Ja samazinās inflācija, parasti ir novērojams bezdarba pieaugums. Taču īpaši nevajadzētu cerēt, ka valsts ilgi varēs uzturēt bezdarbniekus. Tā intervijā Latvijas radio norādījis premjers Ivars Godmanis.

Godmanis gatavojas ātri pārmācīt bezdarbniekusI. Godmanis intervija norāda, ka drīzumā tiks sākts darbs pie bezdarbnieku pārkvalificēšanas. "Mēs gatavojamies viņus ātri pārmācīt," sacīja premjers.

Db.lv jau ziņoja, ka reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008.gada oktobra beigās bija 5.6%, salīdzinot ar šā gada septembri tas palielinājies par 0.3 procenta punktiem.

Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Baiba Paševica iepriekš norādīja, ka pēdējā mēneša laikā bezdarba līmenis valstī ir palielinājies un NVA prognozē, ka tas pakāpeniski turpinās pieaugt. Taču NVA neuzskata, ka būtiski palielināsies bezdarba līmenis. Tāpat aģentūra neprognozējot, ka līdz gada beigām bezdarba līmenis varētu sasniegt divciparu skaitli.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus nodarbināt noteiktas personu grupas un sola nodrošināt ikmēneša dotāciju bezdarbnieku darba algām, Db informēja NVA.

NVA aktīvais nodarbinātības pasākums noteiktām personu grupām tiek organizēts, lai palīdzētu bezdarbniekiem orientēties darba tirgus prasībās, veicinātu iekļaušanos sabiedrībā un iekārtošanos pastāvīgā darbā.

Darba devēji var pieteikties nodarbināt bezdarbniekus, kuriem iepriekšējos 6 mēnešus nav bijis regulāri apmaksāts darbs, bezdarbniekus, kuri nav ieguvuši vispārējo vidējo izglītību vai profesionālo kvalifikāciju, bezdarbniekus, kuri vecāki par 50 gadiem, kā arī tos, kuri vienatnē rūpējās par vienu vai vairākiem apgādājamajiem un mazākumtautību bezdarbniekus, kuriem jānostiprina valsts valodas zināšanas, profesionālās iemaņas vai pieredze, lai palielinātu savas iespējas iegūt pastāvīgu darbu.

Uzņēmēju satraukumam par iespējamām iepriekš neprognozētām izmaiņām nodokļu politikā, kas radās pēc ekonomikas ministra Daniela Pavļuta izteicieniem, nav pamata, sola finanšu ministrs Andris Vilks, piebilstot, ka ministram trūkusi izpratne, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Tas atgādina, ka aizvadītajā nedēļā Zatlera Reformu partijas atbalstītais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts nāca klajā ar paziņojumu, ka jau tuvākajā laikā tiks uzsākts darbs pie reformu izstrādāšanas nodokļu politikā.

Viens no D. Pavļuta solījumiem bija, ka jau nākamā gada vasarā tiks ieviesti nodokļu atvieglojumi uzņēmējiem, kas darbā pieņems un apmācīs ilglaicīgus bezdarbniekus. Viņš, pretēji finanšu ministra Andra Vilka un premjerministra Valda Dombrovska iepriekš teiktajam, bija ieplānojis arī citas izmaiņas nodokļu likmēs.

Tomēr finanšu ministrs Andris Vilks ir diametrāli pretējās domās. Pēc garās valdības sēdes, kurā līdz vēlam otrdienas vakaram tika spriests par nākamā gada valsts budžetu, viņš Neatkarīgajai apliecinājis, ka nākamajā gadā nodokļu likmēs nav sagaidāmas ne mazākās izmaiņas. «Mums ir jānodrošina pēctecība un jāpilda savas apņemšanās pret starptautiskajiem aizdevējiem,» teicis ministrs, piebilstot, ka valdības deklarācijā šādi uzdevumi ir paredzēti un koalīcija no tiem neatteiksies, taču tas būs iespējams tikai 2013. gadā, kaut arī sarunas par jaunās kārtības izveidošanu var tikt uzsāktas arī nākamgad.

Pašreizējā pabalstu sistēma pašvaldībās bezdarbniekus nerosina pieteikties sezonas lauku darbiem. Viņi tikai imitējot darba meklēšanu, tādēļ pabalstu piešķiršanas kārtība steigšus būtu jāmaina, pēc akcijas Esi nodarbināts laukos noslēguma atzina biedrības Lauksaimnieku apvienība izpilddirektors Dins Cielavs.

Akcijas Esi nodarbināts laukos! laikā darba devējiem bija iespējas tikties ar potenciālajiem strādniekiem un pārrunāt būtiskākos nosacījumus, lai varētu vienoties par darbu saimniecībās. Kopumā akcijā piedalījās 126 darba devēji, 2055 darba ņēmēji, bet kopīgais vakanču skaits bija 1534.

Kā atzina Cielavs, neraugoties uz Nodarbinātības valsts aģentūras ieguldījumu akcijas norisē, informējot bezdarbniekus un apzinot potenciālos darba devējus, kā arī Pašvaldības savienības ieguldījumu iedzīvotāju informēšanā par akciju, konstatēts, ka ne visos reģionos ir bijusi pietiekama atsaucība.

Lielākā darba devēju un darba ņēmēju aktivitāte bija manāma Talsos, Smiltenē, Preiļos un Bauskā, savukārt mazākā - Saldū, Limbažos un Madonā.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāles uzsāk darba devēju pieteikumu pieņemšanu Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem īstenošanai, informē NVA.

Pieteikumus subsidēto darba vietu izveidei var iesniegt komersanti (izņemot ārstniecības iestādes, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana), pašnodarbinātās personas, biedrības vai nodibinājumi (izņemot politiskās partijas).

Pieņemot darbā NVA reģistrēto bezdarbnieku, darba devējs no NVA saņems finansiālu atbalstu

Finanšu atbalstu bezdarbnieku nodarbināšanai nodrošina no 12 līdz 24 mēnešiem.

Ja darba devējs nodarbina bezdarbnieku ar invaliditāti, NVA darba devējam nodrošina speciālu finanšu atbalstu.

Subsidētajās darba vietās nodarbina NVA reģistrētos bezdarbniekus, kuri bez darba ir ilgāk nekā gadu, bezdarbniekus vecumā virs 55 gadiem un bezdarbniekus ar invaliditāti.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicinājusi darba devējiem – komersantiem (izņemot izglītības un ārstniecības iestādes), pašnodarbinātām personām, biedrībām vai nodibinājumiem nodarbināt bezdarbniekus valsts līdzfinansētajās darba vietās.

NVA piedāvā nodarbināt tādus mērķa grupu bezdarbniekus, kuriem ir invaliditāte, iepriekšējos sešus mēnešus nav bijis regulāri apmaksāts darbs, nav apguvuši vispārējo vidējo izglītību vai profesionālo kvalifikāciju, ir vecāki par 50 gadiem, vienatnē rūpējas par vienu vai vairākiem apgādājamajiem.

Tāpat NVA aicina nodarbināt mazākumtautību bezdarbniekus, kuriem jānostiprina valsts valodas zināšanas, profesionālās iemaņas vai pieredze, lai palielinātu savas iespējas iegūt pastāvīgu darbu.

NVA darba devējiem nodrošina ikmēneša darba algas dotāciju bezdarbniekam 50% apmērā no darba devēja noteiktās mēneša darba algas, ievērojot, ka ikmēneša dotācija nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru; dotācija ikmēneša algai bezdarbniekam ar invaliditāti ir lielāka - 100% līdz 200% apmērā no minimālās darba algas.

Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda kopējais finansējums labklājības nozarē būs 399,6 miljoni eiro, tai skaitā ESF finansējums – 351,1 miljons eiro un ERAF finansējums – 48,5 miljoni eiro, informē Labklājības ministrija.

ESF finansējumu Labklājības ministrija (LM) vērsīs uz pasākumiem personu atbalstam, savukārt ERAF finansējums veicinās sociālās infrastruktūras attīstību.

Tāpat kā līdz šim, arī turpmākajos gados LM īstenos jauniešu nodarbinātību (Jauniešu garantija), veicinot jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem iekļaušanos mūsdienu darba tirgū. Jaunieši varēs piedalīties konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos, saņemt karjeras konsultācijas, individuālās konsultācijas un grupu nodarbības, varēs apgūt neformālās izglītības programmas un iegūt pirmo darba pieredzi jaunietim u.c.

Atbalsta sniegšana jauniešiem ir paredzēta līdz 2018. gada trešajam ceturksnim. Pasākuma īstenošanai kopējais finansējums ir 33,98 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Savienības budžeta speciālais piešķīrums Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansēšanai – 15,52 miljoni eiro, ESF finansējums – 15,7 miljoni eiro, valsts budžeta līdzfinansējums – 1,6 miljoni eiro.

Beidzoties dīkstāves un dīkstāves palīdzības pabalstam, kad prognozējams turpmāks bezdarbnieku skaita pieaugums, tiks ieviesti vairāki jauni un paplašināti esošie nodarbinātības atbalsta pasākum.

To paredz valdības otrdien atbalstītās izmaiņas noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanu.

Dīkstāves pabalstu izmaksa tiks pārtraukta pēc 30.jūnija. Pēc tam plānots veidot algu subsīdijas atbalsta pasākumu, kura laikā darba devējiem tiks piešķirtas subsīdijas 50% apmērā no darbiniekam noteiktās mēneša darba algas četru mēnešu garumā. Subsīdijas maksimālais apmērs būs 430 eiro mēnesī.

Tādējādi, ja darbinieka mēneša darba alga ir 860 eiro, subsīdija veidos 430 eiro mēnesī, savukārt, ja darba alga ir 430 eiro, būs iespējams saņemt subsīdiju 215 eiro mēnesī.

Lai mazinātu finanšu atbalsta negodprātīgas izmantošanas risku, paredzēts, ka pie viena darba devēja kādā no subsidētās nodarbinātības pasākumiem bezdarbnieki varēs iesaistīties tikai vienu reizi. Tāpat plānots, ka darba devējs nevarēs dibināt darba attiecības ar bezdarbnieku, ko iepriekš ir nodarbinājis pēdējo divu mēnešu laikā pirms iesaistes pasākumā.

Cilvēkiem, kas ilgstoši ir bez darba, paredzēta virkne atbalsta pasākumu, kas veicinās bezdarbnieku motivāciju, kā arī iesaisti aktīvajos nodarbinātības pasākumos un iekārtošanos piemērotā pastāvīgā darbā.

Aktivitātes īstenos Eiropas Sociālā fonda projekta Atbalsts ilgstošajiem bezdarbniekiem ietvaros, informē Labklājības ministrija (LM).

LM veiks izmaiņas pasākuma Komersantu nodarbināto reģionālās mobilitātes veicināšana nosacījumos, paredzot, ka atbalstu reģionālajai mobilitātei varēs saņemt arī tie nodarbinātie, kuri nodibinājušu dienesta attiecības un uzsākuši darbu publiskā sektora iestādē. Līdz šim šāda iespēja bija paredzēta tikai, uzsākot darbu pie komersanta.

To paredz otrdien, 29.martā, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumos Nr.75 Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem.

Atdeve no miljoniem vērtās bezdarbnieku apmācības, kas gadu no gada ir faktiski vienu un to pašu firmu un skolu rokās, krīzes laikā sarukusi līdz minimumam.

Tikai 13.6 % no bezdarbniekiem pēc profesionālās apmācības šogad atgriežas darba tirgū, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati. Tie varētu būt ap 690 cilvēku, izriet no Db aprēķiniem. Taču līdzekļi, kas šogad atvēlēti profesionālajai apmācībai, pārkvalifikācijai, kvalifikācijas celšanai un neformālās izglītības (piemēram, valodu - arī latviešu - kursi, datorapmācība, auto kursi dažādu kategoriju vadītāja apliecību iegūšanai) nodrošināšanai - vairāk nekā 5.6 milj. Ls -, ir gandrīz divas reizes lielāki nekā pērn. Lielākā daļa naudas gan nāk nevis no valsts budžeta, bet Eiropas Sociālā fonda.

Valsts kontrole šobrīd veic revīziju, lai pārbaudītu NVA darbības likumību un efektivitāti, īstenojot valsts politiku bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā, Db informēja valsts kontroliere Inguna Sudraba.

No šodienas darba devēji – komersanti, pašnodarbinātās personas, biedrības vai nodibinājumi - var pieteikties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs visā Latvijā valsts līdzfinansēto darba vietu izveidei bezdarbniekiem, kuriem ir grūtāk nekā citiem atrast darbu, informē NVA.

Darba devējiem šogad finansiāls atbalsts tiek sniegts 713 jaunu darba vietu izveidošanai. NVA reģistrētie bezdarbnieki un darba devēji saņems atbalstu Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta Pasākumi noteiktām personu grupām ietvaros.

Pieņemot darbā NVA reģistrēto bezdarbnieku, darba devējs no NVA saņems finansiālu atbalstu - 50% no darba algas, ko noteiks darba devējs. Jāņem vērā, ka ikmēneša dotācija nevar pārsniegt valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, 320 eiro. Tāpat NVA segs ikmēneša izmaksas valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no algas dotācijas daļas. Tas attieksies uz biedrībām vai nodibinājumiem, kuru darbības mērķis ir atbalsta sniegšana personām ar invaliditāti un kuri nodarbinās bezdarbnieku šādās profesijās – asistents, pavadonis, surdotulks, latviešu nedzirdīgo zīmju valodas tulks, interešu pulciņa audzinātājs, speciālais pedagogs.

Lai pilnveidotu bezdarbniekiem sniedzamos darba meklēšanas atbalsta pasākumus un aktivizētu bezdarbniekus ātrāk atgriezties darba tirgū, Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos Par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem, informē LM.

Noteikumu projekts ceturtdien, 13.oktobrī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Paredzēts jauns atbalsta pasākums bezdarbniekiem – Nodarbinātības valsts aģentūra /NVA/ segs ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas izmaksas. Tas nepieciešams, jo profesionālās kompetences atzīšana paaugstina bezdarbnieka iespējas iekārtoties darbā tajā profesijā, kurā iegūta pieredze, bez nepieciešamības apgūt profesionālās izglītības programmas bezdarbnieku apmācību ietvaros.

Lai uzlabotu izglītības sniedzēju apmācību kvalitāti, turpmāk neformālās izglītības programmas valsts valodas apguvei varēs īstenot tikai tās izglītības iestādes, kurās pēc apmācību programmas noslēguma pārbaudījumus Valsts izglītības satura centrā pēdējā gada laikā sekmīgi nokārtojuši ne mazāk kā 70% no apmācīto personu skaita.

«Ekonomikas struktūra ir tāda, ka, pat sākot pieaugt, tā «neaprīs» pašreizējos bezdarbniekus,» intervijā laikraksta Diena izdevumam SestDiena brīdina sociālantropologs, Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs Roberts Ķīlis. Viņš arī prognozē, ka tuvāko gadu laikā augstākā izglītība Latvijā izies cauri šokam.

Atbildot uz SestDienas jautājumu: «Vai komisijā esat konstatējuši procesus, kurus novērst mums nav iespēju?», R. Ķīlis stāstījis: «Jā. Emigrācija tuvāko gadu laikā neapstāsies. Ekonomikas struktūra ir tāda, ka, pat sākot pieaugt, tā «neaprīs» pašreizējos bezdarbniekus. Tas nozīmē, ja esat bezdarbnieks, jums ir risks tādam būt ilgi. Vēl ir skaidrs, ka tuvāko gadu laikā augstākā izglītība izies cauri šokam. Vidusskolēnu skaits samazināsies, un viņi turklāt migrēs prom uz citu valstu augstskolām. Tātad Latvijā vairs nebūs 59 augstākās mācību iestādes. Paliks labi, ja puse, jo šādu sistēmu uzturēt var tikai tad, ja kāds aizdod naudu, bet aizdos tikai tam, kam ir redzējums.

Darba devējiem Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā iespēju ar Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu nodarbināt savos uzņēmumos vai organizācijās jauniešus, informē NVA.

Daudzi jaunieši bezdarbnieki, NVA pasākumu ietvaros iegūstot darba pieredzi pie darba devēja un apliecinot savas dotības un profesionālās spējas, vēlāk kļūst par vērtīgu ieguvumu uzņēmumam.

Lai savam uzņēmumam piesaistītu jaunu, izglītotu un perspektīvu darbinieku ar profesionālo vai augstāko izglītību, darba devējam NVA filiālē jāiesniedz pieteikums dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Pirmā darba pieredze jaunietim, bet ja darba devējs vēlas nodarbināt jaunieti subsidētajā darba vietā, viņam jāpiesakās dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Subsidētās darba vietas jauniešiem bezdarbniekiem (pasākumi noteiktām personu grupām). Savukārt biedrībām un nodibinājumiem ES projekts Jauniešu garantijas piedāvā iespēju iesaistīt jauniešus darbā sabiedrības labā, piedaloties atbalsta pasākumā Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā.

Līdz ar ietaupījumu Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) īstenotajā projektā, bezdarbinieku un darba meklētāju apmācībai plānots piešķirt papildu 142,3 tūkstošus eiro (100 tūkstošus latu).

Apakšaktivitātes «Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība» otrās kārtas īstenošanai tiks piešķirti 11,4 tūkstoši eiro, bet trešajai kārtai – 130,8 tūkstoši eiro, lēmusi valdība. Tādējādi otrajā kārtā būs iespējams iesaistīt papildus apmēram 15 bezdarbniekus, bet 50-60 bezdarbinieki varēs piedalīties apmācībā un praksē Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) trešās kārtas ietvaros.

Projektā «Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība, 3.kārta» jauniešiem bezdarbniekiem līdz 25 gadu vecumam ar augstāko izglītību ir nodrošināta iespēja apgūt zināšanas par darba tirgus likumsakarībām, NVA klientu apkalpošanas darba organizāciju, darbu ar darba devējiem un darbā iekārtošanās pakalpojumu sniegšanu, un iziet darba praksi NVA, saņemot ikmēneša stipendiju 150 latu apmērā.

Lai piedāvātu iespēju noteiktu laiku strādāt valsts subsidētā darba vietā tādiem bezdarbniekiem kā invalīdi, ilgstošie bezdarbnieki, jaunieši u.c., Labklājības ministrija (LM) ir uzsākusi projektu pieņemšanu Eiropas fondu programmā nodarbinātības jomā, Db.lv informēja sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Zvereva.

Tāpēc līdz 26.maijam LM aicina Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) iesniegt projektu Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu saņemšanai, lai turpmākos piecus gadus varētu līdzfinansēt aptuveni 500 darbavietas bezdarbnieku nodarbināšanai.

Iesniegtais NVA projekts tiks izvērtēts ne ilgāk kā triju mēnešu laikā, un LM ar NVA plāno līgumu noslēgt septembrī.

Strādājot valsts subsidētā darba vietā, bezdarbnieki pie darba devēja varēs apgūt attiecīgajam darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas, gūt darba pieredzi un, iespējams, arī saglabāt darba vietu pēc dalības projektā.

NVA izstrādātajā projektā ir jāparedz, ka nepieciešamības gadījumā darba vietā invalīdiem nodrošinās nodarbināšanai nepieciešamos speciālistus – pavadoņus, surdotulkus vai ergoterapeitus.

No 2014.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 1.jūnijam aptuveni 200 bezdarbniekus plānots novirzīt profesionālajai apmācībai noteiktās profesijās uz konkrētām valsts profesionālās izglītības iestādēm.

Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) ir izstrādājusi grozījumus normatīvajā regulējumā un ar 2014.gada janvāri plāno uzsākt izmēģinājuma projektu bezdarbnieku profesionālās apmācības ietvaros.

Bezdarbnieki tiks apmācīti izglītības iestādēs, kuru infrastruktūras uzlabošana veikta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem.

Izmēģinājuma projekta mērķis ir veicināt ERAF izglītības infrastruktūrā ieguldīto līdzekļu izmantošanu un vienlaikus nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu bezdarbniekiem, tai skaitā motivēt valsts izglītības iestādes uzturēt augstas kvalitātes apmācības procesu.

Apjoma un naudas ziņā vislielākā aktivitāte, kas Latvijā tiks veikta bezdarba seku mīkstinšānai, ir tā saucamais stipendiātu projekts, kam no Eiropas naudas piešķirti 24 miljoni latu. Pašvaldības mazkvalificētos darbos var iesaistīt bezdarbniekus, kuriem no Eiropas naudas maksā 100 latus mēnesī, bet Rīgas pašvaldība šo lietu interpretē pa savam, noskaidrojis LTV raidījums De facto.

T(Foto: SXC)ā atlaiž savus darbiniekus un atlaisto darbinieku vietā nodarbina tā sauktos stipendiātus.

Rīgas dārzi un parki vadītājs Agnis Kalnkaziņš ar pašreizējo gandrīz 200 bezdarbnieku nodarbināšanu šobrīd esot apmierināts. Viņš raidījumam stāstījis, ka katrā iecirknī varētu atlaist ap pieciem, septiņiem darbiniekiem.

Toties Nodarbinātības valsts aģentūra, kas slēgusi līgumu ar Rīgas dārziem un parkiem par bezdarbnieku nodarbināšanu, bijusi pārsteigta par šādu lietu pavērsienu. Tās pārstāvis stāstījis, ka pasākuma mērķis nav aizvietot esošo mazkvalificēto darbaspēku ar Eiropas Savienības finansētā projekta stipendiātiem. Mērķis ir sniegt šiem stipendiātiem iespēju nopelnīt, nekaitējot citiem.

Bezdarbnieku nodarbināšanai subsidētajās darba vietās Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu turpmāko piecu gadu laikā plāno ieguldīt gandrīz 3 miljonus latu. Līdz 85% no projekta izmaksām segs ESF, bet pārējo – valsts budžets.

LM atbalstījusi gandrīz 500 darba vietu subsidēšanu no Eiropas fondu naudas, lai tādiem bezdarbniekiem kā invalīdi, pirmspensijas vecuma cilvēki, jaunieši, ilgstošie bezdarbnieki u.c. būtu iespēja noteiktu laiku strādāt un pēc tam iekārtoties pastāvīgā darbā.

LM ir viena no ES fondu apsaimniekošanas institūcijām, kas atbild par projektu atbilstību nozares politikai un nodrošina efektīvu struktūrfondu līdzekļu izmantošanu nodarbinātības un sociālās iekļaušanas jomā. No 2008. līdz 2013. gadam ar 21 ES fondu līdzfinansēta projektu konkursa aktivitāšu palīdzību labklājības nozarē plānots iegultīt 93.4 miljonus latu no ESF un 11.7 miljonus latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

Bez atbalsta palikušo bezdarbnieku nodarbinātības jeb tā saukto «simtlatnieku» programmai ir arī ēnas puses, atzīst Liepājas domes eksperte nodarbinātības jautājumos Aija Saldovere.

Projektam ir ļoti daudz ierobežojumu, atzīst Aija Saldovere. Piemēram, darba vietas tiek veidotas fiziska, mazkvalificēta darba veikšanai, darba vietas nedrīkst izveidot privātajā sektorā un pašvaldību kapitālsabiedrībās, līdz ar to projektā iesaistītie cilvēki nevar izmantot visas savas iemaņas, prasmes un zināšanas.

Liepājā šajā programmā patlaban strādā 492 cilvēki, oktobrī darbu sākuši 225. Novembrī plānots iesaistīt dažādos darbos vēl 300 bezdarbniekus. Šobrīd NVA Liepājas filiālē uz aktīvo nodarbinātības pasākumu «Apmācība darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, ja darba devējs ir pašvaldība» reģistrējušies vairāk nekā 500 bezdarbnieki. Šogad decembrī plānots piedāvāt darba vietas vēl 200 cilvēkiem, 2010. gadā – pavisam 800 darba vietu. Šis projekts ir atbalsts cilvēkiem, kam beidzies bezdarbnieku pabalsts un vēl nav atrasts jauns vai labāk apmaksāts darbs. Tas sniedz iespēju kaut daļai no 7011 reģistrētajiem bez darba palikušajiem liepājniekiem šajā starpposmā strādāt un saņemt atalgojumu, kamēr situācija uzlabojas. Ļoti atzinīgi par iespēju ar stipendiātu rokām paveikt darbus, kam citādi grūti atrast līdzekļus, vērtē arī uzņēmumu un iestāžu vadītāji.

Šī gada 26.maijā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) uzsāk darba devēju pieteikumu pieņemšanu dalībai pasākumā Apmācība pie darba devēja. Vajadzīgā darbinieka praktiskai apmācīšanai NVA filiālēs visā Latvijā var pieteikties komersanti, pašnodarbinātās personas, biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas, ārstniecības iestādes, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana.

Apmācība pie darba devēja ir bezdarbnieka praktiskā apmācība, kas darba devējam pašam ļauj sagatavot vajadzīgo speciālistu. Praktiskā apmācība ietver profesionālās kompetences apgūšanu, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei. Pasākumu Apmācība pie darba devēja neorganizē nekvalificētos un mazkvalificētos darbos, atbilstoši Profesiju klasifikatora 9.pamatgrupai.

Katram praktiskajā apmācībā iesaistītajam bezdarbniekam darba devējs nodrošina kvalificētu darba vadītāju, kas ir ieguvis izglītību vai ne mazāk kā divus gadus ilgu darba pieredzi profesijā, kurā tiek veikta bezdarbnieka praktiskā apmācība. Praktiskās apmācības laikā darba devējs sniedz bezdarbniekiem nepieciešamās pamatzināšanas par veicamajiem darba pienākumiem, prasībām, kā arī nodrošina praktisku atbalstu darba iemaņu un profesionālo prasmju ieguvē, nostiprināšanā vai atjaunošanā atbilstoši apmācības plānam.

Nevis pirkt dārgus tukšo pudeļu pieņemšanas automātus, bet pieņemt darbā bezdarbniekus - šādu risinājumu lielveikaliem, ieviešot iepakojuma depozīta sistēmu, iesaka Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija (LASA).

Depozīta sistēmu Latvijā plānots ieviest pakāpeniski, nosakot pārejas laiku, turklāt ne visam iepakojumam uzreiz, vēsta laikraksts Diena.

Līdz 2010.gada rudenim Vides ministrija vēlas ieviest obligāto depozīta sistēmu vairākkārt izmantojamajai tarai, proti, stikla pudelēm, savukārt ilgāku laiku prasīs pāreja uz obligāto depozīta sistēmu PET pudelēm un skārdenēm. Valsts politikas līmenī nav noteikts, ka depozīta sistēma noteikti nozīmē taras pieņemšanas automātu uzstādīšanu, kā to parasti uztver, jo tādā veidā sistēma darbojas Igaunijā. «Te parādās izmaksas, jo nepirks jau pašus lētākos automātus, bet arī labākie neatšķiros pudeles pēc krāsām, neatlasīs tīras pudeles no netīrām, un jebkurā gadījumā nāksies pāršķirot ar rokām. Varbūt sākumā ir vērts nodarbināt bezdarbniekus, paskatīties, kā sistēma darbojas, un tad domāt par miljonu investīcijām,» uzskata LASA valdes priekšsēdētāja Rūta Bendere.