Klāvs Šlakorcins

Foto: Evija Trifanova/LETA

Sazeļ vietējās kafijas grauzdētavas 

Lielveikalu plauktos pieejamajam kafijas piedāvājumam līdzās stājas vietējo kafijas grauzdētavu produkcija

Anda Asere, 2019. gada 21. janvāris plkst. 8:34

Pēdējos gados darbu sākušas vairākas vietējās kafijas grauzdētavas, tostarp ir Andrito Coffee Roastery, Kalve Coffee, Strada, Stars Coffee, Tīrs Miers, Curonia Coffee Roasters, Rocket Bean Roastery. Jaunākie pieejamie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2017. gadā tējas un kafijas pārstrādē darbojās 25 uzņēmumi, kas nodarbināja 196 cilvēkus. Salīdzinājumam – 2013. gadā šajā jomā darbojās 18 uzņēmumi, kas nodarbināja 167 cilvēkus. CSP sabiedrisko attiecību speciāliste Sanda Rieksta norāda, ka kafija ir ļoti iecienīta importa un eksporta prece jebkurā valstī, un Latvija nav izņēmums. Katru minūti Latvijā importē vairāk nekā 19 kg kafijas, bet eksportē teju 9 kg kafijas. Pēdējos gados vairāk nekā pusi no kopējā kafijas daudzuma ieved no Lietuvas, Polijas un Vācijas. Pavisam kafiju importē no 30 valstīm, starp tām arī no Brazīlijas, Kostarikas, Indijas, Meksikas, Peru, Ugandas. Lielākā daļa ir ES valstis. Kafijas eksportēšana no Latvijas ir tā saucamais reeksports jeb Latvijā ievestas kafijas izvešana uz citām valstīm. Lielāko daudzumu kafijas Latvijas uzņēmumi eksportē uz Lietuvu – vairāk nekā pusi no tās kopējā eksporta apjoma.

Par kafijas biznesa attīstību liecina arī tas, ka pērn Narvesen māteskompānija Reitan Convenience iegādājās kafejnīcu ķēdi Caffeine. Uzņēmums ir parakstījis vienošanos par Baltijas kafejnīcu ķēdes Caffeine Roasters iegādi, kas ietver 60 kafejnīcas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Kafejnīcu ķēdes iegāde ir daļa no Reitan Conveniece stratēģijas nostiprināt mazā formāta veikalu līderpozīcijas Eiropas tirgū. Reitan Convenience pieder 2250 veikali septiņās valstīs, ieskaitot Narvesen Norvēģijā, Latvijā un Lietuvā, 7-Eleven Norvēģijā, Zviedrijā un Dānijā, Northland Norvēģijā, Pressbyrån Zviedrijā, R-kioski Somijā un Igaunijā un Lietuvos Spauda Lietuvā.

Globāli kafijas pārdošanas apjomi mazumtirdzniecībā 2017. gadā bija 83 miljardi ASV dolāru, un kafija ir ceturtais visvairāk patērētais dzēriens pasaulē, ņemot vērā kopējos pārdošanas apjomus, liecina Euromonitor International dati. Tāpat organizācijas apkopotā informācija rāda, ka vienas personas vidējie izdevumi par kafiju mazumtirdzniecībā ir 11 dolāri.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

SIA Capulus Terra (Curonia Coffee Roasters) valdes priekšsēdētājs Klāvs Šlakorcins spriež, ka pēdējos gados vietējo grauzdētavu skaits ir nedaudz palielinājies, bet šī joma joprojām ir attīstības procesā, un vēl nav tā, ka katrā pilsētā būtu sava grauzdētava. «Ne visiem ir interese par kafiju, bet tiem, kam tā ir, tie cenšas. Katrs no mums izcili grauzdē to kafiju, ko esam izvēlējušies, uzsverot izvēlētās šķirnes kvalitāti un unikalitāti. Mums ir padziļināta interese par to, zinām stāstu aiz konkrētā kafijas fermera vārda. Šis nav darbs cilvēkiem, kuri vēlas ātri un viegli nopelnīt. Šis ir sirdsdarbs,» viņš vērtē. K. Šlakorcins priecātos, ja katrā reģionā būtu kafijas mīļotāji, kas darbotos šajā jomā. «Apsveicami, ka tiek dibināti jauni uzņēmumi. Tas pierāda, ka uzņēmējiem ir vēlme un apņemšanās, jo bez tās neko nevar darīt, it īpaši, ja runājam par ražošanu, kas ir ļoti prasīgs process. Nav tikai pirkšana un pārdošana, ir jāiesaista daudzas citas kompetences, jāvelta daudz darba un uzmanības, lai viss notiktu pareizi un kārtīgi. Ja projekts spēj izdzīvot un attīstīties, tas nozīmē, ka cilvēki, kuri to ir uzņēmušies, dara to pareizi. Ikvienam no mums jauna zīmola parādīšanās tirgū neļauj neatslābt, liek turēt taisnu muguru un visu laiku darboties, meklēt ko interesantu. Mēs nesēžam, rokas klēpī salikuši, jo nozare ir dinamiska un azartiska, visu laiku var mācīties ko jaunu,» saka Andris Petkēvičs, SIA Andrito Coffee Roastery vadītājs. Viņš norāda, ka ASV, Skandināvijā, Lielbritānijā un citās ekonomiski attīstītās valstīs vietēja, neliela apjoma kafijas ražošanas lieliski darbojusies jau izsenis. Līdzīgi kā cilvēki aiziet pēc svaigi ceptas maizītes, tāpat viņi iegādājas kafiju, kas uz vietas ir grauzdēta. «Tā tas visā pasaulē darbojas jau sen, bet pie mums šis risinājums ienāk pēdējos astoņos gados. Mazas grauzdētavas reģionos bija arī senāk, bet varbūt nebija tik daudz par tām dzirdēts,» viņš spriež.

«Ir pieaudzis gan mazo kafijas grauzdētavu skaits, gan patērētāju zināšanas par kafiju, kas skaidrojams ar tās kultūras attīstību Latvijā. Daudzi grauzdētāji no entuziastiem ir kļuvuši par aroda meistariem, attīstot savas zināšanas ne tikai vietējā, bet arī ārvalstu līmenī. Loģisks solis ir sava biznesa sākšana un attīstīšana,» saka Jānis Mucenieks, SIA Lofbergs Baltic ģenerāldirektors. Arī SIA Paulig Coffee Latvia valdes locekle Margarita Aļabjeva-Vaišļa piekrīt, ka pieaug kafijas grauzdētavu skaits, taču, vadoties pēc VID pieejamajiem datiem, to saražotais kafijas apjoms Latvijā veido salīdzinoši nelielu daudzumu no Latvijas kafijas tirgus. Kafijas ražošanā novērojama mazāka konkurence nekā kafijas vairumtirdzniecībā. «Mēs noteikti esam par konkurenci, kas piedod darbam «asumiņu», bet par godīgu konkurenci,» viņa teic.

"20190121-0902-kaf12.PNG"


Visu rakstu Sazeļ vietējās kafijas grauzdētavas lasiet 21. janvāra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 26. februāris plkst. 12:00

Internets palīdz produkciju pārdot jebkur.

2018. gada 08. februāris plkst. 10:58

«Konkurenti netic, ka tāds aparāts jau ir pasaulē uzražots. Mums pat tika uzsūtītas PVD pārbaudes.»

2018. gada 07. februāris plkst. 12:22

«Pirms gada ar sievu nolēmām atgriezties mājās no Lielbritānijas, kur dzīvojām astoņus gadus.»

2016. gada 14. aprīlis plkst. 9:06

Dažas kafejnīcas ir stāvgrūdām pilnas, bet citās ir vien daži cilvēki, jo...

2016. gada 29. februāris plkst. 17:25

Alsviķu pagasta zemnieku saimniecībā Zelmeņi 1 saimnieko Dace Broka un Kaspars Vaļinieks....

Nepalaid garām

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās...

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa,...

Eksports ir viens no galvenajiem valsts attīstības virzītājspēkiem, un uzņēmumiem tas ir svarīgs solis...

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti...

Viens no jaunākajiem nozares uzņēmumiem Liepājā ir SIA Sikksi, kas Latvijas kontekstā...

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku),...

No šīs sadaļas
2019. gada 17. janvāris plkst. 13:21

1938. gadā ražotā Rīgas Melnā Balzama pudele ar numuru 88 jau vairākās paaudzēs tiek...

2019. gada 16. janvāris plkst. 15:38

Pircēju paradumu maiņa, ko ietekmējis mūsdienu ikdienas ritms un vajadzības, arī mazumtirdzniecībā...

2019. gada 16. janvāris plkst. 12:36

Lai palielinātu klientu skaitu, «Zaļais gurķis» nolemj pārcelties uz centru....

2019. gada 15. janvāris plkst. 14:36

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) «Piena ceļš» no tai piederošā piena...

2019. gada 09. janvāris plkst. 16:18

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA «Karavela» pārjaunojis komercķīlu, ar kuru nodrošināts līgums...

2019. gada 08. janvāris plkst. 17:19

Tokijas zivju tirgū sasniegti jauni rekordi – par rekordaugstu cenu – 3 miljoniem dolāru...

2018. gada 27. decembris plkst. 11:20

Olu ražotājs AS «Balticovo» pagājušajā nedēļā reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā...

2018. gada 26. decembris plkst. 14:05

Kontrolēta ārvalstu darbaspēka ievešana uz trim gadiem palīdzētu risināt darbaspēka trūkuma...

2018. gada 26. decembris plkst. 13:26

Zivju pārstrādes uzņēmums un ikru ražotājs SIA «Sudrablīnis» reģistrējis jaunu komercķīlu,...

2018. gada 14. decembris plkst. 12:02

Krāsaini, garšās netipiski maizes un kliņģeru kukulīši, leļļu pasaule un vēlme Āgenskalna...