Globālie akciju tirgi augustā saglabāja savu dinamiku zemas volatilitātes apstākļos, atzīmējot ceturto pozitīvo mēnesi pēc kārtas.

ASV akcijas turpināja noteikt tirgus tempu, S&P 500 un Nasdaq Composite indeksiem pieaugot attiecīgi par 3,6% un 3,9%, un sasniedzot jaunas visu laiku augstākās atzīmes, lielākoties pateicoties veiksmīgam peļņas sezonas noslēgumam un pieaugošām cerībām uz federālo fondu likmes samazināšanu pēc Pauela paziņojuma Džeksonholas simpozijā. Arī Eiropas tirgi uzrādīja labu sniegumu, STOXX 600 un DAX indeksiem pieaugot par 2,7% un 2,0%, ko veicināja pozitīvie ekonomikas signāli un mazākas tarifu bažas, savukārt aizsardzības nozares akcijas krita miera gaidībās Ukrainā. Pateicoties lielo institucionālo spēlētāju pirkumiem un regulatora atbalstam, Ķīnā CSI 300 un Shanghai Composite indeksi uzrādīja izrāvienu un pieauga par attiecīgi 10,9% un 8,4%, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2021. gada.Bitkoina cena samazinājās par 6% līdz aptuveni BTC/USD 108 000, atkāpjoties no jūlija rekordiem.

2025. gada pirmā puse finanšu tirgos aizritēja augstas nenoteiktības un strauju politisko, ekonomisko un monetāro pārmaiņu zīmē. Lai gan gads sākās ar mērenu optimismu, vēlākajos mēnešos investoru noskaņojumu būtiski ietekmēja ASV protekcionistiskā politika, likmju dinamika un atšķirīgas makroekonomiskās norises dažādos reģionos.

Pirmais ceturksnis: optimisma un piesardzības līdzsvars

Gada sākumā globālie akciju tirgi uzrādīja pozitīvu sniegumu – īpaši Eiropa ar +6,4 % janvārī, ko veicināja uzlabots uzņēmēju noskaņojums un inflācijas mazināšanās. ASV tirgus pieauga par +2,8 %, bet attīstības valstis reģistrēja +1,8 %. Obligāciju tirgū dominēja augsta ienesīguma segmenti – ASV paaugstināta ienesīguma obligācijas pieauga par +1,3 %, attīstības valstis par +1 %.

ASV ekonomiskie dati janvārī bija neviennozīmīgi – spēcīgi rādītāji kontrastēja ar mērenu algu kāpumu un palēninātu IKP izaugsmi (2,3 % gadā). Inflācijas atdzīvošanās un stabils darba tirgus lika FRS saglabāt likmes 4,25–4,50 % robežās, uz laiku apturot samazināšanas ciklu. Tajā pašā laikā eirozonā ECB samazināja depozīta likmi līdz 2,75 %, prognozējot turpmāku monetāro stimulu.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien mainījās bez vienotas tendences, tirgiem gaidot ASV patēriņa cenu datu publiskošanu, kas var ietekmēt Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumus par procentlikmēm.

Ir gaidāms, ka FRS pazeminās procentlikmes savā sanāksmē nākamnedēļ, bet vēl tiek debatēts par to, vai ASV centrālā banka dos signālus par citām procentlikmju pazemināšanām 2025.gadā.

ASV ražotāju cenu indekss (PPI) augustā samazinājās par 0,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, lai gan analītiķi bija prognozējuši pieaugumu par 0,3%. Jūlijā tas bija pieaudzis par 0,7% salīdzinājumā ar jūniju.

Ražotāju cenu dati vedina domāt par muitas tarifu "klusu" ietekmi uz inflāciju un par to, ka "uzņēmumi absorbē vismaz daļu no tarifu izmaksām", teikts "FHN Financial" analītiķa Vila Kompernolles piezīmē klientiem. "Nekam šodienas datos nevajadzētu novirzīt FRS no procentlikmju samazināšanas nākamnedēļ."

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga, jauniem ASV inflācijas datiem pastiprinot iespējamību, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) nākamnedēļ pazeminās procentlikmes.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma nemainīt procentlikmes, pieņemot šādu lēmumu otrajā sēdē pēc kārtas, un paaugstināja eirozonas izaugsmes un inflācijas prognozes šogad.

ASV Nodarbinātības ministrijas ceturtdien publiskotie dati parādīja, ka patēriņa cenu indekss (CPI) augustā pieaudzis līdz 2,9% salīdzinājumā ar 2,7% jūlijā. Šis kāpums saskan ar analītiķu prognozēm un, domājams, neatturēs FRS no procentlikmju pazemināšanas nākamnedēļ.

Lai gan inflācija pārsniedz FRS noteikto 2% mērķi, nesen publiskoti vāji ASV nodarbinātības dati "ir patiprinājuši monetārās politikas mīkstināšanas iespējamību", sacīja "Moneyfarrn" galvenais investīciju pārzinis Ričards Flakss.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pieauga, stabiliem ASV inflācijas datiem vairojot cerības, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) samazinās procentlikmes.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem, un pieauga arī indekss "Dow Jones Industrial Average".

Tokijas biržas indekss "Nikkei" pieauga par 1,3% līdz jaunam rekordam. Palielinājās arī Eiropas biržu indeksi.

Investori ir bažījušies par to, kāda būs ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto muitas tarifu ietekme uz inflāciju un izaugsmi pasaules lielākajā ekonomikā.

Otrdien publiskoti ASV patēriņa cenu indeksa (CPI) dati tomēr liecināja, ka gada inflācija ASV jūlijā saglabājusies 2,7% līmenī, nemainoties salīdzinājumā ar jūniju.

"Investori palielināja prognozes par procentlikmju pazemināšanu septembrī, domājot, ka importēto preču inflācija saglabājās zemāka par gaidīto, kompānijām turpinot absorbēt tarifu izmaksas," sacīja "Swissquote Bank" vecākā analītiķe Ipeka Ezkardeškaja.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien mainījās bez vienotas tendences, bet ASV dolāra vērtība pieauga pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) pirmo reizi šogad pazemināja procentlikmes un deva signālus par vēl divām to pazemināšanām šogad.

FRS lēmums lielā mērā atbilda tirgus prognozēm un tika pieņemts pēc nesen publicētiem ekonomikas datiem par vājāku ASV darbavietu skaita pieaugumu.

FRS trešdien atzina, ka ir "pieauguši nodarbinātības krituma riski", lai gan inflācija ir kāpusi un "saglabājas nedaudz paaugstinātā līmenī".

ASV dolāra vērtība sākotnēji samazinājās, bet vēlāk pieauga pret eiro un citām svarīgajām valūtām.

Eiropā Londonas un Frankfurtes biržu indeksi pieauga, bet Parīzes biržas indekss kritās.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien pieauga par 0,6% līdz 46 018,32 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kritās par 0,1% līdz 6600,35 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,3% līdz 22 261,33 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā samazinājās, investoriem gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumu par procentlikmēm un cerot uz lūzumiem ASV tirdzniecības sarunās.

Akciju cenas pēdējās divās nedēļās lielākoties bija kāpušas, gaidot progresu tirdzniecības sarunās starp ASV un citām valstīm.

Tirgus otrdien "šķiet vīlies par faktu, ka mēs nedzirdam nekādus jaunumus par tirdzniecības darījumiem", sacīja "B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans.

Investori arī sekoja FRS darbībām. Ir gaidāms, ka FRS trešdien nemainīs procentlikmes, lai gan ASV prezidents Donalds Tramps aicina tās samazināt.

Ir paredzams, ka Anglijas Banka ceturtdien samazinās bāzes procentlikmi par 0,25 procentpunktiem līdz 4,25%, pastāvot bažām par vāju ekonomikas izaugsmi Lielbritānijā.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgajām valūtām samazinājās.

Akciju cenas trešdien kritās Volstrītā, bet pārsvarā pieauga Eiropas biržās, savukārt naftas cenas palielinājās.

Galvenie ASV biržu indeksi turpināja samazināties otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela otrdienas izteikumiem, ka ASV uzņēmumu akcijas ir "diezgan augsti novērtētas".

"Briefing.com" raksturoja akciju tirdzniecību trešdien kā novirzīšanos no peļņas medību impulsa, tomēr trešdienas kritumi bija "pieticīgi, ņemot vērā nesenos kāpumus".

Nesenā cenu kāpuma svarīgs dzinulis bija prognozes, ka FRS turpinās procentlikmju pazemināšanu pirms gada beigām.

Investori gaida, kad piektdien tiks publiskots personīgā patēriņa izdevumu (PCE) indekss, kas ir FRS iecienīts ASV inflācijas rādītājs. Nākamnedēļ ir gaidāma ASV nodarbinātības datu publiskošana.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien kritās, toties ASV dolāra vērtība pieauga pēc negaidīti spēcīgiem ASV ekonomikas izaugsmes datiem, kas var pamudināt ASV Federālo rezervju sistēmu (FRS) atlikt nākamās procentlikmju pazemināšanas.

ASV ekonomikas apmēra kāpums šogad otrajā ceturksnī bijis straujāks par iepriekš lēsto, liecina Tirdzniecības ministrijas ceturtdien publiskotie galīgie dati. Iepriekš publiskotie pārskatītie dati liecināja, ka ASV iekšzemes kopprodukts otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājās par 3,3%, tomēr galīgie dati rāda, ka kāpums bijis par 3,8%, jo patērētāju izdevumi bija lielāki par gaidītajiem.

Tā bija straujākā ASV ekonomikas izaugsme viena ceturkšņa laikā pēdējos divos gados.

ASV dolāra vērtība ceturtdien pieauga pret eiro, britu mārciņu un Japānas jenu.

Galvenie ASV biržu indeksi, kas pirmdien bija sasnieguši rekordus, ceturtdien samazinājās trešo dienu pēc kārtas.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien atkal pieauga, investoriem neuztraucoties par ASV valdības darba apturēšanu cerībās uz jaunām ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšanām.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem, un pieauga arī indekss "Nasdaq Composite".

Investori fokusējās uz vājiem ASV nodarbinātības datiem, kuri palielināja izredzes, ka FRS šomēnes varētu pazemināt procentlikmes.

Demokrātiem un republikāņiem ASV Kongresā nespējot vienoties par federālo budžetu nākamajam fiskālajam gadam, Savienoto Valstu valdība trešdien pirmo reizi pēdējo septiņu gadu laikā apturēja darbu.

Neskatoties uz valdības darba apturēšanu, atsevišķu valdības iestāžu funkciju izpilde turpināsies. Darbu, piemēram, turpinās ASV Nacionālās Aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) kosmosa misijas, turpināsies nelegālās imigrācijas apkarošana, kā arī Pārtikas un zāļu administrācijas un Lauksaimniecības ministrijas zināmu funkciju izpilde.

Septembrī globālie akciju tirgi turpināja stabilu kāpuma trajektoriju piekto mēnesi pēc kārtas, galvenajiem indeksiem sasniedzot jaunas virsotnes. Investoru noskaņojumu uzlaboja FRS pirmais šā gada procentu likmju samazinājums, kura rezultātā likmju mērķa diapazons tika pazemināts līdz 4,00-4,25%, centrālajai bankai reaģējot uz arvien izteiktākām ASV darba tirgus atdzišanas pazīmēm.

S&P 500 un Nasdaq Composite indekss pieauga attiecīgi par 3,5% un 5,6%, kas ir labākais šo indeksu septembra sniegums kopš 2010. gada. Pat ASV valdības darbības pārtraukšana oktobra sākumā nespēja satricināt tirgu, un Nasdaq Composite indekss 2. oktobrī sasniedza jaunu rekordu, kamēr S&P 500 indekss tam sekoja dienu vēlāk.

Eiropas akcijas arī uzrādīja labāko septembra sniegumu kopš 2019. gada, ko veicināja optimisms par iespējamu turpmāku procentu likmju samazināšanu ASV, STOXX 600 indeksam mēnesī pieaugot par 1,2%. CSI 300 indekss mēnesī pieauga par 2,6%, pateicoties rekordaugstai privāto investoru aktivitātei un optimismam par mākslīgo intelektu un čipiem. Bitcoins turpināja augt un mēnesi noslēdza pie 114 000 ASV dolāru līmeņa, kas ir 6% pieaugums mēnesī.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās, tirgiem reaģējot uz tirdzniecības saspīlējumu starp ASV un Ķīnu un uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja izteikumiem.

FRS vadītāja Džeroma Pauela izteikumi, ka ASV darbavietu skaita pieaugums "krasi palēninājies", stiprināja pārliecību, ka FRS šomēnes pazeminās procentlikmes.

Āzijas finanšu tirgos bija kritumi ASV un Ķīnas tirdzniecības saspīlējuma dēļ.

Tirgi bija satraukti pēc tam, kad Ķīna noteica sankcijas Dienvidkorejas kuģubūvnieka "Hanwha Ocean" piecām ASV meitsabiedrībām, apsūdzot tās par atbalstu ASV valdības izmeklēšanai kuģubūves nozarē.

Eiropā investori fokusējās uz Francijas premjerministru Sebastjēnu Lekornī, kurš iesniedzis izmaksu samazināšanas budžetu sašķeltā parlamentā, kur partijas politiskā spektra abos galos mēģina gāzt viņa valdību.

Francijas riepu ražotāja "Michelin" akcijas cena kritās par 2,6% pēc ienākumu prognozes samazināšanas Ziemeļamerikā, kur tā darbību skar muitas tarifi.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pārsvarā kritās, bet Eiropas biržās pieauga, savukārt ASV dolāra vērtība palielinājās pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma nemainīt procentlikmes.

FRS Atvērtā tirgus komiteja piekto sanāksmi pēc kārtas nolēma nemainīt bāzes procentu likmi. Tā arī nedeva mājienus par iespējamu procentlikmju samazināšanu drīzumā, neraugoties uz ASV prezidenta Donalda Trampa izdarīto spiedienu ar mērķi panākt procentlikmju samazināšanu.

FRS vadītājs Džeroms Pauels preses konferencē uzsvēra, ka monetārās politikas lēmumi nākotnē būs atkarīgi no ekonomikas datiem. Tirgi pēc šīs preses konferences pazemināja prognozes par procentlikmju samazināšanu septembrī.

Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga pēc datu publicēšanas par eirozonas ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Investoru noskaņojumu uzlaboja arī nedēļas nogalē panāktā muitas tarifu vienošanās starp ASV un Eiropas Savienību (ES).

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pārsvarā pieauga, tirgiem izvērtējot ASV nodarbinātības datus.

ASV Darba ministrija lēsa, ka ASV ir radīts par 911 000 mazāk darbavietu, pārskatot datus par 12 mēnešiem, kas beidzās martā.

Šie skaitļi liecina, ka ASV darba tirgus vājinājies ilgāku laiku, nekā iepriekš tika uzskatīts, un tas vēl vairāk palielina iespējamību, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) pazeminās procentlikmes.

Investori tagad gaida patēriņa inflācijas datu publiskošanu ceturtdien, jo augsta inflācija var atturēt FRS no procentlikmju pazemināšanas.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem.

Zelta cena turpināja pieaugt, sasniedzot visu laiku augstāko līmeni virs 3680 ASV dolāriem par unci.

Naftas cenas pieauga, jo Izraēlas triecieni Katarā palielināja bažas par Tuvo Austrymu konflikta paplašināšanos.

Aprīlis finanšu tirgos aizritēja uz pamatīgi svārstīga fona, ko galvenokārt izraisīja ASV un Ķīnas tarifu konflikts.

Neraugoties uz nelielām izmaiņām indeksu līmeņos mēneša beigās, dažādos reģionos vērojamas būtiskas atšķirības aktīvu klasēs – gan valūtu, gan akciju un obligāciju tirgos.

Tirgu svārstības un ģeopolitiskā spriedze

Salīdzinot pasaules galveno aktīvu klašu pārstāvošo indeksu līmeņus marta beigās, redzams, ka aprīlis kopumā noslēdzās ar nelielām vērtības izmaiņām, taču mēneša ietvaros pieredzētais svārstīgums bija pamatīgs. Galvenais nestabilitātes avots bija ASV administrācijas aprīļa sākumā publicētais plāns par jaunajām tarifu likmēm, kuras paredzēja teju visām ārvalstīm piemērot 10–50 % augstas likmes. Šīs ziņas tirgus dalībniekos izraisīja izteikti negatīvu reakciju, jo tarifi caurmērā bija augstāki, nekā gaidīts. Papildus tam vairākas valstis, visredzamākā no kurām bija Ķīna, ziņoja par gatavību celt ASV piemērojamās tarifu likmes. Ķīna atbildēja uzreiz, un vairāku savstarpēji sekojošu atbildes gājienu rezultātā ASV un Ķīnas savstarpējās likmes pat pārsniedza 100 % līmeni. Vēlāk gan ASV prezidents pasludināja 90 dienu pauzi, kas sniegtu papildu laiku tirdzniecības sarunām, atstājot spēkā 10 % likmes visām valstīm, izņemot Ķīnai. Šī pauze lielai daļai tirgu līdz mēneša beigām caurmērā ļāva atgūt vērtības samazinājumus. Lielākais “upuris” šo darbību rezultātā bija ASV dolārs, kura vērtība pret citu valstu valūtām būtiski saruka. Ieguvējs tikmēr bija eiro, pret kuru dolārs zaudēja aptuveni 4,5 % vērtības, salīdzinot ar mēneša sākumu.

Akciju cenas Volstritā ceturtdien kritās, bet Eiropas biržās svārstījās pirms piektdien paredzētas ASV centrālās bankas vadītāja runas, kas var dot mājienu par gaidāmām procentlikmju pazemināšanām.

ES un ASV publicēts kopīgs paziņojums par jūlijā panākto tirdzniecības vienošanos veicināja akciju cenu kāpumu dažās Eiropas biržās.

"Šī ir vislabvēlīgākā tirdzniecības vienošanās, ko ASV noslēgušas ar jebkuru partneri," sacīja ES tirdzniecības komisārs Marošs Šefčovičs.

Šī ziņa iedrošināja investorus Eiropā tajā pašā dienā, kad publicēti dati liecināja, ka privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais indekss "Purchasing Managers' Index" (PMI) eirozonā šogad augustā palielinājies līdz 51,1 punktam, salīdzinājumā ar 50,9 punktiem jūlijā, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis pēdējos 15 mēnešos,

Tirgos tomēr nerimās bažas par ASV procentlikmju samazināšanas izredzēm.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga, turpinoties bruņotajam konfliktam starp Irānu un Izraēlu.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) Atvērtā tirgus komiteja trešdien jau ceturto sanāksmi pēc kārtas nolēma nemainīt procentlikmes. FRS vadītājs Džeroms Pauels sacīja, ka ir vajadzīgs vairāk laika, lai novērotu ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto muitas tarifu ietekmi uz inflāciju.

Volstrītas indeksi maz mainījās. Eiropā Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi samazinājās. Āzijas biržās akciju cenas mainījās bez vienotas tendences.

Naftas cenas pieauga pēc tam, kad Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei noraidīja Trampa prasību par Irānas "bezierunu padošanos".

Zviedrijas centrālā banka trešdien nolēma samazināt procentlikmes, tādējādi cenšoties veicināt valsts ekonomikas izaugsmi. Centrālā banka bāzes procentlikmi samazināja par 0,25 procentpunktiem līdz 2%.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, investoriem neuztraucoties par ASV valdības darba apturēšanu, kas turpinājās jau otro dienu.

ASV prezidents Donalds Tramps signalizēja par plāniem masveidā atlaist ASV federālo aģentūru darbiniekus, kamēr kopš trešdienas ir apturēts valdības darbs, demokrātiem un republikāņiem ASV Kongresā nespējot vienoties par federālo budžetu nākamajam fiskālajam gadam.

Piektdien ir gaidāms ASV Senāta balsojums par Pārstāvju palātas pieņemtu rezolūciju saglabāt valdības finansēšanu pašreizējā līmenī līdz 21.novembrim.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem, ko daļēji noteica cerības, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) šomēnes pazeminās procentlikmes.

"Investori tiešām negaida ASV valdības darba atjaunošanu tuvākajā laikā, un tā rezultātā FRS, domājams, ieņems piesardzīgāku pieeju, kas nozīmē procentlikmju samazināšanu oktobrī," sacīja "CFRA Research" analītiķis Sems Stovols.

Globālie finanšu tirgi septembri noslēdza uz izteikti pozitīvas nots, kur izaugsmi varēja novērot visās lielākajās aktīvu klasēs. Starp akcijām visspilgtāk izcēlās attīstības valstu indekss, pieaugot par 7.2 %, ko lielā mērā ietekmēja Ķīnas sniegums un pozitīvi signāli par izaugsmi sagaidāmajos uzņēmumu peļņas rādītājos.

ASV akcijas pakāpās par 3.6 %, kamēr Eiropas akciju tirgus indekss uzrādīja vien 1.5 % pieaugumu. ASV pusē pozitīvu atbalstu veidoja FRS lēmums par procentu likmju samazinājumu, bet lielāku izaugsmi ierobežoja vairāki makroekonomikas faktori, starp tiem arī nedaudz augstāks inflācijas temps augustā. Obligāciju pusē ASV investīciju reitinga sektors uzrādīja 1.3 % pieaugumu, kam cieši sekoja arī ASV valdību obligācijas ar 0.7 % un paaugstināta riska obligācijas ar 0.6 %. Eiropas reģionā paaugstināta riska obligācijas uzrādīja 0.5 % pieaugumu, kamēr investīciju reitinga sektors un Vāciju valdības obligācijas mēnesi noslēdza ar attiecīgi 0.4 % un 0.2 % cenu kāpumu. Attīstības valstu obligācijas mēnesi noslēdza pie 0.9 % atzīmes.

Akciju cenas trešdien pieauga ASV biržās, savukārt lielākajās Eiropas biržās tās samazinājās.

Savienoto Valstu biržās akciju cenu kāpumu veicināja prezidenta Donalda Trampa teiktais, ka viņš negatavojas atlaist Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāju Džeromu Pauelu, kuru bieži kritizē par to, ka FRS nesamazina bāzes procentlikmi.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Tramps teica, ka ir "ļoti maz ticams", ka viņš atlaidīs Pauelu un ka "par to nav runa".

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kāpa par 0,5% līdz 44 254,78 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" pieauga par 0,3% līdz 6263,70 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,3% līdz 20 730,49 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien kritās par 0,1% līdz 8926,55 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 0,6% līdz 7722,09 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājās par 0,2% līdz 24 009,38 punktiem.

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās, bet Eiropas biržās pārsvarā pieauga, investoriem sekojot tirdzniecības sarunām pirms šonedēļ gaidāmiem ASV muitas tarifu kāpumiem.

ASV prezidents Donalds Tramps intervijā telekanālam CNBC paziņoja, ka plāno jaunus ievedmuitas tarifus medikamentiem un pusvadītājiem. Viņš arī sacīja, ka "tuvākajās 24 stundās ļoti būtiski" varētu paaugstināt ievedmuitas tarifu importam no Indijas, jo šī valsts iepērk Krievijas naftu.

7.augustā stāsies spēkā paaugstināti ASV muitas tarifi vairākiem desmitiem valstu. Šveices amatpersonas otrdien devās uz Vašingtonu, lai pēdējā brīdī mēģinātu panākt vienošanos, kas novērstu augstu tarifu Šveices precēm.

Investori arī izvērtēja ASV pakalpojumu aktivitātes indeksu, kas bija 50,1%, uzrādot nelielu pieaugumu.

Pagājušonedēļ tika publicēti ASV nodarbinātības dati, kas norādīja uz darba tirgus izaugsmes palēnināšanos. "Vājāka ekonomika var nozīmēt jaunas Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšanas," sacīja "50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās pirmdien pārsvarā kritās, investoriem gaidot ASV inflācijas datu publiskošanu, kas ļaut izteikt prognozes par procentlikmju samazināšanu, ko ilgi centies panākt ASV prezidents Donalds Tramps.

ASV mediji pimdienas pēcpusdienā ziņoja, ka Tramps ir parakstījis rīkojumu par augstāku muitas tarifu Ķīnas precēm atlikšanu uz vēl 90 dienām.

Investori gaidīja jaunus datus par ASV patēriņa cenu indeksu. Inflācijas samazināšanās gadījumā ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) būtu iespēja pazemināt procentlikmes.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi kritās.

Eiropā Londonas biržas indekss pieauga, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi samazinājās.

Akciju cenas Honkongas un Šanhajas biržās pieauga, bet Tokijas birža bija slēgta valsts brīvdienas dēļ.

Zelta cena, kas piektdien bija sasniegusi rekordu, pirmdien samazinājās.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 0,5% līdz 43 975,09 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,3% līdz 6373,45 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,3% līdz 21 385,40 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien lielākoties pieauga, publiskotajiem ASV inflācijas datiem liecinot, ka ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktie muitas tarifi tos maz ietekmējuši.

Šie dati un Trampa lēmums uz vēl 90 dienām atlikt augstāku muitas tarifu Ķīnas precēm atjaunošanu iepriecināja investorus.

ASV patēriņa cenu indekss (CPI) jūlijam parādīja, ka gada inflācija saglabājusies 2,7% līmenī, lai gan analītiķi bija prognozējuši tās palielināšanos līdz 2,8%.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, un palielinājās arī indekss "Dow Jones Industrial Average".

Eiropā Londonas un Parīzes biržu indeksi pieauga, bet Frankfurtes biržas indekss kritās.

Lai gan ASV gada inflācija jūlijā bija mazāka par gaidīto, cenu palielināšanās norādīja, ka Trampa tarifi sāk ietekmēt ASV ekonomiku.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien maz mainījās, bet Eiropas biržās pieauga, savukārt naftas cenas palielinājās pirms piektdien gaidāmā ASV un Krievijas samita par Ukrainu.

Ražotāju cenas ASV jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, pieaugušas par 3,3%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums nekā jūnijā. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražotāju cenas valstī jūlijā palielinājās par 0,9% pēc tam, kad jūnijā tās saglabājās maija līmenī. Iepriekš analītiķi prognozēja, ka mēneša salīdzinājumā ražotāju cenas pieaugs par 0,2%.

"Lielais ražotāju cenu indeksa (PPI) kāpums šorīt rāda, ka ekonomikā ir inflācija, pat ja patērētāji to vēl nav sajutuši," sacīja "Northlight Asset Management" vecākais investīciju pārzinis Kriss Cakarelli.

Viņš nosauca šos datus par "visnevēlamāko pārsteigumu", piebilstot, ka tas "domājams, apslāpēs daļu optimisma par garantētu procentlikmju pazemināšanu nākamajā mēnesī", ko veiktu ASV Federālā rezervju sistēma (FRS).

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pieauga, investoriem izvērtējot šogad pirmo ASV Federālā rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšanu.

Tehnoloģiju uzņēmumu akcijas palielinājās pēc mikroshēmu un programmatūru ražotāja "Nvidia" paziņojuma, ka tas investēs piecus miljardus dolāru pusvadītāju ražošanas uzņēmumā "Intel".

Indekss "Nasdaq Composite" uzrādīja visstraujāko kāpumu Volstrītā, "Intel" akcijas cenai pieaugot par aptuveni 23%, bet "Nvidia" akcijas cenai palielinoties par vairāk nekā 3%.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgākajām valūtām pieauga.

Eiropā Nīderlandes kompānijas ASML, kas izgatavo pusvadītāju ražošanā izmantotus mehānismus, akcijas cena pieauga par vairāk nekā 7%.

ASV pusvadītāju ražotāja "Micron" akcijas cena palielinājās par 5,6%, bet "Advanced Micro Devices" akcijas cena saruka par 0,8%.