Jaunākais izdevums

Iepirkumā Jaunā Rīgas teātra pārbūvei starp četriem būvuzņēmējiem par saimnieciski izdevīgāko atzīts piegādātāju apvienības "SBSC" piedāvājums, informē "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

Piegādātāju apvienības "SBSC" sastāvā ir SIA "Skonto Būve" un SIA "Skonto Construction". Piedāvātā līguma summa ir 29,9 miljoni eiro. Būtiskākās tā sastāvdaļas - būvdarbi, projektēšanas risinājumi, autoruzraudzība, tostarp BIM izstrāde un ēkas apsaimniekošana uz 5 gadiem - 22 miljoni eiro, un teātrim nepieciešamais tehnoloģiskais aprīkojums, kā arī iebūvētās mēbeles - 7,9 miljoni eiro, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis - Pigits.

"Ar būvnieku strādāsim pēc "projektē un būvē" principa, kas paredz vienotu atbildību līguma izpildītājam par būvdarbu veikšanu un projekta izstrādi un ļaus operatīvi risināt problēmas būvlaukumā, ja tādas radīsies. Tādējādi panākam, ka būvnieks projektā izstrādās un īstenos tikai tādus pāļu iestrādes un citus tehnoloģiskos risinājumus, par kuru īstenošanas iespējām un drošības aspektiem būs pilnībā pārliecināts. Turklāt pēc līguma noslēgšanas būvniekam iespējas palielināt līguma summu ir ļoti sarežģīti un kavējumu gadījumā jārēķinās ar līgumsodu. Papildus esam izvirzījuši arī stingras kvalitātes prasības un pastiprināti kontrolēsim drošības prasību ievērošanu būvobjektā," norāda Ivanovskis- Pigits.

LASI ARĪ: FOTO, VIDEO: Kāds pēc pārbūves izskatīsies Jaunais Rīgas teātris?

Jaunajā iepirkumā VNĪ izvirzījis stingras papildus kvalitātes kontroles prasības.

"Būvniecība Rīgas vēsturiskajā centrā intensīvas apkārtējās apbūves apstākļos jebkuram īstenotājam ir izaicinājums. Izvirzītās stingrākas projekta prasības un "projektē būvē" princips rada augstākas darba izmaksas būvnieku piedāvājumā un nodrošina, ka būvnieks uzņemas atbildību par turpmāko būvdarbu drošību pilnā apmērā. Būvniekam jāparedz papildus laiks drošu un saudzīgu risinājumu izstrādei un īstenošanai, tomēr tas aiztaupīs laiku un papildus izmaksas projekta īstenošanas gaitā. Esam prasījuši no būvnieka izstrādāt būvprojekta izmaiņas, kas nodrošinās, ka apkārtējās ēkas netiek ietekmētas un attiecīgi nodrošinātu to drošību," skaidro Jānis Ivanovskis - Pigits.

Savukārt ēkas digitālā dvīņa jeb BIM izstrāde ļaus raitāk virzīt darbu gaitu, uzlabos sadarbību starp visām būvniecībā iesaistītajām pusēm, palīdzēs kontrolēt termiņus un izmaksas, identificēt un savlaicīgi novērst nepilnības.

Vienlaikus atbilstoši teātra vajadzībām tiks nodrošināts mūsdienīgs, Eiropas līmeņa teātrim atbilstošs tehnoloģiskais aprīkojums - energoefektīva LED skatuves apgaismojuma ierīkošana, kvalitatīvi akustiskie risinājumi un modernas skatuves tehnoloģijas ar ērti kontrolējamiem un programmējamiem pacēlājiem, kā arī iebūvējamās mēbeles. Lielajai "black-box" zālei ir paredzēti nospriegoto trošu režģa griesti, pa kuriem ir iespējams staigāt, pielāgojot zāli visdažādākajiem scenogrāfijas iecerēm - šāds risinājums Latvijā līdz šim nav redzēts. Projektā ir padomāts arī par vides pieejamības nodrošināšanu visām skatītāju zālēm un apskaņošanas sistēmām apmeklētājiem ar dzirdes traucējumiem.

Plānots, ka līgums ar izvēlēto būvnieku tiks slēgts mēneša laikā, ja saistībā ar ārkārtas situāciju valstī un pasaulē neradīsies papildu šķēršļi projekta īstenošanai.

Teātra pārbūves darbus būvniekam būs jāpabeidz 26 mēnešu laikā no līguma noslēgšanas. Papildus finansējums teātra tehnoloģiju iegādei tiks rasts sadarbībā ar Kultūras ministriju un Finanšu ministriju, tai skaitā - novirzot daļu no VNĪ 2019.gada nerevidētās peļņas, piesaistot ERAF finansējumu ēkas energoefektivitātes projekta īstenošanai, kā arī izskatot citas VNĪ projektu finansēšanas iespējas.

Šobrīd darbs VNĪ būvniecības stadijā esošajos objektos īpašā piesardzības režīmā, ievērojot noteiktos ierobežojumus, turpinās, risinot ārkārtas situācijas saistībā ar COVID-19 izplatību Latvijā un pasaulē radītās iespējamās izmaiņas materiālu piegādēs, kā arī garākus saskaņojumu termiņus saistībā ar citu dienestu un iestāžu pārkārtošanos darbam ārkārtas režīmā. Aktuālā būvniecības norises situācija VNĪ objektos tiek operatīvi uzraudzīta, tomēr jārēķinās, ka situācija valstī un pasaulē var radīt izmaiņas arī plānotajos projektu termiņos. VNĪ sadarbībā ar Kultūras ministriju un Finanšu ministriju ar pilnu atbildību dara visu, lai šis projekts tiktu pabeigts pienācīgā kvalitātē, lai atbilstoši plānam teātris Lāčplēša ielas namā varētu atgriezties jau 2022.gada vasarā, uzsākot jauno teātra sezonu septembrī.

JRT būvniecība notiks saskaņā ar Jaunā Rīgas teātra vajadzībām un pilnsabiedrības "Zaigas Gailes Birojs un Partneri" izstrādātā projekta pamata.

Jaunā Rīgas teātra pārbūves projekts paredz dubultot ēkas apjomu vēsturiskā centra ietvaros, kur ir blīva apbūve, kas apgrūtina piekļuvi, kā arī sarežģīta izbūve pazemes daļā. Atbilstoši arhitektu iecerei un teātra vajadzībām teātra izmantoto telpu platību plānots teju divkāršot - no 5146 m2 līdz 9767,1 m2. Trīs skatītāju zāles, vairākas mēģinājumu zāles, pilnībā aktieriem un citiem teātra darbiniekiem nodots radošais stāvs, kā arī modernas darbnīcas pagraba stāvā. Tieši pagraba jeb pazemes daļa ir viena no svarīgākajām projekta sastāvdaļām, kas ļauj īstenot "teātris - māja" ieceri, no dekorāciju izgatavošanas līdz teātra izrādei visu var īstenot vienkopus, netērējot liekus transporta, cilvēku vai laika resursus.

Kamēr teātris atrodas Miera ielā un Lāčplēša ielā norit būvdarbi, paralēli notiek projektēšana "TAB FAB" radošajam kvartālam. Tā būvniecību plānots sākt nākamajā gadā, organizējot to pa posmiem, sākot ar kvartāla ieejas mezglu - radošo industriju inkubatoru un Latvijas kultūras akadēmijas Filmu skolai paredzētajām elpām, netraucējot Jaunajam Rīgas teātrim un plānotā Eiropas finansējuma apguvei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) 14. novembrī, iesniegusi pieteikumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar lūgumu atcelt prasības nodrošinājumu strīdā ar «ReRe Būve 1» – aizliegumu slēgt līgumu par Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvdarbu izpildi, informē VNĪ Juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers.

Proti, VNĪ lūdz tiesai atcelt šobrīd uzlikto liegumu tālākajiem būvdarbiem JRT ēku kompleksā. Argumentēts lūgums atcelt prasības nodrošinājumu iesniegts, jo VNĪ līgumu ar pilnsabiedrību «ReRe Būve 1» lauza, balstoties uz būvdarbu laikā konstatētiem drošības pārkāpumiem. Paredzams, ka VNĪ pieteikuma izskatīšana ilgs aptuveni mēnesi.

«Mūsu iepriekšējā taktika – vispirms vērsties Ģenerālprokuratūrā – balstījās apsvērumā, ka ir jādara viss iespējamais, lai novērstu līdzīgu praksi nākotnē, kad būvnieku strīdos cieš visas sabiedrības intereses,» uzsver Valkers.

Ģenerālprokuratūra, izvērtējot VNĪ iesniegumu, konstatēja, ka tiesnesis pieļāvis būtiskus materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumus un iesniedza protestu Augstākajā tiesā jeb Senātā. Ģenerālprokuratūra ir norādījusi, ka lēmumā noteiktais liegums ir nesamērīgs un kalpo kā šantāžas līdzeklis prasītāju rokās projekta piespiedu izpildei, tiesiskās sekas pasūtītāja nepamatotas atkāpšanās gadījumā varētu būt tikai pienākums samaksāt būvniekam kompensāciju par izmaksām un zaudējumiem, taču uzņēmējam nav subjektīvo tiesību prasīt pielaidi darbu izpildei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) nodevuši Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvlaukumu Lāčplēša ielā 25 pilnsabiedrībai "SBSC" vēsturiskās ēkas pārbūvei, lai teātris varētu atgriezties mājās līdz 2022.gada rudenim, informē VNĪ.

Sadarbība ar būvnieku turpmāk notiks pēc principa "Projektē un būvē". Tas nozīmē līguma izpildītāja visaptverošu atbildību par būvdarbiem un ļaus ātrāk risināt radušos izaicinājumus. Šāda pieeja dod garantiju, ka būvnieks izstrādās un īstenos tikai tādus risinājumus, par kuru realizācijas iespējām un drošības aspektiem būs pilnīgi pārliecināts.

"Šis ir sarežģīts un izaicinājumiem pilns būvniecības projekts. Jaunā Rīgas teātra būvniecību vēsturiskā pilsētvidē var salīdzināt ar Mihaila Čehova Rīgas krievu drāmas teātra pārbūvi, bet darbnīcu izbūvi, kas aizņem 2000 m2 pazemes telpas, ar Dzintaru koncertzāles mazās zāles projekta īstenošanu. Ciešā apbūve būvniekam un pasūtītājam rada papildu rūpes - celtniecības laikā maksimāli saglabāt apkārtējo ēku iedzīvotāju dzīves kvalitāti un rūpēties par blakus esošo celtņu drošību. Drošība ir prioritāte neatkarīgi no projekta gaitas - pat, ja tā īstenošana tādēļ uz laiku ir jāaptur - tā ir un būs VNĪ prasība. Paši veiksim arī būvuzraudzību un būsim stingri savās prasībās par darba kvalitāti un izpildes termiņu. No būvnieka gaidām konstruktīvu sadarbību un atbildīgu pieeju, lai kopā īstenotu izvirzīto mērķi - izveidot Rīgā Eiropas līmeņa teātri," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Iepirkumā Jaunā Rīgas teātra pārbūvei iesniegti četri piedāvājumi

Lelde Petrāne, 17.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinātajā iepirkumā Jaunā Rīgas teātra būvniecībai Lāčplēša ielā 25, Rīgā saņemti piedāvājumi no četriem būvuzņēmējiem. VNĪ uzsāk vērtēšanas procesu.

Par tā rezultātiem tiks ziņots mēneša laikā, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis – Pigits.

Piedāvājumus Jaunā Rīgas teātra pārbūvei iesnieguši būvuzņēmēji – AS "LNK Industries", SIA "Ostas celtnieks", piegādātāju apvienība 3A un SBSC. Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas, informē J. Ivanovskis – Pigits.

Lai samazinātu nepamatoti lētu vai nepamatoti dārgu izmaksu riskus, iepirkuma prasības paredzējušas, ka būvniekam ir ne tikai jāuzbūvē Jaunais Rīgas teātris, bet turpmākos piecus gadus jāveic arī tā inženierkomunikāciju apkope. Jaunajā iepirkumā iekļauta arī teātra vajadzībām nepieciešamā tehnoloģiskā aprīkojuma iegāde, par ko iepriekš tika plānota atsevišķa iepirkuma organizēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Komentāri

Pievienot komentāru