atvijas kontrolēto gaisa telpu pagājušajā gadā visbiežāk izmantoja Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic", Somijas nacionālā aviokompānija "Finnair", Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair", kā arī Ķīnas aviokompānija "Air China", liecina "Latvijas gaisa satiksmes" (LGS) apkopotā statistika.

LGS pārstāvji pavēstīja, ka pērn 14% no visiem lidojumiem Latvijas gaisa telpā nodrošināja "airBaltic", 12% - "Finnair", bet pa 7% - "Ryanair" un "Air China".

Seko Indijas aviokompānija "Air India", kas nodrošināja 6% no visiem lidojumiem Latvijas gaisa telpā, Krievijas nacionālā lidsabiedrība "Aeroflot" - 4%, bet pa 3% nodrošināja Turcijas aviokompānija "Turkish Airlines", Ķīnas aviokompānija "Hainan Airlines", kā arī Krievijas aviokompānijas "Rossiya Airlines" un "Pobeda".

Šīs desmit aviokompānijas nodrošināja kopumā 62% no "Latvijas gaisa satiksmes" ieņēmumiem.

LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš skaidroja, ka Latvijas kontrolētā gaisa telpa nesaskan ar Latvijas ģeogrāfiskajām robežām. Attiecīgi Krievijas aviokompāniju lidojumi nenotiek virs Latvijas teritorijas, bet tie ir lidojumi virs neitrālajiem ūdeņiem, kas skaitās Krievijas iekšējie lidojumi, piemēram, no Sanktpēterburgas vai Maskavas, izmantojot Baltijas jūru, uz Karalaučiem.

Rīgas lidostā svinīgi iemūrēts pamatakmens jaunajam VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) gaisa satiksmes vadības tornim un jaunai kompleksa piebūvei, kas nākotnē ļaus attīstīt un modernizēt aeronavigācijas pakalpojumus, vadīt civilos un militāros lidojumus, garantējot to drošumu, kā arī pavērs jaunas iespējas Rīgas lidostai, informē LGS.

"Jaunais gaisa tornis uzlabos aviācijas drošumu un ļaus palielināt lidojumu skaitu, veicinot ekonomikas izaugsmi. Turklāt šajos ģeopolitiskajos apstākļos ir ļoti svarīgi, ka torni izmantos ne tikai civilo, bet arī militāro lidojumu vadīšanai. Jāuzsver, ka puse jeb vairāk nekā 26 miljoni eiro projekta īstenošanai nāk no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta granta formā. Tas ir konkrēts piemērs, kā Eiropas Savienības fondi veicina Latvijas drošību un attīstību," pasākumā uzsvēra Eiropas Komisijas ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis.

"Projekta ideju esam lolojuši vairākus gadus, tagad ir pienācis brīdis, kad tiek ielikts būves pamatakmens un sāksies pats svarīgākais posms - celtniecība. Tornis pavērs pilnīgi jaunas iespējas gan LGS, gan Rīgas lidostai, gan mūsu sadarbības partneriem - Gaisa spēkiem un Valsts robežsardzei, gan aviokompānijām un pasažieriem," norādīja LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš

20 gadu laikā SIA Aimasa no neliela Valmieras būvniecības uzņēmuma kļuvis par Latvijas mēroga būvniecības ģenerāluzņēmēju, būvējot gan industriālās, gan sabiedriskās ēkas un daudzdzīvokļu namus, izpildot kā privātos, tā publiskā sektora pasūtījumus.

Par uzņēmuma ceļu un nākotnes plāniem Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums saruna ar SIA Aimasa valdes priekšsēdētāju Sandri Apsīti.

Fragments no intervijas

Aimasa stāsts Valmierā un Latvijā - īsā versija, galvenās izmaiņas laika gaitā kopš dibināšanas, fokusi laika gaitā?

Pirms vairāk nekā 20 gadiem, sanākot kopā būvniecības jomas entuziastiem un draugiem, vēl nezinot, kā tas īsti izvērtīsies, dibinājām uzņēmumu Aimasa. Bijām jau kādu laiku strādājuši algotu darbu būvniecības jomā, un, iespējams tā bija vēlme pēc pašnoteikšanās, pēc savas atbildības noteikšanas no procesa sākuma līdz beigām, kad vairs neesi skrūvīte kādā mehānismā, bet pats jau esi tas mehānisms. Gribas arī piebilst, ka aiz Aimasa nav veiksmīgi privatizēti īpašumi, mantojumi un dāvinājumi, mūsu starta līnija sākās pie nulles atzīmes. Pirmie darbi bija nelieli, sākām kā apakšuzņēmēji. Gadu no gada projekti kļuva lielāki, līdz sākām darboties kā ģenerālbūvnieks. Joprojām darbojamies pēc principa – vīrs un vārds, kas nozīmē, ka pasaulē, kur papīri, neskaitāmi līgumi sāk ņemt virsroku pār visu, mēs tomēr cenšamies saglabāt fokusu uz galveno - uzbūvēt būvi plānotajā laikā un budžetā. Joprojām valda tāda savstarpēja uzticēšanās starp būvniecības dalībniekiem.

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta parlamentārā izmeklēšanas komisija ceturtdien apstiprināja gala ziņojumu, tomēr publiski pieejams tas varētu būt tikai piektdien, 13.decembrī.

Par gala ziņojuma apstiprināšanu nobalsoja četri deputāti no opozīcijas partijām - komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS), Artūrs Butāns (NA), Amils Saļimovs ("Stabilitātei") un Kristaps Krištopans (LPV).

Savukārt no balsojuma atturējās valdības koalīcijas partiju deputāti Skaidrīte Ābrama (P), Atis Labucis (JV) un Ģirts Štekerhofs (ZZS).

Kulbergs aģentūrai LETA teica, ka ziņojumu ceturtdien vēl pārbaudīs redaktors, bet piektdien komisija Saeimas prezidijam iesniegs gala variantu. Pēc apstiprināšanas to publicēs Saeimas mājaslapā.

Kulbergs sacīja, ka gala ziņojumā ir nosauktas personas pēc atbildības līmeņa. Sarkanā krāsā esot iezīmētas tās personas, kuras komisijas vairākuma ieskatā pieļāva būtiskas kļūdas, oranžā - personas, kurām projekta īstenošanā bija atbilstoši jārīkojas, bet viņas to nedarīja, savukārt dzeltenā krāsā - personas, kuras neieņēma pietiekami aktīvu pozīciju šī projekta īstenošanā.