Latvijas ekonomikas neredzamā rokas bremze ir kritiski zemā kreditēšana. Atpalicība no citām Baltijas valstīm kreditēšanā mērāma miljardos, liecina pieejamie statistikas dati

Dienas Bizness uzsāk pētījumu sēriju par finanšu pakalpojumu nozari Latvijā, kurā tiks meklētas atbildes uz jautājumiem par finanšu resursu pieejamību uzņēmumiem un mājsaimniecībām, to salīdzinājumu ar citām ES valstīm, kā arī nozares attīstības virzieniem un galvenajiem tirgus dalībniekiem. Pirmajā pētījumā uzmanība pievērsta kreditēšanai, kas ir kritiski svarīga tautsaimniecības un iekšzemes kopprodukta izaugsmei.

Prologs – atbilde uz kāpēc?

Ekonomikas attīstība nav iespējama bez naudas aprites. Tā ir gluži kā degviela, kas virza uzņēmējdarbību, investīcijas un patēriņu. Lai uzņēmumi varētu augt, radīt jaunas darbavietas un ieviest inovācijas, tiem ir nepieciešami finanšu resursi, kas bieži vien pārsniedz pašu pieejamos resursus. Ne mazāk svarīga tā ir arī privātpersonām, jo kredīti ļauj finansēt mājokļa iegādi un labiekārtošanu, automašīnas iegādi, izglītību un citus nozīmīgus sadzīves izdevumus, tādējādi uzlabojot dzīves kvalitāti. Tieši tāpēc kreditēšana spēlē tik būtisku lomu ekonomikā, tā nodrošina pieeju kapitālam brīdī, kad tas ir nepieciešams. Ja šī naudas plūsma ir ierobežota, arī ekonomikas attīstība kļūst lēnāka.

Pagājušajā gadā Latvijā bija reģistrēta ekonomikas samazinājums jeb recesija. Tam ir dažādas definīcijas, taču vienkāršākā no tām parasti ietver iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājumu vismaz divus kvartālus pēc kārtas. Šāds periods Latvijā bija pagājušā 3. un 4. kvartālā, bet faktiski varam pieņemt, ka tas ilga visu gadu, jo arī 1. kvartāls bija negatīvs, bet otrais uzrādīja 0%. Ekonomikas tempu samazinājuma mijiedarbību ar kreditēšanu aicinājām komentēt Rietumu Bankas valdes locekli un Kredītu pārvaldes vadītāju Artūru Jukšu.

Kāda ir ekonomikas attīstības tempu samazinājuma ietekme uz kreditēšanu? Vai bankas vispār spēj kreditēt ekonomikas lejupslīdes laikā?

Ekonomikas lejupslīdei šķietami vajadzētu būt cieši saistītai ar kreditēšanu, jo, lai jebko kreditētu, konkrētajam uzņēmumam – kredīta ņēmējam – ir jāaug un jāpelna vairāk. Un tas teorētiski rada “apburto loku” – jo lēnāk aug ekonomika, jo mazāk tiek kreditēts, jo vēl lēnāk aug ekonomika. Savā ziņā tas ir kā “bēgums jūrā”, kurā krītas ekonomiskā aktivitāte, tomēr praktiskā aina kreditēšanā ir sarežģītāka un noteikti nav tik negatīva. Rietumu Banka pērn izsniedza 131 miljonu eiro jaunu kredītu un citu banku sniegums arī ir atzinīgi mērāms miljonos. Tas norāda, ka mums nav pamata būtu izteikti pesimistiskiem par kreditēšanas attīstību. Un tas, savukārt, nāk par labu ekonomikai kopumā. Citiem vārdiem sakot, kreditēšana var pārraut šo IKP krituma radīto “apburto loku”.

Solidaritātes iemaksu dēļ kreditēšana Latvijā neapstāsies, taču pagaidām vēl ir grūti pateikt, kā solidaritātes iemaksa ietekmēs kredītu pieejamību, nosacījumus un cenu, intervijā sacīja Latvijas "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.

Viņš norādīja, ka nozare saprot un atbalsta vajadzību stiprināt valsts drošību, bet lēmums par solidaritātes iemaksu piemērošanu banku sektoram nav solidārs lēmums, jo attiecināts uz vienu nozari, un ir "ietīts apšaubāma veida kreditēšanas veicināšanas un pagātnes rīcību, konkrēti - aktīvākas finansēšanas iepriekšējos gados - sodīšanas formā".

Mencis skaidroja, ka šajā gadījumā paradokss ir tāds, ka tās bankas, un starp tām ir arī "Swedbank", kas līdz šim kreditēšanu audzēja un līdz ar to kurām ir lielāki portfeļi, tagad provizoriski maksās arī lielāku nodokli. "Jā, teorētiski bankām ir iespēja arī šo nodokli nemaksāt vai samazināt solidaritātes maksājumus ar atlaides mehānismu, palielinot kreditēšanu. Taču, piemēram, "Swedbank" kā vienai no lielākajām bankām, tas ir faktiski nesasniedzams, jo mēs runājam par kreditēšanas pieauguma tempiem, kādi nav redzēti kopš globālās finanšu krīzes 2008. un 2009.gadā," viņš uzsvēra.

Lai arī mājokļu kreditēšana Latvijā pieaug, kopējā tirgus aktivitāte joprojām ir viena no zemākajām eirozonā: tas norāda uz strukturāliem šķēršļiem, kas kavē attīstību.

Pērn mājokļu kreditēšana piedzīvoja ievērojamu izaugsmi. Hipotekārajos kredītos, neskaitot pārskatītos jeb refinansētos aizdevumus, no jauna izsniegtā summa pieauga par 40 %: no 0,89 miljardiem eiro 2024. gadā līdz 1,25 miljardiem eiro 2025. gadā, liecina Latvijas Bankas statistika.

Izaugsmi veicināja algu un uzkrājumu pieaugums, kā arī Eiropas Centrālās bankas lēmumi samazināt “Euribor” likmi, uzlabojot mājsaimniecību finansiālo stāvokli un ļaujot īstenot atliktos darījumus.

Kreditēšanas kāpums nav tikai apliecinājums iedzīvotāju ticībai nākotnei un savai finanšu stabilitātei, bet arī ieguvums tautsaimniecībai – pieaug ieņēmumi valsts budžetā no būvniecības, patēriņa un nodokļiem.

Latvijā no solidaritātes nodokļa bāzes būtu jāizslēdz jaunā kreditēšana, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.

Viņš norādīja, ka solidaritātes nodoklis tika radīts laikā, kad bankām bija palielināta peļņa saistībā ar augstajām procentu likmēm. Attiecīgi šogad no banku sektora šī nodokļa maksājumos tiks izņemti 93 miljoni eiro, bet nākamajā gadā tiks izņemti 110 miljoni eiro.

"Tā ir nauda, kas tiek izņemta papildu pārējiem nodokļiem, kas banku sektoram ir jāmaksā," piebilda Cērps.

Viņš minēja, ka Latvijā kreditēšana šobrīd attīstās lielā mērā saistībā ar to, ka vairākus gadus aktivitāte bija samērā zema un ar to, ka ir samazinājušās procentu likmes.

Cērps arī norādīja, ka no šī nodokļa bāzes kā minimums varētu vismaz izņemt jauno kreditēšanu, lai netraucētu tam, ka nākamajā gadā kreditēšana attīstās tikpat veiksmīgi, kā tas ir noticis šogad.

Iekšzemes kredītportfelis 2025.gadā, visticamāk, turpinās pieaugt, ko nefinanšu sabiedrību (NFS) sektorā varētu veicināt daži lieli kredītlīgumi, kas tika noslēgti pērn gada nogalē un šogad sākumā, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Pārskatā skaidrots, ka procentu likmēm pakāpeniski samazinoties, iekšzemes kreditēšana būtiski aktivizējusies. Kreditēšanas temps uzlabojies gan mājsaimniecību, gan NFS sektorā. Kopējais iekšzemes NFS un mājsaimniecībām izsniegto kredītu gada pieauguma temps 2025.gada martā sasniedza 7,8%, tai skaitā, NFS - 8,4% un mājsaimniecībām - 7,3%.

Tomēr pēc ilgstoši vājas kreditēšanas banku kredītu un iekšzemes kopprodukta (IKP) attiecība saglabājas ļoti zemā līmenī. 2024.gada beigās NFS un mājsaimniecībām izsniegto kredītu un IKP attiecība bija tikai 29%. Eirozonas valstīs vidēji, kā arī Igaunijā šis rādītājs joprojām ir krietni augstāks. Atpalicība no Lietuvas nav tik būtiska, taču tā arī lēnām pieaug.

Kopš šā gada sākuma “Bigbank” kopējais juridisko personu kredītportfelis Baltijas valstīs pieaudzis gandrīz par ceturto daļu jeb 24 %, sasniedzot 900 miljonus eiro, informē “Bigbank” Latvijas filiālē.

“Bigbank” grupas izsniegto aizdevumu apjoms juridisko personu segmentā šā gada astoņos mēnešos jau pārsniedzis 500 miljonu eiro atzīmi, apsteidzot kopējo 2024. gadā izsniegto aizdevumu apjomu. Arī “Bigbank” Latvijas filiālē no šā gada janvāra līdz augustam izsniegto juridisko personu aizdevumu apjoms bijis lielāks nekā visā 2024. gadā kopā.

Latvijas komercbanku kopējais kredītportfelis uzņēmumiem šogad audzis divreiz straujāk nekā mājsaimniecībām. Latvijas Bankas jaunākie dati liecina, ka līdz šā gada jūlija beigām Latvijas uzņēmumiem – gan valsts, gan privātajā sektorā – kredītos izsniegti kopumā 6,25 miljardi eiro. Līdz jūlijam izsniegto kredītu apjoms juridiskām personām pieaudzis par aptuveni 11,1 %, salīdzinot ar pagājušā gada beigām. Tikmēr mājsaimniecībām līdz jūlijam izsniegti 6,48 miljardi eiro, kas ir par aptuveni 5,6 % vairāk nekā bija 2024. gada decembrī.

Luminor banka 2024. gada ceturtā ceturkšņa finanšu pārskats ar provizoriskiem gada noslēguma rezultātiem uzrāda pieaugumu hipotekārajā kreditēšanā un noguldījumu apjomā, kā arī uzlabotu kredītportfeļa kvalitāti un augošu klientu apmierinātību aizvadītajā gadā, informē banka.

Luminor peļņa Baltijā pēc nodokļiem 2024. gadā sasniedza 202,2 miljonus eiro, kas ir par 3,9% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Neto ienākumi no komisijas maksām pieauga par 5,9%, sasniedzot 89,6 miljonus eiro, vienlaikus šajā periodā saglabājot labu izmaksu disciplīnu. Izmaksu un ienākumu attiecības koeficients sasniedza 54,3%, savukārt bankas izlīdzinātā pašu kapitāla atdeve bija 11,7%.

Luminor saglabāja spēcīgas likviditātes un kapitāla pozīcijas un uzlaboja kredītportfeļa kvalitāti, ienākumus nenesošiem kredītiem samazinoties līdz 1,8% no bruto aizdevumiem.

Bankas atjauninātais piedāvājums sekmēja privātpersonu aizdevumu pieaugumu par 2,9%, savukārt Baltijā izsniegto mājokļu kredītu apjoms pieauga par 36%, salīdzinot ar gadu iepriekš.

Latvijā šā gada sākumā kreditēšanas gada pieauguma temps joprojām bija starp straujākajiem eirozonā, pauda Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

"Kreditēšana 2026. gada sākumā turpinājusi pagājušajā gadā iesākto kursu - gana strauji turpināja augt gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību kreditēšanas rādītāji," norāda Mirošņikovs.

Viņš atzīmē, ka kreditēšanas gada pieauguma temps Latvijā joprojām ir starp straujākajiem eirozonā un krietni apsteidz ekonomikas izaugsmi Latvijā. Attiecīgi palielinās arī kredītu atlikums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP), tomēr tas joprojām ir krietni zemāks nekā citviet eirozonā. "Tas varētu ļaut sagaidīt arī turpmāku izaugsmi, ja vien korekcijas neieviesīs neparedzamā un brīžiem haotiskā ģeopolitiskā situācija," piebilst Mirošņikovs.

Latvijas Bankas ekonomists informē, ka šogad februāra beigās salīdzinājumā ar pagājušā gada februāra beigām kredītu atlikums mājsaimniecībām pieaudzis par 10,1%, sasniedzot gandrīz 6,9 miljardus eiro. Savukārt nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums, salīdzinot ar pagājušā gada februāra beigām, pieaudzis par 13,2%, sasniedzot 6,8 miljardus eiro.

Latvijā mērena mājokļu kreditēšanas aktivizēšanās patlaban nerada bažas par drīzu pārmērību pieaugumu, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Valdis Grudulis, Kristīne Petrovska un Andrejs Semjonovs.

Pēc vairāku gadu stagnācijas 2024. un jo īpaši 2025. gadā mājokļu kreditēšana būtiski aktivizējās, turklāt tai vēl arvien ir liels potenciāls tālākai izaugsmei, norāda ekonomisti, skaidrojot, lai gan šobrīd raizes par pārmērībām nerodas, tautsaimniecības noturības un finanšu stabilitātes veicināšanā iespējamās nesabalansētības un to avotus ir svarīgi identificēt un novērtēt laikus.

Vērtējot, vai mājokļu kreditēšanā pieaug pārmērību risks, jāņem vērā, vai straujāka kreditēšana palielina mājsaimniecību maksātspējas riskus, vai kreditēšanas kāpums veicina nesabalansētību mājokļu tirgū, vai tas rada papildu riskus tautsaimniecībai un finanšu sistēmai kopumā, vai spēkā esošais makrouzraudzības politikas ietvars ir pietiekams, lai savlaicīgi ierobežotu iespējamās pārmērības.

Alus bizness nav viegls, jo tirgus ir piesātināts, taču - jo lielāka konkurence, jo augstāka kvalitāte, uzskata Kuldīgas alus darītavas Duna Brewery īpašnieks Roberts Jansons. Viņa radītais uzņēmums piecu pastāvēšanas gadu laikā radījis jau aptuveni 70 receptes un attīstībai piesaistījis pat brūveri no Itālijas. Uzņēmuma plānos ir attīstīt eksportu, kāpināt ražošanas jaudas un noturēt kvalitāti piesātināta tirgus apstākļos.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.jūnija numurā lasi:

Statistika

LU pētnieki parāda izaicinājumus datos

Tēma

Latvija pēc ienākumiem no starptautiskā tūrisma ir pasaules līderos

Aktuāli

Pensionēšanās no 70 gadiem?

Elektrifikācija

Investē ātrās uzlādes staciju tīkla izveidē Baltijā

Kreditēšana

Ekonomikas lejupslīde nav iemesls pesimismam kreditēšanā. Rietumu Bankas valdes loceklis un Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs

Enerģētika

Elektrifikācijas loma nākotnē tikai pieaugs

Aprites ekonomika

Atkritumi pārtaps degvielā

Portrets

Gunita Ķiesnere, NP Properties valdes locekle

Brīvdienu ceļvedis

Signet Bankas Grupa 2025. gadā turpināja stiprināt pozīciju kā viena no vadošajām finanšu pakalpojumu grupām Latvijā, kas apvieno banku, investīciju, fintech un specializētus kreditēšanas uzņēmumus – Signet Banku, Signet Asset Management, Magnetiq Bank, Primero un AgroCredit. Pērn Grupas finanšu rādītāji pieauga visos galvenajos darbības virzienos, paplašinot arī investīciju produktu piedāvājumu ar jaunu un Baltijas reģionā unikālu ieguldījumu produktu – Signet Baltic Bond Fund.

2025. gadā Signet Bankas Grupa sasniedza rekordapjomu finansējuma piesaistē kapitāla tirgos Latvijas uzņēmumiem, būtiski nostiprināja pozīcijas uzņēmumu kreditēšanas segmentā un turpināja attīstīt investīciju risinājumus klientiem ar brīviem finanšu līdzekļiem.

“Pēdējo četru gadu laikā Signet Bankas Grupa ir izveidojusi stabilu attīstības trajektoriju – katrs nākamais gads ir nesis vēsturiski labākos finanšu rezultātus. Tas apliecina mūsu izvēlētās biznesa stratēģijas ilgtspēju un pieaugošo tirgus uzticību. Grupas attīstība balstās uz četriem savstarpēji papildinošiem virzieniem – kapitāla tirgus finansējumu, uzņēmumu kreditēšanu, investīciju risinājumiem un fintech ekosistēmas vajadzību apkalpošanu. Šāda pieeja ļauj mums veidot integrētu finanšu pakalpojumu platformu, kā arī stiprināt pozīcijas Latvijas finanšu sektorā”, saka Roberts Idelsons, Signet Bankas valdes priekšsēdētājs.

Nenoteiktība pasaules ekonomikā, ko veicina gan konflikts Tuvajos Austrumos, gan virkne lēmumu par ASV tarifiem, šogad varētu sabremzēt kreditēšanas pieaugumu, intervijā aģentūrai LETA prognozēja bankas "Citadele" galvenais ekonomists, ieguldījumu pārvaldīšanas sabiedrības "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.

Viņš atzina, ka pašlaik ne uzņēmumi, ne investori, ne iedzīvotāji nevar droši prognozēt, kas notiks nākotnē, un šāda ilgstoša nenoteiktības vide neveicina veselīgu attīstību.

"Katrs jaunais negatīvais satricinājums liek cilvēkiem piebremzēt, netērēt, atlikt lielos pirkumus, un tas neveicina izaugsmi ekonomikā. Līdzīgi ir arī uzņēmējiem. Domājot par lielākām investīcijām attīstībā, kredītiem, lai attīstītu savu ražošanu, šī nenoteiktība rada bažas, un tu domā, vai tiešām šobrīd ir īstais brīdis to darīt," sacīja Purgailis.

Viņš atgādināja, ka visās trijās Baltijas valstīs pēc lielā inflācijas lēciena, kuru izraisīja karš Ukrainā, pirktspēja ir būtiski uzlabojusies, bet tikai Lietuvā patēriņš ir audzis. Latvijā un Igaunijā patēriņa izmaiņas ir salīdzinoši nelielas un sākās tikai pagājušā gada vidū. Līdz tam bija stagnācija un gaidas "kas nu būs". Tādējādi mājsaimniecību noguldījumi bankās un uzkrājumi ir auguši diezgan strauji, un ir sajūta, ka patēriņš gaida, kad "izlauzties ārā", bet katra jaunā negatīvā ziņa to piebremzē.

Nebanku kreditēšana aug lēnāk nekā banku kredītportfelis, un izaugsmi galvenokārt veicina mājsaimniecību aktivitāte, tām iegādājoties vieglos automobiļus ar līzinga finansējumu, kā arī pieaugusī patēriņa kredītu izmantošana, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Gan līzinga sabiedrību, gan citu nebanku kreditētāju iekšzemes kreditēšana kopumā auga lēnāk.

Pērn nebanku kreditētāju iekšzemes nefinanšu sabiedrību (NFS) un mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis palielinājās par 3,8%. Izaugsmi galvenokārt veicināja mājsaimniecību aktivitāte, tām iegādājoties vieglos automobiļus ar līzinga finansējumu, kā arī pieaugusī patēriņa kredītu izmantošana.

Savukārt NFS sektorā interese par jaunu saistību uzņemšanos bija piesardzīgāka - to ietekmēja komerctransporta un lauksaimniecības tehnikas cenu kāpums, kas mazināja gan vēlmi, gan spēju aizņemties, kā arī nenoteiktības palielināšanās.

Nebanku kreditētāju izsniegto kredītu īpatsvars kopējā banku un nebanku kreditētāju iekšzemes NFS un mājsaimniecību kredītportfelī ir zems, bet kopš 2015.gada tas ir palielinājies. Kopējais banku un nebanku kreditētāju iekšzemes NFS un mājsaimniecību kredītportfelis 2024.gadā palielinājās par 5,7%.

Uzņēmumu kreditēšana Latvijā aug straujāk nekā lielākajā daļā eirozonas – Latvijas uzņēmumu aktivitāte finansējuma piesaistē bankā Citadele pieaugusi par 40 % salīdzinājumā ar pērno gadu, liecina bankas apkopotie dati.

“Latvijā šī gada pirmajā pusgadā banka Citadele izskatīja uzņēmumu projektus vairāk nekā miljarda eiro apmērā. Pēdējos ceturkšņos ar augšupejošu tendenci stabilizējas no jauna izsniegto kredītu apjoms – aizdevumi uzņēmumiem turpina pieaugt. Šī dinamika atspoguļo pieaugošu uzņēmumu aktivitāti un uzlabotu piekļuvi finansējumam, kas veicina ekonomikas atveseļošanos, turklāt Latvija pēdējā gada laikā ir parādījusi īpaši strauju izaugsmi, samazinot plaisu ar kaimiņvalstīm,” saka Citadele Baltijas biznesa vadības komandas loceklis un Citadele Leasing valdes priekšsēdētājs Ģirts Glāzers.

Klienti pārstāv plašu nozaru spektru, tomēr īpaši augsta aktivitāte vērojama apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā un lauksaimniecībā. Uzņēmumi ar apgrozījumu virs 1 miljona eiro veido aptuveni 80 % no kopējās izskatīto projektu summas, lai gan tie ir tikai 30 % no visiem pieteikumiem.

Wandoo Finance jau pērn nonāca Dienas Biznesa redzeslokā ar vērā ņemamiem finanšu un izaugsmes rādītājiem. Fintech kompānija ir audzējusi apgrozījumu teju divas reizes, un tas viss notiek ārpus Latvijas – proti, eksports. Par uzņēmuma panākumiem Dienas Bizness izjautāja vadītāju Ivetu Brūveli.

2024. gads Wandoo Finance ir aizvadīts krietni sekmīgāk un dinamiskāk nekā 2023. gads, un, vismaz Baltijas mērogos runājot, kompānija ir strauji augoša. Pastāstiet sīkāk par 2024. gada rezultātiem un galvenajiem cēloņiem, kādēļ tie ir tik labi! Varēja būt vēl labāk?

2024. gads mums patiešām ir bijis izrāviena gads, jo visos galvenajos uzņēmējdarbības rādītājos ir panākti ievērojami uzlabojumi. Pārskata periodā ir palielināts grupas operatīvais apgrozījums līdz 37,8 milj. eiro pretstatā 20,5 milj. eiro gadu iepriekš. Tikmēr divpadsmit mēnešu operatīvā EBITDA ir sasniegusi 9,1 milj. eiro, kas ir treju trīskāršs pieaugums, salīdzinot ar 2023. gada divpadsmit mēnešiem. Tikmēr grupas portfelis pietuvojās 24 milj. eiro atzīmei.

Finanšu pakalpojumu grupa INDEXO, kas ietver pensiju pārvaldes uzņēmumus, INDEXO Banku un finanšu tehnoloģiju uzņēmumu DelfinGroup, kopā pirmā ceturkšņa laikā izsniegusi 58,1 miljonus eiro jaunos kredītos.

Kopējais grupas klientu skaits pārsniedz 300 tūkstošus, bet pensiju aktīvi pārvaldībā gada pirmā ceturkšņa beigās pārsniedza 1,5 miljardus eiro.

“Pēc DelfinGroup darījuma noslēgšanas šis ir pirmais ceturksnis, kurā strādājam kā konsolidēta finanšu pakalpojumu grupa. Ceturkšņa rezultāti uzrāda stabilu izaugsmi visos galvenajos darbības virzienos. Mēs turpinām attīstīt INDEXO par vadošo vietējo finanšu pakalpojumu grupu, kas veicina pozitīvas pārmaiņas Latvijas finanšu vidē un rada arvien vairāk vērtības mūsu klientiem, akcionāriem un sabiedrībai kopumā,” saka Henrik Karmo, IPAS INDEXO Valdes priekšsēdētājs un viens no INDEXO dibinātājiem.

Šī gada pirmā ceturkšņa beigās AS INDEXO Bankas klientu skaits pieauga līdz 57,1 tūkstotim, kas ir par 15% vairāk nekā gada sākumā, apliecinot stabilu klientu bāzes paplašināšanos. Bankas kredītportfelis ceturkšņa laikā pieauga par 21,2 miljoniem eiro un pirmā ceturkšņa beigās sasniedza 76,7 miljonus eiro, savukārt, klientu noguldījumu apjoms palielinājās līdz 90,5 miljoniem eiro, kas ir par 23% vairāk nekā gada sākumā. Ceturkšņa laikā INDEXO Banka saviem klientiem procentu maksājumos izmaksāja 463 tūkstošus eiro.

Tehnoloģiju nozarei ir ļoti labas attīstības perspektīvas, jo prognozes rāda desmitiem miljardu lielu dažādu — datu centru, kiberdrošības, mākslīgā intelekta — segmentu tirgu, lai no tā varētu paņemt 1%, 2% vai pat 3% no šo jomu globālā apgrozījuma, tāpēc SIA Tet īsteno nozīmīgus mājasdarbus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 4.novembra žurnālā lasi:

DB analītika

Uzņēmumu apvienošanās un pārdošanas darījumu skaits aug

Tēma

Latvijas smagākā problēma - superaugstā darbaspējas vecuma iedzīvotāju mirstība

Aktuāli

Ja aug algas, aug arī prēmijas un piemaksas

Kreditēšana

Kreditēšana, kas vecinās reģionu apdzīvotību

Nodokļi

Patēriņa nodokļu likmju kāpums mainīs ainavu

Aprites ekonomika

Aprites ekonomikai jāaug vairākas reizes

Portrets

Kristīne Bezerra-Kjerulfa, Bolt vadītāja Latvijā

Brīvdienu ceļvedis

Mareks Kļaviņš, Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs

2025. gada perspektīva liecina par atjaunotu optimismu un ekonomikas izaugsmi, kurai nepieciešama cieša sadarbība starp politikas veidotājiem un finanšu sektoru. Kādas tendences mums ir iezīmējis 2024. gads un kas ir atslēgas punkti spēcīgai un noturīgai izaugsmes iespēju izmantošanai nākamgad?

Baltijas ekonomikā gaidāma izaugsme

2025. gadā prognozējam spēcīgāku ekonomisko izaugsmi katrā Baltijas valstī. Paredzam, ka Latvijas IKP pieaugums paātrināsies no 0,9 % 2024. gadā līdz 2,2 % 2025. gadā. Savukārt Lietuvas ekonomika 2025. gadā pieaugs par 2,9 %, salīdzinot ar 2,3 % pieaugumu 2024. gadā. Tāpat mūsu prognozes liecina, ka Igaunija 2025. gadā izkļūs no recesijas un atgriezīsies pie izaugsmes, IKP pieaugot par 2,4 % pēc vairāku gadu ekonomiskās lejupslīdes.

Viens no galvenajiem katalizatoriem spēcīgākai Baltijas reģiona ekonomiskajai izaugsmei ir lētāka nauda, proti, gaidāmais procentlikmju turpmāks samazinājums. Tirgus prognozē, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) turpinās samazināt procentu likmes inflācijas un ekonomiskās aktivitātes palēnināšanās dēļ. Rezultātā tiek sagaidīts, ka ECB līdz 2025. gada jūnijam četras reizes samazinās likmes, kas atspoguļojas arī Euribor prognozēs – analītiķi prognozē, ka Euribor līdz 2025. gada vasarai samazināsies līdz aptuveni 2 %. Runājot par eirozonas valstīm, Baltijas reģions būs lielākais ieguvējs no zemākām ECB likmēm, pateicoties mainīgo likmju izplatībai aizdevumu struktūrā. Tāpēc, aizņemšanās izmaksām turpinot samazināties, mēs sagaidām, ka pieprasījums pēc aizdevumiem no uzņēmumiem un mājsaimniecībām pieaugs.

Vietējā kapitāla banka Artea joprojām ir viena no visaktīvāk analizētajām un novērotajām finanšu sabiedrībām Baltijas reģionā, liecina ekspertu novērtējumi.

Lai gan kopš gada sākuma Artea akcijas cena biržā ir samazinājusies līdz aptuveni 0,81 eiro, analītiķi uzsver, ka bankas ilgtermiņa potenciāls joprojām ir spēcīgs. To apliecina arī finanšu rezultāti - Artea saglabā stabilu izaugsmes tempu un augstu rentabilitāti, tādēļ pašreizējais akcijas cenas līmenis, pēc analītiķu domām, investoriem varētu būt īpaši pievilcīgs. Šogad banka, īstenojot jauna zīmola ieviešanu un pamatplatformas modernizāciju, debitēja Nasdaq Baltijas biržā ar jaunu tirdzniecības simbolu - ROE1L, kas iezīmē jaunu attīstības posmu bankas vēsturē.

Plāns skaidrs

Neraugoties uz izmaksu pieaugumu, kas saistīts ar stratēģisko projektu īstenošanu, Artea saglabā stabilu izaugsmes tempu, norāda Vitauts Sinius (Vytautas Sinius), bankas valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. “Pašreizējā peļņas dinamika atspoguļo mērķtiecīgu ieguldījumu posmu - jauna zīmola un modernizētas pamatplatformas ieviešanu, kas vidējā un ilgākā termiņā nodrošinās būtisku pievienoto vērtību. Mūsu pamatrādītāji joprojām ir spēcīgi, taču akcijas cena biržā - salīdzinoši zema, tāpēc investori, kuri tic mūsu ilgtermiņa stratēģijai, šobrīd, iegādājoties mūsu akcijas, var gūt ievērojamu izaugsmes iespēju,” uzsver V.Sinius

Luminor neto peļņa pēc nodokļu nomaksas šī gada pirmajā ceturksnī bija 45,4 miljoni eiro, salīdzinot ar 66,8 miljoniem eiro pagājušā gada attiecīgajā periodā, teikts bankas paziņojumā medijiem.

Šī gada pirmajā ceturksnī Luminor banka palielināja izsniegto finansējumu mājokļu kreditēšanā, samazināja izdevumus un saglabāja nemainīgi labu kredītportfeļa kvalitāti. Banka saglabā spēcīgas likviditātes un kapitāla pozīcijas.

Kopējie pamatdarbības ieņēmumi samazinājās par 34,7 miljoniem eiro, galvenokārt neto procentu ienākumu samazinājuma dēļ, ko ietekmēja zemākas eiro procentu likmes. Banka saglabāja izmaksu disciplīnu un samazināja kopējos pamatdarbības izdevumus par 6,7 miljoniem eiro. Bankas izdevumu un ienākumu attiecība bija 55,5%, savukārt kapitāla atdeve bija 10,7%.

Luminor saglabāja spēcīgas likviditātes un kapitāla pozīcijas, kā arī augstu kredītportfeļa kvalitāti, ienākumus nenesošo aizdevumu apjoms bija 1,9% no bruto aizdevumu apjoma.

Latvija diemžēl nav izmantojusi visus iespējamos investīciju veicinošos mehānismus, intervijā sacīja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

"Teorētiski līdzekļu, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi, ir krietni daudz. Pirmkārt, tās ir investīcijas. Vai esam izdarījuši visu, lai piesaistītu investīcijas? Domāju, ka nē," teica Šteinbuka.

Viņa par piemēru minēja Lietuvu, kuras ekonomika pagājušajā gadā, neraugoties uz kopējo stagnāciju Eiropas Savienībā (ES), provizoriski pieauga par 2,2%.

"Mēs bieži sakām, ka mūsu ģeopolitiskais stāvoklis neveicina investīcijas, jo blakus ir neprognozējams kaimiņš. Tomēr tāds pats kaimiņš ir arī blakus lietuviešiem, un, neraugoties uz ģeopolitiskiem apstākļiem, Lietuva panāca izaugsmi," norādīja Šteinbuka, piebilstot, ka Lietuvā varētu būt pievilcīgāks un labvēlīgāks investīciju klimats, tostarp ir pieejamāki kredīti bankās, mazāka birokrātija, kā arī ir uzņēmumus atbalstošāka valdības rīcība.

Ņemot vērā spēcīgu mājokļa un uzņēmumu aizdevumu portfeļu pieaugumu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, “Bigbank” izziņo jaunu obligāciju piedāvājumu ar kopējo apjomu no trīs līdz astoņiem miljoniem eiro, informē “Bigbank” valdes priekšsēdētājs Martins Lants.

Līdz 19. jūnijam investori var pieteikties uz “Bigbank” desmit gadu nenodrošinātajām subordinētajām obligācijām ar 6,5 % gada procentu likmi, kas tiek maksāti reizi ceturksnī. Lai nodrošinātu likviditāti un veicinātu tirdzniecību, “Bigbank” plāno kotēt obligācijas fondu biržas “Nasdaq Tallinn” Baltijas obligāciju sarakstā.

““Bigbank” bruto kredītportfelis līdz 2025. gada pirmā ceturkšņa beigām pieaudzis līdz 2,3 miljardiem eiro, kas ir visu laiku augstākais līmenis un par 550 miljoniem eiro (+32 %) vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Ceturkšņa salīdzinājumā pieaugums sasniedza 107 miljonus eiro, tai skaitā uzņēmumu aizdevumu portfelis palielinājās par 44 miljoniem eiro (+6 %), sasniedzot 808 miljonus eiro, mājokļa kredītu portfelis – par 51 miljonu eiro (+8 %), tas ir, līdz 664 miljoniem eiro, un patēriņa kredītu portfelis – par 12 miljoniem eiro (+1 %) līdz 840 miljoniem eiro. Vienlaikus pagājušā gada nogalē mēs uzsākām piedāvāt Igaunijas klientiem norēķinu kontu pakalpojumu, kas ir guvis lielu atsaucību, – līdz 2025. gada pirmā ceturkšņa beigām vairāk nekā 3500 klientu atvēruši norēķinu kontu,” skaidro “Bigbank” valdes priekšsēdētājs Martins Lants.

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut IPAS “Indexo” iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār AS “DelfinGroup”.

KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.IPAS “Indexo” ir Nasdaq Rīga biržā kotēts uzņēmums. Indexo grupas sabiedrības sniedz valsts fondēto pensiju shēmas (2. pensiju līmenis) un privātās pensiju shēmas (3. pensiju līmenis) pakalpojumus Latvijas teritorijā. Grupā ietilpstošā AS Indexo Banka kopš 2024. gada sniedz bankas pakalpojumus Latvijas teritorijā, kas aptver tādus pakalpojuma veidus privātpersonām kā noguldījumi, kreditēšana, maksājumi un maksājumu karšu apkalpošana.

AS “DelfinGroup” ir licencēts uz tehnoloģijām balstīts finanšu nozares koncerns, kas strādā ar zīmoliem Banknote, VIZIA, kā arī “Rīgas pilsētas lombards”. AS “DelfinGroup” sabiedrību darbība pamatā saistīta ar aizdevumu (kreditēšanas) pakalpojuma tirgu Latvijas un Lietuvas teritorijā, sniedzot patēriņa aizdevumus, pirkuma aizdevumus, kredītlīniju finansēšanas u.c. finanšu pakalpojumus. Tāpat AS “DelfinGroup” grupas uzņēmumi darbojas lietotu preču mazumtirdzniecības tirgū Latvijas un Lietuvas teritorijā.

Šodien, sākas IPAS INDEXO, kas ir mātes uzņēmums INDEXO finanšu pakalpojumu grupai, brīvprātīgais AS DelfinGroup akciju atpirkšanas piedāvājums, kas ilgs līdz 8. decembra plkst. 15:30. INDEXO piedāvājuma mērķis ir iegūt vairākumu DelfinGroup kapitālā un izveidot vadošo vietējā kapitāla finanšu pakalpojumu grupu, realizējot sinerģijas iespējas, ko sniegtu abu finanšu grupu sadarbība.

Līdztekus no šodienas, 24. novembra, līdz 5. decembrim INDEXO īsteno arī publisko kapitāla piesaisti, emitējot jaunas akcijas. INDEXO plāno piesaistīt līdz 7,5 miljoniem eiro, jaunās emisijas akcijas cena ir 10,15 eiro. Piesaistītais kapitāls tiks izmantots DelfinGroup akciju atpirkšanas piedāvājuma īstenošanai, kā arī INDEXO Bankas tālākai attīstībai, tostarp INDEXO Bankas kreditēšanas apjomu audzēšanai. Iecerēts, ka šī ir viena no pēdējām publiskajām kapitāla piesaistēm, un nākotnē INDEXO izaugsmi finansēs no peļņas.

DelfinGroup brīvprātīgā akciju atpirkuma darījuma ietvaros DelfinGroup akcionāriem tiks piedāvāts apmainīt 7.3 AS DelfinGroup akcijas pret vienu IPAS INDEXO akciju. Kā otra iespēja DelfinGoroup akcionāriem tiks piedāvāts pārdot savas DelfinGroup akcijas par cenu 1.30 EUR par 1 akciju, ievērojot prospekta nosacījumus. Pastāv arī trešā iespēja – paturēt savas esošās DelfinGroup akcijas un turpināt piedalīties DelfinGroup attīstībā. INDEXO vērš uzmanību, ka piedāvājuma sākuma un beigu laiki var atšķirties atkarībā no akcionāra izvēlētā vērtspapīru brokera.