Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, un arī naftas cenas turpināja sarukt pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps saglabāja stingru nostāju attiecībā uz ieviestajiem muitas tarifiem.

Trīs galvenie ASV akciju indeksi, pirmdien sākoties tirdzniecībai ASV biržās, samazinājās par vairāk nekā trim procentiem.

Tālākās tirdzniecības sesijas gaitā akciju cenas svārstījās, un indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" noslēdza dienu ar nelielu kritumu, bet indekss indekss "Nasdaq Composite" nedaudz palielinājās.

Akciju cenas viskrasāk kritās Honkongas biržā, kuras indekss samazinājās par 13,2%, demonstrējot straujāko vienas dienas kritumu gandrīz 30 gadu laikā.

Taibejas biržā pirmdien bija visstraujākais kritums tās vēsturē, biržas indeksam samazinoties par 9,7%. Tokijas biržas indekss saruka par 7,8%, bet Šanhajas biržas indekss kritās par 7,3%.

Sākotnējais publiskais piedāvājums ir process, kad uzņēmums pirmo reizi piedāvā savas akcijas publiskai tirdzniecībai biržā, lai piesaistītu papildu kapitālu. Tas ir nozīmīgs pagrieziena punkts uzņēmuma izaugsmē un bieži vien piesaista lielu uzmanību no investoriem. Sākotnējā publiskā piedāvājuma mērķis ir nodrošināt uzņēmumam papildu finanšu resursus, kas nepieciešami tā tālākai attīstībai.

Akciju opcijas ir viens no biežākajiem veidiem, kā uzņēmumi motivē darbiniekus, piedāvājot viņiem iespēju kļūt par uzņēmuma akcionāriem. Akciju opcijas ir likumīga iespēja izmaksāt ienākumu darbiniekiem ar ievērojami zemāku nodokļu slogu, kas ir izdevīgi gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tas, protams, ir aktuāli pie šā brīža augstajiem darbaspēka nodokļiem.

Ienākums no darbinieku akciju pirkuma tiesību jeb akciju opciju īstenošanas ir atbrīvots no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) jau kopš 2012. gada beigām, kad tika sākotnēji ieviests īpašais regulējums.

2021. gada 12.janvārī stājās spēkā grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN likums) un grozījumi Komerclikumā, kas dod iespēju iegūt nodokļu atbrīvojumu jau pēc 12 mēnešu akciju opciju turēšanas.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien strauji samazinājās, pastāvot bažām par iespējamu ASV ekonomikas recesiju.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kritās par 2% līdz 8008,23 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 1,4% līdz 7148,99 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājās par 1,8% līdz 17 339,00 punktiem.

Āzijā pirmdien visstraujāk kritās Tokijas biržas indekss "Nikkei 225" - par 12,4% līdz 31 458,42 punktiem. Tas bija lielākais šī indeksa kritums kopš 1987.gada. Taču otrdienas rītā, atsākoties tirdzniecībai biržā, "Nikkei 225" atkal pieauga par 3,91% līdz 32 687,26 punktiem.

Volstrītā pirmdien tirdzniecībā "S&P 500" indekss samazinājās par 3% līdz 5186,33 punktiem, kas bija lielākais kritums gandrīz divu gadu laikā. "Dow Jones Industrial Average" vērtība samazinājās par 1033 punktiem jeb 2,6% līdz 38 703,27 punktiem, un "Nasdaq Composite" indekss noslīdēja par 3,4% līdz 16 200,08 punktiem.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās un ASV dolāra vērtība samazinājās, atjaunojoties bažām par ASV prezidenta Donalda Trampa tirdzniecības karu ietekmi uz ekonomiku. Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

Galvenie ASV biržu indeksi visu dienu samazinājās, izraisot vilšanos tirgū, kura dalībnieki bija cerējuši uz trešdien piedzīvotā kāpuma turpināšanos.

"Vēl ir daudz bažu," sacīja "Ventura Wealth Management" analītiķis Toms Keihils, kurš raksturoja tirgos valdošās neskaidrības līmeni kā "gandrīz bez precedenta manā 30 gadu karjerā".

Investori ceturtdien apjēdza, ka ar Trampa lēmumu uz 90 dienām atlikt paaugstināto muitas tarifu ieviešanu "nepietiek, lai cilvēki atgrieztos šajā tirgū", sacīja "TradeMas Securities" analītiķis Pīters Tučmens.

"Vēl arvien nav skaidrības. Mēs vēl esam liela tirdzniecības kara ar Ķīnu vidū," sacīja Tučmens.

Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500", kas trešdien bija pieaudzis par 9,5%, ceturtdien saruka par 3,5%.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga, tirgum gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju samazināšanu pēc jauno ASV inflācijas datu publiskošanas. Eiropas biržās akciju cenas mainījās bez vienotas tendences.

Gada inflācija ASV augustā samazinājusies līdz 2,5% salīdzinājumā ar 2,9% jūlijā, līdz ar to reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada februāra, turklāt inflācijai kritums fiksēts piekto mēnesi pēc kārtas, liecina Nodarbinātības ministrijas trešdien publiskotie dati.

Tomēr, neietverot pārtikas produktu un enerģijas cenas, gada inflācija ASV augustā veidojusi 3,2%, bet mēneša inflācija bijusi 0,3%.

Jaunie dati palielina FRS pārliecību, ka inflācija tuvojas tās noteiktajam 2% mērķim, tāpēc ir gaidāma FRS procentlikmju samazināšana šomēnes. Tomēr šie dati arī palielina iespējamību, ka procentlikmes tiks samazinātas tikai par 0,25%, nevis par 0,5%.

Akciju un naftas cenas pasaules biržās ceturtdien kritās un ASV dolāra vērtība samazinājās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa trešdienas paziņojuma par muitas tarifu noteikšanu ārvalstu preču importam.

ASV dolāra vērtība pret eiro samazinājās par 2,6%, kas bija straujākais vienas dienas kritums 10 gadu laikā. Tā ievērojami kritās arī pret Japānas jenu un britu mārciņu.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" saruka par 6,0%, bet indeksa "Standard & Poor's 500" kritums par 4,8% bija straujākais kopš 2020.gada.

"Gan akciju cenu, gan ASV dolāra vērtības vienlaicīgais kritums daudz pasaka par investoru uzticēšanos Trampa tirdzniecības politikai," sacīja "City Index" un "FOREX.com" analītiķis Favads Razakzada.

Apģērba ražošanas uzņēmumu, kas izmanto lētu darbaspēku fabrikās ārvalstīs, akciju cenas krasi saruka. "Nike" akcijas cena kritās par vairāk nekā 11%, bet "Gap" akcijas cena - par vairāk nekā 20%.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga līdz jauniem rekordiem, bet Eiropas biržās kritās, ASV dolāra vērtība palielinājās un kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība sasniedza jaunu maksimumu, pasaulei gatavojoties jaunai Donalda Trampa prezidentūrai ASV.

Republikāņu kandidāts Tramps otrdien sakāva demokrātu kandidāti viceprezidenti Kamalu Herisu un atgriezīsies Baltajā namā četrus gadus pēc tam, kad to atstāja pēc zaudējuma Džo Baidenam.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem.

"ASV akciju tirgus kāpuma pamatojums ir tāds, ka Tramps tiek uzskatīts par uzņēmējdarbībai draudzīgu un varēs viegli pieņemt nodokļu samazinājumus bez lielas pretestības no demokrātu puses, kuri ir zaudējuši kontroli pār Senātu," sacīja "City Index" un "'FOREX.com" analītiķis Favads Razakzada.

"Reakciju šodien nosaka fakts, ka [republikāņiem] tā bija pilnīga uzvara (..) uzvarot vēlēšanās, elektoru balsojumā, tautas balsojumā, Senāta vēlēšanās, un izskatās, ka viņi arī saglabās arī kontroli pār Pārstāvju palātu. Ir skaidrs, ka tirgus ir eiforijā," sacīja "GW&K Investment Management" akciju portfeļa pārzinis Ārons Klārks.

Akciju cenas Volstrītā un ASV dolāra vērtība trešdien samazinājās pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela pesimistiskiem izteikumiem, kuri veicināja pusvadītāju ražotāja "Invidia" akcijas cenas tālāku krišanos.

Investori atkal bija nobažījušies pēc dažām relatīvi mierīgām tirgus dienām, kas bija sekojušas ar ASV muitas tarifiem saistītai nestabilitātei pagājušajā nedēļā.

Zelta kā droša investīciju subjekta cena pirmoreiz pakāpās virs 3300 ASV dolāriem par unci.

ASV akciju cenas kritās jau tirdzniecības sesijas sākumā, bet to kritums ievērojami padziļinājās pēc FRS vadītāja Pauela brīdinājuma, ka ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktie muitas tarifi var nostādīt FRS neapskaužamā stāvoklī, liekot izvēlēties starp inflācijas samazināšanu un bezdarbu.

Pauels sacīja, ka FRS nodarbinātības un inflācijas mērķi šobrīd lielākoties ir sabalansēti, bet FRS politikas veidotāji var saskarties ar "izaicinošu scenāriju" atkarībā no notikumu attīstības.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, tirgum pozitīvi reaģējot uz ziņām, ka bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu skaitam ASV reģistrēts straujāks kritums par prognozēto, bet biržās Āzijā un Eiropā galvenie indeksi piedzīvoja lejupslīdi vai tikai nelielu pieaugumu.

ASV Nodarbinātības ministrijas publiskotie dati liecina, ka pagājušajā nedēļā ASV saņemti 233 000 jaunu bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā saruks tikai līdz 240 000.

Šie dati palīdzējuši kliedēt bažas par ASV ekonomikas recesiju, kas pirmdien izraisīja strauju akciju cenu kritumu. Galvenie Volstrītas indeksi pirmdien samazinājās par vairāk nekā 2,5%. Šīs bažas izraisīja nelabvēlīgie ASV nodarbinātības un rūpnieciskās ražošanas dati, kas tika publiskoti aizvadītās darba nedēļas izskaņā.

Liela ietekme uz akciju cenu kritumu bija arī jenas vērtības pieaugumam, kas izjauca ierasto tirdzniecības stratēģiju - aizņemties līdzekļus ar zemām procentlikmēm Japānā un ieguldīt citviet augsti ienesīgos aktīvos, piemēram, ASV tehnoloģiju uzņēmumu akcijās.

Sākas Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma periods, kura laikā divi akcionāri – AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital – piedāvās iegādāties nozīmīgu DelfinGroup akciju daļu.

Publiskā piedāvājuma perioda laikā investoriem no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas būs iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % DelfinGroup akciju ar 12,8 % atlaidi no vidējās biržas cenas pēdējo trīs mēnešu laikā. Publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Latvijas Banka trešdien, 15. maijā, apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt jūlijā (0,0088 eiro par akciju). Galīgais lēmums par plānoto dividenžu izmaksu vēl ir jāapstiprina akcionāru pilnsapulcē 2024. gada 30. maijā.

Akciju cenas Volstrītā trešdien kritās, investoriem fiksējot peļņu pirms ASV inflācijas datu publiskošanas, bet Eiropas biržās akciju cenas lielākoties pieauga.

"Izskatās, ka daži investori nolēmuši izmantot šīsnedēļas pauzi akciju tirgu kāpumā, lai izņemtu naudu no tirgus," sacīja "Trade Nation" vecākais tirgus analītiķis Deivids Morisons.

Eiropā Londonas biržas indekss kritās, bet Parīzes biržas indekss pieauga un Frankfurtes biržas indekss sasniedza jaunu biržas slēgšanas brīža rekordu.

Kriptovalūtas "bitcoin" vērtība pārsniedza 60 000 ASV dolāru, pateicoties drudžainam pieprasījumam. Šīs kriptovalūtas visu laiku augstākā vērtība 68 991 ASV dolārs tika sasniegta 2021.gada novembrī.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kritās par 0,1% līdz 38 949,02 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,2% līdz 5069,76 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,6% līdz 15 947,74 punktiem.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga pēc tam, kad Federālā rezervju sistēma (FRS) apstiprināja, ka plāno tuvākajos mēnešus pazemināt procentlikmes. Akciju cenas Eiropas biržās pārsvarā kritās.

ASV centrālā banka, kā jau bija gaidāms, trešdien izvēlējās saglabāt procentlikmes nemainīgas piekto sanāksmi pēc kārtas.

"Inflācija vēl ir pārāk augsta," preses konferencē paziņoja FRS vadītājs Džeroms Pauels.

FRS tomēr neatteicās no prognozes par procentlikmju samazināšanu trīs reizes 2024.gadā, neraugoties uz jaunākajiem inflācijas datiem, kas pārsniedza aplēses.

Šīs prognozes saglabāšana ļāva tirgum "atviegloti nopūsties", sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs. Viņš piebilda, ka investori arī apsveica Pauela vērtējumu par ekonomiku kā relatīvi spēcīgu.

FRS arī mainīja savu ekonomikas prognozi, palielinot ASV ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam no 1,4% līdz 2,1%.

Akciju cenas Eiropas biržās ceturtdien pieauga pēc pazīmēm par politiskās krīzes mazināšanos Francijā. Volstrīta bija slēgta, jo ASV bija brīvdiena - Pateicības diena. Ķīnas biržās akciju cenas kritās.

Valdot klusumam Ņujorkas tirgos, "notiek fokusēšanās uz to, kā mainīsies ASV dolāra vērtība, vai kāpums akciju tirgū paplašināsies uz Eiropu 2025.gadā, un vai procentlikmes pasaulē turpinās kristies tuvākajos mēnešos," sacīja XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Investori Eiropā turpināja fokusēties uz Franciju, kur premjerministra Mišela Barnjē tehnokrātu valdība ceturtdien pauda gatavību piekāpties parlamenta opozīcijai, lai panāktu 2025.gada budžeta apstiprināšanu un izvairītos no valdības gāšanas,

Investoru entuziasmu Eiropā ir slāpējis arī ekonomikas vājums Vācijā, kur inflācija novembrī palielinājusies līdz 2,2% salīdzinājumā ar 2% oktobrī,

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien mainījās dažādos virzienos, bet naftas cenas pieauga, karam starp Krieviju un Ukrainu radot problēmas Krievijas naftas rūpniecībā.

ASV naftas cenas pieauga par 1,6% pēc ziņām, ka jauns Ukrainas drona uzbrukums izraisījis ugunsgrēku svarīgā Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcā.

Analītiķi arī norādīja uz ģeopolitiskā saspīlējuma palielināšanos pēc uzbrukuma Piemaskavas koncertzālei, par kuru uzņēmās atbildību teroristu grupējums "Islāma valsts".

Krievijas diktators Vladimirs Putins pirmdien pirmoreiz atzina, ka šo teroraktu ar 139 bojāgājušajiem sarīkojuši "radikālie islāmisti", bet mēģināja viņus saistīt ar Ukrainu.

"Paaugstinātais saspīlējums starp Ukrainu un Krieviju ir apturējis kāpumu akciju tirgos, kas bija redzēts pagājušajā nedēļā," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Maulds.

ASV biržās ceturtdien akciju cenas kritās, savukārt Eiropas biržās tās palielinājās.

ASV dolāra vērtība ceturtdien pieauga, tirgiem gatavojoties nopietnākai ziņu plūsmai saistībā ar jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurāciju 20.janvārī.

Volstrītā šī gada pirmā tirdzniecības diena sākās ar kāpumu, kuru vēlāk nomainīja kritums, un akciju cenas dienas gaitā nedaudz samazinājās.

"Ir tāda sajūta, ka līdz pirmdienai nebūs atgriezušies visi spēlētāji. Mēs esam iestrēguši brīvdienu režīmā," sacīja "B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans.

Londonas biržā, kur preču akciju cenu kāpums kompensēja banku akciju cenu kritumu, akciju cenas dienas gaitā pieauga par 1,1%. Frankfurtes biržā tās pieauga par 0,6%, bet Parīzes biržā - par 0,2%.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga, valdot bažām par saspīlējumu Tuvajos Austrumos pēc apmēram 180 Irānas raķešu izšaušanas uz Izraēlu.

ASV un Eiropas biržās akciju cenas krasi saruka pēc šiem Irānas raķešu triecieniem, kas bija Teherānas atbilde uz tās atbalstītu kaujinieku līderu nogalināšanām Izraēlas uzbrukumos.

Lielāko daļu šo raķešu pārtvēra Izraēlas pretgaisa aizsardzība vai gaisa spēki, pirms tās sasniegtu Izraēlu, un Izraēlas armija pēc apmēram vienas stundas paziņoja, ka Irānas uzbrukums ir beidzies.

Zelta kā droša ieguldījuma cena pieauga par aptuveni 1% līdz jaunam rekordam virs 2600 ASV dolāriem par unci.

Eiropas biržās akciju cenas tirdzniecības sesijas sākumā bija pieaugušas pēc datu publiskošanas, ka gada inflācija eirozonā septembrī samazinājusies līdz 1,8% salīdzinājumā ar 2,2% augustā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada aprīļa.

Akciju cenas Eiropas biržās pirmdien pieauga, aizsardzibas sektora uzņēmumu akciju cenām palielinoties pirms neformālās Eiropas līderu sanāksmes Parīzē, kurā tika apspriesta situācija Ukrainā un Eiropas drošība. Volstrītā akciju tirdznieciba nenotika, jo ASV biržas bija slēgtas sakarā ar valsts brīvdienu - Prezidentu dienu.

ASV prezidents Donalds Tramps pagājušonedēļ pārsteidza gan Ukrainu, gan Eiropas sabiedrotos, paziņojot, ka viņam bijusi "ilga un ārkārtīgi produktīva" telefonsaruna ar Putinu, kurā viņi vienojušies "nekavējoties" sākt sarunas par Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu pret Ukrainu.

Londonas, Parīzes un Frankfurtes akciju tirgos pirmdien bija kāpums, ko nodrošināja galvenokārt aizsardzības sektora akcijas.

Lielbritānijas uzņēmuma "BAE Systems" akcijas cena pieauga par aptuveni 9%, bet Francijas aizsardzības grupas "Thales" akcijas cena kāpa par 7,5%.

Vācijas bruņojuma ražotāja "Rheinmetall" akcijas cena palielinājās par 14,3%, un Frankfurtes biržas indekss sasniedza jaunu rekordu.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, investoriem tiecoties fiksēt peļņu pēc nesen piedzīvotā akciju cenu kāpuma, kuru veicināja Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās. Pasaules naftas cenas pieauga.

Eiro vērtība pret ASV dolāru nokritās līdz viena gada zemākajam līmenim, un samazinājās arī britu mārciņas vērtība pret dolāru. ASV dolāra vērtības palielināšanos veicināja gaidas, ka Trampa tirdzniecības politika varētu saglabāt procentlikmes augstākā līmenī.

"Mums bija ievērojams kāpums. Pēc šāda kāpuma tik īsā laika periodā nav pārsteigums, ka tirgi paņēma atelpu," sacīja "B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans.

Eiropas un Āzijas vadošajos akciju tirgos bija ievērojami kritumi. Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi saruka par vairāk nekā 2%, bet Honkongas biržas indekss - par aptuveni 3%.

Ķīnas akciju cenas jau bija pakļautas spiedienam pēc vilšanās par Pekinas papildu pasākumu trūkumu ekonomikas stimulēšanai.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga, jauniem Ķīnas ekonomikas stimulēšanas pasākumiem un labai ASV mikroshēmu ražotāja "Micron" prognozei veicinot investoru optimismu.

Eirozonā visstraujāk pieauga Parīzes biržu indekss, ko pārsvarā nodrošināja no Ķīnas patērētājiem atkarīgo luksusa preču ražotāju akcijas.

Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" sasniedza jaunu rekordu, bet pieauga arī indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Nasdaq Composite".

Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins un citas augstākās amatpersonas ceturtdien atzina, ka pasaules otrajai lielākajai ekonomikai jārisina jaunas problēmas, un solīja atrisināt ilgstošo krīzi mājokļu sektorā un veicināt darbavietu radīšanu.

"Pēc mēnešiem ilgām tirgus gaidām Ķīnas varas iestādes beidzot atzīst, ka jāveic ievērojams darbs, lai uzlabotu pasaules otrās lielākās ekonomikas stāvokli," sacīja "Tickmill Group" tirgus stratēģis Patriks Manelijs.

Pirmdien, 3. jūnijā, noslēdzas akcionāriem piederošo Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma DelfinGroup akciju publiskais piedāvājums, kurā investoriem no Baltijas valstīm ir iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % uzņēmuma akciju, maksājot 1,09 eiro par vienu akciju.

Šis DelfinGroup akcionāru publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Saskaņā ar Latvijas Bankas apstiprinātajiem publiskā piedāvājuma prospektiem DelfinGroup lielāko akcionāru piedāvātā cena ir 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā vienas akcijas vidējā apjoma svērtā biržas cena pēdējo trīs pilno kalendāro mēnešu laikā.

Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada 14. jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau 14. jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt 12. jūlijā (0,0088 eiro par akciju).

Pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma pazemināt procentlikmes Eiropas biržās akciju cenas ceturtdien piedzīvoja kāpumu, un arī Volstrītā akciju cenas pieauga.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta par 0,25 procentpunktiem līdz 3,5%. Noguldījumu iespējas likme ir procentlikme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

ECB padomes sēdē tika arī nolemts galveno refinansēšanas operāciju likmi pazemināt par 0,6 procentpunktiem līdz 3,65% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi - par 0,6 procentpunktiem līdz 3,9%. Jaunās likmes stāsies spēkā 18.septembrī.

Iepriekšējā ECB padomes sanāksmē jūlijā likmes netika mainītas, taču pirms tam sanāksmē jūnijā visas trīs likmes tika samazinātas par 0,25 procentpunktiem.

ECB vēstījums šodien, iespējams, nebija tik pielaidīgs, kā gaidīts, taču finanšu tirgos ceturtdien tas, šķiet, netika uztverts," sacīja tirdzniecības platformas XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, Ķīnai, Meksikai un Kanādai atbildot uz ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktiem muitas tarifiem un pieaugot bažām, ka Eiropas Savienība var kļūt par nākamo mērķi Trampa tirdzniecības karā.

Volstrītā akciju cenas saruka otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

Eiropas akciju tirgos bija krass kritums bažās, ka tirdzniecības karš tā ieilgšanas gadījumā var smagi skart pasaules ekonomiku.

Frankfurtes biržas indekss samazinājās par 3,5%, kas ir straujākais kritums gandrīz trīs gadu laikā. Parīzes biržas indekss kritās par 1,9%, bet Londonas biržas indekss - par 1,3%.

No Volstrītas indeksā "Standard & Poor's 500" pārstāvētajām 11 rūpniecības nozarēm 10 bija kritums, bet tehnoloģiju nozarē akciju cenas maz mainījās.

No Volstrītas indeksā "Dow Jones Industrial Average" pārstāvētajiem uzņēmumiem visstraujāk saruka "Boeing" akcijas cena - par 6,6%, 3M akcijas cena - par aptuveni 5%, un "American Express" akcijas cena - par 4,1%.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pieauga, investoriem reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa solījumu samazināt uzņēmumu nodokļus.

Tramps, ceturtdien attālināti uzrunājot Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) dalībniekus Davosā, mudināja pazemināt procentlikmes un solīja samazināt nodokļus kompānijām, kas investē Savienotajās Valstīs, bet pacelt muitas tarifus tām, kas to nedara.

Tramps arī aicināja Saūda Arābiju un OPEC pazemināt naftas cenas, un šis aicinājums veicināja jēlnaftas cenu krišanos.

Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" tirdzniecības sesijas sākumā kritās, bet vēlāk pieauga un noslēdza sesiju 6118,71 punkta līmenī, kas ir jauns rekords.

"Noteikti visi saprot vēstījumu par tarifiem, un tagad mēs dzirdam vairāk par nodokļu stimuliem," sacīja "Cresset Capital" analītiķis Džeks Ablins.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pieauga, bet naftas cenas kritās, mazinoties bažām par Tuvo Austrumu krīzi.Tirgus dalībnieki gaida ASV inflācijas datu un uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanu šonedēļ.

Eiropas biržu indeksi pieauga, un visstraujākais kāpums bija Londonas biržas indeksam FTSE 100, kas pieauga par 1,6% līdz 8023,87 punktiem, kas ir jauns biržas slēgšanas brīža rekords.

Londonas biržas indeksa kāpumu veicināja arī britu mārciņas vērtības samazināšanās, jo ir gaidāms, ka Anglijas Banka drīz samazinās procentlikmes.

"Nedēļa sākas ar akciju cenu atvieglojuma kāpumu pēc mierīgas nedēļas nogales uz ģeopolitiskās skatuves," atzīmēja "Swissquote Bank" vecākā analītiķe Ipeka Ozkardeskaja.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,7% līdz 38 239,98 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,9% līdz 5010,60 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,1% līdz 15 451,31 punktam.

Akciju un naftas cenas pasaules biržās otrdien pieauga pēc tam, kad Ķīnas centrālā banka paziņoja par jauniem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem.

Ķīnas centrālā banka paziņoja, ka samazinās vairākas procentlikmes, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, kā arī patēriņu un investīcijas. Banka norādīja, ka tiks samazinātas rezervju prasības, kas nosaka to, cik daudz naudas bankām jātur rezervē. Tādējādi finanšu tirgū ilgtermiņa likviditātē tiks iepludināts aptuveni triljons juaņu (127,4 miljardi eiro).

Pekinas paziņojums palīdzēja Volstrītas investoriem ignorēt vājos ASV patērētāju pārliecības datus.

Pēc lieliem akciju cenu kāpumiem Honkongas un Šanhajas biržās pieauga arī akciju cenas Volstrītā. Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" sasniedza jaunus rekordus, un palielinājās arī indekss "Nasdaq Composite".