Atceros, kad pirms vairāk nekā desmit gadiem sāku aktīvi strādāt ar digitālā satura autoriem Baltijā, cenšoties uzņēmumus pārliecināt, ka tas ir jaunais “must” [noteikti vajag], lai izceltu savu zīmolu un produktu, daudzi uz to skatījās ar skepsi, sakot, ka tas tikai īslaicīgi, te būs un te vairs nav ne miņas.

Ir pagājuši desmit gadi, un tie, kas noticēja, šo mārketinga veidu ir atkoduši un veiksmīgi izmanto, savukārt pārējie cenšas tikai “apostīt gaisu” vai ieskrieties. Bet, kā saka – labāk vēlu nekā nekad! Turklāt pirmsākumos bija grūti iedomāties, ka zīmoli cīnīsies savā starpā un pārvilinās digitālā satura autorus cits no cita.

Influenceru mārketings turpina aug

Lasot katru nākamo pasaules vai Eiropas digitālā satura autoru tirgus apskatu, var redzēt, ka šis efektīvais mārketinga rīks tikai aug un aug, un uzņēmumi arvien vairāk līdzekļu no mārketinga budžeta iegulda tieši sadarbībā ar influenceriem. Ne velti 2024. gadā globālā influenceru mārketinga tirgus vērtība būs sasniegusi vairāk nekā 24 miljardus dolāru. Gadu no gada pamainās uzsvars uz dažādiem sociālajiem tīkliem (Instagram, Tik Tik, Youtube u. c.). Tomēr jāsaprot būtiskākais: viena lieta ir ielēkt šajā mārketinga laukā, bet otra ir strādāt efektīvi, lai no šī mārketinga veida iegūtu maksimālu labumu – jaunus klientus, pārdošanas pieaugumu, zīmola atpazīstamību u. c. lietas. Tas pats attiecas uz niansēm šajā tirgū, kas citās nozarēs ir pašsaprotamas, piemēram, uz Ziemassvētkiem ir ļoti grūti atrast brīvas telpas korporatīvajiem pasākumiem, turklāt īres maksa vienmēr ir augstāka, un tieši tas pats notiek arī ar digitālā satura autoriem – viņi vienkārši ir aizņemti ar citu sadarbību un pakalpojumi ir dārgāki šajā laikā.

Influenceru mārketinga jomā strādājošie – Egita Bairamova, Elīna Sviridova un Toms Briedis – dibinājuši Latvijas Influenceru mārketinga asociāciju (LIMA), lai veicinātu nozares attīstību, profesionālos standartus, kā arī lai pārstāvētu un aizstāvētu Latvijas influenceru mārketinga nozares pārstāvju intereses vietējā un starptautiskā līmenī.

“Ideja par vienota spēka un interešu struktūras izveidi influenceru mārketinga jomā strādājošajiem manā darāmo darbu sarakstā bija jau vairākus gadus. Taču dažādi neveiksmīgi notikumi nozarē ar kopīgu struktūru izveidi šos plānus parasti atlika uz vēlāku laiku. Pēdējais pamudinājums bija īsto domubiedru satikšana, kā arī manas aģentūras Do Epic iestāšanās Eiropas Influenceru mārketinga asociācijā (EIMA). Šī pieredze, kurā kopā ar citiem Eiropas pārstāvjiem cīnāmies par digitālā satura autoru un citu nozarē strādājošo interesēm, ir devusi pārliecību tam, cik svarīga ir lokālas organizācijas esamība, kas var pārstāvēt nozares viedokli, palīdzēt sakārtot un attīstīt to [nozari] valsts ietvaros. Beigu beigās pārredzama digitālā satura mārketinga ekosistēma sniegs labumu visiem,” saka influenceru mārketinga un sabiedrisko attiecību aģentūras Do Epic dibinātājs Toms Briedis.

Mūsdienās kvalitatīvs saturs ir pieejamāks nekā jebkad agrāk. Filmas, seriāli un vietējais saturs ir plaši pieejams – oskarotās “Cīņa pēc cīņas” un “Grēcinieki”, pašmāju lepnums “Straume” un kulta seriāls “Heated Rivalry” – tas viss un vēl vairāk ir nieka klikšķa attālumā. Dzīvojam satura pārbagātības laikmetā, kur labākais kino un populārākie seriāli Latvijā ir tik pieejami kā nekad.

Dažādi pētījumi rāda, ka lietotāji ievērojamu laiku pavada, nevis skatoties saturu, bet izvēloties, ko lai skatās?Plašais un kvalitatīvais piedāvājums, kas sākotnēji šķiet kā priekšrocība, praksē nereti rada pretēju efektu – izvēle kļūst sarežģīta un laikietilpīga. Praksē izvēles paralīzi visbiežāk attiecina uz nopietniem lēmumiem – atbildības nasta un bažas pieņemt nepareizo lēmumu rada apstākļus, kuros cilvēks kavējas ar galīgo izvēli, zaudējot vērtīgo laiku.

Taču līdzīga situācija rodas arī ikdienā, piemēram, pie veikala plaukta vai TV pults – plašā izvēle rada grūtības izlemt. Līdzīgas tendences vērojamas arī Latvijā, kur skatītāji arvien biežāk saskaras ar nepieciešamību filtrēt un prioritizēt izklaides satura piedāvājumu.

Par “All Media Group”, kas pārvalda “TV3” un “Go3”, ģenerāldirektoru no 2026. gada 1. janvāra iecelts Giedrjus Skļuts (Giedrius Skliutas).

Mediju grupa “All Media Group”, kas visās trīs Baltijas valstīs pārvalda televīzijas, radiostacijas, ziņu portālus, straumēšanas pakalpojumu un satura veidošanas mediju grupu, ieceļ Kristianu Antingu par vecāko satura vadītāju.

“Paātrinām mediju un satura biznesa transformāciju, lai radītu vairāk vērtības klientiem, strādātu efektīvāk un pilnveidotu pārvaldību. Klientiem piedāvāsim viņiem pielāgotus reklāmas formātus un elastīgāku cenu veidošanu, paplašināsim pārdošanas kanālus un televīzijas reklāmas kategorijā piesaistīsim jaunus reklāmas devējus. Mēs pārvaldām populārāko straumēšanas pakalpojumu, un mums ir satura priekšrocības – tas palīdzēs piesaistīt vēl vairāk skatītāju, ieskaitot arī jaunāku auditoriju,” saka Prans Kuisis, “Bitė Group” ģenerāldirektors un “All Media Group” valdes priekšsēdētājs.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Mūsdienu biznesa vidē pasākums vairs nav tikai tikšanās – tā ir zīmola reprezentācija. Neatkarīgi no tā, vai tiek plānota vērienīga konference vai korporatīvais pasākums, vizuālā satura kvalitātei ir izšķiroša nozīme. Standarta risinājumi arvien biežāk piekāpjas modernākām tehnoloģijām, un tieši profesionāla LED ekrānu noma ir kļuvusi par industrijas standartu.

Tehniskie parametri, kam jāpievērš uzmanība

Lai pasākums izskatītos profesionāli ne tikai klātienē, bet arī video ierakstā un tiešraidē, ir jāsaprot daži būtiski tehniskie rādītāji. Izvēloties pakalpojumu LED video sienas noma, jautājiet savam piegādātājam par šiem diviem parametriem:

1. Pikseļu solis (Pixel Pitch) un izšķirtspēja

Pikseļu solis (apzīmēts ar "P", piemēram, P2.6 vai P3.9) norāda attālumu starp diožu centriem milimetros.

• Kāpēc tas ir svarīgi? Jo mazāks skaitlis, jo augstāka izšķirtspēja un tuvāk skatītājs var atrasties ekrānam.

Starptautisko maksājumu tehnoloģiju kompānija Visa Inc. (V) šodien notiekošajā starptautiskajā tehnoloģiju konferencē Web Summit paziņoja par jaunu pilotprojektu, kas uzņēmumiem un digitālajām platformām ļaus nosūtīt maksājumu pa tiešo uz saņēmēja stabilo monētu elektroniskajiem makiem.

Uzņēmumi, kas izmanto Visa Direct, maksājumus varēs veikt fiat valūtā, savukārt naudas saņēmēji varēs izvēlēties saņemt savus līdzekļus kādā no stabilajām kriptovalūtām, kas ir piesaistītas ASV dolāram, piemēram, USDC.

Jaunā maksājumu iespēja būtiski mainīs globālo maksājumu ātrumu un pieejamību. Šī inovācija paplašina Visa Direct pakalpojumu klāstu, nodrošinot satura veidotājiem, frīlanceriem un tirdzniecības platformām stabilu līdzekļu uzglabāšanas risinājumu un ātrāku piekļuvi naudai arī tirgos, kur pastāv augstas valūtas svārstības vai ir ierobežota banku infrastruktūra.

“Stabilo kriptovalūtu maksājumu ieviešana ikvienam radīs patiesi universālu piekļuvi savai naudai dažu minūšu laikā jebkur pasaulē,” pauž Kriss Ņūkirks (Chris Newkirk), Visa komercijas un naudas kustības risinājumu prezidents. “Neatkarīgi no tā, vai tas ir satura veidotājs, kas veido digitālo zīmolu, uzņēmums, kas izplešas jaunos globālajos tirgos, vai frīlancers, kas strādā ārvalstīs – ikviens varēs gūt labumu no ātrākas un elastīgākas naudas kustības.”

Foto: unsplash.com/Marvin Mayer

Pārskats par digitālās reklāmas priekšrocībām un tās nozīmi konkurences apstākļos.

Digitālā reklāma jau labu laiku kļuvusi par vienu no izšķirošajiem faktoriem uzņēmumu panākumu nodrošināšanā. Tehnoloģiju attīstība un patērētāju paradumu izmaiņas biznesa vidē radījušas jaunu realitāti, kurā tradicionālie mārketinga risinājumi vairs nav pietiekami efektīvi.

Uzņēmumi, kas vēlas saglabāt konkurētspēju un panākt ilgtspējīgu izaugsmi, nevar ignorēt digitālās reklāmas sniegtās iespējas. Sevišķi nozīmīga šī transformācija ir tieši jaunajiem uzņēmumiem, kuriem digitālā vide sniedz iespēju konkurēt ar pieredzējušākiem amata brāļiem.

Digitālās reklāmas revolūcija mūsdienu tirgū

Sabiedrisko attiecību un influenceru mārketinga aģentūra Do Epic kā vienīgā Baltijas valstu pārstāve uzņemta ietekmīgajā Eiropas Influenceru mārketinga asociācijā (EIMA), ar mērķi pārstāvēt mūsu valsts intereses Eiropas līmenī, piedaloties arī likumdošanas un dažādu noteikumu izstrādē.

Influenceru mārketings ir samērā jauna joma, kuras regulēšanai patlaban pievērsušās daudzas valstis. Lai nerastos situācija, kad Latvijas viedoklis šajā svarīgajā procesā paliek nesadzirdēts, tika pieņemts lēmums kļūt par asociācijas biedru.

“Vēl pirms Do Epic dibināšanas biju nolēmis atrast uzticamus partnerus Eiropā, kas tāpat kā mēs būtu ar “visām četrām” iekšā influenceru mārketingā un būtu ieinteresēti līdzdarboties nozares attīstībā un sakārtošanā. Šādus partnerus izdevās atrast EIMA veidolā, kas apvieno lokālas influenceru mārketinga asociācijas, vadošās influenceru mārketinga aģentūras, aģentus, tehnoloģiju uzņēmumus un digitālā satura autorus Eiropā,” saka Do Epic dibinātājs Toms Briedis.

Digitālā pasaule nepārtraukti attīstās, reaģējot uz globālajām tendencēm un pamatīgām pasaules izmaiņām. Lai saglabātu savas pozīcijas, uzņēmumiem ir jāpārzina esošās tendences un nozares prognozes - attiecīgi pielāgojot tām savas mārketinga stratēģijas biznesa rezultātu sasniegšanai.

“Raugoties uz 2025. gadu, redzams, ka digitālā mārketinga ainava turpinās strauji attīstīties, radot uzņēmumiem gan izaicinājumus, gan milzīgas iespējas. Lai saglabātu konkurētspēju, uzņēmumiem būs jāpielāgo savas stratēģijas, budžets un resursu sadale. Panākumi vairs nebūs atkarīgi tikai no sekošanas līdzi tehnoloģiskajiem sasniegumiem - šie jauninājumi būs jāizmanto radošā veidā, lai izveidotu dziļāku saikni ar patērētājiem un nodrošinātu personalizētu, saistošu pieredzi dažādās platformās," saka Maiks Dorfmans, digitālā mārketinga aģentūras RocketScience dibinātājs.

"2025. gadā digitālais mārketings būs vairāk saistīts ar precizitāti, nevis apjomu - koncentrēsies uz personīgām, jēgpilnām saiknēm ar auditoriju, izmantojot novatoriskus, taču uz datiem balstītus stratēģiski pielāgotus risinājumus. Mārketinga budžetiem būs jākļūst elastīgākiem, vairāk koncentrējoties uz testēšanu, pielāgošanās spēju un jaunu tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta, iekļaušanu, kas uzlabo iesaistīšanos un veicina lielāku ieguldījumu atdevi," skaidro Maiks Dorfmans.

Latvija izceļas ar spēcīgu vietējā satura ražošanu un skatītāju prasību pēc kvalitātes, intervijā norādīja mediju un izklaides uzņēmuma "Warner Bros. Discovery" (WBD) Biznesa attīstības un izplatīšanas viceprezidente Keneči Beluseviča, kura atbild par WBD biznesu Dienvidaustrumeiropā, Baltijā, NVS valstīs, Vidusjūras reģionā un Izraēlā.

"Negribētu teikt, ka nav nekā unikāla. Latvijā vietējā satura ražošana ir visai spēcīga. Šogad labākā animācijas filma, proti, "Straume", bija no Latvijas. Latvija ir valsts, kurā cilvēki atzinīgi vērtē kvalitatīvu saturu, un tas ir kas unikāls. To nevar teikt par daudziem citiem tirgiem," sacīja Beluseviča.

Viņa uzsvēra, ka Latvija, neskatoties uz nelielo tirgus apmēru, pārspēj daudzas citas valstis, tāpēc WBD šeit svarīgi gūt labus rezultātus.

Pēc viņas teiktā, uzņēmumam būtiska ir satura lokalizācija latviešu valodā. "Tas mums ir ļoti svarīgi, jo tas palīdz piesaistīt skatītāju, palīdz cilvēkiem no visām sabiedrības grupām iedziļināties saturā," norādīja Beluseviča.

Pēdējos gados būtiski pieaugusi Baltijas uzņēmēju aktivitāte starptautiskajos uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumos, īpaši liela interese bijusi par Ziemeļvalstīm un Austrumeiropu.

Lai gan vēsturiski Baltijas uzņēmumi biežāk paši bijuši ārvalstu investoru iegādes mērķi, šī tendence pakāpeniski mainās, norāda Eva Berlaus, Sorainen vadošā partnere, kā arī korporatīvo un M&A darījumu prakses vadītāja Latvijā. Pēdējos gados vietējie komersanti uzkrājuši gan pietiekami lielu kapitālu, gan vadības pieredzi, tas ļāvis tiem iesaistīties starptautiskajā M&A tirgū arī kā pircējiem. Vienlaikus paplašināšanos ārvalstīs veicina arī nelielais vietējā tirgus izmērs un nepieciešamība turpināt izaugsmi, skaidro E.Berlaus.

Kādi ir galvenie iemesli, kas veicina Baltijas uzņēmēju aktivitāti starptautiskajos M&A darījumos?

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto maksājumu parādi 2026. gada 1. janvārī ēdināšanas pakalpojumu nozarē bija 34,81 miljona eiro apmērā, pirmdien Latvijas Restorānu biedrības (LRB) kopsapulcē norādīja VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča.

Viņa atzīmēja, ka VID administrēto maksājumu parādi 2026. gada 1. janvārī ēdināšanas pakalpojumu nozarē bija 34,81 miljona eiro apmērā, tostarp 36,8% veidoja B līmeņa uzņēmumi, 36,2% veidoja pārējie uzņēmumi un 17,7% veidoja C līmeņa uzņēmumi. Savukārt LRB biedru parādi bija 2,14 miljonu eiro apmērā - 55,4% bija B līmeņa uzņēmumiem, 44,1% bija A līmeņa uzņēmumiem, bet 0,5% bija pārējiem uzņēmumiem.

Savukārt 2026. gada 1. janvārī nodokļu maksātāju skaits ēdināšanas pakalpojumu nozarē bija 5012, no tiem 34,2% bija A līmeņa uzņēmumi, kuriem nav būtisku nodokļu pārkāpumu risku, 19,5% bija N līmeņa uzņēmumi jeb neaktīvi nodokļu maksātāji, 13,3% bija B līmeņa uzņēmumi, kuriem ir jāuzlabo saistību izpilde, un 12,5% bija C līmeņa uzņēmumi jeb uzņēmumi, kuriem ir pārkāpumi saistību izpildē.

Pēdējo divu gadu laikā arī Latvijā būtiski pieaug privāto investoru interese par kapitāla tirgu – īpaši valsts un uzņēmumu obligācijām. Noguldījumu zemās likmes ir beigušās – banku depozīti vairs nav tik konkurētspējīgi, un arvien vairāk iedzīvotāju apsver ieguldījumus obligācijās. Daudzi šim nolūkam pirmo reizi atver vērtspapīru kontu, lai piedalītos konkrētās emisijās.

Šo tendenci pastiprina finfluenceri – finanšu satura veidotāji sociālajos tīklos, piemēram, podkāstos, Instagram un Youtube kanālos, kur viņi skaidro obligāciju ienesīguma aprēķinus, kupona mehānismu, emisiju dokumentāciju vai kapitāla tirgus darbības principus.Juridiski jutīgā robeža sākas brīdī, kad izglītojošs skaidrojums par obligāciju tirgu pārvēršas par aicinājumu iegādāties konkrētu obligāciju kā “vispiemērotāko” konkrētai situācijai. Ieguldījumu pakalpojumu regulējums (MiFID II direktīva un Finanšu instrumentu tirgus likums) ieguldījumu konsultāciju definē kā personalizētu ieteikumu par konkrētu rīcību ar konkrētu finanšu instrumentu - tas ir finanšu pakalpojums. Obligācija ir finanšu instruments neatkarīgi no tā, vai tā ir banku emisijas, valsts vai Baltijas uzņēmuma obligācija.

Lai nodrošinātu ievērojami straujāku izaugsmi un kļūtu par lielāko izglītības satura un tehnoloģiju uzņēmumu Latvijā, Lielvārds uzsāk stratēģisku partnerību ar Tamo Group. Turpmākajos gados tiks izveidota Baltijas mēroga izglītības uzņēmumu grupa, lai padarītu pieejamus mūsdienīgus izglītības satura un tehnoloģiju risinājumus ikvienam skolēnam Baltijas reģionā.

Darījuma rezultātā Tamo Group kļuvusi par nozīmīgu Lielvārds uzņēmuma kapitāldaļu turētāju, apvienojot spēkus ar esošajiem uzņēmuma dalībniekiem Andri Gribustu, Jāni Gribustu, Mārtiņu Gribustu un Juri Gribustu, kuri saglabās aktīvu līdzdalību uzņēmuma tālākajā izaugsmē.

Darījuma summa nav izpaužama publiski, tā finanšu konsultants bija PricewaterhouseCoopers un juridiskais konsultants Sorainen.

“Tamo Group pieredze un investīcijas palīdzēs straujāk audzēt un nostiprināt mūsu izglītības tehnoloģiju produktu un pakalpojumu klāstu, lai tas kļūtu vēl pieejamāks ikvienam skolēnam Baltijas reģionā. Ar Tamo Group mūs vieno ne tikai kopīgas vērtības, atbildība un izpratne par kvalitatīvas izglītības vides veidošanu, bet arī vēlme augt, lai spētu piedāvāt pasaules līmeņa izglītības risinājumus katrā skolā un klasē,” komentē Mārtiņš Gribusts, izglītības uzņēmuma Lielvārds valdes priekšsēdētājs.

Mūsdienās auto iegāde ir kļuvusi daudz vienkāršāka un pieejamāka, bet auto finansēšanas iespējas vēl plašākas. Divi populārākie finanšu risinājumi auto iegādei ir auto kredīts un auto līzings. Šajā rakstā aplūkosim abu iespēju galvenās atšķirības, kā arī priekšrocības un trūkumus, lai palīdzētu izvēlēties piemērotāko variantu, tieši Tavām vajadzībām.

Kas ir auto kredīts?

Auto kredīts ir bankas vai citas kredītiestādes izsniegts aizdevums transportlīdzekļa iegādei, kad klients kļūst par automašīnas īpašnieku uzreiz pēc darījuma noslēgšanas. Auto kredīts parasti tiek izsniegts ar fiksētu procentu likmi, un tā atmaksas termiņš var būt no dažiem mēnešiem līdz pat vairākiem gadiem.

Auto kredīta priekšrocības

• Tūlītējas īpašumtiesības: Auto kļūst par pircēja īpašumu jau iegādes brīdī.

• Lielāka elastība: Nav nepieciešams ievērot noteikumus, kas bieži tiek piemēroti līzinga gadījumā, piemēram, nobraukuma ierobežojums.

No 59 nominantiem Latvijas Dizaina gada balvas (LDGB) finālā iekļuvis 21 darbs - seši darbi ir vides dizaina kategorijā, četri darbi - pakalpojumu, produktu un komunikācijas dizaina kategorijās un trīs - digitālo risinājumu kategorijā, informēja Latvijas Dizaina centra vadītāja Dita Danosa.

Katras kategorijas uzvarētāju, kā arī "Grand Prix" un "Jaunā dizainera" balvas ieguvējus noskaidros LDGB apbalvošanas ceremonijā, kas notiks 5.jūnijā plkst.19 Rīgā, Sporta ielā 2A.

LDGB kopumā tika iesniegti 128 darbi, no kuriem dalībai konkursa otrajā kārtā atlases žūrija izvirzīja 59 pieteikumus, kurus diskusijās vērtēja fināla žūrijas locekļi.

Kategorijā "Produktu dizains" par uzvaru sacentīsies zvilnis "Daydreamer", krēsls bērniem "The Moon Chair". Šajā kategorijā iekļauti arī darbi, kas pretendē uz "Jaunā dizainera" balvu - modulāru sēdmēbeļu kolekcija ar slēptu BDSM funkciju "Randevú", keramikas sakņaugu glabātuves "Džūkste".

Savukārt kategorijai "Pakalpojumu dizains" izvirzīts ceļojošais krājums - nodarbība "Vai kaķi raud?", Rīgas ielu tipoloģijas rokasgrāmata, "Dores" piedāvājuma "Māju saime" optimizācija un komunikācijas dizains. Uz "Jaunā dizainera" balvu šajā kategorijā pretendē projekts "Rāndalist. Lībiešu mīti".

Foto: vecteezy.com/Sompoch Sivakosit

Šodienas digitālā mārketinga ainava nepārprotami uzrāda, ka tradicionālās reklāmas metodes vairs nedarbojas tik efektīvi kā agrāk. Cilvēki ir kļuvuši aizvien prasīgāki – viņi vēlas, lai zīmoli ne tikai pārdod, bet arī sniedz vērtību, izprot viņu vajadzības un piedāvā risinājumus reālām problēmām.

Mākslīgais intelekts ir fundamentāli mainījis to, kā uzņēmumi komunicē ar saviem klientiem sociālajos tīklos. Lai uzrunātu auditoriju, ar skaista attēla un informatīva apraksta publicēšanu vairs nav gana. Ir skaidrs, ka mūslaikos panākumu atslēga slēpjas daudz dziļākā izpratnē par patērētāju vēlmēm, uzvedību un paradumiem. Par to arī turpinājumā.

Neraugoties uz ekonomiskajiem un ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, Latvijas lielākais piensaimnieku kooperatīvs “Piena Loģistika” sasniedzis lielāko apgrozījumu savas pastāvēšanas vēsturē – 2024. gadā apgrozījums bijis 49,3 miljonus eiro, kas ir par 30% vairāk nekā 2023.gadā.

Kooperatīvs šogad atzīmēs savu desmito pastāvēšanas gadu un plāno turpināt attīstību.

“Piena Loģistika” padomes priekšsēdētājs, ģimenes saimniecības z/s “Mazdzērvītes” vadītājs Jānis Ločmelis uzsver, ka šāda izaugsme iespējama gan sekmīgi veidotā sadarbības partneru – piena ražotāju – portfeļa visā Baltijā dēļ, gan pateicoties ražotājiem labvēlīgajai situācijai piena tirgū kopumā.

“No nelielas piensaimnieku apvienības, kuri 2014.gadā pēc dažādām piedzīvotām neveiksmēm, apvienojās, lai kopīgi risinātu piena iepirkuma un loģistikas jautājumus, esam izauguši par vadošo piena kooperatīvu Latvijā. Šie desmit darbības gadi uzskatāmi ir parādījuši, ka tikai kopīgi sadarbojoties, mēs varam sasniegt vairāk. Mēs apzināmies savu atbildību piena kooperācijas izaugsmes veicināšanā, tādēļ arī turpināsim stiprināt mūsu kooperatīvu. Šogad koncentrēsimies gan uz sadarbības stiprināšanu ar esošajiem biedriem, gan jaunu biedri piesaisti. Tāpat plānojam turpināt izglītot savus biedrus par piena satura nozīmi, jo piens ar iespējami augstāku olbaltumviela un tauku saturu ir nozīmīgs elements veiksmīgai piena realizācijai tirgū. Esam paredzējuši arī atsevišķas iniciatīvas, kas saimniecības vairāk stimulētu domāt tieši par piena olbaltumvielu un tauku satura rādītāju uzlabošanu.”

2026. gada februārī Latvijā reģistrēti 953 jauni uzņēmumi. Lai gan tas ir nedaudz mazāk nekā š.g. janvārī (979 uzņēmumi), kopējais jauno uzņēmumu pamatkapitāls, pateicoties aizvadītā mēneša lielākajam uzņēmumam SIA “AHC”, bijis ievērojami lielāks., liecina “Lursoft IT” apkopotie dati.

Februārī reģistrēto jauno uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedza 7,8 milj. EUR. Salīdzinājumam – janvārī tie bija 5,3 milj. EUR. Analizējot jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāti pēdējos gados, redzams, ka šī gada pirmajos divos mēnešos bijusi tendence pieaugt jauno uzņēmumu skaitam.

Aizvadītā mēneša lielākais uzņēmums ar 5,4 milj. EUR pamatkapitālu ir SIA “AHC” Mārupes novadā. Uzņēmums izveidots, atdalot daļu no kādreizējā aviācijas degvielu vairumtirgotāja SIA “Baltic Ground Services LV”, kura darbība reorganizēta uz kontrolakciju sabiedrību darbību. Dati rāda, ka 2024. gadā SIA “Baltic Ground Services LV” apgrozīja teju 24 milj. EUR, pēc nodokļu nomaksas gūstot 537,35 tūkst. EUR peļņu. SIA “AHC” patiesie labuma guvēji, pastarpināti caur Lietuvā un Igaunijā reģistrētiem uzņēmumiem, ir Raimonds Kisiels un Gediminas Žiemelis.

Skanstes City kvartāls turpina attīstīt daudzveidīgu ikdienas pakalpojumu vidi, kurā līdzās darba vietām arvien plašāk pieejami arī veselības, labsajūtas, sporta un radošie pakalpojumi. Pēdējā laikā kvartālā darbu uzsākuši vairāki jauni uzņēmumi, kas paplašina pakalpojumu piedāvājumu un nodrošina dažādas iespējas gan ikdienas vajadzībām, gan profesionālai attīstībai.

Jaunpienācējs Skanstes City ir skaistumkopšanas salons “La Vie”, kas piedāvā pilna spektra friziera un estētiskās kopšanas pakalpojumus sievietēm, vīriešiem un bērniem. Salona klāstā ietilpst matu griezumi, veidošana un krāsošana dažādās tehnikās, tostarp šķipsnu balināšana, ombre un balayage, kā arī matu struktūras maiņas procedūras – keratīns un ilgviļņi. Papildus friziera pakalpojumiem pieejams manikīrs, pedikīrs, gēla nagu modelēšana, uzacu korekcija un krāsošana, kā arī skropstu krāsošana. “ La Vie ” darbība balstās uz profesionālu pieeju, augstas kvalitātes materiālu izmantošanu un rūpīgi pielāgotiem risinājumiem katram klientam.

Vietējie uzņēmēji Niks Jansons un Matīss Ansviesulis radījuši jaunu biznesa kanālu “BlackBox Latvija”, kur video formātā vēstīs par aktuālākajiem biznesa notikumiem Baltijā un Austrumeiropā, atklājot uzņēmējdarbības aizkulises.

Pieredzes apmaiņa, kā arī mācīšanās no citu uzņēmēju veiksmēm un neveiksmēm ir būtiska biznesa attīstības sastāvdaļa, uzskata “Sharpify,” radītājs un mārketinga eksperts Niks Jansons. “Mūsdienās lielākā daļa podkāstu un informācijas avotu vēsta par Amerikas Savienoto valstu uzņēmēju pieredzi, taču Eiropas tirgū ir savi izaicinājumi, kas nereti paliek ēnā. Mūsu kanāls būs bomba - ar augsta kalibra viesiem, kā arī padziļinātu analīzi par nozīmīgiem biznesa stāstiem tieši Latvijā, Baltijā un Austrumeiropā. Mums trūkst augstas kvalitātes satura, kas palīdzētu vietējiem uzņēmējiem izprast tirgus specifiku un gūt panākumus starptautiskajā biznesa arēnā, tāpēc mēs esam apņēmušies šādu saturu radīt,” teic N.Jansons.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 28 uzņēmumi no Lietuvas, 15 — no Igaunijas un tikai septiņi — no Latvijas.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas uzņēmumu skaits reitingā sarucis no astoņiem līdz septiņiem.

Kopumā 50 lielākie Baltijas uzņēmumi 2024. gadā apgrozījuši 69,7 miljardus eiro un nopelnījuši vairāk nekā 1,7 miljardus eiro.

Reitinga augšgalu stabilās pozīcijās aizņem Lietuvas uzņēmumi — mazumtirdzniecības uzņēmumu grupa “Vilniaus prekyba”, holdings “Maxima Grupe”, enerģētikas uzņēmumi “ORLEN Lietuva” un “Ignitis grupe”, kā arī mazumtirgotājs “Maxima LT”.

Desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas uzņēmumi: transporta un piegādes pakalpojumu sniedzējs “Bolt Technology” un enerģētikas uzņēmums “Eesti Energia”, kas ieņem attiecīgi sesto un septīto vietu.

Valsts svētku nedēļā – 13. novembrī – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) nāca klajā ar publisku paziņojumu, ka, pildot VSIA Latvijas Radio (LR) un VSIA Latvijas Televīzija (LTV) dalībnieku sapulces funkcijas, pieņēmusi gala lēmumu par LR un LTV reorganizāciju un jaunas VSIA Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) dibināšanu. SEPLP apstiprināja arī LSM statūtus.

Diskusiju par jaunā LSM izveidi jeb, vienkārši sakot, LR un LTV apvienošanu vienā kopīgā mediju struktūrā iepriekšējo daudzu gadu garumā bijis daudz un pārpārēm, kas, protams, kaut kādā mērā sabiedrību, precīzāk sakot, abu sabiedrisko mediju auditoriju, sadalīja divās neremdināmu pretinieku daļās – vieniem šķiet, ka jauns, apvienots sabiedriskais medijs kļūs radošāks, interesantāks un varbūt pat izmaksās lētāk nodokļu maksātājiem.

Kamēr otri ieceri kritizēja un pauda bažas, ka jaunais uzņēmums kļūs nevis ekonomiski vieglāk paceļams, bet tieši pretēji – tā apetīte pieaugs. Un šeit vēlamies uzsvērt, ka, neskatoties uz to, ka faktiski jau tūlīt, tūlīt jaunais LSM sāks darboties, joprojām (vismaz mēs) neesam raduši atbildes uz vairākiem būtiskiem jautājumiem: vai jaunais LSM kļūs ekonomiskāks; vai jaunais LSM kļūs saturiski bagātāks; vai jaunais LSM kļūs par pārliecinoši lielākās Latvijas pilsoņu (nodokļu maksātāju) daļas uzticamu informācijas avotu; vai jaunais LSM būs ne tikai redakcionāli neatkarīgs, bet vienlaikus arī nebūs arogants pret savu finansētāju objektīvo kritiku; vai jaunais LSM patiešām sekmēs latviešu (valsts) valodu un latviskumu kā prioritāti sabiedriskajā telpā? Un tie ir tikai daži jautājumi, kuri mums rūp.

15.martā visā pasaulē jau sesto reizi tiek atzīmēta Digitālās talkas diena - diena, kad pasaulē tiek aktualizēts digitālo atkritumu jautājums, veidi rīki digitālās ikdienas sakopšanai un paradumi digitālo atkritumu un digitālo netikumu mazināšanai.

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) aicina iedzīvotājus un organizācijas izzināt, kas ir digitālie atkritumi, izvērtēt savas darbības un paradumus tiešsaistē, kā arī dzēst nevajadzīgo digitālo saturu, kas glabājas viedierīcēs, datoros un datu glabātuvēs, reģistrējot dzēsto apjomu vietnē www.digituvi.lv .

Kas ir digitālie atkritumi?

Digitālie atkritumi ir jebkāds digitālais saturs, kas tiek radīts, bet vairs netiek izmantots. Digitālo atkritumu radīšana un uzkrāšana rada reālu ietekmi uz fizisko vidi - enerģijas patēriņu un CO₂ izmešus. Pēdējo piecu gadu laikā pasaulē radītais digitālo datu apjoms ir teju trīskāršojies un šogad pārsniegšot 180 zetabaitus.