Quantcast

Jaunākais izdevums

Ārkārtas situācija ir ietekmējusi Baltijas valstu iedzīvotāju attieksmi pret nākotnes pensijām – 32% Latvijas, 30% Lietuvas un 41% Igaunijas iedzīvotāju atklāj, ka tagad pensiju 2. līmeni novērtē augstāk nekā pirms ārkārtas situācijas, turklāt 15% Latvijas, 12% Igaunijas un 8% Lietuvas iedzīvotāju ir nolēmuši sākt veidot uzkrājumus pensiju 3. līmenī, liecina "Luminor" aptaujas dati.

"Luminor" aptaujas rezultāti atklāj, ka ārkārtējā situācija ir ietekmējusi cilvēku attieksmi attiecībā uz pensijām. Latvijā 32% iedzīvotāju tagad pensiju 2. līmeni vērtē augstāk nekā pirms Covid-19, īpaši tas raksturīgs jaunākiem cilvēkiem vecumā no 23 līdz 34 gadiem (39%), tikmēr iedzīvotāji vecumā virs 50 gadiem ir negatīvāk noskaņoti.

Būtiskākais faktors, kas ietekmē iedzīvotāju attieksmi, ir viņu ienākumu līmenis – aptaujas dati liecina, ka augstāk pensiju 2. līmeni vērtē cilvēki ar vidējiem (601-900 eiro mēnesī uz vienu ģimenes locekli) vai augstiem (virs 900 eiro) ienākumiem. Latvijā 39% cilvēku ar vidējiem ienākumiem un 34% cilvēku ar augstiem ienākumiem tagad vairāk novērtē pensiju 2. līmeni, taču Igaunijā arī šie rādītāji ir aptuveni par 10 procentiem augstāki.

"Kopumā redzam, ka daudziem šī sarežģītā situācija ir devusi iespēju mācīties un meklēt risinājumus, kā turpmāk pārdomāti uzlabot savu finansiālo situāciju. Liela daļa sabiedrības ir sapratusi, cik svarīga ir līdzekļu rezerve neparedzētiem dzīves gadījumiem. Interesanti, ka, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā ir lielākais īpatsvars to cilvēku, kas pēdējo mēnešu laikā nolēmuši sākt veidot uzkrājumus pensiju 3. līmenī, turklāt vairums no viņiem ir jauni cilvēki," saka Anželika Dobrovoļska, "Luminor" pensiju produktu vadītāja.

"Aptaujas rezultāti atklāj, ka pēdējo divu mēnešu laikā visvairāk ienākumi samazinājušies tieši iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem līdz 600 eiro mēnesī. Šī ir sabiedrības grupa, kurā gandrīz trīs ceturtdaļas nesaskata 2. pensiju līmeņa jēgu, lai gan cilvēkiem ar maziem ienākumiem būtu īpaši svarīgi domāt par uzkrājumiem nākotnei, tostarp pensijai," skaidro pensiju eksperte.

Iedzīvotāju attieksmi pret pensiju 2. līmeni Latvijā būtiski uzlaboja arī no šā gada ieviestā iespēja mantot pensiju 2. līmeņa kapitālu – šis solis palielināja iedzīvotāju uzticību un vēlmi tajā piedalīties, uzsver A. Dobrovoļska.

"Luminor" aptauja tika veikta 2020. gada maijā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, aptaujājot 1618 respondentus vecumā no 23 līdz 59 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020 gada 1.oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 454 eiro, informē Labklājības ministrija.

Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 454 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 454 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas - jau pieminētos 454 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.

Šajā gadā izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām tiks piemērots indekss - 1,0380.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Skaitļi ir nežēlīgi un satraucoši

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu pratības indeksam, ko janvārī publiskoja Finanšu un kapitāla tirgus komisija, būtu vajadzējis daudz vairāk saviļņot sabiedrisko domu un izraisīt lielākas diskusijas, nekā tas reāli notika.

Pieredzei no iepriekšējās krīzes, kad dienas laikā daudzi cilvēki palika bez darba un ienākumiem, būtu vajadzējis radīt būtisku uzkrāšanas prasmes pieaugumu, un tomēr – nekā. Taču skaitļi ir nežēlīgi un satraucoši – Latvijā joprojām teju puse – 48% – no iedzīvotājiem neveido nekādus uzkrājumus. Turklāt laikā kopš 2014. gada šī proporcija nav mainījusies. Savus izdevumus gadījumā, ja zaudētu ienākumus, 31% iedzīvotāju nespētu segt pat mēnesi (!). Vēl 30% varētu iztikt nedaudz vairāk kā mēnesi. Un tālāk?

Šiem datiem būtu jāuztrauc ne tikai finanšu iestādes, kam reizēm tiek piedēvēta savtīga ieinteresētība, bet arī valdību. Ko kaut vai nelielas krīzes gadījumā darīs šie cilvēki bez jebkādiem uzkrājumiem? Prasīs valdībai pabalstus un jaunas "simtlatnieku" programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izplatība ir veicinājusi strauju cenu kritumu finanšu tirgos un tas neizbēgami ietekmē arī šī brīža pensiju plānu vērtību. Pensiju pārvaldnieki gan norāda, ka svārstības ir īstermiņa un ilgākā laika periodā šie mīnusi atkal izzudīs.

Pensiju 2.līmeņa plānu dati pēdējo mēnešu laikā neuzrāda priecīgu ainu - lielai daļai kritums pārsniedz 10%, un samazinājums vērojams visās plānu grupās. Piemēram, aktīvie plāni (ar akciju īpatsvaru līdz 50%) uzrāda sekojošu ainu:

Taču pārvaldnieki uzsver, ka šādai situācijai ir sagatavojušies, un šobrīd neiesaka "mētāties" no viena pensiju plāna uz citu.

Dažādus satracinājumus pasaules ekonomikā un finanšu tirgos esam piedzīvojuši jau iepriekš taču, neskatoties uz tiem, pēdējā desmitgadē visi pensiju plāni ir strādājuši ar pozitīvu ienesīgumu, kas apsteidzis inflāciju un ļāvis pensiju plāna dalībniekiem palielināt savus uzkrājumus," saka "Swedbank" Pensiju atbalsta daļas eksperte Vita Ņikitina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

43% Eiropas iedzīvotāju paši neveido uzkrājumus pensijai, liecina "Insurance Europe" veiktā aptauja.

Tās laikā aptaujāti 10 tūkstoši iedzīvotāju 10 Eiropas valstīs.

62% no tiem, kuri nekrāj pensijai, uzsvēruši, ka ir ieinteresēti uzkrāt, bet 42% atzinuši, ka nevar atļauties atvēlēt naudu uzkrājumiem.

Aptaujas laikā atklāts, ka cilvēkiem vissvarīgākais, veicot uzkrājumus, ir līdzekļu drošība. Tāpat viņi vēlas iespēju uzkrājumu laikā tos palielināt vai pārtraukt, atstāt naudu mantojumā, viegli pārskaitīt vai viegli tiem piekļūt.

67% iedzīvotāju vēlas informāciju par pensiju produktiem saņemt digitāli. Visvairāk iedzīvotāji ieinteresēti saņemt informāciju par garantijām, izmaksām, komisijas maksām un investīciju ienesīgumu. Vismazāk aptaujāto vēlas saņemt informāciju par investīciju stratēģiju vai tās izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Piedāvā celt vecuma pensijas bāzi līdz 163 eiro tagadējo 80 eiro vietā

LETA, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz Satversmes tiesā ierosināto lietu, tiek piedāvāts celt vecuma pensijas bāzi līdz 163 eiro tagadējo 80 eiro vietā, piektdien medijiem paziņoja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Savukārt personām ar trešās grupas invaliditāti šī atbalsta mehānisma bāzi piedāvāts celt līdz 163 eiro pašreizējo 80 eiro vietā. Tikmēr personām ar otrās grupas invaliditāti paredzēts palielināt pensijas līdz 228 eiro esošo 112 eiro vietā, kamēr pirmās - 260,80 eiro tagadējo 128 eiro vietā.

Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumā ietilpst arī plāns celt personu ar trešās grupas invaliditāti kopš bērnības pensijas bāzi līdz 191 eiro esošo 122,69 eiro vietā, kā arī personu ar otrās grupas invaliditāti kopš bērnības pensijas līdz 267,40 eiro tagadējo 171,77 eiro. Tāpat paredzēts palielināt personu ar pirmās grupas invaliditāti kopš bērnības pensijas līdz 305,60 eiro, kas nodrošinātu 109,30 eiro pieaugumu relatīvi pret pašreizējo apmēru - 196,30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā pensiju sistēma ir ilgtspējīga, bet nākotnē no tās nevarēs izdzīvot

LETA, 06.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pensiju sistēma ir ilgtspējīga, bet nākotnē no tās nevarēs izdzīvot, atzina "SEB Life and Pension Baltic" valdes priekšsēdētājs Arnolds Čulkstēns.

"Pensiju sistēma Latvijā ir izveidota ļoti ilgtspējīga, tikai problēma ir tajā, ka ilgtspēja balstās uz pensiju apmēra samazināšanu atbilstoši sociālā nodokļa ieņēmumiem," minēja Čulkstēns.

Viņš arī atzīmēja, ka atbilstoši OECD pētījumam tuvākajos 30 gados strādājošo paliks par 30-40% mazāk, turklāt cilvēki dzīvos piecus sešus gadus ilgāk. Tas nozīmē, ka strādājošo proporcija pret pensionāriem un attiecīgi arī sociālā nodokļa iemaksas mainīsies trīs četras reizes.

"Ja šobrīd valsts pensijas pirmais līmenis nodrošina 60-70% no pēdējās algas, tad pēc 30 gadiem proporcija būs 25%. Pensiju sistēma būs ilgtspējīga, bet tas, ko tā dos cilvēkam - ar to nevarēs izdzīvot. Tas nozīmē, ka cilvēki ir jāmotivē vairāk uzkrāt otrajā pensiju līmenī, maksājot sociālo nodokli, kā arī uzkrāt papildu līdzekļus pensiju trešajā līmenī," teica Čulkstēns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Apdrošināšanas nozares izaugsme šogad visdrīzāk apsteigs ekonomikas vidējo pieaugumu

Žanete Hāka, 02.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka šajā gadā tiek prognozēta Latvijas ekonomikas izaugsmes sabremzēšanās, tas, protams, skars arī apdrošināšanu, paredz Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins.

Tomēr kopumā turpināsies mērena nozares izaugsme, kas apsteigs Latvijas ekonomikas vidējo pieaugumu, kas tiek prognozēts 2,8% apmērā.

"Pērn nozare augusi par 8% un sagaidāms, ka šāds temps varētu turpināties arī tuvākajos gados. Cerams, ka dzīvības apdrošināšanas nozare turpinās atgūties un augt pēc negatīvās nodokļu reformas ietekmes. Izaugsmes iespējas ir arī otrā “cilvēku” apdrošināšanas veidā – veselības apdrošināšanā, sagaidāms, ka šie veidi augs straujāk nekā risku apdrošināšana," paredz J. Abāšins.

Tāpat viņš prognozē, ka turpināsies tehniskais progress, informācijas sistēmu pilnveide un informācijas apmaiņa ar valsts institūcijām, attālināto un e-pakalpojumu attīstība. Sagaidāms, ka šogad beidzot tiks nodrošināta arī apdrošinātāju apmaksāto recepšu izrakstīšana e-veselības sistēmā, jo šobrīd tās jāizraksta vēl papīra formā. Tāpat beidzot būs skaidrība par Brexit un tā ietekmi uz pārvietošanos un ar to saistītajiem apdrošināšanas veidiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saņemti 29 tūkstoši iesniegumu par pensiju 2.līmeņa mantošanu

Lelde Petrāne, 13.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 1.janvāra, kad stājās spēkā Valsts fondēto pensiju likums, kas paredz, ka ikvienam pensiju 2.līmeņa dalībniekam, kurš vēl nav pieprasījis vecuma pensiju (tai skaitā priekšlaicīgo), ir iespēja izdarīt izvēli, kam atstāt viņa pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu, ja gadījumā viņš nomirst līdz vecuma pensijas piešķiršanai, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) ir saņēmusi 29 tūkstošus iesniegumu.

Būtiski palielinājies VSAA Kontaktu centram adresēto jautājumu apjoms. Kopš gada sākuma sniegtas 1600 konsultācijas par pensiju jautājumiem, galvenokārt jautājumi bijuši par pensiju 2.līmeņa uzkrājuma novēlēšanu.

Vairākums (63%) pensiju 2.līmeņa dalībnieku izvēlējušies uzkrāto kapitālu nodot mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Mantinieki par mirušā uzkrāto pensiju 2.līmeņa kapitālu uzzinās pie zvērināta notāra, uzsākot kārtot mantojuma lietas. Mantinieks varēs izvēlēties viņam pienākošo daļu saņemt kā pārskaitījumu bankas kontā vai pievienot savam pensiju 2.līmeņa kapitālam.

Otra populārākā izvēle (35%) ir pievienot citas personas pensiju 2.līmeņa kapitālam. Persona, kas būs saņēmusi mirušā pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu, to varēs izmantot, sasniedzot valstī noteikto pensijas vecumu un pieprasot valsts vecuma pensiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar gada sākumu Latvijā spēkā stājusies iespēja mantot pensiju 2. līmeņa uzkrājumus. Tādēļ svarīgi zināt, kā jārīkojas, lai uzkrāto pensiju saņemtu mantinieki. Ja persona vēlas, lai viņas uzkrātais pensiju 2.līmeņa kapitāls tiktu mantots, tad tas obligāti jānorāda Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), veicot attiecīgo izvēli, skaidro "Luminor" Pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska.

“Pensiju 2. līmeņa mantošanas iespēja ir nozīmīgs solis pensiju sistēmas caurskatāmībā, kas noteikti palielina iedzīvotāju uzticību un vēlmi tajā piedalīties. Uz 2019. gada beigām pensiju 2. līmenī bija vairāk nekā 1,3 miljoni dalībnieku ar vidējo uzkrājumu ap 3470 eiro. Tagad jebkurš šis cilvēks var izvēlēties, kas notiks ar viņa uzkrāto pensijas kapitālu pēc viņa nāves – kā un kurš to mantos. Tā ir būtiska daļa no personīgā kapitāla plānošanas un pārvaldīšanas, un domāju, ka šāda iespēja obligāti ir jāizmanto. Ar šo likuma papildinājumu, pensiju 2. līmeņa kapitāls kļūst daudz personalizētāks un iegūst tiešo saikni ar cilvēka reāliem naudas uzkrājumiem. Līdz ar to, pirms izdarīt izvēli – būtu svarīgi arī noskaidrot, cik liels ir jūsu uzkrātais kapitāls, kas to pārvalda un kāds ir pārvaldīšanas rezultāts,” pauž A. Dobrovoļska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdienas pensiju politika Latvijā nav sakārtota, tā neatbilst pensiju politikas būtībai un ir netaisnīga pret vecuma pensiju saņēmējiem.

Tā revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu secinājusi Valsts kontrole (VK), kas aplēsusi, ka desmit gadu laikā izdienas pensijām izmaksājamā summa gandrīz dubultojusies un augusi par 32,5 miljoniem eiro.

Revidenti informēja, ka Latvijā pastāv izdienas pensiju politika, kas dod tiesības vairākās profesijās strādājošajiem, piemēram, militārpersonām, diplomātiem, prokuroriem, tiesnešiem, iekšlietu nozares darbiniekiem, valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekiem un citu profesiju pārstāvjiem, saņemt izdienas pensiju pirms vispārējā pensionēšanās vecuma.

"Izdienas pensiju politika ir netaisnīga pret vecuma pensijas saņēmējiem, jo dod iespēju saņemt lielāku pensiju, kuras apmērs nav atkarīgs no uzkrātā pensijas kapitāla, un ļauj turpināt strādāt profesijā, no kuras darbaspēju mazināšanās un sociālās bīstamības dēļ darbinieks ir pensionējies. Gadu gaitā izdienas pensiju saņēmēju loks ir audzis, tomēr visaptveroša izvērtējuma par izdienas pensiju sistēmā iekļaujamām profesijām nav bijis," uzsvēruši VK revidenti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Demogrāfs: Latvijā novērojams zemākais dzimstības līmenis pēdējo desmitgažu laikā

LETA, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā turpināja kristies dzimstība, sasniedzot zemāko līmeni pēdējās desmitgadēs, akcentē demogrāfs Ilmārs Mežs.

Mežs prognozēja dzimstības rādītāju pasliktināšanos arī turpmākajos gados, ja netiks novērsti galvenie šķēršļi, kas patlaban bremzē jaunu ģimeņu veidošanos. Iztirzājot pašreizējās demogrāfijas pamatproblēmas, eksperts klāstīja, ka primāri politiķiem būtu jādomā par nodokļu atlaižu ieviešanu tieši jaunajiem vecākiem, pabalstu pilnveidošanu un bērnudārzu pieejamības uzlabošanu it īpaši Rīgas teritorijā.

Eksperts atzīmēja, ka vidējais bērnu skaits ģimenē krītas. Viņa ieskatā valsts nedara pietiekoši, lai mazinātu šķēršļus, ar ko saskaras gan vienu vecāku ģimenes, gan daudzbērnu ģimenes. Viens no tiem ir bērnudārzu nepieejamība.

Eksperts klāstīja, ka Latvijai būtu jāseko pārējo Baltijas valstu piemēram, jo īpaši Igaunijai, kas ieguldot teju divreiz vairāk nekā Latvija demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, kā rezultātā Igaunijā populācijas samazināšanās notiek vien par aptuveni tūkstoti gadā, kamēr Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk par aptuveni 10 000 gadā, norādīja demogrāfs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Audzis izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms

Žanete Hāka, 24.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī kopējais šā gada pirmajā ceturksnī parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms ir pieaudzis, marta dati jau parāda būtisku Covid-19 infekcijas izraisītās krīzes ietekmi, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) dati.

Martā samazinājušies prēmiju apjomi tādos lielajos apdrošināšanas veidos kā sauszemes transportlīdzekļu CTA (iekļaujot OCTA), KASKO un īpašuma apdrošināšana, liecina LAA apkopotie dati. Likumsakarīgi, ka lielākais prēmiju kritums un izmaksu pieaugums bijis ceļojumu apdrošināšanā.

Gada pirmajos trīs mēnešos kopējais parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms bija 156,5 miljoni eiro, kas ir par 8% vairāk nekā pērn. Taču kāpumu ir nodrošinājuši pamatā divi veidi – dzīvības apdrošināšana un veselības apdrošināšana. Dzīvības apdrošināšanā būtisku pieaugumu nodrošina mūža pensijas apdrošināšanas izvēle cilvēkiem, kas dodas pensijā. Taču uzkrājošo dzīvības apdrošināšanas līgumu tendence nav pozitīva – pērn noslēgto līgumu iemaksas turpina audzēt prēmiju maksājumu statistiku, bet martā no jauna noslēgto līgumu skaits samazinājies uz pusi, par 46%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos šogad pirmajā pusgadā iemaksāti 39,419 miljoni eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Tostarp pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2020.gada pirmajā pusgadā augušas par 12,4% salīdzinājumā ar 2019.gada pirmo pusgadu un veidoja 32,581 miljonu eiro, bet darba devēju iemaksas palielinājušās par 19,6% - līdz 6,775 miljoniem eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla šogad pirmajos sešos mēnešos izmaksāts 32,371 miljons eiro, kas ir par 55,4% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, tostarp 97,5% jeb 31,55 miljoni eiro izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2020.gada jūnija beigās pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 542,592 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2019.gada beigām ir kritums par 2,9% jeb 16,451 miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Privāto pensiju fondu pensiju plānos deviņos mēnešos iemaksāts par 14,8% vairāk

LETA, 06.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos 2019.gada deviņos mēnešos iemaksāti 56,853 miljoni eiro, kas ir par 14,8% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, tostarp pieaugušas pensiju plānu dalībnieku iemaksas, bet samazinājušās darba devēju iemaksas, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Tāpat apkopotie dati liecina, ka samazinājies pensiju plānu aktīvo dalībnieku skaits, bet strauji pieaudzis pasīvo jeb tādu dalībnieku, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā nav veikuši iemaksas, bet vēl nav sasnieguši pensiju plānā noteikto pensijas vecumu, skaits.

Pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2019.gada deviņos mēnešos augušas par 10,2% salīdzinājumā ar 2018.gada deviņiem mēnešiem un veidoja 44,397 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas samazinājušās par 2,7% - līdz 8,524 miljoniem eiro. Vienlaikus vairākkārtīgi pieaugušas pārējās iemaksas, sasniedzot 3,932 miljonus eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla pērn deviņos mēnešos izmaksāti 28,273 miljoni eiro, kas ir par 56,2% vairāk nekā 2018.gada deviņos mēnešos, tostarp 96,2% jeb 27,209 miljoni eiro izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas valde šodien lēma brīvostas pārvaldnieka amatā iecelt Andri Purmali, informēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Pēc ministra teiktā, Purmalis līdz šim ieņēma Rīgas brīvostas pārvaldes iekšējās drošības dienesta vadītāja amatu.

Iepriekš Linkaits uzsvēra, ka pašreiz tiek darīts viss nepieciešamai, lai atbrīvotu Ventspils brīvostu no sankcionēto personu ietekmes.

"Mums nav daudz laika, ir 30 dienu periods, kurā jāveic visas darbības, lai izņemtu ostu no sankciju saraksta. Un to var izdarīt tikai tad, ja sankcionētajām personām nav nekādas ietekmes pār ostas darbību," uzsvēra Linkaits.

Jau ziņots, ka Ventspils brīvostas valde piektdien, 13.decembrī, atbrīvoja no amata ostas pārvaldnieku Imantu Sarmuli.

Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieki ir Igors Udodovs un Māris Petrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Ventspils brīvostā pieciem uzņēmumiem apturētas darbības ar banku kontiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē informēja Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja Inguna Strautmane.

Viņa norādīja, ka šie pieci uzņēmumi kopumā nodrošina ap 52% no Ventspils ostas apgrozījuma. Strautmane sacīja, ka šie uzņēmumi patlaban strādā ar bankām, lai atrisinātu situāciju.

"Kopumā varu apgalvot, ka Ventspils brīvostā patlaban krīzes nav - kuģi ienāk un kravas tiek pārkrautas," skaidroja Strautmane.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile piebilda, ka darbības ar banku kontiem ir apturētas tiem uzņēmumiem, kuru patiesais labuma guvējs ir Aivars Lembergs, bet uzņēmumus kontrolē Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

"Man ir informācija, ka šie uzņēmumi paši ir vērsušies pie ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) pēc skaidrojumiem, kā viņiem rīkoties, lai izvairītos no sankcijām. Tad, kad uzņēmumi saņems OFAC skaidrojumu, būs skaidrs, kā tālāk rīkoties," sacīja Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Sociālo iemaksu samazinājums par 1% ir nenopietna attieksme

Nodokļu eksperte, Biznesa augstskolas "Turība" docētāja Anna Medne, 11.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni pirms nedēļas Ministru kabinets atbalstīja priekšlikumu no 2021. gada veikt izmaiņas nodokļos ar mērķi veicināt iedzīvotāju sociālo aizsardzību. Tostarp paredzēts ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un par vienu procentpunktu plānots samazināt sociālās iemaksas.

Šāda mētāšanās ar 1% uz priekšu un atpakaļ liecina par ļoti nenopietnu attieksmi. Vēlos arī dalīties pārdomās par to, vai un kā minimālā sociālā iemaksa 170 eiro apmērā tiks ieturēta no pusslodzē strādājošajiem, kuri, iespējams, nesaņem minimālo algu.

"Mētāšanās" nodokļu jomā visu padara vēl sarežģītāku

Samazinot sociālās iemaksas par vienu procentpunktu, esam nonākuši tur, kur bijām iepriekš - laika periodā no 2014. gada līdz 2017. gadam, kad kopējā sociālo iemaksu standartlikme bija 34,09%. Tālāk seko trīs gadu periods ar likmi 35,09% un ar nākamo gadu atkal 34,09%. Finanšu ministrs gan ir norādījis, ka tas uzlabos mūsu uzņēmēju konkurētspēju, tomēr, manuprāt, biežās nodokļu izmaiņas traucē uzņēmējdarbības attīstībai. Šobrīd uzņēmējiem jau tā ir grūti plānot uzņēmuma darbību Covid-19 radītās krīzes dēļ, un "mētāšanās" nodokļu jomā visu padara vēl sarežģītāku. Pēdējo dienu informācija par iespējamu nodokļu izmaiņu atlikšanu par pusgadu, līdz nākamā gada 1. jūlijam, jāuztver kā pozitīvs solis, jo tiek pagarināts laika periods, lai izsvērtu un pārdomātu nodokļu sistēmas sakārtošanas praktisko pusi un aprēķināšanas metodikas nianses. Turklāt visiem nodokļu maksātājiem būs iespēja izprast izmaiņas un noskaidrot savu gaidāmo nodokļu maksāšanas režīmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada sākums mēdz būt piesātināts ar mēģinājumiem pildīt dažādas jaunas apņemšanās. Gluži vai tradīcija ir solījumi, piemēram, vairāk sportot, ēst veselīgāk, nomest svaru utt. Šajā periodā gan var padomāt vēl par to, kā nākamajiem gadiem izveidot kādu daudzmaz jēdzīgu finanšu plānu.

Piemēram, Fidelity Investments aptauja rāda, ka gandrīz 70% ASV iedzīvotāji gada beigās apcer to finanšu sakārtošanu vai uzlabošanu. Turklāt eksperti mēdz teikt - patiesībā gadu mija tam nebūt nav tas pats sliktākais mirklis.

Nosacīti sliktākas ziņas jau ir tās, ka ar kādu pliku mērķu, lai kādi tie arī nebūtu, nospraušanu parasti nepietiek. Lai tos piepildītu, jāieliek zināms darbs. Vērā gan var ņemt dažus padomos, lai palielinātu iespējamību, ka šie mērķi tomēr tiks sasniegti.Katrā ziņā krāšana ir ļoti svarīga dzīves daļa, kas paredz, ka tiek izveidots kāds labklājības spilvens, kuru pēc tam var tērēt vai nu aktuālajām vajadzībām, vai turpināt glabāt mazāk baltām dienām. Šāda spilvena esamībai vajadzētu nozīmēt arī mierīgāku ikdienas naktsmieru. Dažādi pētījumi un arī prakse gan rāda, ka liela daļa cilvēku par krāšanu domā vai nu nepietiekami vai novēloti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Privātās un darba dzīves līdzsvars, nevis otrādi

Anda Asere, 17.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir būtiski runāt par privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis otrādi, tāpēc Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane aicina izmantot terminu privātās un darba dzīves līdzsvars, nevis darba un privātās dzīves līdzsvars.

"Lai arī dzīvojam ļoti dinamiskā laikmetā, kad laiks šķiet ritam ātrāk nekā jebkad iepriekš, mūsu mērķis nav izdzīvot, bet gan dzīvot kvalitatīvu dzīvi. Tieši tāpēc pēdējos gados arvien vairāk tiek runāts par privātās un darba dzīves līdzsvarošanu jeb saskaņošanu – kā strādājot neaizmirst par sevi un ģimeni. Turklāt šajā ziņā ir jāatceras, ka lietas notiek tā, kā mēs tās nosaucam. Proti, ir būtiski runāt par savas privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis otrādi," viņa uzsver.

Iekļaujoša darba vide un ģimenei draudzīga darbavieta iegūst arvien lielāku nozīmi nodarbināto acīs. Piemēram, atsaucoties uz starptautiskiem pētījumiem, D. Helmane norāda, ka jau šobrīd jaunā darbinieku paaudze meklē nevis veidus, kā līdzsvarot darbu ar privāto dzīvi, bet gan veidus, kā privātajā dzīvē integrēt darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Citigroup par nākamo vadītāju pirmo reizi izraugās sievieti

LETA--AFP, 11.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV banka "Citigroup" ceturtdien par nākamo vadītāju izraudzījusies Džeinu Freizeri, kura kļūs par pirmo sievieti, kas vadīs nozīmīgu Volstrītas uzņēmumu.

Freizere bankas vadītājas amatā stāsies februārī, nomainot Maiklu Korbatu, kurš dosies pensijā.

Viņa arī nekavējoties pievienosies "Citigroup" direktoru padomei.

53 gadus vecā Freizere bankas vadītājas amatā izraudzīta laikā ar sarežģītiem darbības apstākļiem, jo lielas bankas atvēl miljardiem dolāru, lai segtu iespējamus tā dēvētos sliktos kredītus koronavīrusa pandēmijas negatīvās ietekmes dēļ.

Arī citas sievietes līdz šim kļuvušas par vadītājām lielos finanšu uzņēmumos vai ar tiem saistītās nozarēs, taču, pārņemot ceturtās lielākās ASV bankas vadību, Freizere pievienojas Volstrītas vadītāju grupai, kuru līdz šim vadījuši tikai baltādaini vīrieši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

90% Ventspils brīvostas darbinieku saglabās darbu

Jānis Goldbergs, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils un Rīgas brīvostu pāriešana valsts pārziņā uzņēmējdarbību ostās neietekmēs, tā 23. janvārī Rīgas brīvostas pārvaldes organizētās mediju brokastīs paziņoja ostu vadītāji un satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Ventspils brīvostas pārvaldnieks Andris Purmalis papildus izskaidroja, ka Ventspils brīvostas funkciju nodošana VAS Ventas osta notiks pakāpeniski, ilgstošā laika posmā, jo nepieciešams sakārtot dažādas līgumiskas attiecības ar pašvaldību, kas vēsturiski brīvostai izveidojušās ar Ventspils pilsētu.

“Šobrīd VAS "Ventas osta" ir daži darbinieki un viņu galvenais uzdevums ir nodarboties ar kravu plūsmu, savukārt Ventspils brīvosta ir uzņēmums, kuram ir dažādas saistības, kuras atbilstoši līgumiem ir jāturpina,” skaidroja A. Purmalis.

Viņš arī apstiprināja, ka 90% Ventspils brīvostas darbinieku saglabās darbu, jo ir augstas raudzes speciālisti, tomēr par daļu no izveidotām darba vietām A. Purmalim ir šaubas, jo tām neesot redzama pamata. Tāpat viņš uzsvēra, ka dažiem darbiniekiem būs jāiet pensijā, lai atbrīvotu vietu jauniem kadriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Bļodniece kopā ar mammu Parīzē noskatītu ideju īstenojušas Mārupē.

Viņas izveidojušas kopīgu ziedu veikalu.

B.Bļodniece stāsta, ka vairākus gadus gan pati, gan viņas mamma saviem dārziem pasūtījušas puķu stādus un katru pavasari pārvērtušas mājas par dendrārijiem - visas palodzes un stūri bija pilni ar stādiem.

"Pēdējais gads mums abām bija pārdomu laiks. No dzīves aizgāja mans tētis, mamma palika viena, bet vēl ne vecumā, kad būtu jādodas pensijā, vienlaikus man piedzima vēl viena meitiņa, kas nozīmēja, ka esmu mājās ar viņu. Viss tas kopā deva mums iespēju un vienlaikus radīja nepieciešamību pārdomāt nerealizētas ieceres. Atminējāmies, kādu sajūsmu mums radīja ceļojumā uz Parīzi ieraudzītais pavisam necilais ziedu veikaliņš netālu no Sēnas krasta. Tas bija lielā, baltā teltī paslēpies starp kokiem, no malas vispār nepateiktu, ka iekšā ziedu paradīze - ziedi tikai podos, visdažādākie - sākot no orhidejām un beidzot ar neredzētiem dabas brīnumiem," stāsta B.Bļodniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Situācija pasaulē rosinājusi domu par atgriešanos dzimtenē

Vidzemes reģiona remigrācijas koordinatore, Biznesa augstskolas "Turība" Cēsu filiāles pasniedzēja Ija Groza, 10.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Remigrācijas jautājuma aktualitāte nav zudusi arī pandēmijas laikā, tieši pretēji – situācija pasaulē daudzās ārvalstu latviešu ģimenēs rosinājusi domu par atgriešanos dzimtenē.

Ir būtiski sniegt iespējami daudz informācijas par dzīvi un iespējām Latvijā, jo daļa ārvalstīs dzīvojošo latviešu nezina, kā pēdējo desmit gadu laikā mainījusies dzīve šeit.

Katrai ģimenei savs stāsts

Remigrācijas sekmēšanā izšķiroša loma ir personalizēta piedāvājuma sagatavošanai. Tas ietver ļoti dažādus jautājumus, sākot no informācijas par izglītības pieejamību bērniem, līdz pat mājokļa, kreditēšanas un uzņēmējdarbības atbalsta jautājumiem. Kopš 2018. gadā sāku darboties šajā jomā, ar manu palīdzību Vidzemē atgriezušās 119 ģimenes jeb 338 cilvēki. Un katram no viņiem ir savs stāsts – gan par to, kāpēc viņi savulaik aizbraukuši, gan to, kāpēc lēmuši atgriezties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “PrivatBank” no nākamā gada fokusēsies tikai uz kreditēšanu un noguldījumu piesaisti, informē kredītiestādē.

Atbilstoši bankas jaunajai attīstības stratēģijai, no 2021. gada 1. februāra tiks pārtraukta bankas emitēto maksājumu karšu darbība un citi ikdienas pakalpojumi.

“Finanšu pakalpojumu tirgus Latvijā ir ļoti piesātināts – ja salīdzina kredītiestāžu skaitu uz vienu iedzīvotāju, Latvijā tas ir relatīvi augsts. Tādēļ, lai varētu ilgtspējīgi attīstīties, bankai jāatrod sava pakalpojumu niša, kurā tā var būt konkurētspējīga. Mēs redzam, ka kreditēšanas pakalpojumi vienmēr ir bijuši mūsu stiprā puse, līdz ar to plānojam tos arī turpmāk attīstīt, uzlabojot piedāvājumu vietējā tirgū. Savukārt, ja skatāmies uz noguldījumu piesaisti, saskatām potenciālu apkalpot ne tikai vietējos klientus, bet arī klientus no Eiropas Savienības valstīm, kurās kapitāla uzkrāšana vēsturiski notikusi daudz lielākā apjomā,” norāda bankas valdes loceklis Matīss Krištobans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju ražotājs "Huawei" vēris savas Ķīnas rūpnīcas durvis žurnālistiem, ļaujot ieskatīties ražošanas procesā.

Rūpnīca atrodas Donguanā, Ķīnas Guandunas provincē.

"Huawei" dibinātājs un vadītājs Ren Zhengfei vakar paziņoja, ka ASV prezidenta Donalda Trumpa kampaņa pret tehnoloģiju uzņēmumu viņu skārusi smagi un piespiedusi atlikt došanos pensijā, lai aizstāvētu "Huawei" tēlu.

Kā vēstīts, ASV apgalvo, ka "Huawei" ir cieši sakari ar Ķīnas valdību un uzskata, ka šī ražotāja tehnoloģijas varētu tikt izmantotas spiegošanai. Tas, savukārt, ierobežojis tehnoloģiju ražotāja biznesu. "Huawei" gan noraida šādas apsūdzības.

Komentāri

Pievienot komentāru