Par vairāk nekā 17 tūkstošu viltotu ASV dolāru izplatīšanu policija aizturējusi trīs personas.

Tērbatas ielā Valsts policijas darbinieki operatīvās meklēšanas pasākumu kompleksa laikā par 100 ASV dolāru naudas zīmju ar viltojuma pazīmēm izplatīšanu aizturēja 1951.gadā dzimušu vīrieti, 1947.gadā dzimušu vīrieti un 1953. gadā dzimušu vīrieti. Aizturētie iepriekš nav bijuši sodīti.

Kopumā policisti pie aizturētajām personām atrada un atsavināja 17 400 ASV dolārus ar Aiztur viltotu USD izplatītājusviltojuma pazīmēm.

Par minēto faktu uzsākts kriminālprocess par viltotas naudas izgatavošanu, izplatīšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu, iegādāšanos un glabāšanu, ja tas izdarīts atkārtoti vai lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, kas paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Krievija militāro mācību ietvaros pie Ukrainas austrumu robežas izvietojusi artilēriju un aptuveni divus simtus tanku, medijam Amerikas Balss pauda Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs (Юрий Сергеев), ziņo Korrespondent.

«Dienvidaustrumu pusē mēs esam pamanījuši lielu artilērijas koncentrāciju, tankus un personālu no Centrālajiem un Ziemeļu rajoniem, kā arī reaktīvos mīnmetējus «Grad», kas ir ļoti bīstams ierocis, kuru izmantoja Čečenijā,» stāstīja J. Sergejevs.

«Krievija cenšas savai iespējamai agresijai mēģina piešķirt leģitīmu raksturu, kā tas tika darīts, piemēram, Abhāzijā vai Krimā, kur viņi atbalstīja nelielu separātistu grupu, kas sagrāba varu parlamentā un pēc tam pieņēma lēmumu sarīkot referendumu un pasludināt pussalas neatkarību,» pauda Ukrainas vēstnieks ANO.

Db.lv jau ziņoja, ka Krievijas vēstnieks ANO Vitālijs Čurkins (Виталий Чуркин) Krievijas telekanālā Rossija 1 pavēstīja, ka Maskava var izmantot Krievijas Federācijas padomes sniegto atļauju Kremlim izmantot Krievijas armiju Ukrainā. Tāpat viņš norādīja, ka ANO ir sašķelta un nespēj nodrošināt mieru Ukrainā, tādēļ Krievija varētu reģionā ievest savus «miera uzturētājus». Krievijas vēstnieks ANO apgalvoja arī, ka Maskavai ir «starptautiski tiesisks pamats miera uzturētāju» ieviešanai Ukrainā. Viņš piesauca 2008. gada konfliktu Kaukāzā, kad Krievija pielietoja agresiju pret Gruziju, kā ANO statūtu normu par pašaizsardzību piemērošanas piemēru. Jāatgādina, ka rietumvalstis Krievijas agresiju nav atzinušas par tiesisku.

Aizdomās par viltotu divu un viena latu monētu viltošanu, policija aizturējusi trīs personas.

Aizvadītā gada nogalē Valsts policijas darbinieku rīcībā nonāca informācija, ka vairāku personu grupa nodarbojas ar Ls 2 un Ls 1 monētu viltošanu. Uzsākot operatīvos pasākumus, policisti noskaidroja, ka viltotās monētas izgatavo Rīgā kāda uzņēmuma telpās.

Aizdomās par viltotās naudas izgatavošanu VP darbinieki aizturējuši trīs vīriešus – 1938.gadā dzimušu vīrieti, 1944.gadā dzimušu vīrieti un 1968.gadā dzimušu vīrieti.1968.gadā dzimušajam vīrietim piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Par minēto faktu uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 192.panta 2.daļas Par viltotu Latvijas Republikā apgrozībā esošu vai apgrozībai paredzētu naudas zīmju, monētu, valsts finanšu instrumentu vai ārvalstu valūtas izgatavošanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu, iegādāšanos vai glabāšanu nolūkā to izplatīt, kā arī par šāda viltojuma izplatīšanu, ja tas izdarīts atkārtoti vai lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, kas paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

VAS Starptautiskā lidosta Rīga svētdien (26. oktobrī) aizturējusi Lietuvas lidsabiedrības FlyLAL reisu uz Viļņu, Db.lv informēja VAS Starptautiskā lidosta Rīga preses sekretārs Mārtiņš Langrāts.

VAS Starptautiskā lidosta Rīga iesniedza Lietuvas lidsabiedrības FlyLAL gaisa kuģa kapteinim atkārtotus rēķinus. Līdz brīdim, kamēr FlyLal nebūs veikusi minēto rēķinu apmaksu VAS Starptautiskā lidosta Rīga aizturēja lidsabiedrības reisu Nr.TE709 uz Viļņu.

FlyLAL lidmašīna ieradās starptautiskajā lidostā Rīga 25.oktobrī pulksten 23.50, un saskaņā ar sarakstu tai bija jāveic atpakaļreiss no Rīgas uz Viļņu 26.oktobrī pulksten 6.35.

Šis bija piespiedu solis, ņemot vērā FlyLAL izvairīšanos apmaksāt rēķinus par lidsabiedrības lidmašīnu virszemes apkalpošanu starptautiskajā lidostā Rīga. Ņemot vērā, ka FlyLAL un VAS Starptautiskā lidosta Rīga līgums ir konfidenciāls, un tā noteikumi nav izpaužami trešajām pusēm, VAS Starptautiskā lidosta Rīga nav tiesību izpaust parādu apmēru, taču tas ir būtisks, norāda M. Langrāts.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ceturtdienas vakarā atbrīvojis kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas KPV LV finansēšanu aizturētās personas - Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu, viņa partijas biedru Ati Zakatistovu un uzņēmēju Viesturu Tamužu, noskaidroja aģentūra LETA.

Neminot personu vārdus, KNAB paziņojumā presei raksta, ka pagājušā gada jūnijā sāktajā kriminālprocesā divas personas atzītas par aizdomās turētām par politiskās organizācijas nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, kas izdarīta personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, kā arī par krāpšanu, kas izdarīta personu grupā un lielā apmērā.

Tāpat vēl viena persona atzīta par aizdomās turēto par politiskās organizācijas nelikumīga finansējuma pieņemšanu lielā apmērā un par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā.

Personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

KNAB norāda, ka ir neatkarīga tiesībsargājošā iestāde, kas savā darbībā ievēro Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās tiesības un pienākumus. KNAB likums nepieļauj iejaukšanos iestādes darbā attiecībā uz lēmumiem, ko KNAB pieņem, pildot likumā noteiktās funkcijas.

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

No šā gada 7. marta dalīto pakalpojumu centru «Tele2 Shared Service Center» vadīs līdzšinējais uzņēmuma tīklu vadības centra vadītājs Arvīds Jēgers.

Arvīdam Jēgeram ir vairāk nekā 11 gadu pieredze informāciju tehnoloģiju (IT) nozarē. Uzņēmumam «Tele2 Shared Service Center» Arvīds Jēgers pievienojies 2011. gadā kā Baltijas menedžeris tīklu vadības centrā, un kopš 2013. gada viņš bijis šī centra vadītājs. Pirms tam strādājis arī komerccentrā «DATI Group».

«Tele2 Shared Service Center» (Tele2 SSC) jaunais vadītājs izglītību ieguvis Transporta un sakaru institūtā, kā arī Rīgas Biznesa skolas «Executive MBA» biznesa programmā.

«Tele2 Shared Service Center» ir «Tele2» AB grupas uzņēmums, kas ir starp vadošajiem IT & T ārpakalpojumu sniedzējiem Latvijā. Uzņēmums nodrošina ārpakalpojumus «Tele2» grupas uzņēmumiem septiņās valstīs. Tele2 Shared Service Center (sākotnēji «Tele2 Billing») tika izveidots 2004. gadā un nodarbina vairāk nekā 350 speciālistus – biznesa analītiķus, sistēmu testētājus, IT izstrādātājus, sistēmu uzturētājus un citus atbalsta speciālistus.

«Ja mēs nevaram padarīt mūsu ceļus par sakārtotākajiem, tad mēs varam padarīt tos par visskaistākajiem, stādot ceļu bedrēs ziedus,» norādījuši optikas salona Metropole pārstāvji, vienlaikus atzīstot, ka ir atbildīgi par pavasara vēstnešu - atraitnīšu stādīšanu 90 bedrēs uz Latvijas ceļiem, cerot piesaistīt sabiedrības uzmanību sliktajam Latvijas ceļu stāvoklim.

Latvijā vairākās pilsētās bojātā seguma vietā pavasara ziedi negaidīti uzziedēja no 2. aprīļa, turklāt bedres, kurās puķes iestādīas, norobežoja barjeras.

«Ikviens no mums vēlētos, lai Latvijas ceļi būtu sakārtotākie Eiropā. Tomēr tā vien šķiet, ka pagaidām šis sapnis ir nesasniedzams. Gluži pretēji, ar katru gadu mūsu ceļi sabrūk aizvien izteiktāk, un bedres tikpat kā jau nepārsteidz nevienu braucēju,» atraitīšu stādītāji norādījuši savā paziņojumā.

Tajā norādīts, ka ar šādu rīcību optikas salonu darbinieki vēlējušies mudināt ceļu uzturētājus un pašvaldības «tomēr veikt savus darbus nedaudz atbildīgāk».

Rīgas domei par labu AS BTA būs jāmaksā 88 latu lieli zaudējumi, saistībā ar negadījumu Granīta ielā, kas notika nesaremontēta ceļa dēļ. Latvijas apdrošināšanas asociācijas vadītājs Juris Dumpis norāda, ka šis ir labs precedents un varbūt piespiedīs ne tikai Rīgas Domi, bet arī citus ielu uzturētājus savest kārtībā ceļus.

Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu ar kuru no Rīgas domes ir piedzīti 88 lati. Senāts vienīgi atcēla spriedumu tanī daļā, ar kuru tiesa piedzina 29 latus, kas iztērēti advokāta atlīdzībai un tiesas izdevumiem, šajā daļā nododot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesai. Senāta lēmums nav pārsūdzams, Db pastāstīja Augstākās tiesas preses sekretāre Baiba Kataja.

Naudas summu 88 latu apmērā, kā apdrošināšanas gadījuma kompensāciju, BTA samaksāja automašīnas īpašniekam, kurš 2006.gada maijā iebrauca bedrē Rīgā, Granīta ielā. Automašīna bija apdrošināta BTA, un tās īpašniekam bijusi gan OCTA apdrošināšanas polise, gan KASKO bedres apdrošināšanas polise, kā arī par notikušo tika informēta ceļu policija un AS BTA Auto dienests.

Eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vajadzībām plānots iegādāties jaunu automašīnu, jo pašreizējais 2006. gada izlaiduma limuzīns Mercedes-Benz S500 esot sliktā tehniskā stāvoklī. Laikraksts Latvijas Avīze centies noskaidrot, vai patiesi sešus gadus vecs labas markas augstas klases limuzīns var būt tik neizturīgs un slikts, ka nav normāli lietojams.

Automašīna V. Vīķes-Freibergas rīcībā tika nodota 2007. gadā neilgi pēc viņas pilnvaru termiņa beigām, un tolaik tā bija 66 994 latus vērta, atgādina laikraksts.

Ja auto tiešām ir tik bēdīgā stāvoklī, tad kā un kur ar to ir braukts, ja tā nolietots, brīnās laikraksts.

Apzvanot nelielus Rīgas autoservisus, visur secinājums bijis viens – Mercedes (jebkāda veida modelis) nav no tiem automobiļiem, kas pēc sešu septiņu gadu lietošanas sāk jukt un brukt, tas ir izturīgs, protams, ja ar to nebrauc sacensībās vai kā citādi tam nekaitē (nemaina eļļu, neuzrauga ritošo daļu, ignorē pirmās pazīmes, kas liecina par kāda agregāta vai sistēmas defektu).

Kaut arī ar 1. martu oficiāli atļauts sākt braukt ar vasaras riepām, paraugoties uz laika apstākļiem daudziem autovadītājiem noteikti ir sajūta, ka vasaras riepas saviem rumakiem varēsim pielakot tikai ap Jāņiem.

Sodīts par braukšanu ar vasaras riepām neviens autovadītājs netiks, bet iespējamie zaudējumi šoferu bezatbildības dēļ var būt daudzkārt lielāki. Pēc 1. marta arī ikgadējo tehnisko apskati var veikt ar svasaras riepām.

Šī gada bargā ziema ar salu un sniega kupenām nav lutinājusi ne autovadītājus, ne arī ceļu uzturētājus. Lai kā ikviens no mums gribētu beidzot ieraudzīt zaļo krāsu un tīrus un sausus asfalta ceļus, visticamāk, ka tas tik drīz vēl nenotiks. Arī marts šogad ir atnācis ar mīnusiem, sniegu un apledojušiem ceļiem. Šādos laika apstākļos pastiprināta uzmanība nepieciešama braucot ar ziemas, kur nu vēl ar vasaras riepām. Jāpiebilst, ka gaisa temperatūrai esot zemākai par + 5 grādiem, vasaras riepas zaudē savu kvalitāti un bremzēšanas īpašības, tādēļ transportlīdzeklis var kļūt nekontrolējams nokļūstot slidenā ceļa posmā. Riepu tirgotāji atzīst ka iepriekšējos gados vasaras riepu tirdzniecība sākusies jau marta sākumā, tad šogad tā varētu sākties aprīļa sākumā vai pat vidū. Viss ir atkarīgs no tā, cik ilgi vēl ziema pretosies.

Izraēliešu kovboji, kas jau 35 gadus saimnieko fermā Golānas augstienēs, vien divus kilometrus no tā dēvētās Izraēlas un Sīrijas pamiera līnijas, šajā teritorijā izmitina arī Izraēlas militāros spēkus, kas pusi no 2023 hektāru lauksaimniecības izmanto militārām mācībām, vēsta Reuters.

Ziņu aģentūras Reuters fotogrāfam Niram Eliasam (Nir Elias) bija iespēja pavadīt vienu dienu ar okupētajā teritorijā strādājošajiem kovbojiem. Savā blogā viņš raksta, ka devās darbā kopā ar četriem fermas kovbojiem vēl pirms rītausmas un iemūžinājis fotogrāfijās viņu ikdienas darbus.

«Vakarā atgriezos atpakaļ pilns cieņas pret to, kā Izraēlas kovboji paveic grūtos darbus Golānas augstienes klinšainajā reljefā,» savā blogā raksta fotogrāfs, kurš ikdienā uzņem fotogrāfijas no Izraēlas un Arābu konflikta.

«Fotografēšana šajos apstākļos bija ļoti atsvaidzinoša, un atgādināja, ka kopējo tā stāstu veido unikālas personības un raksturi,» pauž fotogrāfs.

Latvija varētu sūtīt savus miera uzturētājus uz Gruziju, trešdienas vakarā pēc atgriešanās no Gruzijas paziņoja premjers Ivars Godmanis.

Latvija vienpusēji nevar pieņemt lēmumus par miera uzturētāju, kā arī karavīru sūtīšanu uz misijām ārvalstīs, tam nepieciešams starptautiskas organizācijas, piemēram, Eiropas Savienības (ES) vai NATO, mandāts, un par to jālemj Saeimai.

Laikraksts Neatkarīgā raksta, ka ES valstu ārlietu ministri trešdien ārkārtas sanāksmē Briselē konceptuāli atbalstīja priekšlikumu nosūtīt novērotājus, kas uzraudzītu pamiera ievērošanu Dienvidosetijā.

Pēc atgriešanās no Tbilisi I. Godmanis kopā ar Igaunijas, Lietuvas un Polijas prezidentiem arī izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka Krievijai jāpārtrauc agresija, nepieciešams izvest okupācijas bruņotos spēkus no Gruzijas un izveidot starptautisku miera korpusu ES pārraudzībā.

Tātad mums ir prezidents. Interesanti. Diezgan neparasta un drusku pat kutinoša sajūta. Bija taču pierasts, ka valsts prezidents, kopš Vairas Vīķes-Freibergas laikiem, ir drīzāk neveikla formalitāte. Jāatzīst, komfortabla un labi atlīdzināta formalitāte, it īpaši pēc prezidentūras beigām, tomēr nekas daudz vairāk. Tagad pēkšņi prezidents rīkojas kā tāds, kam ir vara. Un iestājas apjukums. Vai viņš tā drīkst? Vai tā maz vajag? Un ko lai vispār tagad dara?

Latviešu tautas gudrība saka: govs ir tik laba, cik baltu pienu dod. Būs aizraujoši redzēt, kas no šīs prezidenta Bērziņa rosīšanās iznāks. Ja mēs tiešām tiksim pie jēdzīga premjera un stabilākas valdības, tad būs iemesls nopietnāk parunāt par valsts pārvaldes maiņu. Galu galā, doma par pilnu vai vismaz puslīdz prezidentālu republiku gaisā vienmēr ir bijusi. Mums taču pat partija ar tādu nosaukumu kādreiz balotējās, un kur nu vēl visi Ulmaņa sentimenti! Šobrīd ir iespēja līdzīgu scenāriju notestēt beta versijā. Ja patiks - kādēļ gan ne? Galu galā, pretēji tam, ko savos sprediķos stāsta arhibīskaps Vanags, pašreizējā Latvija ar visu iekārtu nav nekas no debesīm nonācis un pašos pirmsākumos Dieva ausī eksistējis. Paši vien viņu uztaisījām. Un ja kaut kas nestrādā, tad vajag salabot. Bet to, ka dažas lietas, maigi sakot, valstī nestrādā, diez vai noliegs pat asarainākie paldies Valdim teicēji.

Uzņēmums Vilniaus Prekyba, kas ir veikalu tīkla Maxima akcionārs, iegādājies Igaunijas vadošo būvmateriālu mazumtirdzniecības veikalu tīklu Bauhof, informē Ermitažas pārdošanas un mārketinga direktore Laima Skiriene.

«Vilniaus Prekyba» piederošais būvmateriālu un mājas preču mazumtirdzniecības tīkls «Ermitažas» ar «Bauhof» īpašnieku «MyInvest Estonia» jau ir noslēdzis līgumu par kompānijas iegādi, un darījums stāsies spēkā pēc Igaunijas Konkurences padomes apstiprinājuma.

«Šis ir nozīmīgs solis, īstenojot koncepta »dari pats« mazumtirdzniecības tīklu paplašināšanu Lietuvā un ārvalstīs. Mēs redzam iespējas Bauhof tīkla attīstībai, jo, būdams labi pārvaldīts un stabils uzņēmums, tas nodrošina izcilus pakalpojumus gan biznesa klientiem, gan mazumtirdzniecības un e-komercijas klientiem,» komentē Marijus Kriščiūns (Marijus Kriščiūnas), biznesa attīstības uzņēmuma «Ermi Group» direktors un uzņēmuma «Ermitažas» vadītājs.

Lai gan Rīgas mērs Nils Ušakovs kritizē ielu uzturētājus, draudot atteikties no to pakalpojumiem, ar kompānijām vēl uz trim mēnešiem noslēgts 3,8 milj. eiro vērts līgums , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Šodien redzamā paviršā ielu tīrīšana rada neērtības visiem rīdziniekiem, kā arī daudzajiem pilsētas viesiem, kas ieradušies pilsētā sakarā ar Latvijas prezidentūras pasākumiem. Tas ir nepieļaujami,» aizvadītajā piektdienā skaļi paziņoja pilsētas vadītājs. «Mēs šiem uzņēmumiem dodam iespēju līdz martam pierādīt, ka viņi spēj veikt galvaspilsētas ielu uzturēšanu atbilstoši līgumos noteiktajiem standartiem. Ja viņi radikāli neuzlabos savu darbu, pašvaldība no šādiem pakalpojumiem atteiksies un pati organizēs ielu tīrīšanu ziemā,» viņš turpināja. Uzņēmumi mēra izteikumus nesteidzas komentēt.

Ir lietas, kurās piesardzības dēļ vien vajadzētu rīkoties tālredzīgi un ar apdomu, un viena no šādām lietām ir Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores atstādināšana un iespējamā rotācija uz citu amatu valsts pārvaldē. Pārmetumi ir par korupciju, un tā nav pirmā reize, kad VID darbiniekus pieķer iespējamā kukuļņemšanā.

Iepriekšējais finanšu ministrs Jānis Reirs tieši šo pārkāpumu dēļ, kas met ēnu uz VID vadību, atstādināja Ievu Jaunzemi no amata uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku.

Pašreizējās sarunas ar I. Jaunzemi jaunajam finanšu ministram Arvilam Ašeradenam bijušas konstruktīvas, vēstī aģentūra LETA. Vēl tikai jāsagaida papildu ziņas, un esot daži jautājumi, kas jāprecizē. A. Ašeradens gan skaidri nenorāda, kāds būs lēmums, bet acīmredzami tiek paredzēta iespēja paturēt I. Jaunzemi esošajā amatā, kas nepārprotami rada reputācijas riskus VID kopumā.

Kur ir bažas, un kādi patiesībā ir pārmetumi? Biznesa vidē, tajā, kas maksā nodokļus, ir skaidrs priekšstats par to, kad maināmi vadītāji. Proti, brīdī, kad vadītājs acīmredzami nekontrolē situāciju, pilnībā nepārzina uzņēmumu un tiek pieļauti pārkāpumi apakšnieku dēļ, ir pamats mainīt direktoru. Tieši tik vienkārši – nav jāgudro, vai vadītājs pats personīgi ir vai nav piedalījies likumpārkāpumos, ir vai nav līdzvainīgs pie kādiem zaudējumiem, preventīvi vadītāju maina pret tādu, par kuru ir cerības, ka viņš spēs pārvaldīt uzņēmumu, tādu, kas lauciņu spēs pārskatīt un rīkoties, vēl pirms kāda ķeza ir notikusi.

«No 1.marta Latvijā stājās spēkā operatoru savstarpējs līgums par numuru paātrinātu pārnesi. Diemžēl šobrīd tā joprojām nedarbojas atbilstoši šiem nosacījumiem. Jau marta pirmajās dienās saskārāmies ar problēmu, ka Latvijas Mobilais Telefons (LMT) numurus aiztur ilgāk kā paredzēts līgumā, līdz ar ko tiem klientiem, kas pārnāk no LMT, rodas sakaru pārtraukums. Šāda rīcība pret klientiem un pret noslēgto līgumu nav atbilstoša laba biznesa principiem,» DB norādīja Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Saskaņā ar SPRK noteikumiem ātrāku numuru pārnesi vajadzēja nodrošināt jau pērn, sākot ar 1.augustu. Tā kā LMT nebija gatavs spert šādu soli, iedzīvotājiem ātrāka numura pārnese tika kavēta par septiņiem mēnešiem, vienlaikus atzīmē V. Vancovičs.

«Pēc mūsu ieskatiem klientiem ir jānodrošina mobilo sakaru operatoru maiņa vienkārši un ātri. Latvijā joprojām ir daudz cilvēku un uzņēmumu, kas pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem. Piesauktos iemeslus numuru pārneses kavēšanai nevar uzskatīt par nopietniem, drīzāk kā atrunas. Tāpat ceram, ka no regulatora puses sekos rīcība, un nozarē netiks radīts precedents, ka ir iespējams ignorēt klientu intereses un likuma normas,» turpināja Tele2 valdes priekšsēdētājs.

Aizputes novada Kazdangas un Lažas pagasta iedzīvotāji šobrīd piedzīvo patiesi nepatīkamus brīžus. Dāņa Ejvinda Gildenkernes uzņēmums Eglat uz saviem laukiem izlej šķaidītus cūku mēslus, un smaka pa vējam veļas kilometriem tālu, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Tas nav izturams,» Kursas Laikam pauž Kazdangas pagasta Strēlnieku māju saimniece Aina Vērse. «Mēs saprotam, ka uzņēmējdarbība ir nepieciešama, tomēr jēdzīgāk būtu mēslus iestrādāt zemē. Tagad tie smirdēs vēl ilgi,» lēš saimnieks Ivars Vērsis.

«Man mājā ir plastmasas logi. Tos vaļā neveru. Smaku aiztur labi. Kam jau koka rāmji, ir trakāk. Lauka darbos tagad ilgāk grūti strādāt. Briesmīgi smako,» klāsta kaimiņiene Lidija Eihvalde no Ārēm. Kad vējš pūš uz otru pusi, logi jāaizver veco ļaužu pansionātā Rokaiži. Arī Aizputes pilsētā smaka reizi pa reizei nonāk, bet uzņēmums Eg­lat ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem novadā.

Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, iespējams, aizturējusi bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku Normundu Vilnīti.

VP preses pārstāve Ilze Jurēvica nekomentēja, vai ENAP aizturējusi Vilnīti.

«VP ikdienas veic virkni dažādu izmeklējošu darbību un arī aiztur dažādas personas. Nevaram sniegt nekādus plašākus komentārus par jūsu rīcībā esošo informāciju attiecībā pret konkrētu personu iespējamiem likumpārkāpumiem. Par policijas rīcībā esošajām izmeklēšanām VP informēs sabiedrību, tiklīdz tas būs iespējams un netraucēs attiecīgās izmeklēšanas gaitai,» norādīja VP.

Vilnītis pirmdien telefoniski nav sasniedzams, jo viņa tālrunis ir izslēgts.

Saskaņā ar likumu aizturētais ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā īslaicīgi aizturēta, jo atsevišķi fakti dod pamatu uzskatīt, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Ja pierādījumu kopums dod pamatu izmeklētāja pieņēmumam, ka izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, visticamāk, izdarījusi konkrēta persona, viņš pieņem rakstveida lēmumu, ka persona atzīstama par aizdomās turēto.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Policija nav konstatējusi, ka Latvijā darbotos viens uzpircējs, kurš organizē automašīnu spoguļu zādzības un to tālāku realizāciju, bet Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāve Sigita Pildava stāsta, ka Valsts policija šādus zagļus aiztur regulāri, vēsta laikraksts Diena.

Nu jau vairākus mēnešus topā bijuši samērā dārgi BMW un Mercedes Benz markas automašīnu spoguļi, bet pēdējā laikā zagļu pieprasījums audzis arī pēc Lexus un Toyota spoguļiem, izriet no sarunām ar apzagto auto īpašniekiem un autoservisiem.

Policija ir pievērsusi uzmanību šai problēmai, bet uz to koncentrēt daudz vairāk resursu tā nevar atļauties. «Bijušas reizes, ka kriminālpolicija sēdējusi slēpnī, bet tajā naktī zagļi neatnāk,» viņa saka.

Apzvanītie autoservisi noliedz, ka uzpirktu un pēc tam pārdotu zagtas detaļas. «Internetā spoguļus var atrast par tik smieklīgām cenām, ka liela daļa noteikti ir zagti. Bet vispār es nezinu, kur viņi liek tādu kvantumu,» saka Raimonds no BMW autocentra Latbema rezerves daļu veikala.