Jaunākais izdevums

Latvijas lidsabiedrība airBaltic pirmo pusgadu noslēgusi ar 14,6 miljonu eiro tīro peļņu, kas salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn ir kāpums par 105,7 miljoniem eiro.

Šodien investoru zvana laikā airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss kopā ar valdes locekļiem – finanšu direktoru Vitoldu Jakovļevu un operatīvās vadības direktoru Paulu Cālīti – prezentēja uzņēmuma otrā ceturkšņa un pirmā pusgada finanšu rezultātus, kas norāda uz ievērojamu tīrās peļņas, ieņēmumu un EBITDAR (ieņēmumi pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas) kāpumu.

airBaltic pirmo pusgadu noslēdza ar ievērojamu salīdzināmo EBITDAR gandrīz 57 miljonu eiro apmērā, pērn uzrādīto rezultātu pārsniedzot par aptuveni 50 miljoniem eiro. Otrajā ceturksnī lidsabiedrība sasniedza rekordaugstu salīdzināmo EBITDAR 53,8 miljonu eiro apmērā, kā rezultātā EBITDAR rentabilitāte sasniedza gandrīz 29%. Finanšu rezultāti apstiprina, ka airBaltic pirmajā pusgadā sasniegusi visu laiku augstākos ieņēmumus 291 miljona eiro apmērā. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu tas ir ievērojams kāpums par 52% un būtisks pieaugums par 33% salīdzinājumā ar 2019. gadu.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: “Ievērojamie pirmā pusgada rezultāti pārsnieguši mūsu cerības. Uzņēmējdarbības ziņā mums klājas labi, un pamatdarbības naudas plūsma ir visu laiku augstākajā līmenī. Atskatoties uz 2022. gada un pat 2019. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, mēs esam pieredzējuši nozīmīgu izaugsmi – sasniedzot visu laiku augstāko peļņu, rekordlielus ieņēmumus un kopējo pārvadāto pasažieru skaita pieaugumu.”

“Taču rezerves dzinēju trūkums, kura dēļ nespējām veikt lidojumus vidēji ar 11 lidmašīnām, būtiski ietekmēja mūsu rezultātus otrajā ceturksnī. Tas aizkavēja kopējo rezultātu vēl labāku izaugsmi. Lai spētu nodrošināt plānotos lidojumus, mums bija nepieciešams nomāt papildu lidmašīnas. Neskatoties uz šiem šķēršļiem, airBaltic komerciālie rādītāji šajā pusgadā uzrādīja pozitīvu izaugsmi,” piebilda Gauss.

2023. gada pirmajos sešos mēnešos airBaltic pārvadājusi gandrīz divus miljonus pasažieru jeb par 52% vairāk nekā šajā periodā pērn. Savukārt veikto lidojumu skaits pieauga par 20%, sasniedzot 20 294 veiktos reisus. Turklāt jūlijā pirmo reizi kopš 2019. gada un piekto reizi airBaltic vēsturē vienā mēnesī tika pārvadāti vairāk nekā 500 000 pasažieri.

2023. gada pirmajā pusgadā airBaltic veica lidojumus 108 maršrutos, no kuriem 75 bija tiešie reisi no Rīgas, 15 no Tallinas, 11 no Viļņas un 7 no Tamperes. Tas atspoguļo spēcīgu izaugsmi no 101 maršruta 2022. gadā un 87 maršrutiem 2019. gadā.

Uzņēmumam turpinot augt, 2023. gada pirmajā pusgadā airBaltic darbā pieņēma 348 jaunus darbiniekus. Tādējādi līdz augustam komandā jau bija vairāk nekā 2 360 kvalificēti profesionāļi. Uzņēmuma mērķis ir līdz 2023. gada beigām pārsniegt 2 500 darbinieku robežu.

Šobrīd airBaltic lidojumus veic ar 42 Airbus A220-300 lidmašīnām, un augustā plānots floti papildināt vēl ar diviem gaisa kuģiem. Tiek prognozēts, ka līdz 2024. gada beigām flotē kopumā būs 50 lidmašīnas, atspoguļojot lidsabiedrības apņemšanos būt inovatīvai un paplašināties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" risina sarunas ar Eiropas aviobūves uzņēmumu "Airbus" par vēl 30 lidmašīnu "Airbus A220" iegādi, izmantojot līgumā paredzētās iespējas pasūtīt papildu lidmašīnas, intervijā aģentūrai "Reuters" paziņojis "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"airBaltic", kas jau ir pasūtījusi 50 šīs lidmašīnas, arī plāno papildināt līgumu ar iespējām pasūtīt vēl 20 lidmašīnas, paudis Gauss.

Maija beigās "airBaltic" saņēma 42. lidmašīnu "Airbus A220-300".

Arī turpmāk aviokompānija vēlas pasūtīt šis modifikācijas lidmašīnas, taču būtu ieinteresēta iegādāties arī lielākas ietilpības aviolainerus "Airbus A220-500", ja "Airbus" sāktu to ražošanu, sacījis "airBaltic" izpilddirektors.

Viņš piebildis, ka tas, cik drīz tiks pasūtītas jaunas lidmašīnas, būs saistīts ar to, kā virzīsies uz priekšu "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma sagatavošana.

Gauss atteicās minēt konkrētu summu, kāda varētu tikt iegūta sākotnējā publiskajā piedāvājumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tikai četros novados nodokļu ienākumi šogad ir lielāki par inflāciju

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 29.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību izdevumi 2023. gadā bija vairāk atbilstoši valdības prioritātēm, salīdzinot ar valdības tēriņiem.

Diskusijās par valsts pamatbudžeta sadalījumu ar retiem izņēmumiem tiek noklusēts, ka valsts pamatbudžets nav vienīgais valsts finanšu politikas instruments. Atgādināsim, ka kopējās valsts finanses veido valsts pamatbudžets, speciālais budžets un pašvaldību budžeti. Pašvaldību ienākumu svarīgākie posteņi ir ienākumi no nodokļiem (iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļa), transferti no valsts budžeta vai pašvaldību izlīdzināšanas fonda; mazāka nozīme ir ienākumiem no dabas resursu nodokļa vai saimnieciskās darbības u. c.

Savukārt pašvaldību izdevumu daļa ir sadalāma līdzīgi kā valsts pamatbudžetā. Tos var sadalīt pēc izlietojuma veida: atalgojumam, par preču un pakalpojumu pirkumiem, kā arī kapitāla izdevumi (izdevumi investīcijām u. c.). Savukārt pašvaldību izdevumi atbilstoši nozarēm (funkcionālajām grupām) ievērojami atšķiras no valsts izdevumu sadalījuma nozarēm pamatbudžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviācijas izstādē Dubai Airshow 2023 Latvijas lidsabiedrība airBaltic un lidmašīnu ražotājs Airbus paziņoja par 30 Airbus A220-300 lidmašīnu iegādes līgumu ar tiesībām uzņēmumam iegādāties vēl 20 šī tipa lidaparātus.

Ar šo pasūtījumu airBaltic plāno savu A220-300 floti palielināt līdz 100 lidmašīnām, tai kļūstot par lielāko A220 klientu Eiropā un vienlaikus saglabājot pozīcijas kā lielākajam A220-300 pārvadātājam pasaulē.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “Šis paziņojums ir nozīmīgs mirklis airBaltic vēsturē – mūsu plāns paredz pirmo reizi uzņēmuma pastāvēšanas laikā paplašināt floti līdz pat 100 lidmašīnām. Jau septiņus gadus Airbus A220-300 lidmašīnām ir būtiska loma airBaltic izaugsmē un panākumos starptautiskā līmenī. airBaltic bija pirmā lidsabiedrība pasaulē, kas uzsāka lidojumus ar A220-300, un līdz ar jauno pasūtījumu mēs turpinām būt lepni šo lidaparātu vēstnieki pasaulē. Esam pateicīgi mūsu partneriem uzņēmumā Airbus par atbalstu, uzticību un sadarbību šo gadu laikā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" ziemas sezonā, kas sāksies 2023.gada oktobra beigās, atvērs sezonālo bāzi Laspalmasā, Grankanārijā, Spānijā, informē "airBaltic" pārstāvji.

Tādējādi ziemas sezonā divas lidsabiedrības lidmašīnas "Airbus A220-300" tiks bāzētas Grankanārijas lidostā, veicot tiešos lidojumus uz desmit galamērķiem. Biļetes jaunajos maršrutos būs iespējams rezervēt no 21.jūnija.

"airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss norāda, ka, gatavojoties gaidāmajai ziemas sezonai, "airBaltic" vienmēr rūpīgi analizē tirgus dinamiku. Ziemas mēnešos, kad kopējais pasažieru pieprasījums pasaulē parasti ir mazāks, lidsabiedrība ir noteikusi iespēju optimizēt darbību, lai tā būtu pēc iespējas efektīvāka, izveidojot sezonālu bāzi un veicot lidojumus ar divām lidmašīnām no Laspalmasas.

Lidsabiedrībā skaidro, ka, bāzējot divas lidmašīnas Laspalmasā, "airBaltic" demonstrē stratēģiju, lai optimizētu apkalpes rotāciju efektivitāti un maksimāli palielinātu lidmašīnu izmantošanu, izmantojot tās maršrutos caur lidsabiedrības jau esošajām bāzēm un apkalpotajām pilsētām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 128,436 miljoni eiro, kas ir par 7,6% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, taču koncerna zaudējumi pieauga sešas reizes un bija 2,656 miljonu eiro apmērā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Vienlaikus paša LDz apgrozījums 2023.gada pirmajā pusgadā bija 80,296 miljonu eiro apmērā, kas ir par 20,8% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā. Tajā pašā laikā LDz apgrozījums šogad pirmajā pusgadā pirms finanšu līdzsvara maksājumiem bija 76,824 miljoni eiro, bet zaudējumi bija 3,472 miljoni eiro.

2023.gada pirmajā pusgadā LDz publiskās lietošanas infrastruktūra ir izmantota, lai pārvadātu 7,746 miljonus tonnu kravu, kas ir par 36,7% mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā, un 8,221 miljonu pasažieru, kas ir pieaugums par 19,5%.

Šogad pirmajā pusgadā vilcienu nobraukto kilometru skaits, ieskaitot tehnoloģiskos vilcienus, bet bez LDz pašu vajadzībām veiktajiem kilometriem, salīdzinot ar 2022.gada pirmo pusgadu kopumā ir samazinājies par 16,9%, tostarp kravu pārvadājumos bija kritums par 37,9%, kamēr pasažieru pārvadājumos bija pieaugums par 0,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusgadā pārsniegts reģistrāciju skaits jaunām pasažieru automašīnām, salīdzinot ar pirms Covid-19 laiku 2019. gadā, informē Auto Asociācija.

Ir reģistrētas 9903 jaunas pasažieru automašīnas, kas ir lielākais reģistrāciju skaits pirmajā pusgadā kopš 2008. gada. Jānorāda, ka jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaits palielinājies par 21,6%, un vērojams reģistrāciju pieaugums jaunām benzīna un dīzeļa automašīnām, elektroautomašīnām un ārēji uzlādējamiem hibrīdauto.

“Tirgus atgriežas pirms Covid-19 līmenī, jo automašīnu ražotājiem ir izdevies sakārtot ražošanas problēmas, tādejādi apmierinot klientu pieprasījumu. Atgriežoties tūrismam, aktīvas kļūst īstermiņa īres kompānijas, atjauninot un papildinot savus autoparkus,” norāda Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaita priekšgalā ir “Toyota”, “Škoda”, “Volkswagen” un “Dacia”, ņemot vērā auto reģistrāciju TOP 4 arī pērn. Latvijā, atjaunojoties tūrismam, īres auto bizness turpina attīstīties un regulāri atjauno vai papildina savu autoparku, kas arī ir devis pozitīvu rezultātu jaunu automašīnu reģistrāciju skaita pieaugumam. Šī gada pirmajā pusgadā īres auto uzņēmumi ir reģistrējuši 2043 jaunas automašīnas, kas sastāda 20,63 % no kopējā jaunu automašīnu reģistrāciju skaita, un arī īres uzņēmumu TOP automašīnu markas ir bijušas “Toyota”, “Škoda” un “Volkswagen”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" un ASV aviokompānija "Delta Air Lines" no šā gada 22.novembra sāks sadarbību lidojumos, informē "airBaltic" pārstāvji.

"airBaltic" pārstāvji norāda, ka, ņemot vērā pieprasījumu pēc ceļojumiem pāri Atlantijas okeānam, sadarbības lidojumu vienošanās ļaus "Delta Air Lines" pievienot lidojumu kodu 20 "airBaltic" maršrutos no trim lidsabiedrības bāzēm - Rīgas, Tallinas un Viļņas.

Tostarp "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss atzīmē, ka sadarbība ar "Delta Air Lines" pavērs būtiskas iespējas. "Tā ne tikai piesaistīs jaunus pasažierus "airBaltic", bet arī uzlabos savienojamību un palielinās Baltijas atpazīstamību pasaulē. Mēs ceram uz veiksmīgu un ilgstošu sadarbību," viņš min.

Savukārt "Delta Air Lines" Starptautiskās nodaļas viceprezidents Alēns Bellmeirs atzīmē, ka ciešākas partnerattiecības ir neatņemama kompānijas ilgtermiņa stratēģijas sastāvdaļa. "Sadarbība ar "airBaltic" vēl vairāk nostiprinās "Delta Air Lines" saikni ar šo dinamisko Eiropas reģionu, piedāvājot vairāk klientiem piekļuvi galamērķiem visā ASV," viņš norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" sākusi 2023.gada ziemas sezonu no Viļņas, piedāvājot lidojumus uz četriem jauniem galamērķiem - Tenerifi, Dubaiju, Grankanāriju un Turīnu, informēja "airBaltic" pārstāvji.

Kompānijas pārstāvji informē, ka lidojumi maršrutā Viļņa-Tenerife notiks divas reizes nedēļā, maršrutā Viļņa-Dubaija vienu reizi nedēļā, Viļņa-Grankanārija vienu reizi nedēļā, savukārt Viļņa-Turīna divas reizes nedēļā.

Tāpat lidostas pārstāvji norāda, ka pirmais reiss no Viļņas uz Tenerifi izlidoja 31.oktobrī, bet pirmais reiss uz Dubaiju notika 1.novembrī. Savukārt maršrutā Viļņa-Grankanārija pirmais reiss paredzēts šā gada 2.decembrī, bet reiss uz Turīnu notiks 30.decembrī.

""airBaltic" ir nozīmīgs un ilgtermiņa Lietuvas lidostu partneris. Mēs novērtējam, ka "airBaltic" skaidri uzsver turpmākos plānus ieguldīt Viļņas lidostā un vienlaikus uzlabot Lietuvas ceļotāju savienojamības iespējas," atzīmē Lietuvas valsts lidostu operatora "Lietuvos oro uostai" aviācijas pakalpojumu pagaidu vadītājs Toms Zitikis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" apgrozījums pirmajā pusgadā, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn, palielinājies par 49% un provizoriski sasniedzis 285 miljonus eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

"airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss norāda, ka pirmais pusgads ir pārspējis uzņēmuma cerības, "virzot "airBaltic" uz spēcīgiem komercrādītājiem".

Vienlaikus viņš atzīmē, ka arī līdzšinējie vasaras sezonas rādītāji apliecina pārliecinošu pieaugumu lidsabiedrības rezultātos. Būtisks pieaugums novērots gan provizoriskajos ieņēmumos, gan attiecībā uz pārvadāto pasažieru skaitu un veiktajiem lidojumiem.

"Raugoties nākotnē, mūsu mērķis un ambīcijas paliek nemainīgas - sasniegt ieņēmumus 700 miljonu eiro apmērā un ievērojamu pārvadāto pasažieru skaita pieaugumu - līdz 2023.gada beigām pietuvojoties 4,4 miljoniem," piebilst Gauss.

Vienlaikus uzņēmumā informē, ka lidsabiedrības otrā ceturkšņa finanšu pārskatu prezentēs 2023.gada 9.augustā investoru zvana laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic akcijas biržā varētu sākt kotēt agrākais nākamā gada vasarā

Db.lv, 16.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcijas biržā varētu sākt kotēt agrākais 2024.gada vasarā, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš norādīja, ka kompānija turpina strādāt pie akciju publiskā piedāvājuma izteikšanas, tostarp rudenī paredzēts nolīgt padomniekus un bankas šī procesa īstenošanai.

Tāpat Gauss sacīja, ka "airBaltic" akcijas plānots kotēt "Nasdaq Riga", kā arī kādā no Eiropas lielāko pilsētu biržām.

Jau ziņots, ka 2020.gada jūlija sākumā Eiropas Komisija (EK) atbalstīja Latvijas valdības lēmumu "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt 250 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai. Vienlaikus EK lēmums paredz Latvijai piecu līdz septiņu gadu laikā ieguldījumu atgūt.

2020.gada septembrī Gauss intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka brīdī, kad "airBaltic" devās pie valdības prasīt atbalstu, bija skaidrs, ka uzņēmuma akcijas tiks kotētas biržā un tiks rīkots akciju sākotnējais publiskais piedāvājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc rekordaugstajiem pirmā pusgada rezultātiem un balstoties sākotnējos datos, airBaltic uzņēmējdarbības rādītāji joprojām ir spēcīgi un pozitīvi, kopējiem ieņēmumiem sasniedzot 502 miljonus eiro, kas ir par 39% vairāk nekā pirms gada.

Turklāt 2023. gada trešā ceturkšņa sākotnējie rezultāti liecina par būtisku sasniegumu – ieņēmumi bija 211 miljoni eiro, kas ir par 23% vairāk nekā šajā laika posmā pērn.

Martins Gauss, airBaltic prezidents un izpilddirektors: “Trešajā ceturksnī un 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos airBaltic finanšu un darbības sniegums joprojām ir spēcīgs. Pēc rekordiem piepildītās vasaras ar gandrīz pusmiljonu pasažieru mēnesī novērojam pakāpenisku vispārējā pieprasījuma pieaugumu, ko apliecina tas, ka mūsu ieņēmumi pārsniedz pusmiljardu eiro.”

“Vasaras sezona lidsabiedrībām ierasti ir noslogotākais laiks gadā, un airBaltic bija ieguvēja no spēcīgās 2023. gada vasaras sezonas. Tas saistīts ar vairākiem iemesliem, tai skaitā ar pieaugošo pieprasījumu pēc atpūtas un biznesa braucieniem un uzņēmuma paplašināto maršrutu tīklu. airBaltic joprojām ir Baltijas valstu lidsabiedrību tirgus līdere, kas turpina attīstīt būtiskos savienojumus no mītnes pilsētām – Rīgas, Tallinas, Viļņas un Tamperes. Kā galvenais savienojumu nodrošinātājs uz un no reģiona esam apņēmušies saviem galvenajiem tirgiem sniegt vislabākos iespējamos pakalpojumus. Mēs pastāvīgi uzlabojam vispārējo pasažieru pieredzi un sniedzam nozīmīgu ieguldījumu reģiona ekonomikā,” piebilda Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors šogad pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 350,312 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2023.gada pirmajos sešos mēnešos veidoja 574,84 miljonus eiro, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā 2022.gada pirmajā pusgadā, kamēr procentu izdevumi bija 64,133 miljonu eiro apmērā, kas arī ir pieaugums 2,2 reizes.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajā pusgadā bija 168,42 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,6% vairāk nekā 2022.gada pirmajā pusgadā, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 8,1% - līdz 48,976 miljoniem eiro.

2023.gada jūnija beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 27,234 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,7% jeb 470,336 miljoniem eiro mazāk nekā 2022.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 27,705 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic publiskojusi papildinājumus lidojumu sarakstam gaidāmajai 2024. gada vasaras sezonai, informē airBaltic.

Pievienojot divus jaunus maršrutus – no Tallinas (Igaunija) uz Burgasu (Bulgārija) un no Tamperes (Somija) uz Palmu de Maljorku (Spānija) –, lidsabiedrība plāno piedāvāt lidojumus trīspadsmit jaunos maršrutos no Baltijas valstīm – Latvijas, Igaunijas un Lietuvas, kā arī no tās jaunākās bāzes – Tamperes.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “Turpinot izvērtēt tirgus dinamiku un pasažieru pieprasījumu, airBaltic ir būtiski paplašināt savu maršrutu tīklu un uzlabot savienojamību Baltijā un Tamperē (Somijā). Šoreiz esam izvērtējuši iespēju paplašināt savu tīklu Centrāleiropā un Dienvidaustrumeiropā. Tādi galamērķi kā Burgasa un Palma de Maljorka padara mūsu piedāvājumu vēl pievilcīgāku un daudzveidīgāku.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" padomes priekšsēdētāja amatā iecelts Klāvs Vasks, liecina "Firmas.lv" informācija.

Savukārt aviokompānijas padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā iecelts Kaspars Ozoliņš. Vienlaikus padomes locekļa amatā strādās Andris Liepiņš.

Darbu "airBaltic" padomē padomes locekļa amatā turpina arī mazākuma akcionārs Dānijas uzņēmējs Larss Tūsens.

Izmaiņas kompānijas padomes sastāvā Uzņēmumu reģistrā iegrāmatotas pirmdien, 26.jūnijā.

Jau vēstīts, ka 2023.gada jūnija vidū akcionāru sapulcē uzņēmuma padomē tika iecelts Liepiņš, Vasks un Ozoliņš. Jauno "airBaltic" padomes locekļu pilnvaru termiņš ir trīs gadi.

Liepiņa kompetence būs korporatīvā pārvaldība, uzņēmuma un komandas vadība, kā arī iesaistīto pušu vadība, Vaska kompetence būs finanšu jautājumi un audits, kā arī risku vadība un iekšējās kontroles sistēmas, bet Ozoliņa kompetence būs gaisa pārvadājumi un stratēģiju izstrādes un ieviešanas joma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņojusi par 2023. gada ziemas sezonas uzsākšanu, no Tallinas (Igaunija) piedāvājot lidojumus uz četriem jauniem galamērķiem.

Šajā ziemā airBaltic Tallinu savienos ar Tamperi (Somija), Tenerifi (Spānija), Grankanāriju (Spānija) un Ženēvu (Šveice). Pirmais reiss no Tallinas uz Tenerifi izlidoja šodien, 2023. gada 30. oktobrī.

airBaltic reģiona tirdzniecības vadītāja Kētlina Kīlere (Kätlin Kiiler) norāda: “Mēs esam apņēmušies pasažieriem nodrošināt nevainojamu ceļošanas pieredzi un uzlabot savienojamību uz un no mūsu bāzes pilsētām Baltijā. Uzsākot ziemas lidojumu sezonu no Tallinas ar četriem jauniem galamērķiem, esam gandarīti piedāvāt saviem pasažieriem vēl plašākas iespējas izbaudīt gan siltus laikapstākļus, gan doties uz sniega piepildītiem galamērķiem. Esam pateicīgi par vērtīgo ieguldījumu un sadarbību, ko sniedz mūsu partneri – Tallinas lidosta, kas palīdzēja to visu īstenot. Turklāt, pateicoties pieaugošajam pasažieru skaitam, priecājamies, ka arī mūsu tirgus daļa Tallinā turpina pieaugt.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Air Baltic Corporation” (airBaltic) akcionāru sapulcē par uzņēmuma padomes locekļiem ievēlēti Andris Liepiņš, Klāvs Vasks un Kaspars Ozoliņš.

Jauno airBaltic padomes locekļu pilnvaru termiņš ir trīs gadi.

Andra Liepiņa kompetence ir korporatīvā pārvaldība, uzņēmuma un komandas vadība, kā arī iesaistīto pušu vadība. Kopš 2019.gada Liepiņš pilda padomes locekļa amatu VAS “Latvijas dzelzceļš” un kopš 2022.gada padomes locekļa amatu SIA “Rīgas nami”. Pirms tam viņš bijis padomes loceklis AS “Latvenetergo”, padomes priekšsēdētājs uzņēmumos VAS “Starptautiskā Lidosta Rīga”” un “airBaltic”. No 2001.gada līdz 2014.gadam viņš ieņēma Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatu. Liepiņam ir maģistra grāds biznesa vadībā (EMBA), kas iegūts Rīgas Biznesa skolā, starptautisko attiecību maģistra grāds, kas iegūts Kolumbijas universitātē (Columbia University of the city of New York) un maģistra grāds sabiedrības vadībā, kas iegūts Latvijas Universitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Patērētāju kredītportfelis, ko pārvalda nebanku kredītdevēji, pirmo reizi pārsniedzis vienu miljardu eiro

Db.lv, 22.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību liecina, ka licencētie tirgus dalībnieki 2023. gada 1. pusgadā ar patērētājiem noslēdza 471,93 tūkstošus jaunu darījumu, no jauna izsniedzot kredītus 358,57 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,82 tūkstošiem darījumu jeb 3,92% un summas izteiksmē par 46,78 miljoniem eiro jeb 15% vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā laika posmā.

Minētā summa – 358,57 miljoni eiro – ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms pirmajā pusgadā patērētāju (nebanku) kreditēšanas sektorā kopš 2013. gada, kad tika uzsākta pārskatu sagatavošana.

Arī šajā pārskata periodā neviena no sabiedrībām nebija pārstāvēta piecos kredīta veidos, savukārt četrus kredīta veidus patērētajiem piedāvāja tikai viena sabiedrība. Četras sabiedrības patērētājiem 2023. gada 1. pusgadā izsniedza jaunus aizdevumus 3 kredīta veidos, sešas sabiedrības 2 veidos, savukārt lielākā daļa – divdesmit četri licencētie patērētāju (nebanku) kredīta devēji turpināja specializēties vienā konkrētā kredīta veidā. Jāpiemin, ka puse jeb astoņpadsmit kredītu devēji paralēli patērētāju kreditēšanai nodarbojās arī ar juridisko personu un/vai privātpersonu biznesa vajadzībām kreditēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepārdomāti lēmumi var ietekmēt kredītreitingu, kā dēļ var pieaugt valsts parāda apkalpošanas izmaksas.

2024. gada budžeta veidošanā nepilni 800 miljoni eiro tiek paredzēti prioritāriem pasākumiem, bet, palūkojoties uz 2023. gada budžeta izpildi pēc budžeta izdevumu posteņiem, vienīgā pozīcija, kurā izdevumu plāns ir lielāks par trīs ceturkšņos teorētiski plānojamo, bija procentu maksājumi par valsts aizņemto naudu. Drīzumā ir jāpārfinansē 5,5 miljardi no valsts parāda, un realitātē var iznākt, ka tikai šis mērķis ir prioritārs, no tēriņu dinamikas viedokļa. Pirms lemt par nākamā gada valsts budžeta projekta izveidošanu, vajadzētu palūkoties uz to, kāds ir 2023. gada valsts budžets un tā izpilde de facto. Jānoskaidro, kādas bija veiksmes vai neveiksmes, cik labi izdevās palielināt izdevumus nozarēm, kuras šīgada valsts pamatbudžetā tika iezīmētas par prioritārām, un kāpēc neizdevās ieplānotais? Viens no neatbildētiem jautājumiem – kāpēc laikā, kad valsts ieņēmuma daļa pildās daudzmaz atbilstoši plānotajam, pat nedaudz pārpildot gada plānu, valsts budžeta izdevumu daļa atpaliek no plānotā izdevumu apjoma daudzās pozīcijās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pasaules IPO tirgos investori vēro procentu likmes un gaida mākslīgā intelekta tehnoloģiju uznācienu

Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs, 18.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules sākotnējo publisko piedāvājumu jeb Initial Public Offering (IPO) tirgū, kurā uzņēmumi pirmo reizi biržā piedāvā pirkt to akcijas, šī gada otrais ceturksnis uzrādījis ļoti līdzīgu, lai arī nedaudz zemāku aktivitāti kā pērnā gada otrajā ceturksnī, bet pirmajā pusgadā kopumā gan ir vērojams jūtams kritums.

Proti, pasaulē šī gada pirmajos sešos mēnešos tika īstenoti 615 IPO darījumi, kas ir par 5% mazāk kā pagājušā gada salīdzināmā periodā (647), bet šo IPO darījumu piesaistītās investīcijas samazinājās pat par 36%, uzrādot kritumu no 95,6 miljardiem ASV dolāru pagājušā gada pirmajā pusgadā līdz 60,9 miljardiem šogad.

Jāsecina, ka IPO pasaules tirgi turpina lejupslīdi, ko nosaka lēnā ekonomiskā izaugsme pasaulē, ierobežojoša Centrālo banku monetārā politika un joprojām spēcīgie ģeopolitiskie riski - karš Ukrainā un arī saspīlējums ASV un Ķīnas attiecībās, kurās tiek runāts par ekonomiskās sadarbības nošķiršanu (“decoupling”).

Tehnoloģijas nomaina enerģētiku kā populārākā nozare

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No novembra Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" sāks tiešos reisus starp Viļņu un Dubaiju Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), ceturtdien paziņoja Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Kā informēja ministrs, drīzumā "airBaltic" saņems nozīmētās aviokompānijas statusu Viļņu-Dubaijas maršrutā saskaņā ar Lietuvas un AAE divpusējo nolīgumu par gaisa satiksmi.

Kompānija plānojot reisus sākt novembrī, lidojumus piedāvājot divas reizes nedēļā, Skuodis rakstīja vietnē "Facebook".

"Tiešie regulārie reisi ar AAE un kopumā tik gari regulārie reisi Lietuvai nekad nav bijuši. Mēs jau vairākus gadus kopā ar [Lietuvas starptautisko lidostu operatoru] "Lietuvos oro uostai" strādājam pie tāda lidojumu virziena, tādēļ ir ļoti patīkami, ka tirgus šeit redz potenciālu," viņš klāstīja.

Skuodis pauda, ka Lietuvas un AAE gaisa satiksmes savienojumi ir viens no prioritārajiem virzieniem, jo sniedz alternatīvu savienotajiem reisiem uz Āziju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa atalgojums kompānijā pagājušajā gadā pieauga par 2,9% - līdz 853 460 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas gada ienākumu deklarācija par 2022.gadu.

Vienlaikus Gauss pagājušajā gadā deklarējis arī 417 519 eiro cita veida ienākumus no AS "Air Baltic Corporation".

Deklarācija liecina, ka Gausa īpašumā joprojām ir būves Vācijā, Austrijā un Itālijā, un īpašums Jūrmalā. Tāpat Gausam kopīpašumā joprojām pieder nekustamais īpašums Rīgā.

"airBaltic" vadītājam arī pilnībā pieder Vācijā reģistrēts uzņēmums "MaGau GmBH".

Tāpat aviokompānijas valdes priekšsēdētāja īpašumā pagājušā gada beigās bija 2017.gada kvadricikls "Canam Quard", bet lietošanā viņam bija četras automašīnas - 2019.gada un 2021.gada "Tesla", 2022.gada "Audi e-tron", kā arī 2019.gada "Mercedes GLE".

Gausam 2022.gada beigās nebija deklarētu skaidrās naudas uzkrājumu. Savukārt bezskaidrās naudas uzkrājumi 11 dažādās iestādēs 2022.gada beigās kopumā veidoja 645 929 eiro, kas ir par 94 526 eiro mazāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic paziņo, ka 2023. gada Pasaules hokeja čempionāta laikā starp Latviju un Somiju pārvadāti ap 26 000 pasažieru.

Tas ir par 42% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā aprīlī. Konkrēti starp Rīgu un Tamperi, airBaltic bāzes pilsētu, tika izpildīti 42 lidojumi (aprīlī 33), pārvadājot gandrīz 12 000 pasažieru un iezīmējot 73% pieaugumu salīdzinājumu ar iepriekšējo (standarta) mēnesi.

Sacensības no 2023. gada 12. līdz 28. maijam norisinājās Rīgā un Tamperē, taču liels pieprasījums bija novērojams arī airBaltic lidojumiem starp Rīgu un Helsinkiem (ap 12 000 pasažieru, 23% pieaugums), un Turku (vairāk nekā 2 000 pasažieru, 32% pieaugums).

Kā jau ziņots iepriekš, pēc Latvijas vīriešu hokeja valstsvienības vēsturiskajiem panākumiem un līdzjutēju pieprasījuma lidsabiedrība airBaltic paziņoja par astoņu papildu reisu veikšanu starp Rīgu un Tamperi 27., 28. un 29. maijā. Latvijas komanda noslēdza turnīru, izcīnot bronzas medaļas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja ar 323,859 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 21,3% vairāk nekā 2022.gada pirmajā pusgadā, vienlaikus kompānijas peļņa pirms nodokļu nomaksas pieauga par 21% un sasniedza 161,124 miljonus eiro, liecina LVM publiskotā informācija.

Uzņēmuma finanšu pārskatā norādīts, ka peļņas pieaugumu galvenokārt ietekmēja ieņēmumi no koksnes pārdošanas, kas veidoja 96% no kopējiem ieņēmumiem, jeb 313,9 miljonus eiro.

Šogad sešos mēnešos tika realizēti 3,29 miljoni kubikmetru apaļkoksnes sortimenta, kas ir par 1,2% vairāk nekā 2022.gada pirmajā pusgadā. Vienlaikus apaļo kokmateriālu vidējā cena palielinājās par 21,9% un bija 90,76 eiro par kubikmetru.

LVM informē, ka šī gada pirmajos sešos mēnešos sējot un stādot atjaunots mežs 12 600 hektāru platībā, jaunaudzes koptas 22 200 hektāru platībā, savukārt no piesērējuma attīrīti 170 900 kubikmetru meliorācijas grāvju.

Kopumā realizēti 45,58 miljoni meža koku stādu, kas ir par 14,4% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. No kopēja apjoma 26,2 miljoni stādi izmantoti LVM apsaimniekotajām platībām, 13 miljoni pārdoti Latvijā, bet 6,5 miljoni stādu tika eksportēti.

Komentāri

Pievienot komentāru