Atceros, kad pirms vairāk nekā desmit gadiem sāku aktīvi strādāt ar digitālā satura autoriem Baltijā, cenšoties uzņēmumus pārliecināt, ka tas ir jaunais “must” [noteikti vajag], lai izceltu savu zīmolu un produktu, daudzi uz to skatījās ar skepsi, sakot, ka tas tikai īslaicīgi, te būs un te vairs nav ne miņas.

Ir pagājuši desmit gadi, un tie, kas noticēja, šo mārketinga veidu ir atkoduši un veiksmīgi izmanto, savukārt pārējie cenšas tikai “apostīt gaisu” vai ieskrieties. Bet, kā saka – labāk vēlu nekā nekad! Turklāt pirmsākumos bija grūti iedomāties, ka zīmoli cīnīsies savā starpā un pārvilinās digitālā satura autorus cits no cita.

Influenceru mārketings turpina aug

Lasot katru nākamo pasaules vai Eiropas digitālā satura autoru tirgus apskatu, var redzēt, ka šis efektīvais mārketinga rīks tikai aug un aug, un uzņēmumi arvien vairāk līdzekļu no mārketinga budžeta iegulda tieši sadarbībā ar influenceriem. Ne velti 2024. gadā globālā influenceru mārketinga tirgus vērtība būs sasniegusi vairāk nekā 24 miljardus dolāru. Gadu no gada pamainās uzsvars uz dažādiem sociālajiem tīkliem (Instagram, Tik Tik, Youtube u. c.). Tomēr jāsaprot būtiskākais: viena lieta ir ielēkt šajā mārketinga laukā, bet otra ir strādāt efektīvi, lai no šī mārketinga veida iegūtu maksimālu labumu – jaunus klientus, pārdošanas pieaugumu, zīmola atpazīstamību u. c. lietas. Tas pats attiecas uz niansēm šajā tirgū, kas citās nozarēs ir pašsaprotamas, piemēram, uz Ziemassvētkiem ir ļoti grūti atrast brīvas telpas korporatīvajiem pasākumiem, turklāt īres maksa vienmēr ir augstāka, un tieši tas pats notiek arī ar digitālā satura autoriem – viņi vienkārši ir aizņemti ar citu sadarbību un pakalpojumi ir dārgāki šajā laikā.

Vietējie uzņēmēji Niks Jansons un Matīss Ansviesulis radījuši jaunu biznesa kanālu “BlackBox Latvija”, kur video formātā vēstīs par aktuālākajiem biznesa notikumiem Baltijā un Austrumeiropā, atklājot uzņēmējdarbības aizkulises.

Pieredzes apmaiņa, kā arī mācīšanās no citu uzņēmēju veiksmēm un neveiksmēm ir būtiska biznesa attīstības sastāvdaļa, uzskata “Sharpify,” radītājs un mārketinga eksperts Niks Jansons. “Mūsdienās lielākā daļa podkāstu un informācijas avotu vēsta par Amerikas Savienoto valstu uzņēmēju pieredzi, taču Eiropas tirgū ir savi izaicinājumi, kas nereti paliek ēnā. Mūsu kanāls būs bomba - ar augsta kalibra viesiem, kā arī padziļinātu analīzi par nozīmīgiem biznesa stāstiem tieši Latvijā, Baltijā un Austrumeiropā. Mums trūkst augstas kvalitātes satura, kas palīdzētu vietējiem uzņēmējiem izprast tirgus specifiku un gūt panākumus starptautiskajā biznesa arēnā, tāpēc mēs esam apņēmušies šādu saturu radīt,” teic N.Jansons.

Valsts svētku nedēļā – 13. novembrī – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) nāca klajā ar publisku paziņojumu, ka, pildot VSIA Latvijas Radio (LR) un VSIA Latvijas Televīzija (LTV) dalībnieku sapulces funkcijas, pieņēmusi gala lēmumu par LR un LTV reorganizāciju un jaunas VSIA Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) dibināšanu. SEPLP apstiprināja arī LSM statūtus.

Diskusiju par jaunā LSM izveidi jeb, vienkārši sakot, LR un LTV apvienošanu vienā kopīgā mediju struktūrā iepriekšējo daudzu gadu garumā bijis daudz un pārpārēm, kas, protams, kaut kādā mērā sabiedrību, precīzāk sakot, abu sabiedrisko mediju auditoriju, sadalīja divās neremdināmu pretinieku daļās – vieniem šķiet, ka jauns, apvienots sabiedriskais medijs kļūs radošāks, interesantāks un varbūt pat izmaksās lētāk nodokļu maksātājiem.

Kamēr otri ieceri kritizēja un pauda bažas, ka jaunais uzņēmums kļūs nevis ekonomiski vieglāk paceļams, bet tieši pretēji – tā apetīte pieaugs. Un šeit vēlamies uzsvērt, ka, neskatoties uz to, ka faktiski jau tūlīt, tūlīt jaunais LSM sāks darboties, joprojām (vismaz mēs) neesam raduši atbildes uz vairākiem būtiskiem jautājumiem: vai jaunais LSM kļūs ekonomiskāks; vai jaunais LSM kļūs saturiski bagātāks; vai jaunais LSM kļūs par pārliecinoši lielākās Latvijas pilsoņu (nodokļu maksātāju) daļas uzticamu informācijas avotu; vai jaunais LSM būs ne tikai redakcionāli neatkarīgs, bet vienlaikus arī nebūs arogants pret savu finansētāju objektīvo kritiku; vai jaunais LSM patiešām sekmēs latviešu (valsts) valodu un latviskumu kā prioritāti sabiedriskajā telpā? Un tie ir tikai daži jautājumi, kuri mums rūp.

Uzņēmējiem ir ambīcijas, tirgus situācija nav slikta, investoriem naudas netrūkst, lieli valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu stimulēt tirgus kapitalizāciju, bet uzņēmējdarbības vides un nodokļu jautājumi pārlieku ietekmē biznesa noskaņojumu kopumā.

Tādi ir ikgadējās Dienas Biznesa trīspusējās diskusijas galvenie secinājumi, kurā piedalījās Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Liene Dubava, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kas, jūsuprāt, kopš pagājušās vasaras ir būtiski mainījies gada laikā globāli, finanšu tirgos un biznesā kopumā?

Roberts Idelsons: Finanšu tirgos šis gads, globāli raugoties, noteikti ir aizvadīts labi. Lielāko uzņēmumu akciju indeksi ir auguši. Izaugsme sasniedz 20% un vairāk. Ievērojot augošos riskus, ir bijušas arī svārstības. Arī procentu likmes sāk krist, un visā pasaulē kopumā tas nozīmē, ka nauda nedaudz paliek lētāka. Ekonomikā kopumā šobrīd arī nav notikušas lielas izmaiņas, un būtiska recesija nav novērota – ne Eiropā, ne ASV. Kopējā paradigma ir, ka viss ir labi. Turpinām investēt, indeksi aug, aizņēmēju kredītspēja ir laba. Ko nesīs atlikusī gada daļa – redzēsim! Rudens vienmēr ir tāds nenoteiktības laiks.

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Latvijas SIA "Digitālās ekonomikas attīstības centra" (DEAC) un Lietuvas "Duomenų logistikos centras "(DLC) zīmola "Delska" datu centra būvniecībā Rīgā tiek investēti vairāk nekā 30 miljoni eiro, informē "Delska" pārstāvji.

Rīgā tiek būvēts jauns 10 megavatu (MW) datu centrs ar "Tier III" sertifikāciju. Nodošana ekspluatācijā paredzēta 2025.gada vidū.

Savukārt šā gada 28.oktobrī plkst.11 tiks atzīmēti būves spāru svētki.

Pasākumā "Delska" valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis pastāstīs vairāk par jauno datu centru. Tāpat iepazīstinās ar industrijas aktualitātēm, kā arī ar uzaicinātajiem nozares un valsts institūciju pārstāvjiem, apspriedīs Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumu eksportspējas veicināšanu un ārvalstu investīciju piesaisti.

Pieaugošais pieprasījums pēc lielapjoma datu apstrādes ir paātrinājusi jaunu datu centru būvniecību. Uzņēmumi vēlas paplašināt savu darbību bez lieliem ieguldījumiem savas IT infrastruktūras izveidē un uzturēšanā. Jaunajā datu centrā būs pieejamas 1000 statnes ar iespēju katras statnes jaudu palielināt līdz pat 100 kW, kas ir īpaši svarīgi uzņēmumiem, kuri izmanto MI, augstas veiktspējas skaitļošanu, datu apstrādi un malu skaitļošanu (edge computing). Delska nākotnes attīstības plānos ietilpst vēl viena jauna datu centra būvniecība Lietuvā un jaunu uzņēmumu pievienošanās uzņēmumu grupai, lai nodrošinātu visaptverošu reģionālo datu centru un tīkla ekosistēmu.

Uzņēmumu skaits 2024.gadā audzis 25 pašvaldībās, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Pozitīva uzņēmumu skaita bilance 2024.gadā bijusi vairāk nekā pusē no visām pašvaldībām, liecina "Lursoft" dati, kas rāda, ka jauno uzņēmumu skaits bijis lielāks nekā likvidēto kopskaitā 25 pašvaldībās.

Īpaši šajā ziņā "Lursoft" izceļ Līvānu un Ādažu novadus, kur jauno uzņēmumu 2024.gadā bijis pat par 70% vairāk nekā šajā gadā likvidēto. Lai arī Līvānu novadā likvidēto uzņēmumu skaits pagājušajā gadā palielinājies, jaunreģistrēto uzņēmumu skaita pieaugums bijis vēl straujāks, kas ļāvis saglabāt pozitīvo tendenci.

"Lursoft" apkopotie dati rāda, ka 2024.gadā Līvānu novadā likvidēts 21 uzņēmums, bet jaunreģistrēto skaits sasniedzis 37, kas nozīmē, ka kopējais uzņēmumu skaits pašvaldības teritorijā gada laikā audzis par 16 (2023.gadā Līvānu novadā reģistrēti 15 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 14).

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā samazināt centralizēto eksāmenu skaitu pamatskolā un vidusskolā, trešdien izskanēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Šobrīd 9.klases absolventiem ir jākārto eksāmeni latviešu valodā, matemātikā un kādā no trim svešvalodām. Tāpat no 2026./2027.mācību gada skolēniem, beidzot 9.klasi, būs jākārto starpdisciplinārs valsts pārbaudes darbs par sociālās un pilsoniskās, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomās apgūto.

IZM tagad piedāvā atteikties no eksāmena svešvalodā vērtēšanas centralizēti. Skaidrojot šādu piedāvājumu, ministrijas pārstāvji pauda, ka latviešu valoda un matemātika ir pamatkompetences, uz kurām balstās pārējais saturs un bez kura sekmīga mācīšana skolēniem ir ļoti sarežģīta un apgrūtināta. Savukārt valsts pārbaudījumu svešvalodā vērtētu skolā vai pašvaldībā, un vērtējumu ierakstītu sekmju izrakstā.

Vides resursu apsaimniekošanas uzņēmums "Eco Baltia Vide" turpina paplašināt savu darbību un ienāk otrreizējās elektronikas tirgū, atverot specializēto veikalu "Lab!veikals", informē uzņēmums.

Veikals klientiem piedāvā iegādāties lietotas, salabotas elektroierīces, kas ir par 30-50% lētākas nekā jaunas preces.

"Lab!veikals" ir turpinājums "Eco Baltia Vide" aizsāktajai iniciatīvai, kuru īstenojot pērn uzņēmums Eiropas Savienības LIFE projekta ietvaros izveidoja elektropreču labošanas darbnīcu "Lab!". Uzņēmuma izveidotā darbnīca un veikals kalpo kā instruments, kas palīdz nolietotās iekārtas atgriezt apritē, tādējādi mazinot elektropreču atkritumu apjomu un CO₂ emisijas.

Veikalā ir pieejamas dažādas remontētas un modernizētas elektroierīces, sākot no klēpjdatoriem un mobilajiem telefoniem līdz sadzīves tehnikai, kam veikti gan tehniskie uzlabojumi, gan vizuālā stāvokļa atjaunošana. Papildus elektroierīcēm "Lab!veikals" piedāvā preces no otrreizējiem materiāliem, tostarp apģērbu, interjera priekšmetus un rotaslietas, kas radītas vietējo amatnieku rokām.

Atjaunojamā enerģija ir kļuvusi par globālo tendenci, kuras mērķis ir samazināt atkarību no fosilā kurināmā, kā arī samazināt oglekļa dioksīda emisijas. Baltijā šobrīd galvenokārt ir fokusā vēja enerģija, taču tā nereti vietējiem iedzīvotājiem rada bažas. Inženieru biroja Skepast & Puhkim (SKPK) speciālisti skaidro, kā tie palīdz līdzsvarot kopienas un dabas intereses, ieviešot ilgtspējīgus vēja enerģijas projektus.

“Cilvēki uztraucas par to, kas var notikt, ja vēja ģenerators tiek uzstādīts netālu no viņu dzīvesvietas - vai vēja turbīnas var izraisīt piemājas mežā augošo orhideju bojāeju, vai arī iznīcināt putnu populāciju. Mūsu uzdevums ir sniegt atbildes uz visiem šiem jautājumiem, lai lēmēji un kopienas varētu veikt apzinātu izvēli,” plānošanas un inženieru biroja Skepast & Puhkim (SKPK) izpilddirektore Anni Konsap min tēmu, ar kuru bieži nākas nodarboties.

SKPK ir veicis ietekmes uz vidi novērtējumus teju 20 gadus, kas ļauj mazināt minētās bažas un sniegt uz faktiem balstītas atbildes. Tomēr izpētes galvenais mērķis ir nodrošināt to, lai attīstības projekti atbilstu kā vides, tā arī kopienas vajadzībām.

Valsts kancelejas direktors nolēmis apvienot Komunikācijas departamentu un Stratēģiskās komunikācijas departamentu, plānojot, ka darbu neviens nezaudēs, tomēr, izmaiņām nepiekrītot, daļa cilvēku darbu atstās, aģentūrai LETA sacīja Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.

Kronbergs norādīja, ka jaunais departaments darbu sāks 2.decembrī. To sauks par Stratēģiskās komunikācijas un koordinācijas departamentu.

Viņš norādīja, ka šādas izmaiņas notiks, jo, viņš, sākot darbu Valsts kancelejā un ieraugot tās struktūru, esot sapratis, ka noteikti vēlēsies to mainīt no pārvaldības un efektivitātes viedokļa. "Valsts kancelejā ir divi komunikācijas departamenti, kas kompetences dalīja iekšēji (..). Man tas šķita ļoti dīvaini, tāpēc es apvienoju šos komunikācijas departamentus vienā," sacīja Kronbergs.

Līdztekus viņš norādīja, ka pašreizējā Komunikācijas departamenta direktore Ilze Pavlova nepiekrita strukturālajām reformām, tāpēc izlēmusi atstāt darbu. Pavlova Valsts kancelejā strādā vairāk nekā desmit gadus. Komunikācijas departamentu viņa vada kopš 2017.gada.

Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā šogad iekļuvuši 35 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 21 uzņēmums no Lietuvas, liecina ikgadējais globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.

Latvija CAE uzņēmumu "Top500" reitingā tajā pārstāvēto uzņēmumu skaita ziņā gan Baltijas, gan CAE mērogā šogad ieņem pēdējo vietu.

No Latvijas uzņēmumiem CAE uzņēmumu "Top500" visaugstāko pozīciju - 151. reitinga vietu ieņem AS "Latvenergo". Uzņēmums, salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš, reitingā pakāpies par 16 pozīcijām un uzrādījis apgrozījuma kāpumu 10% un pelņas kāpumu 91% apmērā. Reitingā iekļauti arī SIA "Rimi Latvia" (300. reitinga pozīcija), SIA "Maxima Latvija" (302.), AS "Elko Grupa" (311.) un SIA "Orlen Latvija" (425.).

Šo piecu Latvijas uzņēmumu apgrozījums 2023.gadā bija 6,072 miljardi eiro, bet peļņa - 452,12 miljoni eiro. Tāpat tie pērn nodarbināja kopumā 13 189 darbinieku, kas ir apmēram 1,5% no visa darbaspēka Latvijā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) no kopumā 15 biedriem, kas minēti Ekonomikas ministrijas (EM) augustā publiskotajā sarakstā ar uzņēmumiem, kuri turpina eksportu uz Krieviju, pārtrauks sadarbību ar vēl diviem uzņēmumiem, aģentūrai LETA sacīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš norādīja, ka tostarp septiņi uzņēmumi bija iekļauti pavasarī publiskotajā sarakstā, taču astoņi uzņēmumi sarakstā pievienoti vēlāk. No attiecīgajiem astoņiem uzņēmumiem viens jau ir izstājies no LTRK, bet izslēgšanas procesā ir vēl divi uzņēmumi.

Endziņš skaidroja, ka viens no aktualizētajā sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem, kurš ir arī LTRK biedrs, uzskata, ka tas sarakstā ir iekļauts kļūdas dēļ, bet pārējie uzņēmumi ir apņēmušies pārtraukt eksportu uz Krieviju. "Šīs apņemšanās rezultātus pārbaudīsim, kad tiks publicēts jaunais saraksts," uzsvēra LTRK valdes priekšsēdētājs.

LTRK pārstāvji gan neatklāja, kuri uzņēmumi tiks izslēgti no organizācijas.

Zviedrija un Norvēģija no jauna izvērtē ieceri veidot bezskaidras naudas sabiedrību, jo bažījas, ka pilnībā digitālas maksājumu sistēmas padarīs tās neaizsargātas pret Krievijas radītajiem drošības apdraudējumiem.

Labs ātrgaitas interneta pārklājums, augsts digitālo prasmju līmenis, liels iedzīvotāju blīvums laukos un strauji augošā finanšu tehnoloģiju nozare ir devusi iespēju abām Ziemeļeiropas valstīm strauji virzīties tuvāk nākotnei bez skaidras naudas.

Zviedrijā ir populāra mobilo maksājumu sistēma "Swish", kuru sešas bankas sāka piedāvāt 2012.gadā. Tā Zviedrijā ir sastopama visur - no tirgus kioskiem līdz kafejnīcām un apģērbu veikaliem. Ļoti populāra ir arī līdzvērtīgā norvēģu sistēma "Vipps", kas 2022.gadā apvienojās ar Dānijas "MobilePay", izveidojot "Vipps MobilePay". Septembrī tā sāka darbību arī Zviedrijā.

Bijušais Zviedrijas centrālās bankas vadītāja vietnieks 2018.gadā prognozēja, ka līdz 2025.gadam Zviedrijā, iespējams, vairs nebūs skaidras naudas.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” publicētajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 26 uzņēmumi no Lietuvas, 16 no Igaunijas un tikai astoņi no Latvijas.

Lai arī mūsu valsts uzņēmumu pārstāvniecība reitingā ir pieticīga, pelnošākā kompānija no visām reitingā iekļautajām ir tieši no Latvijas – “Latvenergo”. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Latvijas uzņēmumu skaits reitingā pieaudzis no sešiem līdz astoņiem. Kopumā Latvijas uzņēmumi nodrošina 11,46% no reitingā iekļauto uzņēmumu kopējā apgrozījuma un 25,2% no peļņas.

Baltijas Top50 uzņēmumu kopējais apgrozījums 2023. gadā sasniedza teju 69,7 miljardus eiro, bet peļņa – 2,8 miljardus eiro. Pirmās piecas vietas šī gada reitingā ieņem Lietuvas uzņēmumi, pirmajā desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas un viens Latvijas uzņēmums.

Par Top50 reitinga līderi kļuva mazumtirdzniecības un aptieku tīklu pārvaldītājs “Vilniaus prekyba”, kura apgrozījums pieaudzis līdz teju 7,7 miljardiem eiro, bet peļņa – par 38%, sasniedzot teju 287 miljonus eiro. Otrajā vietā ierindojas enerģētikas uzņēmums “Orlen Lietuva”, kura peļņa pērn pieauga par iespaidīgiem 260%, sasniedzot 294 miljonus eiro. Trešajā vietā ir mazumtirdzniecības tīkla uzņēmumu grupa “Maxima grupė”, kuras apgrozījums pieaudzis līdz 5,8 miljardiem eiro, bet peļņa par 76,9%, sasniedzot 184 miljonus eiro. Ceturtie topā ir Lietuvas enerģētikas uzņēmumu grupas mātes uzņēmumam “Ignitis grupė", bet piektie - Lietuvas tirdzniecības uzņēmums “Maxima LT”.

Arvien vairāk uzņēmumu Baltijas valstīs izvēlas savai attīstībai izmantot finansējumu ārpus tradicionālo banku pakalpojumu klāsta. Tā šogad Capitalia, uzņēmumu finansēšanas platforma Baltijas valstīs, izsniegusi aizdevumus 27 miljonu eiro apmērā, kas ir par 23% vairāk, nekā pērn.

Kopumā nauda biznesa attīstībai piešķirta 196 uzņēmumiem.

Visvairāk finansēti uzņēmumi Latvijā - 108, kam seko Lietuva (67 uzņēmumi) un Igaunija (21 uzņēmumi). Lielākais izsniegtais aizdevums vienam uzņēmumam sasniedza 1 miljonu eiro, savukārt vidējā aizdevuma summa veido 140 tūkstošus eiro.

Kā stāsta Capitalia vadītājs Juris Grišins: “Uzņēmēji Baltijas valstīs arvien labāk orientējas finanšu jautājumos un saprot, kad un kā izmantot finansējumu ārpus tradicionālo banku pakalpojumu klāsta. Šī tendence ir redzama pieaugošajā interesē par obligāciju emisijām un kopfinansēšanas platformām, kas piedāvā alternatīvus aizdevumus. Piemēram, kopfinansēšanas platformas šogad ir kļuvušas par nozīmīgu finansējuma avotu tādiem uzņēmumiem kā Storent, We Build Parks, SFM Latvija un Biznesa Vadības koledža. Savukārt obligācijas šogad izlaiduši vairāk nekā 15 uzņēmumu, kuru vidū var atzīmēt Mapon, Grendardi, Latraps un Longo. Salīdzinājumam, Igaunijā uzņēmumu skaits, kas šogad emitēja obligācijas, sasniedza 13, bet Lietuvā – pat 39. Līdz ar to var teikt – esam uz pareizā ceļa, bet vēl ir vieta straujākai izaugsme.”

Mākslīgā intelekta attīstība un “Gen Z” paaudzes ienākšanu darba tirgū ir būtiskākie faktori, kas šobrīd maina finanšu pakalpojumu sektoru. Kā mainījušies klientu paradumi, kādas ir viņu gaidas un kas bankām sagādā lielākos izaicinājumus? Saruna ar bankas Citadele valdes locekli stratēģijas jautājumos Vladislavu Mironovu.

Starptautiskajā Fintech balvu ceremonijā banka Citadele nesen saņēma apbalvojumu kā labākā digitālā banka. Cik nozīmīgs ir šis apbalvojums, un pēc kādiem kritērijiem tika izvērtēti pretendenti?

Izvērtējot balvas pretendentus, tika ņemti vērā tādi kritēriji kā bankas digitālo risinājumu spēja uzlabot klientu pieredzi, inovatīvo funkciju apjoms un iespējas, drošības infrastruktūra klientu datu aizsardzībai, kā arī bankas platformās integrēto inovāciju konkurētspēja. Bija patīkami finālā būt kopā ar ASV izcelsmes banku ar ļoti attīstītiem digitāliem risinājumiem un miljoniem aktīvu lietotāju – Wells Fargo, kā arī finanšu tehnoloģiju uzņēmumu TransferMate. Mums tas bija nozīmīgs brīdis, jo bijām vienīgā Baltijas reģiona banka, kas ieguva iespēju sacensties ar pasaulē vadošajām bankām. Tas stiprināja pārliecību, ka Baltijā radītie digitālie risinājumi ir konkurētspējīgi pasaules līmenī. Pirmo pilnvērtīgo bankas mobilo risinājumu izveidojām 2018. gadā. Varam lepoties, ka mūsu bankas klienti ir vieni no aktīvākajiem digitālo risinājumu lietotājiem Eiropā, proti, mūsu klienti mobilajā lietotnē veic vairāk nekā 20 darbības mēnesī, neskaitot konta bilances apskatīšanu. Tas ietver pārskaitījumus, C Rewards punktu pārvaldīšanu, informācijas meklēšanu un citas darbības. Mūsu klientu vidū vien 4 % nav aktīvi digitālo kanālu lietotāji un galvenokārt izmanto bankomātos vai filiālēs pieejamos pakalpojumus. Pārējie 96 % aktīvi izmanto tieši digitālos risinājumus. Šādi rādītāji ir iespējami, pateicoties ērtai pakalpojumu infrastruktūrai. Bijām vieni no pirmajiem, kas ieviesa klienta konta atvēršanu attālināti ar pašportreta fotogrāfiju, kā arī FaceID un TouchID pārskaitījumu veikšanai. Mūsu pieeja digitālās infrastruktūras risinājumiem ļāva nopelnīt šo apbalvojumu.

Pasaule mums apkārt mainās, un būtiskas pārmaiņas piedzīvo arī biroju interjeri. Kādas tendences biroju iekārtojumā nesīs 2025. gads?

Īsā atbilde - gudri darīs uzņēmumi, kuri sekos dizaina profesionāļu ieteikumiem akcentēt tādus principus kā stabilitāte, drošība un ilgtspēja. Birojs arvien izteiktāk kļūs par vietu, kur cilvēki nāks ne tikai strādāt – tai jābūt funkcionālai, estētiski augstvērtīgi iekārtotai telpai, kas veicina labsajūtu, labbūtību, komfortu, sniedz drošības sajūtu un sekmē produktivitāti.

Atvērtais plānojums piedzīvo revīziju

Nemainīgi aktuāls arī nākamajos gados būs atvērtais biroja plānojums, taču tas piedzīvojis revīziju, kļuvis elastīgāks, paredzot arī nodalītas darba vietas un slēgtus kabinetus. Moderns birojs ļauj brīvi pielāgot, transformēt, mainīt telpas, izmantojot modulāros interjera elementus, vieglas sienas un mēbeles. Lai izdarītu labāko izvēli, pirms lemt par biroja iekārtojumu, uzņēmuma vadībai ir jāveic nopietna analīze par darbinieku skaitu, katra pienākumiem, darba specifiku, klātienes un attālinātā darba stundām, grupu, sanāksmju, individuālā darba vajadzībām u.c.

Šogad stājās spēkā pasaulē pirmais visaptverošais mākslīgā intelekta (MI) regulējums – Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta akts, kas ir saistošs arī Latvijai.

Atsevišķos jautājumos dalībvalstīm būs tiesības vai pienākums veikt precizējumus, un akta ieviešana noritēs pakāpeniski, līdz 2027. gada vasarai. Precizējot akta prasības nacionālā līmenī, svarīgi neatkārtot kļūdas, ko pieļāvām ar Vispārīgās datu aizsardzības regulu, nonākot pārlieku lielā birokrātijas slogā. Mākslīgā intelekta akta mērķis ir nodrošināt, ka MI sistēmas tiek izstrādātas un izmantotas godprātīgi, taču ir svarīgi savlaicīgi parūpēties, lai visa atbildība netiek pārlikta uz sistēmu izstrādātāju pleciem, ietekmējot konkurenci un digitalizācijas tempus.

Domājot par Mākslīgā intelekta akta ietekmi uz digitalizāciju kopumā, sistēmu izstrādes kvalitāti un izmaksām, svarīgi vispirms atcerēties, kāpēc šāds akts bija nepieciešams un kādi ir tā mērķi. Nepieciešamība pēc šāda regulējuma radās, jo, līdztekus daudziem pozitīviem ieguvumiem no MI, pastāv iespējas to izmantot arī ļaunprātīgi, piemēram, radot MI rīkus, ko var pielietot manipulācijā vai sociālajā kontrolē. Vienkārši sakot, jaunais akts radīts, lai sekmētu ētisku, drošu, caurspīdīgu un uzticamu MI izmantošanu.

Dienas Biznesa speciālizdevuma TOP500 atklāšanas ietvaros 11. decembrī notika ekspertu diskusija Latvijas zelts: Vietējie uzņēmumi ceļā uz starptautisku līderību, kas pavēra skatu uz būtiskāko tautsaimniecības izaugsmes izaicinājumu.

Diskusijā piedalījās ekonomikas ministrs Viktors Valainis, AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, kā arī Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš. Pēc diskusijas tika paziņoti Dienas Biznesa TOP500 speciālbalvu nominanti.

Dienas Biznesa “TOP 500” iniciētās diskusijas jautājums ir tas, uz kuru jāsniedz atbilde, lai Latvija kopumā kļūtu labklājīgāka un bagātāka valsts nākotnē. Dienas Bizness, pasniedzot TOP500 balvas, īpaši uzsver nacionālā vai vietējā kapitāla nozīmi, tomēr nepietiek vien ar atzinību un apziņu, ka mums ir nacionālā kapitāla uzņēmumi. Ir skaidrs, kas ir nacionāla kapitāla uzņēmumi, bet par vietējo kapitālu nereti jau runājam Baltijas mērogā, jo reģionāli kļūstam aizvien vienotāki.

Lai motivētu darbiniekus, uzņēmumu vadītājiem jāņem vērā dažādi aspekti, tostarp dažādu stimulu efektivitāte un to reālās izmaksas. Prakse rāda, ka vislabākie rezultāti tiek sasniegti, kad bonusi tiek pielāgoti darbinieku vēlmēm.

Populārākie bonusi ir konkurētspējīgs atalgojums, piemaksas par sasniegumiem, profesionālās izaugsmes iespējas, veselības apdrošināšana, elastīgs darba laiks, kā arī uz uzņēmuma rēķina nodrošināta ēdināšana un transports.

Naudas prēmijas ir efektīvas, bet ar lieliem nodokļiem

Viens no populārākajiem un darbinieku visaugstāk novērtētajiem stimuliem ir naudas prēmijas. Šīs prēmijas var izmaksāt katru gadu, pusgadā, ceturksnī vai pat reizi mēnesī. Bieži vien tās piešķir, pamatojoties uz sniegumu, darba kvalitāti vai sasniegtajiem rezultātiem. Taču svarīgi atzīmēt, ka gada vai ceturkšņa prēmijas tiek apliktas ar nodokli līdzīgi kā parastā alga: tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 20% vai 23% (31%) apmērā un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (10,50% darbinieka daļa + 23,59% darba devēja daļa).

Kā vētras un plūdi jau šodien maina mūsu ikdienu, tā ilgtspējas prasības kļūst par jaunās ekonomikas neizbēgamu sastāvdaļu. Vai jūs esat gatavi šai nākotnei? Latvijā, līdzīgi kā daudzviet pasaulē, daudzi uzņēmumi vēl tikai apzinās šo pārmaiņu nozīmīgumu, bet laiks vilcināties ir pagājis. Jaunie globālie izaicinājumi pieprasa ne tikai atbilstību, bet arī proaktīvu rīcību. Šī ir iespēja mūsu uzņēmumiem ne tikai pielāgoties, bet arī stiprināt savu konkurētspēju, nodrošinot izaugsmi nākotnes tirgos.

Ilgtspējas prasību nozīme

Lai saprastu šo pārmaiņu patieso mērogu, ieskatīsimies vēl pavisam nesenā vēsturē. 2015. gadā Parīzes nolīgums kļuva par globālu pagrieziena punktu – tas apvienoja ANO dalībvalstis kopīgā mērķī sasniegt ilgtspējīgas attīstības rezultātus līdz 2050. gadam. Tie kopumā ir 17 mērķi un 169 apakšmērķi, starp kuriem ir, piemēram, dzimumu līdztiesības veicināšana, nabadzības un bada apkarošana, ievērojama CO₂ samazināšana, augsnes pasargāšana no sausuma un applūšanas, pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un ekonomiskā izaugsme, u.c.

Kāpēc tas ir svarīgi? Šo mērķu ieviešana ne tikai saglabā planētu nākamajām paaudzēm, bet arī veicina ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, nodrošinot konkurētspējīgus risinājumus nākotnei.

Baltijas kapitāla tirgus attīstība pēdējo 30 gadu laikā ir bijusi ievērojama, taču tā joprojām lielā mērā balstās uz banku sektoru. Pat paši lielākie Baltijas biržā kotētie uzņēmumi ir salīdzinoši mazi uz ASV vai Eiropas fona.

Tā Baltijas kapitāla tirgus konferencē atzina tās moderators un Nasdaq Baltic biržas vadītājs Karels Ots (Kaarel Ots). Labā ziņa – tirgus ir lielu notikumu gaidās jau nākošgad, un nozīmīgāko pienesumu varētu dot tieši Latvijas valsts un pašvaldību uzņēmumi.

Baltijas biržas vienotais indekss mums par labu

“Tas, ar ko esmu ļoti lepns, ir vienotā Baltijas biržas indeksa izveidošana, un jāteic - Latvija no tā ir ieguvēja,” konferences ievadā sacīja K. Ots. Stāsts ir par biržā kotēto vidējo un lielo uzņēmumu kopējo indeksu, kura noteikšanā tiek izmantoti Morgan Stanley Capital International darbības pamatprincipi. Vienkāršoti runājot – stāsts ir par biržā kotēto uzņēmumu akciju kopvērtību, kuru ietekmē gan pieprasījums, gan piedāvājums. Kādēļ Latvija ir ieguvēja, redzams no akciju kopvērtības valstīs. Baltijas tirgus kopumā ir pielīdzināms jaunattīstības tirgiem. “Mēs vēl aizvien esam daļa no jaunattīstības tirgiem, kā, piemēram, Šrilanka. Tās ir brīnišķīgas valstis, taču, manuprāt, mums nopietni vajadzētu apsvērt, kā nebūt jaunattīstības tirgum. Te jāuzsver viens būtisks aspekts – izmēram ir nozīme! Ar to esam sodīti, ka mūsu uzņēmumu izmērs ir tāds, kāds ir. Apvienojot tirgus un veidojot vienotu indeksu, esam daudz tuvāk mērķim sasniegt vajadzīgo izmēru, lai panāktu gan apjomu, gan likviditāti. Es nesaku, ka esam tuvu, esam tuvāk mērķim, un vēl daudz kas ir darāms,” tā K. Ots.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopā ar sadarbības partneriem nosūtījusi oficiālu vēstuli Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, aicinot nepieļaut atteikšanos no obligātā centralizētā eksāmena fizikā, ķīmijā, bioloģijā un dabaszinātnēs, aģentūru LETA informēja LDDK pārstāvji.

LDDK norāda, ka iniciatīva - atteikties no obligātā eksāmena dabaszinātnēs - izskanējusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē šogad 13.novembrī. Tomēr uzņēmēju organizācijas kategoriski iebilst pret šādu soli, kas būtu pretrunā ar spēkā esošajiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem un tautsaimniecības attīstības vajadzībām.

Valdība 2022.gada septembrī atbalstīja noteikumus, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./2026.mācību gadā vidējās izglītības pakāpē, savukārt pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs valsts pārbaudes darbs, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./2025.mācību gadā, uzsver LDDK.

Ķīnas uzņēmumam "ByteDance" piederošā videoplatforma "TikTok" svētdien atkal ir pieejama lietotājiem ASV.

"TikTok" nebija pieejama lietotājiem ASV kopš sestdienas vakara pirms tam, kad svētdien spēkā stājās federālais aizliegums platformai, kamēr tā netiek pārdota ar Ķīnu nesaistītiem pircējiem.

Taču aizejošā ASV prezidenta Džo Baidena administrācija bija apliecinājusi, ka nesteigsies ar aizlieguma izpildi, jo pirmdien darbu sāks jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa administrācija, kurai vajadzētu pieņemt turpmākus lēmumus.

Tramps, kurš iepriekš bija atbalstījis platformas aizliegumu, svētdien solīja, ka, stājoties amatā, dos rīkojumu atlikt aizlieguma izpildi, lai dotu iespēju "ByteDance" noslēgt darījumu par meitasuzņēmuma ASV likteni.

Ierakstā savā sociālajā medijā "Truth Social" Tramps aicināja ASV kļūt par 50% "TikTok" līdzīpašnieku, jo lietotnes vērtība varētu sasniegt "simtiem miljardu dolāru, varbūt pat triljonus".