Jaunākais izdevums

Latvijā var rasties savs Skype, jautājums ir par varbūtību, tomēr, ņemot vērā spēju iet pa priekšu savam laikam, Latvijai jau ir kaut kas līdzīgs savam Skype - ar «blockchain» tehnoloģiju strādājošais BitFury, uzskata Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Jekaterina Novicka.

Taujāta, vai Latvijā jau rīt varētu rasties savs Skype, Novicka bija apstiprinoša. «Noteikti var, jautājums ir par varbūtību. Varbūtība vienmēr būs augstāka, ja valsts stratēģiski cels izglītības līmeni augstas kvalifikācijas profesijās un veicinās uzņēmējdarbības sākšanu,» uzskata eksperte.

«Tāpat es teiktu, ka mums jau ir kaut kas līdzīgs savam Skype. Skype bija fenomens tajā laikā, jo toreiz neviens nezināja, kas tas ir, bet mums ir BitFury, kas veido pusi no Latvijas start-up uzņēmumos investētajiem 110 miljoniem eiro,» turpināja Novicka. «Uzskatu, ka tas, ko viņi dara uz «blockchain» tehnoloģijas bāzes, ir daudz sarežģītāk, ja mēs salīdzinām ar Skype.»

«BitFury ir viens no pasaulē pirmajiem, kas to dara tādā līmenī, un zinu, ka ar to konsultējas nopietnie starptautiskie fondi no Silīcija ielejas, lai ieguldītu un ieviestu savos procesos «blockchain»,» piebilda Novicka.

Viņa stāstīja, ka start-up uzņēmumu asociācija nesen viesojusies Ekonomikas ministrijā, kur cilvēki neesot zinājuši, kas ir «blockchain». «Bet tā ir nākotnes tehnoloģija, tāpēc svarīgi ir izglītoties šajā jomā. Jāatzīst, ka tai pretojas ne tikai šeit, bet daudzās citās valstīs pasaulē, jo regulācija nav gatava, cilvēki vēl nav gatavi, bet tas ir piemērs, kā aiziet pa priekšu savam laikam, kā savulaik izdarīja Skype,» pauda Novicka.

«Atkal ir jautājums, kāpēc BitFury nestrādā Latvijā? Pat ja tagad šeit joprojām gandrīz neviens nezina, kas ir «blockchain» tehnoloģija un kā tā darbojas, protams, ka tad, kad BitFury sāka pirms vairākiem gadiem, viņi devās tur, kur par «blockchain» jau kaut ko zināja, - uz ASV,» sacīja Novicka. «Tomēr tajā brīdī, kad mūsu regulācija ļaus to darīt, man nav šaubu, ka BitFury atvērs šeit biznesa vienību, kas palīdzēs vietējiem krāt pieredzi vienā no pasaules inovatīvākajām tehnoloģiju jomām.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīdzinieku dibinātās «bitcoin» blokķēdes transakciju kompānijas «BitFury» vērtība tiek lēsta aptuveni 400 miljonu ASV dolāru apmērā, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja «BitFury» informācijas tehnoloģiju direktors Aleksejs Petrovs.

2011.gadā rīdzinieka Valērija Vavilova dibinātās kompāniju grupas «BitFury» biroji atrodas Sanfrancisko, Vašingtonā, Honkongā, Londonā un Amsterdamā, bet datu centri - Islandē un Gruzijā.

«BitFury» tiek uzskatīta par lielāko «bitcoin» savas nozares kompāniju ārpus Ķīnas. Kā LETA norādīja Petrovs, šobrīd firmas tirgus daļa ir apmēram 10%. «Dažādos laikos ir bijis dažādi, tā ir normāla parādība, vienā brīdī mūsu daļa bija vairāk nekā 45%. Tomēr tas viss notiek viļņveidīgi, jo nozarē ir ļoti liela konkurence,» viņš piebilda.

Petrovs pastāstīja, ka kompānijas vērtība šobrīd tiek lēsta 400 miljonu dolāru apmērā. Tomēr «BitFury» nodarbojas ne tikai ar «bitcoin» transakcijām. Tā ir daudzprofilu kompāniju grupa, kas ir izstrādājusi un ražo pati savu mikročipu «bitcoin» transakcijām, izstrādā programmatūru, būvē datu centrus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas blokķēdes «vienradzis» Bitfury, kompānija, kas izcelsmes dēļ tiek saistīta ar Latviju, noslēgusi 80 miljonus ASV dolāru vērtu privāto kapitālieguldījumu raundu (angliski - private placement), liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Raundu vadīja Korelya Capital, Eiropas izaugsmes kapitāla uzņēmums, aiz kura stāv Korejas digitālais milzis Naver Group.

To atbalstījuši arī tādi investori kā Macquarie Capital, Āzijas finanšu institūcija Dentsu Inc., Eiropas ieguldījumu sabiedrība Armat Group, Eiropas fondu pārvaldnieki Jabre un Lian Group, ieguldījumu sabiedrība Argenthal Capital Partners, apdrošināšanas grupas MACSF un Foyer un Galaxy Digital, specializēta digitālo aktīvu tirdzniecības banka. Piedalījies arī iTech Capital, Austrumeiropas privātā kapitāla uzņēmums un vēsturisks Bitfury investors.

«Mēs pievienojamies Bitfury kā vadošais investors neticami aizraujošā laikā gan šai kompānijai, gan blokķēdes ekosistēmai kopumā,» norāda Antoins Drešs (Antoine Dresch), Korelya Capital līdzdibinātājs. «Bitfury ir izaudzis no maza startup uzņēmuma līdz lielākajam rietumu blokķēdes «vienradzim», kam ir pasaules līmeņa vadība un pieredze, pastāvīgi sniedzot inovatīvus risinājumus visā blokķēdes ekosistēmā,» viņš piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsevišķi startup uzņēmumi, lai arī tiek saukti pat par Latvijas Skype, ir reģistrēti citur un nodokļus mūsu valstij neatstāj, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kaut gan arvien biežāk dzirdēts, ka Latvija top par Eiropas startup uzņēmumu zelta āderi, patiesībā līdz tam vēl ir tālu. Vēl vairāk – daļa startup uzņēmumu izvēlas reģistrēties citās valstīs mūsu nesakārtotās likumdošanas dēļ.

Viens no spilgtiem piemēriem ir Bitfury – startup uzņēmums, kas attīsta tā saucamo Blockhain tehnoloģiju, kas tiek izmantota ne tikai BitCoin maksājumu darījumu apstiprināšanai, bet arī dažādās citās jomās. Uzņēmums darbojas no 2011. gada, un šogad tā saņemto investīciju apmērs sasniedz jau 90 milj. ASV dolāru. Uzņēmums ir savas nozares līderis, tā bāzes mītne ir ASV, Sanfrancisko, ar ofisiem Vašingtonā, Londonā un Amsterdamā. Tas patiešām ir savas jomas veiksmes stāsts un pakalpojumus sniedz, algojot augstākā līmeņa profesionāļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbs globālajā tehnoloģiju uzņēmumā Skype ļāva saprast, kāda ir kļūdas cena, kā tas, ko tu dari, acumirklī ietekmē simtiem miljonu cilvēku ikdienu, stāsta bijušais Skype darbinieks un tehnoloģiju testēšanas uzņēmuma TestDevLab līdzīpašnieks Andrejs Frišfelds.

«Redzējām reālas situācijas, kad nelielu nepilnību dēļ 15 minūtes pēc produkta palaišanas tirgū sāk nākt simtiem un tūkstošiem klientu sūdzību pa visiem iespējamajiem komunikāciju kanāliem, redzējām pa ofisu skraidošus cilvēkus ar sarkanām, divas dienas neaizvērtām acīm, kuri strādāja pie labojumu izstrādes un ieviešanas,» stāsta Frišfelds.

«Arī ikdienā kļūdas cena, strādājot mazākos projektos, ir augsta, bet tur tas bija ļoti uzskatāmi,» piebilda Frišfelds.

«Arī nesenais gadījums ar kāda populāra viedtālruņa baterijas problēmām - acīmredzot bija kāda kļūda testēšanas procesā, šādā gadījumā kļūdas cena ir mērāma miljardos, turklāt nauda šajā gadījumā, iespējams, nav pats būtiskākais, tiek ietekmēta arī uzņēmuma reputācija,» piebilda Frišfelda kolēģis Skype un TestDevLab otrs līdzīpašnieks Ervins Grīnfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Papildināts - Skype piedzīvo plaša mēroga tehniskas problēmas

Lelde Petrāne, 21.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina lietotāju pieredze, tai skaitā Latvijā, un Skype paziņojums, saziņas platforma piedzīvo plašas un ilgstošas tehniskas problēmas.

Savos komentāros Skype problēmas būtību gan neskaidro.

«Mēs esam informēti par incidentu, kurā lietotāji zaudē savienojumu ar lietojumprogrammu un var nespēt nosūtīt vai saņemt ziņojumus. Daži lietotāji neredz norādi, ka notiek grupas zvans, kā arī ir aizkavēšanās, pievienojot lietotājus savam draugu sarakstam,» sākotnēji vēstīja saziņas platforma.

Otrdien dienas vidū Skype ziņoja, ka redz uzlabojumus un arī lietotāji informē, ka saziņas platforma atkal ir izmantojama. Tomēr joprojām ir lietotāji, kuriem var rasties problēmas - «mēs tās risinām».

Savukārt, jaunākais Skype paziņojums publicēts otrdienas vakarā. Tas vēsta: «Mēs esam veikuši dažus labojumus konfigurācijā un mazinājuši ietekmi. Mēs turpinām uzraudzību un ievietosim atjauninājumu, kad problēma būs pilnībā atrisināta.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

48 gadu vecumā miris viens no interneta telesakaru programmatūras "Skype" izstrādātājiem, igauņu inženieris un investors Toivo Annuss, paziņojusi viņa ģimene.

Annusa atraitne pavēstījusi, ka viņš miris svētdien pēc pēkšņas slimības, taču nav sniegusi sīkāku informāciju.

"Skype" izstrādāja četri igauņu informācijas tehnoloģiju inženieri - Ahti Heinla, Prīts Kazesalu, Jāns Tallinns un Annuss. 2003.gadā viņi nodibināja investīciju kompāniju "Ambient Sound Investments", kas pārvaldīja viņiem piederošās "Skype" mazākuma akcijas. Pēc "Skype" pārdošanas ASV kompānijai "eBay" 2005. gadā "Ambient Sound Investments" sāka aktīvi darboties investīciju jomā, iegādājoties dažādu uzņēmumu akcijas.

2018.gadā "Ambient Sound Investments" aktīvu vērtība bija apmēram 130 miljoni eiro.

Annuss arī darbojies kā individuālais investors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teikt, ka tagad visiem jāspecializējas tieši digitālajās tehnoloģijās, ir aplami, jo viens Skype Latvijas problēmas neatrisinās, un vairāk jādomā par sistēmas radīšanu, kurā attīstīties dažādu jomu talantiem, nākotnes tendenču forumā LMT Smart Future sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols.

Kā sacīja Ozols, uzskatīt, ka Latvijas Skype jeb, kā agrāk sacīja, Nokia izglābs Latviju, nav pareizi, jo situācijā, kad no Latvijas ik dienu aizbrauc autobuss ar cilvēkiem, ar vienu Skype būs par maz un, lai atrisinātu šādu emigrācijas jautājumu, jauns Skype būtu jārada ik nedēļu.

«Kultivēt jaunu uzņēmumu rašanos un pateikt, ka visiem ir jāspecializējas tieši digitālajās tehnoloģijās, ir aplami,» sacīja Ozols. «Vairāk jādomā par vides un sistēmas radīšanu, kurā attīstīties visdažādāko jomu talantiem.»

Rīgā norisinājās nākotnes tendencēm veltīts forums LMT Smart Future, kurā pasaules līmeņa eksperti un Latvijas viedokļu līderi dalījās savās prognozēs par visdažādākajām tēmām - sākot no tehnoloģijām, biznesa un ražošanas un beidzot ar pilsētvidi un enerģētiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju gigants Microsoft nolēmis slēgt Skype biroju Apvienotās Karalistes galvaspilsētā Londonā un atlaist darbiniekus. Šis lēmums ir kā trieciens Londonas cerībām kļūt par tehnoloģiju kompāniju mājvietu, ziņo independent.co.uk.

Pagaidām nav zināms, kad Londonas birojs tiks slēgts, bet potenciāli darbavietas varētu zaudēt 220 cilvēki. Microsoft arī nav komentējusi, vai šis lēmums saistīts ar Brexit (Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības) un cik ilgi tas jau plānots. Taču Skype jau sen ir viens no nedaudzajiem lielajiem Eiropas tehnoloģiju veiksmes stāstiem, tādējādi šāds lēmums Londonai ir īpaši sāpīgs.

Kompānija Microsoft pavēstījusi, ka tā konsolidē Londonas birojus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

FOTO: Ieskats Skype Tallinas birojā

Anda Asere, 18.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas vēsturiski slavenākā jaunuzņēmuma Skype, kas tagad ietilpst Microsoft, birojs veidots maksimāli omulīgi, lai darbinieki justos kā mājās

Skype Tallinas birojs ir veidots pēc atvērtā biroja principiem. «Interjera mērķis ir pēc iespējas omulīgāks birojs, lai cilvēki justos kā mājās,» stāsta Andrus Jergs (Andrus Järg), Microsoft Igaunijas attīstības centra vadītājs. Birojā ir bufete, kur darbiniekiem tiek pasniegtas brokastis un pusdienas. Telpu var pārvērst arī par lielu telpu sanāksmēm. Kopumā birojā ir 24 sapulču telpas – gan lielas, gan mazas. Tāpat birojā ir pavisam mazas telpas, ko uzņēmumā sauc par telefonbūdiņām un kas domātas netraucētiem telefona zvaniem. Lai nodrošinātu iespēju strādāt elastīgi, birojs ir atvērts visu diennakti.

«Te ir daudz vietu, kas piemērotas atpūtai, kā arī visdažādākais tehniskais aprīkojums, lai izmēģinātu jaunas dizaina idejas vai vienkārši paspēlētos. Šī ir vieta, kur cilvēkiem patīk strādāt,» saka A. Jergs. Viņš uzsver, ka cilvēkiem ir vajadzīga brīvība mācīties jaunas lietas un vide, kas to atbalsta. Darba vietai jādod iespēja veidot ciešu sadarbību ar savu un citām komandām, lai spētu dalīties domām, ieklausīties citos un pārvērst idejas realitātē. «Nozīme ir visam – kā mēs izturamies cits pret citu, kā un kur mēs strādājam. Mūsu misija ir balstīta gan pasaulē, kur mēs dzīvojam, gan nākotnē, kuru cenšamies radīt,» norāda A. Jergs. Tāpēc viss birojā veidots tā, lai sekmētu sadarbību un līdzdalību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

BitFury: Latvija var veiksmīgi ieviest blokķēžu risinājumus valsts pārvaldē

LETA, 22.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīdzinieku dibinātā «bitcoin» blokķēdes transakciju kompānija «BitFury» popularizē blokķēžu risinājumu izmantošanu valsts pārvaldē, un šādi risinājumi var būt veiksmīgi arī Latvijas publiskajā sektorā, intervijā aģentūrai LETA teica «BitFury» informācijas tehnoloģiju direktors Aleksejs Petrovs.

Kompānija jau sadarbojas ar Gruzijas un Ukrainas valdībām elektroniskās pārvaldes sfērā, jo tā uzskata, ka blokķēdes risinājumi var ievērojami atvieglot valsts pārvaldi.

«Blokķēdes iederas ne tikai dokumentu apritē valsts iestādēs. Tā ir ļoti parocīga, bet galvenais, efektīvāka un lētāka sistēma vairumam reģistru, balsošanas platformu, un šī instrumenta izmantošana sniedz priekšrocības konkurences cīņā,» norāda Petrovs.

Pēc Petrova teiktā, viņš ik pa laikam apspriežas ar Latvijas politiķiem un ierēdņiem. Piemēram, ar Danielu Pavļutu, kurš dibinājis Latvijas jaunuzņēmumu asociāciju, Latvijas Bankas, Finanšu ministrijas un Tiesu administrācijas pārstāvjiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums "TestDevLab" sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu februārī Valmierā organizē bezmaksas programmatūras testēšanas kursus "TestDevLab School 2020".

"Nu jau vairāk nekā astoņus gadus ikdienā strādājam ar tehnoloģiju uzņēmumiem, kuru radītos risinājumus katru dienu izmanto vairāk nekā pusotrs miljards lietotāju visā pasaulē. Gadu gaitā esam uzkrājuši ievērojamu pieredzi programmatūras testēšanas jomā un pagājušā gada vasarā sapratām, ka vēlamies iepazīstināt arī citus ar šo strauji augošo IT nozari, un, iespējams, arī atrast papildspēkus mūsu komandai. Sākotnēji organizējām programmatūras testēšanas apmācības Ventspilī. Pēc dalībnieku pozitīvajām atsauksmēm un lielās intereses, vasaru noslēdzām ar trīs šāda veida apmācībām Ventspilī, Rīgā un Daugavpilī. Mēs novērtējam cilvēku izrādīto interesi, tādēļ šogad, sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu, nolēmām gadu iesākt, organizējot šāda veida apmācības arī Valmierā," stāsta Ervins Grīnfelds, "TestDevLab" līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

«Tikai jaunuzņēmumi var augt par 3000% gadā»

Anda Asere, 08.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumi ir vienīgais, kas nākotnē Latviju var izvilkt no vidējā ienākumu slazda; lietas mainīsies, kad pirmā startup zvaigzne nopelnīs patiešām daudz, jo uzņēmēji, kuri ar savu darbu nopelna tik daudz naudas, ka to ir grūti saprātīgi iztērēt, visbiežāk iegulda tajā, ko saprot vislabāk – līdzīgā biznesā

Tā uzskata audio tehnoloģiju jaunuzņēmuma SIA Sonarworks vadītājs Helmuts Bēms. Viņa vadītais uzņēmums uzlabo to, kā skan mūzika audio austiņās, fiziski tajās neko nemainot. Vairāk par jaunuzņēmumu nozīmi ekonomikas izaugsmē un to, kāpēc ne Lietuvā, ne Igaunijā audio tehnoloģiju jomā nav tādu panākumu kā Latvijai, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas:

Igaunijas jaunuzņēmumu konferencē Lattitude59 Sonarworks tika īpaši izcelts kā daudzsološs Baltijas jaunuzņēmums. Kā vērtējat Latvijā notiekošo jaunuzņēmumu lauciņā?

Ir tāds termins kā vidējo ienākumu slazds. Latvijā agrāk eksistēja globāli ekonomiski atpalikušā blokā, kas saucās Padomju Savienība, kas nebija sapratusi, kā darbojas tirgus, un vienā brīdī sabruka. Mēs tajā brīdī pret globālo līmeni bijām atpalikuši par 100 gadiem. Pirmajā cēlienā mēs ieviesām to, kas jau eksistēja Rietumos – telekomunikācijas, mobilos telefonus utt. Tas bija relatīvi viegls solis, kam bija vajadzīga tikai tirgus atvēršana. Tas notika dabiski, nekas īpašs nebija jādara. Tajā brīdī strauji pieauga produktivitāte, bet tā nespēj pārsniegt viduvējību. Neviena valsts, kas vienkārši atver tirgu, nekļūst par globālu līderi konkurētspējā, ja vienkārši adaptē to, kas ir citur, un nepievieno vērtību globālā kontekstā. Tehnoloģiju attīstībā lielāko peļņu gūst tie, kas pirmie kaut ko ievieš, izgudro ko jaunu. Lielie uzņēmumi nav celmlauži jaunām tehnoloģijām. Tās parasti nāk no jaunuzņēmumiem – ar kaut kādiem izņēmumiem. Visas jaunās lietas ātrāk attīstīsies jaunu uzņēmumu vidē. Ja mēs vispār gribam kaut kur pievienot vērtību un attīstīties, tas ir vienīgais ceļš. Visi uzņēmumi Latvijā var turpināt attīstīties, tie var eksportēt, bet uzņēmumi klasiskajās nozarēs nespēj ātri augt. Lieliem uzņēmumiem ir kolosāls sasniegums, ja tie spēj augt par 20% gadā, un tas tiešām ir fantastiski, bet tehnoloģiju jomā uzņēmumi var augt par 300 un arī par 3000% gadā. Piemēram, 2016. gada Sonarworks apgrozījums bija aptuveni miljons eiro, kas bija trīs reizes vairāk nekā 2015. gadā. Šī gada apgrozījumu plānojam vismaz dubultot, varbūt pat gūt vairāk. Tradicionālajās industrijās tas nav iespējams. Katru reizi ir kāds uzņēmums, kas pārdefinē, ko nozīmē liela kompānija un strauja augšana. Facebook ir viena no lielākajām pasaules kompānijām un līdz tam izauga ļoti īsā laikā. Tas notiek arvien ātrāk – uzņēmumi arvien īsākā laikā sasniedz arvien iespaidīgākus rezultātus. Tas, kas pie mums notiek jaunuzņēmumu jomā, ir absolūti vajadzīgs. Taču mums ir viena liela problēma – mums vajadzētu to, kas jau ir, desmitkāršot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

TestDevLab atklāj biroju Daugavpilī

Anda Asere, 29.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tagad programmatūras testēšanas uzņēmuma "TestDevLab" četros birojos Rīgā, Ventspilī, Liepājā un Daugavpilī strādā 180 cilvēki.

Biroju Daugavpilī uzņēmums atvēra, jo pieaug darba apjoms un nepieciešamība pēc darbiniekiem. "Daugavpili saskatām kā stratēģiski nozīmīgu struktūrvienību, kuru turpināsim attīstīt un plānojam arī paplašināt sadarbību ar reģiona augstākās izglītības iestādēm. Nodrošinām prakses vietas un vieslekcijās dalāmies ar savu praktisko pieredzi. Šovasar Daugavpilī organizējām intensīvus programmatūras testēšanas kursus, kas ļāva apgūt jomas pašus pamatus un uzsākt praksi uzņēmumā. Plānojam šādus kursus rīkot arī turpmāk un iesaistīties pilsētas IT dzīvē," teic Andrejs Frišfelds, "TestDevLab" līdzdibinātājs.

Runājot par uzņēmuma klientiem, viņš teic, ka tas ir ikviens uzņēmums, kam ir, ko zaudēt. Tie var būt dati, klienti, nauda vai reputācija. Tāpēc vietējie un starptautiskie klienti augstu novērtējot Latvijas programmatūras testēšanas uzņēmuma speciālistu darbu, jo tie palīdz kompānijām izstrādāt programmatūru ātrāk un kvalitatīvāk. "Astoņu gadu gaitā esam izveidojuši 180 speciālistu komandu, kas piedāvā testēšanas pakalpojumus un rada tehnoloģiju produktus ar augstu pievienoto vērtību. Nemitīgi investējam līdzekļus darbinieku kvalifikācijas celšanā un tehniskajā aprīkojumā, jo IT joma attīstās galvu reibinošā tempā un mums ir jābūt gataviem jebkuras sarežģītības pakāpes projektiem," piebilst A. Frišfelds

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Startup vīzu skaits pieaug desmitkārt

Anda Asere, 19.02.2020

"Reuters" žurnālists Tarmo Virki, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) jaunuzņēmumu eksperte Olga Barretu-Gonsālvisa, akseleratora "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja Zane Bojāre, Igaunijas jaunuzņēmumu organizācijas "Startup Estonia" startup vīzu projekta vadītāja Merilina Luka (Merilin Lukk).

Foto: Anda Asere

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas jaunuzņēmumos pērn ieguldīti aptuveni 20 miljoni eiro un šis gads sācies labi - līdz šim investīcijas sasniegušas jau septiņus miljonus.

"Investīcijas jaunuzņēmumu ekosistēmā 2019. gadā nav bijušas tās lielākās. Saskaņā ar maniem datiem, 2019. gadā Latvijas jaunuzņēmumos investēti apmēram 20 miljoni eiro, kas ir četras reizes mazāk nekā pirms gada. Nevaram lepoties ar lieliem skaitļiem, bet šis gads jau uzrāda labu tendenci un jaunuzņēmumos 2020. gadā jau investēti septiņi miljoni eiro," šodien notiekošajā "Riga Venture Summit" norāda Olga Barretu-Gonsālvisa, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) jaunuzņēmumu eksperte.

Jaunuzņēmumu skaits, kas pērn piesaistīja investīcijas, esot diezgan liels, bet finansējums ir samērā mazs un ir ieguldīts agrīnas stadijas kompānijās. Lielā mērā tas noticis pateicoties trim akseleratoriem, kuros ieguldīts publiskais finansējums, kā arī "Startup Wise Guys", kas ir privāts akselerators. Pērn Lietuva ieguva savu pirmo vienradzi jeb jaunuzņēmumu, kura novērtējums sasniedzis miljardu dolāru - lietoto apģērbu tirdzniecības platforma "Vinted".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Programmatūras testēšanas uzņēmums "TestDevLab" martā organizē informācijas tehnoloģiju pakalpojumu un produktu pārdošanas bezmaksas kursus "TestDevLab Sales School 2020".

Kursu gaitā pieredzējuši nozares profesionāļi sniegs ieskatu IT pakalpojumu un produktu pārdošanas pamatprincipos un metodēs, kas ļauj piesaistīt pasaules mēroga klientus. Labākajiem kursu absolventiem tiks piedāvātas apmaksātas prakses vietas uzņēmumā.

"Pagājušajā gadā aizsākām apmācību sēriju topošajiem programmatūras testēšanas speciālistiem, kas izvērtās par veiksmīgu un augsti novērtētu iniciatīvu. Šogad vēlamies ne tikai turpināt iesākto, bet arī papildināt piedāvāto kursu klāstu, organizējot apmācības arī topošajiem B2B IT pakalpojumu un produktu pārdošanas speciālistiem," teic Ervins Grīnfelds, "TestDevLab" līdzdibinātājs.

Apmācības norisināsies "TestDevLab" Rīgas birojā no 16. līdz 20. martam. Kursiem pieteikties tiek aicināts ikviens, kurš vēlas kļūt par veiksmīgu B2B pārdošanas speciālistu un strādāt ar pasaules līmeņa uzņēmumiem. Iepriekšēja pieredze pārdošanas jomā nav obligāta, krietni vairāk noderēs vēlme strādāt un apgūt jaunas zināšanas. Uzņēmums nodrošinās visu apmācībām nepieciešamo tehniku, digitālos rīkus un mācību materiālus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas start-up jeb jaunuzņēmumi piesaistījuši investīcijas vismaz 110 miljonu eiro apmērā, intervijā sacīja Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Jekaterina Novicka.

Viņa norādīja, ka šāda summa iegūstama no publiski pieejamās informācijas, jo par atsevišķu darījumu summām informācija netiek izpausta.

Igaunijas start-up uzņēmumi investīcijās piesaistījuši 330 miljonus eiro, bet lietuvieši - 140 miljonus eiro, atklāja Novicka. Latvijā ir 240 start-up uzņēmumi, Lietuvā šis rādītājs ir līdzīgs, bet Igaunijā ir apmēram 350 start-up uzņēmumi.

«Ar Lietuvu mums situācija ir diezgan līdzīga, un pašlaik aktīvi konkurējam, jo arī viņi ir kļuvuši aktīvi - gan valsts pusē, gan start-up komūnā,» sacīja Novicka. «Runājot par Igauniju, viņiem jau ir start-up uzņēmēji trīs paaudzēs.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

TechHub Riga līdzdibinātājs Andris K. Bērziņš: Jāmaina domāšana

Anda Asere, 13.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms simt gadiem mazai valstij vienīgā iespēja ekonomiski augt bija nodarbošanās ar kuģniecību vai tirdzniecību. Tagad to var izdarīt daudz vienkāršāk. Valsts izmērs vai iedzīvotāju skaits vairs neierobežo, jāfokusējas ir IT eksporta virzienā

Par jaunuzņēmumu attīstības tempu Latvijā, vietējiem spīdekļiem un riska kapitālu intervijā Dienas Biznesam stāsta riska kapitāla fonda Change Ventures vadošais partneris un kopstrādes TechHub Riga līdzdibinātājs Andris K. Bērziņš.

Fragments no intervijas:

Nozīmīgs punkts startup attīstībā Latvijā ir bijis tevis līdzdibinātais TechHub Riga. Kāda ir bijusi pēdējo gadu šīs jomas attīstība?

Tā ir bijusi ļoti strauja. Pirms pāris gadiem sapratu, ka es vairs nepazīstu virkni cilvēku, kuri šajā jomā kaut ko dara. Tā ir mana mēraukla. Jaunuzņēmumu skaits tiešām ir krietni izaudzis. Diezgan bieži dzirdu sūdzības, ka mums nav labu startup, bet es tam nepiekrītu. Mums ir ļoti strādīgi un talantīgi cilvēki, jo īpaši jaunā paaudze, kas tiešām «močī» un var braukāt pa pasauli, pārdot visādas nepārdodamas lietas un piesaistīt darbiniekus uzņēmumiem, kam pēc dažiem mēnešiem naudas varētu nebūt. Tas viss ir vajadzīgs, lai paceltu lielu ideju. Es domāju, ka jaunuzņēmumu mums netrūkst un to būs arvien vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldē laika posmā no šā gada aprīļa līdz augustam ir saņemti vairāki iesniegumi no personām par to, ka, uzticot savus bankas datus nezināmām personām, kuras piedāvāja nopelnīt, no bankas konta ir izkrāptas lielas naudas summas. Pārskaitītās naudas summas ir ievērojamas – no 700 eiro līdz pat vairākiem desmitiem tūkstošu eiro. Lielākais naudas pārskatījums no kāda liepājnieka ir bijis 104 tūkstoši eiro.

Pārskaitījumus visos gadījumos iedzīvotāji veic labprātīgi ar mērķi nopelnīt.

Cietušajiem telefoniski vai caur programmu «Skype» tika izteikts piedāvājums nopelnīt, piesakoties un ieguldot naudu Forex tirgū. Krāpnieki it kā palīdz izveidot profilu Forex tirgus vietnēs, taču viņu mērķis ir pavisam citāds. Cilvēkiem tiek dotas norādes lejupielādēt kādu no attālinātās piekļuves aplikācijām. Sarunas laikā viņiem tiek dotas norādes – ielogoties savā bankas kontā. Kad tas tiek izdarīts, krāpnieki no viņu banku kontiem noskaita lielas naudas summas, kuras ar saviem internetbankas datiem apstiprina paši cietušie. Cietušie savos datoru ekrānos ne vienmēr redz īstās darbības, bet gan to, ko krāpnieki vēlas, lai viņi redzētu – atsevišķos gadījumos iepriekš izveidotu filmiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas IT uzņēmums «TestDevLab», turpinot attīstīt savu biznesu, Liepājā atver savu trešo biroju, (F. Brīvzemnieka ielā 7). Tādējādi uzņēmums savus programmatūras testēšanas un izstrādes pakalpojumus klientiem Latvijā un visā pasaulē nu piedāvā no trīs birojiem, kas atrodas Rīgā, Ventspilī un Liepājā.

Uzņēmumu «TestDevLab» 2011. gadā dibināja divi bijušie Skype inženieri Andrejs Frišfelds un Ervins Grīnfelds. Uzņēmuma pamatkompetence ir programmatūras testēšana, un tas Latvijas un ārvalstu klientiem piedāvā plaša spektra programmatūras testēšanas pakalpojumus un produktus, kas palīdz ātrāk un kvalitatīvāk izstrādāt tīmekļa vietnes, mobilās lietotnes u.c. IT risinājumus.

«TestDevLab» sadarbojas ar jaunuzņēmumiem un globāliem uzņēmumiem kā «Skype», «Microsoft», «WorldRemit», «Orange», «Twilio», «Truecaller» u.c. Programmatūru, kuru testē uzņēmums, visā pasaulē lieto virs 1.5 miljarda cilvēku. Uzņēmumā strādā 100 darbinieki, un tam ir biroji Rīgā, Ventspilī un Liepājā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Riska kapitālam ir jāaug

Didzis Meļķis, 22.08.2018

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes locekle un alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieka Livonia Partners partnere Kristīne Bērziņa.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas konkurētspēju riska kapitāla nozarē bremzē virkne faktoru, no kuriem lielākā daļa ir novēršami.

Riska investīcijas uzņēmumos dod lielu ekonomisko efektu, un tā potenciāls Latvijā vēl ir ievērojams. Tā pirms ceturtdien, 23. augustā, Rīgā notiekošā gadskārtējā Baltijas Riska kapitāla samita sarunā ar DB vērtē Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes locekle un alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieka Livonia Partners partnere Kristīne Bērziņa.

Nozare Latvijā attīstās strauji, tomēr varētu vēl daudz straujāk, saka K. Bērziņa. «Pirms desmit gadiem riska kapitāla fondu (RKF) pārvaldnieki Latvijā pārvaldīja ap 30 miljoniem eiro, tagad ‒ ap 300 miljoniem. Tomēr šo aktīvu lielums ekonomikā nav liels. Riska kapitāla ieguldījumu daļa no IKP Latvijā ir ap 0,1%, Eiropā vidēji – 0,3%, bet Lietuvā un Igaunijā tie ir 0,4%.» Viņas vērtējumā, atšķirības pamatā ir ekonomikas struktūra. «Tradicionālajos riska kapitāla sektoros – ražošanā, biznesa pakalpojumos, eksportējošajās nozarēs – investējamo uzņēmumu skaits Igaunijā un Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā. Gandrīz jebkurā sektorā Igaunijā būs proporcionāli, piemēram, desmit potenciāli investējamo uzņēmumu, Lietuvā kādi astoņi, Latvijā – kādi pieci,» saka K. Bērziņa. Viņas vērtējumā, tas ir saistīts ar uzņēmumu ambīcijām un stratēģiju, kas savukārt sasaucas ar daudziem vēsturiskajiem faktoriem, «sākot ar to, kā šeit notika privatizācija un ar lata valūtas kursu».

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Ķeksē ķiļķēnus no mikrouzņēmumu zupas

Raivis Bahšteins, DB viedokļu redaktors, 25.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsakoties no mikrouzņēmumu nodokļa režīma, iespējamo jauno risinājumu mežā var apmaldīties un bez pēdām pazust nozīmīgi tautsaimniecības spēlētāji – mazie ģimenes uzņēmumi, kas negrasās izgudrot Skype

Kamēr īpašā režīma nākotni ieskauj bieza migla, uzņēmēji ar apgrozījumu līdz 100 tūkstošiem eiro gadā vēl var pabaudīt īpašos apstākļus, turklāt pagaidām arī bez nozaru šķirojuma. Atbalsta rīki biznesa uzsākšanai ir nepieciešami, uzņēmīgi un radoši cilvēki ir jāmotivē un jācildina, kā to dara arī DB, regulāri publicējot stāstus par jaunuļiem biznesā. Kāds var pavīpsnāt, ka tie jau «ražo» tikai pilnīgus niekus. Un tomēr nē, jo viena lieta ir tērēt sociālo pabalstu, bet pavisam cita – radīt naudu pašam, lai arī apjomā nelielu. Šādu sīku uzņēmumu apgrozījums nevar mērīties ar to slogu, ko tiem varbūt gribētu nākotnē uzkārt kaklā valsts, tāpēc viņus sastumt zem viena deķa ar nopietniem ražotājiem tik un tā nevar, pat atsakoties no mazajiem draudzīgā nodokļu režīma. Koka karošu grebējs, pat sviedros iztecējis sauss, gribēdams nevar mēroties ar Latvijas finieri. Valstij mikrouzņēmumus (tādu ir gandrīz 50 tūkstoši) apkaujot, tiks ne tikai apdraudēti nodokļu ieņēmumi (varbūt nelielā apmērā, bet tik un tā nepatīkami, ņemot vērā dažbrīd izteikti politizētās vajadzības, kas spiež uz budžeta kumosu izkampšanu), bet vairāk patukšosies arī pabalstu kabata bez darba palikušajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Cīņa par kapitāla piesaisti

Db.lv, 19.05.2020

Madara Kļaviņa-Kalnmale demonstrē, kā izskatās 3D koronavīrusa morfoloģijas modelis caur "LightSpace Technologies" AR galvas displeju.

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl februārī bija iespēja skatīt Monas Lizas portretu Luvrā virtuālajā realitātē. Tā kā šo portretu katru dienu apskata vairāki tūkstoši cilvēku un ir veikti attiecīgi drošības pasākumi, šo gleznu ir salīdzinoši grūti "izbaudīt". Tāpēc muzejs spēra soli pretī tehnoloģijām, ļaujot tā apmeklētājiem izdzīvot neierastu pieredzi, izbaudot šo šedevru vienatnē, izmantojot virtuālo realitāti.

Muzeji ir tikai viena no virtuālās realitātes (VR) un papildinātās realitātes (AR) pielietošanas vietām tūrisma un izklaides sfērā. Teju ikviens mūsdienās ir saskāries vai dzirdējis par 3D kino vai datorspēlēm. VR/ AR izmantošanas iespējas ir teju bez limita, gandrīz jebkurā jomā. Nākotnē ārsti skatīsies orgānus 3D projekcijā ar reālā laika datiem, kas atvieglos slimību un ievainojumu noteikšanu un palielinās precizitāti ķirurģijā. Toties inženieri varēs attīstīt un pilnveidot savas zināšanas par kosmosa kuģiem jebkurā vietā un laikā.

Arī aizsardzības sektorā 3D reljefa kartes var veicināt izpratni par apkārt notiekošo, bet drošības kontrolē, piemēram, lidostās, atvieglot bagāžas skenēšanas procedūru. Šobrīd vēl nav iespējams paredzēt, kā mainīsies pasaule pēc COVID-19 pandēmijas, taču ļoti iespējams, ka tā veicinās ātrāku izaugsmi atsevišķās nozarēs, un, piemēram, drīzumā varēsim veikt 3D video hologrammu zvanus un apmeklēt muzejus, sēžot uz dīvāna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai start-up dibinātājiem nepieciešama augstākā izglītība?

Ilona Baumane-Vītoliņa, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja, 07.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp pasaules veiksmīgākajiem un turīgākajiem cilvēkiem netrūkst tādu uzņēmēju, kuri, būvējot savas biznesa impērijas, iztikuši bez akadēmiskajām zināšanām. Pie drop-out saraksta pieder gan Bils Geitss, Marks Cukerbergs, Ričards Brensons un Stīvs Džobss, gan pašmāju inovatīvais mežu nozares uzņēmējs Gundars Skudriņš. Vaicāts par izglītības nozīmi savā dzīvē, arī datu vizualizācijas stārtapa infogr.am līdzdibinātājs Uldis Leiterts intervijā žurnālam Klubs atzīst, ka bakalaura studijas datorgrafikā ilgušas septiņus gadus un veselu gadu viņš vilcis garumā tādu lietu kā aiziešanu pakaļ diplomam. Vai tas nozīmē, ka nākamajiem biznesa ģēnijiem augstākā izglītība nav nepieciešama?

Runājot par tiem starptautiskajiem biznesa guru, kam nav augstākās izglītības, bieži aizmirst pieminēt, ka daudzi no viņiem jau vidusskolas gados ir izcēlušies ar neparastām spējām un dotībām. Marks Cukerbergs, piemēram, pirms iestāšanās Hārvardas Universitātē lasīja Homēra darbus sengrieķu valodā, pārvaldīja latīņu un mandarīnu valodu, kā arī bija labs paukotājs.

Jāņem vērā arī tas, ka daļa slaveno pasaules uzņēmēju ir cēlušies no visai nelabvēlīgām ģimenēm vai vismaz izjutuši nopietnu naudas trūkumu bērnībā, kas ir kalpojis par stimulu pārvarēt grūtības un izsisties. Piemēram, Amansio Ortegam, Inditex apģērbu impērijas īpašniekam, kurš pārvalda tādus zīmolus kā Zara un Massimo Dutti, nācās 13 gadu vecumā pamest skolu, jo ģimene bija pārāk nabadzīga, lai varētu atļauties izglītot savu atvasi. Arī vairāki ASV pārtikas nozares magnāti, piemēram, miljardieri Karls Lindners (American Financial Group un United Dairy Farmers dibinātājs) un Deivids Merdoks (Dole Food Company īpašnieks) ap 13–14 gadiem ir pametuši skolu, lai varētu uzsākt darbu un palīdzētu savām ģimenēm. Vai tas nozīmē, ka biznesa veiksmes nosacījums ir grūta bērnība? Arī ne! Pārsvarā šādās izejas pozīcijās nonākušos cilvēkus piemeklē sociāli nelabvēlīgs dzīves gājums ar dažādām postošām atkarībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Igaunijas Veriff: Strādājam, lai tuvākajā laikā būtu arī Latvijā un Lietuvā

Anda Asere, 26.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas drošības tehnoloģiju jaunuzņēmums Veriff cīnās ar krāpniekiem un nodrošina identitātes pārbaudes risinājumu, kas palīdz attālināti pārbaudīt cilvēka personību

Par to, ka ir svarīgi spēt pārbaudīt personas identitāti, Veriff vadītājs Kārels Kotkass (Kaarel Kotkas) sāka domāt, strādājot TransferWise. Intervijā laikrakstam Dienas Bizness viņš atklāj, ka norisinās darbs, lai tuvākajā laikā būtu arī Latvijā un Lietuvā.

Fragments no intervijas:

Vai ideja par Veriff radās, strādājot TransferWise?

Es mācījos 12. klasē un saņēmu zvanu no TransferWise, un viņi piedāvāja satikties un atrast veidu, kā sadarboties. Tad es pamanīju, ka šeit ir biznesa iespēja, bet ir ļoti dārgi izveidot tādu sistēmu, kas cīnās ar krāpniekiem vienas kompānijas iekšienē. Tāpēc es meklēju investorus, lai izveidotu specializētu kompāniju, kas var piedāvāt šo pakalpojumu dažādiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru