Akcīzes nodokļa palielināšana sekmēs degvielas «tūrismu» uz Lietuvu 

Lai arī palielinot akcīzes nodokli degvielai, var šķist, ka valsts budžetā būs papildu ieņēmumi, būtu nopietnāk jāvērtē, kā degvielas cenas palielināšana uz nodokļu rēķina ietekmēs izmaksu palielināšanos dažādos uzņēmējdarbības sektoros un kā tas ietekmēs valsts konkurētspēju starptautiskā līmenī.

Arnis Andrianovs - «Virši» pārdošanas daļas vadītājs, 05.8.2019

Publicitātes foto

Esošais projekts par akcīzes likmju pieaugumu paredz, ka benzīna cena no 2020. gada nodokļa ietekmē palielinātos par 3,3 centiem, dīzeļdegvielas cena par 4,2 centiem, bet degvielas cena, kura paredzēta lauksaimniecības transportam, par 0,6 centiem litrā. Auto gāzes cena palielinātos par 4,1 centiem kilogramā.

Pēc «Virši» aprēķiniem tas nozīmē, ka gadā privātpersonas un juridiskās personas, kas ikdienā iegādājas benzīnu, papildu valsts budžetā iemaksās 7 miljonus eiro. Dīzeļdegviela veido 73% no kopējā tirgus apjoma jeb nedaudz vairāk kā vienu miljardu litrus, tāpēc akcīzes nodokļa palielināšana iedzīvotājiem un komerctransportam tādā pašā laika periodā izmaksās papildu 45 miljonus eiro. Lauksaimnieki uz nodokļa rēķina valsts budžetā papildus iemaksās apmēram 1 miljonu eiro gadā, savukārt par auto gāzi valsts budžets var rēķināties ar papildu 2 miljoniem eiro ieņēmumu.

Degvielas cenu pieaugums, palielinoties akcīzes nodoklim, būtiski ietekmēs dažādus uzņēmējdarbības sektorus, tāpēc būtu rūpīgi jāizvērtē, vai no tā necietīs Latvijas uzņēmēju kopējā konkurētspēja un ienākumi valsts budžetā no citām pozīcijām.

Papildu ienākumus valsts budžetā iegūstam arī no starptautiskajiem tranzīta pārvadājumiem – ārvalstu pārvadājumu uzņēmumi seko līdzi degvielas cenām dažādos reģionos un plāno degvielas uzpildes smagajām kravas automašīnām, balstoties uz tām. Piemēram, kad Igaunijā palielināja akcīzes nodokli degvielai 2016. gadā, tad igauņu tranzīta uzņēmumi uzpildes pārvirzīja uz Latviju un Lietuvu.

2018. gadā Latvijā, palielinot akcīzes nodokli tikai par 3 centiem, novērojām, ka Igaunijas pārvadājumu uzņēmumi strauji aizmigrēja no Latvijas uz Lietuvu. No 2020. gada degviela uz akcīzes rēķina Latvijā būs par 7 centiem dārgāka nekā Lietuvā un Polijā, kas būtībā nozīmē to, ka ne tikai ārvalstu, bet arī Latvijas tranzīta uzņēmumi dos priekšroku šīm valstīm, un degvielas uzpildes Latvijā vairs nebūs interesantas starptautiskā līmenī. Turklāt tik būtiska likmes atšķirība sekmēs degvielas «tūrisma» attīstību Lietuvas virzienā. Piemēri nav tālu jāmeklē – šobrīd notiek ne tikai «alkohola» tūrisms uz Latviju, bet arī, paaugstinot likmes akcīzes nodoklim degvielai, veicināsim Latvijas iedzīvotāju degvielas «tūrismu» Lietuvas virzienā.

Igaunijas pieredze arī rāda, ka akcīzes kāpuma rezultātā kaimiņi zaudēja aptuveni 12% dīzeļdegvielas apjomu. Ja arī Latvija zaudēs 12%, tie būs 53 miljoni eiro zaudējumi. Faktiski, palielinot akcīzes nodokli, kopējie akcīzes ieņēmumi budžetā paliks iepriekšējā līmenī, bet rezultātā visi par degvielu maksāsim dārgāk.

Tevi varētu interesēt

Autoceļu finansēšanai satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pieļauj iespēju celt akcīzes nodokli...

Pēdējos gados Latvijā būtiski audzis kopējais auto degvielu realizācijas apjoms, 2018. gadā...

Patērētāju izvēles kritēriji par labu vienam vai citam degvielas tirgotājam atšķiras. Kādam...

Gadu desmitiem Eiropas Savienības valdības dīzeļdegvielai ir piemērojušas mazāku akcīzes nodokli...

Degvielas cenas, to kāpumi un kritumi ir bijis viens no apspriestākajiem tematiem...

Nepalaid garām

Ja valsts eksperts apgalvo, ka šķeldu ceļa uzturēšana izmaksās 10 miljonus nākamo...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

Igauņi pirmie pārgāja uz dabasgāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā un Tallinā gandrīz...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Šogad beidzot var teikt, ka komercīpašumu tirgus atdzīvojas. Vairāki ilgi gaidīti projekti tiek...

Darbaspēka trūkums ir viena no aktuālākajām problēmām, ar ko saskaras visi uzņēmēji,...

Jaunā dzīvojamo telpu īres likuma nozīmīgākie mērķi ir līdzsvarot izīrētāju un īrnieku...

Konkurētspēja teju vienmēr sākas ar ikdienišķiem, šķietami «nelieliem» lēmumiem....

Pēdējā laikā dažādos līmeņos plaši tiek diskutēts par to, kā sekmēt Latvijas...

Mūsdienās, neatkarīgi no izvēlētās profesijas, ir vērts apgūt programmēšanu. Tā attīsta...

Jaunie piedāvājumi elektroenerģijas Obligātā iepirkuma sistēmas pilnveidošanai parāda, ka...

Šīs lielās kompānijas apzīmē kā TechGiants – tehnoloģiju milži. ASV kompānijas Google,...

Viens no globālās ekonomikas bremzēšanās iemesliem ir bijusi visaptveroša rūpniecības izaugsmes...

Pagājušā gada beigās un šī gada sākumā mediju telpā un sabiedrībā sākās...