Jaunākais izdevums

Ministru kabinets otrdien apstiprināja Finanšu ministrijas iesniegto Latvijas Stabilitātes programmu 2022.-2025.gadam.

Latvijas Stabilitātes programma ir viens no elementiem ikgadējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas ciklā, un tā ietver makroekonomisko rādītāju prognozes 2022., 2023., 2024. un 2025.gadam, fiskālās prognozes un vispārējās valdības budžeta bilances mērķus.

Stabilitātes programmā ir iekļauti divi scenāriji - pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā sagatavotais februāra scenārijs un atjaunotais marta scenārijs, kurā tiek ņemta vērā kara ietekme.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) skaidro, ka Stabilitātes programma ir esošās situācijas foto uzņēmums jeb fiskālais ietvars 2023.-2025.gada periodam. Lēmumi par fiskālās telpas aizpildīšanu tiks pieņemti, strādājot pie 2023.gada budžeta.

Reirs norāda, ka 2023.gadā Latvija būs gatava, ja nepieciešams, fiskāli reaģēt uz aktuālo situāciju, izaicinājumiem enerģijas jomā un cīņu ar Covid-19 pandēmijas atgriešanos. Tāpat, fiskālā stratēģija nodrošina iespēju operatīvi lemt par finansējuma piešķiršanu aizsardzības un iekšējās drošības investīciju vajadzībām.

Pēc 3,8% krituma 2020.gadā Covid-19 krīzes dēļ Latvijas ekonomika 2021.gadā strauji atguvās, un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājās par 4,8%. Finanšu ministrija (FM) norāda, ka valsts atbalsta apjoms Covid-19 seku mazināšanai 2020.gadā bija 1,3 miljardi eiro jeb 4,3% no IKP, bet 2021.gadā atbalsta apmērs sasniedza jau 2,3 miljardus eiro jeb 6,9% no IKP, nodrošinot ievērojamu atbalstu gan uzņēmumiem, gan strādājošajiem.

Pateicoties gan valsts atbalstam, gan uzņēmumiem arvien veiksmīgāk pielāgojoties darbībai krīzes apstākļos, 2021.gada otrajā ceturksnī Latvijas ekonomika jau atgriezās pirmskrīzes, 2019.gada ceturtā ceturkšņa, līmenī.

Atbilstoši marta scenārijam IKP šogad pieaugs par 2,1%, ekonomikas izaugsmei paātrinoties līdz 2,5% 2023.gadā, kas ir attiecīgi par 1,9 un 1,4 procentpunktiem zemāk nekā prognozēts februāra scenārijā. Savukārt 2024. un 2025.gadā IKP pieaugums prognozēts attiecīgi 3,3% un 3,4% apmērā.

Marta scenārijā tiek prognozēts, ka patēriņa cenu pieaugums 2022.gadā sasniegs 8,5%, ko galvenokārt ietekmēs energoresursu un pārtikas cenu pieaugums. Patēriņa cenu spiediens būs vērojams arī pārējās preču un pakalpojumu grupās.

Jāņem vērā, ka Krievijas agresija Ukrainā un kara iespējamā eskalācija, kā arī sankciju noteikšana pret Krieviju, it īpaši enerģētikas jomā, varētu vēl vairāk palielināt patēriņa cenu kāpumu Eiropā, tostarp arī Latvijā, uzsver FM.

Atbilstoši FM novērtējumam vispārējās valdības budžeta deficīts 2021.gadā ir 7,2% no IKP, kas ir par 2,1 procentpunktu mazāk, nekā tika prognozēts 2021.gada rudenī. Šogad pie nemainīgas politikas tas samazināsies līdz 6,5% no IKP, bet turpmākajos gados samazināsies straujāk un 2023.-2025.gada periodā attiecīgi būs 2,4% no IKP, 1,8% no IKP un 0,9% no IKP.

Stabilitātes programmas fiskālā stratēģija paredz vispārējās valdības strukturālā deficīta pakāpenisku ikgadēju samazināšanu no 0,5% līdz 1% no IKP. Covid -19 krīzes mazināšanas pasākumi, enerģijas sadārdzinājuma kompensācijas pasākumi un aizsardzības un iekšējās drošības investīciju pieaugums fiskālajā stratēģijā tiek uzskatīti par vienreizējiem pasākumiem un tiek izslēgti no vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances.

No fiskālās stratēģijas izrietošais vispārējās valdības budžeta deficīts 2023.-2025.gada periodā tiek prognozēts attiecīgi 2,8% no IKP, 2,3% no IKP un 1,7% no IKP apmērā un fiskālā telpa 0,4% no IKP apmērā, neskaitot vienreizējos pasākumus.

Aizsardzības finansējuma pieaugums līdz 2,5% no IKP 2025.gadā ir iekļauts Stabilitātes programmas nemainīgas politikas scenārijā.

Izstrādājot valsts budžeta likumprojektu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu, augustā Ministru kabinetā tiks atkārtoti izskatītas aktualizētas makroekonomiskās un budžeta prognozes, precizētie budžeta bilances mērķi un fiskālās telpas aprēķins.

Visas Eiropas Savienības (ES) valstis katru gadu aprīlī iesniedz Eiropas Komisijai (EK) sagatavotās Stabilitātes vai Konverģences programmas, kurās tiek sniegtas makroekonomiskās un budžeta prognozes turpmākajiem gadiem. Uz šo dokumentu pamata EK vērtē valstu publisko finanšu stāvokli un atbilstību ES fiskālās disciplīnas nosacījumiem un izstrādā specifiskas rekomendācijas, kas dalībvalstīm ir jāņem vērā, izstrādājot nacionālos budžetus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Inflācijas kāpums var novest pie tikpat strauja pirktspējas krituma, kam sekos recesija

Db.lv, 30.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā straujo inflācijas kāpumu, Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību viedi izmantot stimulējošas fiskālās politikas iespējas un mērķtiecīgāk sniegt atbalstu sabiedrībai, ievērojot stingrus kritērijus.

Uz to jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 18 par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda FDP.

Krievijas agresija Ukrainā un sekojošās sankcijas šobrīd ir kļuvušas par lielāko draudu Latvijas un arī visas pasaules ekonomiskajai attīstībai. Karš palēninās pasaules ekonomisko izaugsmi un palielinās inflāciju. Pašlaik tiek prognozēts, ka reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2022. gadā būs 2,7% gan Eiropas Savienībā (ES), gan eirozonā, salīdzinot ar ziemā prognozēto 4,0% pieaugumu. Savukārt inflācijas prognozes ir augstākās ES vēsturē. ES inflācija 2022. gadā tiek prognozēta 6,8% apmērā pret ziemā prognozēto 3,9%, bet eirozonā - 6,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana - veiksmīgas sociālekonomiskās attīstības priekšnosacījums Eiropas Savienības jaunās vides politikas ieviešanas periodā.

Konferences laiks: 11.00 – 17.30

Skaties pilnekrānā šeit.

Programma:

11.00 – 11.15 Konferences atklāšana

Irīna Pilvere, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Dr.silv. Linards Sisenis, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes dekāns Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs

1. SESIJA | EIROPAS SAVIENĪBAS JAUNĀ VIDES POLITIKA – TĀS ĪSTENOŠANAS OPTIMĀLĀKIE RISINĀJUMI

11.15 – 11.40 Jaunā Eiropas Savienības vides politika un Latvijas zemes izmantošanas nozaru izaugsmes prognozes

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Izdevniecība Dienas Bizness” sadarbībā ar “Latvijas Dzelzceļš”, “Latvijas Pasts”, “Omniva Latvia” un “Hansab” rīko ikgadējo loģistikas nozares konferenci “Loģistika un transports 2022”, kura notiks 2022. gada 24. februārī Rīgā.

Loģistikas un transporta nozare, kā būtiskas nozīmes Latvijas ekonomikās stabilitātes un ilgtspējas instruments, šobrīd saskaras ar vairākiem globāla mēroga izaicinājumiem. Pašreizējās situācijas (C19, resursu trūkums un aizvien pieaugošais pieprasījums pēc izejvielu ātras piegādes rūpniecības sektorā) mainīgie apstākļi neļauj skaidri prognozēt nozares tālāko attīstību. Valstu mērķtiecīgā apņemšanās doties Eiropas Zaļā kursa vai, pareizāk, darījuma (Green Deal) virzienā uzliek savus pienākumus turpmākajā nozares attīstības stratēģijā, savukārt globālā ģeopolitiskā situācija sajauc kārtis pavisam, liekot nozares tirgus dalībniekiem pielāgoties aizvien jauniem spēles noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru