Jaunākais izdevums

ASV trešdien aizliegs jaunas investīcijas Krievijā, ziņu aģentūrai AFP atklājis informēts avots.

ASV, koordinējoties ar G7 valstīm un Eiropas Savienību (ES), aizliegs visas jaunās investīcijas Krievijā, palielinās sankcijas Krievijas finanšu institūcijām un valstij piederošajiem uzņēmumiem, kā arī pastiprinās sankcijas Krievijas valdības amatpersonām un to ģimenes locekļiem, atklāja avots.

Sankcijas ir reakcija uz zvērībām, ko Krievijas karaspēks pastrādājis okupētajās Ukrainas teritorijās.

"Mēs jau bijām secinājuši, ka Krievija pastrādājusi kara noziegumus Ukrainā, un informācija no Bučas, šķiet, liecina par jauniem pierādījumiem, ka notikuši kara noziegumi," norādīja viens no avotiem.

Jaunās sankcijas "radīs Krievijai ievērojamas izmaksas un nosūtīs to tālāk pa ekonomiskās, finansiālās un tehnoloģiskās izolācijas ceļu", noradīja avots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā ekonomikas izaugsmē

LETA, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Tomēr pamatā militārs, nevis sankciju pretspēks

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 29.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skan katru dienu bravūras pilni dažādu valstu politiķu paziņojumi par aizvien jaunām un it kā bargām sankcijām pret Krieviju, kas novērsīšot tās agresiju Ukrainā, taču, jo tālāk rit laiks, jo lielāks pamats būt skeptiskiem par to, vai sankcijas tiešām ir tik efektīvas, kā tās publiski piesaka.

Vairāk nekā mēnesi norisinās karš Ukrainā (ja neskaita to, kas jau kopš 2014. gada), vismaz sankciju dēļ Krievija nav pārtraukusi karot. Pat Krievijas rubļa vērtība gan pirms mēneša būtiski nokritās, taču tad nostabilizējās un, kas ne mazāk dīvaini, pat uzlabojās pēc Putina vēstījuma, ka Krievija par gāzes piegādēm “nedraudzīgām valstīm”, tostarp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, maksājumus pieņems tikai rubļos.

Labi, Krievijai nu apgrūtināta bruņojuma ražošana, taču vecās rezerves vēl nav izlietotas, tās joprojām izmanto. Vienīgais, kas tiešām ir efektīvs, – ieroču, munīcijas un speciālā aprīkojuma dāvinājumi Ukrainas armijai, kura pati nu spējīga pakāpeniski atkarot okupētās teritorijas. Ja šī kara sākumā bija cerības, ka esam vēsturisku pārmaiņu liecinieki, proti, ka ekonomiskās blokādes priekšā konvencionāla karadarbība būs izrādījusies bezjēdzīga, tad tā tomēr nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rinkēvičs: Pirmajā sankciju paketē pret Krieviju ietvertas bankas, politiķi un finanšu sektora elementi

LETA--AFP, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) ārkārtas Ārlietu padome vienojās par sankciju noteikšanu pret Krieviju, pirmajā sankciju paketē ietverot bankas, politiķus un finanšu sektora elementus, mikroblogošanas vietnē "Twitter" norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Savukārt ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels paziņoja, ka ES dalībvalstis ir vienojušās par sankcijām, kas nodarīs lielu kaitējumu Krievijai.

Dalībvalstis lēmumu par sankciju piemērošanu Krievijai pieņēma vienbalsīgi neformālā sanāksmē Parīzē, paziņoja Borels.

Tikmēr Rinkēvičs uzsvēra, ka situācijas eskalācijas gadījumā sekos nākamie soļi. Pēc ārlietu ministra paustā, lēmumi ir koordinēti ar transatliantiskajiem partneriem.

Ārlietu ministrs uzsvēra, ka konkrēti sankcijām pakļauto saraksti tiks publicēti drīzumā.

Borels jau atklājis, ka cita starpā sankcijas būs vērstas pret Krievijas parlamenta locekļiem, kas atbalstīja Donbasa "tautas republiku" atzīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības (ES) līderi piektdienas rītā noslēdza ārkārtas samitu ar vienošanos noteikt "maksimālas ietekmes" sankcijas pret Krieviju, vēršoties pret tās finanšu, enerģētikas un transporta nozarēm.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē paziņoja, ka šīs sankcijas būs ar "maksimālu ietekmi uz Krievijas ekonomiku un politisko eliti".ES samits sākās ceturtdien - dienā, kuras rītā Krievija sāka atklātu iebrukumu Ukrainā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ar videokonferences starpniecību uzrunāja samita dalībniekus, sakot, ka "viņs nezina, vai spēs ar mums runāt citreiz", pastāstīja Luksemburgas premjers Ksavjē Betels.

EK prezidente sacīja, ka šī sankciju pakete - otrā, kuru šonedēļ ES noteikusi pret Krieviju - "vērsta pret 70% no Krievijas banku tirgus, kā arī pret galvenajiem valstij piederošajiem uzņēmumiem, tostarp aizsardzības jomā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembrī preču eksporta vērtība pieauga par 35,2%, bet 2021. gada laikā preču eksporta vērtība ir cēlusies par 3,2 miljardiem un sasniegusi – 16,5 miljardus eiro.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka pērn eksporta spēcīgais izrāviens balstīja ekonomikas atveseļošanos un sagaidāms, ka pozitīvais ieguldījums izaugsmē šogad saglabāsies. "Ņemot vērā bāzes efekta ietekmi, vēl tuvākajos mēnešos turpinās uzrādīties ievērojamais procentuālais kāpums, kas pamatā ataino produkcijas cenu pieaugumu. Tas pamazām izzudīs, liekot arī sarukt izaugsmes spējumam. Piegādes ķēdes soli pa solim mazinās šķēršļus, mazinot arī cenu spiedienu. Arī makroekonomiskās prognozes galvenajos eksporta tirgos joprojām ir stabilas, kas pamatscenārijā joprojām sola eksporta izaugsmi, bet krietni rimtākā gaisotnē. Tas būtu optimāli pozitīvs scenārijs, kad saglabājas labvēlīgi apstākļi apjomu pieaugumam, kas nosedz iespējamās cenu korekcijas. Ņemot vērā iespaidīgo izrāvienu pērn, kopējo eksporta dinamiku turpinās noteikt kokrūpniecības nozare," norāda ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojušās par jaunām sankcijām Baltkrievijai par tās piedalīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu, trešdien paziņoja bloka prezidētājvalsts Francija.

Sankcijas stāsies spēkā līdz ar to publicēšanu ES oficiālajā vēstnesī, paziņoja Francija.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena svētdien paziņoja par virkni sankciju Krievijai, kā ar jaunām sankcijas pret Baltkrievijas līdera Aleksandra Lukašenko režīmu par Krievijas iebrukuma Ukrainā atbalstīšanu.

Leiena pavēstīja, ka sankcijas Baltkrievijai skars vissvarīgākos eksporta produktus.

Sankcijas pret Baltkrieviju tomēr nesasniedz cerēto mērķi 

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus....

"Tas apturēs visu preču eksportu no minerālā kurināmā līdz tabakai, koksnei un kokmateriāliem, cementa, dzelzs un tērauda," sacīja Leiena. Sankcijas tiks noteiktas arī personām, kas palīdz Krievijas agresijai.

Pret Baltkrieviju arī tiks noteikti eksporta ierobežojumi, kas pret divējādas izmantošanas precēm noteikti Krievijai. Tas ļaus izvairīties no Krievijai noteikto pasākumu apiešanas riska, paziņoja Leiena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībā (ES) tiek veidotas papildus sankciju paketes pret Krieviju un Baltkrieviju, "Latvijas Radio 1" raidījumā "Krustpunktā" stāstīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Viņš skaidroja, ka visas Krievijas bankas vēl nav atslēgtas no SWIFT sistēmas, kā arī papildus var uzlikt sankcijas kriptovalūtu tirgošanai un pirkšanai un Krievijas kuģu nonākšanai ES ostās.

Turklāt, kā uzsvēra ministrs, ir nepieciešams visas sankcijas, kas tiek uzliktas Krievijai, pielāgot arī Baltkrievijai. Šādā veidā tiek mazināta iespēja Krievijas valdībai apiet noteiktās sankcijas.

Rinkēvičs atgādināja, ka ļoti būtiska ir sankciju ievērošanas pārbaude, tāpēc esot nepieciešams veidot speciālas dienesta grupas, kas izsekos līdzi, vai sankcionētie cilvēki joprojām neiegūst peļņu no īpašumiem vai uzņēmumiem Eiropā vai citās valstīs, kur pret viņiem ir vērstas sankcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajām Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā Krievijas minerālmēslu ražotāja "Uralchem" īpašnieka Dmitrija Mazepina kontrolētajam Rīgas ostas uzņēmumam SIA "Riga Fertilizer Terminal" vienā no Latvijas bankām ir konts, un tajā esošie līdzekļi ir iesaldēti, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.

Vienlaikus FKTK uzsver, ka arī citos uzņēmumos, kuros ir konstatēta iespējamā Mazepina kontrole, darījumiem ir jābūt apturētiem un jāveic padziļināta izpēte.

Sankcijas pret Mazepinu tika noteiktas pirms pāris dienām, tādēļ FKTK vēl pašlaik nevar sniegt pilnu apkoptu informāciju par Mazepina un ar viņu saistīto uzņēmumu iesaldētajiem līdzekļiem.

Atbilstoši sankciju regulējumam, Latvijas bankas vērtē ne tikai paša uzņēmuma un uzņēmumam īpašnieka atrašanos sankciju sarakstā, bet arī to, vai uzņēmums tiek tieši vai netieši kontrolēts caur sankcionēto personu, skaidro FKTK pārstāvji.

Ja īpašumtiesību aspektu var konstatēt caur uzņēmuma īpašniekiem, tad kontroles aspekta konstatēšana ir daudz sarežģītāka un nepieciešams vērtēt katras konkrētās lietas faktiskos apstākļus, piemēram, kontroles īstenošana var izpausties ar savstarpējiem līgumiem, pieņemtie lēmumi liecina par to, ka tie tiek pieņemti vienas personu interesēs un tamlīdzīgi, skaidro FKTK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijai plānots tirdzniecībā noteikt līdzīgu importa aizliegumu kā Baltkrievijai

LETA, 07.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijai plānots tirdzniecībā noteikt līdzīgu importa aizliegumu, kāds jau ir piemērots Baltkrievijai, intervijā sacīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Tāpat viņš norādīja, ka tā saucamās G-7 valstis Krievijai un Baltkrievijai varētu atņemt vislielākās labvēlības režīmu tirdzniecībā.

"Tirdzniecībā pašlaik ir ieviesta eksporta kontrole gan attiecībā uz Krieviju, gan Baltkrieviju. Attiecībā uz Baltkrieviju ir noteikta arī virkne importa aizliegumu vairāku kategoriju produktiem. Tiek plānots šāda paša veida aizliegumus attiecināt arī uz Krieviju," sacīja Dombrovskis, vēl neprecizējot, uz kādām precēm importa aizliegums varētu attiekties Krievijas gadījumā.

Sankcijas pret Baltkrieviju tomēr nesasniedz cerēto mērķi 

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus....

Savukārt kopā ar G-7, kurā bez vairākām lielākajām Eiropas Savienības (ES) ekonomikām ietilpst arī ASV, Lielbritānija, Kanāda un Japāna, tiek strādāts pie paziņojuma par vislielākās labvēlības režīma atņemšanu Krievijai un Baltkrievijai tirdzniecībā. Turklāt tam varētu pievienoties arī citas valstis.

"Tas ļauj importam no Krievijas un Baltkrievijas uzlikt papildu muitas tarifus. Kanāda par to jau ir paziņojusi un pašlaik notiek darbs G-7 un plašākā līmenī, lai ar šādu soli virzītos uz priekšu. Tas var būt jau tuvāko dienu jautājums," sacīja Dombrovskis.

Viņš uzsvēra, ka tāpat tiek vērtētas tālākas sankcijas finanšu un enerģijas jomās.

Jautāts par gatavību pievērsties sankcijām enerģētikā, ņemot vērā ievērojamo Eiropas atkarību no Krievijas energoresursiem, Dombrovskis uzsvēra, ka "diskusijas par šo jautājumu notiek, un pašlaik neviena opcija nav noņemta no dienas kārtības".

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks atklāja, ka EK arī ir veikusi izvērtējumu par jautājumu, kas notiek situācijā, ja apstājas Krievijas gāzes piegādes.

"Izvērtējumā gan mēs izgājām no pretējā -, kas notiek, ja Krievija gāzes piegādes aptur, kā savu atbildes sankciju pret sankcijām, ko esam noteikuši mēs. Secinājums ir, ka ne bez problēmām, bet šo situāciju varētu risināt. Tagad jau mēs virzāmies uz pavasara pusi un tas nozīmē, ka nopietni ir jāgatavojas nākamajai ziemai, veicot tādus pasākumus kā, piemēram, kopīgu dabasgāzes iepirkumu, domājot par stratēģisko dabasgāzes rezervju izveidi, par risinājumiem, kas mazinātu ES atkarību no Krievijas piegādēm, jo šajā ziņā ir savstarpējā atkarība un daudzas valstis, piemēram, arī Latvija, ir simtprocentīgi atkarīgas no Krievijas gāzes piegādēm," sacīja Dombrovskis.

Jautāts, vai pašlaik ir indikācijas, ka Krievijas pretreakcija būs tieši energoresursu piegāžu apturēšana vai ierobežošana ES, Dombrovskis to noliedza, bet uzsvēra, ka "protams, tad, kad mēs noteicām pirmās sankcijas, tika vērtēti arī iespējamie Krievijas pretsoļi, tostarp šāds scenārijs".

Otrdien, 8.martā, EK arī publiskos priekšlikumus par situāciju enerģētikas jomā un kādi ir iespējamie rīcības varianti.

Jau vēstīts, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24.februārī ES ir noteikusi virkni sankciju.

Tostarp ir aizliegtas jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku vai jebkuru institūciju, kas darbojas tās uzdevumā.

No 12.marta no SWIFT sistēmas tiks atslēgtas Krievijas bankas "Bank Otkritie", "Novikombank", "Promsvyazbank", "Bank Rossiya", "Sovcombank", "Vnesheconombank" (VEB.RF), "VTB Bank", kā arī visi šo banku meitasuzņēmumi.

Krievijas uzņēmumiem un personām aizliegts pārdot vai piegādāt preces un tehnoloģijas, kuras ir saistītas gāzes un naftas industriju, aviācijas un kosmosa industriju, transportu un telekomunikācijām, militāro un aizsardzības sektoru, preces ar divējādu pielietojumu, ko var izmantot militārām vajadzībām. Aizliegts sniegt pakalpojumus, kuri ir saistīti ar tehnoloģisku atbalstu, brokeru un finanšu darbību un citus.

Savukārt no Baltkrievijas aizliegts ievest kālija sāli (potašu), koka izstrādājumus, cementu, dzelzi, tēraudu, gumiju. Aizliegta tirdzniecība ar divējāda pielietojuma precēm, ko var izmantot militārām vajadzībām.

Sankcijas noteiktas arī individuāli virknei Krievijas un Baltkrievijas amatpersonu un varai pietuvinātu uzņēmēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kanāda piemēro sankcijas Krievijai un nosūta uz Austrumeiropu papildspēkus

LETA--REUTERS/CP24, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kanāda piemērojusi Krievijai ekonomiskās sankcijas par agresiju pret Ukrainu un nosūtīs papildu karavīrus uz NATO austrumiem, tostarp Latviju, paziņojis Kanādas premjerministrs Džastins Trudo.

Sankcijas Krievijai piemērojušas arī ASV, Eiropas Savienība (ES), Vācija, Lielbritānija, Austrālija un Japāna.

Trudo otrdien paziņoja, ka Kanādas valdība aizliegs kanādiešiem slēgt darījumus ar tā dēvētajām Doņeckas un Luganskas "tautas republikām", kuru "neatkarību" Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Sankcijas tiks vērstas pret Krievijas valsts parādu un Krievijas parlamenta locekļiem, kas balsoja par Doņeckas un Luganskas neatkarības atzīšanu.

Kanāda arī piemēros sankcijas divām Krievijas bankām un aizliegs jebkādus darījumus ar tām, paziņoja Trudo.

Viņš paziņoja, ka apstiprinājis arī papildu 460 karavīru nosūtīšanu NATO austrumu flanga stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) nolēmusi piemērot sankcijas vēl 160 Krievijas oligarhiem un parlamenta augšpalātas Federācijas padomes locekļiem, pastiprināt noteikumus kriptovalūtu pārvedumiem un kuģošanas navigācijas tehnoloģiju eksportam uz Krieviju, tviterī paziņojusi Eiropas Komisija (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

Viņa pavēstīja, ka sankcijas tiks noteiktas arī Baltkrievijas banku sektoram.

Bloka prezidētājvalsts Francija iepriekš paziņoja, ka ES nolēmusi dot zaļo gaismu trīs Baltkrievijas banku atslēgšanai no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT.

ES cenšas aizlāpīt caurumus bezprecedenta sankciju režīmā, ko ES kopā ar citiem Rietumu partneriem piemērojusi Krievijai pēc tās iebrukuma Ukrainā.

Kriptovalūtu pārvedumu noteikumu pastiprināšanas mērķis ir nepieļaut, kas personas un uzņēmumi, kam piemērotas sankcijas, izmanto šifrētās digitālās sistēmas, lai apietu ES sankcijas.

Plašāka informācija par jaunajām sankcijām gaidāma drīzumā, kad tā oficiāli tiks publicētas ES žurnālā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - ES nosaka sankcijas Putina meitām, Lielbritānija arī Lavrova meitām

LETA--AP, 08.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās sankciju paketes ietvaros, kas Krievijai piemērota par tās iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienība (ES) noteikusi sankcijas Krievijas prezidenta Vladimira Putina meitām Marijai Voroncovai un Jekaterinai Tihonovai, piektdien pavēstījušas divas ES amatpersonas.

Putina meitas iekļautas atjaunotajā fizisko personu sarakstā, kam iesaldēti aktīvi un aizliegta ceļošana.

Līdzīgus pasākumus pirms divām dienām noteica ASV.

ES nolēmusi noteikt piekto sankciju paketi saistībā ar Krievijas karu pret Ukrainu, parādoties liecībām par Krievijas karaspēka zvērībām okupētajā Kijivas apgabalā, arī mierīgo iedzīvotāju spīdzināšanu un masveida slepkavībām.

Līdzās sankcijām fiziskajām personām ES arī apstiprinājusi ogļu importa embargo.

Tās ir pirmās sankcijas, kas Putina sāktā kara dēļ vērstas pret Krievijas ienesīgo enerģētikas industriju un atbilstoši aplēsēm ir vērta četrus miljardus eiro gadā, norādījusi ES prezidentūra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri svētdien vienojušies piešķirt 450 miljonus eiro ES līdzekļu dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, paziņojis ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels.

"Mēs esam nolēmuši izmantot savas iespējas, lai piegādātu letālus ieročus (..) Ukrainas armijai 450 miljonu [eiro] vērtībā un vēl 50 miljonus [eiro] neletālām piegādēm - degvielai, aizsargaprīkojumam," žurnālistiem sacīja Borels.

Pēc viņa teiktā, ES valstu aizsardzības ministri pirmdien apspriedīs, kā veikt militāro preču iepirkšanu un tās piegādāt Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Polija ir piekritusi būt par tranzītmezglu šīm piegādēm, sacīja Borels.

Viņš pavēstīja, ka finansējuma ietvaros ES piegādās Ukrainai arī reaktīvos iznīcinātājus.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena svētdien paziņoja, Eiropas Savienība pirmo reizi finansēs ieroču un cita ekipējuma iegādi un piegādāšanu valstij, kurai tiek uzbrukts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdien paziņoja, ka viņš aptur gāzesvada "Nord Stream 2" sertifikācijas procesu, reaģējot uz Donbasa "republiku" atzīšanu.

Šolcs pavēstīja, ka lūdzis Vācijas regulatoru apturēt gāzesvada izskatīšanas procesu.

"Tas izklausās tehniski, taču tas ir nepieciešamais administratīvais solis, lai gāzesvadu nevarētu sertificēt un bez šīs sertifikācijas "Nord Stream 2" nevar sākt darbu," sacīja Šolcs.

"Ir vēl citas sankcijas, ko mēs varam ieviest, ja notiks citas darbības, bet šobrīd runa ir par to, lai darītu kaut ko konkrētu," kanclers sacīja žurnālistiem.

Viņš arī mudināja turpināt sarunas Rietumu un Krievijas starpā.

Diplomātijas turpināšana ir "svarīga, lai novērstu tālāku eskalāciju un tādējādi arī katastrofu", sacīja Šolcs.

"Tas ir mūsu diplomātisko pūliņu mērķis," viņš uzsvēra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Putina režīms ir starptautiski jāizolē no pārejās pasaules, lai apstādinātu tā uzsākto noziedzīgo militāro agresiju pret ukraiņu tautu,” tā ceturtdien Twitter vēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

“Galvenais ir panākt šī noziedzīgā režīma izolāciju no pasaules, līdzīgi kā tas ir ar Ziemeļkoreju,” tā savukārt vēstīja Valsts prezidents Egils Levits.

Tikmēr Krievijas karaspēks tuvojas Kijevai... ““Stingri nosoda”, iespējams, būs vārdi, kas piegriezīsies jau pēcpusdienā... Rīcību, lūdzu, reālu rīcību, ja tiešām nosodāt! Ja tādas nav, tad tiem pāris vārdiem no dažādu valstu līderiem vai paša Dieva ir apaļa 0 vērtība,” tā tajā pašā ceturtdienā turpat Twitter tīklā bija ierakstījis kāds politisko notikumu vērotājs.

Ļoti tieši un precīzi. Stingras Rietumu sankcijas Krievijai un nemitīgus nosodījumus redzam jau gadus astoņus – vai tas ko līdzējis? Kā redzam – nē. Vēl trakāk – ierāvusies čaulā, Krievija kļuvusi aizvien agresīvāka. Nu šī kodollielvalsts gatava iet, tā teikt, uz visu banku. Pārkāpusi robežu, aiz kuras atpakaļceļa vairs nav. Pēc principa: visu vai neko. Un ko šādā situācijā nozīmētu ieslēgšana aiz vēl lielāka dzelzs mūra?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) apstiprinājusi ceturto sankciju kārtu pret Krieviju, pastiprinot spiedienu pret fiziskajām un juridiskajām personām, kas atbildīgas par karu pret Ukrainu, liecina Eiropadomes mājaslapā publicētā informācija.

Otrdien ES oficiālajā vēstnesī publicētas jaunās ES sankcijas Krievijai par agresiju pret Ukrainu. Jaunajām sankcijām pakļautas 15 fiziskās personas.

Sankcijām - vīzu aizliegumam un aktīvu iesaldēšanai - pakļauti Lielbritānijas futbola kluba "Chelsea" īpašnieks miljardieris Romans Abramovičs, "Alfa Group" konglomerāta lielākais akcionārs Germans Hans, uzņēmuma "Magnitogorsk Iron & Steel Works" (MMK) īpašnieks un direktoru padomes priekšsēdētājs Viktors Rašņikovs, viens no galvenajiem "Alfa Group" akcionāriem Aleksejs Kuzmičevs, militāro preču eksportētāja "Rosoboronexport" izpilddirektors Aleksandrs Mihejevs, Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības prezidents, metālapstrādes uzņēmuma "Mechel" direktoru padomes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Šohins, energotīklu operatora "Rosseti" izpilddirektors Andrejs Rjumins, propagandists Armens Gasparjans, propagandists Artjoms Šeiņins, propagandists Dmitrijs Kuļikovs, Krievijas "Pirmā kanāla" izpilddirektors Konstantīns Ernsts, "Stankoflot" īpašniece Marina Sečina, finanšu un rūpniecības grupas "Nafta Moscow" īpašnieks Suleimans Kerimovs, IT kompānijas "Yandex" izpilddirektors Tigrans Hudaverdjans un minerālmēslojumu ražotāja "EuroChem" izpilddirektors un direktors Vladimirs Raševskijs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveice paplašinājusi sankcijas Krievijai par iebrukumu Ukrainā, iekļaujot "melnajā sarakstā" vēl 197 cilvēkus un deviņus uzņēmumus.

"Vēl 197 cilvēkiem piemērotas finansiālas sankcijas un ieceļošanas ierobežojumi. Viņu vidū ir oligarhi un pazīstami uzņēmēji. Vēl deviņiem uzņēmumiem arī piemērotas finansiālas sankcijas," paziņoja valdība.

Šodien Šveicē tika iesaldēti to personu un uzņēmumu līdzekļi, kuriem piemēro sankcijas. Šveices sankciju saraksts tagad ir pilnībā sinhronizēts ar ES sarakstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķu prognozes par kara un sankciju ietekmi uz Latvijas ekonomiku

Db.lv, 28.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 4,8%, salīdzinot ar 2020.gadu, liecina Centrāl;as statistikas pārvaldes dati. Ekonomisti norāda - līdz šim bija pamats domāt, ka 2022. gada Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas ir labas, taču Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis politisko, kā arī ekonomisko situāciju pasaulē, un tas ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.

Komentē bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš:

Aizvadītās nedēļas laikā pasaule ir strauji mainījusies, mainīsies arī ekonomika un politikas prioritātes. Ir cerība, ka Ukrainas sekmīgā pretestība iebrukumam un ekonomiskais pretspiediens liks tai apturēt agresiju, bet ir jārēķinās ar risku, ka karš var turpināsies arī ilgi. Tādā gadījumā Latvijas un visas Eiropas politikā drošības nostiprināšanas mērķis vēl ilgu laiku gūs virsroku pār labklājības celšanu tuvākajā nākotnē. Tā kā dzīvojam bīstamākā pasaulē, ir jābūvē ekonomika, kas būs noturīga pret satricinājumiem, kā arī jāizmanto ekonomika kā ierocis miera labā.

Šogad Latvijas ekonomikas sniegumu lielā mērā noteiks pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktais sankciju režīms. Jau šobrīd apstiprinātie pasākumi ir skarbi, Krievija būs tikai viena no trīs pasaules valstīm (kopā ar Irānu un Ziemeļkoreju), kurai ir liegta pieeja SWIFT. Turklāt tas iespējams vēl nav stingrākais līmenis, ASV ir arī iespēja aizliegt bankām, kas strādā ASV, veikt jebkādus darījumus ar Krieviju, tas padarītu norēķinus ar šo valsti praktiski neiespējamus, atslēgšana no SWIFT ir tikai liels apgrūtinājums. Arī šāda soļa iespēja tiek vērtēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Baidens lūdz Kongresu apstiprināt vēl 33 miljardus dolāru lielu palīdzību Ukrainai

LETA--BBC/AFP, 29.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien lūdza Kongresu apstiprināt vēl 33 miljardus dolāru militārai, ekonomiskai un humānai palīdzībai Ukrainai nākamajiem pieciem mēnešiem.

Pakete ietver vairāk nekā 20 miljardus dolāru militārajai palīdzībai, 8,5 miljardus dolāru ekonomiskajai palīdzībai un trīs miljardus dolāru humānajai palīdzībai.

Baidens sacīja, ka ir ļoti svarīgi, lai Kongress pēc iespējas ātrāk apstiprinātu viņa ierosināto papildu finansējumu.

Baidens norādīja, ka Ukrainas atbalstīšana "nav lēta", bet ASV nevar "stāvēt malā".

Viņš arī paziņoja, ka ASV neuzbrūk Krievijai, bet gan palīdz Ukrainai aizstāvēties pret Krievijas agresiju. Pēc Baidena teiktā, ASV ir jau piegādājušas desmit ieroču sistēmas bruņutehnikas iznīcināšanai uz katru Krievijas iesūtīto tanku.

"Putins tieši tāpat kā izdarīja izvēli sākt šo brutālo iebrukumu, viņš var izdarīt izvēli to izbeigt," sacīja Baidens. "Krievija ir agresors, un pasaulei ir jāsauc Krievija pie atbildības."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Banku iestāde (EBA) piektdien paziņoja, ka Ukrainas karš sākotnēji uz Eiropas bankām radīs ierobežotu ietekmi, taču skaidri redzami riski vidējā termiņā.

"Tiešie riski, ko rada Krievijas iebrukums Ukrainā, nerada būtiskus draudus Eiropas Savienības (ES) banku sistēmai, taču netiešā ietekme varētu būt krietni izteiktāka," teikts EBA ziņojumā.

EBA norāda, ka Eiropas banku tiešā aktīvu riska pakļautība Krievijai, Ukrainai un Baltkrievijai koncentrēta vien dažās valstīs un ierobežota skaita bankās.

Taču iestāde brīdina, ka šis karš varētu radīt būtiskākas sekas ilgtermiņā uz bankām Eiropas Ekonomikas zonā - ES, Islandē, Lihtenšteinā un Norvēģijā. Bankas negatīvi ietekmēs zemāka ekonomikas izaugsme, kas samazinās pieprasījumu pēc aizdevumiem.

Savukārt rietumvalstu Krievijai un Baltkrievijai noteiktās sankcijas traucēs klientu spējām apkalpot savus banku aizdevumus, tāpat kā to darīs arī Maskavas un Minskas īstenotās atbildes sankcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

G7 valstis svētdien solījušas pakāpeniski atteikties no Krievijas naftas, bet neprecizēja, ko tieši katra valsts darīs.

G7 valstu - ASV, Kanādas, Vācijas, Francijas, Japānas, Lielbritānijas un Itālijas - līderi šodien videokonferencē tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un pieminēja Otrā pasaules kara beigas Eiropā.

Pēc videokonferences G7 valstis paziņoja, ka apņemas pakāpeniski izbeigt savu atkarību no Krievijas energoresursiem, tai skaitā pakāpeniski atteikties no Krievijas naftas importa vai to aizliegt.

Kopīgajā paziņojumā G7 valstis solīja to darīt organizēti un pakāpeniski, dodot laiku pasaulei nodrošināt alternatīvas piegādes.

"Tas būs smags sitiens [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina ekonomikas galvenajai artērijai un liegs viņam ienākumus, kas viņam nepieciešami kara finansēšanai," paziņoja Baltais nams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jelena: ASV izvērtē, vai turpināt ļaut Krievijai veikt ārvalstu parādsaistību atmaksu

LETA--AFP, 11.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vašingtona šobrīd izvērtē, vai turpināt ļaut Maskavai savas ārvalstu parādsaistības atmaksāt ar Krievijā turētajiem dolāriem, otrdien paziņoja ASV finanšu ministre Dženeta Jelena.

Rietumvalstu noteiktās sankcijas Krievijai pēc tās īstenotā uzbrukuma Ukrainai lielā mērā izolējusi valsti no starptautiskās finanšu sistēmas, taču izņēmums pieļauts attiecībā uz parādsaistību maksājumu veikšanu.

Taču šis izņēmums noteikts vien līdz 25.maijam jeb divas dienas pirms Krievijas nākamā parādsaistību maksājuma.

"Mēs to šobrīd aktīvi izvērtējam," norādīja Jelena. "Mēs vēlamies pārliecināties, ka mēs saprotam, kādas būtu potenciālās sekas un ietekme, atceļot šo izņēmumu."

Rietumvalstu noteiktās sankcijas liegušas Maskavai iespēju apmaksāt valsts parādsaistības ar ASV bankās turētiem dolāriem, liekot Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam izmantot valsts rezerves, lai izvairītos no maksātnespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paaugstināts Rietumvalstu un Krievijas attiecību saspīlējums vērojams jau gadiem. Pēdējā laikā pieaugusī iespējamība, ka var sākties karadarbība Ukrainā, liecina par to, ka situācija šajā ziņā, visticamāk, pasliktināsies vēl tālāk.

Tā ietekmē dzirdamas daudzas runas par to, ka šāds kara scenārijs nozīmētu papildu ekonomiskās sankcijas pret Krieviju gan no Eiropas Savienības (ES), gan ASV puses. Ģeopolitiskajai situācijai esot ļoti neskaidrai un katla saturam draudot iet pāri tā malai, papildu trieciens tādējādi var tikt izdarīts arī tautsaimniecībām.

ASV un Eiropai spriežot par sankciju piemērošanu Krievijai un reizē risinot sarunas ar šo valsti, vērojamas zināmas bažas, ka Krievija šoreiz var asi iekost pretī gan tiešā veidā, gan pastarpināti. Pamatā tas tiek saistīts ar to, ka Krievija, ņemot vērā Eiropas enerģijas krīzi, kādā veidā ierobežos šādu resursu piegādi uz šo reģionu. Ja tas tā būs, tad vismaz īstermiņā enerģijas cenas pieaugums Vecajā kontinentā un, iespējams, arī pārējā pasaulē var turpināties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

G7 gatavo Krievijai milzīgas ekonomiskās sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai

LETA--DPA, 14.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

G7 valstu finanšu ministri pirmdien paziņojuši, ka ir gatavi noteikt milzīgas ekonomiskās sankcijas Krievijai gadījumā, ja tā uzbruks Ukrainai.

Ministri norādīja, ka Krievijas armijas koncentrēšanās pie Ukrainas robežām ir pamats nopietnām bažām, un uzbrukuma gadījumā Krievijai jārēķinās ar sekām.

Viņi uzsvēra, ka atbilde būs "ātra, saskaņota un spēcīga".

"Mēs esam gatavi kolektīvi piemērot ekonomiskās un finanšu sankcijas, kurām būs milzīgas un tūlītējas sekas Krievijas ekonomikai," paziņoja G7 valstu finanšu ministri.

Augsta ranga ASV amatpersonas, atsaucoties uz izlūkošanas informāciju, pēdējās dienās brīdinājušas, ka Krievija var iebrukt Ukrainā jebkurā brīdī.

Vašingtona lēš, ka Krievija pie Ukrainas robežām savilkusi jau aptuveni 130 000 karavīru.

Neskatoties uz šo spēku koncentrāciju, Krievija apgalvo, ka negrasās uzbrukt Ukrainai, un apsūdz Rietumus panikas celšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Polija prasa sodīt ES dalībvalstis par Krievijas gāzes pirkšanu rubļos

LETA--REUTERS, 28.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībai (ES) būtu jāsoda valstis, kas izmanto rubļus, lai norēķinātos par Krievijas gāzi, paziņojusi Polijas klimata un vides ministre Anna Moskva.

Kā jau vēstīts, Krievijas gāzes kompānija "Gazprom" trešdien paziņoja, ka pārtraukusi piegādāt gāzi Polijai pa Jamalas-Eiropas gāzesvadu un Bulgārijai, jo tās atteikušās maksāt par gāzi rubļos.

Daudzas Eiropas valstis ir stipri atkarīgas no Krievijas energoresursu importa, un ES dalībvalstis ir sašķeltas jautājumā par to, kā norēķināties ar Krieviju, lai nepārkāptu sankcijas, ko ES piemērojusi Krievijai par iebrukumu Ukrainā.

Ungārija par Krievijas gāzi maksās rubļos 

Ungārija izmantos Maskavas ieviesto maksājumu shēmu, lai norēķinātos par saņemto Krievijas naftu...

Polija, kas aktīvi atbalsta sankciju piemērošanu Maskavai, uzskata, ka ES būtu pilnībā jāaizliedz Krievijas gāzes imports.

"Šodien tas, kas trūkst, ir pilnas sankcijas gāzei, kas atrisinātu problēmu ar "Gazprom", problēmu ar 100% sankciju ievērošanu," trešdien intervijā raidorganizācijai "Polsat News" paziņoja Moskva, piebilstot, ka pret šādu sankciju ieviešanu iestājušās Austrija, Vācija un Ungārija.

"Mēs paļaujamies, ka šīm valstīm (kas maksās rubļos) būs sekas un rezultātā tās pārtrauks maksāt rubļos," norādīja ministre.

Viņa nepaskaidroja, kādas sekas Polija vēlas redzēt.

Maskavas ieviestā jaunā maksājumu shēma paredz, ka Rietumvalstīm būs jāatver rubļu konti Krievijas bankā "Gazprombank". Savukārt banka no gāzes pircējiem saņemto ārvalstu valūtu pārdos Maskavas biržā par rubļiem, kurus ieskaitīs šajos kontos, un no šiem kontiem tiks ņemta samaksa par gāzi.

Sankciju eksperti norāda, ka Krievijas maksājumu sistēma ļauj Maskavai piekļūt enerģētikas ieņēmumiem neatkarīgi no Krievijai piemērotajām sankcijām attiecībā uz ārvalstu valūtām.

Vācijas enerģētikas koncerns "Uniper" šodien laikrakstam "Rheinische Post" atklāja, ka vairs nepārskaitīs maksājumus par Krievijas gāzi uz Eiropā bāzētu banku, bet uz Krievijas banku.

Komentāri

Pievienot komentāru