Jaunākais izdevums

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pieauga, zelta cena sasniedza jaunu rekordu, bet ASV dolāra vērtība samazinājās, investoriem reaģējot uz jauniem pavērsieniem ASV prezidenta Donalda Trampa tirdzniecības karā.

Tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenas pārsvarā palielinājās pēc Trampa administrācijas pagājušās nedēļas paziņojuma par jauno ievedmuitas tarifu neattiecināšanu uz viedtālruņiem, klēpjdatoriem, pusvadītājiem un citām elektroniskām ierīcēm un to sastāvdaļām.

Tramps nedēļas nogalē tomēr izteicās, ka šis atbrīvojums no tarifiem būs tikai uz laiku.

Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" dienas vidū kritās, bet noslēdza tirdzniecības dienu ar kāpumu par 0,8%.

"Vašingtonas daļēja atkāpšanās no stingrā tarifu režīma - konkrēti, vairāku tehnoloģiju preču pagaidu atbrīvojums no smagajām importa nodevām - ir uz brīdi mazinājusi bailes par vispārēju tirdzniecības karu," sacīja "City Index" un "Forex.com" analītiķis Favads Razakzada.

Pēc Trampa izteikumiem nedēļas nogalē "ASV dolārs palika pakļauts spiedienam, notiekošajam tirdzniecības saspīlējumam samazinot tā pievilcību", sacīja finanšu pakalpojumu platformas "Trade Nation" analītiķis Deivids Morisons.

Zelta kā droša investīciju subjekta cena sasniedza jaunu rekordu - 3245,75 ASV dolārus par unci.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,8% līdz 40 524,79 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,8% līdz 5405,97 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,6% līdz 16 831,48 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par 2,1% līdz 8134,34 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 kāpa par 2,4% līdz 7273,12 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX palielinājās par 2,9% līdz 20 954,83 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien pieauga par 0,1% līdz 61,53 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 0,2% līdz 64,88 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena pirmdien pieauga par 3,1% līdz 34,50 eiro par megavatstundu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien pieauga no 1,1355 līdz 1,1356 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,3087 līdz 1,3189 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu kritās no 143,54 līdz 143,09 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu samazinājās no 86,83 līdz 86,08 pensiem par eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, un arī naftas cenas turpināja sarukt pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps saglabāja stingru nostāju attiecībā uz ieviestajiem muitas tarifiem.

Trīs galvenie ASV akciju indeksi, pirmdien sākoties tirdzniecībai ASV biržās, samazinājās par vairāk nekā trim procentiem.

Tālākās tirdzniecības sesijas gaitā akciju cenas svārstījās, un indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" noslēdza dienu ar nelielu kritumu, bet indekss indekss "Nasdaq Composite" nedaudz palielinājās.

Akciju cenas viskrasāk kritās Honkongas biržā, kuras indekss samazinājās par 13,2%, demonstrējot straujāko vienas dienas kritumu gandrīz 30 gadu laikā.

Taibejas biržā pirmdien bija visstraujākais kritums tās vēsturē, biržas indeksam samazinoties par 9,7%. Tokijas biržas indekss saruka par 7,8%, bet Šanhajas biržas indekss kritās par 7,3%.

Investors

Akciju un naftas cenas pasaules biržās krītas, ASV dolāra vērtība samazinās

LETA/AFP,04.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju un naftas cenas pasaules biržās ceturtdien kritās un ASV dolāra vērtība samazinājās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa trešdienas paziņojuma par muitas tarifu noteikšanu ārvalstu preču importam.

ASV dolāra vērtība pret eiro samazinājās par 2,6%, kas bija straujākais vienas dienas kritums 10 gadu laikā. Tā ievērojami kritās arī pret Japānas jenu un britu mārciņu.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" saruka par 6,0%, bet indeksa "Standard & Poor's 500" kritums par 4,8% bija straujākais kopš 2020.gada.

"Gan akciju cenu, gan ASV dolāra vērtības vienlaicīgais kritums daudz pasaka par investoru uzticēšanos Trampa tirdzniecības politikai," sacīja "City Index" un "FOREX.com" analītiķis Favads Razakzada.

Apģērba ražošanas uzņēmumu, kas izmanto lētu darbaspēku fabrikās ārvalstīs, akciju cenas krasi saruka. "Nike" akcijas cena kritās par vairāk nekā 11%, bet "Gap" akcijas cena - par vairāk nekā 20%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā pieauga pēc ASV prezidenta Donalda Trampa nedēļas nogalē pieņemtā lēmuma atlikt 50% muitas tarifa ieviešanu importam no Eiropas Savienības (ES) līdz 9.jūlijam, lai dotu laiku sarunām.

Tirdzniecība Volstrītā otrdien atsākās pēc Piemiņas dienas brīvdienas, kuras laikā pirmdien ASV biržas bija slēgtas. Visi galvenie ASV biržu indeksi otrdien pieauga.

Eiropā Frankfurtes biržas indekss sasniedza jaunu rekordu, pieauga arī Londonas biržas indekss, bet Parīzes biržas indeksam bija niecīgs kritums.

"Lielbritānijas un ASV investori atgriezās no garās nedēļas nogales brašā solī, pateicoties [Trampa] pēkšņajam lēmumu atlikt augstāku tarifu ieviešanu ES," sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas IG galvenais tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

Analītiķi arī atzīmēja pārsteidzoši labu ASV patērētāju pārliecības palielināšanos un ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīguma samazināšanos.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pārsvarā pieauga, bet Eiropas biržās kritās pēc nedēļas nogalē panāktās Eiropas Savienības (ES) un ASV tirdzniecības vienošanās. ASV dolāra vērtība pieauga.

Frankfurtes biržas indekss krasi samazinājās, krītoties Vācijas autobūvnieku "Volkswagen", BMW un "Porsche" akciju cenām. Kritās arī Parīzes biržas indekss un ārpus ES esošās Londonas biržas indekss.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās.

ASV finanšu tirgus "klusā" reakcija bija saprotama, ņemot vērā šonedēļ gaidāmās ekonomiskās ziņas, kas var radīt izmaiņas tirgū, sacīja "Edward Jones" vecālaos globālais stratēģis Andželo Kurkafass.

Lai gan Brisele aizstāvēja panākto tirdzniecības vienošanos kā "labāku nekā tirdzniecības karš ar Savienotajām Valstīm", vairākas ES valstis pauda neapmierinātību ar to.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās un ASV dolāra vērtība samazinājās, atjaunojoties bažām par ASV prezidenta Donalda Trampa tirdzniecības karu ietekmi uz ekonomiku. Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

Galvenie ASV biržu indeksi visu dienu samazinājās, izraisot vilšanos tirgū, kura dalībnieki bija cerējuši uz trešdien piedzīvotā kāpuma turpināšanos.

"Vēl ir daudz bažu," sacīja "Ventura Wealth Management" analītiķis Toms Keihils, kurš raksturoja tirgos valdošās neskaidrības līmeni kā "gandrīz bez precedenta manā 30 gadu karjerā".

Investori ceturtdien apjēdza, ka ar Trampa lēmumu uz 90 dienām atlikt paaugstināto muitas tarifu ieviešanu "nepietiek, lai cilvēki atgrieztos šajā tirgū", sacīja "TradeMas Securities" analītiķis Pīters Tučmens.

"Vēl arvien nav skaidrības. Mēs vēl esam liela tirdzniecības kara ar Ķīnu vidū," sacīja Tučmens.

Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500", kas trešdien bija pieaudzis par 9,5%, ceturtdien saruka par 3,5%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā un ASV dolāra vērtība trešdien samazinājās pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela pesimistiskiem izteikumiem, kuri veicināja pusvadītāju ražotāja "Invidia" akcijas cenas tālāku krišanos.

Investori atkal bija nobažījušies pēc dažām relatīvi mierīgām tirgus dienām, kas bija sekojušas ar ASV muitas tarifiem saistītai nestabilitātei pagājušajā nedēļā.

Zelta kā droša investīciju subjekta cena pirmoreiz pakāpās virs 3300 ASV dolāriem par unci.

ASV akciju cenas kritās jau tirdzniecības sesijas sākumā, bet to kritums ievērojami padziļinājās pēc FRS vadītāja Pauela brīdinājuma, ka ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktie muitas tarifi var nostādīt FRS neapskaužamā stāvoklī, liekot izvēlēties starp inflācijas samazināšanu un bezdarbu.

Pauels sacīja, ka FRS nodarbinātības un inflācijas mērķi šobrīd lielākoties ir sabalansēti, bet FRS politikas veidotāji var saskarties ar "izaicinošu scenāriju" atkarībā no notikumu attīstības.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien lielākoties kritās, ASV prezidentam Donaldam Trampam draudot noteikt jaunus muitas tarifus preču importam, savukārt zelta cena pieauga līdz jaunam rekodam.

Investorus uztrauca arī potenciāla ASV valdības iestāžu darba apturēšana, un viņu noskaņojumu neuzlaboja Krievijas diktatora Vladimira Putina ierobežots atbalsts iespējamam pamieram Ukrainā.

Tramps ceturtdien draudēja noteikt 200% muitas tarifus vīnam, šampanietim un citiem alkoholiskajiem dzērieniem no Francijas un citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, ņemot vērā bloka iecerētos tarifus viskija importam no Savienotajām Valstīm.

ES iecerētie tarifi viskija importam no ASV ir daļa no bloka plānotās reakcijas uz ASV noteiktajiem muitas tarifiem tērauda un alumīnija importam.

"Prezidenta Trampa draudi par jauniem tarifiem, šoreiz par 200% tarifu alkoholiskajiem dzērieniem no ES, ir noveduši pie globālās akciju izpārdošanas atsākšanās," sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas IG analītiķis Aksels Rudolfs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā trešdien pārsvarā kritās, un samazinājās arī ASV dolāra vērtība, investoriem bažījoties par ASV Kongresā apsvērtu nodokļu samazināšanas likumprojektu, kas var palielināt ASV budžeta deficītu.

ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīgums tuvojās 4,6%, kas ir tā augstākais līmenis kopš februāra. Tikmēr ASV prezidents Donalds Tramps mēģināja panākt Pārstāvju palātas republikāņu vienotu atbalstu likumprojektam, kas paredz samazināt nodokļus un federālos izdevumus.

Galvenie ASV biržu indeksi samazinājās par vismaz 1,4%.

"Investori kļūst satraukti par Trampa nodokļu likumrojektu, kas tiek virzīts Kongresā un kas nevis samazinās [valsts] parādu, bet faktiski to palielinās," sacīja "CFRA Research" analītiķis Sems Stovols.

Kriptovalūtas "Bitcoin" kurss pieauga līdz 109 499,76 ASV dolāriem, pārsniedzot iepriekšējo rekordu, kas tika uzstādīts 20.janvārī, kad amatā stājās jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga, bet Eiropas biržās kritās, ko veicināja Francijas banku akciju cenu samazināšanās investoru bažās par jaunu politisko krīzi Francijā.

Parīzes akciju tirgus kritās un Francijas aizņemšanās izmaksas pieauga bažās, ka Francijas mazākuma valdība var tikt gāzta pēc premjerministrs Fransuā Beirū paziņojuma, ka viņa valdība 8.septembrī pieprasīs uzticības balsojumu, cenšoties gūt parlamenta atbalstu iecerētajiem taupības pasākumiem, lai mazinātu strauji pieaugošo valsts parādu.

"[Fiskālo] refomu atlikšana vai atmešana padarīs parāda situāciju vēl neaizsargātāku un nomāks ekonomiku," sacīja "Saxo Markets" Lielbritānijas investoru stratēģis Nīls Vilsons.

Francijas bankas "BNP Paribas" akcijas cena kritās par aptuveni 4%, bet "Societe Generale" akcijas cena saruka par vairāk nekā 6%.

"Tagad jautājums ir, vai tas attīstīsies par plašāku ietekmi uz Eiropas aktīviem, vai paliks tīri Francijas lieta," sacīja "StoneX" tirgus analītiķis Favads Razakzada.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, Ķīnai, Meksikai un Kanādai atbildot uz ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktiem muitas tarifiem un pieaugot bažām, ka Eiropas Savienība var kļūt par nākamo mērķi Trampa tirdzniecības karā.

Volstrītā akciju cenas saruka otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

Eiropas akciju tirgos bija krass kritums bažās, ka tirdzniecības karš tā ieilgšanas gadījumā var smagi skart pasaules ekonomiku.

Frankfurtes biržas indekss samazinājās par 3,5%, kas ir straujākais kritums gandrīz trīs gadu laikā. Parīzes biržas indekss kritās par 1,9%, bet Londonas biržas indekss - par 1,3%.

No Volstrītas indeksā "Standard & Poor's 500" pārstāvētajām 11 rūpniecības nozarēm 10 bija kritums, bet tehnoloģiju nozarē akciju cenas maz mainījās.

No Volstrītas indeksā "Dow Jones Industrial Average" pārstāvētajiem uzņēmumiem visstraujāk saruka "Boeing" akcijas cena - par 6,6%, 3M akcijas cena - par aptuveni 5%, un "American Express" akcijas cena - par 4,1%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās, bet Eiropas biržās pieauga, investoriem sākot novirzīt uzmanību no tirdzniecības vienošanām uz kompāniju darbības rezultātiem, kuru publiskošana gaidāma šonedēļ.

Āzijā Šanhajas biržā akciju cenas pieauga, bet Honkongas un Tokijas biržās tās kritās.

Investori turpināja apsvērt nedēļas nogalē panākto Eiropas Savienības (ES) un ASV tirdzniecības vienošanos, kuru daudzas Eiropas valstis uzskatīja par ASV uzvaru.

Stokholmā otro dienu turpinājās Ķīnas un ASV amatpersonu sarunas, kuru mērķis ir novērst ievērojamu muitas tarifu stāšanos spēkā 12.augustā.

ASV dolāra vērtība turpināja pieaugt, sevišķi pret eiro, un arī naftas cenas turpināja palielināties.

Eiro vērtība kritās, "investoriem jautājot, cik pozitīva ASV-ES tirdzniecības vienošanās ir Eiropas Savienībai", sacīja "Trade Nation" vecākais tirgus analītiķis Deivids Morisons.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga, pieaugot bažām par iespējamu ASV iejaukšanos Izraēlas-Irānas karā.

Investoru iepriekšējās dienas optimismu, ka šis bruņotais konflikts neizplatīsies Tuvajos Austrumos, nomainīja bažas par tālāku eskalāciju, karadarbībai turpinoties piekto dienu pēc kārtas.

"Nav nekādu pazīmju par saspīlējuma mazināšanos Tuvajos Austrumos, un tas ļoti satrauc investorus," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Maulds.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien priekšlaicīgi atstāja G7 samitu Kanādā Izraēlas-Irānas kara dēļ un sacīja, ka viņa mērķis ir šī bruņotā konflikta "reālas beigas", nevis tikai pamiers.

Tramps sociālo mediju paziņojumos pieprasīja Irānas "bezierunu padošanos" un deva mājienus par iespējamu ASV iejaukšanos, lai atbalstītu Izraēlu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās bez vienotas tendences, stājoties spēkā ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem muitas tarifiem desmitiem valstu preču importam.

"Šis tarifu jautājums vēl nomāc tirgu, kas savā ziņā pārdomā, ko tas varētu nozīmēt inflācijas ziņā un ko tas varētu nozīmēt peļņas ziņā," sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenas pieauga, pateicoties Trampa solījumam neattiecināt 100% tarifu mikroshēmām uz kompānijām, kas ievērojami investē ASV vai apņemas to darīt.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga līdz jaunam visu laiku augstākajam līmenim, bet indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" kritās.

"Apple" akcijas cena kāpa par 3,2%, turpinot pieaugt pēc "Apple" vadītāja Tima Kuka trešdien paustā solījuma par jaunām investīcijām ASV.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas otrdien kritās Volstrītā, bet pieauga Eiropas biržās, investoriem reaģējot uz labiem banku peļņas rādītājiem un sekojot notikumu attīstībai ASV-Ķīnas tirdzniecības karā.

Pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma par jauniem muitas tarifiem akciju tirgos pagājušonedēļ bija ievērojama nestabilitāte, bet pēc viņa lēmuma atlikt šo tarifu ieviešanu par 90 dienām tirgos ir atgriezusies stabilitāte, lai gan saglabājas neskaidrība par jauniem tarifiiem augsto tehnoloģiju un farmācijas precēm.

"Lai gan finanšu tirgi ir stabilizējušies (..) tas izskatās kā klusums pirms vētras," sacīja finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Trade Nation" vecākais analītiķis Deivids Morisons.

Volstrītā bija kritums pēc divās iepriekšējās tirdzniecības dienās piedzīvota kāpuma.

Runājot par tirdzniecības karu starp Vašingtonu un Pekinu, Baltā nama preses sekretāre sacīja, ka bumba ir "Ķīnas laukumā".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā trešdien pārsvarā pieauga, bet Eiropas biržās kritās, mazinoties eiforijai par ASV un Ķīnas tirdzniecības saspīlējuma deeskalāciju un tirgiem gaidot ASV ekonomikas datu publiskošanu.

Analītiķi brīdināja, ka Vašingtonai vēl jāpanāk tirdzniecības vienošanās ar dažādām valstīm, lai radītu stabilitātes sajūtu.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" palielinājās.

Tirgi gaidīja ceturtdien paredzētus ziņojumus par ASV vairumtirdzniecības cenām un mazumtirdzniecības apgrozījumu aprīlī, kā arī mazumtirdzniecības milža "Walmart" peļņas ziņojumu.

Naftas cenas, kas četras dienas bija kāpušas optimismā par pieprasījumu, trešdien kritās.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kritās par 0,2% līdz 42 051,06 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,1% līdz 5892,58 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,7% līdz 19 146,81 punktam.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien lielākoties pieauga, publiskotajiem ASV inflācijas datiem liecinot, ka ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktie muitas tarifi tos maz ietekmējuši.

Šie dati un Trampa lēmums uz vēl 90 dienām atlikt augstāku muitas tarifu Ķīnas precēm atjaunošanu iepriecināja investorus.

ASV patēriņa cenu indekss (CPI) jūlijam parādīja, ka gada inflācija saglabājusies 2,7% līmenī, lai gan analītiķi bija prognozējuši tās palielināšanos līdz 2,8%.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, un palielinājās arī indekss "Dow Jones Industrial Average".

Eiropā Londonas un Parīzes biržu indeksi pieauga, bet Frankfurtes biržas indekss kritās.

Lai gan ASV gada inflācija jūlijā bija mazāka par gaidīto, cenu palielināšanās norādīja, ka Trampa tarifi sāk ietekmēt ASV ekonomiku.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas biržās otrdien pieauga, bet Volstrītā pārsvarā kritās, investoriem piesardzīgi vērojot progresa pazīmes sarunās par kara izbeigšanu Ukrainā.

Tirgi arī gaidīja ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela šonedēļ paredzēto runu pasaules centrālo banku vadītāju sanāksmē ASV Vaiomingas štatā, jo tā varētu dot mājienus par procentlikmju pazemināšanām, kas atbalstītu pasaules lielāko ekonomiku.

Cerības uz lūzumu Ukrainā pieauga, kad ASV prezidents Donalds Tramps pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Eiropas līderiem Baltajā namā piezvanīja Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam. Zelenskis sacīja, ka ir gatavs tikties ar Putinu.

Volstrītas indeksam "Dow Jones Industrial Average" bija niecīgs pieaugums, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" samazinājās. Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās pirmdien pārsvarā kritās, investoriem gaidot ASV inflācijas datu publiskošanu, kas ļaut izteikt prognozes par procentlikmju samazināšanu, ko ilgi centies panākt ASV prezidents Donalds Tramps.

ASV mediji pimdienas pēcpusdienā ziņoja, ka Tramps ir parakstījis rīkojumu par augstāku muitas tarifu Ķīnas precēm atlikšanu uz vēl 90 dienām.

Investori gaidīja jaunus datus par ASV patēriņa cenu indeksu. Inflācijas samazināšanās gadījumā ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) būtu iespēja pazemināt procentlikmes.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi kritās.

Eiropā Londonas biržas indekss pieauga, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi samazinājās.

Akciju cenas Honkongas un Šanhajas biržās pieauga, bet Tokijas birža bija slēgta valsts brīvdienas dēļ.

Zelta cena, kas piektdien bija sasniegusi rekordu, pirmdien samazinājās.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 0,5% līdz 43 975,09 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,3% līdz 6373,45 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,3% līdz 21 385,40 punktiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, mazinoties tirdzniecības saspīlējumam, bet naftas cenas turpināja kristies.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" palielinājās.

Britu mārciņas vērtība samazinājās pēc tam, kad Anglijas Banka pazemināja Lielbritānijas ekonomikas izaugsmes prognozi un samazināja bāzes procentlikmi par 0,25 procentpunktiem līdz 4,5%, kas ir zemākais līmenis kopš 2023.gada vidus.

Londonas biržas indekss pieauga, ko veicināja farmācijas milža "'AstraZeneca" akcijas cenas palielināšanās par vairāk nekā 6%.

Francijas bankas "Societe Generale" akcijas cena palielinājās par vairāk nekā 13% pēc negaidīti labas peļņas.

Frankfurtes biržas indekss sasniedza jaunu rekordu pēc ziņām, ka rūpniecības pasūtījumu apjoms Vācijā decembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājies par 6,9%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums nekā prognozēts.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ceturtdien pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas biržās pēc ASV tiesas lēmuma bloķēt lielāko daļu ASV prezidenta Donalda Trampa muitas importa tarifu, analītiķiem atzīmējot, ka šis jautājums ne tuvu nav atrisināts.

ASV Federālā starptautiskās tirdzniecības tiesa trešdien atzina, ka Tramps, nosakot lielāko daļu muitas importa tarifu, pārkāpis savas pilnvaras, tādēļ tiesa likusi šos tarifus bloķēt.

Tiesa devusi Trampa administrācijai desmit dienas, lai apturētu tarifu darbību, tomēr lielākā daļa tarifu jau ir apturēti, lai, kā paziņojis Tramps, ASV varētu sarunās panākt tirdzniecības vienošanas ar valstīm, kurām šie tarifi tika noteikti.

Trampa administrācija tirdzniecības tiesas spriedumu pārsūdzēja apelācijas tiesā, kas uz laiku to apturēja.

Galvenie ASV biržu indeksi pieauga par 0,3%-0,4%, bet svarīgākie Eiropas biržu indeksi samazinājās par 0,1%-0,4%.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgajām valūtām kritās.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā pirmdien krasi pieauga, Baltajam namam norādot, ka ASV prezidents Donalds Tramps apsver mazāk bargu muitas tarifu noteikšanu nākamnedēļ, nekā iepriekš tika uzskatīts. Eiropas biržās akciju cenas kritās.

Investoru noskaņojumu pēdējās nedēļās pasliktināja bažas, ka Trampa politika var dot smagu triecienu globālajai ekonomikai.

Uzmanība tagad ir pievērsta 2.aprīlim, kurā Tramps gatavojas noteikt citām valstīm tādus muitas tarifus, kādus tās ir noteikušas ASV preču importam.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pieauga par vairāk nekā 1%, un indekss "Nasdaq Composite" palielinājās pat par 2,3%.

Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās, bet to kritums bija neliels.

Āzijas akciju tirgos cenas svārstījās. Tokijas biržā akciju cenas kritās, bet Honkongas un Šanhajas biržās - pieauga.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 1,4% līdz 42 583,32 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,8% līdz 5767,57 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 2,3% līdz 18 188,59 punktiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, investoriem pievēršot maz uzmanības ASV prezidenta Donalda Trampa draudiem par augstu muitas tarifu noteikšanu vairāku valstu precēm.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" sasniedza jaunus rekordus, un pieauga arī indekss "Dow Jones Industrial Average".

Sevišķi aktīvi palielinājās ASV aviokompāniju ""Delta", "United" un "American Airlines" akciju cenas.

Investori lielākoties ignorēja Trampa paziņojumus par tarifiem, kas skar svarīgus ASV tirdzniecības partnerus.

"Ir diezgan skaidrs, ka tirgus negrib pievērst uzmanību tarifu ziņām, kamēr šie tarifi vēl nav stājušies spēkā," sacīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks.

Londonas biržas indekss pieauga par 1,2%, sasniedzot jaunu rekordu. Tā kāpumu veicināja arī kalnrūpniecības akciju cenu palielināšanās pēc Trampa paziņojuma par 50% tarifa noteikšanu vara importam no 1.augusta.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā pieauga, Volstrītai atzinīgi reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa lēmumu mīkstināt muitas tarifus, kas skar autobūvniekus.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi pieauga par vismaz 0,6%.

Investorus "iedrošināja Trampa lēmums būt nedaudz elastīgākam (..) ar auto," sacīja "CFRA Research" analītiķis Sems Stovols, kurš prognozēja, ka akciju cenas varētu pieaugt.

Eiropā Londonas un Frankfurtes biržu indeksi pieauga, bet Parīzes biržas indekss kritās.

Zviedrijas autobūves uzņēmuma "Volvo Cars" akcijas cena saruka par aptuveni 10% pēc uzņēmuma paziņojuma, ka tas plāno samazināt izmaksas par 18 miljardiem kronu (1,6 miljardi eiro), tostarp likvidējot darbavietas, pēc būtiska peļņas krituma šī gada pirmajā ceturksnī.

Vācijas sporta preču milža "Adidas" akcijas cena kritās par 2,8% pēc uzņēmuma brīdinājuma, ka muitas tarifi palielinās tā produktu cenas ASV.

Investors

Akciju cenas Volstrītā un naftas cenas pieaug, akciju cenas Eiropas biržās krītas

LETA--AFP,10.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā un pasaules naftas cenas trešdien pieauga pēc ASV prezidenta Donalda Trampa lēmuma uz 90 dienām atlikt paaugstināto muitas tarifu ieviešanu, savukārt Eiropas biržās akciju cenas kritās.

Cenu kāpuma katalizators bija Trampa paziņojums, ka viņš uz 90 dienām atliek paaugstināto muitas tarifu ieviešanu, nosakot 10% pamatlikmi visām valstīm, izņemot Ķīnu. Viņš paziņoja, ka paaugstina muitas tarifu Ķīnas preču importam līdz 125%.

Neilgi pēc šī Trampa paziņojuma sociālajos medijos Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" strauji pieauga un noslēdza tirdzniecības dienu ar kāpumu par 7,9%. Indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 12,2%, kas bija straujākais tā vienas dienas kāpums 24 gadu laikā, bet indekss "Standard & Poor's 500" pieauga par 9,5%.

Naftas cenas pieauga par vairāk nekā 4%, un palielinājās arī ASV dolāra vērtība.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās pēc ASV mazumtirdzniecības apgrozījuma datu publiskošanas, bet Eiropas biržās akciju cenas pieauga, kāpjot luksusa preču uzņēmumu akciju cenām.

Galvenie ASV biržu indeksi daļu dienas palielinājās, bet noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

ASV mazumtirdzniecības apgrozījumam decembrī bija mazāks kāpums par prognozēto, liecina Tirdzniecības ministrijas ceturtdien publiskotie dati. Decembrī salīdzinājumā ar novembri pārdošanas apjoms pieauga par 0,4%., sasniedzot 729,2 miljardus dolāru, bet analītiķi bija prognozējuši 0,6% kāpumu.

Trešdien bija publiskoti ASV patēriņa cenu indeksa dati, kas mazināja bažas par to, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu saglabāt procentlikmes augstā līmenī.

Parīzes biržas indekss pieauga par 2,1% pēc tam, kad zīmola "Cartier" īpašnieks "Rochemont" ziņoja par rekordaugstu ceturkšņa apgrozījumu. "Rochemont" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 16%.