2024. gadā “Akropolis Group” piecus pārvaldītos iepirkšanās un izklaides centrus Lietuvā un Latvijā apmeklēja vairāk nekā 44 miljoni cilvēku, nomnieku apgrozījums pārsniedza 1,2 miljardus eiro, tika atvērti vairāk nekā 130 jauni un atjaunoti veikali, bet “Akropolis Group” konsolidētā EBITDA sasniedza 87,8 miljonus eiro.

“Mūsu mērķis ir panākt, lai “Akropolis” centri arī turpmāk ilgtermiņā būtu pievilcīgi iepirkšanās un izklaides centri gan apmeklētājiem, gan nomniekiem. Pērn mēs koncentrējāmies uz iepirkšanās centru renovēšanu un attīstību, kā arī uz jaunu un atjaunotu veikalu atvēršanu. Mēs nepārtraukti ieguldām infrastruktūrā, jaunās partnerībās un ilgtspējīgos risinājumos. Neraugoties uz intensīvo pārmaiņu ieviešanas procesu, apmeklētāju plūsma iepirkšanās centros 2024. gadā saglabājās stabila, savukārt nomnieku apgrozījums piedzīvoja mērenu pieaugumu un pirmo reizi grupas darbības vēsturē pārsniedza 1,2 miljardu eiro slieksni. Arī 2025. gadā turpināsim iesāktos projektus un piedāvāsim apmeklētājiem jaunu zīmolu veikalus un pakalpojumu sniegšanas vietas, lai stiprinātu “Akropolis” līderpozīcijas,” komentē “Akropolis Group” ģenerāldirektore Gabriele Sapona (Gabrielė Sapon).

Baltijas lieljaudas elektroauto uzlādes tīkls “Ignitis ON” vienojies par elektroauto uzlādes staciju izbūvi pie iepirkšanās centriem “Akropole Rīga” un “Akropole Alfa”.

Tiks attīstīti divi plaši elektroauto uzlādes centri ar kopumā 80 uzlādes punktiem.

Sadarbības projekts tiks īstenots divās kārtās. Līdz 2026. gada otrajai pusei katrā no “Akropole” iepirkšanās centriem tiks uzstādīti 20 ultra ātrās uzlādes punkti, savukārt nākamajā attīstības posmā – līdz 2029. gadam – vēl papildus 20 uzlādes punkti katrā lokācijā. Visi uzlādes punkti būs ar ultra ātro līdzstrāvas (DC) jaudu, vienam uzlādes punktam nodrošinot līdz pat 240kW jaudu.

“Redzam, ka Latvijā arvien vairāk ģimenes un uzņēmumi izvēlas videi draudzīgāku transportu. Piemēram, šī gada pirmajā ceturksnī jauno plug-in hibrīdu reģistrācijas trīskāršojušās, bet lietoto elektroauto skaits vairāk nekā dubultojies,” norāda Kristaps Muzikants, “Ignitis Latvija” izpilddirektors.

Vision Express tirdzniecības centrā Akropole Alfa atklājis savu līdz šim lielāko veikalu Latvijā un Baltijā, informē uzņēmums.

Jaunais Vision Express veikals ir 300 m² plašs un aprīkots ar trīs redzes pārbaudes kabinetiem, dzirdes pārbaudes kabinetu un laboratoriju.

“Šis veikals ir nozīmīgs solis mūsu attīstībā,” saka Vision Express izpilddirektors Toms Dzenis. “Mums ir patiess prieks izveidot Vision Express Redzes un Dzirdes aprūpes centru Akropole Alfa iepirkšanās centrā. Šī veikala investīcijas pārsniedz 300 tūkstošus eiro.”

Latvijā šobrīd darbojas 15 Vision Express veikali, no kuriem 9 atrodas Rīgā, bet pārējie – Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī, Jūrmalā, Jelgavā un Rēzeknē. Lietuvā attīstīti 12 veikali. Vision Express Latvijā darbojas kopš 1991. gada.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” uzstādījis jau vairāk nekā 100 specializētus iekštelpu sakaru risinājumus visā Latvijā – šogad tie ieviesti Kuldīgas slimnīcā, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, “BTA Daugavas vieglatlētikas manēžā” un citviet. “Bite Latvija” Radiotīkla departamenta vadītājs Aleksandrs Beļajevs norāda, ka šobrīd arvien vairāk projektu attīstītāju jau būvniecības sākotnējā posmā vēršas pie pakalpojuma sniedzēja, apzinoties objektīvus apstākļus, kas ēkā var ierobežot tīkla kvalitāti, un nākotnē tie lielākoties tiks aprīkoti ar 5G tehnoloģiju, vēl vairāk uzlabojot lietotāju pieredzi.

Iekštelpu sakaru risinājumi, tai skaitā bāzes stacijas un signāla pastiprinātāji, risina tīkla kvalitātes izaicinājumus, kas saistīti ar specifiskām ēku konstrukcijām, kā arī lielu cilvēku plūsmu, nodrošinot stabilu un augstas kvalitātes mobilo sakaru pārklājumu vietās, kur tas varētu būt nepietiekams.

Šogad “Bite Latvija” uzstādījis iekštelpu sakaru risinājumus “BTA Daugavas vieglatlētikas manēžā”, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, tirdzniecības namā “Kurši”, “Komandu sporta spēļu hallē” Rīgā, Kuldīgas slimnīcā, kā arī vairākos mazumtirdzniecības veikalos “Lidl” visā Latvijā. Tikmēr “Bite Latvija” birojā Rēzeknē uzstādīts iekštelpu sakaru risinājums 5G režīmā, kas nodrošina ātrgaitas datu pārraidi un mobilo savienojumu iekštelpās.

Arvien biežāk būvniecības projektos Latvijā tiek plānoti iekštelpu sakaru risinājumi, tostarp bāzes stacijas un signāla pastiprinātāji, lai nodrošinātu augstu mobilo sakaru kvalitāti ēkās.

Kā norāda elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” Radiotīkla nodaļas vadītājs Aleksandrs Beļajevs, ja līdz šim iekštelpu sakaru risinājumu uzstādīšana galvenokārt bija mobilo sakaru operatora iniciatīva, šobrīd arvien vairāk projektu attīstītāju jau būvniecības sākotnējā posmā vēršas pie pakalpojuma sniedzēja, apzinoties objektīvus apstākļus, kas ēkā var ierobežot tīkla kvalitāti. Līdz šim “Bite Latvija” ir uzstādījusi jau 100 iekštelpu sakaru instalācijas, kas nodrošina stabilu un augstas kvalitātes mobilo sakaru pārklājumu dažādās vietās – biroju ēkās, ražotnēs, kā arī publiskās vietās, piemēram, lidostā, muzejos, pilsētu laukumos, tirdzniecības centros, skolās, sporta hallēs, medicīnas iestādēs, koncertzālēs un citur.

KFC turpina izaugsmi Baltijas valstīs, atverot savu 30. restorānu Rīgā, Krasta ielā.

Jaunā vieta ir jau astotais KFC restorāns Latvijā un otrais valstī ar drive–through jeb auto apkalpošanas iespēju. Restorāna telpas un apkalpošanas risinājumi ir pielāgoti gan maltītēm uz vietas, gan pasūtījumiem līdzņemšanai.

“Mēs esam gandarīti sasniegt šo nozīmīgo attīstības posmu – atklāt 30. KFC restorānu Baltijā. Rīga turpina demonstrēt augstu klientu pieprasījumu, un Krasta iela ir stratēģiski svarīga lokācija, kas ļauj mums būt vēl tuvāk saviem viesiem,” norāda KFC Baltics (APL Fresh Food) izpilddirektors un valdes loceklis Deniss Tarasovs.

Deniss Tarasovs uzsver, ka KFC attīstība reģionā balstās ilgtermiņa pieejā, koncentrējoties uz paplašināšanos, rūpīgi izvēlētām lokācijām un restorāniem, kas spēj efektīvi apkalpot lielu viesu skaitu.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Rīgā, tirdzniecības centra „Akropole Alfa” atklāts jau otrais kosmētikas un labsajūtas zīmolu produktu importētāja un izplatītāja Baltijas valstīs „Tradehouse” veikals.

Uzņēmums piedāvā vairāk nekā 100 000 skaistuma produktus no 800 skaistumkopšanas zīmoliem,

“Lēmums atvērt otro veikalu tieši tirdzniecības centrā “AkropoleAlfa” tika pieņemts, ņemot vērā tā stratēģiski ērto lokāciju – tas ļaus mums būt tuvāk klientiem, kas dzīvo vai strādā Rīgas otrā pusē”, stāsta Laura Kuldkepp, „Tradehouse” izpilddirektore. Līdz šim Tradehouse fiziski bija pieejams tikai iepirkšanās centrā “Olimpia”, Pārdaugavā.

Uzņēmums šobrīd līdz ar otrā veikala atvēršanu nodrošina 15 jaunas darba vietas.

"Tradehouse" veikals piedāvā tādus kosmētikas zīmolus, kas nav sastopami citviet galvaspilsētā, piemēram, uzņēmums ir Baltijas valstīs vienīgais oficiālais “Sigma Beauty” un „Jane Iredale” importētājs. Tāpat veikalā ir nopērkami produkti no zīmoliem “Diva”, “Geske” un “Stylpro”, „Frudia”, „Inebrya”, "Alter Ego Italy", "Ofra”, daudzu kosmētikas pazinēju iemīļotais „Art Deco” un matu kopšanas kosmētikas zīmols CHI, kā arī citu zīmolu produktu.

Foto: visioncenter.lv

Brilles ir viens no populārākajiem redzes korekcijas līdzekļiem, ko visā pasaulē lieto vairāk nekā 4 miljardi iedzīvotāju. Brillēm mūsdienu cilvēka dzīvē ir nozīmīga loma, jo tās ne tikai nodrošina skaidru redzi, bet aizsargā acis no kaitīgā UV starojuma un ierīču izstarotās zilās gaismas, vienlaikus kalpojot par gaumīgu aksesuāru. Pateicoties mūsdienu tehnoloģiskajiem risinājumiem, ir iespējama mūsdienīgu un individualizētu briļļu lēcu izgatavošana. Raksta turpinājumā noskaidro, kādas brilles redzes uzlabošanai piedāvā pasaulē atpazīstamais ZEISS zīmols!

Baltijas vadošais redzes aprūpes un optikas preču mazumtirgotājs "OC VISION" 2025. gadu noslēdz ar ievērojamu izaugsmi, ko apliecina veiksmīga obligāciju emisija kapitāla tirgū, pārliecinoši finanšu rādītāji un vērienīga veikalu tīklu modernizācija. "OC VISION" šogad būtiski transformējis Latvijas optikas nozari.

“Aizvadītais gads mums ir bijis stratēģisku lēmumu un pārliecinošas izaugsmes laiks. Veiksmīga obligāciju emisija un vērienīgas investīcijas redzes un dzirdes centru tīkla attīstībā un digitalizācijā ir ļāvušas ne tikai nostiprināt mūsu pozīcijas tirgū, bet arī pacelt redzes un dzirdes korekcijas nozares standartus jaunā līmenī. Mēs investējam innovācijās, kas ilgtermiņā veicina visas nozares attīstību un uzlabo klientu pieredzi, jo ticam, ka uzņēmuma ilgtspēja balstās spējā nepārtraukti pilnveidoties un sniegt labāko mūsu klientiem un sadarbības partneriem. Paveiktais ir kā garantija stabilai izaugsmei arī nākotnē!” – Toms Dzenis, "OC VISION" valdes loceklis

Latvijas uzņēmējdarbības vide pēdējos gados ir piedzīvojusi būtiskas un dinamiskas izmaiņas. Uzņēmēji arvien biežāk meklē jaunus veidus, kā finansēt sava biznesa attīstību, un tradicionālais banku kredīts vairs nav vienīgā iespēja. Kapitāla tirgus finanšu instrumenti, īpaši obligāciju emisijas, piedāvā daudzsološas alternatīvas uzņēmumiem, kuri vēlas diversificēt finansējuma avotus un izmantot jaunas izaugsmes iespējas.

“Obligācijas uzņēmumu vidū kļūst populārākas, ko veicina vairāki faktori – banku piesardzīgā kreditēšanas aktivitāte un strauji augošs investoru pieprasījums par vietējo uzņēmumu obligācijām. Latvijas uzņēmumu vidū nostiprinās pārliecība, ka obligācijas var būt reāla finansējuma alternatīva. To veicina citu uzņēmumu veiksmīgā pieredze un pieaugošā finanšu pratība uzņēmumu un investoru vidū. Būtiski pieaugusi arī vietējo uzņēmumu informētība un izpratne par obligācijām kā finansējuma avotu”, uzsver Kristiāna Janvare, Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja.

Kas ir obligāciju emisija

Obligāciju emisija ir finanšu instruments, kas ļauj uzņēmumam piesaistīt kapitālu, emitējot obligācijas jeb parādzīmes, ko iegādājas investori. Tas ir viens no stabilākajiem uzņēmuma finansējuma veidiem, jo tiek noteikti konkrēti procenti un atmaksas termiņi. Kad obligāciju termiņš beidzas, uzņēmums atgriež aizdoto naudas summu (obligāciju nominālvērtību) un veic procentu maksājumus. Obligācijas ļauj plānot un prognozēt savu finansiālo nākotni ilgtermiņā, tādējādi palīdzot novērst riskus un izvairīties no neparedzamām izmaiņām procentu likmēs, , kas pastāv īstermiņa banku aizdevumu gadījumos u.c.

Bagātākais cilvēks Lietuvā ir aviācijas nozares uzņēmējs Ģedimins Žiemelis, liecina žurnāla "Top" izveidotais 500 bagātāko valsts iedzīvotāju saraksts.

Kā liecina izdevuma apkopotā informācija, aviācijas uzņēmumu grupas "Avia Solutions Group" valdes priekšsēdētāja Žiemeļa aktīvu vērtība sasniedz 2,8 miljardus eiro.

Otrs bagātākais cilvēks Lietuvā ir investīciju kompānijas "Willgrow" vadītājs Mindaugs Raila, kura aktīvu vērtība ir 2,4 miljardi eiro.

Ar 2,3 miljardu eiro turību trešajā vietā ierindojas Nerijus Numa, kurš kontrolē holdingu "Vilniaus prekyba" (VP). Tajā ietilpst mazumtirdzniecības tīkls "Maxima grupe", aptieku tīkls "Euroapotheca", būvniecības un mājas preču veikalu tīkls "Ermi Group", kā arī iepirkšanās un izklaides centru apsaimniekotājs "Akropolis Group".

Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts

Izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar žurnālistu un publicistu Lato Lapsu, un Lursoft...

Tālāk Lietuvas turīgāko iedzīvotāju sarakstā ir kiberdrošības uzņēmuma "Tesonet" līdzdibinātāji Toms Okmans un Eimants Sabaļausks, kuru turība sasniedz 1,2 miljardus eiro, savukārt koncerna "MG grupe" prezidenta Darjus Mockus aktīvu vērtība sasniedz 1,02 miljardus eiro.

Zinātnieka un uzņēmēja Vlada Alģirda Bumeļa, kurš kontrolē kompāniju "Biotechpharma", turība tiek lēsta 720 miljonu eiro apmērā, mazumtirdzniecības grupas "Kesko Senukai Group" prezidenta Artūra Rakauska aktīvu vērtība sasniedz 710 miljonus eiro, lietoto automašīnu tirdzniecības platformas "Openlane" īpašnieka Vitolda Tomaševska aktīvi ir 700 miljonu eiro vērti un mazumtirdzniecības tīkla "Norfos mažmena" valdes priekšsēdētāja Daiņus Dunduļa aktīvu vērtība ir 640 miljoni eiro.

Lietuvas turīgāko cilvēku saraksta 19.vietā ar 300 miljonu eiro vērtiem aktīviem ir Vilhelms Germans, kurš iesaistīts skandālā par tiesībsargājošo institūciju uzmanības lokā nonākušo finanšu tehnoloģiju kompāniju "Foxpay".

Obligācijas gan kā finansējuma piesaistes instruments uzņēmumiem, gan kā ieguldījumu instruments iegūst arvien lielāku popularitāti vietējā tirgū.

Aizvadītais 2025. gads bija kārtējais obligāciju rekorda gads – tika piesaistīts gan rekordliels finansējuma apjoms, gan sasniegts uzņēmumu skaits, kas emitēja obligācijas. Pērn Baltijas valstīs kopumā uzņēmumi emitēja obligācijas 6,68 mljrd. eiro apjomā, kas ir 2,2 reižu pieaugums pret 2024. gadu. Lauvas tiesu no šī apjoma ieņem lielu valsts uzņēmumu (piem., Latvenergo), banku (piem., Luminor, Citadele, Artea, LHV) un citu uzņēmumu (piem., Eleving Group, Akropolis) starptautiskās emisijas. Piemēram, Luminor banka emitēja trīs obligāciju emisijas kopsummā par 950 milj. eiro un Latvenergo emitēja 400 milj. eiro zaļās obligācijas, kas ir lielākā korporatīvo obligāciju emisija, ko jebkad īstenojis Latvijas uzņēmums. Līdere emitēto korporatīvo obligāciju ziņā ir Igaunija (3,68 mljrd. eiro), kas ir mājvieta daudziem uzņēmumiem, kuri emitējuši starptautiskās obligācijas. Pēc tam ir Latvija (1,53 mljrd. eiro) un Lietuva (1,47 mljrd. eiro).

Nekustamo īpašumu (turpmāk – NĪ) obligāciju tirgus pēdējos trīs gados ir piedzīvojis straujas svārstības – no aktivitātes krituma un nenoteiktības 2022. gadā līdz pakāpeniskai atkopšanās fāzei 2024. gadā. Procentu likmju stabilizēšanās ir kļuvusi par būtisku pagrieziena punktu: kopš 2024. gada sākuma tirgus atdzīvojas, vairāk parādās jaunu emisiju, un investoru interese atgriežas.

2025. gads Baltijas NĪ obligāciju tirgū ir sasniedzis jaunus rekordus gan apjoma, gan emisiju skaita ziņā un ir vairākkārt pārsniedzis vidējo gada rādītāju, kāds bija raksturīgs pēdējo piecu gadu periodā.

Statistikai par labu spēlē Akropolis Group 350 milj. EUR emisija 2025. gada maijā, kura ir lielākā NĪ obligāciju emisija Baltijā pēdējo gadu laikā un ar ienesīgumu 5% kalpo kā etalons pārējam tirgum. 2025. gadā tika veikti vēl ievērojami kapitāla tirgus darījumi, kā, piemēram, Summus Capital 30 milj. EUR obligāciju emisija ar ienesīgumu 8%, kā arī ir veikts nozīmīgs skaits ar atsevišķu NĪ attīstības projektu darījumiem, kur līdzekļi tiek piesaistīti konkrēta NĪ projekta realizēšanai un tipiski piedāvā augstāku likmi, kas ir atkarīga no konkrētā projekta attīstības riska.