis jauninājums nodrošina 380 jaunas auto stāvvietas, tādējādi palielinot kopējo stāvvietu skaitu kvartālā līdz 1 300 vietām.

Projektā īpaša uzmanība tika pievērsta ilgtspējīgiem risinājumiem un oglekļa emisijas samazināšanai, jaunajā stāvlaukumā izveidojot 40 jaunas elektroauto uzlādes vietas, kas kopējo uzlādes punktu skaitu ''Skanstes City'' kvartālā palielina līdz 82, padarot to par vienu no lielākajiem Baltijas mērogā. Turklāt ir paredzēta vieta vēl 40 papildu uzlādes punktu izveide, dodot iespēju turpināt kvartāla apņēmību veicināt videi draudzīgus transporta risinājumus.

“Šis ir ļoti nozīmīgs projekts ‘’Skanstes City” kvartāla attīstībā, kura ietvaros sasniedzām vairākus mērķus - revitalizējām vecu un degradētu teritoriju pārvēršot to jaunā autostāvvietā, būtiski papildinājām auto un elektrouzlāžu pieejamību, kā arī radījām perspektīvu Skanstes 50 teritorijas turpmākai attīstībai. Atbilstoši kvartāla attīstības koncepcijai un izstrādātajam projektam, jau 2025.gada ietvaros plānojam turpināt attīstību un būtiski mainīt biroju ēkām pieguļošo minēto ārtelpu – izbūvējot jaunus segumus, apstādījumus, apgaismojumu un dažādus labiekārtojuma elementus. Mūsu ieskatā šādi projekti kopā ar jaunizveidoto Laktas 16 autostāvvietu, rekonstruētām biroju ēkām un blakus izbūvēto pilsētas parku, visu kopumu integrēs vienotā, modernā, drošā un ilgtspējīgā biroju kvartālā, kā arī noslēgs nozīmīgu kvartāla renovācijas posmu’’, stāsta SIA “Skanstes City” valdes loceklis Andris Kozlovskis.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Lords LB Asset Management” turpina “Preses Nama Kvartāla” projektu Balasta dambī Rīgā. Ir atsākti būvniecības darbi, lai pirmās kārtas A klases biznesa centru nodotu ekspluatācijā 2026. gadā, iezīmējot jaunu posmu Pārdaugavas attīstībā, informē projekta attīstītājs.

Būvniecību turpmāk veiks jaunizveidots būvniecības uzņēmums SIA “PN Construction Latvia”.

“Pēdējie gadi nekustamo īpašumu un būvniecības nozarei bijis sarežģīts laiks ģeopolitiskās neskaidrības un ievērojamā izmaksu pieauguma dēļ. Arī mums ārēju apstākļu ietekmē nācās “Preses Nama Kvartāla” projektu uz laiku apturēt, taču nu esam veiksmīgi pārstrukturējuši darbību un izveidojuši paši savu būvniecības uzņēmumu, kas ļaus būvdarbus veikt daudz ātrāk un efektīvāk. Mēs ar pārliecību turpinām šo projektu, lai jau nākamgad varētu nodot ekspluatācijā pirmo ēku un īstenot mūsu vīziju par Pārdaugavu kā Rīgas jauno darījumu centru,” stāsta Povils Urbonavičs (Povilas Urbonavičius), “Lords LB Special Fund V” vadītājs.

Eleving Group emitēs obligācijasPavisam neilgi pēc akciju emisijas Nasdaq Riga fintech uzņēmums Eleving Group nolēmis piedāvāt investoriem jaunu obligāciju laidienu. Dienas Biznesa jautājumi par un ap piesaistīto un vēl nepieciešamo naudu, kā arī par kompānijas darbības rezultātiem grupas izpilddirektoram Modestam Sudņum.

Sāksim ar nelielu atskatu uz pagājušo gadu. Ko Eleving Group ir sasniegusi 2024. gadā?

Aizvadītais gads mums ir bijis ļoti veiksmīgs ne tikai no operacionālā viedokļa, bet arī tādēļ, ka esam spējuši ielikt fundamentālus pamatus turpmākai izaugsmei. Pirmkārt, varam lepoties, ka Eleving Group sākotnējais akciju piedāvājums (IPO), ko īstenojām aizvadītā gada rudenī, sasniedza kā pašu nospraustos finansējuma piesaistes mērķus, tā arī kļuva par lielāko IPO Nasdaq Rīga vēsturē un vienu no lielākajiem, ko īstenojis privāta kapitāla uzņēmums Baltijā. Turklāt šis IPO bija īpašs ar to, ka akcijas vienlaikus tika kotētas divās biržās – Nasdaq Rīga un Frankfurtes biržas regulētajos tirgos. Latvijas uzņēmumu vidū tā ir pilnīgi jauna pieredze. Tāpat esam ļoti apmierināti, ka Baltijas un Rietumeiropas investori augstu novērtēja mūsu izaugsmes rādītājus, izraudzīto attīstības stratēģiju un arī pašu IPO piedāvājumu, kas papildus uzņēmuma izaugsmei paredz dividenžu izmaksu divas reizes gadā 50% apmērā no neto peļņas. Ja runājam par biznesa rezultātiem, tad 2024. gadā atkal esam pārspējuši mūsu vēsturiskos rekordus visos nozīmīgākajos biznesa rādītājos. Kompānijas divpadsmit mēnešu operatīvā peļņa jeb EBITDA ir sasniegusi 90 milj. eiro, kas ir pieaugums par 16% attiecībā pret 2023. gadu, tikmēr neto peļņa ir palielināta līdz 29,6 milj. eiro jeb par 21% vairāk nekā gadu iepriekš. Vienlaikus esam palielinājuši arī ieņēmumus, kas pārskata periodā ir sasnieguši 217 milj. eiro, kamēr neto portfelis ir pieaudzis līdz 371,6 milj. eiro. Būtiski uzsvērt, ka šī izaugsme nenotiek uz biznesa rentabilitātes rēķina.

Latvijas nekustamo īpašumu attīstītājs Renoberg Estate uzsācis vērienīgu sešu vēsturisku daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku kvartāla “Stefan's Houses” renovāciju Brīvības un Tallinas ielas stūrī.

Renovācijas rezultātā nākamo 3 gadu laikā kvartāls iegūs mūsdienīgu funkcionalitāti un estētiku, vienlaikus saglabājot tā kultūrvēsturisko nozīmi. Kopējās investīcijas projektā veido 5,1 miljonus eiro.

Kvartāla Brīvības ielā 128 un Tallinas ielā 26 ar sešām dzīvojamā ēkām, atjaunošanas laikā paredzēts saglabāt autentiskās arhitektūras iezīmes, vienlaikus pilnībā rekonstruējot ēkas modernam dzīvesveida un mūsdienīgām centra iedzīvotāju vajadzībām. Projekta gaitā ēku kompleksā plānots izveidot mūsdienīgus 67 dzīvokļus, saglabājot ēku oriģinālās detaļas un arhitektonisko šarmu. Kopējā atjaunojamā platība ir 3132 kvadrātmetri. Atjaunošanas darbi paredz fasāžu restaurāciju, inženierkomunikāciju modernizēšanu, iekšpagalmu labiekārtošanu un autostāvvietu izveidošanu, kā arī fasādes apgaismojuma uzstādīšanu, kas izcels ēku arī diennakts tumšajā laikā.

12.maijā sākas nekustamo īpašumu attīstītāja Invego pirmais publiskais obligāciju piedāvājums, kas sniedz Baltijas investoriem iespēju iegādāties uzņēmuma obligācijas ar 11% fiksētu gada procentu likmi.

Obligācijas emitēs Invego grupas Igaunijas uzņēmums Invego Latvia OÜ. Plānots emitēt līdz 4 000 nodrošinātas obligācijas, katrai no tām nominālvērtība ir 1 000 eiro. Ja pieprasījums būs lielāks, emisijas apjoms var tikt palielināts. Obligācijām ir 4 gadu dzēšanas termiņš, fiksēta 11% gada likme, un procentu izmaksa reizi ceturksnī.

Obligācijas ir nodrošinātas ar komercķīlu uz 100% SIA Invego Latvia kapitāldaļām. Pēc emisijas obligācijas plānots iekļaut Nasdaq Baltic First North alternatīvajā tirgū.

Baltijas privātie un institucionālie investori var iesniegt parakstīšanās rīkojumus visās bankās, kas piedāvā ieguldījumu pakalpojumus Baltijas valstīs, no 12. maija plkst. 10.00 līdz 22. maija plkst. 15.30.

Zemo emisiju zonu Rīgas centrā plānots ieviest 2027.gadā, šodien vebinārā par bezemisiju zonas ieviešanas ietekmi uz loģistiku, teica Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps (LA).

Viņš teica, ka pašlaik notiek intensīvs darbs, speciālistiem strādājot pie dažādiem zemo emisijas zonu modeļiem, ierobežojumu veidiem un ieviešanas scenārijiem.

Politiķis informēja, ka aprīlī plānots sākt plašākas diskusijas par šādas zonas ieviešanu.

Zeps atklāja, ka, visticamāk, zemo emisijas zona tiks veidota tā dēvētajā dzelzceļu lokā un Rīgas vēsturiskajā centrā. Taču pašlaik vēl nevar nosaukt precīzas ielas, kurās to ieviesīs.

Zeps norādīja, ka līdz rudenim plānots nākt klajā ar iespējamiem zemo emisiju zonas scenārijiem, kas būs jāapstiprina Rīgas domei.

Zemo emisiju zonas izveides mērķis ir panākt, lai līdz 2030.gadam Rīgas centrā nevienā dienā netiktu fiksēta gaisa piesārņojuma normu pārsniegšana.

Prasība uzņēmumiem obligāti sagatavot ilgtspējas ziņojumus atbilstoši Eiropas ilgtspējas standartam, kas iekļauj vides, sociālās atbildības, cilvēktiesību un dažādus pārvaldības aspektus, vidēji vismaz par 3 līdz 5 miljoniem eiro palielinās izmaksas, tādējādi samazinās konkurētspēju, vienlaikus tas atspoguļosies preču pakalpojumu cenās patērētājiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņaprāt, pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos un faktiskās recesijas situācijā papildu izmaksu paaugstināšana ir nepieņemama greznība, kurai nebūs taustāmas jēgas, bet tieši pretēji -biznesam atņemta nauda investīcijām, bez kurām nav iespējama izaugsme.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasību izpildi?

Pretīga. Kāpēc? Tāpēc, ka īsti neviens vairs nespēj pateikt, kā rīkoties, jo no vienas puses prasības ir spēkā un tās ir jāpilda, no otras puses jau ir izskanējusi iecere tās mainīt. Pirmsākums ir meklējams 2023. gada 5. janvārī, kad spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīva, ar kuru tika mainīti nosacījumi attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu. Šo jauno prasību ieviešanai dalībvalstīs noteikts termiņš - 2024. gada 6. jūlijs. Savukārt Latvijā 2024. gada 26. septembrī Saeimā pieņemts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums un ar to saistītie grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Grāmatvedības likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Kredītiestāžu likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Revīzijas pakalpojumu likumā. Proti, šie normatīvie akti paredz, ka prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kuriem jāsagatavo nefinanšu ziņojumi, turklāt tiem ir sabiedriskās nozīmes struktūras ar vairāk nekā 500 darbiniekiem.

Latvijas uzņēmums Linen (SIA “L.J.Linen”) tuvākajā laikā plāno atgriezties kapitāla tirgū ar jaunu obligāciju programmu ar mērķi nodrošināt dinamiski augošā uzņēmuma ilgtermiņa attīstības un finanšu stratēģijas īstenošanu.

Obligāciju emisija ir plānota slēgtā piedāvājuma formātā, un pēc emisijas obligācijas plānots iekļaut Nasdaq First North biržas sarakstā. Linen ir noslēdzis līgumu ar Latvijas vadošo investīciju banku Signet Bank kā emisijas organizatoru.

Jaunā obligāciju programma ir loģisks turpinājums 2022. gadā realizētajai pirmajai starptautiskā uzņēmuma obligāciju emisijai, kura piesaistīja lielu investoru interesi, un obligācijas tika atmaksātas jau pirms dzēšanas termiņa. Šī pieredze Linen kalpojusi kā vērtīgs pamats uzticības veidošanai ar investoriem, un ir skaidrs apliecinājums uzņēmuma finansiālajai disciplīnai, stabilitātei un atbildīgai attieksmei pret saistībām. Obligāciju emisijas rezultātā piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti uzņēmuma apgrozāmā kapitāla palielināšanai, kas ļaus būtiski palielināt apgrozījumu jau esošajos tirgos. Izaugsmes pamatā ir mērogojama, modernizēta un finansiāli disciplinēta darbība.

Viens no Igaunijas vadošajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Invego ir paziņojis par sava pirmā publiskā obligāciju piedāvājuma nosacījumiem. Baltijas investori no 2025. gada 12. līdz 22. maijam var ieguldīt nodrošinātās obligācijās ar fiksētu gada procentu likmi 11 % un dzēšanas termiņu 4 gadi.

Uzņēmuma mērķis ir piesaistīt līdz 4 miljoniem eiro nekustamā īpašumu attīstības projektiem tieši Latvijā. Obligācijas plānots kotēt Nasdaq Baltic First North tirgū.

Obligācijas emitēs Invego grupas Igaunijas uzņēmums Invego Latvia OÜ, kas paredzējis emitēt līdz 4000 nodrošinātu obligāciju ar katras nominālvērtību 1000 eiro. Obligāciju termiņš — 4 gadi, un to fiksētā gada procentu likme — 11 %. Procentu izmaksa plānota reizi ceturksnī. Obligācijas ir nodrošinātas ar komercķīlu uz 100% SIA Invego Latvia kapitāldaļām. Obligācijas plānots kotēt Nasdaq Baltic First North alternatīvajā tirgū.

Baltijas privātie un institucionālie investori var iesniegt parakstīšanās rīkojumus visās bankās, kas piedāvā ieguldījumu pakalpojumus Baltijas valstīs, no 12. maija plkst. 10.00 līdz 22. maija plkst. 15.30. Obligāciju parakstīšanās rīkojumu iesniegšanas laiks internetbankā pēdējā dienā dažādām bankām var atšķirties, tāpēc aicinām obligāciju iegādi neatlikt uz pēdējo brīdi.

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Eleving Group ir noslēdzis prioritāro un nodrošināto obligāciju (ISIN DE000A3LL7M4) publisko piedāvājumu, kā rezultātā ir piesaistīti 40 miljoni eiro, informē uzņēmums.

Iegūtie līdzekļi pamatā tiks izmantoti grupas izaugsmes veicināšanai, kā arī daļējai esošo saistību dzēšanai.

Eleving Group vadība uzskata, ka nesenā obligāciju emisija ir uzskatāma par veiksmīgu, jo piesaistītā summa ir bijusi tuvu maksimālajai iespējamajai, savukārt investoru interese ir bijusi ļoti sabalansēta. Institucionālie investori no Eiropas ieguldīja 60% no kopējā piesaistītā parāda, bet atlikušos 40% - aptuveni 1200 privātie investori, galvenokārt no Baltijas valstīm. Uzņēmumā vienlaikus norāda, ka kopējā iesniegto parakstīšanās rīkojumu vērtība piedāvājuma laikā bija teju 44 milj. eiro, tomēr tika pieņemts lēmums emitēt parāda vērtspapīrus 40 milj. eiro vērtībā. Kopējā konkrēto obligāciju emitētā summa, ieskaitot 2023. gada oktobra emisiju, šobrīd sasniedz 90 milj. eiro.

Reaģējot uz tirgus aktualitātēm un pieaugošo pircēju aktivitāti, būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "YIT LATVIJA" (YIT) sācis projekta “Kaivas kvartāls” otrā nama būvniecību Dreiliņos, Rīgā.

Paredzēts, ka jauno mājokļu ēku izbūvēs līdz 2026. gadam.

“Kaivas kvartāla” otrajā namā, kas atrodas Kaivas ielā 48B, būs pieejami 72 dažādi dzīvokļi platībā no 44 līdz 85,5 kvadrātmetriem. Visi dzīvokļi būs pieejami ar pilno apdari, kā arī izbūvētiem balkoniem. Tāpat tiks izbūvētas un iegādei pieejamas gan pagalma, gan pazemes auto stāvvietas, tai skaitā daļa aprīkota ar iespēju veikt elektroauto uzlādi, kā arī mantu noliktavas.

SIA „YIT LATVIJA“ valdes loceklis Andris Božē akcentē: “Projekta realizācijā paredzēts pielietot gan siltuma atgūšanas – rekuperācijas sistēmas, gan uzstādīt saules paneļus elektroenerģijas ražošanai ēkas komunālajām vajadzībām. Viens no lielākajiem ieguvumiem ir šīs apkaimes attīstītā un ērtā infrastruktūra, kā arī ievērojamais daudzums jauno projektu.”

AS Storent Holding (Storent), kas ir Baltijā viens no lielākajiem tehnikas nomas uzņēmumiem, šī gada pirmajos divos mēnešos palielināja ieņēmumus Baltijas valstīs par 20 %, bet Ziemeļvalstu tirgos (Somijā un Zviedrijā) par 6 %, salīdzinot ar to pašu periodu pērn.

Kāpumu nodrošināja gan augošais būvniecības tirgus Baltijā, gan Storent līdzšinējie ieguldījumi IT sistēmās un tehnikas parka modernizācijā.

2025. gadā Storent plāno 10–15% izaugsmi, lai gan paredzams, ka izaugsmes temps noieta tirgos atšķirsies. Būvniecības nozares prognozes Baltijā liecina, ka no 2025. līdz 2028. gadam sektors piedzīvos stabilu izaugsmi. Latvijā un Igaunijā tiek prognozēts vidējais gada pieauguma temps virs 4%, ko veicinās ieguldījumi infrastruktūras, dzīvojamo un komerciālo ēku būvniecībā. Lietuvas būvniecības sektora kāpums tiek lēsts 3,5% apmērā gadā, galvenokārt pateicoties investīcijām enerģētikā, transportā, mājokļu attīstībā un rūpnieciskajā būvniecībā. Šie attīstības tempi liecina par stabilu pieprasījumu pēc būvniecības tehnikas nomas, radot labvēlīgu vidi turpmākai Storent izaugsmei esošajos tirgos. Turklāt Storent darbojas ne tikai būvniecības, bet arī ceļu infrastruktūrā, militārajā, ražošanas, lauksaimniecības, renovāciju un pasākumu jomā.

Baltijas enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko virza trīs galvenie attīstības virzieni - decentralizācija, digitalizācija un dekarbonizācija, uzsver Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā.

Ja agrāk enerģijas ražošana bija centralizēta un balstījās uz lieliem spēkstaciju projektiem, šodien tirgū strauji attīstās daudzi jauni, neatkarīgi ražotāji, skaidro A.Veliks. Mēs vairs neesam atkarīgi tikai no pāris lieliem piegādātājiem, kā ietekmē tirgus kļūst arvien elastīgāks, tā stiprinot energoapgādes drošību, skaidro ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Vienlaikus viņš norāda, ka nākotnē vēl lielāku nozīmi iegūs arī digitalizācija un dekarbonizācija. Viedās tehnoloģijas ļauj efektīvāk kontrolēt un pārvaldīt elektroenerģijas tīklus, savukārt Eiropas Savienības (ES) regulējums nosaka arvien stingrākas prasības ilgtspējai un emisiju samazināšanai. Ilgtspēja ir arī viens no ABB definētajiem stratēģiskajiem mērķiem, atzīmē A.Veliks.

"Eiropas klimata līderi 2025" reitingā, ko veido izdevums "Financial Times" un analītikas uzņēmums "Statista", "Tele2" grupa atkārtoti ieņēmusi pirmo vietu.

Reitingā tika vērtēti 600 uzņēmumi no visas Eiropas, balstoties uz to panākumiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, klimata ziņošanas caurskatāmībā un izvirzītajiem ilgtspējas mērķiem.

Reitingā visplašāk pārstāvētās nozares ir finanšu pakalpojumi (10% no visiem uzņēmumiem), būvniecība un būvmateriāli (8%), kā arī transports, loģistika un iepakojums (7%). Savukārt valstu griezumā vislielākā pārstāvniecība ir Lielbritānijai - 22% no visiem iekļautajiem uzņēmumiem. Tai seko Itālija (13%) un Vācija (12%).

"Tele2" emisiju intensitāte (1. un 2. tvērums) laika posmā no 2018. līdz 2023.gadam samazinājusies par 58,4%, savukārt kopējais emisiju samazinājums sasniedzis 99%. Šie rezultāti apliecina "Tele2" ilgtspējīgas darbības stratēģijas efektivitāti un uzņēmuma apņemšanos būtiski mazināt savu ietekmi uz klimatu. Ar "Financial Times" un "Statista" veidoto "Eiropas klimata līderi 2025" topu var iepazīties šeit.

SIA “Rīgas nami” rīkotajā ilgtermiņa nomas tiesību izsolē vēsturiskajam Vidzemes tirgum Rīgas centrā par teritorijas attīstītāju uz nākamajiem 30 gadiem kļuva SIA “GD&L Services”.

Pretendents nosolīja tiesības uz īpašuma nomu mutiskā izsolē, apņemoties, sākot ar nomas objekta pieņemšanas – nodošanas akta parakstīšanas brīdi līdz atjaunošanas darbu pabeigšanai un nodošanai ekspluatācijā, bet ne ilgāk kā piecus gadus no līguma parakstīšanas, maksāt nomas maksu 13 913 eiro mēnesī, savukārt pēc tam, līdz 30 gadu nomas termiņa beigām ikmēneša nomas maksa būs vismaz 17 366 eiro mēnesī, SIA “Rīgas nami” saglabājot tiesības ik pēc 6 gadiem nomas maksu pārskatīt. Vienlaikus pretendents, saskaņā ar izstrādātu grafiku, apņemas veikt ieguldījumus teritorijas sakārtošanā, prioritāri atjaunojot Piena paviljonu, secīgi Gaļas paviljonu un pārējo teritoriju. Līdzšinējās aplēses paredz, ka teritorijas un ēku atjaunošanai un sakārtošanai būs nepieciešami vairāk kā 10 miljoni eiro.

Baltijas komerciālā nekustamā īpašuma fondu pārvaldnieks “EfTEN Capital Latvia” pārcēlies uz jaunām biroja telpām biznesa kvartālā “Jaunā Teika”.

Pārcelšanās uz biroja telpām “Jaunā Teika” ir loģisks solis “EfTEN Capital” izaugsmē. Jaunā biroja lokācija nodrošinās ne tikai modernu darba vidi un infrastruktūru, bet arī stratēģiski izdevīgu atrašanās vietu, kas veicina uzņēmuma attīstību. Atrašanās vienā lokācijā ar lielu skaitu nomnieku nodrošinās vēl labāku izpratni par klientu ikdienas vajadzībām, uzlabojot uzņēmuma nodrošināto klientu apkalpošanu visā tā portfelī.

“Pārcelšanās veicinās darbības centralizāciju, uzlabos iekšējo sadarbību un optimizēs darbu procesus. Jaunās biroja telpas nodrošina mūsdienīgu un ērtu darba vidi komandai, ļaujot visiem “EfTEN Capital” uzņēmuma virzienu darbiniekiem strādāt vienuviet,” stāsta “EfTEN Capital” priekšsēdētājs Viktors Savins.

Redzes aprūpes grupa Baltijā OC Vision kas pazīstama ar optikas veikaliem Vision Express, OptiO, VIZIONETTE un e-veikalu Dr. Lensor, — šī pavasara izskaņā plāno īstenot savu pirmo publisko obligāciju emisiju un iekļaut obligācijas Nasdaq Baltija First North sarakstā.

Obligāciju procentu likme, investoru lojalitātes programma un citi noteikumi, kas tiek izstrādāti sadarbībā ar vadošo Latvijas investīciju banku Signet Bank AS, tiks publiski izziņoti 2025. gada maija izskaņā. Obligāciju publiskajā piedāvājumā tiks aicināti piedalīties gan privātie, gan profesionālie investori visās Baltijas valstīs.

SIA OC Vision, kas darbojas visā Baltijā un kam ir 77 veikalu lokācijas Latvijā un Lietuvā, plāno emisijā piesaistīt finansējumu līdz 10 miljoniem eiro apmērā ar mērķi ieguldīt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanā un investēt reģionālajā izaugsmē — modernizējot veikalus un attīstot jaunas, specializētas redzes un dzirdes pārbaudes kabinetu koncepcijas. Grupas prioritātes ir miopijas (tuvredzības) kontroles programmu turpmāka attīstība bērniem un redzes kvalitātes uzlabošana klientiem vecuma grupā pēc 40 gadiem, izmantojot jaunākās tehnoloģijas briļļu lēcas un kontaktlēcas. Tāpat OC Vision saglabā ambīcijas turpināt M&A (apvienošanās un iegādes) darījumus reģionā, stiprinot tirgus pozīcijas Baltijā.

Neskatoties uz vairāku valdību pausto apņemšanos attīstīt Latvijas kapitāla tirgu, realitātē joprojām valda stagnācija.

Pirms gada valdībā tika izvērtēta vairāk nekā 20 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kotēšana biržā. Pēc attiecīgās valdības sēdes 9. aprīlī Finanšu ministrija valdībai piedāvājusi pieturēties pie iepriekš izvirzītā mērķa – sasniegt 9% akciju tirgus kapitalizāciju 2027. gadā. Pavisam nesen notika Latvijas Bankas rīkotais Latvijas kapitāla tirgus forums, kurā diemžēl būtībā tika secināts, ka nekāds progress šajā jomā nav manāms. Turklāt interesanti – atšķirībā no iepriekšējā gada pasākuma, kad forumā ar savā ziņā dedzīgām un daudzsološām uzrunām par kapitāla tirgus strauju attīstību uzstājās virkne Ministru kabineta locekļu, šogad valdības amatpersonu interese par pasākumu nebija nekāda. Vai iemesls tam ir fakts, ka ministriem īsti nebija, ko teikt auditorijai, vai arī viņu iespējama aizņemtība tajā dienā, paliek atvērts jautājums.

Viens no nekustamo īpašumu attīstītājiem Igaunijā Invego paziņojis par plāniem īstenot savu pirmo publisko obligāciju emisiju un šajā pavasarī kotēt uzņēmuma obligācijas Nasdaq Baltija First North obligāciju sarakstā.

Obligāciju emisijas apjoms, procentu likme un citi noteikumi, kas tiek izstrādāti sadarbībā ar LHV Pank, tiks publiski izziņoti 2025. gada maija sākumā. Piedāvājums būs paredzēts Baltijas privātajiem investoriem, un emisijas noslēgums plānots šī pavasara laikā.

Invego, kas darbojas trīs valstīs ar vairāk nekā 30 attīstības projektiem, plāno emisijā piesaistītos līdzekļus ieguldīt nekustamo īpašumu projektu attīstībā Latvijā. Tas atspoguļo Invego stratēģisko ieceri paplašināt darbību un nostiprināt pozīcijas Latvijas tirgū, kur uzņēmums prognozē vislielāko izaugsmi nekustamo īpašumu segmentā.

“Vairāk nekā desmit gadu laikā Invego ir apliecinājis spēju veiksmīgi veidot pilnvērtīgas dzīvojamās ēkas un komercplatības, kuru vērtība laika gaitā pieaug. Mēs uzskatām, ka šobrīd ir piemērots brīdis veicināt izaugsmi Latvijas tirgū, kur saskatām būtisku attīstības potenciālu. Mūsu līdzšinējā pieredze Rīgā ļauj secināt, ka šobrīd nekustamais īpašums šeit ir pieejamāks nekā Tallinā, pieprasījums ir lielāks un klientu gaidas attiecībā uz dzīves kvalitāti aug īpaši strauji,” saka Invego izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi). “Jau šogad mēs Latvijā pārdodam vairāk mājokļu nekā Igaunijā. Attiecīgi plānojam pārnest Igaunijā gūto pieredzi un veiksmīgo attīstības modeli arī uz Latvijas tirgu.”