Interneta telefonijas kompānija Skype izstrādā 3D video zvanu iespējas, tomēr, lai šī tehnoloģija tiktu plaši izmantota, nepieciešami vēl vairāki gadi, atzinis Microsoft Skype nodaļas viceprezidents Marks Džilets (Mark Gillett).

Intervijā BBC viņš norādīja, ka 3D attēlošanas tehnoloģijas ir spērušas lielu soli uz priekš un aizvien vairāk cilvēku pērk TV ar šādām iespējām. «Tomēr attēlu uzņemšanas iespējas vēl nav sasniegušas šādu līmeni. Mēs strādājam ar šādām tehnoloģijām – datoram nepieciešams pievienot vairākas kameras, tās precīzi kalibrēt un novirzīt pareizā leņķī,» skaidroja M. Džilets. Skype inženieri pūloties attēlu uzņemšanas procesu padarīt vienkāršāku, kā arī radīt tam paredzētas ierīces. 3D video zvanu iespējas tirgū varētu parādīties tad, kad izdosies sasniegt vienkāršu uzņemšanas procesu.

Maijā darbību pārtrauks tiešsaistes balss un videosaziņas tehnoloģiju pakalpojums "Skype", kuru ASV tehnoloģiju kompānija no "Skype" izveidotājiem Igaunijā iegādājās 2011.gadā.

"No 2025.gada maija "Skype" vairs nebūs pieejams", platformā "X" piektdien paziņoja "Skype" atbalsta dienests, mudinot lietotājus izmantot "Microsoft" platformu "Teams".

Igaunijā izveidotais "Skype" kļuva par balss IP balss pārraides (VoIP) pionieri, un tas kļuva par vienu no pirmajiem un lielākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, kas veicināja Igaunijas starptautisko atzinību šajā jomā.

2011.gadā "Skype" lietotāj skaits sasniedza maksimumu - 660 miljonus -, taču, pieaugot konkurencei videozvanu un saziņas lietotnēs, ko rada ne tikai "MS Teams", bet arī "Zoom", "WhatsApp" un daudzas citas, 2020.gadā "Skype" vairs bija 36 miljoni lietotāju.

"Skype" 2003.gadā izveidoja Zviedrijas uzņēmējs Niklass Zennstrēms un Dānijas uzņēmējs Jānuss Frīss, taču sākotnējo platformas kodu izstrādāja četri igauņu informācijas tehnoloģiju inženieri - Ahti Heinla, Prīts Kazesalu, Jāns Tallinns un Toivo Annuss.

Viena no Baltijas startup jeb tehnoloģiju jaunuzņēmumu priekšrocībām ir valstu lielums, jo šis apstāklis jau no pirmās dienas uzņēmējus spiež domāt globāli

Tā intervijā DB nule Rīgā notikušajā Riga Venture Summit pauda ilggadējais Skype vadītājs Stens Tamkivi (Sten Tamkivi). Viņš ir arī kompānijas Teleport līdzdibinātājs un vadītājs; tā palīdz izvēlēties piemērotāko vietu darbam un dzīvošanai.

Kāds ir jūsu iespaids par startup jomu Baltijā šobrīd?

Interesanti, ka, globāli skatoties uz startup aktivitāti un biznesa vidi Baltijā, visas trīs valstis joprojām ir diezgan līdzīgas, savukārt, ja paraugās detalizētāk, situācija katrā no tām ir atšķirīga. Igaunijai paveicās, ka tai bija Skype. Pasaulē ir pierādījies, ka startup ekosistēmās svarīgs ir viens veiksmes stāsts, kas izraisa turpmāku aktivitāšu vilni. Lietuvai un Latvijai vēl nav bijis savu «vienradžu» (kompāniju, kuru novērtējums pārsniedz vienu miljardu ASV dolāru, – DB), taču aktivitāte ir plaša, ar mazākiem projektiem. Baltijai kopumā ir savas priekšrocības, piemēram, ja kaut kas labs palicis no padomju okupācijas, tad tā ir zinātne un labas inženierprasmes. Personīgi ticu, ka mazai valstij ir priekšrocība – katram, kurš sāk biznesu Lietuvā, Latvijā vai Igaunijā, pirmā doma ir – kā paplašināt tirgu. Uzņēmēju prātos uzreiz tiek būvēts projekts simt miljoniem cilvēku, nevis tikai vienam miljonam. Kopumā Baltijai ir labs sākums, bāze startup biznesa attīstībai, jo īpaši pēdējos piecos līdz desmit gados, tomēr dažās jomās joprojām stipri iepaliekam. Šobrīd Baltijā ir pieejams agrīnas stadijas kapitāls, bet vēlāk, lai piesaistītu naudu, visticamāk, būs nepieciešams to darīt ārpus reģiona valstīm.

Microsoft paziņo par jauna komunikācijas risinājuma laišanu tirgū, kas aizstās līdzšinējo komunikācijas platformu uzņēmumiem — Lync.

Skype for Business ir balstīts uz Lync platformas, un papildu pašreizējām Lync iespējām ieviesīs lietotājiem pazīstamo Skype vidi un zvanus uz Skype ID numuriem.

«Komunikācija tās visdažādākajās formās ir daudzu Microsoft risinājumu pamatā. Viens no galvenajiem mūsu izaicinājumiem ir panākt pēc iespējas gludāku informācijas pārnešanu no ierīces uz ierīci un no platformas uz platformu. Ar Skype for Business esam spēruši lielu soli šajā virzienā, veidojot vienotu lietotāja pieredzi uz dažādām ierīcēm un platformām un savietojamu tehnisko risinājumu. Tas ļauj lietotājam vieglāk orientēties dažādu risinājumu izmantojumā un viegli dalīties ar informāciju,» stāsta Andrejs Juščenko, Microsoft Office biznesa grupas vadītājs.

Latvijā var rasties savs Skype, jautājums ir par varbūtību, tomēr, ņemot vērā spēju iet pa priekšu savam laikam, Latvijai jau ir kaut kas līdzīgs savam Skype - ar «blockchain» tehnoloģiju strādājošais BitFury, uzskata Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Jekaterina Novicka.

Taujāta, vai Latvijā jau rīt varētu rasties savs Skype, Novicka bija apstiprinoša. «Noteikti var, jautājums ir par varbūtību. Varbūtība vienmēr būs augstāka, ja valsts stratēģiski cels izglītības līmeni augstas kvalifikācijas profesijās un veicinās uzņēmējdarbības sākšanu,» uzskata eksperte.

«Tāpat es teiktu, ka mums jau ir kaut kas līdzīgs savam Skype. Skype bija fenomens tajā laikā, jo toreiz neviens nezināja, kas tas ir, bet mums ir BitFury, kas veido pusi no Latvijas start-up uzņēmumos investētajiem 110 miljoniem eiro,» turpināja Novicka. «Uzskatu, ka tas, ko viņi dara uz «blockchain» tehnoloģijas bāzes, ir daudz sarežģītāk, ja mēs salīdzinām ar Skype.»

Latvijas Zemnieku federācija (LZF) un Latvijas Samariešu apvienība (LSA) aicina Latvijas lauksaimniekus un pārtikas ražotājus produktus, kurus nav iespējams realizēt Krievijas embargo vai citu iemeslu dēļ, ziedot trūkumā nonākušo ģimeņu atbalstam.

Jebkura veida dārzeņus un augļus, piena un gaļas produkciju – arī standartiem neatbilstošus (izmērs, svars, izskats), bet lietojamus uzturā, aicina ziedot pārtikas bankai Paēdušai Latvijai.

Kopīga sadarbība ražotājiem ar nevalstiskajām organizācijām ļautu atgūt kaut mazu ieguvumu no saražotā – noslēdzot ziedojumu līgumu ir iespējams saņemt nodokļu atvieglojumus. Nodokļa atlaidi ziedotājiem piemēro 85 procentu apmērā no summām, kuras ziedotas, bet ne vairāk kā 20 procentus no uzņēmumu ienākuma nodokļa kopējās summas attiecīgajā taksācijas periodā.

Paēdušai Latvijai ir 25 reģionālie partneri, kuriem ir pieejams savs transports, kura izmaksas tiek nosegtas.

ASV informācijas tehnoloģiju gigants Microsoft zaudējis kārtējā tiesas cīņā ar britu lielāko maksas televīzijas kompāniju British Sky Broadcasting (BSkyB) par preču zīmes Skype reģistrēšanu, vēsta portāls cnet.com.

Eiropas Savienības (ES) Vispārējā tiesa otrdien nolēmusi, ka Microsoft nevar Eiropā reģistrēt interneta telefonijas risinājumu pakalpojuma Skype preču zīmi, jo šis nosaukums un logo ir pārāk līdzīgs BSkyB preču zīmei Sky.

Microsoft gan apņēmies šo tiesas lēmumu apstrīdēt.

Lai arī Microsoft nenāksies pārdēvēt Skype, BSkyB varētu pieprasīt licencēšanas nodevas par Skype zīmola izmantošanu Eiropā, vēsta portāls theverge.com.

BSkyB sūdzību sākotnēji iesniedza jau 2005.gadā - sešus gadus pirms Microsoft pabeidza Skype pārņemšanu par 8,5 miljardiem dolāru. Šī sūdzība koncentrējas uz Skype preču zīmes reģistrēšanu, nevis tās izmantošanu.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Lielākajai daļai jeb 71% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir nācies saskarties ar situāciju, kad darba intervijas laikā piedāvātais neatbilst realitātei pēc stāšanās amatā, liecina darba portāla cvmarket.lv veiktā aptauja.

Aptaujā Vai Jums ir nācies saskarties ar situāciju, kad darba intervijas laikā piedāvātais neatbilst realitātei pēc stāšanās darbā? 34% respondentu norāda, ka, sākot strādāt, viņu darba pienākumi izrādījušies plašāki/citādāki, nekā ticis minēts intervijā. 23% aptaujāto atklāj, ka realitātē darba alga nav atbildusi solītajam. Tikmēr 9% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka darba grafiks atšķīries no tā, kas ticis minēts intervijā. Savukārt 5% respondentu atzīmējuši atbilžu variantu nesaņēmu solītos labumus (apdrošināšana, apmaksātas virsstundas u.c.).

Tajā pašā laikā 29% aptaujas dalībnieku atzinuši, ka intervijas laikā sniegtā informācija pilnībā atbilda reālajai situācijai.

Rīt, 22. augustā Valsts policijas darbinieki, kuri iesaistīti satiksmes uzraudzībā, kopā ar kolēģiem no Lietuvas, Igaunijas un Somijas piedalīsies starptautiskā reidā, kura laikā tiks kontrolēta atļautā braukšanas ātruma ievērošana, informēja Zane Arāja, Valsts policijas pārstāve.

Reids norisināsies uz galvenajiem autoceļiem visā valsts teritorijā, un vienlaikus šādas pārbaudes uz savu valstu ceļiem veiks arī Lietuvas, Igaunijas un Somijas kolēģi.

Reids norisināsies Eiropas ceļu policijas tīkla ( TISPOL) plānoto starptautisko reidu grafika ietvaros, kurā šī nedēļa veltīta tieši atļautā braukšanas ātruma ievērošanai. Šīs akcijas ietvaros policijas darbinieki visā Eiropā veic dažādus pasākumus atļautā ātruma kontrolei uz ceļiem.

Starptautiskās akcijas mērķis ir pievērst iedzīvotāju uzmanību pārmērīga braukšanas ātruma riskiem un aicināt ikdienā izvēlēties ne vien ceļu satiksmes noteikumiem atbilstošu braukšanas ātrumu, bet arī tādu, kas ir drošs autovadītājiem un pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

Ēdināšanas kompānija AS Lido sākusi atjaunot pirms trīs gadiem pārtraukto ēdiena piegādes pakalpojumu, informē Lido valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Viņa norāda, ka sākotnēji Lido ēdienu piegāde tiks nodrošināta Vidzemes priekšpilsētā, taču nākamā gada sākumā plānots aptvert visu Rīgas teritoriju.

Auziņa neatklāj, cik lielas investīcijas plānots ieguldīt šī pakalpojuma atjaunošanā un paplašināšanā nākamā gada laikā. Viņa arī nenorāda, cik liels ir Lido autoparks, taču uzņēmums plāno, ka ikviens pasūtītājs savu maltīti saņems stundas laikā no pasūtījuma pieņemšanas brīža.

Ēdienu piegādes pakalpojuma veikšanu Lido sāka 1991.gadā un 20 gadus nodrošināja piegādi visiem rīdziniekiem.

«Pirms trīs gadiem nolēmām, ka vēlamies šim pakalpojumam pievērst īpašu uzmanību, lai sniegtu mūsu klientiem labāko piegādes jomā,» akcentē Auziņa.

Tūlītējās ziņojumapmaiņas programma Skype ir visaugstāk novērtētais tehnoloģiju zīmols Latvijā, bet kompānijas Microsoft un Lattelecom ierindojušās attiecīgi otrajā un trešajā vietā, liecina jaunākais pētījums Meaningful Brands (Jēgpilni zīmoli), kurā izvērtēta pazīstamu zīmolu nozīme sabiedrības labklājības vairošanā.

78% aptaujāto mūsu valsts iedzīvotāju atzina, ka Skype uzlabo viņu dzīves kvalitāti, bet 86% respondentu minēja, ka būtu uztraukti, ja šis zīmols pazustu no Latvijas tirgus.

77% aptaujas dalībnieku teica, ka viņu dzīves kvalitāti uzlabo informācijas tehnoloģiju gigants Microsoft, un 75% respondentu atklāja, ka viņus satrauktu šā zīmola pazušana no Latvijas tirgus. Savukārt 64% aptaujāto iedzīvotāju pauda, ka viņu dzīves kvalitāti uzlabo telesakaru operators un interneta pakalpojumu sniedzējs Lattelecom. Savu pieķeršanos šai kompānijai apliecināja 57% respondentu, sakot, ka būtu noraizējušies, ja šis zīmols beigtu pastāvēt.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa policijas darbiniekiem ir pamatotas aizdomas, ka attēlā redzamais vīrietis varētu būt saistīts ar dažāda veida krāpšanas gadījumiem.

Par krāpšanas gadījumu Rīgā, Aleksandra Čaka ielā kādā bankas filiālē policisti aizturēja attēlā redzamo vīrieti. Vīrietis bankas filiālē vēlējās samainīt 500 eiro banknoti smalkākās naudas vienībās, taču, kad bankas darbiniece izdeva samainīto naudu, vīrietis pēcāk gribēja samainīt eiro banknotes uz citu valūtu. Maiņas rezultātā, viņš bankas darbiniecei iedeva mazāk nekā 500 eiro, daļu paturot sev – tādā veidā mēģinot apkrāpt.

Pēc policijas rīcībā esošās informācijas, attēlā redzamais vīrietis varētu būt saistīts ar dažāda veida krāpšanām - valūtas maiņas punktos, banku filiālēs vai vienkārši uz ielas, tādēļ Rīgas Centra iecirkņa policijas darbiniekiem ir pamatotas aizdomas, ka šis vīrietis varētu būt pastrādājis vēl citus krāpšanas gadījumus.

Šajā nedēļas nogalē pēc ilgstošās dīkstāves plānots testa režīmā iedarbināt Liepājas metalurga ražošanas iekārtas. Tas būs viens no maksātnespējīgā uzņēmuma pārdošanas procesa posmiem, lai pārbaudītu iekārtas un potenciālajiem pircējiem varētu sniegt nepieciešamo tehnisko informāciju, skaidroja Liepājas metalurga maksātnespējas procesa administrators Haralds Velmers.

Testēšanas režīmā tiks iedarbināta gan tērauda elektrokausēšanas iekārta, gan velmētava, lai pārbaudītu ražošanas iekārtu darbību pēc aptuveni gadu ilgušās rūpnīcas dīkstāves un aizvadītās ziemas. Potenciālie pircēji gan šajā iekārtu testēšanā piedalīties nevarēs, taču tiks pieaicināts neatkarīgs eksperts, kurš sniegs savu novērtējumu. Notiekošais tikšot arī filmēts un fotografēts, lai potenciālie pircēji pēc tam varētu iepazīties ar iekārtu testēšanas rezultātiem.

Vēl līdz 13.jūnijam potenciālajiem investoriem ir iespēja iesniegt nesaistošus piedāvājumus. Pēc tam, vēl pirms saistošo piedāvājumu iesniegšanas, potenciālajiem investoriem būšot iespēja nepieciešamības gadījumā piesaistīt arī speciālistu no malas, lai veiktu padziļinātu izpēti.

Darbs globālajā tehnoloģiju uzņēmumā Skype ļāva saprast, kāda ir kļūdas cena, kā tas, ko tu dari, acumirklī ietekmē simtiem miljonu cilvēku ikdienu, stāsta bijušais Skype darbinieks un tehnoloģiju testēšanas uzņēmuma TestDevLab līdzīpašnieks Andrejs Frišfelds.

«Redzējām reālas situācijas, kad nelielu nepilnību dēļ 15 minūtes pēc produkta palaišanas tirgū sāk nākt simtiem un tūkstošiem klientu sūdzību pa visiem iespējamajiem komunikāciju kanāliem, redzējām pa ofisu skraidošus cilvēkus ar sarkanām, divas dienas neaizvērtām acīm, kuri strādāja pie labojumu izstrādes un ieviešanas,» stāsta Frišfelds.

«Arī ikdienā kļūdas cena, strādājot mazākos projektos, ir augsta, bet tur tas bija ļoti uzskatāmi,» piebilda Frišfelds.

«Arī nesenais gadījums ar kāda populāra viedtālruņa baterijas problēmām - acīmredzot bija kāda kļūda testēšanas procesā, šādā gadījumā kļūdas cena ir mērāma miljardos, turklāt nauda šajā gadījumā, iespējams, nav pats būtiskākais, tiek ietekmēta arī uzņēmuma reputācija,» piebilda Frišfelda kolēģis Skype un TestDevLab otrs līdzīpašnieks Ervins Grīnfelds.

Ņemot vērā meteorologu šodien prognozētās spēcīgās lietavas galvaspilsētā, Rīgas domes Satiksmes departaments izplatījis aicinājumu transportlīdzekļu vadītājiem izvairīties no tiem ceļu posmiem, kas stipra lietus ietekmē applūst.

Par applūstošiem ceļu posmiem Rīgā tiek uzskatīts Vienības gatves posms no Telts ielas līdz Satiksmes ielai, Krasta iela zem Salu tilta, Kārļa Ulmaņa gatve zem Bauskas ielas pārvada, Čiekurkalna 1.garā līnija zem Vairoga tilta, Varoņu iela pie Rīgas kremācijas centra, Viestura prospekts posmā no Meža prospekta, Traleru ielā 2 Mangaļsalā, kā arī Gaigalas, Silikātu un Stūrmaņu iela Bolderājā.

Šajā būvsezonā, lai uzlabotu lietus ūdens kanalizācijas sistēmu, plānots sākt remontdarbus vairākās vietās pilsētā. Būtiskus uzlabojumus izjutīs autovadītāji, kuri ikdienā pārvietojas pa Krasta ielu, kur tiks izbūvēta lietus ūdens kanalizācijas sistēma, informē Rīgas dome. Savukārt Bolderājā labos Dandāles ielas un Mazās Bolderājas ielas lietus kolektorus. Arī Kārļa Ulmaņa gatvē tiks veikti uzlabojumi un izbūvēts pieslēgums Paula Stradiņa Klīniskās slimnīcas lietus kanalizācijas kolektoram.

SIA Optimera Latvia uzsākusi tirdzniecības centra Būvniecības ABC, kas atrodas Rīgā, Mūkusalas ielā, paplašināšanas projektu un ieguldījusi pamatakmeni jaunajā korpusā. Uzņēmums tirdzniecības centra modernizācijā kopumā plāno ieguldīt 2 miljonus eiro lielas investīcijas.

Šis esot uzņēmuma stratēģisks solis, lai būtiski paplašinātu būvniecības un apdares preču piedāvājumu.

Ainārs Kursītis, SIA Optimera Latvia valdes priekšsēdētājs, norāda: «Investīcijas uzņēmuma attīstībā ļaus turpināt līdzšinējo izaugsmi, kas ir svarīgs nosacījums, lai konkurētu šī brīža apstākļos. Līdz ar tirdzniecības centra paplašināšanu, uzņēmums paplašinās darbības jomas un izveidos jaunas darbavietas.»

Tirdzniecības centrs tiks paplašināts par 3000 kv.m, un plānots, ka veikals pēc rekonstrukcijas tiks atklāts šā gada oktobrī.

Projekta attīstītājs ir SIA LABS PROJEKTS, būvniecības darbus veiks SIA KVADRUM.

Gaļas un piena šķirņu liellopu audzētāju kooperatīvs ABC PROJEKTS saņēmis Latvijas attīstības finanšu institūcijas ALTUM aizdevumu EUR 309 100 apmērā.

Aizdevums paredzēts uzņēmuma ilgtermiņa investīciju programmas turpināšanai, nodrošinot investīcijas Latvijā vienīgā liellopu savākšanas centra rekonstrukcijā un modernizācijā, kā arī pievadceļu sakārtošanai.

Kā norāda LPKS ABC PROJEKTS valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vāgners, savas loģistikas izveide ir bijis viens no kooperatīva svarīgākajiem mērķiem: «Pie šī mērķa sasniegšanas esam sistemātiski strādājuši vairāk nekā desmit gadus. Ar šī centra izveidošanu tiks būtiski atslogota visa eksporta procesa organizēšana. Ja šobrīd, lai savāktu lopus eksportam, apbraukājam katru saimniecību, tad jau rudenī būs iespējams lopu savākšanu organizēt jaunā savākšanas centrā. Dzīvnieku labturības noteikumi paredz, ka no pirmā uzkrautā dzīvnieka tas eksportēšanai jānogādā astoņās stundās, ko šobrīd izdarīt ir ļoti sarežģīti. Savukārt šādam speciālam savākšanas centram ir īpašas tiesības eksportam paredzētos lopus komplektēt septiņas dienas.»

Ar 1. augustu līdzšinējais SEB dzīvības apdrošināšanas valdes priekšsēdētājs Ints Krasts pievienosies SEB bankas vadības komandai, kā valdes loceklis un viceprezidents, uzņemoties atbildību par lielo uzņēmumu apkalpošanu, finanšu tirgiem un naudas pārvaldības biznesu, informē kredītiestāde.

I.Krasts SEB grupā strādā kopš 1999. gada, savu karjeru uzsākot kā Resursu pārvaldes speciālists, pēcāk vadījis Saldus un Ziemeļu filiāles, kā arī ieņēmis SEB līzings valdes priekšsēdētāja amatu. I.Krasts absolvējis Konkordijas Starptautisko universitāti Igaunijā ar bakalaura grādu ekonomikā un ieguvis maģistra grādu biznesa vadībā (MBA) Nīderlandē, Roterdamas menedžmenta skolā (Rotterdam School of Management).

Tāpat viņš pilnveidojis savas zināšanas par lielo uzņēmumu apkalpošanu, finanšu analīzi, investīcijām un līderību dažādos kursos Latvijā, Spānijā un ASV, kā arī absolvējis Vallenberga institūta rīkoto augstākā līmeņa vadītāju izaugsmes programmu.

Putnu gaļas ražotājs AS Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava), salīdzinot ar 2013.gadu, par 12,5% palielinājis pārdošanas apjomu. PF Ķekava šodien apmeklēja Ministru prezidente Laimdota Straujuma, kura iepazinās ar uzņēmuma ražotni un tikās ar tā vadību.

«Pirms dažiem gadiem PF Ķekava piedzīvoja patiešām grūtus laikus, un ar bažām domāju par šī uzņēmuma nākotni. Šodien esmu gandarīta, ka, nomainot vadību un sakārtojot ražošanu, PF Ķekava īsā laikā ir spējusi pārvarēt problēmas un uzņēmums jau piedzīvo izaugsmi,» norādīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Lai turpinātu ilgtermiņa izaugsmi, PF Ķekava tuvākajos gados plāno investēt uzņēmuma attīstībā vairākus desmitus miljonu eiro.

PF Ķekava saražo vairāk nekā 65% no kopējā Latvijā ražotā putnu gaļas apjoma. Kopš 2013.gada nogales 87% uzņēmuma pieder lietuviešu uzņēmumu grupai Linas Agro Group AB.

Pieredze darbā Skype devusi iedvesmu attīstīt uzņēmumu, kas piedāvā nišas pakalpojumus IT nozarē

SIA TestDevLab izveidotāji un vadītāji Ervins Grīnfelds un Andrejs Frišfelds ideju radīt kompāniju, kas nodrošina dažādu lietotņu jeb aplikāciju testēšanas servisu, guvuši, strādājot Skype. E. Grīnfelds igauņu radītajā mega zīmolā vadīja komandu, kas nodarbojās ar Skype mobilo lietotņu izstrādi iPhone un citām iOS ierīcēm. A. Frišfelds savukārt bija atbildīgs par kvalitātes nodrošināšanas un testēšanas inženieru komandām, kuri strādāja ar Skype lietotnēm BlackBerry un dažādām Android ierīcēm.

Pieredze lieti noderējusi, lai 2011. gada nogalē dibinātu savu uzņēmumu. Šobrīd uzņēmumam ir divi ofisi – viens Rīgā, bet otrs Ventspilī. «Gadu no gada dubultojam apgrozījumu, mērķis ir to turpināt, bet ar nosacījumu, ka tas nenotiek tikai uz jaunu darbinieku rēķina. Jācenšas radīt lielākas pievienotās vērtības produktus,» norāda E. Grīnfelds. Pērno gadu kompānija noslēdza ar teju 2,3 milj. eiro apgrozījumu.