Jaunākais izdevums

Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Tā kā šobrīd nav iespējami izrāžu mēģinājumi klātienē, Dailes teātra komanda sākusi strādāt pie inovatīviem tiešsaistes projektiem. Kā pirmo tiek plānots īstenot "Skype" izrādi. Proti, aktieri tiešsaistes režīmā kopā mēģinās lugas lasījumu, tad pa fragmentiem tas tiks filmēts "Skype" formātā. Vēlāk materiāls tiks samontēts, izveidojot vienotu materiālu. Šī īpašā iestudējuma mēģinājumi sāksies šonedēļ. Paralēli teātris strādā pie vēl vairākām jaunām idejām, ko īstenot iespējams arī ierobežotos apstākļos. Tātad arī radošā darba turpināšanai ir sagatavota bāze.

Pēc dīkstāves beigām, kamēr pulcēties lielā skaitā un demonstrēt izrādes vēl nebūs atļauts, Dailes teātra komanda plāno veikt dažādus tehniskos darbus, piemēram, telpu sakopšanu un sakārtošanu. Tad arī tehniskie darbinieki var būt vismaz daļēji, bet lietderīgi nodarbināti.

J.Žagars priecājas, ka Dailes teātra komanda spēj strauji pārorientēties uz neparastajiem apstākļiem un iespēju robežās pielāgot darbu. Protams, šobrīd pilnībā ir apstājušies mēģinājumi un tehniskais darbs pie repertuāra izrāžu sagatavošanas. Tāpat ne visiem darbiniekiem pienākumus ir iespējams veikt no mājām darba specifikas dēļ.

Līdz valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām nav iespējams plānot repertuāru, tāpēc šobrīd Dailes teātris var tikai apsvērt dažādus situācijas scenārijus. Lai nemaldinātu skatītājus, teātris šobrīd pilnībā pārtraucis biļešu tirdzniecību, arī uz periodu pēc 13. aprīļa, kas nozīmē, ka teātrim šobrīd nav pašu ieņēmumu. Dailes teātrim ir valsts dotācija konkrētu funkciju veikšanai, bet, tā kā šīs funkcijas teātris nevar veikt, Kultūras ministrija, visticamāk, dos instrukcijas par tālākām darbībām un dotācijas līdzekļu izmantošanu darbinieku dīkstāves uzturēšanai vai dotācijas iesaldēšanu, cerams, tuvākās nākotnes vajadzībām, kad teātris varēs atsākt darbību, komentē J.Žagars.

Ietekmē atalgojumu

Jaunajā Rīgas teātrī administratīvos procesus no mājām organizēt ir iespējams gandrīz 100%, bet mēģinājumus organizēt attālināti ir sarežģītāk, teātris ir dzīva māksla. Šobrīd arī mēģinājumu sākotnējā periodā var izmantot attālinātos komunikācijas veidus, tiek meklēti labākie veidi un risinājumi, lai darbs pie jauniestudējumu sagatavošanas turpinātos.

"Koronvīrusa ietekme uz teātri ir milzīga. Kamēr valstī ir spēkā ārkārtējais stāvoklis, visas izrādes skatītājiem ir atceltas. Lai nodrošinātu darbinieku pašizolēšanos, teātris šobrīd ir slēgts arī darbiniekiem," komentē Jaunā Rīgas teātra pārstāve Inga Liepiņa.

Šobrīd teātris atcēlis jau 37 izrādes, kuras bija pilnībā izpārdotas. Atceltās izrādes iespēju robežās Jaunais Rīgas teātris centīsies pārcelt. "Paredzam, ka visām izrādēm jaunus datumus nevarēsim piedāvāt. Mums skatītājiem būs jāatgriež nauda par iegādātām biļetēm uz atceltām izrādēm. Saprotam, ka ārkārtējais stāvoklis var arī tikt pagarināts, tātad atcelto izrāžu skaits vēl var pieaugt. Kamēr nav izrāžu, protams, teātrim arī nav ieņēmumu no biļešu pārdošanas. Valsts dotācija ir tikai daļa no mūsu ikmēneša ieņēmumiem, lielāko daļu naudas pelnījām paši, tādējādi šobrīd atalgojums ir krasi krities, jo darbiniekiem varam maksāt tikai pamatalgas, kuras būtībā ir tas pats "dīkstāves pabalsts"," norāda I.Liepiņa.

Dotācija nesedz štata darbinieku pamatalgu un nodokļu izmaksai nepieciešamo, līdz ar to nākamajiem jauniestudējumiem plānotais finansējuma apjoms neizbēgami tiks novirzīts Jaunā Rīgas teātra darbinieku pamatalgu apmaksai.

Šī situācija rada lielus finansiālus zaudējumus gan Jaunajam Rīgas teātrim, gan citiem teātriem. "Visas pārceltās un atceltās izrādes būtībā arī ir reālie zaudējumi, jo pārcelto izrāžu vietā nevarēsim spēlēt jaunās, bet atcelto izrāžu naudu atdosim skatītājiem. Paļaujamies, ka Kultūras ministrijai būs vienots atbalsta mehānisms," komentē I.Liepiņa.

Viņa norāda, ka teātris kā mākslas veids nespēj pastāvēt bez skatītāju klātbūtnes, līdz ar to pielāgošanās tam, ka izrādes nenotiek, nav iespējama. Jaunā Rīgas teātra komanda cer, ka šis ir tikai pagaidu stāvoklis, kurā fokusējas uz iekšējo teātra procesu optimizēšanu, aicina aktierus veltīt laiku sevis attīstīšanai un vērtīgas informācijas patērēšanai, lai atkal, satiekot skatītāju, būtu, ko teikt un vēstīt. Tāpat teātris uzsācis projektu "JRT Lasa grāmatas mājās" - Jaunā Rīgas teātra aktieri izvēlas sevi interesējošo grāmatu un lasa skatītājiem.

Iespaidos arī nākamo sezonu

Arī Latvijas Nacionālais teātris atrodas piespiedu dīkstāvē, izrādes un mēģinājumi nenotiek. "Tātad - šī situācija vistiešākajā veidā ietekmē ne tikai sabiedrību, bet arī, protams, teātri. Ienākumu teātrim no biļetēm un citas saimnieciskās darbības nav, bet algas darbiniekiem ir jāmaksā," komentē Latvijas Nacionālā teātra direktors Jānis Vimba.

Teātrī tiešā ražošana ir pilnībā apstādināta – nenotiek mēģinājumi, netiek ražotas dekorācijas, netiek šūti kostīmi. Iespēju robežās attālināti darbojas tie dienesti, kas to var – mārketings, administrācija, grāmatvedība.

Pēc J.Vimbas domām, viss ir atkarīgs no tā, cik ilgi būs draudi saslimt ar šo vīrusu, cik ilgi būs ierobežojumi masu pasākumiem un cik ātri spēsim paši pārplānot nākotnes darbību. "Jau tagad ar 100% pārliecību varu teikt, ka teātrim būs nepieciešams valsts atbalsts, jo runa nav tikai par to, vai teātris varēs izdzīvot šo periodu, bet gan par nākošo sezonu. Lai iestudētu jaunas izrādes ir jāiegulda finanšu līdzekļi, kurus piespiedu dīkstāvē mēs tērējam jau šobrīd," norāda J.Vimba.

Teātra direktors atzīst, ka zaudējumi ir un būs vēl. Jau šobrīd ir pārceltas uz nenoteiktu laiku 77 izrādes. "Izrādes būs jāspēlē, bet ienākumi no tām nebūs, jo biļetes ir jau gandrīz pilnībā pārdotas. Tātad – mēs šobrīd daļēji dzīvojam no pārdoto biļešu naudas. Ļoti iespējams, ka šajā sezonā nenotiks kāda pirmizrāde. Tas radīs vakuumu gan nākošās sezonas repertuārā, gan finanšu rādītājos. Ja, mēs runājam par konkrētu zaudējumu apmēru, tad to šobrīd ir grūti precīzi noteikt, jo pats galvenais - mēs nespējam prognozēt pircēju paradumus pēc ārkārtas situācijas atcelšanas," pauž J.Vimba.

"Jā, cenšamies pielāgoties jaunajiem apstākļiem, bet vai pilnībā? Domāju, ka šādam apgalvojumam vēl ir par agru. Bet - šis laiks liks pārvērtēt iepriekšējos lēmumus un stratēģiskos plānus. Ticu, ka arī šai krīzei mēs tiksim pāri un kādreiz to atcerēties bez satraukuma un panikas," norāda J. Vimba.

Latvijas Nacionālais teātris piedāvā savas izrādes skatīties virtuāli.

Atslēgta pat apkure

"Esošā situācija teātrim ir pilnīgi nenormāla. Tai nevar pielāgoties ilgtermiņā, jo teātris ir dzīvu kontaktu organisms," komentē Liepājas teātra valdes priekšsēdētājs Herberts Laukšteins.

Liepājas teātra cehi turpina pabeigt ražot līdz 13.martam iesākto jauniestudējumu dekorācijas ar tiem materiāliem, kas jau bija iepirkti. Administrācija strādā attālināti. Valde strādā un tiekas regulāri teātrī. Līdzekļu ekonomijas nolūkos skatītāju zonā apkure ir atslēgta pilnībā, darbinieku teritorijā samazināta līdz minimumam. Plānoto jauniestudējumu aktieru ansambļi veic lugu lasījumus un analīzi tiešsaistē.

"Vieniem pašiem mums būs ļoti grūti izķepuroties no šīs situācijas, bet Ministru kabineta "Noteikumos par dīkstāves pabalstu darbiniekiem, kurus skar Covid-19 izplatība" teātri nav iekļauti. Tas nozīmē, ka teātri "noēdīs algās" dotāciju un iestudējumu ražošanai līdzekļi vairs nepaliks," komentē H.Laukšteins.

Šobrīd teātra plāni ir izjaukti ne tikai attiecībā uz esošās sezonas repertuāru, bet arī attiecībā uz jauniestudējumu ražošanu un pirmizrādēm Jauniestudējumu mēģinājumi klātienē ir apturēti, un nav skaidras informācijas, kad tie varēs atsākties. "Skatītājiem esam parādā par atceltajām izrādēm, uz kurām iepriekš viņi bija iegādājušies biļetes un, kad varēsim atdot šīs izrādes, pagaidām vēl tikai minam," komentē H.Laukšteins.

Viņš atzīst, ka šobrīd nosaukt konkrētu zaudējumu summu nav iespējams, jo teātris nezina, cik ilgi būs jādzīvo ārkārtas situācijas apstākļos. Skatītājiem Liepājas teātris ir parādā vairākus desmitus tūkstošus eiro.

Būs vajadzīgs valsts atbalsts

Kopš 13. marta Daugavpils teātris ir pakļauts ārkārtas situācijas režīmam, bet neviena no izrādēm nav atcelta, tās visas tiks pārceltas uz citu norises laiku. Teātrī notiek minimāli nepieciešamā aktivitāte, iesaistot minimāli nepieciešamo darbinieku skaitu, kas vajadzīgs, lai Daugavpils teātris varētu mobilizēti atgriezties pie ierastā darba režīma tiklīdz ārkārtas situācija būs beigusies.

Ņemot vērā to, ka ārkārtas situācijas laikā teātrim nav saimnieciskās darbības, līdz ar ko arī pašu ieņēmumu, bet paredzamā peļņa gada beigās nebūs tik liela kā negūtie ieņēmumi no saimnieciskās darbības, Daugavpils teātrim noteikti būtu nepieciešams valsts atbalsts šajā krīzes situācijā.

Veicot situācijas analīzi 26. martā ar aprēķinu, ka ārkārtas situācija beigsies 14. aprīlī, finansiālie zaudējumi 2020. gadā varētu veidot 44 081 eiro.

"Psiholoģiski un praktiski esam pielāgojušies situācijai, bet pielāgoties finansiāli šobrīd neesam spējīgi," komentē VSIA "Daugavpils teātris" valdes priekšsēdētājs Oļegs Šapošņikovs.

Ilgāka dīkstāve - lielāki zaudējumi

Arī Valmieras drāmas teātrim vīrusa ietekme ir jūtama vistiešākajā veidā. Pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas valstī, teātra darbība tika pārtraukta, kas nozīmē, ka netiek spēlētas izrādes, nenotiek biļešu tirdzniecība, kā arī uz nenoteiktu laiku ir atcelts mēģinājumu process. Iespēju robežās, ievērojot visus noteiktos drošības pasākumus, notiek darbs pie jauniestudējumu dekorāciju veidošanas, kā arī teātra administrācija un izrāžu radošie ansambļi strādā attālināti.

Teātris cenšas rast risinājumus, kā nodrošināt iespēju strādāt pie jauniestudējumiem, pielāgojoties esošajiem apstākļiem, ja šī krīze ieilgs. Tāpat teātra darbinieki turpina sazināties ar saviem skatītājiem un atbildēt uz viņu interesējošajiem jautājumiem saistībā ar izrāžu pārcelšanu.

"Pielāgoties ir sarežģīti, jo teātris top, esot mijiedarbībā gan teātra kolektīvam, gan arī ar skatītājiem. Šobrīd visu laiku tiek strādāts pie repertuāra plānu maiņas, sekojot līdzi situācijas attīstībai un izvirzot jaunas prognozes, kad varētu atsākt spēlēt izrādes. Tāpēc mūs uztrauc tas, cik ilgi šis periods varētu turpināties un arī, cik ilgu laiku prasīs cilvēku gatavība atkal pulcēties pilnās zālēs, kad ierobežojumi tiks atcelti," komentē Valmieras teātra direktore Evita Ašeradena.

To kādus zaudējumus esošā situācija varētu radīt teātrim ir grūti prognozēt, jo nav zināms, cik ilgs būs izsludinātais ārkārtējais stāvoklis. Jo ilgāka dīkstāve, jo lielāki zaudējumi. Galvenais ienākumu gūšanas veids, kas ir biļešu tirdzniecība, šobrīd ir apturēts uz nenoteiktu laiku. Valmieras drāmas teātris piesardzīgi prognozē 20-30% biļešu ieņēmumu kritumu.

Kā valsts kapitālsabiedrība Valmieras drāmas teātris cer uz valsts atbalstu pēc šī sāpīgā perioda. Kā arī cer, ka tiks saglabāts valsts dotācijas apmērs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumā Jaunā Rīgas teātra pārbūvei starp četriem būvuzņēmējiem par saimnieciski izdevīgāko atzīts piegādātāju apvienības "SBSC" piedāvājums, informē "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

Piegādātāju apvienības "SBSC" sastāvā ir SIA "Skonto Būve" un SIA "Skonto Construction". Piedāvātā līguma summa ir 29,9 miljoni eiro. Būtiskākās tā sastāvdaļas - būvdarbi, projektēšanas risinājumi, autoruzraudzība, tostarp BIM izstrāde un ēkas apsaimniekošana uz 5 gadiem - 22 miljoni eiro, un teātrim nepieciešamais tehnoloģiskais aprīkojums, kā arī iebūvētās mēbeles - 7,9 miljoni eiro, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis - Pigits.

"Ar būvnieku strādāsim pēc "projektē un būvē" principa, kas paredz vienotu atbildību līguma izpildītājam par būvdarbu veikšanu un projekta izstrādi un ļaus operatīvi risināt problēmas būvlaukumā, ja tādas radīsies. Tādējādi panākam, ka būvnieks projektā izstrādās un īstenos tikai tādus pāļu iestrādes un citus tehnoloģiskos risinājumus, par kuru īstenošanas iespējām un drošības aspektiem būs pilnībā pārliecināts. Turklāt pēc līguma noslēgšanas būvniekam iespējas palielināt līguma summu ir ļoti sarežģīti un kavējumu gadījumā jārēķinās ar līgumsodu. Papildus esam izvirzījuši arī stingras kvalitātes prasības un pastiprināti kontrolēsim drošības prasību ievērošanu būvobjektā," norāda Ivanovskis- Pigits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) nodevuši Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvlaukumu Lāčplēša ielā 25 pilnsabiedrībai "SBSC" vēsturiskās ēkas pārbūvei, lai teātris varētu atgriezties mājās līdz 2022.gada rudenim, informē VNĪ.

Sadarbība ar būvnieku turpmāk notiks pēc principa "Projektē un būvē". Tas nozīmē līguma izpildītāja visaptverošu atbildību par būvdarbiem un ļaus ātrāk risināt radušos izaicinājumus. Šāda pieeja dod garantiju, ka būvnieks izstrādās un īstenos tikai tādus risinājumus, par kuru realizācijas iespējām un drošības aspektiem būs pilnīgi pārliecināts.

"Šis ir sarežģīts un izaicinājumiem pilns būvniecības projekts. Jaunā Rīgas teātra būvniecību vēsturiskā pilsētvidē var salīdzināt ar Mihaila Čehova Rīgas krievu drāmas teātra pārbūvi, bet darbnīcu izbūvi, kas aizņem 2000 m2 pazemes telpas, ar Dzintaru koncertzāles mazās zāles projekta īstenošanu. Ciešā apbūve būvniekam un pasūtītājam rada papildu rūpes - celtniecības laikā maksimāli saglabāt apkārtējo ēku iedzīvotāju dzīves kvalitāti un rūpēties par blakus esošo celtņu drošību. Drošība ir prioritāte neatkarīgi no projekta gaitas - pat, ja tā īstenošana tādēļ uz laiku ir jāaptur - tā ir un būs VNĪ prasība. Paši veiksim arī būvuzraudzību un būsim stingri savās prasībās par darba kvalitāti un izpildes termiņu. No būvnieka gaidām konstruktīvu sadarbību un atbildīgu pieeju, lai kopā īstenotu izvirzīto mērķi - izveidot Rīgā Eiropas līmeņa teātri," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Iepirkumā Jaunā Rīgas teātra pārbūvei iesniegti četri piedāvājumi

Lelde Petrāne, 17.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinātajā iepirkumā Jaunā Rīgas teātra būvniecībai Lāčplēša ielā 25, Rīgā saņemti piedāvājumi no četriem būvuzņēmējiem. VNĪ uzsāk vērtēšanas procesu.

Par tā rezultātiem tiks ziņots mēneša laikā, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis – Pigits.

Piedāvājumus Jaunā Rīgas teātra pārbūvei iesnieguši būvuzņēmēji – AS "LNK Industries", SIA "Ostas celtnieks", piegādātāju apvienība 3A un SBSC. Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas, informē J. Ivanovskis – Pigits.

Lai samazinātu nepamatoti lētu vai nepamatoti dārgu izmaksu riskus, iepirkuma prasības paredzējušas, ka būvniekam ir ne tikai jāuzbūvē Jaunais Rīgas teātris, bet turpmākos piecus gadus jāveic arī tā inženierkomunikāciju apkope. Jaunajā iepirkumā iekļauta arī teātra vajadzībām nepieciešamā tehnoloģiskā aprīkojuma iegāde, par ko iepriekš tika plānota atsevišķa iepirkuma organizēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA Dailes teātris valdes loceklis Andris Vītols pēc tikšanās ar kultūras ministru Nauri Puntuli paziņojis par savu lēmumu atstāt amatu, informē teātrī.

Lai nodrošinātu teātra darbības nepārtrauktību, A. Vītols ir gatavs turpināt vadīt Dailes teātri līdz jaunā teātra valdes locekļa iecelšanai.

«Dailes teātris ir nemitīgā meklētāja ceļā. Arī šobrīd – simtgades jubilejas priekšvakarā - teātris ir nozīmīgu pārmaiņu priekšā. To apliecina pēdējā laikā aktieru kolektīva paustais viedoklis un vēlme īstenot vērienīgas pārmaiņas, kas prasa radikālus lēmumus - pilnīgi jaunu pieeju teātra repertuāra veidošanā un teātra pārvaldībā,» saka A. Vītols.

Šobrīd Dailes teātrim ir nepieciešams jauns redzējums, kas nesīs pārmaiņas un izaicinājumus. Tas izriet no aktieru trupas iniciatīvas un šī situācija prasa savā ziņā revolucionāras pārmaiņas. Tāpēc, respektējot un cienot aktieru kolektīva vēlmes, taču vienlaikus neredzot veidu, kā tās saskaņot ar teātra finansiālajām iespējām, A. Vītols ir pieņēmis izsvērtu un atbildīgu lēmumu atstāt Dailes teātra valdes locekļa amatu, kā arī informējis par to Kultūras ministriju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā kinoteātra "Liesma" telpās iluzionisti Dace un Enriko Pecolli plāno atvērt Brīnumu Muzeju un Burvju triku teātri, kurā plānots uzstāties ar savām izrādēm, kā arī nākotnē viesosies citi pasaulē atzīti iluzionisti.

Lai realizētu ieceri, mākslinieki ir uzsākuši pūļa finansējuma kampaņu, aicinot ikvienu, kam tuva ir šī iecere, sniegt savu atbalstu. Vienlaikus mākslinieki uzsver, ka interesenti tiks gaidīti arī uz palīgdarbiem un teātra atjaunošanu. Mērķis ir radīt teātri, kurā ne tikai atdzīvotos labākās iluzionisma tradīcijas, bet vienlaikus radīt kultūras un mākslas telpu, kuru katrs Latvijas iedzīvotājs uztvertu kā "savu".

Šobrīd pasaulē darbojas vairāki burvju mākslai veltīti muzeji, no kuriem nemainīgi par prestižāko un slavenāko tiek uzskatīts Holivudā esošais "Magic Castle". Lai arī Latvijā ir spēcīgas iluzionisma tradīcijas, šāda tipa teātris un muzejs nav pieejams ne tikai Baltijā, bet visā Austrumeiropā, norāda D. un E. Pecolli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrijas (KM) izsludinātajā atklātā konkursā uz VSIA "Dailes teātris" valdes locekļa amatu pieteikumus iesnieguši 13 pretendenti, informē Kultūras ministrijas pārstāve Lita Kokale.

Pretendentu atbilstība tiks vērtēta divās kārtās - pretendentu atlasē un daļēji strukturētās intervijās. Pieteikumus izvērtēs speciāli izveidota nominācijas komisija, kuras priekšsēdētāja pienākumus pilda KM valsts sekretāre Dace Vilsone, komisijas priekšsēdētāja vietnieces - KM Kultūrpolitikas departamenta Nozaru politikas nodaļas vadītāja Iluta Treija, komisijas locekļu uzdevumus - VSIA "Jaunais Rīgas teātris" valdes locekle Gundega Palma, Pārresoru koordinācijas centra (PKC) kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas konsultante Kristīne Priede.

Kā neatkarīga eksperte komisijas darbā pieaicināta biedrības "Latvijas Jaunā teātra institūts" valdes locekle, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore Zane Kreicberga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Rīgas teātra ēkai nākamnedēļ atsāks pāļu iestrādi, aģentūrai LETA pavēstīja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Viņš norādīja, ka, virzoties uz priekšu Jaunā Rīgas teātra vēsturiskās ēkas pārbūvē, VNĪ un pilnsabiedrība "SBSC" nākamnedēļ atsāks pāļu iestrādi Lāčplēša ielā 25, Rīgā, turpinot būvniecību pagalma zonā.

Šobrīd būvlaukumā tiek ierīkots pagaidu transformators un elektroapgādes pieslēgums apkārt esošajam kvartālam, lai sāktu pagalmā esošo ēku demontāžu, kurā līdz šim ir atradies transformatoru punkts. Tikmēr pārējā pagalma teritorijā tiek sagatavots laukums pāļu izbūves tehnikai. Būvuzņēmējs apliecinājis, ka darbu veikšanai izvēlēti konkrētajai situācijai un blīvajai apbūvei saudzīgākie pāļu iestrādes risinājumi, piesaistot augsti kvalificētus speciālistus, norādīja Griškevičs. "Jaunā Rīgas teātra pārbūves projektā līdz ar jaunā apjoma izbūvi atsākam aktīvu būvdarbu posmu. Tajā plānots uzbūvēt ēkas daļu, kur paredzēts galvenais ieejas vestibils, pazemes darbnīcas, divas jaunas "black-box" zāles, trīs mēģinājumu zāles, noliktavas un citas Eiropas līmeņa teātra vajadzībām nepieciešamās telpas. Tas ļaus īstenot "teātris-māja" konceptu - no dekorāciju izgatavošanas līdz teātra izrādei visu varēs īstenot vienkopus, netērējot liekus transporta, cilvēku vai laika resursus," pauda Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ar savu naudu tik vērienīgi un kvalitatīvi ir ienākusi tirgū, ka privātiem producentiem un reģionālajām koncertzālēm ir pamatīgi jāiespringst, lai pat labi profesionālās mākslas notikumi vienmēr būtu apmeklēti

Tā saka aktieris, uzņēmējs un Cēsu koncertzāles direktors Juris Žagars.

Viņaprāt, šobrīd ir jādomā, kā pieregulēt tirgu, lai reģionālās koncertzāles un visi citi kultūras infrastruktūras objekti būtu piepildīti, lai katrs to kvadrātmetrs tiktu maksimāli noslogots. J. Žagars apsver iespēju kandidēt uz Dailes teātra direktora amatu; ja vadības groži nonāks viņa rokās, tiks meklēti risinājumi, kā šis lielākais valsts dramatiskais teātris ar laiku varētu tikt arī pie tādas zāles un skatuves, kādu savulaik bija iecerējis tā dibinātājs Eduards Smiļģis.

Vēl viņš gaida ziemu, kad varēs kāpt uz slēpēm, un vairs tik ļoti nesatraucas par laika apstākļiem, jo Žagarkalnā sniegs būs – slēpotājiem no pērnās ziemas ir saglabāti teju pieci tūkstoši kubikmetru baltās substances.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) noslēgusi līgumu ar SIA «SESTAIS STILS», lai uzsāktu projektēšanas darbus Valmieras drāmas teātra ēkas Lāčplēša ielā 4, Valmierā, pārbūvei, fasādes atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai.

«Veicot projektēšanas darbus, paredzēts izstrādāt būvprojektu minimālajā sastāvā teātra ēkas kopējiem pārbūves darbiem un energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai. Projekta rezultātā tiks uzlabots Valmieras drāmas teātra darbinieku un apmeklētāju komforta līmenis, tādējādi darbiniekiem nodrošinot pozitīvāku darba vidi un apmeklētājiem – patīkamāku izrāžu apmeklējuma laiku,» skaidro VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

Izstrādājot skices teātra ēkas kopējam pārbūves darbu apjomam, tiks identificēti turpmāk veicamie darbi, kā arī to īstenošana pa kārtām, plānojot teritoriju ap ēku iecerētajiem pārbūves darbiem un paredzot inženiertīklu maģistrālos izvadus. Savukārt būvprojekta izstrāde paredz īstenot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, kas sniegtu siltumenerģijas ietaupījumu vismaz 30% apmērā. Kopējais projektēšanas termiņš – 12 mēneši, izmaksas ir 274 tūkst. EUR un autoruzraudzība 45 tūkst. EUR (bez PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) 14. novembrī, iesniegusi pieteikumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar lūgumu atcelt prasības nodrošinājumu strīdā ar «ReRe Būve 1» – aizliegumu slēgt līgumu par Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvdarbu izpildi, informē VNĪ Juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers.

Proti, VNĪ lūdz tiesai atcelt šobrīd uzlikto liegumu tālākajiem būvdarbiem JRT ēku kompleksā. Argumentēts lūgums atcelt prasības nodrošinājumu iesniegts, jo VNĪ līgumu ar pilnsabiedrību «ReRe Būve 1» lauza, balstoties uz būvdarbu laikā konstatētiem drošības pārkāpumiem. Paredzams, ka VNĪ pieteikuma izskatīšana ilgs aptuveni mēnesi.

«Mūsu iepriekšējā taktika – vispirms vērsties Ģenerālprokuratūrā – balstījās apsvērumā, ka ir jādara viss iespējamais, lai novērstu līdzīgu praksi nākotnē, kad būvnieku strīdos cieš visas sabiedrības intereses,» uzsver Valkers.

Ģenerālprokuratūra, izvērtējot VNĪ iesniegumu, konstatēja, ka tiesnesis pieļāvis būtiskus materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumus un iesniedza protestu Augstākajā tiesā jeb Senātā. Ģenerālprokuratūra ir norādījusi, ka lēmumā noteiktais liegums ir nesamērīgs un kalpo kā šantāžas līdzeklis prasītāju rokās projekta piespiedu izpildei, tiesiskās sekas pasūtītāja nepamatotas atkāpšanās gadījumā varētu būt tikai pienākums samaksāt būvniekam kompensāciju par izmaksām un zaudējumiem, taču uzņēmējam nav subjektīvo tiesību prasīt pielaidi darbu izpildei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dažiem būs labums, ja bruņosies un pakaros

Jānis Šķupelis, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Uzreiz pēc stāšanās amatā Žagars Dailes teātrī veicis personālstruktūras izmaiņas

LETA, 06.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā nedēļā kopš stāšanās Dailes teātra direktora amatā Juris Žagars teātrī veicis personālstruktūras izmaiņas, ieviešot dažus jaunus amatus, bet citus - likvidējot.

Kā Žagars šorīt pastāstīja Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma", minētās izmaiņas pamatā skar teātra administrāciju. "Katrs nāk ar savu komandu, es arī nāku ar savu komandu. Es bez komandas neprotu strādāt," komentēja Žagars.

Viņš nolēmis teātrī ieviest finanšu direktora amatu, kura atbildības joma turpmāk iesniegsies arī pārdošanā un galvenā grāmatveža līdzšinējā kompetencē. "Tas nenozīmē, ka galvenās grāmatvedes vairs nebūs," piebilda Žagars.

Tāpat teātrī izveidots administratīvā direktora amats, kurā strādājošais cilvēks galvenokārt būs atbildīgs par administrācijas vadību.

Savukārt Literārās daļas vietā turpmāk darbošoties teātra dramaturgs. "Tā ir pozīcija, kas pasaules teātros angliski saucas "dramaticer", bet latviski tai īsti nav nosaukuma," skaidroja Žagars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centrs “Domina Shopping” kopā ar jaunajiem nomniekiem “Apollo Group Baltics” un “Super Skypark”, kā arī būvkompāniju “Newcom Construction” atzīmējis jaunās izklaides zonas spāru svētkus.

Dominas izklaides zona būs lielākais iekštelpu izklaides parks Latvijā, kurā kopumā tiks ieguldīti vairāk nekā 9 miljoni eiro.

"Tirdzniecības centrs pircēju acīs ir vieta, kur vienuviet iespējams teju viss – iegādāties pārtiku, apģērbu, baudīt gardas maltītes, saņemt pakalpojumus, uzposties, sportot un izklaidēties. Tieši tāpēc Izklaides zonas būvniecība Dominā ir pavisam loģisks attīstības solis, lai mēs kļūtu multifunkcionāli un apmierinātu visas mūsu pircēju vēlmes. Lai gan kino ir arī citos tirdzniecības centros, tomēr tieši Dominas tuvākās apkārtnes mikrorajonos tāda nav, tādēļ esam priecīgi, ka jau pavisam drīz mūsu klientiem varēsim piedāvāt ļoti daudzveidīgas izklaides iespējas," stāsta Dina Bunce, t/c “Domina Shopping” direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru