Tirdzniecība un pakalpojumi

Asociācija: Valsts no saviem auto remontu un rezerves daļu piegādātājiem nodokļos nav iekasējusi 4 miljonus eiro

Žanete Hāka, 01.12.2014

Jaunākais izdevums

Laika periodā no 2012.gada janvāra līdz šā gada oktobrim valsts automobiļu remonta pakalpojumu un rezerves daļu publisko iepirkumu laikā ir veikusi pasūtījumus par 1141 iepirkumu līgumu priekšmetiem (vienā iepirkuma līgumā var būt vairāki līguma priekšmeti) par kopējo summu 19,5 miljoni eiro.

Piegādes ir nodrošinājuši 264 piegādātāji – auto servisi un rezerves daļu tirgotāji. Auto Asociācija ir veikusi rezultātu apkopojumu par šiem iepirkumiem.

Auto Asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš norāda, ka ir saprotams, ka uzņēmumiem, kuri izpilda valsts pasūtījumu, nav nodokļu parādi, tomēr saskaņā ar asociācijas apkopojumu, pastāv varbūtība, ka pretendenti, kuri vēlas uzvarēt iepirkumos, nespēj vai negrib pilnībā izpildīt saistības pret valsti. Viena no uzņēmumu izmaksu pozīcijām ir darbinieku atalgojums, kas pakalpojuma pašizmaksā veido ļoti būtisku daļu. Piemēram, automobiļu remonta pakalpojumā darba alga un ar to saistītie nodokļi veido ap 70% no pakalpojuma pašizmaksas. Algu nodokļu optimizācija ļauj samazināt pakalpojuma cenu līdz pat 35%. Aritmētika ir pavisam vienkārša – jo godīgāks uzņēmējs ir pret valsti, jo vairāk nodokļus nomaksā, jo nekonkurētspējīgāks ir piedāvājums un jo mazākas iespējas uzvarēt iepirkumā, uzsver I. Rūtiņš.

Auto remonta un rezerves daļu tirgū darbiniekiem vidējais atalgojums dažus gadus ir ap 750 eiro pirms darbaspēka nodokļu nomaksas, tas ir apmēram 510 eiro uz rokas.

Auto Asociācija no visiem piegādātājiem atlasīja 23, kas veido 10% no visa piegādātāju skaita, kuru veiktās piegādes šajā periodā ir bijušas lielākas vai vienādas par 200 tūkstošiem eiro. Atlasītie uzņēmumi veido 60% no visiem iepirkumiem pēc apgūtās naudas masas jeb 40% no noslēgto līgumu skaita. Tie ir relatīvi lieli uzņēmumi un/vai ieguvuši iepirkumu summu ziņā apjomīgākos līgumus par kopējo summu 11,5 miljoni eiro un ar tiem pārskata periodā ir noslēgti 165 iepirkumu līgumi.

Saskaņā ar publiski pieejamiem šo uzņēmumu finanšu datiem, tikai 7 piegādātāji no 23 ir uzskatāmi par tādiem, kuru deklarētās darbinieku darba algas nešaubīgi atbilst situācijai darba tirgū. Savukārt pārējiem piegādātājiem ir izteikta deklarēto darbinieku darba algu neatbilstība tirgus situācijai. Turklāt viens no šiem uzņēmumiem pārskata periodā ir noslēdzis līgumus par kopējo summu vairāk nekā viens miljons eiro (59 līgumu priekšmeti, 2 iepirkumu līgumi) un vidējā deklarētā darba alga 2013.gadā tajā bijusi 244,73 eiro mēnesī pirms darbaspēka nodokļu nomaksas.

Asociācijas pārstāvji norāda, ka zemākas algas nekā vidēji tirgū var liecināt, ka kompānijā ir ārkārtīgi augsti organizēts menedžments, augsti izkopta uzņēmumu iekšējā kultūra un vērtības, ārkārtīgi augsti motivēti darbinieki un gadu desmitiem stiprināta lojalitāte uzņēmumam. Cita iespējamība, ka šie uzņēmumi ir atraduši „robus” darbaspēka nodokļu un iepirkumu sistēmās, tādejādi veiksmīgi konkurējot ar pakalpojuma cenu tieši uz darbaspēka izmaksu rēķina. Ja pieņem, ka vidējais atalgojums nozarē ir 750 eiro pirms darbaspēka nodokļu nomaksas, tad tikai no šiem 23 uzņēmumiem vien valsts algu nodokļos pārskata periodā - nepilnu trīs gadu laikā nav iekasējusi jeb pārmaksājusi ap 2,7 miljoniem eiro, kas ir 23% no visas kopējās iepirkumu summas. Ja analizētu visus 264 uzņēmumus, kas ir izpildījuši valsts pasūtījumu šajā laika periodā, tad var pieņemt, ka valsts no saviem piegādātājiem nav iekasējusi 4 miljonus eiro nesamaksātajos algu nodokļos, norāda asociācija.

Auto Asociācija apkopotos rezultātus ir nodevusi VID, Ekonomikas ministrijai, kura valstī izstrādā un īsteno iekšējā tirgus un uzņēmējdarbības attīstības politiku, Valsts Kontrolei, kā arī ir lūgusi vērst uzmanību šai informācijai nesen izveidotajai Ēnu ekonomikas apkarošanas padomei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu gadu laikā auto industrija paspējusi izdzīvoties pa diviem grāvjiem: vispirms – nevar tirgot un nav pircēju, kam seko liels pieprasījums pēc auto no pircējiem, bet nav preces, ko tirgot, jaunu auto cenas turpina pieaugt, piegāžu termiņi izstiepjas 6–8 mēnešu garumā, mazlietoto auto cenas pieaugušas par 25–30%, turklāt šādi nepieredzētie procesi turpināsies arī 2022. gadā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs. Viņaprāt, Latvijai ir vajadzīga situācijai atbilstoša ilgtermiņa transporta politika, kura veicinātu Rīgas un apkaimes iedzīvotājus pārsēsties no iekšdedzes uz elektroauto, bet laukos – uz iekšdedzes dzinēju auto ar mazu CO2 izmešu apmēru, tādējādi sasniedzot ES mērķus.

Fragments no intervijas

Kāds bija 2021. gads automašīnu tirdzniecībā?

Lai labāk izprastu 2021. gadu, ir jāatkāpjas uz 2020. gadu, kurš bija šokējošs visai auto industrijai, jo globāli vienlaikus lejā gāzās pilnīgi visi tirgi, kas nekad iepriekš nebija pieredzēts. Latvija arī nebija izņēmums no šīs globālās tendences, jo tikai viena mēneša (kad atnāca Covid-19) laikā auto tirdzniecība saruka par 50–60%. Valdība nolēma, ka pandēmijas izplatības ierobežošanai jaunu auto pircēji nedrīkst apmeklēt autosalonus. Un vēl to visu pavadīja neziņa par nākotni, tāpēc arī tika atlikti iepriekš nospraustie lēmumi par autoparku atjaunošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Eksperts: Volkswagen zīmola agresīvā tirdzniecības politika ir ļāvusi tirgū samazināt auto cenas

LETA, 21.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Volkswagen zīmola un tā importētāja Baltijas valstīs Moller Baltic Import (Moller) grupas uzņēmumu ļoti agresīvā tirdzniecības politika ir ļāvusi samazināt automobiļu iegādes cenas tirgū kopumā, sacīja Auto asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš.

Tiesa, Rūtiņš laika posmā no 2009.gada novembra līdz 2011.gada oktobrim bija viena no KP sodīto uzņēmumu - SIA Moller Auto Latvia - valdes loceklis.

Vērtējot Konkurences padomes (KP) atklāto aizliegto vienošanos auto markas Volkswagen oficiālo dīleru un importētāju vidū, piemērojot tiem 7,6 miljonu eiro naudas sodu, Rūtiņš atzina, ka tieši Volkswagen zīmola un Moller grupas uzņēmumu ļoti agresīvā tirdzniecības politika - ievērojamas atlaides individuālajiem klientiem, regulāras tirdzniecības kampaņas, īpaši izdevīgi piedāvājumi korporatīvajam segmentam, tostarp publiskajos iepirkumos - ir ļāvusi samazināt automobiļu iegādes cenas tirgū kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Latvijas jauno auto tirgū nosacīti panākumi

Lelde Petrāne, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgus uzrādījis stabilu 8,6% izaugsmi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Auto Asociācijas sniegtā informācija.

Asociācija norāda, ka "tas ir ļoti labs rezultāts, ņemot vērā, ka arī 2019. gada otrajā pusē turpinājās jaunu izmešu normu izraisītas modeļu tehnisko risinājumu izmaiņas, ietekmējot piegādes, gan arī arvien sarežģītākā situācija kreditēšanas tirgū". Lielāko daļu no tirgus pieauguma veido kompaktā apvidus automobiļu klase.

2019. gads vieglo automobiļu tirgū Latvijā ir bijis ar stabilu izaugsmi gandrīz katru mēnesi. Nebūtiski reģistrāciju samazinājumi ir bijuši vien jūnijā, augustā un novembrī. Kopumā ir tikuši reģistrēti 20 939 jauni automobiļi. "Mēs beidzot pirmo reizi pēc 2008. gada esam pāri 20 tūkstošu slieksnim," vēsta Auto asociācija.

Tas gan esot stipri nosacīts panākums, jo arvien esam vairāk nekā 10 gadu attālumā no 2007. gada rezultāta. Eiropas kopējais tirgus, kā arī, piemēram, Igaunija jau vairākus gadus ir ļoti tuvu 2007.-2008. gadu tirgum un, visticamāk, to sasniegs tuvākā viena līdz divu gadu laikā, kamēr Lietuva to ir pārsniegusi jau pirms trim gadiem un turpina izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Auto nozares forums 2015: Vecs autoparks un nekvalitatīvi iepirkumi

Guntars Gūte, speciāli DB, 06.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē autoparkus atjauno 3 līdz 12 gados, kamēr Latvijā tas notiek vien reizi 40 gados

Valsts autoparka stāvoklis un vecums, kā arī iespējas un mehānismi, kā veicināt tā atjaunošanos, bija galvenās tēmas ikgadējajā, Latvijā lielākajā autonozarei veltītajā pasākumā Auto nozares forums 2015. Tāpat pārrunāti aktuālākie konkurences problēmjautājumi nozarē, un daudz diskusiju veltīts tieši automašīnu iepirkumu procesam – gan no iepirkuma organizētāju, gan tā dalībnieku puses. Pasākumā arī prezentēts jaunais žurnāls Auto 2015, kas šogad veltīts drošības tēmai, kā arī nosaukts laikraksta Dienas Bizness lasītāju balsojuma favorīts aptaujā Gada auto – šo godu izplenījušies BMW spēkrati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada janvārī Konkurences padome (KP) apsūdzēja Volkswagen markas automašīnu tirgotājus karteļa veidošanā, piemērojot aptuveni 7,6 miljonus eiro lielu naudas sodu.

Tā sauktais e-pastu skandāls šobrīd ir viena no nedaudzām KP lietām, kas tiesā ir zaudēta. Neraugoties uz intensīvu tiesas procesu, skaidrība par to, ko var rakstīt e-pastos un ko nē, līdz galam nav radusies.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Galvenais KP rekordlielā administratīvā soda uzlikšanas pamatojums Volkswagen dīleriem un importētājam ir e-pastu saziņa par iepirkumiem, kuros tie piedalās. Pēc tiesas ir skaidrs, ka, lai arī saziņa starp uzņēmumiem ir bijusi, īsti nav atrastas karteļa pazīmes, sodu nebūs vai būs daudz mazāki. Par klienta aizstāvību lietā Dienas Bizness aicināja pastāstīt advokātu biroja Vilgerts zvērinātas advokātes Deboru Pāvilu un Jūliju Jerņevu, kuras Rīgas Administratīvajā apgabala tiesā pārstāvēja Volkswagen automašīnu importētāju Baltijā SE Moller Baltic Import un tā trīs grupas uzņēmumus – dīlerus – SIA Moller Auto Krasta, SIA Moller Auto Latvia un SIA Moller Auto Ventspils. Vēl divi Volkswagen dīleri – SIA SD Autocentrs un SIA Ripo Autocentrs – ir neatkarīgi, ar Moller grupu nesaistīti uzņēmumi, kurus juristes piemin tikai tādēļ, ka lieta ir saistīta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autobiznesā, tāpat kā ikvienā Latvijas tautsaimniecības nozarē, šis ir bijis kārtējais nestabilitātes un šaubu gads, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par spīti tam, ka statistikas dati apliecina ievērojamu procentuālo jauno auto tirdzniecības izaugsmi, kas ir rakstāma ar divciparu skaitli un nomināli ir bijusi lielāka nekā citviet Eiropā, tomēr kopējais noskaņojums tirgū vēl joprojām ir bažīgs, ar nedrošības piedevu par rītdienu. Ieilgušais Krievijas un Ukrainas konflikts ir lielākais vaininieks, kas tiešā veidā skāris daudzus dažādu nozaru uzņēmumus, tostarp arī starptautiskos autopārvadātājus. Uz šī fona piesardzība ir novērojama daudzu juridisko un jo īpaši privāto pircēju prātos, ko varētu pieskaitīt potenciālo jaunu auto pircēju pulkam.

Tirgus vilcējspēks

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juridiskās personas Latvijā izvēlas arvien ekonomiskākas automašīnas, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service sacīja Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

«Juridiskās personas savus autoparkus nomaina diezgan stabili. Mēs arī redzam, ka šajos iepirkumos [juridiskās personas] izvēlas arvien ekonomiskākas automašīnas, daudz vairāk domā par nodokļu apmēru un izmešiem. Piemēram, ja pašlaik vieglajām automašīnām vidējais izmešu apmērs ir 148 CO2 grami uz kilometru, tad vēl pērn tie bija 154 grami. Tas nozīmē, ka uzņēmumi izvēlas arvien zaļāku autoparku. Tas ir lēns ceļš, jo ieradumi tik ātri nemainās, bet tendence, pa to iet, ir,» teica Kulbergs.

Tāpat viņš norādīja, ka nopietni autoparkus ir audzējušas arī auto nomas kompānijas. «Tās pašlaik ir vieni no lielākajiem vieglo automašīnu iepircējiem,» sacīja asociācijas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Gaile: IUB ir gandrīz neiespējami pamanīt konkursos aizliegtas vienošanās pazīmes

LETA, 20.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) ir gandrīz neiespējami pamanīt konkursos aizliegtas vienošanās pazīmes, aģentūrai LETA apgalvoja biroja vadītāja Dace Gaile.

Viņa skaidro, ka IUB ir devis Konkurences padomei (KP) signālus, ja redz ļoti identiskus piedāvājumus, kas ir ļoti primitīvi, ļoti neprofesionāli realizēti.

Likumā esot noteikts regulējums, kas nosaka, ka gadījumā, ja, piemēram, divi pretendenti pēc kārtas atsauc piedāvājumu iepirkumā, tad pasūtītājam konkurss ir jāpārtrauc, jo esot skaidrs, ka šajā konkursā ir negodīga spēle. Savukārt, ja viens piedāvātājs atsauc piedāvājumu un pasūtītājs nolemj ņemt nākamo, tad tāpat esot jāpārliecinās, vai atsaucējs un nākamais pretendents nav viena tirgus dalībnieki. Cik pasūtītājs ir kompetents to pārbaudīt, ir cits jautājums, bet viņš vienmēr var vērsties Konkurences padomē pēc palīdzības, un to arī iesakām, uzsver biroja vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Autobrava direktoru Andri Sivicki

Lelde Petrāne, 01.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Autobrava (FIAT, Alfa Romeo, JEEP, Hyundai, Isuzu, Suzuki, SsangYong un Seat autorizētais pārstāvis Latvijā) direktors Andris Sivickis. «Esam viens no jaunākajiem auto nozares uzņēmumiem Latvijā un 2015.gada oktobrī svinējām savu piecu gadu jubileju. Manā vadībā katru jaunu gadu attiecībā pret iepriekšējo noslēdzam ar vairāk nekā 40% vispārējā apgrozījuma apjomu pieaugumu. Esam komanda un savu rezultātu sasniedzam kopā,» stāsta uzņēmuma vadītājs.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

– Esmu kopā ar motorizēto tehniku no 14 gadu vecuma, kad sāku aizrauties ar kartingu. Nozares izvēle jau bija skaidra tajā mirklī. Un man vienmēr ir patikuši izaicinājumi un atrašanās ārpus komforta zonas. Uzsākot savas gaitas SIA Autobrava, pieņēmu dzīves izaicinājumu. Savukārt, par izaicinājuma dinamiku esmu atbildīgs pats un droši varu apgalvot, ka dinamikas netrūkst!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Asociācijām ļauj sadalīt 28 miljonus eiro, trešdaļa – vēl neapgūta

Dienas Bizness, 22.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sešpadsmit dažādu nozaru asociācijas saņēmušas visai vērtīgu un dāsnu finansējumu no Eiropas struktūrfondiem – 28 miljonus eiro par uzņēmumos strādājošo apmācīšanu. Dažas biedrības iepērk nodarbības par diviem miljoniem, citas par miljonu, citas – pusmiljonu, svētdien, 21. septembrī, ziņoja Latvijas televīzijas raidījums de facto. Asociācijām, tērējot Eiropas naudu, kopš gada sākuma arī vairs nav saistošs pienākums iepirkumā izvēlēties lētāko piedāvājumu. Savukārt valsts kā vienīgo atskaites mērvienību uzstādījusi apmācīto cilvēku skaitu.

Gandrīz miljons eiro Latvijas Datortehnoloģiju asociācijai, gandrīz miljons - Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijai, pa pusmiljonam Viesnīcu un restorānu asociācijai un Pārtikas uzņēmumu federācijai. Tik lieli iepirkumi izsludināti šajā vasarā vien. Tomēr tas nebūt nav viss. Pēdējo trīs, četru gadu laikā 16 lielas nozaru asociācijas katra ieguvusi iespējas tērēt līdz pat divarpus miljoniem eiro strādājošo apmācībām.

Asociācijas un uzņēmēji, kuri izcīnījušies cauri birokrātijas veidlapām, un tikuši līdz kārotajām apmācībām, atzīst, ka ne vienmēr var saņemt to, ko vēlas, vai vajag visvairāk. Piemēram, logu un durvju ražotāji, kuri eksportē preci uz Norvēģiju, labprāt mācītos norvēģu valodu, ko par šo atbalsta naudu nevar apgūt. «Valsts ir kases turētājs un tā arī nosaka [toni],» saka Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijas izpilddirektors Ivars Brants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ārpakalpojumu centri Rīgā radījuši vairāk nekā 500 jaunas darba vietas

Žanete Hāka, 27.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Rīgā esošie un jaunie ārpakalpojumu centri ir radījuši vairāk nekā 500 jaunas darba vietas, liecina jaunākais Colliers International pētījums.

Ārpakalpojumu centri ir efektīvi izvietotas uzņēmumu atsevišķas struktūrvienības (IT, finanšu, iepirkumi, HR, zvanu centri), kas veic šos pakalpojumus sava uzņēmuma vajadzībām, tai skaitā sniedz pakalpojumus arī citiem uzņēmumiem globāli. Austrumeiropas valstīs šādu centru izveides tendence tiek novērota jau kopš 2010. gada.

Lai kāda kompānija izvēlētos tieši Latviju, kā valsti, kur izvietot savu ārpakalpojuma centru ir svarīgi vairāki kritēriji, tādi kā darbaspēka pieejamība un tā kvalitāte, izmaksas, nodokļu atvieglojumi, valsts atbalsts kopumā un arī biroju platību pieejamība.

Ārpakalpojuma centri visbiežāk meklē B klases birojus, ar tādu izvietojumu, kas galvenokārt būtu izdevīgs darbiniekiem, ar sakārtotu infrastruktūru apkārt, auto novietošanas iespējām, kā arī atvērto plānojumu biroju platībās un iespējām paplašināties nākotnē, komentē Colliers International Latvia partneris un brokeru departamenta direktors Ēriks Bergmans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VM vēl nav iesniegusi valdībā informāciju par ātrās palīdzības mašīnu iepirkumu

BNS, 05.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija (VM) vēl nav iesniegusi valdībā informāciju par ātrās palīdzības automašīnu iepirkumu, pirmdien pēc koalīcijas partiju sēdes žurnālistiem apstiprināja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība).

Reizē viņa norādīja, ka ir vienošanās ar VM, ka nevar vienlaikus tikt veikti divi iepirkumi.

Premjere pauda, ka koalīcijai nav iebildumu pret izsludināto konkursu par 40 ātro palīdzības mašīnu iepirkumu, tomēr ir jāsagaida ekonomiskais pamatojums.

Jau vēstīts, ka jaunā veselības ministra uzdevumā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) piektdien izsludinājis atklātu konkursu 40 ātrās palīdzības automašīnu iepirkumam.

Operatīvos medicīniskos transportlīdzekļus plānots iegādāties finanšu līzingā. Piedāvājumi ir iesniedzami līdz 2015.gada 2.februārim. Auto iegādei līzingā nākamgad būtu nepieciešami papildu aptuveni 360 tūkstoši eiro, liecina iepriekš VM sniegtā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" tarifs no šā gada 1.jūlija varētu pieaugt vidēji par 32%, savukārt elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) tarifs palielināsies par 36%, trešdien žurnālistiem pastāstīja kompāniju pārstāvji.

Kompāniju pārstāvji norādīja, ka izmaksu samazinājums "Sadales tīklam" bijis iespējams, pirmkārt, pateicoties Ministru kabineta lēmumam "Sadales tīkla" tarifā tikai daļēji iekļaut iepriekšējo periodu zaudējumus, otrkārt, saistībā ar elektroenerģijas tirgus cenu kritumu. Treškārt, būtiski samazinātas pārvades tarifa izmaksas, kas automātiski samazina sadales tarifus.

Šo faktoru ietekmē sadales tarifa vidējais pieaugums ir samazināts no sākotnēji plānotajiem 75% līdz 32% precizētajā tarifu projektā.

Tāpat kompāniju pārstāvji informēja, ka AST tarifā iekļaujamo izmaksu palielinājumu ir izdevies samazināt par 54 miljoniem eiro, tostarp 25 miljonu eiro samazinājums ir sasniegts, pateicoties elektroenerģijas cenu un to prognožu kritumam, 21 miljona eiro samazinājums ir sasniegts, pateicoties atļaujai izmantot pārslodzes maksas ieņēmumus zaudējumu segšanai, sešu miljonu eiro ietaupījums sasniegts, iepērkot jaudas rezerves, bet divu miljonu eiro samazinājums ir no citiem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru