Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic un Vācijas otra lielākā aviokompānija airberlin uzsākušas sadarbību, piedāvājot tiešos lidojumus starp Vāciju un Baltijas reģionu.

Sadarbības ietvaros airberlin saviem klientiem piedāvās lidojumus uz Latvijas galvaspilsētu no Diseldorfas, Hamburgas, Minhenes, Frankfurtes un Berlīnes. Minētos lidojumus izpildīs airBaltic. Savukārt airBaltic pasažieriem tiek piedāvāta iespēja rezervēt savienojuma lidojumus uz airberlin apkalpotajām pilsētām Vācijā.

«Jaunā sadarbība ir vēl viens solis airberlin ienākšanai Austrumeiropas valstu augošajos tirgos un ļauj mums piedāvāt klientiem jaunu galamērķi mūsu sadarbības lidojumu tīklā,» sacīja airberlin komercdirektors Pauls Gregorovičs. Viņš arī piebilda, ka aviokompānija ar prieku uzņems vēl vairāk viesu no Baltijas reģiona lidojumos, ko airberlin nodrošina Vācijā.

Cepu, cepu piparkūku – vienu sev, vienu eksportam… tiku 3. vietā pasaulē.

2024. gadā pēc kviešu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet no kviešu miltiem ceptu piparkūku eksportā – 3. vietā pasaulē. Kvieši ir Latvijas visnozīmīgākā graudaugu kultūra. 2024. gadā 42% no visas Latvijas sējumu kopplatības bija kviešu sējumi. No 2020. gada Latvija katru gadu no kviešu (neskaitot cietos kviešus un kviešu sēklas) eksporta gūst ienākumus vairāk nekā pusmiljarda eiro apjomā un ir kļuvusi par nozīmīgu kviešu piegādātāju pasaules tirgum.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā pēc ienākumiem no kviešu eksporta Latvija ar 569 miljoniem eiro (1,4% no pasaules eksporta tirgus) bija 15. vietā pasaulē, Lietuva ar 813 miljoniem eiro (2,04% no pasaules tirgus) bija 13. vietā pasaulē, bet Igaunija ar 123 miljoniem eiro (0,31% no pasaules eksporta tirgus) bija 24. vietā pasaulē. Lielākie pasaules kviešu eksportētāji 2024. gadā bija Kanāda (13,8% no pasaules eksporta tirgus), ASV (13,3% no pasaules eksporta tirgus) un Austrālija (12,9% no pasaules eksporta tirgus).

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Ja plānojat veidot uzkrājumus savai atvasei, jārēķinās ar vairākām lietām, kuras nav atkarīgas no jūsu gribas. Šiem riskiem jābūt pamatā, izšķiroties par naudas krāšanas veidu.

Bērna dzimšana jaunajiem vecākiem nes ne tikai prieku, bet arī papildu rūpes un finansiālus izdevumus. Turklāt agrāk vai vēlāk atvase aizies prom no dzimtas mājām. Vecākiem ir vairākas iespējas, kā lēnām sakrāt mazulim starta kapitālu, lai viņš pieaudzis varētu sākt patstāvīgu dzīvi.

Latvijas komercbankās un apdrošināšanas sabiedrībās ir pieejami dažnedažādi finanšu produkti kurus kombinējot var izveidot visoptimālāko krāšanas metodi katrai konkrētai ģimenei. Turklāt tam nebūt nav jābūt gatavam produktam, kas speciāli veidots kā uzkrājums bērna nākotnei. Der atcerēties, ka ne jau skaistais nosaukums padara finanšu produktus pievilcīgus.

SIA Tomega jau 10 gadus Latvijas tirgū piedāvā izdevīgāko biroja tehnikas lietošanas veidu – iekārtas ilgtermiņa nomu, līguma darbības laikā nodrošinot pilnvērtīgu un visaptverošu iznomātās iekārtas servisu.

Pēdējo 20 gadu laikā tehnoloģijas pasaulē attīstās un mainās ārkārtīgi strauji - teju ik mēnesi tiek uzsākta desmitiem jaunu IT nozares produktu, tostarp visdažādāko funkciju un modeļu biroju tehnikas ražošana un piedāvāšana tirgū. Tiek piedāvāti gan pilnīgi jauni modeļi, gan jau ierasto un augstu novērtēto zīmolu iekārtas ar jaunām un uzlabotām funkcijām. Šo iemeslu dēļ tehnika, kas šodien pirkta par lielu naudu un ir vismodernākā no pieejamajām, jau pēc pāris gadiem būs faktiski nokalpojusi un morāli novecojusi.

Šādos brīžos uzņēmējam jāizdara izvēli – tērēt uzreiz salīdzinoši lielu naudu biznesam nepieciešamās iekārtas iegādei, vai arī noslēgt ilgtermiņa nomas līgumu, par to pašu iekārtu maksājot salīdzinoši nelielu ikmēneša maksu, un jau no pirmās dienas to lietot tieši tāpat, kā tā būtu uzņēmuma īpašumā. Savukārt naudu, kas tādējādi ietaupīta, ir iespēja ieguldīt biznesa attīstībā.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētāja Martina Gausa atlīdzība ir adekvāta un tieši proporcionāla izvirzītajiem finanšu, stratēģiskajiem un operatīvās darbības mērķiem, norādīja Satiksmes ministrijā (SM).

Kā ziņots, Gauss pagājušajā gadā par darbu uzņēmumā saņēmis 935 225 eiro, liecina viņa valsts amatpersonas deklarācija. Pērn Gausa atalgojums būtiski pieaudzis, salīdzinot ar 2013.gadu, kad viņš atalgojumā saņēma 637 295 eiro. Gadu iepriekš Gausa atalgojums bija vēl mazāks - 385 152 eiro.

Kā uzsver ministrijā, pēc tam, kad 2011.gadā airBaltic cieta «dramatiskus zaudējumus», kas pārsniedza vairāk nekā 100 miljonus eiro tīrajos zaudējumos, aviokompānijā darbu sākusi jauna vadības komanda Gausa vadībā un tika ieviesta «pilnīgi citāda, uz rezultātu orientēta atlīdzības sistēma».

Gausa komandai esot uzticēts īstenot vispusīgu aviokompānijas restrukturizācijas plānu, kas tiek veiksmīgi pabeigts. Tā rezultātā aviokompānija jau 2013.gadu pabeidza ar tīro peļņu, bet pērn sasniedza rekordlabus finanšu rādītājus - tīrā peļņa pārsniedza deviņus miljonus eiro. Šajā kontekstā aviokompānijas vadības atlīdzība esot adekvāta un tieši proporcionāla izvirzītajiem finanšu, stratēģiskajiem un operatīvās darbības mērķiem.

Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic izpilddirektors Martins Gauss Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzis valsts amatpersonas deklarāciju.

Martins Gauss deklarācijā norādījis vienu privātmāju Vācijā un vienu – Austrijā, kā arī kapitāldaļas uzņēmumos Magau GmbH un AirBerlin Plc&Co Luftverhs attiecīgi 25000 EUR un 250 EUR vērtībā. Martina Gausa īpašumā ir arī reģistrēti transportlīdzekļi – 2010.gada izlaiduma automašīna BMW un 2009.gada izlaiduma kvadracikls Canam. Deklarācijā norādīti arī naudas uzkrājumi 1000 EUR skaidrā naudā un 15 800 EUR Vācijas, Austrijas un Ungārijas bankās. Tāpat arī deklarācijā uzrādīti Mārtina Gausa trīs bērni, brālis, māsa un vecāki.

Martins Gauss darbu airBaltic uzsāka 1.novembrī.

Iepriekš kā potenciālais Latvijas lidsabiedrības airBaltic investors minētais arābu pārvadātājs Etihad Airways saņēmis pēdējo nepieciešamo atļauju no regulatoriem, lai iegādātos 49% no Serbijas aviokompānijas JAT Airways.

Arābu aviokompānija nākusi klajā ar 200 miljonu ASV dolāru vērtu plānu, kas paredz atdzīvināt grūtībās nonākušo Serbijas valsts lidsabiedrību, kuras nosaukums turpmāk būs Air Serbia.

Air Serbia ir sestais Etihad pirkums. Arābu lidsabiedrībai pieder arī 29,21% airberlin, 40% Air Seychelles, 10% Virgin Australia, 2,99% Aer Lingus un 24% Jet Airways.

DB iepriekš rakstīja, ka Latvijas puse iepriekš «lenkusi» arābu investoru – Etihad Airways.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss pagājušajā gadā par darbu uzņēmumā saņēmis 844 048 eiro, liecina viņa valsts amatpersonas deklarācija.

Gadu iepriekš viņa alga sasniedza gandrīz miljonu eiro - 935 225 eiro. 2013.gadā viņš atalgojumā saņēma 637 295 eiro. Vēl gadu iepriekš Gausa atalgojums bija vēl mazāks - 385 152 eiro.

Gauss norādījis 380 000 eiro lielas parādsaistības, kuras gada laikā samazinājušās par 70 000 eiro, kā arī bezskaidras naudas uzkrājumus sešās bankās 282 587 eiro apmērā. Lielākais uzkrājums 201 857 eiro apmērā tiek turēts Sprada-bank.

Viņa īpašumā, tāpat kā gadu iepriekš, ir trīs būves Vācijā, Itālijā un Austrijā, kā arī 100 kapitāla daļas uzņēmumā MaGau 25 000 eiro nominālvērtībā un 100 akcijas uzņēmumā AirBerlin Plc&Co Luftverhrs 100 eiro nominālvērtībā.

AS Air Baltic Corportaion (airBaltic) valdes priekšsēdētāja Martina Gausa alga pērn augusi par 65%, liecina Gausa Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē pieejamā amatpersonas deklarācija par 2013.gadu.

Ja 2012.gadā Gauss algā saņēma 385 154 eiro, tad 2013.gadā - 637 296 eiro. Pērn Gausa vienīgais ienākumu avots bija alga airBaltic.

2012.gadā Gauss deklarācijā norādīja divas privātmājas - Vācijā un Austrijā, bet kopš pagājušā gada airBaltic vadītāja īpašumā ir arī privātmāja Itālijā.

Ja iepriekšējos gados Gauss nedeklarēja parādsaistības, kuru apmērs pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, tad pērn nacionālās aviokompānijas vadītājs deklarējis parādsaistības 500 000 eiro apmērā.

Tāpat Gauss deklarējis kapitāldaļas uzņēmumos Magau GmbH un AirBerlin Plc&Co attiecīgi 25 000 eiro un 200 eiro vērtībā. Gausa īpašumā ir arī reģistrēts transportlīdzeklis - 2010.gada izlaiduma automašīna BMW un 2009.gada izlaiduma kvadracikls Canam. Savukārt Gausa lietošanā ir 2011.gadā reģistrēts Mini Cooper un 2013.gadā reģistrēts BMW markas auto.

Regulāru tiešo reisu uzsākšana uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, visticamāk, ir izskaidrojama ar potenciālu Etihad Airways ienākšanu airBaltic kā investoram, lēš eksperti; airBaltic pagaidām to noliedz.

DB jau rakstīja, ka no 16. decembra airBaltic veiks četrus lidojumus nedēļā no Rīgas uz Abu Dabī ar Airbus A319 lidmašīnu, kurā ir 116 sēdvietas.

«Es pieļauju, ka tas ir pirmais solis Etihad kā investora piesaistē. Etihad pašlaik jau pieder 29,2 procenti Air Berlin un Air Berlin Etihad ienākšana 2011. gada nogalē nozīmēja finansiālu glābiņu. Kopš tā brīža Air Berlin no Etihad jau ir saņēmis vairāk nekā 200 milj. eiro aizdevumu,» norāda aviācijas eksperts Olivers Šlēgls. «Etihad vēlas visās aviosabiedrībās, ar kurām sadarbojas, gūt ietekmi, turklāt Abu Dabī bāzētajai aviokompānijai Etihad Airways naudas netrūkst,» piebilst O. Šlēgls, sakot, ka Etihad, atbilstoši ES likumdošanai, tomēr varētu būt tikai airBaltic mazākumakcionārs, pretējā gadījumā airBaltic zaudētu savus maršrutus Krievijā un Turcijā.

Sākot ar 2007. gada februāri Air Berlin uzsāk savu pilotu apmācīšanu sadarbībā ar TFC (Technic Flight Consulting Käufer). Līdz šim Air Berlin piedāvāja tikai kvalificētu apmācību profesionāliem pilotiem. Jaunā lidošanas skola turpretī sāks apmācību no pašiem pamatiem līdz pat satiksmes lidmašīnas vadītājam. Iespējama ir arī izglītības finansēšana.

Pēc 24 mēnešiem apmācības pabeidz ar satiksmes lidmašīnas vadītāja licenci "Commercial Pilot Licence"(CPL-IR).

Pretendentus vispirms uzaicinās uz atsevišķu izvēles procedūru, turklāt ir medicīniski jāapliecina piemērotība lidošanai.

Sākot ar 2006. gada 30. oktobri Air Berlin lidošanas skola kopā ar Darba aģentūru prezentēs sevi visai valstij Roadshow. Vairāk informācijas par jauno lidošanas skolu atradīsiet internetā www.airberlin.com/flugschule.

Air Berlin pieredze avio biznesā ir vairāk kā 27 gadi. Tā ir otra lielākā Vācijas lidsabiedrība un trešā lielākā zemo izmaksu lidsabiedrība Eiropā.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss pagājušajā gadā par darbu uzņēmumā saņēmis 935 225 eiro, liecina viņa valsts amatpersonas deklarācija.

Gauss norādījis 450 000 eiro lielas parādsaistības, kā arī bezskaidras naudas uzkrājumus piecās bankās 198 000 eiro apmērā. Lielākais uzkrājums 185 000 eiro apmērā tiek turēts Sprada-bank.

Viņa īpašumā ir trīs būves Vācijā, Itālijā un Austrijā, kā arī 100 kapitāla daļas uzņēmumā MaGau 250 000 eiro nominālvērtībā un 100 akcijas uzņēmumā AirBerlin Plc & Co Luftverhrs 200 eiro nominālvērtībā.

Gausa pārziņā ir četri transportlīdzekļi: īpašumā - 2009.gada izlaiduma kvadricikls Canam Quard, lietošanā - 2011.gada vieglā automašīna Mini Cooper un valdījumā - divi 2014.gada izlaiduma BMW spēkrati.

Latvijas nacionālās aviosabiedrības airBaltic padome šodien par jauno izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju ir izvēlējusies Martinu Gausu (Martin Gauss), kurš stāsies amatā no 1.novembra.

« Aviosabiedrībai ir ļoti spēcīgs zīmols, un tas ir enerģisks, inovatīvs uzņēmums. Mans uzdevums būs izveidot skaidru struktūru, kādas šobrīd trūkst. ES ieviešu korporatīvu pārvaldību, lai panāktu finansiāli pozitīvu aviosabiedrības darbību,» stāsta jaunais airBaltic izpilddirektors, paužot prieku, pievienojoties airBaltic komandai.

M. Gausam aviācijas nozarē strādāja gandrīz 20 gadus. No 2009. gada aprīļa līdz 2011. gada maijam M. Gauss bija izpilddirektors Ungārijas aviosabiedrībā Malec, kas ir pārvadātājs ar 22 lidaparātiem un 2010. gadā ir pārvadājis vairāk nekā trīs miljonus pasažieru. Strādājot Malev, viņš mainīja flotes sastāvu, piecu dažādu lidaparātu tipu vietā atstājot divus, kā arī ieviesa jaunas struktūras.

airBaltic iepriekš paziņotajam ziemas sezonas lidojumu sarakstam pievienojusi arī pasažieru pārvadājumus maršrutā Rīga-Ķišiņeva.

«Lidojums caur ziemeļu tranzītmezglu Rīgā savienos Moldovas galvaspilsētu ar lidostām Rietumeiropā, Skandināvijā, Baltijas valstīs un Krievijā,» norāda aviokompānijas pārstāvji.

Lidojumi maršrutā Rīga-Ķišiņeva tiks veikti divas reizes nedēļā, sākot no 29. oktobra, un, kā pauž airBaltic pārstāvji, pamata biļetes cena būs 55 eiro jeb 35 lati.

Šoziem airBaltic pirmo reizi piedāvās lidojumus uz Budapeštu, kā arī palielinās lidojumu skaitu uz Londonu, Parīzi, Briseli, Amsterdamu, Vīni, Minheni, Diseldorfu, Oslo, Bergenu un Billundu.

Nacionālā aviokompānija nesen sākusi sadarbību ar Vācijas lidsabiedrību airberlin un sola uzlabot savienojumus ar lidostām Vācijā – Ķelnē, Štutgartē, Nirnbergā, Minsterē, Karlsrūē/Bādenbādenē, Sārbrukenē, Vesterlandē u.c.

Tallinā šīs nedēļas sākumā norisināsies viens no lielākajiem civilās aviāciajs pasākumiem Routes Europe, turklāt paredzams, ka tajā piedalīsies rekordliels lidsabiedrību pārstāvju skaits.

Civilās aviācijas pasākumā Routes Europe, kas notiek septīto gadu un, ko šogad organizēs Tallinas lidosta, sasniegs rekordlielu apmeklētāju skaitu, vēsta Travel Daily News. Konferencē, kas norisināsies no 20. līdz 22. maijam, kopumā Tallinā ieradušies vai gaidāmi ierodamies 175 aviokompāniju pārstāvji no 85 Eiropas vadošajām lidsabiedrībām. Tas ir par 35% vairāk nekā iepriekšējā Routes Europe pasākumā, kas notika Kagliari, Itālijā.

Pasākumā ar vislielākais pārstāvju skaits ir ieradies vai arī jau reģistrējis savu dalību no tādām aviokompānijām kā Lufthansa, CSA-Czech Airlines, Turkish Airlines, SAS Scandinavian Airlines, Estonian Air un Alitalia. Tāpat tiek paredzēts, ka liels pārstāvju skaits būs no tādām zemo cenu lidsabiedrībām kā Ryanair, easyJet, Norwegian, Germanwings, Vueling, Jet2.com un transvia.com un airberlin. Pirmo reizi Routes Europe piedalīsies Spānijas jaundibinātā aviokompānija Voloteta. No reģionālo pārvādātāju loka Tallinā gaidāmas kyWork Airlines, Blue Islands, Flybe, Germania, Darwin Airline, Danube Wings un Skyways Express, kā arī Krievijas pārstāvji Aeroflot, S7, Rossiya un UT Air.

Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic izpilddirektors Martins Gauss pērn atalgojumā no uzņēmuma saņēmis 1,042 miljonus eiro, kas ir par 23,5% vairāk nekā 2015.gadā, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas deklarācija.

Citus ieņēmumus Gauss pērn nav guvis. Tāpat deklarācija atklāj, ka airBaltic vadītājs pērn par 45 000 eiro iegādājies Mercedes Benz automašīnu, mākslas darbus par 21 000 eiro, BMW Carbrio spēkratu par 20 000 eiro, kuru pēcāk dāvinājis, kā arī samaksājis 15 000 eiro par sniegtajiem pakalpojumiem un veicis deklarācijā sīkāk nepaskaidrotus pirkumus par 20 000 eiro un 22 000 eiro.

Gausa valdījumā pagājušā gada beigās bija 2014.gada izlaides BMW automašīna un 2015.gada izlaides auto Tesla. Viņa lietošanā pagājušā gada beigās bija nodots 2015.gada izlaides Volkswagen spēkrats, savukārt īpašumā - 2009.gada kvadricikls Canam Quard un 2016.gada Mercedes Benz automašīna.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada novembri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,8%, kas bija straujākais cenu kritums decembra mēnesī kopš 1991.gada jeb datu publicēšanas uzsākšanas.

Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,4%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam degvielai, elektroenerģijai, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pasažieru aviopārvadājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

2023.gadā kopumā patēriņa cenas stabilizējās, katru mēnesi sarūkot, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi - no 21,5% šā gada sākumā līdz 0,6% decembrī. To turpināja ietekmēt pasaules cenas un nestabilā ģeopolitiskā situācija. Ņemot vērā inflācijas dinamikas bāzes efektu, 2023.gadā vidējā gada inflācija saglabājās augsta - 8,9%.

Lielākā palielinošā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni gada laikā bija pakalpojumu cenu kāpumam. Pakalpojumu cenas kopumā pieauga par 5,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 1,3 procentpunktiem. Lielākā palielinošā ietekme bija ambulatorajiem pakalpojumiem, galvenokārt sadārdzinoties ārstu speciālistu un zobārstniecības pakalpojumiem, cenas ievērojami palielinājās arī ēdināšanas pakalpojumiem, pasažieru aviopārvadājumiem un pārvadājumiem pa autoceļiem, atpūtas un kultūras pakalpojumiem (ieskaitot televīzijas abonēšanas maksu, atpūtas un sporta pasākumus, muzeju, kinoteātru, teātru, koncertu apmeklējumu), mājokļa īres maksai, atkritumu savākšanai un citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt cenas būtiski samazinājās kanalizācijas pakalpojumiem.

«Mēs piedāvājam atlaides cenām, ne tikai lidojumiem uz Igauniju un no tās, bet arī uz Rietumeiropu, Skandināviju, NVS valstīm, kā arī uz Vidusjūras reģionu,» Igaunijas portālam Dv.ee, norāda airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags.

J. Vanags turpinot uzsver: «Mēs esam līderi cenās ne tikai Igaunijā, bet arī citās valstīs. Piemēram, Somijā, kur mēs piedāvājām visizdevīgākās cenas lidojumiem uz Berlīni, Parīzi, Venēciju, Barselonu un daudzām citām valstīm.

Jānis Vanags (Foto: Db)Mūsu izvēlētā stratēģija sevi attaisno - airBaltic ir kļuvusi par otro lielāko aviosabiedrību Igaunijā.

Kompānija airBaltic arī uzskata, ka Igaunijas tirgū vēl ir iespējama izaugsme un aviokompānija ir gatava papildināt maršrutu skaitu Igaunijā, ja tāda nepieciešamība radīsies.»

Piektdien, 20. jūnijā Ādažos, Gaujas ielā 9 tiek atvērts jauns zemo cenu veikals Supernetto. Kopumā tas ir jau 53. Rimi Latvia zemo cenu veikals Latvijā.

Ādažu veikals ir pirmais Supernetto tīklā, kas iegūst arī jaunu veidolu un jaunas krāsas, kļūstot par modernāko Rimi Latvia zemo cenu veikalu Baltijas valstīs. Jaunatklātā veikala tirdzniecības platība ir aptuveni 600 m², preču sortiments – aptuveni 2000 vienības, Db.lv informē Dace Valnere, SIA Rimi Latvia sabiedrisko attiecību speciāliste.

„Mūsu mērķi paliek nemainīgi - piedāvāt pircējiem visizdevīgākās cenas, katru dienu svaigus ikdienā nepieciešamos pārtikas produktus un ērtas iepirkšanās iespējas. Pateicoties veiktajām pārmaiņām, Supernetto kļūst modernāks, skaistāks un pārskatāmāks, radot patīkamu iepirkšanās vidi mūsu pircējiem. Jaunajā veikalā pircējiem būs vieglāk orientēties, jo uzskatamāk ir parādīts piedāvāto preču sortiments, kā arī akcijas preču piedāvājumi. Turpmāk visi jaunatklājamie Supernetto veikali tiks veidoti atbilstoši šim dizainam”, stāsta Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Iespējams, ka Šveices advokāta Rudolfa Meroni rīcība ar viņam kopš 2007.gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta

Šādi vedina domāt atbildes, ko laikrakstam Dienas Bizness sniedzis Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Boriss Geimans. Tikmēr laikraksta rīcībā ir nonākušas jaunas liecības par aizdomīgām darbībām, kuras ar arestēto mantu, iespējams, ir veicis R. Meroni, par kurām intervijā stāsta bijusī AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja Eva Ciniņa. Kā zināms, preses rīcībā ir informācija par iespējamu arestētās mantas vērtības samazināšanu un izšķērdību, ko pieļāvis valsts ieceltais arestētās mantas glabātājs tā sauktajā Lemberga krimināllietā R. Meroni, iespējams, savām personīgajām vajadzībām iegādājoties helikopteru, jahtu un privātīpašumu Krētā. Jāpiebilst, ka arestētās mantas glabātāja pienākumi faktiski nodrošina R. Meroni pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem AS Ventbunkers, AS Ventspils Tirdzniecības Osta, AS Kālija Parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Latvijas Naftas Tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Termināls un citiem.

Jūrmalas pašvaldība no nerezidentu investīcijām finansiālu labumu nemaz nejūt, atklāj Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Dzenītis.

Viņš Dienai norāda, ka tam par pamatu varētu būt samērā lielās investīcijas nekustamajā īpašumā un bankās, taču uzņēmējdarbībā, no kā būtu vislielākais labums, investē reti.

«Investori jeb vasarnieki mums ir tikai nekustamā nodokļa (NĪN) maksātāji, citādi viņi mums nav interesanti, jo viņi nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli,» saka M.Dzenītis. Viņš skaidro, ka pilsētas un arī valsts līmenī no visiem iespējamiem investīciju veidiem visizdevīgākās būtu tieši investīcijas uzņēmējdarbībā, kas nodrošinātu jaunas darbvietas.

Pagaidām Jūrmala investoru ieguldījumu tieši neizjūtot. Mājokļa iegādes brīdī valsts nodeva 2% apmērā no pirkuma summas, tāpat kā kancelejas nodeva par īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatā, aiziet valsts kasē, pašvaldība neizjūtot finansiālu guvumu arī no NĪN.