Ražošana

Andrito dibinātājs: Pagaidām kafiju atēdies neesmu

Daiga Laukšteina, Dienas Bizness, 23.09.2016

Jaunākais izdevums

Nosēsties veikala plauktā ne vienmēr ir tas labākais notikums kafijai. Tomēr, gribētos, lai mājsaimniecībās ir kaut kas ir no mūsu kafijām, intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Andrito kafijas grauzdētavas dibinātājs un vadītājs Andris Petkēvičs.

Fragments no intervijas.

Nupat kādā tūristu iecienītā atpūtas vietā ārpus Rīgas latviski nerunājošs dānis pārdevējai rādīja uz lapiņas uzrakstītu savas iecienītās Andrito kafijas pupiņas nosaukumu. Vai jūtat savas produkcijas pieaugošu popularitāti?

Jā, sekojam līdzi, kas notiek, un popularitātes pieaugumu jūtam. Būtu dīvaini, ja piecos gados kaut kādu atpazīstamību Latvijas tirgū nebūtu ieguvuši. Pats galvenais, saņemam atgriezenisko saiti no cilvēkiem, kas pozitīvās emocijas par kafiju nogādā līdz mums. Tas motivē meklēt jaunas iespējas. Kafiju grauzdējam kopš 2011. gada maija. Katrā ziņā dānis «Rāmkalnos» ir interesants gadījums, prieks par to dzirdēt. Cik zinu, Dānijā un citās Skandināvu valstīs mīt kaismīgi kafijas baudītāji.

Kā ir ar konkurenci?

Protams, naudas izteiksmē nevaram konkurēt ne ar vienu lielo kompāniju. Tas arī nav mūsu šī brīža mērķis, bet vienalga konkurence tik mazā valstī ir pietiekami liela, sākot ar tiem, kuri ved no Vācijas kurpes un pie reizes paķer arī kafiju, ko notirgo ar sludinājumu palīdzību, un beidzot ar uzņēmumiem, kas kafiju ražo jau daudzus gadus. Ņemot vērā, ka šis produkts ir akcīzes prece ar attiecīgu regulējumu, jāatceras, ka nevaru bagāžniekā vadāt kafijas maisu bez nekādiem dokumentiem. Tādējādi, no vienas puses, esam kārtējā «banānu republika» Eiropas Savienībā, kam vajag uzlikt kafijai akcīzi (tādas bez Latvijas ir vēl tikai četras – Beļģija, Dānija, Vācija un Rumānija). Latvijas stilā ir arī visaugstākais nodoklis par vienu kilogramu. Tomēr man kā uzņēmējam par to galva nesāp. Skaidrs, ka gala patērētājs par to arī maksā. Tai pašā laikā, no otras, pozitīvās puses raugoties, tas tirgu pasargā no lielas izmīdīšanas. Līdz ar ko kafijas biznesa vide ir daudz caurspīdīgāka. Mēs – vienas spēles spēlētāji – zinām cits citu.

Visu rakstu Kafija ar stāstu iespējams izlasīt piektdienas, 23.septembra, laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noskaties, ko par labas kafijas noslēpumiem stāsta Andrito Coffee Roastery vadītājs Andris Petkēvičs un uzzini, kā laimēt dāvanu no Gemoss un Andrito!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielveikalu plauktos pieejamajam kafijas piedāvājumam līdzās stājas vietējo kafijas grauzdētavu produkcija

Pēdējos gados darbu sākušas vairākas vietējās kafijas grauzdētavas, tostarp ir Andrito Coffee Roastery, Kalve Coffee, Strada, Stars Coffee, Tīrs Miers, Curonia Coffee Roasters, Rocket Bean Roastery. Jaunākie pieejamie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2017. gadā tējas un kafijas pārstrādē darbojās 25 uzņēmumi, kas nodarbināja 196 cilvēkus. Salīdzinājumam – 2013. gadā šajā jomā darbojās 18 uzņēmumi, kas nodarbināja 167 cilvēkus. CSP sabiedrisko attiecību speciāliste Sanda Rieksta norāda, ka kafija ir ļoti iecienīta importa un eksporta prece jebkurā valstī, un Latvija nav izņēmums. Katru minūti Latvijā importē vairāk nekā 19 kg kafijas, bet eksportē teju 9 kg kafijas. Pēdējos gados vairāk nekā pusi no kopējā kafijas daudzuma ieved no Lietuvas, Polijas un Vācijas. Pavisam kafiju importē no 30 valstīm, starp tām arī no Brazīlijas, Kostarikas, Indijas, Meksikas, Peru, Ugandas. Lielākā daļa ir ES valstis. Kafijas eksportēšana no Latvijas ir tā saucamais reeksports jeb Latvijā ievestas kafijas izvešana uz citām valstīm. Lielāko daudzumu kafijas Latvijas uzņēmumi eksportē uz Lietuvu – vairāk nekā pusi no tās kopējā eksporta apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tējnīcas Illuseum saimnieki Gundega Silniece un Eduards Cunskis atver kafejnīcu un tējnīcu Strada, kur kafijai un tējai tiek izrādīta vienlīdz liela cieņa

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Mēs atkal gribējām kaut ko jaunu un nolēmām mēģināt sevi pierādīt arī kafijas pasaulē. Vēlējāmies radīt pirmo vietu Rīgā, kur kafija un tēja ir vienlīdzīgas, jo visās kafejnīcās, pat tajās, kur cenšas ieviest labu tēju, tā vienmēr zaudē. Tējnīcām ir ļoti šaura, specifiska auditorija. Strada vairāk ir kafejnīca, bet vēlamies te integrēt tēju. Mēs cenšamies ienest tēju masās,» stāsta Gundega. Viņa spriež, ka šī Latvijā ir jauna pieeja – citas tējnīcas un kafejnīcas strādā vairāk akcentējot vienu vai otru virzienu, bet Strada cenšas šīs abas jomas apvienot.

Gundega akcentē, ka Strada ir mikro kafijas grauzdētava. «Mums tepat ir maza grauzdētava, kur klients var pasūtīt kafiju tādā grauzdējumā, kā vēlas, un tik daudz, cik nepieciešams. Pēc 15 minūtēm kafijas pupiņas ir gatavas, un tās var ņemt līdzi uz mājām. Mēs nedomājam pretendēt uz lieliem apjomiem kā Rocket Bean Roastery vai Andrito Roastery, bet piedāvāt kafiju tieši mūsu klientu vajadzībām mazos apjomos. Tāpat lepojamies ar kafijas un tējas kokteiļiem ar alkoholu. Tie ir dažādi eksperimenti, piemēram, laba ulūna tēja ar šampanieti vai aukstā brūvējuma kafija ar portvīnu. Kokteiļos veidojas interesanti aromāti un garšas,» teic Gundega.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauma Panova un Jānis Lēģeris uzskata, ka pankūkas garšo visiem, tādēļ pirms gada Cēsīs, Piebalgas ielas sākumā izveidota kafejnīca «Pancake House». Pankūku pagatavošanas metode aizgūta Francijā, kur tās pazīst kā Crepes.

«Pancake House» ideja radās nejauši, kad, atgriežoties dzimtajā pusē, jaunieši gribēja radīt kaut ko tādu, kas Cēsīs vēl nav. Jānis ir no Cēsīm un Lauma ir no Priekuļiem. Padzīvojot dažus gadus Rīgā, viņi saprata, ka tomēr vēlas pārcelties atpakaļ uz dzimto pusi. «Pēc vidusskolas domājām, ka jābrauc uz Rīgu, kur ir daudz iespēju. Taču, nodzīvojot pāris gadus tur, sapratām, ka ir jānāk atpakaļ uz Cēsīm,» atzīst J. Lēģeris.

«Cēsīs kafejnīcu netrūkst, to patiesībā ir daudz, bet pankūku piedāvājuma nebija. Tas bija viens no aspektiem, kas mūs iedrošināja. Gribējām radīt vietu, kas pašiem patiktu, cerībā, ka tā patiks arī citiem. No sākuma gan bija satraukums, vai kāds uz šo vietu vispār nāks. Gatavot pankūkas mums ieteica ģimene. Viens gan uzreiz bija skaidrs - gribam koncentrēties uz «saldas kafejnīcas» izveidi. Cēsīs pirms kāda laika tika veikta aptauja, kurā tika noskaidrots, kāda kafejnīca šeit pietrūkst, un lielāko pārsvaru ieguva tieši pankūkas. Tā radās mūsu kafejnīca,» informē L. Panova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānu un bāru aprīkojuma tirgotājs un riekstu un žāvēto augļu importētājs SIA Gemoss šonedēļ Rīgā plāno atvērt pop-up veikalu - noliktavu bāriem un restorāniem, informē uzņēmumā.

Tā kā pop up vietām raksturīgi atvērties uz noteiktu laiku, Gemoss veikals Brīvības ielā. Veikals 250 kvadrātmetru platībā apmeklētājiem būs pieejams vismaz gadu.

«Gemoss pop up veikals ir mūsu radošuma izpausme. Māja, kurai tuvākajos gados paredzēta nojaukšana, tiek iedzīvināta ar vai nu vecām, aizmirstībā nonākušām, vai tieši otrādi - speciāli šai vietai radītām mēbelēm. Ar jauno veikalu mēs nedaudz izaicinām, bet vienlaikus arī meklējam interesantākus veidus, kā uzrunāt klientus, pietuvoties jaunai, modernai paaudzei. Klienti, kuriem ir tuvas zero waste vērtības, ir laipni aicināti, jo riekstu, žāvētu augļu, sēkliņu, graudaugu, kā arī BIO produkcijas klāsts šeit būs gana plašs. Tomēr jāatzīmē, ka šis nav zero waste koncepta veikals, jo šeit būs pieejama arī fasēta produkcija,» pastāstīja Gemoss vadītāja Ieva Treija.

Komentāri

Pievienot komentāru