Jaunākais izdevums

Lielveikalu plauktos pieejamajam kafijas piedāvājumam līdzās stājas vietējo kafijas grauzdētavu produkcija

Pēdējos gados darbu sākušas vairākas vietējās kafijas grauzdētavas, tostarp ir Andrito Coffee Roastery, Kalve Coffee, Strada, Stars Coffee, Tīrs Miers, Curonia Coffee Roasters, Rocket Bean Roastery. Jaunākie pieejamie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2017. gadā tējas un kafijas pārstrādē darbojās 25 uzņēmumi, kas nodarbināja 196 cilvēkus. Salīdzinājumam – 2013. gadā šajā jomā darbojās 18 uzņēmumi, kas nodarbināja 167 cilvēkus. CSP sabiedrisko attiecību speciāliste Sanda Rieksta norāda, ka kafija ir ļoti iecienīta importa un eksporta prece jebkurā valstī, un Latvija nav izņēmums. Katru minūti Latvijā importē vairāk nekā 19 kg kafijas, bet eksportē teju 9 kg kafijas. Pēdējos gados vairāk nekā pusi no kopējā kafijas daudzuma ieved no Lietuvas, Polijas un Vācijas. Pavisam kafiju importē no 30 valstīm, starp tām arī no Brazīlijas, Kostarikas, Indijas, Meksikas, Peru, Ugandas. Lielākā daļa ir ES valstis. Kafijas eksportēšana no Latvijas ir tā saucamais reeksports jeb Latvijā ievestas kafijas izvešana uz citām valstīm. Lielāko daudzumu kafijas Latvijas uzņēmumi eksportē uz Lietuvu – vairāk nekā pusi no tās kopējā eksporta apjoma.

Par kafijas biznesa attīstību liecina arī tas, ka pērn Narvesen māteskompānija Reitan Convenience iegādājās kafejnīcu ķēdi Caffeine. Uzņēmums ir parakstījis vienošanos par Baltijas kafejnīcu ķēdes Caffeine Roasters iegādi, kas ietver 60 kafejnīcas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Kafejnīcu ķēdes iegāde ir daļa no Reitan Conveniece stratēģijas nostiprināt mazā formāta veikalu līderpozīcijas Eiropas tirgū. Reitan Convenience pieder 2250 veikali septiņās valstīs, ieskaitot Narvesen Norvēģijā, Latvijā un Lietuvā, 7-Eleven Norvēģijā, Zviedrijā un Dānijā, Northland Norvēģijā, Pressbyrån Zviedrijā, R-kioski Somijā un Igaunijā un Lietuvos Spauda Lietuvā.

Globāli kafijas pārdošanas apjomi mazumtirdzniecībā 2017. gadā bija 83 miljardi ASV dolāru, un kafija ir ceturtais visvairāk patērētais dzēriens pasaulē, ņemot vērā kopējos pārdošanas apjomus, liecina Euromonitor International dati. Tāpat organizācijas apkopotā informācija rāda, ka vienas personas vidējie izdevumi par kafiju mazumtirdzniecībā ir 11 dolāri.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

SIA Capulus Terra (Curonia Coffee Roasters) valdes priekšsēdētājs Klāvs Šlakorcins spriež, ka pēdējos gados vietējo grauzdētavu skaits ir nedaudz palielinājies, bet šī joma joprojām ir attīstības procesā, un vēl nav tā, ka katrā pilsētā būtu sava grauzdētava. «Ne visiem ir interese par kafiju, bet tiem, kam tā ir, tie cenšas. Katrs no mums izcili grauzdē to kafiju, ko esam izvēlējušies, uzsverot izvēlētās šķirnes kvalitāti un unikalitāti. Mums ir padziļināta interese par to, zinām stāstu aiz konkrētā kafijas fermera vārda. Šis nav darbs cilvēkiem, kuri vēlas ātri un viegli nopelnīt. Šis ir sirdsdarbs,» viņš vērtē. K. Šlakorcins priecātos, ja katrā reģionā būtu kafijas mīļotāji, kas darbotos šajā jomā. «Apsveicami, ka tiek dibināti jauni uzņēmumi. Tas pierāda, ka uzņēmējiem ir vēlme un apņemšanās, jo bez tās neko nevar darīt, it īpaši, ja runājam par ražošanu, kas ir ļoti prasīgs process. Nav tikai pirkšana un pārdošana, ir jāiesaista daudzas citas kompetences, jāvelta daudz darba un uzmanības, lai viss notiktu pareizi un kārtīgi. Ja projekts spēj izdzīvot un attīstīties, tas nozīmē, ka cilvēki, kuri to ir uzņēmušies, dara to pareizi. Ikvienam no mums jauna zīmola parādīšanās tirgū neļauj neatslābt, liek turēt taisnu muguru un visu laiku darboties, meklēt ko interesantu. Mēs nesēžam, rokas klēpī salikuši, jo nozare ir dinamiska un azartiska, visu laiku var mācīties ko jaunu,» saka Andris Petkēvičs, SIA Andrito Coffee Roastery vadītājs. Viņš norāda, ka ASV, Skandināvijā, Lielbritānijā un citās ekonomiski attīstītās valstīs vietēja, neliela apjoma kafijas ražošanas lieliski darbojusies jau izsenis. Līdzīgi kā cilvēki aiziet pēc svaigi ceptas maizītes, tāpat viņi iegādājas kafiju, kas uz vietas ir grauzdēta. «Tā tas visā pasaulē darbojas jau sen, bet pie mums šis risinājums ienāk pēdējos astoņos gados. Mazas grauzdētavas reģionos bija arī senāk, bet varbūt nebija tik daudz par tām dzirdēts,» viņš spriež.

«Ir pieaudzis gan mazo kafijas grauzdētavu skaits, gan patērētāju zināšanas par kafiju, kas skaidrojams ar tās kultūras attīstību Latvijā. Daudzi grauzdētāji no entuziastiem ir kļuvuši par aroda meistariem, attīstot savas zināšanas ne tikai vietējā, bet arī ārvalstu līmenī. Loģisks solis ir sava biznesa sākšana un attīstīšana,» saka Jānis Mucenieks, SIA Lofbergs Baltic ģenerāldirektors. Arī SIA Paulig Coffee Latvia valdes locekle Margarita Aļabjeva-Vaišļa piekrīt, ka pieaug kafijas grauzdētavu skaits, taču, vadoties pēc VID pieejamajiem datiem, to saražotais kafijas apjoms Latvijā veido salīdzinoši nelielu daudzumu no Latvijas kafijas tirgus. Kafijas ražošanā novērojama mazāka konkurence nekā kafijas vairumtirdzniecībā. «Mēs noteikti esam par konkurenci, kas piedod darbam «asumiņu», bet par godīgu konkurenci,» viņa teic.

Visu rakstu Sazeļ vietējās kafijas grauzdētavas lasiet 21. janvāra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO, VIDEO: Kā top?Kalve coffee kafija

Monta Glumane, 19.07.2019

SIA Kalve coffee ražošanas vadītājs un līdzdibinātājs Raimonds Zadvornovs. Kā top Kalve coffee kafija, skaties tālāk galerijā!

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju vērot, kā tiek grauzdēta Kalve coffee kafija.

SIA Kalve coffee ražošanas vadītājs un līdzdibinātājs Raimonds Zadvornovs Db.lv stāsta, ka sākumā tiek saņemts piedāvājums no kafijas audzētājiem: «Viņi piedāvā, vai vēlamies pasūtīt paraugus. Mēs izvēlamies, kura kafija ir, mūsuprāt, interesantākā, mūsu tirgum aktuālākā, kas mums pašiem patiktu, un pasūtām paraugus.»

Viņš informē, ka uzņēmums kafiju izvēlas galvenokārt pēc sezonalitātes. «Skatāmies, lai ir pietiekami plašs diapazons un cilvēks varētu izvēlēties sev tīkamāko produktu. Piemēram, kafijā, kas atvesta no Brazīlijas, jūtamās garšas nianses ir šokolādes īriss, kaltēta brūklene un apelsīna miza. Savukārt, kafija no Ruandas ir pilnīgi pretēja – sarkanā ābola, ogu, persika un melnās tējas nianses. Ja es kā kafijas baudītājs zinu, ka man patīk bieza un krēmīgas kategorijas kafija, tad jāņem kafija no Brazīlijas. Mūsu uzdevums ir piedāvāt cilvēkiem dažādas garšas kategorijas, lai viņi var baudīt kvalitatīvu kafiju,» teic R.Zadvornovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Kafijas tirdzniecībā ar internetu vien nepietiek

Anda Asere, 06.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc diviem gadiem e-komercijā, "Nespresso" Baltijā nolemj atvērt arī tradicionālos veikalus

"2017. gada nogalē sākām ar e-komercijas platformu, bet 2019. gadā nolēmām uzsākt arī mazumtirdzniecību veikalos. Oktobrī atvērām pirmo "Nespresso" veikalu Viļņā un pirms dažām nedēļām arī Rīgā. Gan Viļņā, gan Rīgā plānojam atvērt vēl kādu salonu. Tāpat 2020. gadā iecerēts atvērt veikalu Tallinā, kur pagaidām ir tikai internetveikals," stāsta "Nespresso" vadītājs Baltijā Donats Zīks (Donatas Zykus).

Baltijā ar "Nespesso" kafijas kapsulu un aparātu izplatīšanu nodarbojas Lietuvas kompānija "MV Group", kas strādā gan ražošanas, gan izplatīšanas virzienā. Uzņēmumam ir četras alkoholisko dzērienu ražotnes – "Stumbras", "Alita", "Anykščių vynas" un "Gubernija", dzērienu izplatīšanas uzņēmums "Mineraliniai vandenys", kā arī veikalu tīkls "Bottlery".

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Ugunsgrēks aptur Boldžas kafijas darbību, biznesam nolūkota Mārupe

Monta Glumane, 25.09.2018

«Boldžas kafija» īpašnieks, fitnesa treneris Mārtiņš Rozenbergs.

Foto: Ritvars Skuja,Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ugunsgrēks, kas šovasar kādā jūnija naktī izcēlās divstāvu ēkā Bolderājā, zagļiem mēģinot sagriezt un nozagt bankomātu, apturējis arī uzņēmuma Boldžas kafija darbību, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmuma īpašnieks, fitnesa treneris Mārtiņš Rozenbergs.

Dažādu formalitāšu un telpu pārbūves nepieciešamības dēļ kafijas veikaliņš tik drīz vēl darbu neatsāks, taču uzņēmēja plānos ir oktobra sākumā atvērt kafijas bodīti arī Mārupē.

Ideja radīt kafijas bodīti Bolderājā radās, pateicoties atpazīstamajam Bolderājas kebabam, kas atrodas netālu no «Boldžas kafijas». M.Rozenbergs stāsta, ka iepriekš Bolderājā nebija vietas, kur iedzert kafiju, tāpēc pērn novembrī durvis vēra «Boldžas kafija». Sākotnēji šis bizness tika uzsākts kopā ar draugu, kurš pēc neilga laiku šo nodarbi pameta. «Ziemā bija smags periods, jo «tūristu» skaits ir ievērojami atšķirīgs nekā vasarā. No savas kabatas katru mēnesi investēju aptuveni 400 eiro. Manuprāt, Bolderājā iedzīvotāji cenšas dzīvot taupīgāk, to arī novēroju, tirgojot kafiju. Bieži ienāca klienti, apskatīja cenas un tik pat ātri izgāja - dzert kafiju ārpus mājām esot izšķērdība, jo par trīs eiro veikalā var nopirkt veselu kilogramu. Pienāca siltais laiks un notika brīnums, mums pat nācās pieņemt vēl vienu darbinieku – viens spieda sulas, otrs taisīja kafijas. Siltajā laikā cilvēki brauc uz Bolderāju – jūru, kebabu, cietoksni. Šī ir eksotiska vieta, bet ikdienā kontingents ir tāds, kāds ir. Šeit tiek būvētas vairākas sociālās mājas, noziedzības līmenis ir diezgan augsts, šī nebija pirmā reize kad centās aplaupīt bankomātu,» stāsta M.Rozenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šīs nedēļas "Kurts Coffee" kafijas namiņos pieejama Latvijā grauzdēta "Kurta kafija", liecina kafijas namiņa publicētā informācija sociālajā tīklā "Facebook".

"Jaunā "Kurts kafija" ir loģisks turpinājums iesāktajam, jo, laikam ejot, esam sapratuši, ko nozīmē laba kafija. Tāpēc spērām soli, lai mūsu sajūtas par to, kādai vajadzētu būt lieliskai kafijas garšai, varētu priecēt arī citus cilvēkus, ne tikai tos, kuri var atnākt pie Kurta uz kafijas namiņu, bet arī tos, kas dzīvo tālāk un vēlas pagatavot kafiju mājās. Mums arī ir daudz draugu un atbalstītāju, kuri dzīvo ārpus Latvijas un vēlas būt daļa no Kurta stāsta. Tādā veidā arī viņi varēs piedalīties," komentēja Kurta tētis Ēriks Karlsons.

"Kurta kafiju" Latvijā grauzdē "Kings Coffee Service", bet pupiņas atceļo no Kolumbijas un Brazīlijas.

"Kafijas garšu mums palīdzēja "noslīpēt" vieni no labākajiem šīs jomas speciālistiem. Kas vēl ir interesanti - tā kā vēlamies, lai kafija būtu pēc iespējas svaigāka un aromātiskāka, iepakojumā ir kafijas pupiņas. Taču saprotot to, ka ne visiem ir iespēja mājās tās samalt, mēs savos kafijas namiņos un, iespējams, vēl citās vietās bez maksas piedāvāsim to izdarīt atbilstošā malumā, kāds nepieciešams katram pagatavošanas veidam, lai garša vienmēr ir izcila. Tāpēc arī par iepakojumu ir padomāts, tas mums ir īpašs, jo to pēc atvēršanas var hermētiski aizvērt," skaidroja K.Karlsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Patīk eksperimentēt ar jaunām kafijas garšām

Žanete Hāka, 15.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis ir jau trešais gads, kopš Saulkrastu centrā var baudīt eksotisku kafiju namiņā Kā pasakā. Kafija tiek gatavota lēnām, uz smiltīm, kas dod laiku atpūsties un relaksēties, stāsta namiņa īpašniece Liene Jurginaitite, kurai patīk eksperimentēt ar kafijas garšām.

«Pie mums standartu īsti nav, kafijas gatavošanas process ir sava veida improvizācija, kad vienmēr top kas jauns,» viņa stāsta. Tiesa gan, kafijas gatavošana vairāk ir hobijs nekā bizness, un ja vēl kāds to novērtē, tad vienkārši nevar nedarīt, viņa piebilst.

«Vietējie klienti nāk pie manis parunāties, ved dāvanas no ārzemēm. Liela daļa klientu jau ir zināmi, dažreiz viņiem nav pat nekas jāsaka, cilvēks apsēžas un pagatavoju viņa vēlmēm atbilstošu kafiju, taču ir arī klienti – eksperimentētāji, kam patīk izmēģināt ko jaunu,» stāsta L.Jurginaitite. Pirms kāda laika kāds viesis uzdāvinājis arī kafijas automātu, kur tiek pagatavota kafija steidzīgākiem apmeklētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kinfield parādu nasta izskaidro VID rīcību, bloķējot kontu

Žanete Hāka; Zane Atlāce Bistere, 20.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Lursoft dati, uzņēmēja Kristīne Rožkalne patlaban ir 100% īpašniece divos uzņēmumos – SIA Kinfield un SIA KF Kafija, kuru abu kopējais nodokļu parāds VID pārsniedz 20 tūkstošus eiro, liecina Db.lv apkopotā informācija.

Jau vēstīts, ka pamatojoties uz valsts attieksmi, kas neesot uzņēmējam pretimnākoša, restorāna Kinfield īpašniece Kristīne Rožkalne nolēmusi savu biznesu pārtraukt, pārmetot VID nicinošu attieksmi, konta bloķēšanu bez brīdinājuma u.c. VID pārstāvis Andrejs Vaivars norāda, ka atbilstoši likumam par nodokļiem un nodevām VID nav tiesīgs komentēt konkrētus uzņēmumus, vienlaikus tas bez pamatojuma šādus mērus nepieņem.

Db.lv apkopotā informācija liecina, ka SIA Kinfield nodokļu parāds šā gada maija sākumā bija 4,6 tūkstoši eiro, savukārt SIA KF Kafija nodokļu parāds VID sasniedza 17,5 tūkstošus eiro. Lursoft dati liecina, ka K. Rožkalnes uzņēmumi ar finanšu datu publicēšanu ir visai skopi, nevienam no uzņēmumiem nav pieejams apgrozījums un peļņas/zaudējumu aprēķins, tāpat nevienā no pārskatiem nav uzrādīts parāds VID. Uzņēmums KF Kafija par pērno gadu darbības pārskatu nav iesniedzis vispār, un Lursoft par šo uzņēmumu iespējams iegūt vien informāciju, ka aizvadītajā gadā tas nodokļos valstij samaksājis 4,62 tūkstošus eiro, no kuriem 2 tūkstoši eiro bijušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tiesa gan nav pieejama informācija ne par darbinieku skaitu, ne apgrozījumu vai peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot aptuveni 50 tūkstošus eiro, kafijas grauzdētava Kalve coffee atvērusi Espresso room.

«Mūsu pamatnodarbošanās ir kafijas grauzdēšana un ražotne atrodas VEF kvartālā. Ja tā skatās, tad tas tomēr nav Rīgas centrs. Mūsu kompānijas pamatlietām, likumiem un filozofijām ir pieejamība gan emocionāli, gan finansiāli, protams, šajā gadījumā arī fiziski, tāpēc visiem tiem cilvēkiem, kuriem interesē kā mēs strādājam, grauzdējam kafiju un kā finālā kafija garšo, vēlējāmies atvērt vietu Rīgas centrā, kas ir viegli pieejama gan ar auto, velosipēdu, gan gājējiem. Kā saka - būt tuvāk tautai. Šī vieta kalpo kā ražotnes vizītkarte, kurā mēs varam atspoguļot mūsu skatījumu uz šo produktu - kafiju,» biznesa portālam Db.lv pastāstīja SIA Kalve Coffee ražošanas vadītājs un līdzdibinātājs Raimonds Zadvornovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Coffee Pixels trīskāršo ražošanas apjomus no 15 līdz 50 tūkstošiem kafijas tāfelīšu mēnesī, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Coffee Pixels izveidojuši brāļi Andris un Gundars Vaitekūni un viņu brālēns Raivis Vaitekūns. DB rakstīja, ka kafijas biznesā viņi ir jau sen un pirms astoņiem gadiem izveidoja kafejnīcu Miit. Tagad tā ir pārdota un viņi pilnībā pievērsušies kafijas tāfelīšu biznesam. Lai to attīstītu plašāk, viņiem pievienojies Jurģis Sedlenieks, kam pieder tūrisma kompānija FlyMeAway.

Vaicāts, kā ir ģimenes biznesā ielaist vēl kādu, Raivis teic, ka plecu pie pleca var aizbraukt uz kempingu un sēdēt ap ugunskuru, bet biznesā ir vajadzīgas vēl citas kompetences. «Jurģim ir kompetences, kādu mūsu grupējumā nebija. Visticamāk, augot uzņēmumam, būs vēl citas prasmes un zināšanas, ko vajadzēs pievienot mūsu komandas kodolam. Tas ir normāls izaugsmes process,» viņš norāda. Jurģis teic, ka var ieguldīt dzīvojamā kvartāla būvniecībā Tallinā, nopirkt mašīnu vai investēt kādā citā projektā, bet viņš gribējis ieguldīt Latvijas ražošanas uzņēmumā, turklāt nozarē, ar ko viņam iepriekš nav bijusi darīšana. «Šis ir inovatīvs produkts, kam es redzu globālu potenciālu,» saka Jurģis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusam ir plaša un ievērojama ietekme uz daudzu izejvielu cenu, kuras pamatā nu kļuvušas lētākās. Šajā ziņā izņēmums nav arī kafija, kuras piegāžu līgumu vērtība preču biržās divu mēnešu laikā samazinājusies gandrīz par 30%!

Tas ir straujāks kritums nekā dažām tādām izejvielām, kuras daudz izteiktāk tiek saistītas ar Ķīnas patēriņu, piemēram, naftai un varam.

Grafikā Arabica kafijas piegāžu līguma cena ASV preču biržā, ASV dolāra centi par mārciņu. Avots: Tradingeconomics.com

Ķīnas apetīte pēdējo gadu laikā un augusi, un šīs valsts iedzīvotāji grib (un arī spēj) baudīt dažādus Rietumu pasaulē ierastos labumus. Rezultātā Ķīnas kafijas imports desmit gadu laikā vairāk nekā trīskāršojies, ziņo, "Financial Times".

Izaugsmes tirgus apdraudēts

Turklāt tieši ar tālāku Ķīnas patēriņa pieaugumu bieži saistīta šī tirgus nākotnes izaugsme. Proti, Ķīna šobrīd joprojām ir atbildīga vien par 2% no pasaules kafijas patēriņa, liecina "Rabobank" aplēses. Tas, piemēram, ņemot vērā šīs valsts iedzīvotāju skaitu nav daudz, lai gan šajā pašā laikā tas arī nozīmē, ka šajā tirgū ir milzīgs izaugsmes potenciāls. Būtībā - šis tirgus kafijas dzeršanas ziņā vēl nav apgūts. Savukārt nu dažādi pieņēmumi par Ķīnas ekonomikas bremzēšanos liek apšaubīt agrāk gludās prognozes par strauju šīs valsts kafijas patēriņa palielināšanos. Rezultātā arī biržā kafija tiek pārcenota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Piedzīvot negaisu tuksnesī

Iesaka Līva Pērkone, aģentūras Helve īpašniece; tekstu sagatavojusi Anda Asere, 21.03.2019

Pērkonu ģimene Jordāniju izvēlējās kā drošu Tuvo Austrumu galamērķi, lai parādītu bērniem ko citādu nekā Eiropu. Pārējās fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jordānija ir labs tūrisma galamērķis ģimenei ar bērniem, jo tā ir diezgan droša Tuvo Austrumu valsts, kur ir iespēja apskatīt vēsturi klātienē

Kāpēc turp doties?

Mēs ar vīru Māri gribējām aizbraukt uz kādu tālāku galamērķi tieši ar bērniem. Gribējām viņiem parādīt kaut ko mazliet citādu, nekā viņi ir redzējuši līdz šim, un izvēlējāmies Jordāniju, jo likās, ka tas ir piedzīvojumiem bagāts galamērķis, ļoti atšķiras no tā, ko bērni ir redzējuši Eiropā, vienlaikus šī ir reģionā teju vai drošākā vieta, ja neskaita slēgtās kūrortu zonas. Mēs savā laikā esam diezgan daudz ceļojuši Tuvo Austrumu reģionā, arī vienā no saviem pirmajiem ceļojumiem divatā bijām Omānā, un mums no tā ir siltas atmiņas.

Braukt kā ģimenei uz Tuvajiem Austrumiem patiesībā ir lielisks ceļošanas formāts. Kultūrās ar salīdzinoši konservatīvu vai tradicionālu sabiedrību ceļotāji ar bērniem ir lielā cieņā, nav nekādu iespējamo problēmu vai jautājumu, kādus varētu uzdot individuāliem ceļotājiem vai jauniem pāriem. Jutāmies pietiekami droši doties arī ārpus standarta tūristu takām. Bērni vietējiem ļoti patīk, visi vēlas ar viņiem parunāties, kaut ko simbolisku uzdāvināt, parādīt telefonā paši savus bērnus un pastāstīt par viņiem. Šķiet, brīžiem mūsu bērni bija pat mazliet samulsuši no tā, cik liela uzmanība viņiem tika pievērsta, piemēram, tur katrs viesmīlis centās pajautāt pašam bērnam, ko viņš vēlas, kamēr Eiropā tomēr ierasts, ka personāls runā tikai ar pieaugušajiem. Protams, jārēķinās, ka, ceļojot ar bērniem, viss notiek lēnāk un ir jāpielāgojas, visu darījām viņu tempā un arī aktivitātes pielāgojām viņu interesēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien būvlaukuma pārvaldības sistēmai Orocon ir daudz lielāka konkurence nekā pirms trim gadiem; tās izstrādātāju Aleksandra Švaikova un Andreja Čumakova skatījumā tā ir laba zīme

Agrāk SIA Orocon risinājums bija vairāk kā būvniecības kompāniju resursu plānošanas sistēma, bet tagad tā ir būvlaukuma pārvaldes sistēma, kas domāta tieši celtniecības uzņēmumiem, lai tie ekonomētu laiku.

«Realitāte ir tāda, ka būvniecības darbu pārvaldniekiem ir jātiek galā ar četras reizes vairāk mikrodatu, nekā biroja darbiniekiem, kuriem ir jāpiedalās sapulcēs, jāatbild uz e-pastiem utt.,» saka Aleksandrs. Tas saistīts ar to, ka būvlaukumā strādā ne vien ģenerāluzņēmējs, bet arī daudzi apakšuzņēmēji, kuriem katram ir savs uzdevums. Gadās, ka viens apakšuzņēmējs otram aizsūtījis nepareizos rasējumus, to saprot tikai nākamajā dienā. Ir zaudēts laiks, nauda, materiāli. Ne vienmēr šāda sistēma palīdzēs no tā izvairīties, bet vismaz piefiksēs problēmu. «Tās sakne ir mikrodati. Būvnieki kavē darbus ne tāpēc, ka ir slikti speciālisti, bet gan tāpēc, ka visa informācija ir vienā prātā. Mēs gribam palīdzēt būvniekiem un pārbīdīt šo informāciju no viena cilvēka, kuram tā ir galvā, e-pastā, nepiefiksētās WhatsApp sarunās un telefonzvanos, uz vienotu sistēmu,» viņš teic. Nesen uzņēmums izstrādāja pilnībā jaunu sistēmu. «Tas ir līdzīgi kā ar kompasu – ja tas «klibo», nokļūsi nevis Liepājā, bet Ventspilī. Mūsu iepriekšējā sistēma «kliboja»,» atzīst Andrejs. Aleksandrs piebilst, ka viņi nolēma izstrādāt pilnīgi jaunu sistēmu, nevis pārtaisīt veco, jo reizēm tā ir lētāk. Šajā gadījumā bija izdevīgāk visu darīt no sākuma, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi. «IT nozarē reizēm ir krietni vieglāk uzbūvēt pilnībā no jauna, nekā rekonstruēt veco,» viņš saka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada martā, salīdzinot ar 2018. gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 2,8 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 2,7 % un pakalpojumiem – par 2,9 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada martā bija par 8,2 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,1 %, bet pakalpojumiem – par 11,0 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada martā, salīdzinot ar 2018. gada martu, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, atpūtas un kultūras grupai, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iļģuciemā, Vecajā Buļļu ielā atvērta kafijas bodīte "Coffee Stop", biznesa portālam Db.lv pastāstīja uzņēmuma līdzīpašnieks Mārtiņš Rozenbergs.

"Šis projekts nāca ļoti negaidīti un paši to uztvērām kā eksperimentu, iespēju, kuru ir nepieciešams izmantot. Laiks rādīs, vai mūsu koncepts un pieeja būs piemērota Rīgas mikrorajonam. Varbūt tas atklās iespējas, par kurām līdz šim nemaz nebijām domājuši," stāsta M.Rozenbergs.

Viņš atzīst, ka, neskatoties uz to, ka šis ir trešais "Coffee Stop" kafijas namiņš, uzņēmuma īpašnieki uz to neskatās kā tikai uz biznesu. Strādā soli pa solim, lai pilnveidotos un sasniegtu pašu izvirzītos mērķus.

"Mūsu izveidotais tirdzniecības vietas koncepts ļoti labi pielāgojas ārkārtas situācijas ierobežojumiem, tādēļ nevaram sūdzēties par apgrozījuma kritumu. Cilvēki vairāk laika velta pastaigām svaigā gaisā, un mēs spējam nodrošināt, lai šīs pastaigas papildina dzērieni. Šajos krīzes apstākļos pieņēmām Iļģuciema izaicinājumu. Tas notika labvēlīgu apstākļu sakritības dēļ, jo nebija nepieciešamas salīdzinoši lielas investīcijas un cits mūsu projekts, kas tiek plānots jau ilgāku laiku, mazliet ir aizkavējies," komentē M.Rozenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pierīgā, Piņķos tapusi vēl viena kafijas bodīte "Coffee Stop", informē uzņēmuma īpašnieki Uģis Pinete un Mārtiņš Rozenbergs.

Kafijas namiņu Piņķos viņi plānoja atvērt jau vairāk nekā gadu. Pagājušajā pavasarī uzņēmēji nespēja ideju realizēt līdz galam, tādēļ šogad uzskatīja to par prioritāti.

"Piņķus jau no pašas idejas sākuma uzskatām par ļoti piemērotu vietu mūsu konceptam, priecājamies, ka arī vietējie iedzīvotāji novērtē mūsu kvalitāti," pauž uzņēmēji.

Coffee Stop paplašinās Rīgas mikrorajonā 

Iļģuciemā, Vecajā Buļļu ielā atvērta kafijas bodīte "Coffee Stop", biznesa portālam Db.lv...

Kafijas namiņa koncepts un izskats Piņķos ir palicis nemainīgs - tas izskatās tieši tāpat kā Mārupē. Iļģuciema projektā vizuālais izskats mazliet atšķiras, taču piedāvājums visās četrās vietās ir identisks. Arī "Coffee Stop" mērķauditorija ir palikusi nemainīga - cilvēki, kuri savu darba ikdienu grib papildināt ar kafiju, ģimenes ar bērniem, kā arī ikviens, kas savā brīvajā laikā, pastaigā, izbraucienā vēlas sevi palutināt ar dzērienu vai desertu.

Šobrīd darbojas četri "Coffee Stop" kafijas namiņi - Mārupē - Rožu ielā un Lielā ielā, Piņķos - Rīgas ielā un Iļģuciemā - Vecā Buļļu ielā.

"Protams, rādītāji katrā vietā atšķiras, lielu lomu spēlē laika apstākļi un citas nianses. Taču priecājamies, ka spējam noturēt gan pastāvīgos klientus, gan katru dienu piesaistīt kādu jaunu kafijas baudītāju. Tālākie plāni un redzējums mums, protams, ir! Ir pieprasījums no klientiem dažādās Rīgas un Pierīgas vietās, taču mūsu mērķis ir nezaudēt produkta un apkalpošanas kvalitāti, lai cilvēki vienmēr būtu priecīgi iegriezties pie mums. Šis noteikti nav pēdējais "Coffee Stop"," atklāj uzņēmēji.

Pirmo kafijas namiņu "Coffee Stop" M. Rozenbergs ar draugu Uģi Pineti atvēra 2018.gada rudenī Mārupē. Iepriekš M.Rozenbergam piederēja uzņēmums "Boldžas kafija" Bolderājā. Savukārt otra kafijas bodīte "Coffee Stop" Mārupē tika atvērta 2019.gada rudenī.

Db.lv jau rakstīja par M.Rozenberga izveidoto kafijas bodīti "Boldžas kafija" Bolderājā, kuras darbība ugunsgrēka dēļ 2018.gada vasarā tika apturēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma Boldžas kafija īpašnieks Mārtiņš Rozenbergs kopā ar draugu Uģi Pineti Mārupē atvēris kafijas bodīti Coffee Stop.

Investīcijas un ieguldītā darba apjoms izrādījies lielāks nekā uzņēmēji sākotnēji plānojuši, taču vienlaikus ar to rēķinājušies. Šobrīd kafijas bodītes atvēršanā Mārupē investēti aptuveni 6000 eiro.

Pēc U. Pinetes stāstītā, kafijas namiņš atvērts, jo novērota nepieciešamība pēc šāda veida produkta Mārupē. «Arī šobrīd, kad sākam izziņot, kas mēs tādi esam un ko piedāvāsim, atsaucība un interese ir samērā liela. Tas dod cerību, ka ar ideju neesam nošāvuši pilnīgi greizi un Mārupes iedzīvotājiem esam interesanti. Iespējams, neesam izvēlējušies pašu piemērotāko laiku atvēršanai, jo līdz ar rudeni cilvēkiem parasti vairāk patīk pavadīt laiku mājās, Bet tā nu viss ir sanācis un ceram, ka spēsim piedāvāt produktu, kas liks Mārupes iedzīvotājiem un viesiem biežāk izkustēties ārpus mājas,» stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Narvesen privātās preču zīmes Fresh&Tasty salāti

Laura Mazbērziņa, 23.11.2018

Tālāk galerijā - Kā top «Narvesen» privātās preču zīmes «Fresh&Tasty» salāti ar liellopa gaļu un bumbieriem

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls db.lv viesojās uzņēmumā Latvijas Pārtikas ražotājs, vērojot mazumtirgotāja Narvesen liellopa gaļas salātu tapšanas procesu.

Izvairās no e-vielām

Narvesen oktobrī ieviesa liellopa gaļas salātus ar bumbieriem. «Jaunos salātus gatavo mūsu sadarbības partneris Latvijas Pārtikas ražotājs, kas neizmanto garšas pastiprinātājus, konservantus vai E621. Nereti piegādātāji savā produkcijā pievieno iepriekš minētos savienojumus, bet tas tiek darīts ne tādēļ, lai nodarītu kaitējumu patērētājam, bet tādēļ, lai nodrošinātu patērētāja vēlmēm attiecīgu kvalitāti. Iepriekš minētie produktu papildinājumi var būt piegādātāju izejvielās, bet uzņēmums rūpīgi atlasa piegādātājus, lai maksimāli izvairītos no šāda veida piedevām gatavajā produkcijā,» stāsta Linda Sietiņa, Narvesen mārketinga vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas kafijas grauzdētava Kalve Coffee atzīta par otro labāko Eiropā

Zane Atlāce - Bistere, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas kafijas grauzdētāju sacensībās "Roast Master", kas pagājušās nedēļās nogalē risinājās Itālijas pilsētā Milānā, Latvijas kafijas grauzdētava "Kalve Coffee" ieguvusi 2.vietu 30 Eiropas labāko kafijas grauzdētāju konkurencē.

No pirmās vietas - Parīzes grauzdētavas "Belleville Brulerie" - Latvijas grauzdētava atpalikusi vien par dažiem punktiem.

Sacensību dalībnieku vidū bija tādi atpazīstami uzņēmumi kā "Five Elephant" no Vācijas, "Young Cup Coffee" no Itālijas, "Belleville Brulerie" no Francijas, "Mok Specialty Coffee" no Beļģijas un citi pasaules līmeņa ražotāji.

Grauzdētavas tika vērtētas trīs disciplīnās. Visiem dalībniekiem iepriekš tika nosūtīta vienāda kafija, lai to sagrauzdētu un iesniegtu tiesnešiem aklajā degustācijā. Otrajā posmā dalībniekiem bija jārada jauns espresso kafijas maisījums, kas būtu komerciāli pieejams un tirgum saistošs, taču arī ļoti gards un augstvērtīgs. Bet finālā dalībniekiem bija jārada tiesnešiem unikāla kafijas pieredze un jāuzbrūvē kafija kādā alternatīvā pagatavošanas veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat atvērts vēl viens kafijas namiņš «Kurts coffee» - tagad kafija tiek piedāvāta arī blakus Bastejkalnam.

«Kurts coffee» ir ģimenes bizness, kuru izveidoja Ketija un Ēriks Karlsoni. Kafijas namiņa mērķis ir ziedot tā peļņu septiņus gadus vecajam Kurtam - puisēnam ar īpašām vajadzībām.

«Šobrīd Rīgā darbojas jau trīs «Kurts coffee» kafijas namiņi - Baronā ielā, pie Vērmanes dārza un jaunākais - pie Bastejkalna. Es teiktu, ka namiņš pie Bastejkalna ir trešais ar pusi, jo darbojamies arī skaistumkopšanas salonā «Auch», kurā pieejama Kurta kafija,» biznesa portālam Db.lv pastāstīja Kurta tētis Ē. Karlsons.

Viņš informēja, ka gan kafijas namiņš pie Vērmanes dārza, gan kafijas namiņš pie Bastejkalna atvērti, pateicoties kādai uzņēmējai, kura abās šajās vietās beigusi savu biznesu un nodevusi tās Kurta vecāku rīcībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada augustā, salīdzinot ar 2018. gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,2 % un pakalpojumiem – par 3,1 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada augustā bija par 8,9 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,1 %, bet pakalpojumiem – par 13,4 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada augustā, salīdzinot ar 2018. gada augustu, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, apģērbiem un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 4,5 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija dārzeņiem (+28,9 %). Gada laikā cenas pieauga maizei (+9,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+7,4 %), miltiem un citiem graudaugiem (+17,3 %). Dārgāka bija cūkgaļa (+12,1 %), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+3,5 %), gaļas izstrādājumi (+9,9 %). Cenu līmenis pieauga arī šokolādei (+5,6 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (+10,6 %) un saldējumam (+5,5 %). Savukārt lētāki bija svaigi augļi (-7,8 %) un kafija (-7,2 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kinfield īpašniece: Restorāns ir iznīcināts, ko valsts no tā ir ieguvusi?

Zane Atlāce - Bistere, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vai tiešām mēs esam bijuši tādi noziedznieki, kurus bij jāiedzen stūrī ar skaidru mērķi – nogriezt skābekli?,» argumentējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārmetumus par nenomaksātiem nodokļiem, konta bloķēšanu u.c. saka slēgtā restorāna Kinfield īpašniece Kristīne Rožkalne.

«Es tiešām centos maksāt, kaut pa mazām daļām, bet centos. Īpaši pat posmā, kad skābeklis bija jau piegriezts, jo tas bija izdzīvošanas jautājums. Kinfield ir iznīcināts, 14 darbinieki ir zaudējuši darbu, ko valsts no tā ir ieguvusi?,» viņa vaicā Kinfield profilā sociālajā tīklā Facebook ievietotajā video.

«VID vadītāja saka, ka esam samaksājuši tikai 131 eiro, bankas konta izraksts pierāda, ka esam samaksājuši vairāk nekā 14 000 eiro. VID vadītāja saka, ka neesam veikuši sociālās iemaksas – bankas izraksts rāda, ka esam samaksājuši tūkstošus. VID vadītāja saka, ka neesam maksājuši IIN, esam samaksājuši tūkstošus. Es tiešām centos maksāt, kaut pa mazām daļām, bet centos. Īpaši pat posmā, kad skābeklis bija jau piegriezts, jo tas bija izdzīvošanas jautājums,» teic K.Rožkalne. Visu situācijas skaidrojumu skatieties pievienotajā video.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs vērtēs VID rīcību Kinfield slēgšanā

Zane Atlāce - Bistere, 27.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts nedrīkst mazināt cilvēku vēlmi nodarboties ar uzņēmējdarbību, uzskata Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs, kurš pirmdien, 27.maijā tiksies ar slēgtā restorāna Kinfield īpašnieci Kristīni Rožkalni, informē Saeimas Preses dienests.

«Iepazīstoties ar gadījumu, kurā Valsts ieņēmumu dienesta rīcība ir bijusi par pamatu restorāna Kinfield slēgšanai, rodas jautājums, vai valsts ar šādu rīcību nemazina iedzīvotāju interesi nodarboties ar uzņēmējdarbību? Īpaši jauno cilvēku, kuri ir gatavi riskēt un vēlas īstenot savas idejas,» uzsver Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs. Pirmdien, 27.maijā, komisijas priekšsēdētājs tiksies ar restorāna «Kinfield» īpašnieci Kristīni Rožkalni.

J.Vitenbergam kā Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājam esot svarīgi rast atbildi uz jautājumu, vai tiešām Valsts ieņēmumu dienesta sniegtā informācija ir patiesa, skaidro deputāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā gada laikā mainījušās dažādu preču un pakalpojumu cenas?

Žanete Hāka, 10.06.2019

Pārtika

Cenu pārmaiņas, salīdzinot 2018.gada maiju: +4.3%

Cenu pārmaiņas, salīdzinot ar 2019.gada aprīli: +1.5%

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada maijā, salīdzinot ar 2018. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,4 % un pakalpojumiem – par 3,1 %.

Galerijā augstāk skaties cenu izmaiņas dažādās preču un pakalpojumu grupās!

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada maijā bija par 9,3 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,5 %, bet pakalpojumiem – par 11,6 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada maijā, salīdzinot ar 2018. gada maiju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 4,3 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija dārzeņiem (+19,0 %). Gada laikā cenas pieauga arī maizei (+9,7 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,1 %), miltiem un citiem graudaugiem (+13,2 %). Cenas palielinājās cūkgaļai (+7,1 %), sieram un biezpienam (+4,1 %), gaļas izstrādājumiem (+9,2 %), šokolādei (+8,2 %), augļu un dārzeņu sulām (+7,3 %), žāvētiem augļiem un riekstiem (+11,4 %). Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi (-5,9 %), kafija (-3,4 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Automāti sacenšas ar baristām

Kristīne Stepiņa, 05.03.2019

«Šomēnes tirgū nonāks pirmais kafijas automāts ar mākslīgo intelektu, kas sekos līdzi lietotāja paradumiem, pielāgojot tiem dzērienus,» informē Rickman Trade Latvijas filiāles

klientu attiecību vadītājs Matīss Nitišs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafijas pagatavošanā arvien lielāku vietu ieņem tehnoloģijas, un HoReCa uzņēmumi tajās investē vairāk, tomēr zīmēt piena putās automāti vēl neprot.

Latvijā ir pieejami dažāda līmeņa kafijas automāti – sākot ar kapsulām darbināmiem opelīšiem līdz pat Ferrari klases iekārtām profesionāļiem, tie var sasniegt pat automašīnas cenu. 2018. gadā Latvijā darbību sāka Šveices uzņēmuma Jura Elektroapparate AG zīmola Jura sadzīves tehnikas vairumtirgotājs, kas piedāvā modernas inovācijas – šomēnes tiks piedāvāts pirmais kafijas automāts ar mākslīgo intelektu, kas sekos līdzi lietotāja paradumiem.

Kafijas automātus tirgo un iznomā dažādi uzņēmumi, tostarp SIA Eugesta un partneri, SIA Kafe serviss, SIA Gemoss u.c. Lielākā daļa HoReCa segmentā izmantoto kafijas automātu tiek nomāti.

Kafijas automātu tirgus mainās, jo mainās patērētāju paradumi – palielinās gan mājsaimniecību, gan HoReCa uzņēmumu pieprasījums pēc tehnoloģijām, kas ļauj iegūt augstākas kvalitātes dzērienu, atzīst Rickman Trade L atvijas fi liāles klientu attiecību vadītājs Matīss Nitišs. «Cilvēki arvien biežāk kafijas gatavošanai mājās izvēlas automātus, turklāt nevis tādus, kuros dzēriens tiek pagatavots, izmantojot kapsulas, bet tādus, kuros pupiņas tiek maltas un pievienots svaigs piens. Šobrīd mājas apstākļos ar vienas podziņas nospiešanu iespējams pagatavot cappucino vai caffe latte restorānu līmenī. Savukārt reti kurā augsta līmeņa viesnīcā kafija brokastīs vairs tiek piedāvāta no termosiem,» viņš stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada jūnijā, salīdzinot ar 2018. gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,1 % un pakalpojumiem – par 2,9 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada jūnijā bija par 9,7 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,6 %, bet pakalpojumiem – par 12,7 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada jūnijā, salīdzinot ar 2018. gada jūniju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 4,1 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija dārzeņiem (+17,6 %). Gada laikā cenas pieauga arī maizei (+8,4 %), miltiem un citiem graudaugiem (+12,2 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,6 %), makaronu izstrādājumiem (+8,9 %). Cenas palielinājās cūkgaļai (+12,0 %), gaļas izstrādājumiem (+7,9 %), skābajam krējumam (+6,1 %), žāvētiem augļiem un riekstiem (+10,8 %), šokolādei (+4,0 %), sviestam (+6,1 %). Savukārt lētāka kļuva kafija (-7,2 %), svaigi augļi (-2,8 %), mājputnu gaļa (-1,1 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Zīmola stāsts: Ģimenes uzņēmums Paulig

Lelde Petrāne, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafijas zīmola Paulig pirmsākumi meklējami 1876. gadā, kad savu pirmo uzņēmumu, kas nodarbojās arī ar kafijas tirdzniecību, Somijā dibināja Gustavs Pauligs. Latvijas tirgū zīmols Paulig ir pārstāvēts kopš 1994. gada.

Paulig grauzdē kafiju kopš 1904. gada. Pirms tam kafija tika pārdota tikai neapstrādātā veidā un to grauzdēja mājās.

Patlaban Paulig rūpnīca Vuosāri, Helsinkos ir viena no lielākajām grauzdētavām Eiropā, un tajā atrodas arī Paulig Grupas galvenais birojs. Grauzdēšanas procesā tiek izmantota tikai biogāze.

2010. gadā Paulig atvēra jaunu kafijas grauzdētavu Tveras reģionā Krievijā, kuras produkcija nonāk Krievijas un NVS tirgos. Latvijas tirgū gan nopērkama tikai Somijā saražotā produkcija.

«Cilvēki Latvijā pamazām apgūst zināšanas par kafijas kultūru, meklē plašāku informāciju, taču esam vēl ļoti tālu no tā, lai uz kafijas paciņas, piemēram, norādītu konkrētā ražas gada skaitli, plantācijas valsti, jo pagaidām to novērtētu ļoti maz cilvēku. Runājot par vecumu - gan Latvijā, gan pasaulē ir tendence, ka kafiju sāk dzert aizvien agrākā vecumā,» viesojoties Paulig Vuosāri rūpnīcā, biznesa portālam db.lv stāstīja SIA Paulig Coffee Latvia valdes locekle Margarita Aļabjeva-Vaišļa.

Komentāri

Pievienot komentāru