Neskatoties uz vairāku valdību pausto apņemšanos attīstīt Latvijas kapitāla tirgu, realitātē joprojām valda stagnācija.

Pirms gada valdībā tika izvērtēta vairāk nekā 20 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kotēšana biržā. Pēc attiecīgās valdības sēdes 9. aprīlī Finanšu ministrija valdībai piedāvājusi pieturēties pie iepriekš izvirzītā mērķa – sasniegt 9% akciju tirgus kapitalizāciju 2027. gadā. Pavisam nesen notika Latvijas Bankas rīkotais Latvijas kapitāla tirgus forums, kurā diemžēl būtībā tika secināts, ka nekāds progress šajā jomā nav manāms. Turklāt interesanti – atšķirībā no iepriekšējā gada pasākuma, kad forumā ar savā ziņā dedzīgām un daudzsološām uzrunām par kapitāla tirgus strauju attīstību uzstājās virkne Ministru kabineta locekļu, šogad valdības amatpersonu interese par pasākumu nebija nekāda. Vai iemesls tam ir fakts, ka ministriem īsti nebija, ko teikt auditorijai, vai arī viņu iespējama aizņemtība tajā dienā, paliek atvērts jautājums.

Valsts kontrole veikusi 2021. gada revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanas pārbaudi par valsts uzraudzību pār Covid-19 laikā veikto ieguldījumu uzņēmumā airBaltic. Secinājums: nevienā no uzraudzības līmeņiem – Satiksmes ministrija, airBaltic padome, Ministru kabinets – nav veiktas pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu.

Ministru kabinets nav izveidojis īpašu kārtību ieguldījuma atgūšanas riska pārvaldībai, kā to 2021. gadā rosināja Valsts kontrole. Savukārt Satiksmes ministrija nav veikusi būtiskus uzlabojumus kapitālsabiedrības pārvaldībā. Valsts kontrole aicina Ministru kabinetu steidzami stiprināt valstij piederošo airBaltic kapitāldaļu uzraudzību, iespējams, to nododot citas ministrijas vai kompetentas institūcijas pārziņā, lai mazinātu riskus valsts budžetam.

Valsts kontrole secina: Satiksmes ministrija, airBaltic padome un Ministru kabinets neveica pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu. Tā rezultātā Valsts kontrole 2021. gada revīzijā sniegtos ieteikumus atzinusi par neieviestiem.

Valsts kontrole (VK) lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski.

Lielākā daļa fonda finansēto uzdevumu būtībā dublē Satiksmes ministrijas funkcijas un uzdevumus, un fonda finansējums drīzāk kalpojis ministrijas darbinieku papildu atlīdzībai, plašākām komandējumu iespējām un reprezentācijas izdevumu segšanai, secinājusi VK.

Fonds izveidots 1994. gadā, pamatojoties uz Ostu likumu. Aktuālais fonda mērķis ir pārvaldīt finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu valsts intereses ostu attīstībā un celtu Latvijas ostu prestižu. Fondam ir definēti četri uzdevumi: ostu kopējo projektu realizācija; valsts īpašuma uzturēšana mazajās ostās; ostu popularizēšana un reklāma un Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes darbības nodrošināšana. Tomēr no fonda līdzekļiem faktiski tiek finansēti tikai divi uzdevumi. Fonds nefinansē ostu kopējo projektu realizāciju un neveic valsts īpašumu uzturēšanu mazajās ostās.

Pērn prēmijās un naudas balvās ministriju darbiniekiem samaksāti 7 miljoni eiro, vēsta Latvijas Sabiedriskā Medija raidījums "De facto".

Prēmijas izmaksātas vairākumam ministriju darbinieku, kas nostrādājuši ilgāk par gadu, bet daudzviet tās izmanto, lai palielinātu izmaksāto atalgojumu, vērtē raidījums, atzīmējot, ka šāda prakse ir pretrunā ar atlīdzības reformas mērķiem.

Kopš šī gada sākuma valsts un pašvaldības iestādēm ir jāpublisko savu darbinieku atalgojums. Prasība attiecas uz tiem, kuri pieņem valsts pārvaldes lēmumus. Ministrijas tulkojot šo normu sev izdevīgā gaismā, piemēram, Ārlietu ministrija atklājusi 171 sava darbinieka nopelnīto, bet Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) - tikai valsts sekretāra atlīdzību, kas bijusi 7632 eiro.

Atsevišķi naudas balvas norādījusi vien retā valsts iestāde, piemēram, Satiksmes ministrijas datos redzams, ka valsts sekretāram Andulim Židkovam februārī bijusi 6346 eiro mēnešalga un tikpat liela naudas balva. Viņš ministrijā sāka strādāt pērn oktobrī, valsts sekretāra amatā - decembrī, bet jau februārī kopā ar pārējo komandu apbalvots par "airBaltic" stratēģiskā investora piesaisti, par ko astoņi cilvēki kopumā saņēmuši 32 000 eiro.

Šodien Ministru kabinets izskatīs Finanšu ministrijas izstrādāto Kredītiestāžu likuma grozījumu projektu, kas paredz ieviest regulējumu specializēto kredītiestāžu darbībai Latvijā, informē Finanšu ministrijā.

Grozījumu mērķis ir stiprināt konkurenci finanšu sektorā, veicināt inovāciju attīstību un nodrošināt plašāku finanšu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā.

Likumprojekts paredz iespēju dibināt specializētas kredītiestādes ar samazinātu sākotnējo kapitālu - vismaz viens miljons eiro, salīdzinot ar pašreiz spēkā esošo piecu miljonu eiro slieksni. Ministrijā uzsver, ka šāds risinājums radīs iespējas ienākt tirgū jauniem un inovatīviem tirgus dalībniekiem, tostarp finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, kā arī krājaizdevu sabiedrībām un maksājumu iestādēm nodrošināt tālākas attīstības iespējas.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzskata, ka šis ir nozīmīgs solis konkurences veicināšanai un inovāciju atbalstam Latvijas finanšu sektorā. Viņaprāt, specializētās kredītiestādes pavērs iespējas arī reģionālajiem spēlētājiem attīstīties un paplašināt savu darbību, īpaši digitālajā vidē. Šāds regulējums ļaus vieglāk ienākt tirgū nelieliem un elastīgiem uzņēmumiem, kuri piedāvā mūsdienīgus, tehnoloģiski balstītus risinājumus, bet tas savukārt nozīmē plašāku finanšu pieejamību gan iedzīvotājiem, gan mazajiem uzņēmumiem, īpaši ārpus lielajiem centriem, uzsver ministrs.

Zemkopības ministrija (ZM) valdībā saskaņošanai iesniegusi priekšlikumu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā no 2025.gada 4.augusta līdz 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus, liecina tiesību aktu portālā publiskotā informācija.

ZM sagatavotajā rīkojuma projektā publiskotā informācija liecina, ka kopš 2025.gada maija Latvijā ilgstošu nelabvēlīgu laikapstākļu rezultātā daudzviet applūduši sējumi un stādījumi, būtiski samazinot ražību vai pilnībā iznīcinot daļu ražas. Tāpat pārmērīga augsnes mitruma dēļ lauksaimniecības tehnika bieži vien nevar piekļūt laukiem, kavējot vai padarot neiespējamu lauku apstrādi un ražas novākšanu. Aizkavēto lauksaimniecības darbu dēļ labība dīgst uz lauka, kā arī zūd tās kvalitāte un tirgus vērtība.

Ministrijā norāda, ka pārlieku lielā mitruma dēļ arī sapuvuši graudaugi, pākšaugi, kartupeļi un citas kultūras, kas daudzviet nav paspējušas sadīgt vai ir bojātas pārmērīga mitruma ietekmē. Tāpat šogad daudzviet nebija iespējams laicīgi apstādīt laukus, un stādi, ilgstoši atrodoties mitros apstākļos, vēl neiestādīti, izstīdzēja un zaudēja kvalitāti, bet vietās, kur tie tika iestādīti, noslīka mitrajā augsnē.

Valdība otrdien ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 2025.gada 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus.

ZM skaidro, ka lauksaimniekiem ir gan ilgtermiņa finanšu saistības, gan noslēgtas līgumattiecības ar partneriem un pircējiem, tostarp par saražotās produkcijas piegādi. Taču šobrīd nelabvēlīgās situācijas dēļ lauksaimniecībā, ko radījušas ilgstošas lietavas un plūdi, pastāv nopietnas bažas par saimnieku spēju pildīt uzņemtās saistības, īpaši līgumsaistības, kuru nepildīšana var radīt tiesiskus un finanšu riskus.

Ministrijā norāda, ka šis jautājums ir īpaši aktuāls laukaugu kooperatīviem, kas nodrošina biedru saražotās produkcijas realizāciju, galvenokārt eksportā. Graudaugi ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas lauksaimniecības eksporta segmentiem, un nespēja izpildīt piegādes līgumus var būtiski ietekmēt gan nozares reputāciju starptautiskajos tirgos, gan Latvijas kopējo eksportspēju.

Valsts kontrole ir pabeigusi 2024.gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs, un arī šogad visi sniegtie atzinumi par gada pārskata sagatavošanas pareizību ir bez iebildēm, savukārt vērtējot atbilstības jautājumus, Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) un Ekonomikas ministrijai (EM) sniegts attiecīgi negatīvs atzinums un atzinums ar iebildēm, jo tur atklāta "finanšu kabatiņu" veidošana jeb nepamatoti lieli valsts budžeta līdzekļu pieprasījumi.

Kā informēja Valsts kontrole, tās kopējais vērtējums ir, ka resoru gada pārskati ir sagatavoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, sniedzot skaidru un patiesu priekšstatu par to finanšu stāvokli.

Kā atzīmē Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere, tas, ka otro gadu pēc kārtas visi sniegtie atzinumi par gada pārskata sagatavošanu ir bez iebildēm, liecina par augstu grāmatvedības uzskaites kvalitāti, kā arī veiksmīgu sadarbību starp iestādēm un revidentiem.

"Tieši pateicoties šai sadarbībai, iestādes jau revīziju laikā ir izlabojušas 96% no revidentu atrastajām kļūdām. Savukārt atrast kļūdas palīdz gan revidentiem nodrošinātā pieeja iestāžu grāmatvedības sistēmām, gan Valsts kontroles izstrādātie automatizētie pārbaužu rīki, kas ļauj pārbaudīt lielāku datu apjomu," uzsver Bādere.

Starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins norāda, ka administratīvā aparāta un valsts budžeta izmaksu optimizēšanas kontekstā valdībai būtu jānāk ar priekšlikumu samazināt ministriju skaits.

Pirms trīs gadiem tika mākslīgi radīta Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), kuras funkcijas tika pārdalītas no Ekonomikas ministrijas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, lai gan tās līdz tam tika ar tām veiksmīgi galā.

“Igaunijā ir mazākais iedzīvotāju skaits ar 11 ministrijām, bet Latvijā ir 14 ministriju - tikpat daudz ministriju kā Lietuvā, kur ir par miljonu vairāk iedzīvotāju. Turklāt Latvijā ir mazākais valsts budžets ar zemākajiem budžeta ieņēmumiem starp visām Baltijas valstīm – Latvijā budžeta ieņēmumi šogad plānoti 15,1 miljards eiro, kamēr Igaunijā – 17,7 miljardi eiro, Lietuvā – 17,98 miljardi eiro. Šie ir būtiski argumenti, lai izveidotu kompaktu valsts pārvaldi ar samazinātu ministriju skaitu.

No bankām tiek gaidīta lielāka riska apetīte kreditēšanas jomā, uzsver Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Finanšu ministrijā informēja, ka otrdien Siliņas vadībā notika Finanšu sektora attīstības padomes sēde, kurā tika apspriesti jautājumi, kas ir saistīti ar kreditēšanas vides attīstību tautsaimniecības konkurētspējas stiprināšanai.

Sēdē izvērtēja aktuālos datus par kreditēšanas tendencēm un analizēja likumu grozījumu ietekmi uz fizisko personu pārkreditēšanās iespējām. Tāpat tika sākta diskusija par iespējamo turpmāko rīcību attiecībā uz juridisko personu kredītu refinansēšanas regulējumu.

"Mans mērķis ir mazināt birokrātiju un veicināt ekonomisko aktivitāti. Šobrīd kreditēšanas apjomi pieaug - cilvēkiem un uzņēmumiem ir vieglāk piekļūt finansējumam. Tas nozīmē, ka valdības mērķtiecīgs darbs nes rezultātus," sacīja Siliņa.

Labklājības ministrija (LM) plāno virzīt Valsts fondēto pensiju likuma grozījumus, kas ļautu iedzīvotājiem, kas ir valsts fondēto pensijas shēmas dalībnieki, piecus gadus pirms pensijas vecuma pārtraukt dalību pensiju otrajā līmenī un pievienot uzkrāto kapitālu pensiju pirmajam līmenim, informē ministrijā.

Tādējādi cilvēki, tuvojoties pensijai, varēs izvēlēties, ko darīt ar savu pensiju otrajā līmenī uzkrāto kapitālu, lai samazinātu risku to zaudēt finanšu tirgus svārstību dēļ.

Ienākumus vecumdienās veido vecuma pensija, kas sastāv gan no pensiju pirmajā līmenī, gan otrajā līmenī uzkrātā pensijas kapitāla. Fondētā pensijas daļa ir nozīmīga vecuma pensijas apmērā. Šobrīd pensiju otrajā līmeņa uzkrājumi tiek ieguldīti finanšu tirgos, un to vērtība var gan pieaugt, gan samazināties.

Ministrijā norādīja, ka cilvēkiem pirmspensijas vecumā ir īpaši svarīgi, lai viņu uzkrātais pensijas kapitāls nesamazinātos, un ienākumi, aizejot pensijā, būtu pēc iespējas lielāki.

Latvija, tāpat kā Vācijas nacionālā aviokompānijā "Lufthansa", veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā "airBaltic" pirms potenciālā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), otrdien nolēma valdība.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) aģentūrai LETA sacīja, ka Latvija vienmēr ir atstājusi iespēju līdzieguldījumam kopā ar Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" uz tieši tādiem pašiem noteikumiem pirms IPO.

Līdzekļi pārdalīti no Finanšu ministrijas (FM) un Satiksmes ministrijas (SM) budžeta programmām, teica Švinka.

Jautāts, vai tiek apspriesti arī citi valsts ieguldījumi "airBaltic", ministrs sacīja, ka patlaban citi papildu finanšu ieguldījumi "airBaltic" nav nepieciešami.

Švinka norādīja, ka ieguldījums atspoguļosies gan pamatkapitālā, gan akciju nominālvērtībā, gan emisijas cenā.

Ministrs teica, ka Igaunija patlaban ir atteikusies līdzieguldīt "airBaltic" pirms IPO, savukārt Lietuva veic padziļinātu izpēti.

Ministru prezidentes Evikas Siliņas vadībā notikusi Finanšu sektora attīstības padomes (FSAP) sēde, kurā tika apspriesti ar finanšu sektoru saistītie jautājumi, lai nodrošinātu aktīvāku nefinanšu sektora uzņēmumu kreditēšanu tautsaimniecības izaugsmei, stiprinot finanšu pieejamību un veicinot kapitāla plūsmu.

“Man ir svarīgi, ka uzņēmēji Latvijā, vai tas būtu pilsētās vai reģionos, saņem vienlīdz godīgus un pieejamus finanšu pakalpojumus. Valdībā devām solījumu atrast risinājumu juridisko personu pārkreditācijai, un šobrīd strādājam kopā ar finanšu nozari, lai tas būtu ne tikai uz papīra, bet reāli jūtams. Konkurence banku sektorā ir būtiska. Uzņēmējiem jābūt iespējai izvēlēties labāko piedāvājumu,” uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa.

FSAP sēdē tika turpināta diskusija par turpmāko rīcību attiecībā uz normatīvā regulējuma projektu par kredīta devēja piemēroto komisijas maksu ierobežošanu juridiskajām personām, veicot aizdevuma pirmstermiņa atmaksu vai refinansēšanu pie cita aizdevēja. Finanšu sektora attīstības padome uzklausīja arī Finanšu nozares asociācijas un “Fintech Latvija” asociācijas viedokli par izstrādāto regulējumu komisijas maksu ierobežošanai. Regulējuma mērķis ir sekmēt konkurenci, atvieglojot nosacījumus klientu mobilitātei starp aizdevējiem, kas savukārt uzlabotu finanšu pakalpojumu nosacījumus Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, mazinot šķēršļus aizdevumu, līzinga refinansēšanai un pirmstermiņa atmaksai.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajā ceturksnī iekasēti 3,569 miljardi eiro, kas ir par 53,8 miljoniem eiro jeb 1,5% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija par 244,7 miljoniem eiro jeb 7,4% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos trijos mēnešos veidoja 3,356 miljardus eiro, kas ir par 54,4 miljoniem eiro jeb 1,6% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 2,771 miljardu eiro, kas ir par 36 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 584,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,4 miljoniem eiro jeb 3,2% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija 213,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5 miljoniem eiro jeb 0,2% mazāk, nekā plānots.

Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Latvijas Banku ir sagatavojusi un nodevusi publiskajai apspriešanai Latvijas finanšu tehnoloģiju sektora attīstības stratēģiju 2025. - 2027.gadam, informē FM.

Galvenais stratēģijā izvirzītais mērķis ir Latvijai kļūt par konkurētspējīgu "FinTech" jeb finanšu tehnoloģiju centru Baltijas valstīs un Skandināvijā, piedāvājot uzņēmumiem un investoriem pievilcīgu vidi inovācijām, izaugsmei un jaunu pakalpojumu radīšanai.

Lai to sasniegtu, stratēģijā paredzēts par 30% palielināt Latvijā reģistrēto finanšu tehnoloģiju uzņēmumu skaitu, nodrošinot tiem labvēlīgus nosacījumus darbībai un paplašināšanai. Šobrīd Latvijā darbojas 130 "FinTech" uzņēmumi.

Tāpat ir izvirzīts mērķis par 15% palielināt piesaistītos jaunos kapitāla ieguldījumus "FinTech" jomā, bet par 18% palielināt ar finanšu tehnoloģijām saistīto darba vietu skaitu, tostarp veicinot jaunu, labi apmaksātu un perspektīvu profesiju attīstību Latvijā.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž neapmierinātību ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu un atsakās to saskaņot, norādot, ka šajā dokumentā — uz mērķi virzīta budžeta plānošana, trūkst būtiska daļa — mērķtiecīgi taupības pasākumi, lai izvairītos no liekiem tēriņiem, informē LDDK.

Ziņojumam "Par uz rezultātu vērsta budžeta veidošanas un attīstības virzieniem", pēc iepriekšējiem lēmumiem, vajadzēja būt iesniegtam Ministru kabinetā jau 15.februārī, taču Finanšu ministrija to sagatavojusi novēloti, un padarījusi to pieejamu sociālajiem partneriem 25. februārī ar minimālu saskaņošanas termiņu.

“Finanšu ministrija turpina iepriekš ierastu praksi — sniegt apjomīgu dokumentu ar nesamērīgi īsu saskaņošanas laiku. Šāda pieeja neved uz efektīvu budžeta izstrādi, bet gan uz sasteigtiem un nepamatotiem lēmumiem. Turklāt piedāvātajā budžeta plānošanas modelī iztrūkst viens no būtiskākajiem elementiem — mērķtiecīgi taupības pasākumi, kas ir nepieciešami, lai efektīvi pārvaldītu valsts resursus un izbeigtu dzīvošanu pāri saviem līdzekļiem," norāda LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Ķīna noteikusi sankcijas divām Lietuvas bankām - "Urbo bankas" un "Mano bankas", trešdien paziņoja Ķīnas Tirdzniecības ministrija.

Kā norādīja ministrijā, sankcijas noteiktas kā atbilde uz Eiropas Savienības (ES) jūlijā pieņemto 18.sankciju pakotni Krievijai, kurā tika iekļautas divas Ķīnas bankas.

Tādā veidā ES cenšas ierobežot Maskavas kontaktus ar starptautiskajiem partneriem, lai panāktu kara Ukrainā izbeigšanu.

Ķīnas Tirdzniecības ministrija uzsvēra, ka Pekina stingri iebilst pret ES lēmumu par sankcijām, tādēļ nolēmusi atbildes sankciju sarakstā iekļaut divas ES bakas - "Urbo bankas" un "Mano bankas". Organizācijām un personām Ķīnā aizliegts iesaistīties darījumos, sadarbībā un citās darbībās ar abām Lietuvas finanšu institūcijām.

ES sankcijas pret divām Ķīnas bankām vērsa, jo Rietumvalstu vērtējumā tās ir saistītas ar Krievijas militāro rūpniecību.

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") 16.aprīlī sāks pieņemt pieteikumus jaunajā Energogranta programmā, kas paredzēta daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes projektu tehniskās dokumentācijas sagatavošanai, informēja "Altum".

Institūcijā atzīmē, ka programma ļaus dzīvokļu īpašniekiem ietaupīt līdz 90% no mājas energoaudita un dokumentu sagatavošanas izmaksām.

Energogranta programmas kopējais apjoms ir 4,25 miljoni eiro, un tā tiek īstenota ar Eiropas Investīciju bankas resursiem "InvestEU Advisory Hub" projekta ietvaros. Programma palīdzēs sagatavot renovācijai aptuveni 200 daudzdzīvokļu mājas visā Latvijā, informē "Altum".

Atbalsts ir paredzēts tikai tām ēkām, kuras piesakās dalībai "Altum" daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmā, un tas aptver izdevumus, kas ir saistīti ar tehniskās dokumentācijas sagatavošanu, tostarp energoauditu, būvprojektu, būvizmaksu tāmi un citām.

Valsts kontrole, izvērtējot Satiksmes ministrijas 2024. gada pārskatu, konstatējusi nepilnības atlīdzības piešķiršanā amatpersonai. Finanšu revīzijā noskaidrots, ka Satiksmes ministrijā amatpersonai izmaksāta 4913 eiro prēmija laikā, kad tā bija atstādināta no amata pienākumu pildīšanas disciplinārlietas ietvaros.

Šāda rīcība neatbilst Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 21. panta regulējumam, kas paredz, ka atstādinātām amatpersonām saglabājama tikai mēnešalga un sociālās garantijas.

“Valsts kontrole vērš uzmanību, ka atalgojuma piešķiršana neatbilstoši normatīvajam regulējumam grauj sabiedrības uzticību valsts pārvaldei un tās izmaksa disciplinārlietas izskatīšanas laikā ir pretrunā ar prēmijas piešķiršanas būtību,” norāda Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš.

Revīzijā konstatēts, ka divas nedēļas pēc tam, kad izdots rīkojums par disciplinārlietas ierosināšanu un amatpersonas atstādināšanu no amata pienākumu izpildes, amatpersonai piešķirta un izmaksāta prēmija. Valsts kontrole secinājusi, ka šajā gadījumā nav ievērots Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 21. panta regulējums, kas nosaka, ka atstādinātai amatpersonai saglabājama tikai mēnešalga un sociālās garantijas. Valsts kontroles ieskatā, konkrētajā gadījumā pareiza sagaidāmā rīcība būtu par prēmijas piešķiršanu (vai nepiešķiršanu) lemt pēc tam, kad noslēgusies disciplinārlietas izskatīšana un ir skaidri tās rezultāti. Disciplinārlietas rezultātā amatpersona atzīta par vainīgu vairākos disciplinārpārkāpumos un tai piemērots disciplinārsods.

AS "Attīstības finanšu institūcija Altum"" ("Altum") ieguldīs līdz 55,8 miljoniem eiro piektās paaudzes iespējkapitāla fondos, aģentūrai LETA pavēstīja "Altum" sabiedrisko attiecību vadītāja Sandra Eglīte, informējot par ceturtdien, 20.martā, akcionāru ārkārtas sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Viņa norāda, ka publiskā atlasē pērn septembrī tika izvēlēti trīs agrīnās stadijas iespējkapitāla fondu pārvaldnieki. "Altum" ieguldījums katrā no tiem nepārsniegs 18,6 miljonus eiro, attiecīgi kopējā ieguldījuma summa būs līdz 55,8 miljoniem eiro.

Eglīte atzīmē, ka darbības sākšanai fondu pārvaldniekiem ir jāpiesaista arī privātās investīcijas. Plānots, ka kopumā agrīnās stadijas uzņēmumos tiks ieguldīti vairāk nekā 60 miljoni eiro.

"Altum" slēgs līgumus ar fondu pārvaldniekiem "BADideas.fund", kuru pārstāv Artis Kehris, Raimonds Kulbergs un Bendžamins Pjērs Lebluā, "VNTRS Consulting" ar fonda nosaukumu "Outlast Fund", kuru pārstāv Kristaps Prūsis, Mikaela Pedersena, Marija Ručevska un Egita Poļanska, un "BuildIt", kuru pārstāv Zigmārs Reklaitis, Renē Tenisons, Arta Beitāne, Matīss Neimanis un Rūdolfs Neimanis.

ASV un Ķīnas amatpersonas Šveicē piedalīsies augsta līmeņa sarunās, lai apspriestu saspīlētās tirdzniecības attiecības abu valstu starpā, otrdien paziņoja Savienoto Valstu Tirdzniecības ministrija.

Tā norāda, ka ASV finanšu ministrs Skots Besents uz Šveici dosies ceturtdien.

Lai arī ministrija neprecizē, ar ko Besents tiksies, Ķīnas Tirdzniecības ministrija un valsts mediji apstiprinājuši informāciju par šo sarunu rīkošanu un paziņojuši, ka Pekinas pārstāvis tajās būs vicepremjers He Lifens.

Ķīnas ministrija skaidro, ka lēmums piedalīties šajās sarunās saistīts ar Ķīnas ekonomiskajām interesēm, kā arī ASV rūpniecības un patērētāju aicinājumiem.

Šī būs pirmā augsta līmeņa tikšanās kopš tirdzniecības attiecību krasas saasināšanās aprīļa sākumā.

Otrdien ASV prezidents Donalds Tramps sacīja, ka Ķīna vēlas pārrunāt iespējas atrisināt tirdzniecības nesaskaņas, un šīs sarunas norisināsies "pareizajā laikā."

Latvija pagājušajā gadā no Krievijas importējusi ieročus un munīciju, to daļas un piederumus kopumā 796 774 eiro vērtībā, kas ir par 74,5% vairāk nekā 2023.gadā, sasniedzot šādu preču importa rekordu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Valsts ieņēmumu dienestā aģentūrai LETA skaidroja, ka Latvijā no Krievijas nav importēti kaujas ieroči, munīcija vai citas preces militārām vajadzībām, bet piederumi un ierīces peintbola spēlēm, peintbola ierīču remontam, kā arī piederumi zemūdens sporta ieročiem.

Statistikas pārvaldes dati liecina, ka attiecīgās kategorijas preču importam no Krievijas pēdējos gados bijusi tendence pamatā augt, uzrādot atsevišķus izņēmumus, tostarp 2024.gadā salīdzinājumā ar 2014.gadu šādu preču importa vērtība ir pieaugusi 55 reizes.

2014.gadā Latvija no Krievijas importēja ieročus un munīciju, to daļas un piederumus kopumā 14 396 eiro vērtībā, 2015.gadā šādas preces no Krievijas nav importētas, 2016.gadā tās ievestas 116 046 eiro vērtībā, 2017.gadā - 116 488 eiro vērtībā, 2018.gadā - 113 734 eiro vērtībā, 2019.gadā - 161 436 eiro vērtībā, 2020.gadā - 248 888 eiro vērtībā, 2021.gadā - 363 934 eiro vērtībā, 2022.gadā - 560 015 eiro vērtībā, bet 2023.gadā - 456 555 eiro vērtībā.

Telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" kapitāldaļu izpirkšanas darījuma vērtība varētu sasniegt aptuveni 550-600 miljonus eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) nekomentēja šo informāciju, sakot, ka dažādas minētās darījuma summas ir spekulācijas.

Otrdien par LMT un "Tet" izpirkšanas darījumu slepenībā lems valdība, kurai par trīs mēnešu laikā paveikto ziņos ekonomikas ministrs. Lai gan Valainis nevēlējās komentēt pat to, vai valdība vispār izskatīs jautājumu par LMT un "Tet" izpirkšanu, aģentūrai LETA zināms, ka tas slēpjas darba kārtībā iekļautajā informatīvajā ziņojumā "Par Ministru kabineta sēdes protokollēmuma izpildi".

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 2024.gada 18.decembrī pilnvaroja Ekonomikas ministriju (EM) izteikt piedāvājumu "Telia" atpirkt visas tai piederošās "Tet" un LMT kapitāldaļas.

Kamēr Finanšu ministrija (FM) rosina plašas reformas, meklējot veidus, kā padarīt publiskos iepirkumus Latvijā efektīvākus, viena no būtiskākajām problēmām vairākās nozarēs, īpaši telekomunikāciju, joprojām netiek saukta vārdā – favorītisms.

Publiskajos iepirkumos tas ir klātesošs gadiem – kluss, sistemātisks un finansiāli smags slogs valsts budžetam, uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā. Lai gan FM iniciatīva ir apsveicama, bez konkrētiem pasākumiem favorītisma izskaušanai reformas draud palikt nepilnīgas un godīga konkurence aizvien būs tikai ilūzija. Diemžēl līdz šim nav redzamas izmaiņas, kas liecinātu par reālu vēlmi pārtraukt netaisnīgumu.

Favorītisma ēna telekomunikāciju iepirkumos

Latvijā mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos favorītisms jau ilgstoši ir būtisks šķērslis godīgai konkurencei un efektīvai nodokļu maksātāju naudas izlietošanai. Problēmu pastiprina vairāki faktori, kas padara iepirkumu procesus nepilnīgus un uzņēmējiem nevienlīdzīgus. Pirmkārt, tie ir subjektīvi un manipulējami vērtēšanas kritēriji, piemēram, punktu sistēmas, kas tiek veidotas tā, lai vienam konkrētam pretendentam piešķirtu priekšrocības. Finanšu piedāvājuma “svars” Latvijā bieži vien ir tikai 50 % no gala rezultāta, kamēr Lietuvā un Igaunijā tas ir līdz 100 %, kas mūsu valstī ļauj uzvarēt dārgākajam piedāvājumam, nevis izdevīgākajam, pat ja piedāvāto pakalpojumu kvalitāte ir vienāda.

Ieviešot pasākumus, lai mazinātu administratīvo slogu Eiropas Savienības (ES) fondu projektos, rezultātu izvērtējumā lielāks uzsvars tiks likts uz visu procesu īstenošanas termiņiem, intervijā sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktore Anita Krūmiņa.

"Tas ir ne tikai 70 dienu samazinājums projektu atlases procesā, bet kopumā mēs tiecamies termiņus samazināt visos procesos, arī projektu īstenošanā. Piemēram, iepirkumu jomā mēs piedāvājam risinājumus, lai saņēmējs var ātrāk sagatavot dokumentus. Ja iepirkums notiek ātrāk, arī projekts raitāk virzās uz priekšu. Tā ir mijiedarbība starp visām iesaistītajām pusēm, jo visu interesēs ir projekta pozitīvs rezultāts. Fondu naudai ir derīguma termiņš, kas ir jāņem vērā. Ir konkrēts datums, līdz kuram viss jāīsteno, lai finansējumu nepazaudētu un sasniegtu pozitīvu rezultātu. Visi mūsu procesi ir virzīti uz to, lai saņēmējam palīdzētu maksimāli izmantot pieejamo atbalstu noteiktajā termiņā," uzsvēra Krūmiņa.