Signāli, kas izskanēja no Džeksonholas, kur pagājušajā piektdienā ASV Federālo rezervju vadītājs Džeroms Pauels sniedza savu ikgadējo uzrunu, liecina, ka drīzumā varētu sākties ilgstošs zemu procentu likmju periods.

Daudziem investoriem visā pasaulē šāda dinamika var atjaunot interesi par ierobežotiem, valstiski neitrāliem aktīviem, piemēram, Bitcoin, jo īpaši tāpēc, ka fiat valūtās denominētā atdeve samazinās un atdeve no kapitāla krītas.

Likviditāte atgriežas riskantākos aktīvos, tostarp kriptovalūtās. Šīs izmaiņas parasti varam novērot arī Binance platformas lietotāju uzvedībā: kad tradicionālās peļņas gūšanas iespējas samazinās, arvien vairāk cilvēku pievēršas alternatīvām, piemēram, automatizētiem kripto ieguldījumu rīkiem un pasīviem ienesīguma produktiem. Lietotāji veic regulārus ieguldījumus ilgtermiņa pozīcijās vai arī diversificēti izvieto savas stabilās monētas, izvēloties tradicionālas kripto stratēģijas.

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad astoņos mēnešos strādāja peļņu 270,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 28,7% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp augustā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 376, miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvi 2025.gada 31.augustā bija 30,071 miljarda eiro apmērā, kas ir par 5,7% jeb 1,619 miljardiem eiro vairāk nekā 2024.gada augusta beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 28,452 miljardi eiro.

Augusta beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 15,377 miljardi eiro, kas ir par 9,8% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 15,288 miljardus eiro, kas ir par 9,8% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 88,8 miljoni eiro, kas ir par 4,5% vairāk.

Latvijas mājokļu tirgū aug ne tikai darījumu skaits un summas, bet arī izsniegto hipotekāro kredītu apjoms, informē “Bigbank” Latvijas filiālē.

Tiek prognozēts, ka līdz 2040. gadam vairāk nekā trešdaļā jeb 36 % Eiropas mājsaimniecību dzīvos tikai viena persona, bet Latvijā šāda situācija būs raksturīga gandrīz pusei mājsaimniecību, atklāj starptautiskās tirgus izpētes kompānijas “Euromonitor International” 2024. gada pētījums. Tas varētu nozīmēt augošu pieprasījumu pēc kompaktākiem mājokļiem, un par aizvien svarīgāku kritēriju pircējiem kļūst arī ilgtspēja un energoefektivitāte.

Eiropas Savienības ekonomikā 2025. gads bijis pieticīgas izaugsmes gads, un nekustamā īpašuma cenas turpināja pieaugt. “Eiropas Centrālās bankas procentu likmju, “Euribor” krituma, kā arī atalgojuma pieauguma un nekustamā īpašuma piedāvājuma trūkuma dēļ mājokļu cenas ir kāpušas arī Latvijā,” skaidro “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Globālie finanšu tirgi septembri noslēdza uz izteikti pozitīvas nots, kur izaugsmi varēja novērot visās lielākajās aktīvu klasēs. Starp akcijām visspilgtāk izcēlās attīstības valstu indekss, pieaugot par 7.2 %, ko lielā mērā ietekmēja Ķīnas sniegums un pozitīvi signāli par izaugsmi sagaidāmajos uzņēmumu peļņas rādītājos.

ASV akcijas pakāpās par 3.6 %, kamēr Eiropas akciju tirgus indekss uzrādīja vien 1.5 % pieaugumu. ASV pusē pozitīvu atbalstu veidoja FRS lēmums par procentu likmju samazinājumu, bet lielāku izaugsmi ierobežoja vairāki makroekonomikas faktori, starp tiem arī nedaudz augstāks inflācijas temps augustā. Obligāciju pusē ASV investīciju reitinga sektors uzrādīja 1.3 % pieaugumu, kam cieši sekoja arī ASV valdību obligācijas ar 0.7 % un paaugstināta riska obligācijas ar 0.6 %. Eiropas reģionā paaugstināta riska obligācijas uzrādīja 0.5 % pieaugumu, kamēr investīciju reitinga sektors un Vāciju valdības obligācijas mēnesi noslēdza ar attiecīgi 0.4 % un 0.2 % cenu kāpumu. Attīstības valstu obligācijas mēnesi noslēdza pie 0.9 % atzīmes.

Papildu valsts līdzekļu ieguldījums nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" nav izslēgts, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" ceturtdien atzina Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa sacīja, ka tādai reģionālajai aviokompānijai, kāda ir "airBaltic", vienmēr būs nepieciešamība attīstīties, un tas prasa papildu investīcijas.

Premjere uzsvēra, ka ir jādomā, kā "airBaltic" palīdzēt, ņemot vērā to, kādu pienesumu lidsabiedrība dod Latvijas tautsaimniecībai.

Atbildot uz žurnālistes jautājumu, vai papildu nauda varētu tikt ieguldīta no valsts budžeta, Siliņa komentēja, ka "tas nekad nav izslēgts". "Vienmēr ir jābūt gataviem, ka mums, kā akciju turētājiem, jābūt gataviem darboties šajā biznesa mainīgajā pasaulē," teica premjere.

Signāli, ka nepieciešami papildu līdzekļi, no "airBaltic" puses esot bijuši, tomēr aviokompānija nav vērsusies pie valdības ar tādu lūgumu, atzina Siliņa. Līdzekļu atrašanai "airBaltic" šobrīd meklē papildu partnerus, viņa uzsvēra.

Baltijā obligāciju segmentā ir vērojams progress, taču kopumā kapitāla tirgi joprojām nav pietiekami attīstīti, ceturtdien, atklājot Baltijas kapitāla tirgus forumu, teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Latvijas Bankas prezidents pauda, ka ekonomiskā un politiskā stabilitāte nav kaut kas pašsaprotams.

"Mēs dzīvojam neskaidros laikos. Krievijas brutālais karš pret Ukrainu turpinās, pasaules ģeopolitiskā kārtība un tirdzniecības sistēma tiek pārveidota, tehnoloģiju attīstība ir strauja un tradicionālā globālā finanšu sistēma piedzīvo arvien lielāku spiedienu," teica Kazāks.

Viņš skaidroja, ka šādā pasaulē eiropiešiem ir vajadzīgi instrumenti ekonomikas izaugsmes un nākotnes pašfinansēšanas spējas stiprināšanai, un tieši to ļauj darīt kapitāla tirgi. "Mūsu vajadzības pēc finansējuma ir milzīgas," teica Kazāks, atsaucoties uz Eiropas Centrālās Bankas (ECB) iepriekšējā prezidenta Mario Dragi savulaik pausto, ka līdz 2030. gadam katru gadu nepieciešams papildu finansējums gandrīz 800 miljardu eiro apmērā, lai finansētu tikai steidzamākās vajadzības.

Latvijā nebanku kreditētājiem esošā uzraudzības kārtība ir pierasta, ērta un, iespējams, kādam arī izdevīga, pauž Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, vienlaikus uzsverot, ka nebanku kreditētājiem ir jāstrādā godprātīgi un jāievēro regulējuma prasības.

Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" publiskotajā viedokļrakstā Kazāks norāda, ka gada nogalē saskaņošanai nodotais Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu publiskajā telpā ir izsaucis nebanku patēriņa kreditētāju iebildumus, sektoram norādot, ka ir nozare ir apmierināta ar līdzšinējo uzraugu, kas ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un tā veikto uzraudzību, un pārmaiņas nav nepieciešamas.

Latvijas Banka, kas līdztekus finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai veic funkcijas arī finanšu stabilitātes, monetārās politikas un finanšu pratības jomā, atbalsta Finanšu ministrijas redzējumu un rosina vispusīgi izvērtēt situāciju un plašāk diskutēt gan par iespējamām nepilnībām esošajā modelī, gan par ieguvumiem, kādi būtu, ja nebanku patēriņa kreditētāju uzraudzību veiktu Latvijas Banka, norāda Kazāks.

2025. gada pirmā puse finanšu tirgos aizritēja augstas nenoteiktības un strauju politisko, ekonomisko un monetāro pārmaiņu zīmē. Lai gan gads sākās ar mērenu optimismu, vēlākajos mēnešos investoru noskaņojumu būtiski ietekmēja ASV protekcionistiskā politika, likmju dinamika un atšķirīgas makroekonomiskās norises dažādos reģionos.

Pirmais ceturksnis: optimisma un piesardzības līdzsvars

Gada sākumā globālie akciju tirgi uzrādīja pozitīvu sniegumu – īpaši Eiropa ar +6,4 % janvārī, ko veicināja uzlabots uzņēmēju noskaņojums un inflācijas mazināšanās. ASV tirgus pieauga par +2,8 %, bet attīstības valstis reģistrēja +1,8 %. Obligāciju tirgū dominēja augsta ienesīguma segmenti – ASV paaugstināta ienesīguma obligācijas pieauga par +1,3 %, attīstības valstis par +1 %.

ASV ekonomiskie dati janvārī bija neviennozīmīgi – spēcīgi rādītāji kontrastēja ar mērenu algu kāpumu un palēninātu IKP izaugsmi (2,3 % gadā). Inflācijas atdzīvošanās un stabils darba tirgus lika FRS saglabāt likmes 4,25–4,50 % robežās, uz laiku apturot samazināšanas ciklu. Tajā pašā laikā eirozonā ECB samazināja depozīta likmi līdz 2,75 %, prognozējot turpmāku monetāro stimulu.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga, Volstrītā kāpjot otro dienu pēc kārtas, pēc ASV prezidenta Donalda Trampa atteikšanās no nodoma noteikt astoņām Eiropas valstīm jaunus muitas tarifus Grenlandes jautājumā radušos domstarpību dēļ.

Pēc fokusēšanās uz Grenlandi, Irānu un citiem ģeopolitikas karstajiem punktiem "šķiet, ka tirgū atjaunojusies labvēlīga situācija. Ekonomika ir tiešām labā stāvoklī, lai virzītos uz priekšu," sacīja "Innovator Capital Management" analītiķis Toms O'Šī.

Ceturtdien publiskoti ASV ekonomikas dati liecināja, ka ASV ekonomikas apmēra kāpums pērn trešajā ceturksnī bijis nedaudz straujāks par iepriekš lēsto, savukārt inflācija novembrī bijusi stabila.

Nākamnedēļ ir gaidāma "Apple", "Microsoft", "Boeing" un citu lielo uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošana, kā arī ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) pieņems lēmumu monetārās politikas jomā.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien pieauga par 0,6% līdz 49 384,01 punktam, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,6% līdz 6913,35 punktiem, bet "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,9% līdz 23 436,02 punktiem.

Pēdējo gadu laikā banku nozare ir mainījusies straujāk nekā vairākās iepriekšējās desmitgadēs kopā. Šīs pārmaiņas nav tikai par jauniem digitāliem risinājumiem vai tehnoloģiju ieviešanu – tās iezīmē būtisku domāšanas un darbības modeļa maiņu.

Mūsdienās konkurences priekšrocība veidojas krustpunktā starp klientu gaidām un tehnoloģiju iespējām. Taču izšķirošais jautājums nav par to, kādas tehnoloģijas banka izmanto, bet gan, kādam mērķim tās tiek izmantotas.

Finanšu tehnoloģijas nosaka tempu, nevis noteikumus

Banku klienti sagaida pakalpojumus reāllaikā, intuitīvu pieredzi un vienkāršību, kas neprasa piepūli. Tajā pašā laikā bankām ir jāspēj nodrošināt drošību, stabilitāti un uzticību. Viens no svarīgākajiem mūsdienu banku darbības izaicinājumiem ir vienmērīga, intuitīva un droša lietotāja pieredze digitālajā vidē. Bankas arvien vairāk investē tehnoloģijās, automatizācijā un mākslīgajā intelektā, jo klienti to jau ir pieraduši saņemt no finanšu tehnoloģiju (“fintech”) uzņēmumiem – ātrus un ērtus risinājumus, kas darbojas reāllaikā.

Swedbank peļņa Latvijā 2025. gada deviņos mēnešos bija 110 miljoni eiro (iepretim 180 miljoniem eiro pērn). Peļņas samazinājumu veidoja procentu ienākumu samazinājums, krītoties Eiropas Centrālās bankas noteiktajām procentu likmēm. Kā arī šogad ieviestā solidaritātes iemaksa, informē banka.

Tīrie procentu ienākumi 2025. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, ir samazinājušies par 61 miljonu eiro. Tīrie komisiju ienākumi saglabājušies nemainīgi.

Kopējie bankas izdevumi šī gada deviņos mēnešos ir 122 miljoni eiro (115 miljoni eiro pērn). Šogad kredītuzkrājumi ir bez izmaiņām (pērn pirmajos deviņos mēnešos tika atbrīvoti kredītuzkrājumi 6 miljonu eiro apmērā).

Bankas kredītportfeļa apmērs, salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, ir pieaudzis par 550 miljoniem eiro. Mājsaimniecību kreditēšanas apjomi palielinājušies par 250 miljoniem eiro, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palielinājies par 300 miljoniem eiro.

IT nozare daudziem asociējas ar augstu atalgojumu un sīvu cīņu par darbiniekiem, tomēr dati liecina, ka pēdējos gados karstā temperatūra nozarē ir mazinājusies un kļuvusi mērenāka. Atalgojuma pētījumi liecina par zemāko algas pieaugumu pēdējo piecu gadu laikā, pragmatiskāku attieksmi pret rezultātiem un izmaiņām darbinieku dinamikā.

Taču, nav pamata bažām par nozares stagnāciju, tieši pretēji - viss liecina, ka IT nozare ir pārgājusi no sprinta uz maratonu, un ilgtermiņā sacensībā ir svarīgi saprast, kādas ir mūsu nozares priekšrocības arī starptautiskā līmenī. Atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” šī gada pētījums liecina, ka mēneša pamatalgas pieaugums IT nozarē ir 6,1%, kas ir zemākais pēdējo piecu gadu laikā. Nedaudz straujāka izaugsme ir gada kopējam atalgojumam (8,4%), kas visticamāk ir tāpēc, ka darba samaksas mainīgā daļa kļūst lielāka. Tas signalizē par pragmatiskāku attieksmi pret rezultātiem, proti, tiek maksāts par izpildi, nevis par gaidām. To, ka temperatūra nozarē kļūst mērenāka, varējām sākt izjust jau pērn, kas finanšu sektors atalgojuma pieauguma ziņā apdzina IT nozari.

Šis gads iezīmē jaunu tendenci – plug-in hibrīdu popularitāte Baltijā jau vairākus mēnešus strauji aug, un pirmo reizi apsteidz arī elektroauto popularitāti, ko apliecina pārdošanas rezultāti jauno auto segmentā.

Salīdzinot ar 2024. gada pirmajiem pieciem mēnešiem, Latvijā plug-in hibrīdu īpatsvars pieaudzis vairāk nekā četras reizes – no 2,2 % uz 9,7 %, kamēr elektroauto īpatsvars ir 6,3 %.

Lietuvā plug-in hibrīdi ir teju divas reizes populārāki par elektroauto, to īpatsvars ir pieaudzis no 4,2 % uz 9,7 %, kamēr elektroauto ir izvēlējušies 6,3 %. Pat Igaunijā, kur kopumā šogad vērojams auto pārdošanas rādītāju kritums, plug-in hibrīdu popularitāte ir strauji augusi no 3 % līdz 8,3 %, bet elektroauto izvēlējušies 6,3 %.

Likumsakarīgi rodas jautājums, kāpēc tik straujš šo automobiļu popularitātes pieaugums? Vai tie samazinās interesi par elektroauto? Kāpēc plug-in hibrīdi var kļūt par risinājumu, kas ļauj lielai daļai cilvēku, tostarp Baltijā, ikdienā pārvietoties ar videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem?Šis straujais izrāviens sakrīt ar pirmajiem signāliem pagājušā gada izskaņā, kas bija par pamatu mūsu, Moller Baltic Import (MBI), prognozēm un mērķim trīskāršot plug-in hibrīdu pārdošanas apjomus Baltijā.

Eiropas investēšanas platforma “Letsinvest“, kas savu darbību ievērojami ir paplašinājusi un pagājušajā gadā sākusi veiksmīgi izplatīt obligācijas, 2025.gadā piešķīra kredītus 52 milj. EUR apmērā, proti par 67% lielākas summa apmērā salīdzinoši ar 2024.gadu. Savukārt kopš darbības sākuma ar “Letsinvest“ platformas starpniecību finansēta summa jau pārsniegusi 100 milj. EUR.

Divciparu atdeve un ekonomiskais labums

Kā apgalvo “Letsinvest“ valdes priekšsēdētājs Vītenis Kinduris, minētā summa atspoguļo ne tikai investētāju kopienas gūtu uzticību, bet arī radītu reālu ekonomisku labumu sabiedrībai.

“Pieminētie 100 milj. EUR pārvērtās jaunajās darba vietās, atalgojumos darbiniekiem, pasūtījumos būvniecības nozarei un būvuzņēmējiem, jaunajos mājokļu kvadrātmetros, labākajos un skaistākajos dzīves apstākļos iedzīvotājiem, jo vairākumu kredītu platforma piešķīra nekustamā īpašuma attīstītājiem. Tāpat ir ļoti svarīga investētāju peļņa, jo platforma ģenerēja divciparu vidēju gada atdevi“, – komentējot iepriekšējā gada rezultātus uzsvēra V. Kinduris.

Lai uzlabotu iedzīvotāju finanšu pratību, nepieciešamas izmaiņas izglītības programmās, šodien Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas kopīgi rīkotajā konferencē "Finanšu pratība Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa pārticībai un drošībai" teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš stāstīja, ka konferencē tiks pārrunāti tādi svarīgi jautājumi kā finanšu pratības apguve skolās, ilgtermiņa uzkrājumu veidošana pārtikušām vecumdienām un finanšu krāpniecības apkarošana. Latvijas Banka ir sagatavojusi vairākus konkrētus priekšlikumus darāmajiem darbiem. Kazāks pauda cerību, ka šīs dienas laikā varēs ne tikai produktīvi diskutēt, bet arī vienoties par kopīgu rīcību.

Latvijas Bankas prezidents skaidroja, ka viens no būtiskākajiem rādītājiem, kas raksturo sabiedrību ar augstu finanšu pratību, ir uzkrājumu veidošana un to prasmīga ieguldīšana. Ekonomikas likumsakarību izpratne sabiedrībā mazina nevienlīdzību un palīdz nodrošināt pārtikušas vecumdienas. Turklāt finanšu pratība iet roku rokā ar vēlētāju mazāku tieksmi vēlēšanās sodīt politiķus par īstermiņā netīkamām, bet ilgtermiņā nepieciešamām reformām.

Augustā finanšu tirgos valdīja mēreni pozitīvs noskaņojums. Mēneša sākumā globālo akciju tirgu negatīvi ietekmēja ASV valdības izziņotie tarifi, kuri stājās spēkā 1. augustā, taču mēneša gaitā akciju tirgus indeksi atkopās. ASV akciju tirgus pieauga par 2%, sasniedzot jaunas virsotnes.

Eiropas un attīstības valstu akciju indeksi arī uzrādīja pozitīvu sniegumu ar attiecīgi 0,95% un 1,3%.

ASV dolāra vērtība kopumā turpināja vājināties, investoriem arvien vairāk iecenojot FRS septembra procentu likmju samazinājumu. Obligāciju pusē visspilgtāk izcēlās attīstības valstu obligācijas, kuru cena pakāpās par 1,1%. Tālu neatpalika ASV valdības un ASV investīciju reitinga obligācijas ar attiecīgi 0,9% un 0,8% cenas pieaugumu. Eiropas pusē tikmēr investīciju reitinga obligāciju cenas saglabājās nemainīgas, bet Vācijas valdību obligācija cena saruka par 0,2%.

ASV ekonomikas dati augustā kopumā iezīmēja vājāku ekonomikas fonu. Jūlijā ASV darba tirgu papildināja vien 73 tūkstoši jaunu darba vietu, kamēr bezdarba līmenis pakāpās līdz 4,2%. Tas radīja bažas par iespējamu darba tirgus vājināšanos. Tikmēr inflācija jūlijā palika nemainīga pie 2,7% un bijusi nedaudz lēnāka nekā gaidīts. Stabilu inflācijas līmeni jūlijā palīdzēja uzturēt zemākas energoresursu cenas par spīti pamatinflācijas paātrinājumam līdz 3,1% no 2,9% pirms mēneša. Mēneša griezumā patēriņa cenas ASV palielinājās par 0,2%, savukārt pamatinflācija uzrādīja 0,3% pieaugumu. Esošo mājokļu pārdošanas apjomi ASV jūlijā uzrādījuši mērenu izaugsmi, atgūstoties pēc jūnija krituma, bet to cenu kāpums gada griezumā gandrīz apstājās, un cenas jūlijā bija tikai par 0,3% augstākas nekā pirms gada. Kaut arī hipotekārās procentu likmes turējās paaugstinātā līmenī, augustā tās pazeminājās līdz zemākajam līmenim kopš 2023. gada sākuma. Ražošanas aktivitāte augustā saruka sesto mēnesi pēc kārtas, liecinot, ka ražošana joprojām ir iestrēgusi augstāku importa tarifu dēļ.

Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijai (DAIF Latvija) pievienojas Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) biedri, kas faktiski nozīmē pirmo soli apsardzes pilnvērtīgai integrācijai valsts drošības aspektā. Dienas Bizness piedāvā šīs nozares ainu skaitļos, kas pēc būtības definē daļu DAIF Latvija izaicinājumu nākotnē.

Par DAIF Latvija un DNKA biedru apvienošanos organizāciju pārstāvji paziņoja mediju brokastīs 17. septembrī, kad tika prezentēti arī DAIF Latvija un jauno biedru pērnā gada darbības rezultāti, kā arī atsevišķi dati par apsardzes nozares darbību Latvijā, tostarp uz pārējo divu Baltijas valstu fona.

Uz apsardzi jāraugās kā uz drošības papildinājumu

Galvenā ideja, kas izskanēja mediju brokastīs gan no apsardzes kompāniju Grifs AG, G4S un Mega sargs vadītājiem, gan DAIF Latvija vadības bija, ka uz apsardzi ir jāraugās kā uz drošības spēju papildinājumu, jo apsardzes organizācijās ir gan dažādos līmeņos ekipēti vīri, gan pamatīga tehnoloģiskā bāze novērošanai un preventīvai reakcijai uz notikumiem. Nozares eksperti pārrunāja drošības situāciju ietekmējošos starptautiskos notikumus un Latvijas drošības industrijas izaicinājumus. Tika atgādināts, ka karadarbība Ukrainā, Krievijas un Baltkrievijas aktivitātes un politiskie pavērsieni Rietumos tiešā veidā ietekmē arī Latvijas drošības vidi.

Baltijas iedzīvotāji ir prasmīgi taupītāji. Tomēr pārāk liela daļa šīs naudas paliek neizmantota — droši glabājas banku kontos, nevis tiek ieguldīta mūsu nākotnes labklājībā.Ja pagājušā desmitgadē mācījāmies krāt, tad nākamajai jābūt par to, kā iemācīties ieguldīt.

Ar taupīšanu vien mūsu reģions nespēs panākt Rietumeiropas labklājības līmeni. Mums ir jāliek kapitālam darboties — produktīvi, caurskatāmi un ilgtermiņā.

Taupīšanas paradokss

2024. gada decembrī Lietuvas mājsaimniecības banku noguldījumos turēja 25,7 miljardus eiro. Līdzīga situācija ir arī Latvijā un Igaunijā, kur uzkrājumi mērāmi vairāku desmitu miljardu apmērā. Taupīšana ir veselīga apdomības un uzticības pazīme finanšu sistēmai, taču, ja tik lieli līdzekļi paliek neieguldīti, tie rada maz vērtības gan ģimenēm, gan ekonomikai kopumā. Procentu likmēm atgriežoties normālā līmenī, pieaugs skaidras naudas uzglabāšanas izmaksas jeb neieguldīšanas cena. Jautājums vairs nav par to, vai cilvēki spēj krāt, bet gan par to, vai mēs spējam radīt uzticību un infrastruktūru, kas ļautu viņiem ieguldīt.

Latvijā šogad augusta sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 842,638 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,6% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 0,2% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2025.gada 1.augustā bija 346,061 miljona eiro apmērā, kas ir par 0,1% mazāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 306,446 miljonus eiro, kas arī ir par 1% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 190,131 miljona eiro apmērā, kas ir kritums par 5,2%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.augustā veidoja 61,8% no kopējās parādu summas jeb 520,987 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.augustā bija atzīti parādi 1,444 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Mūsdienu uzņēmējdarbības vide pieprasa ne tikai precīzu finanšu uzskaiti, bet arī spēju ātri un efektīvi analizēt datus dažādos griezumos. Grāmatvedības datu segmentācija kļūst par vienu no būtiskākajiem instrumentiem finanšu vadītāju arsenālā, nodrošinot iespēju pieņemt izsvērtus un pamatotus lēmumus.

Dimensiju pieeja – elastīgums un precizitāte

Tradicionālās grāmatvedības sistēmas bieži aprobežojas ar statisku kontu plānu, kas ierobežo iespējas analizēt datus, savukārt mūsdienu grāmatvedības uzskaites sistēmas piedāvā dimensiju funkcionalitāti – iespēju piešķirt katram grāmatvedības ierakstam uzņēmuma vajadzībām pielāgotas papildu pazīmes, piemēram, nodaļu, projektu vai reģionu. Tas piedāvā iespēju veidot daudzdimensionālas atskaites, kas savukārt ļauj ātri reaģēt uz dažādiem pieprasījumiem. Lai labāk izprastu dimensiju jeb datu segmentācijas jēdzienu, var iedomāties grāmatvedības ierakstu kā rindu Excel tabulā. Tradicionāli šī rinda satur pamatinformāciju - konta numuru, summu un datumu. Ar dimensijām tai var pievienot papildu “birkas” jeb pazīmes, kas ļauj datus šķirot, filtrēt un analizēt dažādos griezumos – līdzīgi kā Excel tabulā tiek izmantoti filtri. Būtiskākā priekšrocība, salīdzinot ar Excel tabulu, ir tā, ka dimensiju izmantošana grāmatvedības sistēmā ļauj iegūt vajadzīgo atskaiti ātri un bez papildu manuāla darba.

Globālie akciju tirgi novembrī piedzīvoja ievērojamu svārstīgumu, izraisot nevienmērīgus rezultātus galvenajos pasaules indeksos. Pat neskatoties uz to, ka 3. ceturkšņa uzņēmumu atskaišu sezona noslēdzās ārkārtīgi labi, “S&P 500”indekss mēnesī pieauga tikai par 0,1%, kamēr “Nasdaq Composite” pārtrauca savu septiņu mēnešu uzvaru sēriju un samazinājās par 1,5%.

Investori kļuva piesardzīgāki attiecībā uz augstajām tehnoloģiju uzņēmumu valuācijām un ambiciozajiem mākslīgā intelekta (MI) kapitālieguldījumiem, vienlaikus fiksējot peļņu un pārejot uz mazāk volatīliem sektoriem. “Nvidia” izcilie 3. ceturkšņa rezultāti īslaicīgi uzlaboja investoru noskaņojumu, bet entuziasms drīz vien pierima , vietu atkal dodot nervozitātei. Tajā pašā laikā ASV procentu likmju samazināšanas gaidas pastiprinājās, nākotnes līgumiem uzrādot ~85% varbūtību, ka decembrī ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) samazinās procentu likmes par 25 bāzes punktiem.Eiropā “STOXX 600” indekss pakāpās par 0,8%, turpinot vairāku mēnešu ilgstošo pieauguma tendenci. Stabilu sniegumu uzrādīja finanšu sektors – “STOXX 600 Europe 600 Banks” indekss mēneša laikā pieauga par vairāk nekā 4%, jaunajam Lielbritānijas budžetam neparedzot jaunas nodevas aizdevējiem. Mazāk volatīli sektori kopumā uzrādīja labākus rezultātus, savukārt tehnoloģiju un aizsardzības sektoru akcijas atpalika globālās tehnoloģiju akciju izpārdošanas un Ukrainas miera sarunu atsākšanas dēļ. Tajā pašā laikā kriptovalūtas piedzīvoja strauju kritumu, BTC/USD kursam mēneša beigās noslīdot līdz aptuveni 90 tūkst. , likvidējot visu gada laikā uzkrāto pieaugumu.

Karš, bailes, drošība, birokrātija, izaugsme – šie vārdi pēdējos gados arvien biežāk iezīmē mūsu ikdienas fonu. Tie rada iespaidu, ka pasaule atrodas nepārtrauktā turbulencē, kas šūpo – Latviju, Eiropu un visas pārējās valstis. Taču būtiski apzināties: mēs neesam tikai pasīvi pasažieri, kas var vienīgi reaģēt uz sekām. Mums ir iespēja būt pilotiem.

Turbulence, lai arī biedējoša, vienlaikus ir spēcīgs augšupspēks. Tā ļauj pacelties augstāk tiem, kas prot to izmantot. Šis stāsts nav par aviāciju – tas ir aicinājums paskatīties ārpus ierastajām “sēdvietām” un paraudzīties, kā šodienas izaicinājumus var pārvērst rītdienas iespējās.

Arī pasaules inovāciju un tehnoloģiju simbols - daudz piesauktā Silīcija ieleja – radās vairāku sarežģītu globālu un nedrošu notikumu laikā. Tā izauga laikā, kad pasaule pārcieta divus karus un bija nepieciešamas jaunas militārās un tehnoloģiskās spējas. Valsts ieguldījumi, zinātnieku kompetence un sadarbības kultūra radīja vidi, kurā militārās vajadzības pārtapa par tehnoloģisku un ekonomisku izaugsmi.

Latvija šobrīd atrodas nozīmīgā krustpunktā, kur valsts enerģētiskās neatkarības un klimatneitralitātes mērķi vairs nav tikai politiski lozungi, bet kļūst par konkrētiem projektiem un tehnoloģiskām inovācijām.

Viens no šādiem piemēriem ir “Virši” biometāna rūpnīcas attīstība, kas būtiski ietekmēs vietējo degvielas un energoresursu tirgu.

Tirgus atdzimšana un politiskās iniciatīvas

Pāreja no dīzeļdegvielas uz CNG (saspiesto dabasgāzi) un tālāk uz biometānu kļūst par būtisku virzienu transporta sektora emisiju samazināšanā. Tā kā šī pāreja neprasa būtiskus ieguldījumus infrastruktūrā un tehnoloģijās, biometāns sevi apliecina kā praktisku, ātri ieviešamu un ekonomiski pamatotu risinājumu gan loģistikas uzņēmumiem, gan valsts un pašvaldību autoparkiem. Augošā interese par biometāna izmantošanu transportā vienlaikus veicina arī Latvijas enerģētisko neatkarību, vietējo resursu izmantošanu un reģionālo attīstību.

Rīgā 27. novembrī jau ceturto gadu norisinājās Baltijā lielākā kapitāla tirgus konference Baltic Capital Markets Conference 2025, kas pulcēja vairāk nekā 500 dalībniekus un 35 runātājus – starptautiskos un vietējos investorus, uzņēmējus, regulatorus un politikas veidotājus, tostarp Latvijas Republikas Ministru prezidenti un visu trīs Baltijas valstu finanšu ministrus.

Vienota atziņa, kas izskanēja visās piecās diskusijās: Baltijas kapitāla tirgus potenciāls joprojām ir būtiski neizmantots, un tā attīstība ir priekšnoteikums reģiona ilgtermiņa ekonomiskajai noturībai, izaugsmei un drošībai. Ilgtermiņa konkurētspēja atkarīga no spējas piesaistīt un virzīt kapitālu.

Atklājot konferenci, Latvijas Republikas Ministru prezidente Evika Siliņa uzsvēra, ka Baltijas valstu konkurētspēja ilgtermiņā būs atkarīga no spējas novirzīt vairāk uzkrājumu investīcijās: “Attīstīts un vienots kapitāla tirgus nozīmē vairāk finansējuma uzņēmumiem, vairāk investīciju reģionā un lielāku turību ilgtermiņā. Eiropā un Baltijā pārāk daudz resursu stāv kontos un nenes peļņu. Tas kavē inovācijas, konkurētspēju un mūsu spēju attīstīt modernu ekonomiku. Baltijā potenciāls ir patiešām liels. Ar valsts uzņēmumu kotēšanu biržā mēs varam dot spēcīgu impulsu tirgum, iesaistot mūsu pašu iedzīvotājus un stiprinot viņu iespējas gūt investīciju atdevi. Gudras investīcijas uzņēmumu akcijās, obligācijās, inovācijās un jaunās tehnoloģijās, tostarp mākslīgajā intelektā, veicinās ekonomikas attīstību. Latvija un Eiropa var vairot savu konkurētspēju pasaulē!”

Rīgā, 27. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre jau ceturto gadu pēc kārtas notiks Baltic Capital Markets Conference 2025 – lielākais kapitāla tirgus notikums Baltijā.

Šī gada konference iezīmēs jaunu posmu Baltijas sadarbībā – pirmo diskusiju paneli atklās Baltijas valstu finanšu ministri, apliecinot kopīgu apņemšanos stiprināt reģiona kapitāla tirgu.

Diskusiju vadīs Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, kurš kopā ar Baltijas valstu finanšu ministriem – Latvijas Republikas finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, Lietuvas Republikas finanšu ministru Kristupas Vaitiekūnas, Igaunijas Republikas finanšu ministru Jürgen Ligi un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD) viceprezidentu, finanšu direktoru Burkhard Kübel-Sorger – diskutēs par Baltijas kapitāla tirgus nozīmi reģiona attīstībā.