Quantcast

Jaunākais izdevums

Alkoholisko dzērienu cenas šogad Latvijā var kāpt vēl lielākā mērā, nekā augs akcīzes nodoklis, pieļāva Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols.

Viņš norādīja, ka saskaņā ar LANA prognozēm tuvākā pusgada laikā Latvijā gaidāms ievērojams cenu pieaugums alkoholisko dzērienu segmentā, kas galvenokārt saistīts ar alkohola akcīzes nodokļa kāpumu no šā gada 1.marta un mazumtirgotāju apjoma atlaides palielinājumu uz akcīzes nodokļa rēķina.

Vītols skaidroja, ka aptuveni 70% no grādīgo dzērienu cenas veido akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis. Akcīzes nodokļa kāpuma dēļ šogad jau tā jūtami pieaugs alkohola cenas, piemēram, 40 grādus stipra alkoholiska dzēriena viena litra pudeles cena šī iemesla dēļ augs vismaz par vienu eiro. Taču alkohola cenas vēl straujāk varētu kāpt saistībā ar to, ka vairumtirgotāji cels paša produkta sākumcenu, ko sekmēs mazumtirgotāju apjoma atlaides pieaugums uz akcīzes nodokļa rēķina, ko aprēķina no produkta pamatcenas un no pieaugošā akcīzes nodokļa. «Alkoholisko dzērienu »plaukta cena«, ko redzēs patērētāji, varētu pieaugt jūtami vairāk nekā par vienu eiro,» iepriekš minēto rezumēja Vītols.

Pēc viņa teiktā, lai saglabātu alkoholisko dzērienu cenas pircējiem pieņemamā apmērā, LANA rosina atcelt paredzēto akcīzes nodokļa kāpinājumu alkoholiskajiem dzērieniem 2019. un 2020. gadā. «Ja netiks iesaldēts akcīzes nodokļa likmes kāpums, redzēsim ievērojamu [alkoholisko] dzērienu cenu pieaugumu, kas tiešā mērā varētu sekmēt arī nelegālā alkohola apriti, iedzīvotājiem biežāk izvēloties lētākus produktus,» brīdināja Vītols.

Mazumtirgotāja «Rimi Latvia» sabiedrisko attiecību vadītāja Dace Preisa teica, ka produkta cenu veido vairākas komponentes, un cena tiek paaugstināta proporcionāli konkrētajam mainīgajam lielumam, šajā gadījumā akcīzes kāpumam. «Šobrīd grūti prognozēt, vai martā, kad stāsies spēkā izmaiņas akcīzes nodoklim, šis būs vienīgais apstāklis, kas noteiks cenu. Ikdienā ražotājs piesaka izmaiņas cenās arī tad, ja ir mainījušās citas pozīcijas, piemēram, transporta, izejvielu, darbaspēka izmaksas,» sprieda Preisa.

Komentējot to, vai akcīzes nodokļa likmju palielināšanas ietekmē alkoholisko dzērienu patēriņš varētu samazināties, Preisa norādīja, ka sākotnēji pēc akcīzes nodokļa palielināšanās un, attiecīgi, alkoholisko dzērienu cenu kāpuma pircēji, kas nav sekojuši līdzi ziņām par nodokļu izmaiņām, ir atturīgāki pret šo produktu grupu. Taču pircēji daudz aktīvāk izmanto iespēju iegādāties šos produktus par akcijas cenām, līdz ar to gada laikā pārdoto vienību skaits nemainās.

«Maxima Latvija» komunikācijas vadītāja Liene Dupate sacīja, ka alkoholisko dzērienu cenu ietekmē līdzīgi faktori, kādi ietekmē citu produktu cenas, tostarp darba spēka izmaksas, degvielas cenas, izejvielu izmaksas, akcīzes nodokļa likme, ekonomiskā situācija valstī un citi apstākļi. «Akcīzes nodoklis ir viens no faktoriem, kas var ietekmēt preces cenu, tāpēc, mainoties akcīzes nodokļa likmei, proporcionāli arī tiks ietekmēta produkta cena, taču veicam dažādu procesu efektivitāti, lai varētu nodrošināt iespējami pieejamāku cenu visām produktu grupām,» uzsvēra Dupate.

Viņa nevarēja atbildēt uz to, vai akcīzes nodokļa likmju palielināšanas ietekmē prognozējams tā patēriņa samazinājums, norādot, ka pieprasījums pēc alkohola ir atkarīgs no vairāku faktoru kopuma, tostarp produkta izejvielas cenas, degvielas cenas, īpašajiem piedāvājumiem, akcijas, sortimenta izmaiņām, energoresursu cenām un citiem faktoriem.

Jau ziņots, ka no šā gada 1.marta augas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, tostarp vīnam, raudzētiem dzērieniem (virs 6%) un starpproduktiem (līdz 15%) par 100 litriem - no 92 eiro uz 101 eiro, starpproduktiem (virs 15% un līdz 22%) par 100 litriem no 150 eiro uz 168 eiro, spirtam un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem par 100 litriem absolūtā spirta no 1670 eiro uz 1840 eiro, savukārt alum par katru absolūtā spirta tilpumprocentu par 100 litriem - no 6,8 eiro uz 7,4 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Neatrodam sakarību starp lielāku alkohola akcīzi un mazāku reālo patēriņu Latvijā

Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols, 06.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo desmit gadu laikā – no 2008. gada līdz 2018. gadam – Latvijā stiprā alkohola akcīzes nodoklis ir paaugstināts par 86%, taču reālais alkohola patēriņš valstī nav mainījies.

Tas apliecina, ka alkohola cenai, kas tiek regulēta ar akcīzes nodokļa lielumu, nav galvenā nozīme alkohola lietošanas paradumu izmaiņās, bet tam nepieciešami arī citi pasākumi, īpaši nelegālā alkohola patēriņa mazināšanai. Joprojām apmēram 15% alkohola Latvijā tiek iegādāti nelegālajā tirgū.

Latvijā no 2020. gada 1. marta ir paredzēta kārtējā alkohola akcīzes nodokļa paaugstināšana par 30%. LANA jau iepriekš ir brīdinājusi par negatīvajām ekonomiskajām sekām, ko šāds solis var atstāt, taču tagad veiktā izpēte apliecina, ka pēc akcīzes paaugstināšanas arī pozitīvas sociālās sekas (mazāka alkohola lietošana) nav sagaidāmas. LANA aprēķini liecina, ka alkohola akcīzes kāpums samazinās valsts budžeta ieņēmumus vismaz par 37 miljoniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes palielināšana Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā

Māris Ķirsons, 07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholiskie dzērieni no 1. marta Latvijā kļūs dārgāki, taču cenas kāpums nebūs tik straujš, kā bija paredzēts, bet gan daudz mērenāks.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītais akcīzes nodokļa likuma grozījumu projekts, kurš gan vēl jāakceptē parlamenta vairākumam.

Iecerēts, akcīzes nodokļa likmi no 1.marta paaugstināt vidēji par 5% un tieši tikpat lielu pieaugumu īstenot arī no 2021.gada 1. marta.

Faktiski, pērn Igaunijas īstenotais bezprecedenta alkohola akcīzes nodokla likmes samazinājums ir piespiedis Latviju atteikties no tām iecerēm par alkohola akcīzes nodokļa likmju paaugstināsanu, kāds bija iecerēts 2017. gadā apstiprinātajās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.-2020. gadam.

Bija paredzēts liels kāpums

Pašlaik Latvijā ir zemākās alkohola akcīzes nodokļa likmes, taču tā vairs nebūs, ja 1. martā spēkā stāsies iepriekš paredzētās šī nodokļa likmju izmaiņas - tad tās Latvijā būs visaugstākās Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors: Igauņu mērķis ir iznīcināt pierobežu

Monta Glumane, 07.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Manuprāt, šobrīd būtu svarīgi samazināt alkohola akcīzi tieši tāpēc, ka igauņu galvenais mērķis ir iznīcināt pierobežu,» uzskata Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols.

Šādu viedokli viņš pauda Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotajā preses brīfingā «Akcīzes nodoklis. Pētījuma dati un potenciālie attīstības scenāriji». Preses pasākumā tika prezentēti jaunākie Igaunijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti un pausti viedokļi saistībā ar akcīzes nodokļa likmes izmaiņām Igaunijā, ņemot vērā, ka Igaunijas valdība ir nolēmusi no jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokli alum, sidram un stiprajiem dzērieniem.

D.Vītols norādīja, ka LANA ir izstrādājusi divus scenārijus. Pirmais no tiem, ja saistībā ar akcīzes nodokli Latvijā nekas netiek mainīts un otrs, ja Latvija seko igauņiem un samazina akcīzes nodokli gan grādīgajiem dzērieniem, gan alum. Viņš minēja, ka 2018. gadā no akcīzes nodokļa Latvijā un pierobežā, valsts budžetā tika ieņemti aptuveni 391 miljons eiro un aptuveni 70 miljoni eiro no tiem bija pierobežā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcīzes nodokļa likmju atšķirības Baltijas valstu vidū Latvijas valsts budžetam ir ļāvušas iekasēt desmitiem miljonu eiro no alkohola un alus tirdzniecības; par to, vai šī situācija turpināsies, pašlaik skaidrības vēl nav.

Šādi ir nodokļu ekspertu un uzņēmēju secinājumi, vērtējot Finanšu ministrijas datus par Baltijas valstu nodokļiem 2018. gadā. Tā kā Igaunijā ir lielākas darba algas un arī augstāks dzīves līmenis, tad loģiski, ka šajā ziemeļu kaimiņvalstī ir ievērojami augstākas akcīzes nodokļa likmes visiem produktiem, kurus apliek ar šo nodokli, – degvielai, alum, stiprajam alkoholam un tabakas izstrādājumiem. Vienlaikus Latvijas pašreizējās akcīzes nodokļa tāpat kā valsts ģeogrāfiskais novietojums ir pa vidu starp Baltijas valstīm, jo vairumam preču Lietuvā noteiktais akcīzes nodoklis ir nedaudz mazāks par Latvijā esošajām likmēm, izņemot alu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā teju divas reizes paaugstinātā akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem, kuros cukura daudzums pārsniegs 8 gramus.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kuri gan vēl tiks skatīti parlamenta plenārsēdē. Pēc ilgākām diskusijām atbildīgā komisija atbalstīja mazāku akcīzes nodokļa pieaugumu, nekā sākotnēji iecerēts. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.

Turklāt šāda novitātē spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra, nevis 2021. gada 1. janvāra vai 2021. gada 1. jūlija, jo tādējādi varēs ietaupīt 23 000 eiro nodokļu administrētāji, jo ar 2022. gadu notiek pāreja uz jauniem maksājumu administratīvo sistēmu, kurā akcīzes nodokļa deklarācijas tajā sāks strādāt ar 2022. gadu. Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019.gada 1.martā mainīsies akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, tai skaitā alum, atgādina Valsts ie;nēmumu dienests (VID).

Līdz ar to Latvijā piemērojamā akcīzes nodokļa likme stiprajam alkoholam būs līdzvērtīga Lietuvā piemērojamai nodokļa likmei, taču salīdzinājumā ar Igauniju tā saglabāsies būtiski zemāka.

Iespējamā ietekme uz alkoholiskā dzēriena cenām mazumtirdzniecībā aprēķināta šāda (akcīze un PVN):

• Alus (5% 0.5 l) + 0,02 eiro;

• Vīns (0.75 l)+ 0,08 eiro;

• Degvīns (40% 0,5 l) + 0,41 eiro.

DB jau rakstīja, ka saskaņā ar Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektora Dāvja Vītola sacīto Dienas Biznesam, Latvijai būtu jāatliek no 1. marta iecerētais akcīzes nodokļa palielinājums alkoholiskajiem dzērieniem, jo cerēto papildu ienākumu var nebūt un sāks apsīkt alkohola pierobežas tirdzniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Igaunijā panākta vienošanās par alkohola akcīzes pazemināšanu

LETA--BNS/ERR, 22.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība panākusi vienošanos par akcīzes nodokļa pazemināšanu alkoholam, otrdien žurnālistiem paziņojis finanšu ministrs Martins Helme.

Pēc viņa teiktā, valdība, kas pirmdien un otrdien Vihulas muižā Lahemā nacionālajā parkā apsprieda valsts budžeta stratēģiju, vēl turpinās diskutēt par alkohola akcīzes tematu.

«Visi vienojās, ka alkohola akcīze pazemināsies. Turpinās diskusija par to, kad, par cik un kā - vai visa veida alkoholam vienādi vai atšķirīgi,» norādījis Helme.

Kā pastāstījis valsts pārvaldes lietu ministrs Jāks Ābs, nākamreiz par šo jautājumu tiks spriests ceturtdien.

Finanšu ministrs savukārt norādījis, ka turpmākās sarunas balstīsies uz pašreizējo valsts budžeta bāzes likumu.

«Mēs meklējam pozīcijas, kurās varētu taupīt, un iespējas par to pašu naudu panākt vairāk,» viņš piebildis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija piedāvā akcīzes nodokļa likmi alkoholam celt pakāpeniski, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministra Jāņa Reira padomnieks Ints Dālderis (JV).

"Mēs aicinātu izveidot pakāpenisku akcīzes nodokļa politiku, respektīvi, paredzot lēnu likmes kāpumu, ņemot vērā kā aug ekonomika," teica Dālderis, piebilstot, ka pagaidām konkrētāk par gaidāmajām izmaiņām akcīzes nodokļa likmē alkoholam vēl nevar pateikt, jo tikai pirmdien koalīcija sāks skatīt šo jautājumu.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka atbilstoši pašlaik spēkā esošajam regulējumam no šā gada 1.marta paredzēts ļoti būtisks akcīzes nodokļa likmes kāpums alkoholam, kas var radīt nozīmīgus negūtos ieņēmumus budžetā.

Dālderis uzsvēra, ka precīzus skaitļus, kādi varētu būt šie negūtie ieņēmumi, ir ļoti grūti pateikt, taču tie varētu būt apmēram 10-20 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne pirmo gadu alus tirgus Baltijas valstīs samazinās. Šī dzēriena ražotājus ir skārusi pieaugoša akcīze, reklāmas liegumi un citi stingri ierobežojumi. Rolands Viršils (Rolandas Viršilas), kas vada Carlsberg grupai piederošās alus darītavas Baltijas valstīs (Aldaris Latvijā, Saku Igaunijā un Švyturys-Utenos alus Lietuvā), apgalvo, ka šajos nemierīgajos laikos zelta vērtību iegūst eksports un sinerģija starp visām triju valstu darītavām. Tiesa, situāciju uzkarsē reģionā esošais akcīzes karš, kurā uzņēmējs saskata divus uzvarētājus un Latvijā pieņemto lēmumu nepamatotību.

Kādus laikus tagad piedzīvo alus darītāji Baltijas valstīs?

Tāpat kā citās rūpniecības nozarēs, arī mēs priecājamies par ekonomikas attīstību un pieaugošajiem patērētāju ienākumiem. Par to skaidri signalizē visās Baltijas valstīs pieaugušais augstākās klases Premium alus segments.

Patīkami, ka mūsu sabiedrība turpina stiprināt pozīcijas – kā ražotājs esam priekšgalā ne tikai Premium segmentā, bet arī vispārējā alus tirgū. Lietuvā savu tirgus daļu esam palielinājuši aptuveni par vienu procentu, Latvijā – aptuveni par 0,5 procentiem, Igaunijā saglabājam stabilu pozīciju.

Pilnīgi pretējas emocijas izraisa tas, ka dažādu ierobežojumu dēļ pēdējā gada laikā dzērienu tirgus ir samazinājies. Latvijā tika ierobežots dzēriena iepakojuma izmērs, Igaunijā kļuva stingrākas prasības attiecībā uz reklāmu, bet Lietuvā darbojamies tā sauktajā melnajā tirgū, jo šeit ir aizliegta jebkāda reklāma.

Komentāri

Pievienot komentāru