Sony Pictures Television Networks meitasuzņēmums un viens no lielākajiem digitālās reklāmas pārdošanas un mediju resursu pārstāvniecības uzņēmumiem Latīņamerikā IMS Internet Media Services (IMS) ir vienojies par starptautiska daudzkanālu reklāmas tīkla Httpool akciju kontrolpaketes iegūšanu. Šis uzņēmums strādā arī Latvijā, ekskluzīvi pārstāvot Twitter un LinkedIn sociālos tīklus.

«Partnerība ar IMS ļaus nodrošināt labāku piedāvājumu, iespēju dalīties ar starptautisko labo praksi un risinājumiem, stiprinās atbalstu un veicinās inovācijas, nodrošinot priekšrocības visiem mūsu starptautiskajiem un vietējiem partneriem. Turklāt IMS Latīņamerikā ir cieša sadarbība ar EA, Foursquare, Snapchat, Twitch, Vevo un Waze, tāpēc mēs sagaidām šo partneru ienākšanu Baltijas valstīs,» skaidro uzņēmuma Httpool Baltijas filiāles vadītājs Arnis Ozols.

IMS ir izstrādājis arī vērienīgu izglītības platformu mediju aģentūrām un reklāmas devējiem, ko Httpool realizēs arī savos darbības reģionos, tādējādi mazinot Latvijas klientiem piedāvāto pakalpojumu atšķirību ar ASV un citiem tirgiem.

Daļa Lattelecom klientu jau no šī gada vasaras varēs no sava Latvijas fiksētā tīkla telefona numura zvanīt uz Latviju caur internetu no jebkuras vietas pasaulē, maksājot Latvijas vietējās sarunas tarifu un atrašanās vietas interneta pieslēguma izmaksas, saka Lattelecom valdes loceklis un galvenais tehniskais direktors Uldis Tatarčuks.

Tatarčuks teica, ka tas būs iespējams, pateicoties jaunās Lattelecom tīkla arhitektūras pakāpeniskai ieviešanai un pirmo šai sistēmai piemēroto pārnēsājamo telefonu ienākšanai tirgū. Izmantojot šīs ierīces ārzemes, arī būs iespējams saņemt zvanus no Latvijas, savukārt izejošie zvani būs bez papildu maksas tiem klientiem, kuriem bezmaksas sarunas Lattelecom tīklā ir iekļautas kādā no pakalpojumu pakām.

Nesenās sarunas laikā Tatarčuks teica, ka tieši tajā dienā Lattelecom notiekot Ķīnas telekomunikāciju sistēmu ražotāja Huawei dažādu ierīču prezentācija un Lattelecom klientiem daudzfunkciju pārnēsājami fiksētā tīkla telefoni varētu parādīties «periodā no jūnija līdz augustam».

Lattelecom ir jāpieņem stratēģisks lēmums par darbību mobilo sakaru tirgū, jo savādāk kompānija zaudētu konkurētspēju un vērtību.To Db pauda Lattelecom valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis. "Tas ir stratēģiskas dabas lēmums, kas jāapspriež ar akcionāriem," N. Melngailis teica. Viņš nevēlējās komentēt, kā Lattelecom varētu tikt pie mobilajiem sakariem, jo to risinās pēc lēmuma pieņemšanas.

Nozarē uzskata, ka tas izdarāms, dibinot t.s. virtuālo mobilo operatoru kāda esoša mobilā operatora tīklā, pērkot esošu mobilo operatoru vai arī gaidot brīdi, kad piedāvās jaunu mobilo sakaru licenci, un cerot to iegūt. Satiksmes ministrijas (SM) Sakaru departamenta direktors Raimonds Bergmanis Db teica, ka šobrīd neesot radiofrekvenču resursu, ko pārdot jaunam operatoram. Tele2 direktors Petrs Kirdeika (Petras Kirdeika) Db teica, ka nevarot nopietni komentēt Lattelecom lēmumu, kas vēl neesot pieņemts. Tomēr viņš uzskata, ka Lattelecom ir stiprs zīmols, kas, piem., palīdzētu tam ienākt virtuālo operatoru tirgū.

Valdībā nav vienprātības par nacionālās lidsabiedrības airBaltic vadības lēmumu jaunās lidmašīnas par aptuveni 1,57 miljardiem ASV dolāru (898 miljoniem latu) iepirkt no Kanādas ražotāja Bombardier, turklāt neoficiāla informācija liecina, ka pirms desmit dienām parakstītais nodomu protokols var nenovest pie iepirkuma līguma noslēgšanas, vēsta portāls PIetiek.com.

Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) par šo airBaltic vadības lēmumu uzzinājis tikai nākamajā rītā pēc nodomu protokola parakstīšanas, bet bezpartejiskais satiksmes ministrs Aivis Ronis par Bombardier pēdējā brīža piedāvājumu ticis informēts tikai četras dienas iepriekš. Līdz pēdējam brīdim kā vienīgie reālie pretendenti figurēja amerikāņu Boeing un franču Airbus, kuru intereses sarunās ar Latvijas amatpersonām vairāku mēnešu garumā lobēja arī šo valstu valdības. Pietiek.com ziņo, ka pēc Airbus zaudējuma airBaltic iepirkumā franču puse nobremzējusi Dombrovska plānotās vizītes saskaņošanu šajā valstī.

Tautas partija (TP), kurai valdībā ir trīs ministru vietas, neatbalstīs pilnvarojumu premjeram par nodomu vēstules ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) parakstīšanu, Ministru kabineta sēdes starplaikā atzina viens no TP līderiem reģionālo lietu Edgars Zalāns.

«TP ir pret nodomu vēstules saturu. Mēs prasīsim tās nodošanu parlamentam,» teica E.Zalāns.

Šāda TP pozīcija var radīt domstarpības valdībā, kas otrdien slēgtā sēdē paredzējusi izlemt par pilnvarojuma došanu premjeram parakstīt nodomu vēstuli ar SVF un saprašanās memorandu ar Eiropas Komisiju (EK) pēc tam, kad par to būs izlēmusi Saeima. Šāda TP pozīcija arī atšķiras no pirmdien premjera pēc koalīcijas padomes atzītā, ka ir panākta vienošanās par koalīcijas partneru atblastu abiem dokumentiem.

Pēc E.Zalāna teiktā, TP neatbalsta nodomu vēstuli SVF, jo uzskata, ka tajā ir vairāki punkti, par kuriem nepieciešama parlamenta diskusija. Kā vienu no tiem viņš minēja nodomu vēstulē ierakstīto apņemšanos, ka šogad netiks samazināti nodokļi. TP skatījumā šāds formulējums esot «par cietu» un par to vēl esot jādiskutē.

IMS Studio 6 piedāvāto hokeja halles un apjomīga izklaides kompleksa īstenošanu izcūkojuši Latvijas masu mediji- tā teica kompānijas vadītājs Gorans Takačs (Goran Takach). G. Takačs to teica pieņemot, ka presē publicētā informācija par IMS Studio 6 projekta atteikšanu ir pareize. Tomēr viņš sacīja, ka iekams nebūs saņemts oficiāls ārzemju konsorcijas piedāvājuma atteikums, projekta sagatavošanas darbi turpināsies. G. Takačs IMS Studio 6 organizētā konsorcija iesniegtā projekta noraidīšanā vainoja Latvijas masu medijos publicētas aplamības un šo publikāciju izraisītas politiskas kaislības un intrigas. «Projektu izgāza šausmīgs (horrible) mediju spiediens, kas iedzina politiķus un lēmumpieņēmējus neērtā stāvoklī. Informācija, kas parādījās Latvijas avīzes bija 5 % taisnība, 5 % puspatiesības un 90 % minējumi un meli,» G. Takačs deklarēja. Atbildot uz apgalvojumiem, ka projekts varētu būt aizsegs korupcijai un krāpšanai, G. Takačs tos nosauca par absurdiem. «So projektu pilnība finansē ārzemju partneri un tie taču nezags viens no otra vai no kopējā budžeta. Ja šādu projektu finansē kādas valsts budžets, tad, protams, paveras iespējas korupcijai,» viņš teica.

SIA DO Studio izaugsmes gadi ir ciešā saķerē ar aktīvo būvniecības posmu Jūrmalā

SIA DO Studio kāpinājusi apgrozījumu no 197 tūkst. eiro 2013. gadā līdz 790 tūkst. eiro 2016. gadā, un tas ļāvis kompānijai iekļūt Dienas Bizness un SIA Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. Gazeļu gados DO Studio bizness pārsvarā bija orientēts uz Jūrmalu, uzņēmums strādāja pie viesnīcu projektiem, tā klientu vidū bija daudzi nopietni nekustamā īpašuma attīstītāji, kas būvēja kaut ko vērienīgāku par privātmājām. «Līdz ar to arī rādītāji bija tik labi. Mēs bijām uz viena viļņa ar Jūrmalas nekustamā īpašuma tirgus augšupeju, taču pēdējā gadā situācija ir ievērojami mainījusies, 2017. gadā prognozēju apgrozījuma kritumu līdz 500 tūkst. eiro. Tiesa, ar visu to, ka Jūrmalā būvniecībai klājas grūti, mums ir, ko darīt, jo jāpabeidz iesāktie projekti. Lai gan šogad Gazele vairs neesam, paēduši esam,» teic SIA DO Studio arhitekts, īpašnieks Didzis Krūmiņš.

Būvmateriālu ražotājs MB Betons grupa 2008. gada pirmajos 5 mēnešos apgrozījusi 9 miljonus latu, Db informēja uzņēmumā.

Pērn grupas konsolidētais neto apgrozījums 2007. gadā bija 26.9 milj. lati. Grupas uzņēmumiem šogad ir vairāki nozīmīgi pasūtījumi. Dzelzsbetona konstrukciju ražošanu un montāžu Daugavpils Olimpiskajam centram un Krāslavas kanalizācijas sistēmai veic Daugavpils dzelzsbetons, uzņēmums sācis aktīvu darbību un piegādā dzelzsbetona produktus arī pasūtītājiem Lietuvā. Savukārt Dzelzsbetons MB rūpnīca realizē vairākus ārvalstu projektus Dānijā un Zviedrijā.

MB Betons grupā šobrīd ietilpst divas dzelzsbetons rūpnīcas Dzezsbetons MB Liepājā un Daugavpils Dzelzsbetons, stacionārās transportbetona ražotnes Liepājas MB, Jelgavas MB, Valmieras MB, Talsu MB, MBD (Daugavpilī), Saldus MB, Rēzeknes MB, Ventspils MB, bet būvniecības stadijā top Ādažu MB. Grupā ietilpst arī pārvietojamā betona rūpnīca Cobra, inerto materiālu izstrādes un pārstrādes uzņēmumi IMS, IMS Latgale, IMS Vidzeme, kā arī Betonu pētījuma centrs.

Tautas partijai nav pieņemama ultimatīvā steiga, ar kādu Valdis Dombrovskis un Einārs Repše vēlas iegūt piekrišanu valdībā akceptējamai nodomu vēstulei ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF). Tādēļ Tautas partija pagaidām neatbalstīs nodomu vēstules parakstīšanu.

Par to žurnālistus informēja Tautas partijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš. «Tautas partija uzskata, lai spertu tik nopietnus soļus gan valsts izdevumu samazināšanā, nodokļu ieviešanā, gan valsts pārvaldes samazināšanā, nepieciešams plašs sabiedrības un sociālo partneru atbalsts,» teikts Tautas partijas valdes paziņojumā.

Iepriekš pret vēstules parakstīšanu iebilda arī ZZS, taču, kā teica ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, pirms koalīcijas padomes sēdes šī politiskā spēka valde tomēr nolēmusi nodomu vēstuli atbalstīt.

Valsts sekretāru sanāksmē Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu «Par ANO Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokolu par cilvēku tirdzniecības, jo sevišķi tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to». Latvija ratificēja Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību 2001.gada 17.maijā, tādējādi paužot nostāju saskaņot savas valsts normatīvos aktus ar Konvencijā noteiktajām prasībām. Šī uzdevuma veikšanai tika izveidota speciāla darba grupa, kas izstrādāja grozījumus normatīvajos aktos, galvenokārt Krimināllikumā, kā arī koncepcijas projektu par nepieciešamajām izmaiņām sodu sistēmā un par alternatīvo sodu ieviešanu Krimināllikumā. Saeima ir akceptējusi darba grupas paveikto, tādējādi darbs pie normatīvo aktu harmonizēšanas ar Konvencijā noteiktajiem pienākumiem ir bijis efektīvs. Pēc minētā dokumenta ratifikācijas Saeimā, depozitārijam tika nosūtīts ratifikācijas dokuments. Konvencija stāsies spēkā tās 38.pantā noteiktajā laikā un kārtībā. Konvencijas spēkā stāšanās ir nepieciešama četrdesmit ratifikācijas dokumentu iesniegšana. Tā kā depozitārijam nav iesniegts nepieciešamais ratifikācijas dokumentu skaits (uz šo brīdi to ir ratificējušas 37 valstis), Konvencija vēl nav stājusies spēkā. Arī ANO Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokols par cilvēku tirdzniecības, jo sevišķi tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to varēs stāties spēkā tikai pēc pašas Konvencijas spēkā stāšanās (Protokolu ratificējušas 26 valstis). Protokola ratifikācijas mērķis ir novērst un apkarot cilvēku tirdzniecību, aizsargāt šīs tirdzniecības upurus un palīdzēt viņiem, kā arī veicināt sadarbību starp Dalībvalstīm, lai sasniegtu minētos mērķus. Ar Protokola parakstīšanu Latvija apņemas veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai: darbības, kuras aprakstītas šajā Protokolā un saistītas ar cilvēku tirdzniecību, tiktu atzītas par noziedzīgiem nodarījumiem; nodrošinātu palīdzības un aizsardzības mehānismus cilvēku tirdzniecības upuriem; izstrādātu visaptverošu politiku, programmas un veiktu citus pasākumus, lai novērstu un apkarotu cilvēku tirdzniecību un pasargātu šādas tirdzniecības upurus no atkārtotas iesaistīšanas cilvēku tirdzniecībā. Ar Protokola parakstīšanu tiks radīta normatīvā bāze minēto mērķu sasniegšanai, tādējādi novēršot nepilnības pašreizējā tiesiskajā regulējumā,norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā.

Trešdien, 8.jūnijā notiks Dormeo Home veikala atvēršana Rīgā, Lielirbes ielā 29, Spice Home tirdzniecības centrā, informēja SIA Studio Moderna pārstāve Diāna Muceniece.

Veikals būšot pirmais Dormeo Home koncepta veikals Baltijā un arī lielākais visā Eiropā.

Dormeo Home ir jauna koncepta veikalu tīkls, kas tirgo Dormeo preces - matračus, virsmatračus, segas, spilvenus, gultas veļu un citas mājas preces no tādiem zīmoliem kā Delimano un LiveActive.

Studio Modera mazumtirdzniecības vadītāja Irina Hohotva informē, ka veikala izveidē ieguldīti vairāk nekā 140 000 eiro, tas aizņems 600 m2 un atradīsies tirdzniecības centra Spice Home otrajā stāvā. Lēmums par veikala izveidi pieņemts, «balstoties uz pircēju interesi par matračiem un virsmatračiem, kā arī stratēģiski turpinot Studio Moderna mazumtirdzniecības tīkla attīstību».

Latvijas uzņēmums Dd studio piecpadsmit gadu pastāvēšanas jubileju atzīmē izdodot Dd grāmatu, kurā apkopoti nozīmīgākie uzņēmuma darbi un projekti.

Latvijas uzņēmums Dd studio šogad svin savu piecpadsmito jubileju. Uzņēmums izveidots 2000. gadā, un tā pirmais lielais projekts bija Ventspils muzeja pastāvīgās ekspozīcijas iekārtošana. Tas bija viens no pirmajiem Latvijas muzejiem, kuriem tika izveidota digitālā ekspozīcija. Mērķis bija sekmēt digitālās kultūras attīstību Latvijā, un īpašu uzmanību Dd studio pievērsa skolām domātu multimediju programmu izstrādei. Tika izdoti multimediju diski, kas veltīti Aleksandra Čaka (2005), Raiņa (2005), Ojāra Vācieša (2006), Viljama Šekspīra (2008) un Imanta Ziedoņa (2008) daiļradei, sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru tika radīts disks No modernisma līdz postmodernismam, kas stāsta par dažādu literatūras virzienu nozīmi latviešu literatūrā (2010).

Latvijas Arhitektu savienība (LAS) Nacionālās akustiskās koncertzāles iespējamo novietņu Rīgā izvērtēšanas noslēguma posmā padziļināti analizēs sešas konkurētspējīgākās vietas.

Speciālisti vērtēs AB dambi, Andrejostas ielu 17 Andrejsalā, Elizabetes ielu 2 (kopā ar Kronvalda bulvāri 6), Uzvaras parka teritoriju starp Raņķa dambi, Slokas ielu un Aleksandra Grīna bulvāri, Rīgas Kongresu namu un rūpniecības preču tirgus teritoriju starp Gaiziņa ielu, Prāgas ielu un Turgeņeva ielu.

Šajā nedēļā notiek potenciālo novietņu salīdzinošās izpētes rezultātu un fokusgrupas diskusiju kopsavilkuma paziņošana LAS Padomei un pasūtītājam - Kultūras ministrijai. "Nacionālās koncertzāles būvniecības vietas izvēles process ir sasniedzis fināla posmu, kad pie atlikušajām alternatīvām ir jāturpina padziļināta analīze. Tas nepieciešams, lai izvēlētos visatbilstošāko un panāktu konsolidētu nozares kolēģu un sabiedrības viedokli," norāda LAS prezidents Juris Poga.

Sabiedrisko attiecību (PR - angļu 'Public Relations') kompānijas "PR Studio" neto apgrozījums 2004.gadā bija aptuveni 223 tūkstošus latu, informēja "PR Studio" rīkotājdirektors Kaspars Līcītis. Tas ir ļoti labs rādītājs uzņēmumam, kas PR jomā sācis darboties tikai pērn pavasarī. "PR Studio ir veiksmīgi atradis savu biznesa nišu. Musu trumpis ir profesionāls PR stratēģiskais audits un konsultācijas sabiedrisko attiecību stratēģijas veidošanā," teic K.Līcītis. "PR Studio" ir reģistrēts 2000.gada 12.janvārī. No 2003.g. maija līdz 2004.gada martam "PR Studio" piederēja sabiedrisko attiecību kompānijai SIA "Mediju tilts" (50%) un reklāmas aģentūrai SIA "Radošā laboratorija" (50%). No 2004.gada marta SIA "PR Studio" rīkotājdirektors ir Kaspars Līcītis - agrākais "Mediju tilts" darbinieks. Līdz 2004.gada pavasarim uzņēmums neesot reāli funkcionējis un darbojies sabiedrisko attiecību jomā.

Ceturtdien uz lielā ekrāna tika izrādīta pirmā Baltijā veidotā stereo 3D smilšu animācijas īsfilma Āķis lūpā.

Prezentācija notika kinoteātrī Multikino, un pēc piecas minūtes garās īsfilmas prezentācijas notika arī stereo 3D foto izstādes atklāšana Baltic Capitals. Prezentācijas notika 3Ddienas.LV ietvaros.

«Stereo 3D industrija pasaulē un Latvijā vēl ir jauna, neapgūta biznesa niša, kurā saredzam lielu attīstības potenciālu. Radot pirmo stereo 3D īsfilmu un citus projektus, mēs Latvijā, zināmā mērā, esam celmlauži, kuri mēģina parādīt uzņēmējiem šīs jomas dažādās iespējas, vienlaicīgi attīstot arī pašu industriju,» stāsta Parus studio direktors un 3D dienas.LV idejas autors Dmitrijs Ščegoļevs.

Lai plašākam uzņēmumu pulkam padarītu e-parakstīšanu pieejamāku, IT kompānija «Digital Mind» izstrādā risinājumu «SigningServices»

Uzņēmums produktā ir investējis aptuveni 120 tūkstošus eiro. Komanda pie risinājuma strādājusi divus gadus.

«Digital Mind» valdes loceklis Edgars Stafeckis stāsta, ka izstrādātais risinājums vienkāršo e-parakstīšanas ieviešanu un lietošanu. ««SigningServices» misija ir veicināt reģiona organizāciju un iedzīvotāju konkurētspēju un efektivitāti ar e-parakstīšanas piedāvātajām iespējām, ieviešot e- parakstīšanu par vispārpieņemtu praksi un strādājot pie tā, lai to padarītu vienkāršu, ērtu un pieejamu ikvienam,» viņš saka.

«Mūsu pēdējo mēnešu pieredze uzrāda uzņēmumu strauji pieaugošu interesi par elektroniskās parakstīšanas ieviešanu uzņēmuma kanālos. Elektroniskā paraksta lietotāju skaits pēdējā gada laikā ir ļoti būtiski pieaudzis un turpina augt,» apgalvo E. Stafeckis. Šobrīd risinājumu lieto 12 Baltijas valstu uzņēmumi. Pirmie produkta mārketinga centieni ir vainagojušies panākumiem un, pēc viņa teiktā, šobrīd ir vērojama liela ienākošās komunikācijas intensitāte un par risinājumu interesējas daudzi reģionā zināmi uzņēmumi. «Ambīcija ir pārdot šo produktu visā Eiropas Savienībā. Ir skaidrība par pirmajiem eksporta tirgiem, ir izvirzīti izmērāmi plāni un esam sākuši tos īstenot. Trīs gadu laikā ir plāns apgūt to tirgus daļu Eiropas Savienībā, kurā sabiedrības digitālais briedums ir atbilstošs mūsu mērķu sasniegšanas līmenim. Mēs šobrīd runājam par astoņām līdz desmit valstīm. Vērosim tirgu un pieņemsim nākamos lēmumus,» saka E. Stafeckis.

Valdība otrdien vienojās atbalstīt iesniegšanai Saeimā lēmumprojektu, ar kuru premjers un finanšu ministrs tiek pilnvaroti parakstīt ar starptautiskajiem aizdevējiem slēdzamās jaunās vienošanās. Lēmums pieņemts vienprātīgi, pret nav iebildusi arī Tautas partija (TP), kas iepriekš norādīja, ka neatbalstīs nodomu vēstules saturu.

Paredzams, ka par pilnvarojumu Saeimas Budžeta komisija lems, iespējams, šonedēļ, bet Saeimas plenārsēdē jautājums varētu tikt izskatīts nākamnedēļ. Par dokumentu saturu ziņojumu sniegs premjers Valdis Dombrovskis (JL).

Valdības lēmums ir konkrēts apliecinājums tam, ka Satversmes tiesas (ST) spriedums tiks pildīt, tomēr, kā izriet no premjera V.Dombrovska pēc valdības sēdes atzītā, pensiju atmaksu un samaksu pilnā apmērā valdība varēs nodrošināt, ja Saeimā atbalstīs pilnvarojumu valdības vadītājam un finanšu ministram parakstīt jaunās vienošanās – nodomu vēstuli ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un saprašanās memorandu ar Eiropas Komisiju (EK) – ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Vides ministrija sadarbībā ar Pasaules Banku pabeigusi pētījumu Klimata pārmaiņu investīciju sistēmas izveides priekšizpēte, kura rezultātā sagatavots ziņojums par Latvijas līdzdalību Kioto protokola noteiktajā Starptautiskā emisiju tirdzniecībā, kas paredz, ka valstis, kurās emisiju apjoms ir zemāks par to saistību līmeni, var pārdot savas neizmantotās emisiju tiesības (noteiktās daudzuma vienības) citai valstij, kas pārsniegusi savu pieļaujamo emisiju apjomu. Tādējādi emisiju apjoms kopumā nemainās.

Ministru kabinets ir apstiprinājis Koncepciju par Latvijas dalību starptautiskajā emisiju tirdzniecībā (MK 2006.gada 12.aprīļa rīkojums Nr.249), sākot ar Kioto protokola pirmo saistību periodu, t.i. no 2008. gada. Iegūtie līdzekļi no Latvijai piederošo brīvo emisiju tiesību jeb noteiktā daudzuma vienību pārdošanas tiks ieskaitīti valsts budžetā un izmantoti tādu projektu atbalstam, kas samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, veicina cilvēkresursu kapacitātes celšanu un informē sabiedrību par klimata pārmaiņu samazināšanas pasākumiem. Finansējumu varēs saņemt jebkura juridiska persona esošās valsts atbalsta likumdošanas ietvaros.

Ņemot vērā to, ka starptautiskā emisiju tirdzniecība ir jauns finanšu instruments un šāds tirgus vēl neeksistē, kā arī globālā mērogā pieredze par šāda tirgus izveidi nav pieejama, Vides ministrija plāno arī turpmāk sadarboties ar Pasaules Banku šādas sistēmas izveidei.

2006. gada pasaules hokeja čempionāta rīcības komiteja vakar atcēla pirms mēneša pieņemto lēmumum ar kuru Šveices kompānijas IMS Studio 6 veidotais koncorsijs atzīts par multifunkcionālās hokeja halles projekta realizētājiem. Rīcības komiteja pieņēma šādu lēmumu, tāpēc ka kompānija līdz vakardienai nebija iesniegusi priekšlīguma projektu. Kā Db stāstīja premjera Andra Bērziņa preses sekretārs Arnis Lapiņš, kompānija vēstulē norādījusi, ka šo priekšlīgumu iesniegs vēlāk. Iepriekš Db IMS Studio 6 vadītājs Gorans Takačs teica, ka priekšlīgumu Latvijas pusei plānojis iesniegt 27. maijā. Vienlaikus rīcības komiteja nolēma atturēties no saimniecisku jautājumu risināšanas — turpmāk šos jautājumus izlems Latvijas Hokeja federācija, līdz ar to pasaules čempionāta rīkošanai vajadzētu būt depolitizētai. Pašai komitejai būs tikai koordinējošas funkcijas.

Svētdien ir pēdējā diena, kad kompānijas var iesniegt savus pietekumus 2006. gada hokeja čempionāta halles būvniecībai. Līdz 15. jūlijam jāizvēlas halles cēlējs.

Līdz šodienai Latvijas Hokeja federācijā joprojām bija saņēmusi tikai trīs potenciālo hokeja halles projekta īstenotāju — IMS Studio 6, SIA Multihalle un SIA Metāla būvju sistēmas — pieteikumus. Lai gan bija dots mēnesis laika, lai savus piedāvājumus varētu izteikt arī citas kompānijas, vēl piektdien citu oficiālu pieteikumu nebija. «Vairākas starptautiskas kompānijas ir izrādījušas interesi, taču iesniegumus no tām saņēmuši neesam,» Db teica Latvijas Hokeja federācijas prezidenta Kirova Lipmana palīdze sabiedrisko attiecību jautājumos Laila Millere. Viņa neprecizēja, kādas kompānijas izrādījušas interesi. Iepriekš K. Lipmans stāstīja, ka bijušas sarunas ar investoriem, kas šobrīd būvē hokeja halli Čehijā, arī ar investoriem no ASV un Vācijas.

Ministru prezidenta Andra Bērziņa vadītā hokeja čempionāta rīcības komiteja par turpmāku sadarbību ar Šveices kompānijas IMS Studio 6 veidoto koncorsiju lems pēc 15. maija, kad kompānija būs iesniegusi priekšlīguma projektu, bet ministru prezidents saņēmis informāciju par kompāniju, šodien ārkārtas sēdē nolēma rīcības komiteja. A. Bērziņš uzsvēra, ka «rīcības komiteja norobežojas no no jebkuriem iespējamajiem investoriem ar apšaubāmu reputāciju un nekādus līgumus ar tiem neslēgs, jo tas varētu kaitēt valsts prestižam.» Ekonomikas ministrs un rīcības komitejas loceklis Aigars Kalvītis ierosināja līdz informācijas saņemšanai pārtraukt jebkādu sadarbību ar minēto kompāniju, pret ko asi iestājās Aldara prezidents Vitālijs Gavrilovs, Latvijas Hokeja federācijas šefs Kirovs Lipmans un Invest Rīga prezidents Andris Deniņš. V. Gavirolvs uzsvēra, ka nevar katru sadarbības partneri pārbaudīt ar Interpolu, savukārt K. Lipmans izteicās, ka politizētais jautājums par hokeja halles būvniecību uztrauc arī Starptautiskās hokeja federācijas vadību, kas nešaubās, ka IMS Studio 6 var simtprocentīgi garantēt hokeja čempionātam vajadzīgās halles projekta realizāciju. Starptautiskā hokeja federācija nolēmusi kontrolēt katru Latvijas soli hokeja čempionāta rīkošanā, teica K. Lipmans. Vienalikus K. Lipmans izteica vēlmi izstāties no rīcības komitejas, kas tikai bremzējot hokeja čempionāta rīkošanu Latvijā un kuras dēļ ap šo jautājumu radīta ažiotāža. «Rīcības komiteja jau strādā vairāk nekā gadu, taču mēs neesam nekur tālāk tikuši, man tāda komiteja nav vajadzīga, Latvijas Hokeja federācija un es personīgi uzņemamies noorganizēt hokeja čempionātu,» teica K. Lipmans.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtījis Ģenerālprokuratūrai vēstuli ar lūgumu izvērtēt, vai, Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijai uzsākot kriminālprocesus pret biroja darbiniekiem, nenotiek nepamatota un prettiesiska vēršanās pret biroja amatpersonām ar mērķi ietekmēt iestādes darbību kopumā.

KNAB informējis Ģenerālprokuratūru par daudziem gadījumiem, kuros, reaģējot uz KNAB kopš 2003.gada sniegto informāciju par iespējamo nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonu deklarācijās, VID veiktās darbības un lēmumi norāda uz dienesta nekonsekvento rīcību amatpersonu deklarāciju pārbaudē.

Daudzām amatpersonām, tostarp ministram, kādas pašvaldības vadītājam, VID ļāvis precizēt valsts amatpersonu deklarāciju ienākumu sadaļu, pieņēmis amatpersonu iesniegumus ar lūgumu izdarīt grozījumus viņu valsts amatpersonu deklarācijās un atļāvis to darīt arī attiecībā uz iepriekšējiem gadiem vairāku simtu tūkstošu vai miljonu latu apmērā.

Ministru prezidents Andris Bērziņš nosūtījis iesniegumu, kurā lūdz pārskatīt LR Ģenerālprokuratūras lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu par goda aizskaršanu un neslavas celšanu pret laikraksta Neatkarīgā Rīta Avīze un a/s Preses Nams darbiniekiem Aldi Bērziņu, Ritumu Rozenbergu un Uldi Dreiblatu, norādīts Ministru prezidenta preses sekretāra A. Lapiņa izplatītajā informācijā. Pārbaudot par Ministru prezidentu A.Bērziņu izplatīto informāciju (ziņas), prokuratūra ir konstatējusi, ka "izplatītā informācija neatbilst pārbaudes gaitā noskaidrotiem lietas apstākļiem. Tās izplatītas plašai sabiedrības daļai, publicētas vairākkārt ilgstošā laika posmā vienā no lielākajiem Latvijas laikrakstiem un šo publikāciju rezultātā ir mainījusies cilvēku attieksme pret valsts amatpersonu, mazinot tās godu un cieņu sabiedrībā. " Tāpat prokuratūra ir secinājusi, ka, "izvērtējot "NRA" galvenā redaktora A.Bērziņa, žurnālistu R.Rozenberga un U.Dreiblata darbību atbilstību likumdošanas prasībām, secinu, ka viņu darbības satur daļu no Krimināllikuma 271.pantā ("varas pārstāvja un citas valsts amatpersonas goda un cieņas aizskaršana") paredzētām noziedzīga nodarījuma pazīmēm, jo iestājušās minēta pantā paredzētās sekas." Tomēr Ministru prezidents nevarot piekrist prokuratūras atzinumam, ka "pārbaudes gaitā netika iegūti pierādījumi tam, ka publicējot rakstus par tēmu ""Lielās" hokeja halles celtniecība", autori ir ne tikai apzinājušies savu darbību kaitīgumu un paredzējuši šo darbību kaitīgās sekas, bet arī vēlējušies šādu seku iestāšanos, t.i., viņu darbības būtu motivētas ar tiešu nodomu. (Krimināllikuma 271.pantā paredzētā noziedzīga nodarījuma subjektīvās puses tiešā nodoma konstatācijas prasība). " "NRA" galvenais redaktors A.Bērziņš un a/s "Preses nams" žurnālisti R.Rozenbergs un U.Dreiblats prokuroram esot paskaidroja, ka brīdī, kad tika gatavoti materiāli 25. un 26.aprīļa publikācijām, autoru rīcībā bija ar "Lielās" Hokeja halles" projektu saistītie dokumenti, tomēr publikāciju autori apzināti publicējuši nepatiesu informāciju, tādējādi, tīši ar nodomu aizskarot Ministru prezidenta godu un ceļot viņam neslavu, norādīts informācijā. Uz apzinātas un nepatiesas informācijas sniegšanu norādot arī fakts, ka R.Rozenbergs 28.aprīlī LTV raidījumā "Panorāma" norādījius, ka "saistības mēs esam uzņēmušies" un viņa rīcībā ir abpusēji parakstīts dokuments "Letter of intent", par kura parakstītāju R. Rozenbergs pat zināja teikt, ka "tā nav īpaši slavena persona". Tā kā Ģenerālprokuratūrai viņš šo parakstīto dokumentu uzrādīt neesot varējis, A. Lapiņa informācijā secināts, ka R. Rozenbergs esot apzinājies savu darbību kaitīgumu un vēlējies šādu kaitīgu seku iestāšanos. Šāds apgalvojums pirms tam tika publicēts arī 2002.gada 25.aprīļa "NRA" numurā, norādot, ka " premjera vadītā rīcības komiteja jau šā gada 7.janvārī parakstījusi vienošanos ar "IMS studio 6" par celtniecību." Turklāt, pēc prokurora lēmuma par atteikšanos ierosināt krimināllietu, R.Rozenbergs un U.Dreiblats 2002.gada 3.jūlija "NRA" numurā publicēja informāciju, apgalvojot, ka "Par halli rakstīta patiesība". Tādējādi autori turpinot izplatīt informāciju, par kuru prokurora lēmumā norādīts, ka tā "neatbilst pārbaudes gaitā noskaidrotajiem lietas apstākļiem". No minētā izrietot, ka "NRA" galvenā redaktora A.Bērziņa, žurnālistu R.Rozenberga un U.Dreiblata darbības saturot visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, jo ir iestājušās LR Krimināllikuma 271.pantā paredzētās sekas un publikāciju autoru darbības ir motivētas ar tīšu nodomu. Tāpēc Ministru prezidents lūdz ierosināt krimināllietu un publikāciju autorus R.Rozenbergu, A.Bērziņu un U.Dreiblatu saukt pie kriminālatbildības, norādīts Ministru prezidenta preses sekretāra A. Lapiņa izplatītajā informācijā.

Latvijas uzņēmums Dd studio iepazīstinājis ar jaunāko uzņēmuma īstenoto projektu - pastāvīgo ekspozīciju Jaunavas torņa muzejam Azerbaidžānas Republikas galvaspilsētā Baku.

Jaunavas tornis ir Baku pazīstamākais simbols un vēstures piemineklis. Jaunā ekspozīcija, kurā izmantoti gan tradicionālie, gan 21. gadsimta mediji, stāsta par leģendām apvīto torņa vēsturi. Projekta pasūtītājs ir Baku vecpilsētas Ičerišeher administrācija.

Darbu pie projekta Dd studio uzsāka 2012. gada nogalē, un tas bijis ļoti intensīvs un izaicinājumiem piesātināts. Jaunavas tornis ir svarīgs ikvienam Azerbaidžānas iedzīvotājam, un ar tā izpēti nodarbojušies daudzi kultūrvēsturiskā mantojuma pētnieki, kuru versijas par torņa pagātni un nozīmi var būt ļoti atšķirīgas un pat pretrunīgas. Tādēļ satura speciālistiem, veidojot kopējo muzeja stāstu, uzdevums bija atainot uzskatu un versiju daudzveidību, vienlaikus apvienojot to kopīgā stāstā.