Finansējums ir viens no nozīmīgiem biznesa instrumentiem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un veiksmīgi attīstītu uzņēmumu. Lieliski, ja uzņēmums nepieciešamo kapitālu var nodrošināt uz vēsturiskās peļņas vai apgrozāmo līdzekļu pamata, tomēr ātrākai izaugsmei bieži kompānijai var būt nepieciešams piesaistīt ārēju kapitālu.
Pastāv divi pamata veidi, kā biznesam saņemt naudu – aizņemties vai palielināt pašu kapitālu un pārdot uzņēmuma daļas investoram. Kā viens finansējuma veids atšķiras no otra un kādos gadījumos labāk izmantojams?
Aizdevums uzņēmumam – viss risks uz pašu pleciem
Aizdevums uzņēmumam ir pats vienkāršākais un arī biežākais veids, kā biznesam piesaistīt papildus līdzekļus. Saņemot kredītu, rodas skaidrs pienākums šo naudu atmaksāt ar noteiktu procentu likmi konkrētā laika periodā. Galvenā priekšrocība ir tā, ka attiecības ar finansējuma saņēmēju ir ļoti skaidras un vienkāršas - uzņēmējam ir jāatdod aizdevums un attiecības beidzas. Tāpat aizdevuma sniedzējs nekādi neiesaistās uzņēmuma pārvaldē, vienīgi caur aizdevuma līguma noteikumiem var noteikt atsevišķus rīcības ierobežojumus.
Aizdevumu lielākais trūkums ir tas, ka, ja uzņēmums nav spējīgs atmaksāt aizdevumu, tā īpašnieks bieži vien būs personīgi atbildīgs par aizdevuma atmaksu, vai arī piedziņas ceļā kreditors būs spiests realizēt ieķīlātos uzņēmuma aktīvus un mantu parāda atgūšanai. Respektīvi, biznesa veiksmes vai neveiksmes sekas ir uz paša uzņēmēja pleciem. Tāpat procentu izdevumi un aizdevuma amortizācija rada fiksētas un regulāras saistības, kas var sagādāt grūtības strauju situāciju maiņu gadījumā.
Ir trīs pamata veidi, kā uzņēmums var piesaistīt aizdevumu: (1) bankā, kas ir biežāk izmantotais risinājums; (2) no alternatīvā finansētāja, kas var piedāvāt līdzekļus situācijās, kad banku aizdevumi nav piemēroti vai pieejami, un (3) obligācijas, kas var tikt tirgotas gan publiski biržā, gan piedāvātas ierobežotam investoru lokam.
Investīcijas pieprasa ciešu sadarbību
Savukārt investīcijas ir uzņēmuma kapitāldaļu iegāde. Šajā procesā uzņēmums palielina kopējo kompānijas pašu kapitāla apmēru, izlaižot jaunas daļas (vai akcijas), kuras iegādājas jaunais investors. Šis investors attiecīgi kļūst par biznesa līdzīpašnieku, un šī ieguldījuma veiksme ir cieši saistīta ar to, ar kādiem panākumiem uzņēmumam izdodas attīstīties. Pašu kapitāla investoram nav jāatmaksā nekāda konkrēta summa, kā tas ir aizdevuma gadījumā, bet tas gūst peļņu no tā, ka nākotnē cer pārdot savas daļas kompānijā ar peļņu. Tā arī ir galvenā šī finansējuma priekšrocība, ka uzņēmēja un finansējuma sniedzēja veiksme ir cieši sasaistīta, un visa atbildība nav vairs tikai uz biznesa dibinātāja pleciem. Jāņem gan vērā, ka investors vēlēsies piedalīties galveno uzņēmuma lēmumu pieņemšanā un arī pretendēs uz dividendēm, atbilstoši savu daļu apmēram.
No tā arī izriet galvenais šī finansējuma avota trūkums, ar ko uzņēmējam ir jārēķinas. Respektīvi, attiecības starp investoru un uzņēmēju ir nozīmīgi ciešākas un intensīvākas, nekā starp aizdevēju un uzņēmēju. Tāpat no investora var “tikt vaļā” tikai pārdodot kompāniju citam investoram/-iem.
Investīcijas pašu kapitālā var sniegt specializēti iespējkapitāla (riska kapitāla) fondi, kā arī turīgas privātpersonas vai uzņēmumi. Tāpat jāatzīmē, ka pēdējā laikā arvien vairāk uzņēmumu Baltijas valstīs izmanto iespēju piesaistīt investīcijas, pārdodot uzņēmuma daļas publiski biržā.
Kā izvēlēties, kurš kapitāla piesaistes veids ir piemērotāks?
Kredīts ir izdevīgāks, kad uzņēmums jau strādā ar pozitīvu naudas plūsmu un uzņēmējam ir pamatota pārliecība par iespējām atmaksāt aizdevumu (ienākumi ir stabilizējušies). Kredīts var kalpot gan īpašumu un iekārtu iegādei, gan apgrozāmiem līdzekļiem un citiem īstermiņa mērķiem, piemēram, sezonalitātes izlīdzināšanai, krājumu iegādei vai lielāku pasūtījumu izpildei.
Pirmā pietura aizdevuma saņemšanai parasti ir komercbanka, kur aizdevuma procentu likme visticamāk būs viszemākā. Komercbanku kredīts ir piemērotāks ilgtermiņa projektu finansēšanai – īpašumu vai iekārtu iegādei. Taču bankas ir prasīgākas pret finanšu rādītājiem, tām ir augstākas nodrošinājuma prasības un finansējuma izvērtēšana aizņem ilgāku laiku. Tādēļ īstermiņa mērķiem nereti parocīgāks ir tieši alternatīvo finansētāju piedāvājums. Pie tam augstu Euribor likmju apstākļos, banku aizdevumi izmaksu ziņā bieži ir jau līdzīgi ar alternatīvo finansētāju produktiem.
Savukārt investora piesaiste ir izdevīgāka, ja uzņēmums ir agrīnā vai straujas izaugsmes fāzē, vai ja aizdevums vēl nav pieejams. Tāpat arī investīcijas raksturo nenoteiktāks ieguldījuma termiņš – parasti tas ir trīs vai vairāk gadi, atkarībā no industrijas un uzņēmuma izmēra.
Gadījumi, kuros investīcijas visticamāk būs pareizais kapitāla veids:
Uzņēmums ir jauns vai agrīnā fāzē – biznesa naudas plūsma ir vāja vai nestabila un kapitāls vajadzīgs, piemēram, produktu izstrādei, prototipa ražošanai vai pirmo pasūtījumu izpildei. Jauni uzņēmumi visbiežāk nekvalificēsies aizdevuma saņemšanai bankā vai citā kredītiestādē, tādēļ agrīnā fāzē investīcijas vai pašu kapitāls ir vienīgais attīstības ceļš. Jaunu ideju realizēšanai un produktu iztrādei kapitālu piešķir tādas organizācijas kā Latvijas Biznesa Eņģeļu tīkls (LatBAN), dažādi akselerācijas fondi vai privāti investori.
Nauda biznesam ir nepieciešama, lai būtiski palielinātu uzņēmuma apjomus. Šajā gadījumā uzņēmumam jau iepriekš sevi jābūt pierādījušam kā pelnošu tirgus dalībnieku, un nepieciešamā nauda palīdzētu sasniegt uzņēmuma maksimālo potenciālu. Lai iegūtu šādu naudas summu, bieži var nākties nolīgt profesionālu vadības komandu, papildu pārdošanas darbiniekus vai atvērt jaunas struktūrvienības. Šim nolūkam visbiežāk kalpo iespēj kapitāla fondi, piemēram, FlyCap, BaltCap, Change Ventures un citi.
Mazajam biznesam ir nepieciešama papildus palīdzība vadības jomā vai arī kontakti, kas palīdzētu iegūt pašlaik nepieejamus resursus. Šajā gadījumā investori ir “gudrā nauda”. Citiem vārdiem sakot, viņu vērtība ir augstāka par pašas naudas vērtību. Viņi parasti palīdz uzņēmumiem atrast jaunus klientus vai piegādātāju kanālus. Par šāda veida partneriem parasti kalpo jau iepriekš pieminētie biznesa eņģeļi vai citi lielaki uzņēmumi.
Uzņēmums nekvalificējas aizdevumam. Ir svarīgi atcerēties, ka aizdevuma saņemšanai uzņēmuma finanšu datiem ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem, un ne vienmēr aizdevums būs pieejams. Ja uzņēmums ir jauns, ar negatīvu naudas plūsmu, vāju pašu kapitālu vai ja īpašniekam nav aktīvu, ar ko nodrošināt aizdevumu, tad investors var būt vienīgais ceļš, kā piesaistīt vairāk naudas biznesam. Šāda veida investīcijām piemēroti gan biznesa eņģeļi, gan privātie investori un biznesa partneri.
Kopumā, neskatoties uz pērnā gada nenoteiktību ekonomikas attīstības jomā, uzņēmēju interese par finansējuma piesaistes iespējām saglabājās iepriekšējo gadu līmenī. Taču, protams, spējīgākai valsts izaugsmei ir nepieciešami daudz vairāk uz izaugsmi vērsti uzņēmumi, kas gatavi investēt savā attīstībā. Un varbūt tieši investīciju piesaiste var būt atbilde tiem uzņēmumiem, kas domā par nākamo attīstības soli, bet neredz sevi uzņemoties kredītsaistības.
