Mazumtirdzniecības veikalu IKI un Cento operators Latvijā SIA Palink ieķīlājis visus savus īpašumus par labu mātes kompānijai Lietuvā UAB Palink. Apvienotās daudznozaru arodbiedrība uzskata, ka šādā veidā bez nodrošinājuma tiek atstāti SIA Palink kreditori, tikmēr Palink šādu rīcību skaidro ar nodrošināšanos pret nelabvēļiem.

Saskaņā ar Uzņēmuma Reģistra datiem maija sākumā SIA Palink ieķīlāja visus savus nekustamos īpašumus par labu mātes kompānijai Lietuvā UAB Palink. Kopējā ķīlas summa ir 26,074 miljoni latu. Apvienotās daudznozaru arodbiedrības pārstāvis Jānis Kuzins saistībā ar šo faktu paudis neizpratni, kāpēc manta ieķīlāta ar nosacījumu, ka ķīlas devējam ir tiesības uz visu mantu, pārņemot to bez izsoles.

Apvienotās daudznozaru arodbiedrības pārstāvis Jānis Kuzins gan pauž bažas, ka, ieķīlājot visus īpašumus mātes kompānijai, SIA Palink uzņēmuma kreditorus atstāj bez nodrošinājuma. «Faktiski SIA Palink var pasludināt pats sev maksātnespēju, bet visi īpašumi bez izsoles nonāks mātes kompānijā – respektīvi, nav nekādu draudu, ka maksātnespējas procesā tos varētu izpārdot par labu citiem kreditoriem,» arodbiedrības paziņojumā norāda J. Kuzins.

SIA Palink ir pārliecināta, ka 2. maijā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa izbeigs Palink maksātnespējas lietu, un «Latvijas tiesību sistēma uzņēmumu pasargās no atkārtotiem nepareiziem tiesas lēmumiem», Palink vārdā ziņo sabiedrisko attiecību konsultante Velga Ozola.

Augstākās tiesas (AT) Senāts savā spriedumā, ar kuru atcelts šā gada janvārī pieņemtais spriedums par SIA Palink maksātnespēju, atzina, ka Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa SIA Palink maksātnespējas lietā pārkāpusi Satversmes 92. pantā garantētās pamattiesības - tiesības uz taisnīgu tiesu. Spriedumā Senāts atzinis, ka Satversmē noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu pārkāptas, jo Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa, patvarīgi grozījusi SIA Palink maksātnespējas pieteikuma priekšmetu un pamatu un pēc būtības izskatījusi prasību par parādu, teikts SIA Palink paziņojumā.

Savukārt UAB Palink ģenerāldirektors Marsels Haršti (Marcel Haraszti) paudis, ka nepieciešams izstrādāt Maksātnespējas likuma labojumus, «lai šādas situācijas kā ar SIA Palink vairs nevarētu atkārtoties».

SIA Palink ir saņēmis vairākkārtējus draudus no iepriekšējā maksātnespējas procesa ierosinātāja, Krievijas pilsoņa Sergeja Guščina, kurš tagad atkārtoti cenšas panākt maksātnespējas procesa ierosināšanu.

Palink informē, ka konkrētā privātpersona pieprasa samaksāt cesijas ceļā iegūto parādu un līgumsodu par būvkompānijas SIA Landekss it kā sniegtajiem pakalpojumiem, kuri jau iepriekš apstrīdēti no SIA Palink puses. Gadījumā, ja SIA Palink atteiksies segt šo parādu, S. Guščins ir gatavs iesniegt tiesā jaunu pieteikumu par SIA Palink maksātnespēju. SIA Palink norāda, ka šis ir kārtējais mēģinājums kaitēt pilnībā maksātspējīgai kompānijai.

S. Guščins, kurš jau šī gada sākumā panāca nelikumīgu maksātnespējas procesa uzsākšanu pret SIA Palink, tagad apgalvo, ka uzņēmums nav apmaksājis 8900 LVL parādu un tikpat lielu līgumsodu par darbiem, ko pēc SIA Palink pasūtījuma 2009.gadā it kā esot veikusi būvkompānija SIA Landekss. S.Guščins ir nosūtījis 8 identiskus brīdinājumus SIA Palink, pieprasot atmaksāt minēto parādu un līgumsodu, nesamaksāšanas gadījumā draudot ar maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu. Identisku prasījumu jau iepriekš bija sūtījusi pati būvkompānija, taču, tā kā šī prasība bija nepamatota, SIA Palink to apstrīdēja.

Vēl pirms Rīgas Kurzemes rajona tiesas šodienas sprieduma pasludināšanas Iki un Cento veikalu operators SIA Palink saņēmis 17 identiska satura vēstules ar brīdinājumu par nodomu lūgt tiesu ierosināt jaunu maksātnespējas procesu no Krievijas pilsoņa Sergeja Guščina - iepriekšējā maksātnespējas procesa ierosinātāja.

Palink mārketinga vadītājs Raimonds Janševskis norāda: šādas aktivitātes sāktas pēc tam, kad Augstākās tiesas Senāts atcēla Rīgas Kurzemes rajona tiesas spriedumu par Palink maksātnespējas procesa pasludināšanu un uzlika par pienākumu atkārtoti izskatīt sākotnēji iesniegto maksātnespējas pieteikumu.

Guščins, līdzīgi kā iepriekš, pieprasa samaksāt cesijas ceļā iegūto parādu un līgumsodu par būvkompānijas SIA Landekss it kā sniegtajiem pakalpojumiem. Viņš apgalvo, ka uzņēmums nav apmaksājis 8900 latu parādu un tikpat lielu līgumsodu par darbiem, ko pēc Palink pasūtījuma 2009.gadā it kā esot veicis Landekss.

SIA Palink iesniegusi tiesā prasību pret bijušo maksātnespējas administratori Gundegu Rozmisu par nodarītajiem zaudējumiem, kuru kopējā summa norādīta 295,97 tūkstošu latu apmērā, informē uzņēmums.

SIA Palink prasībā norāda, ka administratore maksātnespējas procesa gaitā ir pārkāpusi savas pilnvaras un izsaimniekojusi uzņēmuma līdzekļus.

«Prasība pret bijušo maksātnespējas administratori šodien iesniegta Rīgas apgabaltiesā. SIA Palink nodarīto zaudējumu summu veido G. Rozmisas apstiprinātie maksājumi speciālistiem, kuri veikti bez kreditoru sapulces piekrišanas, maksa par uzņēmumam nevajadzīgiem pakalpojumiem maksātnespējas procesa laikā, nepamatoti izmaksāta administratora atlīdzība, kā arī apgrozījuma samazinājuma rezultātā negūtā peļņa,» teikst SIA Palink paziņojumā.

«Maksātnespējas procesa laikā esam rūpīgi sekojuši līdzi tajā iesaistīto personu darbībām, lai būtu droši, ka tas netiek izmantots kā līdzeklis personīga labuma gūšanai. Procesa laikā administratore Gundega Rozmisa vairākkārt ir vienpersoniski pieņēmusi neloģiskus lēmumus par SIA Palink līdzekļu izmantošanu, nepamatoti izmaksājot atlīdzību sev, pašas pilnvarotām personām vai ar tām saistītiem uzņēmumiem, kā arī parakstot līgumus par SIA Palink nevajadzīgu pakalpojumu sniegšanu. Administratores darbības, kas, mūsuprāt, ir bijušas pretlikumīgas un savtīgas, tāpat kā viss maksātnespējas process kopumā, mūsu uzņēmumam ir radījušas ievērojamus materiālus zaudējumus, un esam gatavi tiesu darbiem, lai zaudējumus kompensētu,» skaidro SIA Palink rīkotājdirektore Dace Zundure.

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa, otrreiz skatot Krievijas pilsoņa Sergeja Guščina prasību par veikalu tīklu Cento un Iki operatora SIA Palink maksātnespēju, to noraidīja.

SIA Palink rīkotājdirektore Dace Zundure norāda, ka ir gandarīta, ka uzņēmums ir atbrīvots no nepamatotas apsūdzības par uzņēmuma maksātnespēju.

«Lai arī šodien taisnība bija mūsu pusē, mēs ceram, ka Maksātnespējas likumā drīzumā tiks veikti nepieciešamie labojumi, lai citi uzņēmumi, gan vietējie, gan ārvalstu, tiktu pasargāti no nepamatotu maksātnespējas pieteikumu iesniegšanas. SIA Palink maksātnespējas lieta skaidri norāda, ka, pastāvot neskaidrai likuma interpretācijai, neviens uzņēmums Latvijā nav pasargāts no nepamatota maksātnespējas procesa ierosināšanas,» pēc tiesas lēmuma norāda UAB Palink ģenerāldirektors Marsels Harašti.

Veikalu tīklu Iki un Cento operators SIA Palink saņēmis draudus no personām, kuras saistītas ar maksātnespējas administratori Gundegu Rozmisu. Uzņēmums esot saņēmis brīdinājuma vēstuli no SIA Intermanagement, kurā tiekot draudēts ar atkārtotu maksātnespējas pasludināšanu, ja SIA Palink neapmaksās pakalpojumus, kurus šis uzņēmums it kā sniedza administratorei maksātnespējas procesa laikā.

SIA Intermanagement, kuru maksātnespējas procesa ietvaros bija nolīgusi maksātnespējas administratore G. Rozmisa, apgalvo, ka SIA Palink neesot apmaksājis pēdējo tās izsniegto rēķinu par kopējo summu 15,63 tūkst. Ls, savā paziņojumā norāda SIA Palink.

Savā brīdinājuma vēstulē SIA Intermanagement norādījis, ka maksātnespējas procesa ietvaros tā esot sniegusi administratorei lietvedības un administratora interešu pārstāvības pakalpojumus, kuri neesot apmaksāti. SIA Palink grāmatvedības dokumentos konkrētais rēķins neesot reģistrēts, rēķins netika pievienots arī SIA Intermanagement brīdinājumam.

UAB Palink, kas ir 100% Latvijas uzņēmuma SIA Palink akciju īpašnieks, ir noslēdzis pirkšanas-pārdošanas līgumu par 100% SIA Palink daļu pārdošanu.

Saskaņā ar to SIA Palink vienojas par visu akciju nodošanu uzņēmuma SIA Mego īpašumā. Darījums vēl jāapstiprina Konkurences padomei.

«Lēmums par 100% SIA Palink daļu pārdošanu tika pieņemts, lai optimizētu Palink grupas aktivitātes un koncentrētu tās tirgos, kur mūsu darbība ir efektīvāka - Latvijā, nelielās SIA Palink tirgus daļas dēļ, mūsu konkurētspēja bija apgrūtinoša. Tāpat nepamatotais maksātnespējas process, ar ko SIA Palink saskārās 2012.gadā, būtiski ietekmēja mūsu, kā ārvalstu investoru, lēmumu pārtraukt investīcijas Latvijā. Visu šo faktoru kopums veicināja mūs pieņemt lēmumu pamest Latvijas tirgu,» saka UAB Palink izpilddirektors Emīls Stefanovs (Emil L. Stefanov).

Mazumtirdzniecības tīklu Mego un Iki darījuma summa varētu būt mērāma 10-25 miljonu eiro apmērā, savas aplēses izteica Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Iepriekš jau vēstīts, ka SIA Mego ir parakstījusi līgumu ar veikalu tīkla Iki operatoru SIA Palink par 100% Palink kapitāla daļu pirkšanu, kā rezultātā par Palink īpašnieku kļūst Mego.

Danusēvičs uzskata, ka tīklu apvienošana palielinās Mego konkurētspēju un apvienotais tirgotājs varēs veiksmīgāk konkurēt ar starptautiskajiem tīkliem Maxima un Rimi, kas patlaban dominē Latvijas mazumtirdzniecības tirgū.

Tāpēc viņš šo darījumu kopumā vērtē atzinīgi. «Tas ir pozitīvi, ka nacionālie tirgotāji rod iespēju attīstīties, un šis darījums ir pirmā reize, kad kāds nozīmīgs Latvijas tirgotājs nopērk ārzemju tirgotāju.»

Mazumtirdzniecības tīkla Iki apvienošana ar veikalu tīklu Mego ir laba ziņa patērētājiem, apgalvo Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Iepriekš jau vēstīts, ka SIA Mego ir parakstījusi līgumu ar veikalu tīkla Iki operatoru SIA Palink par 100% Palink kapitāla daļu pirkšanu, kā rezultātā par Palink īpašnieku kļūst Mego.

«Lielāku un spēcīgāku tirgus spēlētāju veidošanās ir pozitīva gan no konkurences viedokļa, gan arī laba ziņa patērētājiem,» uzsver Krūzītis.

LPTA izpilddirektors norāda, ka, pārpērkot kādu no jau strādājošajiem veikalu tīkliem, lai palielinātu tirgus daļu, kopumā ir ierasta prakse mazumtirdzniecībā. «Šajā gadījumā it kā savienojas divi jau Latvijas tirgū zināmi tirgotāji, šādā veidā stiprinot savas pozīcijas pārtikas mazumtirdzniecības tirgū.»

Rīgas pilsētas Kurzemes rajonatiesā šīs nedēļas otrdienā, 17. jūnijā, oficiāli izbeigta IKI veikalu zīmola īpašnieces un pārvaldītājas SIA Palink maksātnespēja, liecina informācija Lursoft.

Kā jau iepriekš ziņots, maksātnespējas process tika pasludināts šā gada 9. janvārī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā, un par procesa administratori tika pilnvarota Gundega Rozmisa. Gan maksātnespējas procesa pasludināšanas, gan administratora iecelšanas ieraksts ar valsts notāra lēmumu tika svītrots jau 9. martā.

Jau vairākkārt vēstīts, ka maksātnespējas process tika ierosināts pēc Sergeja Guščina pieteikuma. Viņš cesijas ceļā ieguvis no starp Landekss un Palink 2008. gada 18. septembrī noslēgtā ģenerālbūvuzņēmēja līguma izrietošu prasījumu pret Palink par it kā veikto būvdarbu apmaksu. SIA Palink uzsvēra, ka maksātnespējas pieteikumā norādītie apgalvojumi esot absurdi un neatbilstot patiesībai. Dažas dienas pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas atklājies, ka pasludinātā maksātnespēja uzņēmumam rada vismaz 300 tūkst. Ls zaudējumus nedēļā.

SIA Palink noslēgusi visā Latvijā sākto Cento veikalu pārveidi par IKI zīmola veikaliem, kas ir daļa no trīs miljonus plānotajām investīcijām IKI veikalu attīstībā.

«Šogad IKI veikalu attīstībā kopumā plānojam investēt trīs miljonus latu, un daļa no šīs summas ir ieguldīta arī Cento veikalu pārveidē par IKI zīmola veikaliem,» norāda Dace Zundure, uzņēmuma rīkotājdirektore.

Pēc 17 Cento veikalu pārveides par IKI veikaliem kopumā Latvijā tagad ir 51 IKI zīmola veikals.

SIA Palink rīkotājdirektore Dace Zundure piebilst, ka veikalos tiks saglabāts līdzšinējais Cento produktu līnijas sortiments ar tam atbilstošo cenu līmeni.

Cento veikalu pārveide Latvijā ilga līdz 23. maijam, bet katra veikala rekonstrukcija aizņēma aptuveni četras dienas. Pēc rekonstrukcijas par IKI veikaliem kļuvuši līdzšinējie Cento veikali Valmierā, Ventspilī, Jelgavā, Kārsavā, Rūjienā, Ludzā, Iecavā, Viļānos, Daugavpilī un Rīgā.

Mazumtirdzniecības tīkla Iki apvienošana ar veikalu tīklu Mego pastiprinās konkurenci mazumtirdzniecības tirgū Latvijā, atzīst SIA Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Iepriekš jau vēstīts, ka SIA Mego ir parakstījusi līgumu ar veikalu tīkla Iki operatoru SIA Palink par 100% Palink kapitāla daļu pirkšanu, kā rezultātā par Palink īpašnieku kļūst Mego.

«Konkurentiem kļūstot spēcīgākiem, ietekmi izjutīs arī Rimi, taču jau šobrīd, darbojoties aktīvas konkurences apstākļos, katru dienu domājam, kā ar savu piedāvājumu būt par pirmo izvēli Latvijas iedzīvotājiem,» norāda Turlais.

Viņš atzīmē, ka šis darījums apliecina Latvijas mazumtirdzniecības tirgū jau kādu laiku jūtamās konsolidācijas tendences. «Jāpiebilst, ka konsolidācijas tendences mazumtirdzniecības jomā Latvijā jūtamas jau kādu laiku, par to liecina, piemēram, mazo tirgotāju aktīva dalība kooperatīvos.»

Trīs lielo tirgotāju aiziešana Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) darbību īpaši neietekmēs.

Tā Db.lv sacīja LTA prezidents Henriks Danusēvičs. Viņš uzsvēra, ka šobrīd LTA apvieno 600 tirdzniecības uzņēmumus un nekādu lielu izmaiņu nebūs. Jāatgādina, ka par izstāšanos no LTA jau paziņojuši Rimi Latvia, Maksima Latvija un otrdien par to pavēstīja arī SIA Palink. SIA Palink rīkotājdirektore Dace Zundure informēja, ka kompānija nosūtījusi oficiālu vēstuli LTA, kurā paziņo par izstāšanos no asociācijas. Šāds lēmums pieņemts, jo LTA publiski paustais viedoklis par PVN samazināšanu ir neskaidrs un neatbilstot uzņēmuma politikai. «SIA Palink iestājas par maksimāli godīgiem un skaidriem tirdzniecības principiem, tāpēc arī no mūsu puses seko šāda rīcība. «Izstāšanās no LTA nekādā veidā neietekmēs SIA Palink turpmāko darbību, jo mēs kā Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) biedrs turpināsim īstenot un iestāties par sakārtotu nozari un atbalstīsim asociācijas virzītos godīgas komercprakses principus,» pauda D. Zundure.

SIA Palink sākusi jauna IKI zīmola veikala būvniecību Rīgā, Prūšu ielā 2. Tādējādi tas būs 52 IKI veikals Latvijā.

Jaunā veikala platība būs 1600 kvadrātmetri, un tas plānots kā tirdzniecības centrs, kurā atradīsies arī citi tirgotāji, tāpat plānots izbūvēt autostāvvietu, iekārtot velosipēdu novietni, blakus veikalam plānota teritorijas labiekārtošana, izbūvējot bruģētus celiņus, izveidojot apstādījumus un izvietojot soliņus.

Jaunā veikala celtniecībā paredzēts investēt apmēram vienu miljonu latu un līdz ar tā atvēršanu nodrošināt jaunas darba vietas.

Veikalu tīkla IKI attīstībā 2012. gadā Latvijā kopumā plānots ieguldīt trīs miljonus latu, un turpmāko piecu gadu laikā UAB Palink plāno Latvijā un Lietuvā investēt kopumā 122 miljonus latu.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut SIA Mego iegādāties 100% SIA Palink kapitāla daļu un tādējādi iegūt savā īpašumā IKI veikalu tīklu.

KP lēma atļaut apvienošanos, jo tās rezultātā būtiski nesamazināsies konkurence un neizveidosies dominējošais stāvoklis nedz ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū lielveikalu vidē pilsētās, kurās darbojas Mego un IKI veikali, nedz Latvijas ikdienas patēriņa preču iepirkuma tirgū.

Lēmumā KP norāda, ka SIA Mego un SIA Palink kopējā tirgus daļa Latvijā ir mazāka par 10%, turklāt pilsētās, kurās darbojas abu uzņēmumu veikali (Rīgā, Jūrmalā, Ventspilī, Liepājā), tiem pastāv spēcīga konkurence un darbojas arī konkurenti ar ievērojami lielāku tirgus daļu – SIA Rimi Latvia un SIA Maxima Latvija.

Konkurences padome (KP) 12.oktobrī pieņēmusi lēmumu piemērot naudas sodu SIA Palink par nepaziņotu apvienošanos, kas izpaudās kā konkurējoša uzņēmuma aktīvu pārņemšana, atverot jaunu lielveikalu telpās, kuras līdz tam izmantoja SIA Rimi Latvia. Uzņēmumam piemērots naudas sods Ls 25 725 apmērā.

Pagājušā gada 4.aprīlī Daugavpils tirdzniecības parka SOLO telpās tika atvērts SIA Palink pārtikas un ikdienas preču patēriņa veikals IKI. Līdz tam šajā telpās darbojās RIMI lielveikals, tādējādi jaunā veikala atvēršanai bija nepieciešama KP atļauja.

Saskaņā ar Konkurences likumu, šādi darījumi, kuru ietvaros viens uzņēmums iegūst tiesības izmantot cita uzņēmuma aktīvus (šajā gadījumā – tirdzniecības telpas), ir uzskatāmi par apvienošanos, jo aktīvu lietošanas ieguvējs palielina savu tirgus daļu konkrētajā tirgū.

Sods par apvienošanās nepaziņošanu tiek piemērots, jo šāda uzņēmumu rīcība, apvienošanos nepaziņojot, liedz KP efektīvi veikt likumā noteiktos preventīvos konkurences aizsardzības pasākumus. Soda piemērošana arī attur konkrēto un citus uzņēmumus no līdzīgu pārkāpumu veikšanas nākotnē, skaidro KP.

Konkurences padome (KP) atklājusi, ka veikalu tīklu Cento un Iki operators SIA Palink pārkāpis vienošanās aizliegumu, līgumos ar tirdzniecības centru telpu iznomātājiem iekļaujot liegumu iznomāt telpas citiem uzņēmumiem bez SIA Palink atļaujas. Uzņēmumam piemērots sods 13 tūkst. Ls apmērā.

Paturot tiesības lemt par citu tirdzniecības centra platību iznomāšanu, SIA Palink varētu ne vien ierobežot potenciālos nomniekus, bet arī nepamatoti ierobežot iznomātāja tiesības brīvi pārvaldīt savu uzņēmējdarbību, norāda KP.Tomēr uzņēmumam piemērotais naudas sods ir samazināts, jo līgumos iekļautie ierobežojošie nosacījumi netika reāli piemēroti. Turklāt SIA Palink, pēc savas iniciatīvas veicot grozījumus pārkāpumu saturošajos līgumos, pārkāpumu pārtraucis un izmeklēšanas laikā sniedzis KP informāciju, kas bija būtiska lietas izskatīšanai.

Ierobežojošie nosacījumi bija iekļauti 23 līgumos, bet vēl 12, kas saturēja līdzīgus nosacījumus, lietas izpētes laikā jau bijuši pārtraukti.

Mājas preču tirdzniecības kompānija SIA Jysk Linnen'n Furniture (Jysk) tuvāko divu gadu periodā biznesa attīstībā plāno investēt aptuveni 0,5 miljonus eiro, stāsta Jysk vadītāja Baltijas valstīs Dace Zundure.

Kopumā 2013. gadā uzņēmums Latvijā investējis apmēram 150 tūkst. eiro, tajā skaitā lielākās investīcijas veidoja ieguldījumi jaunā veikala atvēršanā tirdzniecības centrā Spice Home, kā arī uzņēmuma sagatavošana pārejai uz darbu ar eiro valūtu, kas izmaksāja ap 40 tūkst. eiro.

Uzņēmuma vadība pērn novērojusi stabilu apgrozījuma pieaugumu gan Latvijā - par 7%, gan arī Baltijā kopumā - par 15%. Labi rezultāti gūti gan vasaras sezonā, gan arī Ziemassvētkos, kad svētku preču apgrozījums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās pat par 15%.

Plānots, ka Jysk Latvijā 2013. gada finanšu gadā, kas noslēgsies martā, sasniegs 20,7 miljonu eiro lielu apgrozījumu.

SIA Palink aprīlī ir uzsākusi 17 Cento veikalu visā Latvijā pārveidi par IKI zīmola veikaliem. Veikalu tīkla IKI attīstībā uzņēmums 2012. gadā Latvijā plāno ieguldīt trīs miljonus latu.

Pēc Cento veikalu pārveides Latvijā kopumā būs 51 IKI veikals.

SIA Palink rīkotājdirektore Dace Zundure uzsver, ka jaunajos IKI veikalos tiks saglabāts līdzšinējais Cento produktu līnijas sortiments ar tam atbilstošo cenu līmeni, kā arī tas tiks papildināts, piedāvājot plašāku preču sortimentu.

Cento veikalu rekonstrukcija Latvijas pilsētās notiks līdz 23. maijam, katra veikala rekonstrukciju veicot aptuveni četru dienu laikā. Pēc rekonstrukcijas par IKI kļūs līdzšinējie Cento veikali Valmierā, Ventspilī, Jelgavā, Kārsavā, Rūjienā, Ludzā, Iecavā, Viļānos, Daugavpilī un Rīgā.

Dāņu mazumtirgotājs «Jysk» nolēmis mainīt stratēģiju Baltijas valstīs, kā arī Baltkrievijā.

«Pētījumi Lietuvā, Latvijā un Igaunijā liecina, ka iedzīvotāji Baltijas valstīs mūs uztver kā nelielu ikdienas preču tirgotāju mājai un sadzīvei. Vienlaikus mūsu komanda pēdējo trīs gadu laikā ir daudz strādājusi, lai palielinātu piedāvājumu mēbelēm un matračiem, kā arī precēm guļamistabai un vannas istabai. Turklāt Baltijas valstīs mainās patērētāju prasības. Iepriekš lielākā daļa pircēju lielu uzmanību pievērsa cenai, mazāku uzmanību pievēršot kvalitātei. Tagad arvien vairāk cilvēku izvēlas kvalitāti. Mūsu veikalu jaunā stratēģija - piedāvāt labu kvalitāti par vislabāko cenu. Turklāt mūsu veikalu tīkls ir nolēmis kļūt par dāņu dzīvesveida hygge vēstnieku. Galu galā nevienam nav noslēpums, ka dāņi ir vieni no laimīgākajiem cilvēkiem pasaulē, jo zina, kā radīt mājīgumu un komfortu savā dzīves telpā. Šo vēsti centīsimies nodot arī mūsu pircējiem, lai laimes indekss Baltijas valstīs paaugstinātos, un tā ir mūsu uzņēmuma misija,» skaidro «Jysk» vadītāja Baltijas valstīs un Baltkrievijā, SIA «Do It» direktore Dace Zundure.

Veikalu ķēde Rimi Latvija apturējusi tirdzniecību ar visu uzņēmuma SIA Forevers produkciju, kur sastāvā norādīta liellopu gaļa, informēja veikala pārstāve Laura Podskočija. Tāpat Forevers produktu tirdzniecību pārtrauks arī veikalu tīkli Maxima un Iki.

Papildināta ar 2.,3. un 4. rindkopu.

«Rūpējoties par mūsu pircēju drošību, balstoties uz Pārtikas un veterinārā dienestā mājas lapā pieejamo informāciju, šobrīd Rimi veikalos visā Latvijā līdz turpmākajai informācijai tiek apturēta gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers produkcija, kuras sastāvā ir norādīts «liellopa gaļa»,» norādīja veikala pārstāve.

Veikalu tīklos Maxima atcelta Forevers ražotās liellopu kotlešu masas tirdzniecība. Lai arī šis produkts nav iekļauts «melnajā zirga gaļas sarakstā», Maxima to netirgos, līdz noskaidrosies situācija saistībā ar Forevers produktiem. «Veiksim pārbaudes paši vai gaidīsim atbildīgo iestāžu atzinumu,» Db.lv informēja Maxima pārstāvis Ivars Andiņš, norādot, ka Maxima līdz šim tirgoto Forevers preču klāsts nav liels, piemēram, veikalos netiek tirgotas Forevers desas, pār kurām pašlaik gulstas zirga gaļas ēna.

Veikalu tīkla IKI īpašniece SIA Palink ieguvusi jaunu nosaukumu – SIA Lenoka, liecina Lursoft dati.

Ceturtdien mainījies arī uzņēmuma pamatkapitāla apjoms, kurš palielināts no 85,3 milj. eiro līdz 115,7 milj. eiro.

Uzņēmuma vienīgais īpašnieks aizvien ir Lietuvas UAB Palink.

SIA Lenoka (līdz šim - Palink) reģistrēta 2003. gadā ar nosaukumu SIA Dacapo. Mazumtirdzniecības veikalu tīkls 2001. gadā apgrozīja 135,4 milj. eiro (95,224 milj.Ls), gadu noslēdzot ar 25,2 milj. eiro (17,7 milj. Ls) zaudējumiem. Aizpagājušajā gadā uzņēmumā nodarbināti 1 216 darbinieki.

Arī 2016. gads Baltijā uzņēmumu pirkšanā un pārdošanā (M&A) ir bijis pozitīvs, jaunākajā apskatā norāda AS Prudentia.

2016. gadā kopā tika izziņoti 186 Baltijas M&A darījumi, kas ir par 13 darījumiem jeb 7,5% vairāk nekā 2015. gadā.

2016. gada M&A darījumu skaita pieaugums nav pārsteidzošs, tā kā tieši šāds pozitīvs gada noslēgums tika prognozēts jau iepriekšējā Prudentia M&A FOLIO.

Atskatoties uz vēsturiskajiem darījumiem, eksperti secina, ka Baltijas M&A tirgus tendence atspoguļojas kā ikgadējs darījumu skaita pieaugums. Turklāt kopš 2013. gada Baltijas M&A darījumu skaita summārā ikgadējā izaugsme ir 22,6%. Ar šādu izaugsmes tempu var prognozēt to, ka 2017. gadam ir potenciāls apsteigt 2012. gadu, kad tika izziņoti 212 Baltijas M&A darījumi. Globālais M&A tirgus 2016. gadā bijis reģionāli atšķirīgs. Lielākie pēc kopējo darījumu vērtības tirgi ASV kopā ar Kanādu un Eiropa (globālā tirgus daļa attiecīgi 47,5% un 24,6%) noslēguši 2016. gadu negatīvi – kritums ir bijis gan kopējai darījumu vērtībai, gan darījumu skaitam. Japāna 2016. gadā ir bijis vienīgais M&A reģions, kur pieauga gan darījuma vērtība (2,1%), gan skaits (5,9%).