Jaunākais izdevums

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” īstenotajā energoefektivitātes uzlabošanas projektā Latvijas Leļļu teātrī K. Barona ielā Rīgā paveikti visi demontāžas darbi un uzsākta jauno jumta konstrukciju izbūve, jaunās ārsienas izbūve un esošo būvkonstrukciju stiprināšana, lai jau rudenī teātris būtu zem jumta.

Projekta ietvaros uzlabos Leļļu teātra ēkas estētisko un tehnisko stāvokli, tai skaitā veiks nepieciešamos jumta atjaunošanas darbus un samazināt ēkas siltumenerģijas patēriņu par aptuveni 50 %, lai ietaupītos līdzekļus varētu izmantot citiem mērķiem, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Projekta īstenošana sniegs teātra darbiniekiem atbilstošākas darba telpas, apmeklētājiem - iespēju izbaudīt teātra mākslinieku veikumu jaunā līmenī. Skatītāju un darbinieku ērtībai tiks paaugstināti arī Mazās zāles griesti, kas dos iespēju dažādot pieejamo izrāžu klāstu un rādīt arī marionešu teātri.

Līdz šim jau ir veikta vecā jumta seguma demontāža un uzsākta elektroinstalāciju ierīkošana. Norit jaunas ārsienas izbūve, jumta pārbūve, būvkonstrukciju pastiprināšana un citi darbi, kuru mērķis ir nodrošināt ēkas mehānisko stiprību un stabilitāti, secīgi pārejot pie iekštelpu pārbūves un inženiertīklu izbūves. Līdz 2022.gada rudenim tiks pabeigta jumta konstrukciju izbūve, t.sk., jumta paaugstināšana, jumta seguma ierīkošana, uzsākti ēkas siltināšanas darbi, logu un durvju montāža.

“No 23 VNĪ vadībā īstenotajiem projektiem, šobrīd četri ir saistīti ar kādu no Latvijas teātriem, kuros veicam pārbūves darbus vai uzlabojam to energoefektivitāti, kas ir šobrīd īpaši svarīgi ne tikai, lai nodrošinātu ēkas dzīves cikla pagarināšanu, bet arī to pilnvērtīgai darbībai nepieciešamo enerģijas resursu samazinājumu, pieaugošo energoresursu izmaksu dēļ,” norāda R.Griškevičs.

“Pēc dažām dienām ar izrādi “Skroderdienas Silmačos” noslēgsim sezonu, kas pilnībā aizvadīta Rīgas Latviešu biedrības namā – mūsu pagaidu mājvietā. Lai arī šajā vietā mums neklājas slikti, vēlme atgriezties savās īstajās mājās ir ļoti liela. Teātra sienas dod to radošo elpu un dzirksteli, kas nepieciešama jaunu ideju ģenerēšanai, un to nekas nespēj aizstāt. Tas, ka gan teātra kolektīvam, gan skatītājiem būs mūsdienīgas, tehniski kvalitatīvas telpas, kurās radīt un baudīt teātra mākslu, ir ļoti liels ieguvums visiem”, norāda Latvijas Leļļu teātra valdes loceklis Vilnis Beķeris.

Latvijas Leļļu teātra energoefektivitātes projektu izstrādājis SIA “Livland Group”, būvdarbus veic pilnsabiedrība “P un P BŪVNIECĪBAS GRUPA”, līgumcena 2,75 miljoni eiro bez PVN.

Būvdarbus plānots pabeigt 2023. gadā.

Ēka K. Barona ielā 16/18, Rīgā, ir kultūras un vēsturiska vērtība. Pēc arhitekta Ernesta Poles projekta 1911. gadā celtajā divstāvu ēkā ir atradies kino, aptieka, grāmatu spiestuve un zīmogu darbnīca, kafejnīca un vairākas tirgotavas. Ēkas ekspluatācija tika uzsākta 1924. gadā. Kopš 1944. gada te darbojas Latvijas Leļļu teātris. Nelielā ēka atrodas UNESCO Pasaules kultūras mantojuma objekta “Rīgas vēsturiskais centrs” aizsardzības zonā. Laika gaitā ēka vairākkārt pārbūvēta (par šiem pārbūves procesiem precīzas informācijas nav), taču fundamentālus atjaunošanas darbus tā nav piedzīvojusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrijas (KM) organizētajā atklātajā konkursā uz VSIA “Latvijas Leļļu teātris” valdes locekļa amatu 14 pretendentu konkurencē uzvarējis vairākos Latvijas teātros strādājušais režisors, Rēzeknes nacionālo biedrību kultūras centra teātra “Joriks” mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Eihe.

Darbu Latvijas Leļļu teātra valdē M.Eihe uzsāks š.g. 6. jūnijā.

“Mārtiņā Eihe žūrijas komisijas vērtējumā pārliecinoši izvirzījās līderpozīcijās gan ar piedāvāto Leļļu teātra attīstības redzējumu, gan līdzšinējo plašo un ilggadējo darba pieredzi nozarē, strādājot valsts, pašvaldību, nevalstiskajos un arī privātajos teātros; turklāt ne vien režisora un mākslinieciskā vadītāja, bet arī iestādes vadītāja pozīcijā,” norāda nominācijas komisijas priekšsēdētāja, KM valsts sekretāre Dace Vilsone.

“Latvijas Leļļu teātris 2024. gadā atzīmēs 80 gadu jubileju, kopš darbojas profesionāla valsts teātra statusā. Līdztekus darbam pie laikmetīga, mākslinieciski izcila un demokrātiskai valstij nozīmīga jaunrades procesa nodrošināšanas teātrī, tā jubilejas gadā vēlos piedāvāt īpašu izrāžu programmu, kā arī organizēt starptautisku, leļļu teātra žanram veltītu konferenci,” kā pirmos izvirzītos mērķus jaunajā amatā nosauc M.Eihe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ziemas sezonas tehnoloģiskā pārtraukuma ir uzsākta veloceļa “Imanta – Daugavgrīva” izbūve.

Veloceļa trases kopgarums ir 12,1 kilometrs, šķērsojot Imantas, Lāčupes, Kleistu, Spilves pļavu, Bolderājas un Daugavgrīvas apkārtnes. Jaunā veloceļa izbūve nodrošinās jau esošā veloceļa “Rīga-Jūrmala” savienojumu ar pludmali.

Veloceļu būvē SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate", un noslēgtā līguma kopējā summa ir 5 035 765 eiro.

Projekta ietvaros tiks izbūvēts veloceļš un ar apmali atdalīta gājēju ietves daļa. Veloceļš lielākoties virzīsies pa ielu labo pusi, tādējādi samazinot autosatiksmes brauktuvju šķērsošanu, kā arī daļa posmu sakrīt ar esošo ietvju novietojumu.

Darbu laikā tiks veikta lietus ūdens kanalizācijas, sakaru un eletrokabeļu izbūve, esošo komunikāciju aizsardzības pasākumi, būvkonstrukciju izbūve un esošo aku vāku, kapju regulēšana, segas konstrukciju izbūve. Veloceļa izbūves darbu noslēdzošajā posmā sekos labiekārtošanas darbi, apzaļumošana un atbilstošu satiksmes organizācijas elementu uzstādīšana. Būvdarbus plānots pabeigt šī gada rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu projektu attīstītājs “Lords LB Special Fund V” sadarbībā ar būvniecības uzņēmumu “UPB” atzīmējis pirmos spāru svētkus projektā “Preses nama kvartāls”.

“Lords LB Special Fund V” vadītājs Giedrius Bernotas uzsvēra, ka projektā visu izdevies paveikt pēc plānotā grafika un spāru svētki multifunkcionālajā centrā ir būtisks atskaites punkts vienai no vērienīgākajām pilsētbūvniecības idejām.

Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums G.Bernotas norāda: "Lai arī ģeopolitiskā situācija ir kļuvusi sarežģītāka, pieprasījums no uzņēmumiem un dažādām iestādēm valsts un Eiropas līmenī joprojām saglabājas augsts, jo uzņēmumiem ir svarīgi nodrošināt modernus darba apstākļus jaunos, ilgtspējīgos ofisos ar daudzveidīgu infrastruktūru pāris soļu attālumā. Paralēli 1. kārtas būvniecībai mēs turpinām darbu arī pie 2. kārtas dizaina projekta. Saskaņā ar attīstības ieceri jau nākamgad tiks uzsākta daudzfunkcionāla biroju centra būvniecība, 10 stāvu ēkā integrējot arī modernu izglītības iestādi.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ ir sākta pirmā elektrovilciena, ko “Škoda Group” uzņēmums “Škoda Vagonka” a.s. ražo AS “Pasažieru vilciens”, pārvietošana uz Latviju.

Tas tiek vests, sadalīts pa daļām, četrās apsargātās kravas automašīnās – pirmajā no ražotnes Pilzenē tiek vesta ritošā daļa, otrajā no ražotnes Ostravā tiek vestas jumta sastāvdaļas, savukārt trešajā un ceturtajā – pirmie divi no pavisam četriem elektrovilciena vagoniem. Pārvietošana no Čehijas notiek caur Poliju un Lietuvu.

“Dzelzceļa pasažieru pārvadājumu loma ir nozīmīga maršrutos visā Latvijā, bet jo īpaši Rīgas metropoles areālā, kur ar jauniem elektrovilcieniem varēsim uzlabot sabiedriskā transporta pakalpojumu. Tādēļ ir patiess gandarījums, ka beidzot šie vilcieni ir reāli ceļā uz Latviju un jau pavisam drīz varēs sākt to testēšanu un no jaunā gada arī izmantošanu pasažieru pārvadājumos,” pauž satiksmes ministrs Tālis Linkaits, uzsverot, ka ilgi gaidītie jaunie elektrovilcieni stiprinās dzelzceļu kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgū pieejamo pabeigto jauno dzīvokļu skaits Rīgā sarucis līdz vēsturiski zemākajam līmenim pēdējo 10 gadu laikā. 2022. gada martā Rīgā jaunajos projektos pārdošanā bija pieejami aptuveni 1130 pabeigtu dzīvokļu, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš, liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas “Colliers” dati.

Vēl aptuveni tikpat jauno dzīvokļu, kas pieejami iegādei, bija būvniecības stadijā. Šādu mājokļu apjomu, saglabājoties 2021. gada pārdošanas tempam, iespējams izpirkt viena gada laikā. Ko pašreizējā situācija ar jauno mājokļu pieejamību nozīmē nozarei un patērētājiem, skaidro “Colliers” Izpētes un konsultāciju departamenta asociētā direktore Agija Vērdiņa.

Vairākus gadus pēc 2007.–2010. gada globālās finanšu krīzes Rīgā joprojām bija vērojams relatīvi liels dzīvokļu atlikums, kas būvēti pirms krīzes, un aktīva šo dzīvokļu tirdzniecība notika līdz pat 2017. gadam, kad tirgū sāka ienākt jauni attīstītāji un straujāk atsākās jaunu projektu būvniecība. Sākot no 2018. gada, tirgū pakāpeniski palielinājās jaunu dzīvokļu skaits. Vienlaikus, pieaugot vidējās darba samaksas apmēram un kļūstot pieejamākam banku finansējumam, auga arī pārdošanas apjomi, veidojot veselīgu balansu starp uzbūvēto un nopirkto. Situācija mainījās 2020. gada pavasarī, kad pasauli satricināja Covid-19 pandēmija. Neziņas un nenoteiktības ietekmē būvniecības apjomi uz brīdi sabremzējās, savukārt pretēji prognozēm pieprasījums pēc jauniem mājokļiem pieauga, kā rezultātā krasi samazinājās tirgū pieejamo pabeigto dzīvokļu skaits. Tika izpārdoti pat tādi projekti, par kuriem pircēju interese iepriekš bija neliela. Tāpat strauji pieauga darījumu skaits ar būvniecības stadijā esošiem dzīvokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2022. gada 1. ceturksnī sasniegusi 11,08 miljonu eiro apgrozījumu un 2,12 miljonu eiro neto peļņu.

Pirmajos trīs mēnešos VNĪ pārdevusi 31 īpašumu par 1,66 miljoniem eiro, tostarp 8 vidi degradējošus objektus, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo ceturksni par 8 darījumiem ir pieaudzis izsolēs pārdoto īpašumu skaits, vienlaikus liela apjoma darījumu bijis mazāk – 2022. gada 1. ceturksnī izsolēs pārdots 31 īpašums par 1,658 miljoniem eiro, tostarp 8 vidi degradējoši objekti 8 adresēs, kamēr šajā periodā pērn VNĪ pārdeva 23 īpašumus 4,4 miljonu eiro apmērā.

Nozīmīgākie pārdošanas darījumi 2022. gada 1. ceturksnī ir ēka Dzirnavu ielā 113, Rīgā (1,2 miljoni eiro) un ēka Smiltenes ielā 1A, Jūrmalā (192 tūkstoši eiro). Nekustamo īpašumu pārdošanā gūtos ieņēmumus VNĪ izmanto valstij nepieciešamo īpašumu sakārtošanā un ilgtspējīgu biroju izveidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides pakalpojumu uzņēmums “Clean R” un SIA “Rīgas Centrāltirgus” atklājuši pirmos pazemes konteinerus galvaspilsētā.

Jaunatklātie pazemes konteineri atrodas Rīgas Centrāltirgus slēgtajā teritorijā pie ēkas Maskavas ielā 1. Kopumā izbūvēti 8 pazemes konteineri, katrs ar 3 kubikmetru ietilpību.

Rīgā pirmie pazemes atkritumu konteineri izbūvēti pēc SIA “Clean R” iniciatīvas, uzņēmumam sedzot arī visas infrastruktūras izveides izmaksas - ieskaitot projektēšanu, būvniecību un konteinerus, projekts izmaksāja nedaudz vairāk kā 19 000 eiro.

“Līdz ar būtiski ietilpīgāku pazemes konteineru uzstādīšanu esam varējuši no virszemes aizvākt 21 konteineru. Vienlaikus ar jaunās infrastruktūras uzstādīšanu vēl būtiskāku uzmanību pievērsīsim šķirošanai,” saka Agra Languša, SIA “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienvidu industriālās maģistrāles būvniecība Valmierā varētu sākties vasarā vai rudens sākumā, atkarībā no iepirkuma procedūras ilguma, informē Valmieras novada pašvaldībā.

Valmieras novada pašvaldība parakstījusi līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu projekta "Valmieras pilsētas Dienvidu industriālā maģistrāle - Linarda Laicena ielas savienojums ar TEN-T tīklu" īstenošanai.

Projektā paredzēts pārbūvēt L. Laicena ielu, paralēli vecajam dzelzceļam posmā no L. Laicena ielas līdz Cēsu ielai izbūvēt jaunu ielas posmu, kā arī rekonstruēt Cēsu ielu posmā no vecā dzelzceļa līdz valsts vietējam autoceļam. Projekts tiks īstenots līdz 2023.gada decembrim.

Valmieras novada pašvaldības ceļu būvinženiere Inese Kokenberga norāda, ak Dienvidu industriālās maģistrāles būvprojektu paredzēts apstiprināt Valmieras novada būvvaldē šī gada maija beigās vai jūnija sākumā. Pēc tam nekavējoties tiks izsludināts būvdarbu iepirkums, lai būvdarbu veicējs varētu paspēt pabeigt maģistrāles izbūvi līdz 2023.gada beigām. Maģistrāles izbūve turpināsies arī ziemā, lai varētu iekļauties noteiktajā termiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir izvērtējusi robežšķērsošanas vietas (RŠV) “Terehova” cenu aptaujā iesniegtos piedāvājumus, par saimnieciski visizdevīgāko ir atzinusi SIA “Pillar Contractor”.

Noslēgtais līgums ar būvkomersantu ir par 1,6 miljoniem eiro (bez PVN),” informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

RŠV “Terehova” modernizācijas otrā posma ietvaros izbūvēs RŠV administratīvās ēkas piebūvi – termināli pasažieru bagāžas kontrolei, un modernizēs administratīvās ēkas inženierkomunikācijas. Otrā posma darbus plānots uzsākt šī gada pavasarī ar būvprojekta izstrādi, bet būvdarbus pabeigt līdz 2023. gada nogalei.

“RŠV modernizācijas projekti ir vitāli svarīgi valsts drošības stiprināšanai, tādēļ šobrīd tie ir augstākās prioritātes projekti, kuriem pievēršam pastiprinātu uzmanību. Būtiski ir arī apzināties, ka šā brīža situācijā, kad izejmateriālu un energoresursu cenas ir vairākkārtīgi palielinājušās, būs nepieciešams piesaistīt papildus finansējumu vai jāsamazina veicamo darbu apjoms. RŠV “Terehova” modernizācijas ietvaros izbūvēsim infrastruktūrai kritiski nozīmīgāko projekta daļu – termināli,” norāda R.Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinājusi otro Austrumu robežas izbūves slēgto cenu aptauju.

Otrās cenu aptaujas ietvaros noskaidros būvkomersantus, kas izbūvēs septiņus robežas posmus ar kopējo garumu 63,9 kilometri. Pirmo divu cenu aptauju būvdarbu rezultātā tiks izbūvēti kopumā 147,8 kilometri, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Papildus jau uzsāktajiem deviņu robežas posmu izveides darbiem 83,9 kilometru garumā jaunās cenu aptaujas rezultātā noslēgs līgumus par 64 kilometrus garas robežas joslas izbūvēšanu un sakārtošanu. Kopumā paredzēts izbūvēt un sakārtot Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas robežu 173 kilometru garumā.

Jaunajā cenu aptaujā piedalīties aicināti 16 būvkomersanti, kas tika izvēlēti atbilstoši 2021. gadā izstrādātajiem un apstiprinātajiem atlases kritērijiem, kuros ietilpst būvkomersantu reputācijas un 2020. gadā veiktā būvdarbu apjoma izvērtēšana. Būvuzņēmēji varēs iesūtīt savus cenu un laika grafika piedāvājumus, kas tiks izvērtēti līdz maija beigām, lai jau jūlija sākumā varētu parakstīt būvdarbu līgumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgušies satiksmes pārvada pār Kārļa Ulmaņa gatvi Jūrkalnes ielā atjaunošanas darbi, kuri tika uzsākti pērnā gada augustā.

“Šis Satiksmes pārvads ir viena no Rīgas vizītkartēm, jo ved uz un no Rīgas lidostas. Tas tika atjaunots, lai uzlabotu satiksmes drošību uz un zem tā. Šajā sezonā veiksim arī uzlabojumus piegulošajos ceļos. Vienlaidus asfalta ieklāšanas darbi tiks veikti uzreiz aiz pārvada Jūrkalnes ielā Zolitūdes pusē. Tāpat nomainīsim segumu arī pārvada uzbrauktuvē un nobrauktuvē,” norāda Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis.

Atjaunošanas darbu laikā tika veikta pārvada nesošo dzelzsbetona konstrukciju -balstu un siju - kā arī citu konstrukciju defektu novēršana. Tāpat tika veikts kāpņu un ūdensatvades sistēmas bojājumu remonts.

Satiksmes pārvada atjaunošanu veica sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas tilti”, pārvada atjaunošana izmaksāja aptuveni vienu miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Interese par gāzes termināļa būvi Latvijā ir vismaz četriem uzņēmējiem

LETA, 28.03.2022

Kundziņsala. Raidījums norāda, ka no pārvades viedokļa būtu sarežģīti Kundziņsalā izveidot termināli, kas varētu piegādāt gāzi plašākam reģionam, drīzāk tas būtu lokāls risinājums, piemēram, Rīgai.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interesi par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību Latvijā izrādījuši vismaz četri potenciālie attīstītāji, kuri meklējuši iespēju savus piedāvājumus prezentēt Ekonomikas ministrijai, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Līdz ar vēlmi un nepieciešamību samazināt vai pavisam atteikties no dabasgāzes piegādēm no Krievijas visā Eiropā un arī Latvijā intensīvi tiek domāts par alternatīvām un rēķināti izdevīgākie varianti. Viena no iespējām ir sašķidrinātās dabasgāzes piegāde, izmantojot īpašus kuģus un termināļus. Tāds jau agrāk uzbūvēts Klaipēdā. Bet tagad sākušās diskusijas par vēl viena termināļa izbūvi Baltijas reģionā.

Sašķidrinātās gāzes terminālim Klaipēdā pilna jauda ir ap 36 teravatstundām gadā. Tas ir aptuveni tikpat daudz, cik Lietuvas, Latvijas un Igaunijas patēriņš kopā. Tomēr jaudas kļūst nepietiekamas, tiklīdz skatās arī uz Somiju, kas divus gadus ir vienotā tirgū ar Igauniju un Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā turpinās strauja pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem (AER), ko šobrīd virza ne tikai klimatneitralitātes mērķi, bet arī ģeopolitiskie notikumi, norāda DB aptaujātie eksperti.

Krievijas karadarbība Ukrainā kā vēl nekad iepriekš aktualizējusi jautājumu par enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu, tāpēc AER loma šobrīd būtiski palielinās, uzskata Sandis Jansons, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs.

Viņš stāsta, ka sadales infrastruktūras kapacitāte ir pietiekama, lai tīklam būtu iespējams pieslēgt jaunus elektroenerģijas ražotājus, vienlaikus šajā procesā nedrīkst aizmirst par fizikas likumiem, piemēram, to, ka ražošanas avotu visizdevīgāk ir veidot patērētāju tuvumā, kas radīs mazāku enerģijas zudumu apjomu elektrības sadales procesā.

Ražot tuvāk patērētājam

Skaidrs, ka atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars kopējā enerģētikas bilancē tikai pieaugs un līdz ar to palielināsies arī prasības pēc drošākas un kvalitatīvākas elektroapgādes, stāsta S. Jansons. “Mums jābūt gataviem to nodrošināt, un jāteic, ka šobrīd lielā mērā mēs esam tam gatavi. Tajā pašā laikā ražotājiem jāatceras, ka, lai gūtu maksimāli lielu atdevi, ģenerācija ir jāizvieto pēc iespējas tuvāk patērētājiem. Ja kāds vēlētos būvēt saules parku meža vidū, tad tīkla infrastruktūrā ražošanas jaudas varētu arī nepietikt, taču arī šādas situācijas tehniski ir risināmas, piemēram, ievelkot jaunas līnijas vai stiprinot jau esošās. Jebkurā gadījumā AER nākotnes enerģētikā ieņems ļoti svarīgu lomu, un tas ir tikai pašsaprotami, jo būtu muļķīgi neizmantot tos enerģijas avotus, kas paši atjaunojas,” spriež S. Jansons, uzsverot, ka jautājumus par virzību uz AER aktualizējis arī Krievijas iebrukums Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Asociācija: topošais likumprojekts attālinās Latviju no enerģētiskās neatkarības

Db.lv, 13.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Vēja enerģijas asociācija (VEA) kategoriski iebilst pret patlaban Saeimas 1.lasījumā apstiprināto likumprojektu par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju (VES) būvniecībai.

Asociācija norāda, ka nav ņemti vērā nozares iepriekš izteiktie brīdinājumi un ierosinājumi, tādējādi likumprojekts ne vien nepalīdzēs sasniegt izvirzītos enerģētiskās drošības mērķus, bet arī apdraudēs nozares reputāciju un darbību ilgtermiņā.

“Ja likums tiks pieņemts pašreizējā versijā, pretēji uzstādījumam “veicināt enerģētisko drošību un neatkarību jau pārskatāmā nākotnē”, tas patiesībā radīs pretēju efektu – attālinās Latviju no enerģētiskās neatkarības, jo radīs virkni problēmu, kavējot nozares attīstību un paildzinot laiku, kādā projekti būs spējīgi uzsākt elektroenerģijas ražošanu. Turklāt saskatām arī būtiskus korupcijas riskus. Likumprojekts ir sasteigts, nekvalitatīvs un tajā nav ņemts vērā nozares viedoklis, tādēļ esam kategoriski pret šādas sistēmas virzīšanu tālāk un aicinām tajā veikt būtiskas izmaiņas,” norāda Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknē apturēta rekreācijas centra būvniecība Kovšu ezera krastā un lauzts līgums ar būvnieku, informē pilsētas pašvaldībā.

Rēzeknes pašvaldība un SIA "Arčers" parakstīja vienošanos par 2020.gada 29.septembrī noslēgtā līguma "Rekreācijas centra būvdarbiem, autostāvvietu un piebraucamo ceļu izbūvi, teritorijas labiekārtošanu un inženierkomunikāciju izbūvi, Kovšu ezera krastā, Rēzeknē" izbeigšanu.

Vietvara norāda, ka būvniecības nozare ir dramatiski izmainījusies pēc 2022.gada 24.februāra saistībā ar Krievijas sākto karadarbību Ukrainā. Proti, pret Krievijas un Baltkrievijas juridiskajām un fiziskajām personām tika piemērotas plaša spektra starptautiskās sankcijas, kuras regulāri tiek papildinātas, būtiski ietekmējot tirdzniecības un preču piegādes procesus ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā un pasaulē, it īpaši būvniecības jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai varēsim atļauties nededzināt atkritumus?

Imants Stirāns, SIA "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs, 28.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujiem soļiem tuvojas brīdis, kad Baltijā lielākais cieto sadzīves atkritumu poligons “Getliņi” būs aizpildīts. Vēl aptuveni piecus, ilgākais septiņus gadus, Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju nešķirotajiem sadzīves atkritumiem pietiks vietas atkritumu poligonā, bet ko darīsim pēc tam?

Viens no risinājumiem ir palielināt esošo poligona teritoriju un to mēs arī esam uzsākuši, lai ilgtermiņā plānotu poligona darbību. Paredzams, ka optimālākais risinājums būtu iespēju robežās paplašināt esošo poligona “Getliņi” teritoriju un uzsākt atkritumu dedzināšanas kompleksa izbūves plānošanu.

Tikmēr Eiropas Savienības valstīs joprojām notiek aktīva cīņa par to, lai dedzināšanu atzītu kā pārstrādes procesu. Atkritumu dedzināšanas kompleksa izveide Latvijā neatceltu uzsākto atkritumu šķirošanu mājsaimniecībās, ko liela daļa Latvijas iedzīvotāju jau aktīvi dara, proti, šķirot iepakojumu, stiklu un nu jau pakāpeniski arī bioloģiskos atkritumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot zaļās enerģijas principus nekustāmo īpašumu apsaimniekošanā, nekustamo īpašumu attīstītājs “Hansa.RE” aprīkojis sev piederošos objektus Uriekstes un Elijas ielā ar saules paneļiem pašu elektroenerģijas ražošanai.

Hansa.RE vienojies ar Swedbank par finansējumu 5,7 miljonu eiro apmērā īpašuma iegādes refinansēšanai un saules elektrostacijas izveidei, kas izvietota uz fonda pārvaldītās biroja ēkas Elijas ielā 17 jumta.

Savukārt objekta attīstīšanā sadarbojoties ar banku Citadele, “Hansa.RE” pārvaldītajām fondam piederošs uzņēmums “Hansa3RE” Uriekstes ielas īpašumā uzstādītajos saules paneļos cer saražot aptuveni 205 megavatstundas gadā un 20 gadu laikā samazināt CO2 izmešus par 1300 tonnām.

“Ieguldījums atbilst mūsu fonda stratēģijai: uzlabot fonda pārvaldīto īpašumu ilgtspēju un samazināt ietekmi uz apkārtējo vidi. Tāpat investīcija saules elektrostacijā ļaus mums samazināt atkarību no elektrības tirgus cenas svārstībām. Elektrostacija ir domāta pašpatēriņam - vasaras periodā ir plānots, ka saules paneļi spēs saražot 95 -98 % no nepieciešamās elektroenerģijas, taču ziemas mēnešos trūkstošo elektroenerģiju nāksies iegādāties no elektrības piegādātājiem,” atklāj “Hansa.RE” vadītājs Daniils Ruļovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas cirka ēkas pārbūves energoefektivitātes darbi iegājuši noslēguma fāzē. Nupat pabeigta kupola konstrukcijas CLT paneļu (septiņās kārtās krusteniski līmētas 250 milimetrus biezas koksnes) montāža, līdz ar to cirka kupols ir pārsegts, būtiskākā rekonstrukcijas daļa ir paveikta un ēkas augstākajā punktā tiek kārts spāru svētku vainags.

Spāru svētki ir sena būvniecības tradīcija, kas simboliski iezīmē brīdi, kad būve ir sasniegusi augstāko punktu – jumta nesošā konstrukcija un lielākie būvdarbi ir pabeigti.

Kopš rekonstrukcijas sākuma izbūvētas galvenās nesošās konstrukcijas ar jaunu pamatu plātni, uz kuras caur kolonām ir uzbalstīts dzelzsbetona rīģelis un uz kura ir uzmontēts kupols. Šobrīd tiek veikti visu veidu inženierkomunikāciju izbūves darbi, kā arī ir uzsākti jumta izbūves un apdares darbi.

Rīgas cirka valdes locekle Māra Pāvula ir gandarīta par paveikto: “Pieredzēt šo brīdi, kad cirka ēku atkal pārsedz kupols, ir ārkārtīgi aizkustinoši – šis ir ne tikai fizisks, bet arī simboliskis jumts, kas cirka nozarei sniedz drošību un vietu, kur attīstīties. Vēlos pateikties ikvienam, kas savu roku pielicis cirka atjaunošanas darbos – lai arī varbūt izskatās, ka šeit vienkārši top ēka, taču patiesībā tiek būvēta cirka nozares nākotne.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldība, noslēdzot vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, uzsākusi projekta “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” īstenošanu.

Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Rīgas Centrālās stacijas apkārtnē, līdz 2023. gada beigām pārbūvēs trīs krustojumus un izbūvēs mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūru.

Noslēdzoties Rīgas domes iepirkumam par būvprojektu izstrādi un būvniecību pēc principa “projektē un būvē”, līgums noslēgts ar konkursa uzvarētāju – pilnsabiedrību “RBBL”, kurā apvienojušies trīs uzņēmumi: SIA “Binders”, AS “LNK Industries” un SIA “Nordes Būve”. Šobrīd jau ir uzsākta būvprojektu izstrāde.

Projekta mērķis ir nodrošināt gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskajam transportam drošu un ērtu pārvietošanos Rīgas Centrālas stacijas pieguļošajā teritorijā, veicinot stacijas multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kā Baltijas mēroga mobilitātes objekta attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Siguldā plāno atteikties no gāzes apkures

Db.lv, 08.06.2022

Lai nodrošinātu pašvaldības ēku simtprocentīgu neatkarību no gāzes apkures, ir sagatavoti dokumenti iepirkumu procedūrai papildu granulu katlu izbūvei.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Siguldas novada pašvaldības vadības rīkojuma ir sagatavots iepirkums un uzsākta dokumentu izstrāde finansējuma saņemšanai, lai pašvaldības esošos īpašumos atteiktos no gāzes apkures.

Pāreja uz granulu apkures katliem notiks tajās pašvaldības ēkās, kuras nav pieslēgtas centralizētajai apkurei, un šobrīd apkures nodrošināšanai tiek izmantota gāze.

“Šobrīd, kad gan pašvaldības, gan ikvienas ģimenes maciņu daudz vairāk tukšo energokrīze un, tuvojoties ziemai, varam sagaidīt izmaksu kulmināciju, ir svarīgi rīkoties, nevis cerēt uz brīnumu! Lai rīkotos valstiski, mazinot mūsu kopējo atkarību no gāzes, kā arī kliedētu neziņu par to, vai apkure būs un tam sekos adekvāti rēķini, nevis kosmiskas izmaksas, mēs pieņemam lēmumu meklēt alternatīvu apkurei,” skaidro Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.

Šobrīd pašvaldības īpašuma saimniecībā ir 14 objekti un ēkas, kuros apkure notiek individuāli, izmantojot gāzes apkures katlus. Lai nodrošinātu pašvaldības ēku simtprocentīgu neatkarību no gāzes apkures, ir sagatavoti dokumenti iepirkumu procedūrai papildu granulu katlu izbūvei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pabeigusi robežšķērsošanas vietu (RŠV) “Pāternieki” un “Silene” 1. posma modernizācijas un papildu pielāgošanas darbus.

Īstenotie projekti noslēdz 1. posma darbus Latvijas–Baltkrievijas RŠV modernizācijas projektā, kura mērķis ir ieviest jaunu pieeju robežu un muitas kontrolei, padarot pārbaudes efektīvākas un ātrākas. Tas pozitīvi ietekmēs RŠV caurlaidības spēju un paaugstinās Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas drošības līmeni.

Projekta realizācijas gaitā ir pārbūvētas RŠV teritorijas, paplašināts pārbaudes joslu skaits, uzstādīti elektroniskie satiksmes organizācijas informatīvie paneļi, paplašināts stāvlaukums kravas auto vajadzībām, kā arī nomainīts ēku jumta segums, atjaunotas fasādes un veikti citi darbi.

Pēc papildu finansējuma piešķiršanas kopējie RŠV “Pāternieki” un “Silene” attīstības 1. posma būvniecības izdevumi ir 5,96 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai noslēgtu savas ražotnes būvniecības procesu Karostas industriālajā parkā, STATS grupas uzņēmums SIA “EB Liepāja” piesaistījis līdzfinansējumu 2,8 miljonu eiro apmērā no bankas Citadele.

Būvniecības veidņu paneļu ražotnes un biroja ēkas celtniecība tika uzsākta pērnā gada maijā ar STATS grupas un Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, bet laika gaitā izdevies piesaistīt arī līdzfinansējumu teju 3 miljonu eiro apmērā no bankas Citadele.

“Neskatoties uz to, ka ir neliela aizkavēšanās, kas saistīta ar Austrijas partneru iespējām tehnoloģiskās ražošanas līnijas nodrošināšanā, plānojam, ka ražotni 5000 kvadrātmetru platībā varēsim nodot ekspluatācijā līdz šī gada beigām,” atklāj “EB Liepāja” valdes loceklis Māris Pētersons. “Ēkas energoefektivitāte atbilst likumdošanas prasībām, bet ilgtspējas principus palīdzēs sekmēt saules kolektoru izvietošana uz rūpnīcas jumta.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums SIA “Merks” 23. martā ir atzīmējis dzīvojamā projekta “Merks Mežpilsēta” pirmās kārtas spāru svētkus, par godu noslēdzošā būvniecības posma uzsākšanai.

Visas trīs projekta ēkas ir ieguvušas savu pilno kopskatu un “Merks Mežpilsēta” projektu ir plānots pabeigt līdz 2022. gada beigām.

“Šie ir mūsu pirmie spāru svētki 2022. gadā. ”Merks Mežpilsēta” jau 75% no visiem dzīvokļiem ir rezervēti,” stāsta “Merks” Nekustamo īpašumu attīstības direktors Mikus Freimanis.

“Šobrīd aktīvi norisinās fasādes un jumta siltināšanas darbi, kā arī inženierkomunikāciju izbūves darbi,” viņš piebilst.

Merks iemūrējis kapsulu jaunajam projektam Mežciemā 

Būvkompānija “Merks” jaunākajā projektā “Merks Mežpilsēta” Rīgā, Hipokrāta ielā,...

Jau ziņots, ka “Merks Mežpilsēta” dzīvojamā projekta pirmās kārtas būvniecība tika uzsākta 2021. gadā Hipokrāta ielā, Rīgā.

Tā ietvaros tiks uzbūvētas trīs piecstāvu ēkas ar 117 dzīvokļiem. Projekts atrodas vienā no zaļākajām Rīgas apkaimēm – Mežciemā. Zemes gabals ir unikālā vietā starp Dreiliņupīti, ko plānots sakopt, un mežu, kur iespējams pastaigāties.

“Merks Mežpilsēta” pirmajā kārtā būs pieejami 2 līdz 4 istabu dzīvokļi ar dzīvojamo platību 35-75 m2.

Igaunijas "Merko Ehitus" grupa, kurā ietilpst Latvijas būvkompānija "Merks", pērn strādāja ar 29 miljonu eiro peļņu, kas bija par 27% lielāka nekā 2020.gadā, liecina kompānijas paziņojums Tallinas biržai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Rīgā būvniecības stadijā esošu jauno mājokļu cenas gada laikā pieaugušas par 29%, tās joprojām ir zemākas nekā Viļņā un Tallinā, liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas “Colliers”, nekustamā īpašuma kompānijas “Ober House Real Estate Advisors” Lietuvas filiāles un Igaunijas Zemes padomes dati par nekustamā īpašuma darījumiem jauno mājokļu segmentā.

Saskaņā ar “Colliers” datiem šī gada aprīlī pirmreizējā tirgū Rīgā un Pierīgā kopā reģistrēti vien 140 jauno dzīvokļu darījumi, kas ir par 35% mazāk nekā vidēji pēdējo 12 mēnešu laikā. Tiesa, tirgū netika fiksēta arī jaunu lielo projektu ienākšana, kas jau iepriekš negatīvi ietekmēja pirmreizējā tirgus aktivitāti, īpaši ņemot vērā zemo tirgū pieejamo pabeigto jauno dzīvokļu skaitu. Aprīlī pirmreizējā tirgū bija pieejami vairs tikai aptuveni 1000 pilnībā pabeigti jaunie dzīvokļi jeb vēl par 130 dzīvokļiem mazāk nekā martā.

Runājot par jauno ekspluatācijā nodoto dzīvokļu darījumu cenām, aprīlī viens kvadrātmetrs šādos mājokļos maksāja vidēji 2200 eiro, kas ir par 7% vairāk nekā pirms gada, kad kvadrātmetra cena bija 2065 eiro. Lielāks gatavo mājokļu cenu kāpums novērots Pierīgā, kur gada laikā cenas augušas par 30%. Tas skaidrojams gan ar projektu būvniecību labākās atrašanās vietās, piemēram, Mārupē, gan ar lielāku ietekmi uz cenu, ņemot vērā būvniecības izmaksu kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apbalvoti labākie jaunie pētnieki inovāciju konkursos Zināšanu agora un Ideju laboratorija

Db.lv, 24.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izceļot jauno pētnieku sasniegumus, Latvijas Universitātes (LU) Inovāciju centrs LUMIC jau ceturto reizi rīkoja Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienu, iepazīstinot ar jaunākajiem atklājumiem un sasniegumiem, bet jaunie pētnieki sacentās konkursos “Ideju laboratorija” un “Zināšanu agora”, ģenerējot inovatīvas idejas universitātes un zinātnes attīstībai Latvijā.

Tehnoloģiju dienā notika ne vien iedvesmojošas sarunas ar LU absolventiem, kas sekmīgi darbojas zinātnes un uzņēmējdarbības laukā, bet arī intelektuāla trīs rektoru diskusija par viņu akadēmisko ceļu, zinātnes attīstību un nākotnes inovācijām.

LU Inovāciju centra LUMIC organizētajā konkursā “Ideju laboratorija” studenti tika mudināti iesaistīties universitātes ilgtspējīgas attīstības veicināšanā un zinātnes izaugsmē. Studentu izvēlētās tēmas bija saistītas ar studentu aktīvāku iesaisti zinātnē. Divu dienu garumā tika domāts par modeļiem, kā veicināt gan pamata līmeņa, gan augstākā līmeņa studentu iesaisti zinātnē un sekmēt starpdisciplināru pētījumu ideju attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru