Pagājušajā gadā Latvijā bija reģistrēta ekonomikas samazinājums jeb recesija. Tam ir dažādas definīcijas, taču vienkāršākā no tām parasti ietver iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājumu vismaz divus kvartālus pēc kārtas. Šāds periods Latvijā bija pagājušā 3. un 4. kvartālā, bet faktiski varam pieņemt, ka tas ilga visu gadu, jo arī 1. kvartāls bija negatīvs, bet otrais uzrādīja 0%. Ekonomikas tempu samazinājuma mijiedarbību ar kreditēšanu aicinājām komentēt Rietumu Bankas valdes locekli un Kredītu pārvaldes vadītāju Artūru Jukšu.

Kāda ir ekonomikas attīstības tempu samazinājuma ietekme uz kreditēšanu? Vai bankas vispār spēj kreditēt ekonomikas lejupslīdes laikā?

Ekonomikas lejupslīdei šķietami vajadzētu būt cieši saistītai ar kreditēšanu, jo, lai jebko kreditētu, konkrētajam uzņēmumam – kredīta ņēmējam – ir jāaug un jāpelna vairāk. Un tas teorētiski rada “apburto loku” – jo lēnāk aug ekonomika, jo mazāk tiek kreditēts, jo vēl lēnāk aug ekonomika. Savā ziņā tas ir kā “bēgums jūrā”, kurā krītas ekonomiskā aktivitāte, tomēr praktiskā aina kreditēšanā ir sarežģītāka un noteikti nav tik negatīva. Rietumu Banka pērn izsniedza 131 miljonu eiro jaunu kredītu un citu banku sniegums arī ir atzinīgi mērāms miljonos. Tas norāda, ka mums nav pamata būtu izteikti pesimistiskiem par kreditēšanas attīstību. Un tas, savukārt, nāk par labu ekonomikai kopumā. Citiem vārdiem sakot, kreditēšana var pārraut šo IKP krituma radīto “apburto loku”.

Solidaritātes iemaksu dēļ kreditēšana Latvijā neapstāsies, taču pagaidām vēl ir grūti pateikt, kā solidaritātes iemaksa ietekmēs kredītu pieejamību, nosacījumus un cenu, intervijā sacīja Latvijas "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.

Viņš norādīja, ka nozare saprot un atbalsta vajadzību stiprināt valsts drošību, bet lēmums par solidaritātes iemaksu piemērošanu banku sektoram nav solidārs lēmums, jo attiecināts uz vienu nozari, un ir "ietīts apšaubāma veida kreditēšanas veicināšanas un pagātnes rīcību, konkrēti - aktīvākas finansēšanas iepriekšējos gados - sodīšanas formā".

Mencis skaidroja, ka šajā gadījumā paradokss ir tāds, ka tās bankas, un starp tām ir arī "Swedbank", kas līdz šim kreditēšanu audzēja un līdz ar to kurām ir lielāki portfeļi, tagad provizoriski maksās arī lielāku nodokli. "Jā, teorētiski bankām ir iespēja arī šo nodokli nemaksāt vai samazināt solidaritātes maksājumus ar atlaides mehānismu, palielinot kreditēšanu. Taču, piemēram, "Swedbank" kā vienai no lielākajām bankām, tas ir faktiski nesasniedzams, jo mēs runājam par kreditēšanas pieauguma tempiem, kādi nav redzēti kopš globālās finanšu krīzes 2008. un 2009.gadā," viņš uzsvēra.

Latvijā no solidaritātes nodokļa bāzes būtu jāizslēdz jaunā kreditēšana, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.

Viņš norādīja, ka solidaritātes nodoklis tika radīts laikā, kad bankām bija palielināta peļņa saistībā ar augstajām procentu likmēm. Attiecīgi šogad no banku sektora šī nodokļa maksājumos tiks izņemti 93 miljoni eiro, bet nākamajā gadā tiks izņemti 110 miljoni eiro.

"Tā ir nauda, kas tiek izņemta papildu pārējiem nodokļiem, kas banku sektoram ir jāmaksā," piebilda Cērps.

Viņš minēja, ka Latvijā kreditēšana šobrīd attīstās lielā mērā saistībā ar to, ka vairākus gadus aktivitāte bija samērā zema un ar to, ka ir samazinājušās procentu likmes.

Cērps arī norādīja, ka no šī nodokļa bāzes kā minimums varētu vismaz izņemt jauno kreditēšanu, lai netraucētu tam, ka nākamajā gadā kreditēšana attīstās tikpat veiksmīgi, kā tas ir noticis šogad.

Iekšzemes kredītportfelis 2025.gadā, visticamāk, turpinās pieaugt, ko nefinanšu sabiedrību (NFS) sektorā varētu veicināt daži lieli kredītlīgumi, kas tika noslēgti pērn gada nogalē un šogad sākumā, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Pārskatā skaidrots, ka procentu likmēm pakāpeniski samazinoties, iekšzemes kreditēšana būtiski aktivizējusies. Kreditēšanas temps uzlabojies gan mājsaimniecību, gan NFS sektorā. Kopējais iekšzemes NFS un mājsaimniecībām izsniegto kredītu gada pieauguma temps 2025.gada martā sasniedza 7,8%, tai skaitā, NFS - 8,4% un mājsaimniecībām - 7,3%.

Tomēr pēc ilgstoši vājas kreditēšanas banku kredītu un iekšzemes kopprodukta (IKP) attiecība saglabājas ļoti zemā līmenī. 2024.gada beigās NFS un mājsaimniecībām izsniegto kredītu un IKP attiecība bija tikai 29%. Eirozonas valstīs vidēji, kā arī Igaunijā šis rādītājs joprojām ir krietni augstāks. Atpalicība no Lietuvas nav tik būtiska, taču tā arī lēnām pieaug.

Kopš šā gada sākuma “Bigbank” kopējais juridisko personu kredītportfelis Baltijas valstīs pieaudzis gandrīz par ceturto daļu jeb 24 %, sasniedzot 900 miljonus eiro, informē “Bigbank” Latvijas filiālē.

“Bigbank” grupas izsniegto aizdevumu apjoms juridisko personu segmentā šā gada astoņos mēnešos jau pārsniedzis 500 miljonu eiro atzīmi, apsteidzot kopējo 2024. gadā izsniegto aizdevumu apjomu. Arī “Bigbank” Latvijas filiālē no šā gada janvāra līdz augustam izsniegto juridisko personu aizdevumu apjoms bijis lielāks nekā visā 2024. gadā kopā.

Latvijas komercbanku kopējais kredītportfelis uzņēmumiem šogad audzis divreiz straujāk nekā mājsaimniecībām. Latvijas Bankas jaunākie dati liecina, ka līdz šā gada jūlija beigām Latvijas uzņēmumiem – gan valsts, gan privātajā sektorā – kredītos izsniegti kopumā 6,25 miljardi eiro. Līdz jūlijam izsniegto kredītu apjoms juridiskām personām pieaudzis par aptuveni 11,1 %, salīdzinot ar pagājušā gada beigām. Tikmēr mājsaimniecībām līdz jūlijam izsniegti 6,48 miljardi eiro, kas ir par aptuveni 5,6 % vairāk nekā bija 2024. gada decembrī.

Luminor banka 2024. gada ceturtā ceturkšņa finanšu pārskats ar provizoriskiem gada noslēguma rezultātiem uzrāda pieaugumu hipotekārajā kreditēšanā un noguldījumu apjomā, kā arī uzlabotu kredītportfeļa kvalitāti un augošu klientu apmierinātību aizvadītajā gadā, informē banka.

Luminor peļņa Baltijā pēc nodokļiem 2024. gadā sasniedza 202,2 miljonus eiro, kas ir par 3,9% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Neto ienākumi no komisijas maksām pieauga par 5,9%, sasniedzot 89,6 miljonus eiro, vienlaikus šajā periodā saglabājot labu izmaksu disciplīnu. Izmaksu un ienākumu attiecības koeficients sasniedza 54,3%, savukārt bankas izlīdzinātā pašu kapitāla atdeve bija 11,7%.

Luminor saglabāja spēcīgas likviditātes un kapitāla pozīcijas un uzlaboja kredītportfeļa kvalitāti, ienākumus nenesošiem kredītiem samazinoties līdz 1,8% no bruto aizdevumiem.

Bankas atjauninātais piedāvājums sekmēja privātpersonu aizdevumu pieaugumu par 2,9%, savukārt Baltijā izsniegto mājokļu kredītu apjoms pieauga par 36%, salīdzinot ar gadu iepriekš.

Nebanku kreditēšana aug lēnāk nekā banku kredītportfelis, un izaugsmi galvenokārt veicina mājsaimniecību aktivitāte, tām iegādājoties vieglos automobiļus ar līzinga finansējumu, kā arī pieaugusī patēriņa kredītu izmantošana, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Gan līzinga sabiedrību, gan citu nebanku kreditētāju iekšzemes kreditēšana kopumā auga lēnāk.

Pērn nebanku kreditētāju iekšzemes nefinanšu sabiedrību (NFS) un mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis palielinājās par 3,8%. Izaugsmi galvenokārt veicināja mājsaimniecību aktivitāte, tām iegādājoties vieglos automobiļus ar līzinga finansējumu, kā arī pieaugusī patēriņa kredītu izmantošana.

Savukārt NFS sektorā interese par jaunu saistību uzņemšanos bija piesardzīgāka - to ietekmēja komerctransporta un lauksaimniecības tehnikas cenu kāpums, kas mazināja gan vēlmi, gan spēju aizņemties, kā arī nenoteiktības palielināšanās.

Nebanku kreditētāju izsniegto kredītu īpatsvars kopējā banku un nebanku kreditētāju iekšzemes NFS un mājsaimniecību kredītportfelī ir zems, bet kopš 2015.gada tas ir palielinājies. Kopējais banku un nebanku kreditētāju iekšzemes NFS un mājsaimniecību kredītportfelis 2024.gadā palielinājās par 5,7%.

Uzņēmumu kreditēšana Latvijā aug straujāk nekā lielākajā daļā eirozonas – Latvijas uzņēmumu aktivitāte finansējuma piesaistē bankā Citadele pieaugusi par 40 % salīdzinājumā ar pērno gadu, liecina bankas apkopotie dati.

“Latvijā šī gada pirmajā pusgadā banka Citadele izskatīja uzņēmumu projektus vairāk nekā miljarda eiro apmērā. Pēdējos ceturkšņos ar augšupejošu tendenci stabilizējas no jauna izsniegto kredītu apjoms – aizdevumi uzņēmumiem turpina pieaugt. Šī dinamika atspoguļo pieaugošu uzņēmumu aktivitāti un uzlabotu piekļuvi finansējumam, kas veicina ekonomikas atveseļošanos, turklāt Latvija pēdējā gada laikā ir parādījusi īpaši strauju izaugsmi, samazinot plaisu ar kaimiņvalstīm,” saka Citadele Baltijas biznesa vadības komandas loceklis un Citadele Leasing valdes priekšsēdētājs Ģirts Glāzers.

Klienti pārstāv plašu nozaru spektru, tomēr īpaši augsta aktivitāte vērojama apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā un lauksaimniecībā. Uzņēmumi ar apgrozījumu virs 1 miljona eiro veido aptuveni 80 % no kopējās izskatīto projektu summas, lai gan tie ir tikai 30 % no visiem pieteikumiem.

Wandoo Finance jau pērn nonāca Dienas Biznesa redzeslokā ar vērā ņemamiem finanšu un izaugsmes rādītājiem. Fintech kompānija ir audzējusi apgrozījumu teju divas reizes, un tas viss notiek ārpus Latvijas – proti, eksports. Par uzņēmuma panākumiem Dienas Bizness izjautāja vadītāju Ivetu Brūveli.

2024. gads Wandoo Finance ir aizvadīts krietni sekmīgāk un dinamiskāk nekā 2023. gads, un, vismaz Baltijas mērogos runājot, kompānija ir strauji augoša. Pastāstiet sīkāk par 2024. gada rezultātiem un galvenajiem cēloņiem, kādēļ tie ir tik labi! Varēja būt vēl labāk?

2024. gads mums patiešām ir bijis izrāviena gads, jo visos galvenajos uzņēmējdarbības rādītājos ir panākti ievērojami uzlabojumi. Pārskata periodā ir palielināts grupas operatīvais apgrozījums līdz 37,8 milj. eiro pretstatā 20,5 milj. eiro gadu iepriekš. Tikmēr divpadsmit mēnešu operatīvā EBITDA ir sasniegusi 9,1 milj. eiro, kas ir treju trīskāršs pieaugums, salīdzinot ar 2023. gada divpadsmit mēnešiem. Tikmēr grupas portfelis pietuvojās 24 milj. eiro atzīmei.

Tehnoloģiju nozarei ir ļoti labas attīstības perspektīvas, jo prognozes rāda desmitiem miljardu lielu dažādu — datu centru, kiberdrošības, mākslīgā intelekta — segmentu tirgu, lai no tā varētu paņemt 1%, 2% vai pat 3% no šo jomu globālā apgrozījuma, tāpēc SIA Tet īsteno nozīmīgus mājasdarbus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 4.novembra žurnālā lasi:

DB analītika

Uzņēmumu apvienošanās un pārdošanas darījumu skaits aug

Tēma

Latvijas smagākā problēma - superaugstā darbaspējas vecuma iedzīvotāju mirstība

Aktuāli

Ja aug algas, aug arī prēmijas un piemaksas

Kreditēšana

Kreditēšana, kas vecinās reģionu apdzīvotību

Nodokļi

Patēriņa nodokļu likmju kāpums mainīs ainavu

Aprites ekonomika

Aprites ekonomikai jāaug vairākas reizes

Portrets

Kristīne Bezerra-Kjerulfa, Bolt vadītāja Latvijā

Brīvdienu ceļvedis

Mareks Kļaviņš, Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs

2025. gada perspektīva liecina par atjaunotu optimismu un ekonomikas izaugsmi, kurai nepieciešama cieša sadarbība starp politikas veidotājiem un finanšu sektoru. Kādas tendences mums ir iezīmējis 2024. gads un kas ir atslēgas punkti spēcīgai un noturīgai izaugsmes iespēju izmantošanai nākamgad?

Baltijas ekonomikā gaidāma izaugsme

2025. gadā prognozējam spēcīgāku ekonomisko izaugsmi katrā Baltijas valstī. Paredzam, ka Latvijas IKP pieaugums paātrināsies no 0,9 % 2024. gadā līdz 2,2 % 2025. gadā. Savukārt Lietuvas ekonomika 2025. gadā pieaugs par 2,9 %, salīdzinot ar 2,3 % pieaugumu 2024. gadā. Tāpat mūsu prognozes liecina, ka Igaunija 2025. gadā izkļūs no recesijas un atgriezīsies pie izaugsmes, IKP pieaugot par 2,4 % pēc vairāku gadu ekonomiskās lejupslīdes.

Viens no galvenajiem katalizatoriem spēcīgākai Baltijas reģiona ekonomiskajai izaugsmei ir lētāka nauda, proti, gaidāmais procentlikmju turpmāks samazinājums. Tirgus prognozē, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) turpinās samazināt procentu likmes inflācijas un ekonomiskās aktivitātes palēnināšanās dēļ. Rezultātā tiek sagaidīts, ka ECB līdz 2025. gada jūnijam četras reizes samazinās likmes, kas atspoguļojas arī Euribor prognozēs – analītiķi prognozē, ka Euribor līdz 2025. gada vasarai samazināsies līdz aptuveni 2 %. Runājot par eirozonas valstīm, Baltijas reģions būs lielākais ieguvējs no zemākām ECB likmēm, pateicoties mainīgo likmju izplatībai aizdevumu struktūrā. Tāpēc, aizņemšanās izmaksām turpinot samazināties, mēs sagaidām, ka pieprasījums pēc aizdevumiem no uzņēmumiem un mājsaimniecībām pieaugs.

Vietējā kapitāla banka Artea joprojām ir viena no visaktīvāk analizētajām un novērotajām finanšu sabiedrībām Baltijas reģionā, liecina ekspertu novērtējumi.

Lai gan kopš gada sākuma Artea akcijas cena biržā ir samazinājusies līdz aptuveni 0,81 eiro, analītiķi uzsver, ka bankas ilgtermiņa potenciāls joprojām ir spēcīgs. To apliecina arī finanšu rezultāti - Artea saglabā stabilu izaugsmes tempu un augstu rentabilitāti, tādēļ pašreizējais akcijas cenas līmenis, pēc analītiķu domām, investoriem varētu būt īpaši pievilcīgs. Šogad banka, īstenojot jauna zīmola ieviešanu un pamatplatformas modernizāciju, debitēja Nasdaq Baltijas biržā ar jaunu tirdzniecības simbolu - ROE1L, kas iezīmē jaunu attīstības posmu bankas vēsturē.

Plāns skaidrs

Neraugoties uz izmaksu pieaugumu, kas saistīts ar stratēģisko projektu īstenošanu, Artea saglabā stabilu izaugsmes tempu, norāda Vitauts Sinius (Vytautas Sinius), bankas valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. “Pašreizējā peļņas dinamika atspoguļo mērķtiecīgu ieguldījumu posmu - jauna zīmola un modernizētas pamatplatformas ieviešanu, kas vidējā un ilgākā termiņā nodrošinās būtisku pievienoto vērtību. Mūsu pamatrādītāji joprojām ir spēcīgi, taču akcijas cena biržā - salīdzinoši zema, tāpēc investori, kuri tic mūsu ilgtermiņa stratēģijai, šobrīd, iegādājoties mūsu akcijas, var gūt ievērojamu izaugsmes iespēju,” uzsver V.Sinius

Luminor neto peļņa pēc nodokļu nomaksas šī gada pirmajā ceturksnī bija 45,4 miljoni eiro, salīdzinot ar 66,8 miljoniem eiro pagājušā gada attiecīgajā periodā, teikts bankas paziņojumā medijiem.

Šī gada pirmajā ceturksnī Luminor banka palielināja izsniegto finansējumu mājokļu kreditēšanā, samazināja izdevumus un saglabāja nemainīgi labu kredītportfeļa kvalitāti. Banka saglabā spēcīgas likviditātes un kapitāla pozīcijas.

Kopējie pamatdarbības ieņēmumi samazinājās par 34,7 miljoniem eiro, galvenokārt neto procentu ienākumu samazinājuma dēļ, ko ietekmēja zemākas eiro procentu likmes. Banka saglabāja izmaksu disciplīnu un samazināja kopējos pamatdarbības izdevumus par 6,7 miljoniem eiro. Bankas izdevumu un ienākumu attiecība bija 55,5%, savukārt kapitāla atdeve bija 10,7%.

Luminor saglabāja spēcīgas likviditātes un kapitāla pozīcijas, kā arī augstu kredītportfeļa kvalitāti, ienākumus nenesošo aizdevumu apjoms bija 1,9% no bruto aizdevumu apjoma.

Alus bizness nav viegls, jo tirgus ir piesātināts, taču - jo lielāka konkurence, jo augstāka kvalitāte, uzskata Kuldīgas alus darītavas Duna Brewery īpašnieks Roberts Jansons. Viņa radītais uzņēmums piecu pastāvēšanas gadu laikā radījis jau aptuveni 70 receptes un attīstībai piesaistījis pat brūveri no Itālijas. Uzņēmuma plānos ir attīstīt eksportu, kāpināt ražošanas jaudas un noturēt kvalitāti piesātināta tirgus apstākļos.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.jūnija numurā lasi:

Statistika

LU pētnieki parāda izaicinājumus datos

Tēma

Latvija pēc ienākumiem no starptautiskā tūrisma ir pasaules līderos

Aktuāli

Pensionēšanās no 70 gadiem?

Elektrifikācija

Investē ātrās uzlādes staciju tīkla izveidē Baltijā

Kreditēšana

Ekonomikas lejupslīde nav iemesls pesimismam kreditēšanā. Rietumu Bankas valdes loceklis un Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs

Enerģētika

Elektrifikācijas loma nākotnē tikai pieaugs

Aprites ekonomika

Atkritumi pārtaps degvielā

Portrets

Gunita Ķiesnere, NP Properties valdes locekle

Brīvdienu ceļvedis

Aigara Kesenfelda ģimenes investīciju uzņēmums ALPPES Capital vismaz līdz 2030. gadam ir apņēmies nepārdot tam piederošās INDEXO akcijas.

Šobrīd ALPPES Capital pieder 14,46% INDEXO akciju. Investīciju uzņēmums arīdzan ir parakstījies akciju apmaiņai, kas tiks veikta brīvprātīgā akciju atpirkuma ietvaros, ko INDEXO grupa ir izteikusi DelfiGroup akcionāriem un kurā DelfinGroup akcionāri var piedalīties laika posmā līdz 8. decembrim. Šīs akciju apmaiņas ietvaros ALPPES Capital konvertēs 29,79% jeb 100% visas tam piederošās DelfinGroup akcijas, tādējādi vēl vairāk palielinot savu līdzdalību INDEXO grupā, vienlaikus tai nepārsniedzot 29,99%. Investīciju uzņēmums ALPPES Capital ir pārliecināts, ka tieši akciju apmaiņa gan INDEXO akcionāriem, gan visiem esošajiem DelfinGroup akcionāriem nodrošinās vislielāko kapitāla pieaugumu ilgtermiņā.

AS “Reģionālā investīciju banka” (RIB) piešķīrusi finansējumu 3,8 miljonu eiro apmērā “ZAZA TIMBER” uzņēmumu grupai.

Piešķirtais finansējums paredzēts jaunu ražošanas iekārtu iegādei (1,2 miljoni eiro), finanšu saistību refinansēšanai, kā arī papildu apgrozāmiem līdzekļiem.

Grupas trīs uzņēmumi – “ZAZA TIMBER Engineering SIA”, “ZAZA TIMBER Production SIA” un ZAZA TIMBER Construction SIA” specializējas līmētā koka lielizmēra būvkonstrukciju ražošanā, koka būvju projektēšanā un celtniecībā.

“Koka būves pasaulē piedzīvo renesansi – projektēšanas zinātne, ražošanas un būvniecības tehnoloģijas mūsdienās ļauj no koka būvēt lielas, drošas un skaistas celtnes. To vēl vairāk veicina Zaļā kursa uzstādījumi. Redzot augošo pieprasījumu, mēs turpinām attīstīt savas kompetences un modernizēt rūpnīcu, lai kļūtu konkurētspējīgāki un varētu strādāt pie vēl lielākiem, sarežģītākiem un arī laikietilpīgākiem projektiem. Labs finanšu spilvens ir priekšrocība, jo ilgtermiņā padara mūsu uzņēmumu par stabilu un ērtu sadarbības partneri klientiem un piegādātājiem,” komentē Māris Peilāns, “ZAZA TIMBER ” grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs.

Nākamā gada valsts budžeta valdības noteiktajām prioritātēm - drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai - plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā, paredz valdības pirmdien atbalstītais Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".

FM informē, ka no tā drošībai paredzēti 320,3 miljoni eiro, izglītībai - 45 miljoni eiro, ģimeņu ar bērniem atbalstam - 94,8 miljoni eiro, bet citiem pasākumiem - vēl 105,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no papildu finansējuma valdības noteiktajām prioritātēm tiks nodrošināta, samazinot valsts budžeta izdevumus.

Preses konferencē pēc valdības sēdes pirmdien finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzsvēra, ka, "atbalstot budžeta rāmi, valdība spērusi platu soli uz 2026.gada valsts budžeta pieņemšanu".

Ministrs norādīja, ka, plānojot izdevumus prioritārajiem pasākumiem, ņemtas vērā diezgan konservatīvas izaugsmes prognozes ap 2% gadā. Vienlaikus Ašeradens vērsa uzmanību, ka apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā pārsniedza 10%, vidējā bruto alga drīzumā varētu pārsniegt 2000 eiro, kā arī "atdzīvojusies" kreditēšana, kas liek domāt, ka izaugsmes prognozes varētu būt arī labākas.

Eiropas finanšu jomā pēdējos gados vērojamas pārmaiņas, ko eksperti raksturo kā strukturālu pagriezienu — kooperatīvās bankas un krājaizdevu sabiedrības attīstās krietni straujāk nekā tradicionālās komercbankas. Šī tendence Lietuvā ir skaidrojama ar izteiktu krājaizdevu apvienību pārvaldītā kapitāla pieaugumu un aizdevumu portfeļu apjoma palielināšanos.

Šo pārmaiņu, kas finanšu sektorā novērojama jau teju desmit gadu, veicina vairāki faktori, apgalvo Mindaugs Vijūns [Mindaugas Vijūnas], Lietuvas Centrālās krājaizdevu sabiedrības (LCKU) valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. LCKU, kas apvieno lielāko krājaizdevu sabiedrību grupu Baltijā, šobrīd pirmo reizi emitē subordinētās obligācijas ar peļņu 8–8,25%.

"Vispirms jāmin, ka klientu vēlmes ir mainījušās – gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi, kuri vairākus gadus dzīvojuši nenoteiktībā un pastāvīgā ģeopolitisku un ekonomisku faktoru ietekmē, vēlas sadarboties un meklē tādus finanšu partnerus, kuri strādā ļoti paredzami un atbildīgi. Tas precīzi atbilst tam, kā savu darbību veic krājaizdevu sabiedrības Lietuvā un kooperatīvās bankas Eiropā. Otrkārt, kooperatīvajām iestādēm ir cieša saikne ar vietējo ekonomiku, tādēļ to lēmumi par aizdevumiem atspoguļo reģiona vajadzības un ļauj veikt precīzāku risku novērtējumu," skaidro M. Vijūns [M. Vijūnas].

Tirgus izaugsmi veicina EURIBOR likmju kritums un lielāks pieprasījums, taču riskus rada Solidaritātes nodevas ietekme, kas tiek piemērota tikai banku sektoram, norāda Finanšu nozares asociācijas vadība.

Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētājs Lauris Mencis un valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps piedalījās Finanšu sektora attīstības padomes sēdē, kurā vērsa uzmanību uz tiem izaicinājumiem, kas ierobežo kreditēšanas attīstību Latvijā. Lai arī kreditēšanas apjomi 2025. gada pirmajā ceturksnī ir pieauguši gan privātpersonu kreditēšanas, gan uzņēmumu kreditēšanas segmentā, saglabājas neskaidrība par tirgus tālāko virzību. Tirgus izaugsmi veicina EURIBOR likmju kritums un lielāks pieprasījums, taču riskus rada Solidaritātes nodevas ietekme, kas tiek piemērota tikai banku sektoram.

Solidaritātes iemaksa ir radījusi nevienlīdzīgus nosacījumus banku darbībai Baltijas reģionā, jo Lietuvā jaunā kreditēšana ir izslēgta no iemaksas bāzes, bet Igaunijā šāda nodeva vispār nepastāv. Finanšu nozares asociācija uzsvēra, ka uz riskiem, kas saistīti ar Solidaritātes nodevas ieviešanu un darbību, ir norādījis Starptautiskais valūtas fonds un Eiropas Centrālā banka.

Valsts uzņēmumu un to meitassabiedrību valžu un padomju locekļi atalgojumā 2023.gadā saņēma ap 20 miljoniem eiro, bet 2024.gadā - jau ap 24 miljoniem, liecina TV3 raidījuma "Nekā personīga" aprēķini.

Valstij pieder 70 uzņēmumi, un tiem ir arī meitassabiedrības. Katram no tiem ir valde un daudziem - arī padome. Valdes un padomes locekļu atalgojuma aprēķinā izmanto vidējo algu valstī. Nelielā valsts uzņēmumā valdes priekšsēdētāja alga drīkst būt piecas reizes lielāka par vidējo algu, bet lielā uzņēmumā koeficients ir 10.

Raidījums kā piemēru min VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz), kas paziņojis par plānu apvienot vairākus koncerna uzņēmumus. Koncernā ir sešas kompānijas, un četrās no tām ir padomes. Tikai valdes un padomes locekļu algās LDz un tā meitas uzņēmumi 2024.gadā tērēja aptuveni 1,4 miljonus eiro.

Uzņēmums "LatRailNet" pilnībā pieder LDz, bet tam ir padome trīs cilvēku sastāvā. Uzņēmuma apgrozījums pērn bija aptuveni 1,5 miljoni eiro, un valdes un padomes atalgojumam tika tērēti 180 000 eiro.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 28 uzņēmumi no Lietuvas, 15 — no Igaunijas un tikai septiņi — no Latvijas.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas uzņēmumu skaits reitingā sarucis no astoņiem līdz septiņiem.

Kopumā 50 lielākie Baltijas uzņēmumi 2024. gadā apgrozījuši 69,7 miljardus eiro un nopelnījuši vairāk nekā 1,7 miljardus eiro.

Reitinga augšgalu stabilās pozīcijās aizņem Lietuvas uzņēmumi — mazumtirdzniecības uzņēmumu grupa “Vilniaus prekyba”, holdings “Maxima Grupe”, enerģētikas uzņēmumi “ORLEN Lietuva” un “Ignitis grupe”, kā arī mazumtirgotājs “Maxima LT”.

Desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas uzņēmumi: transporta un piegādes pakalpojumu sniedzējs “Bolt Technology” un enerģētikas uzņēmums “Eesti Energia”, kas ieņem attiecīgi sesto un septīto vietu.

Drošības un aizsardzības industrijas uzņēmumi pagājušajā gadā varētu būt sasnieguši divu miljardu eiro apgrozījumu salīdzinājumā ar 1,6 miljardiem eiro 2023.gadā, pirmdien intervijā Latvijas Radio raidījumam "Krustpunktā" sacīja Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Viņa gan vērsa uzmanību, ka inovācijām un pētniecībai aizsardzības industrijā no valsts puses tiek atvēlēts neliels finansējums - viena līdz divu miljonu eiro apmērā, un pēdējos divos-trīs gados tas nav pieaudzis.

Tāpat Egle sacīja, ka lielāko tiesu no apgrozījuma veido aizsardzības industrijas eksports, bet vietējie pasūtījumi nav tik lielā apmērā. Tostarp Egle minēja, ka, piemēram, no Latvijas ražotājiem tiek iepirkti tikai 10% no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nepieciešamā individuālā aprīkojuma - taktiskā apģērba, munīcijas, kiberdrošības pakalpojumiem.

Egle atzina, ka vienlaikus aizsardzības nozarei nepieciešamajās būvniecības, inženiersistēmu, transporta dzīves cikla nodrošināšanas jomās vairāk nekā 80% tiek iepirkti no Latvijas uzņēmumiem.

Aigara Kesenfelda ģimenes investīciju uzņēmums ALPPES Capital ir kļuvis par lielāko INDEXO akcionāru, palielinot savu līdzdalību finanšu pakalpojumu grupā INDEXO līdz 29,68%.

Līdzdalība tika palielināta, veicot uzņēmumam piederošo DelfinGroup akciju apmaiņu brīvprātīgā atpirkuma ietvaros, ko INDEXO izteica DelfinGroup akcionāriem, kā arī piedaloties jaunākajā INDEXO akciju emisijā.

ALPPES Capital vadība norāda, ka aizvadītos mēnešos uzņēmums ir mērķtiecīgi palielinājis līdzdalību INDEXO, jo uzskata, ka INDEXO bankai ir potenciāls piecu līdz septiņu gadu laikā kļūt par vienu no vadošajām vietējā kapitāla bankām Latvijā. Investīciju uzņēmums uzskata, ka ir radīti visi priekšnoteikumi, lai INDEXO banka būtiski paātrinātu savu izaugsmi, daudz straujāk audzējot gan kredītportfeli, gan arī attīstot jaunus produktus un pakalpojumus.

Pēc tam, kad Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile atsaukusi savu kandidatūru uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, "Jaunās vienotības" (JV) un "Progresīvo" Saeimas frakcijas Latvijas Bankas prezidenta amatā nolēmušas atbalstīt iepriekšējā Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka kandidatūru.

Kā pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem paziņoja Ministru prezidenta Evika Siliņa (JV), ņemot vērā, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija tomēr izvēlējusies Purgailes kandidatūru neatbalstīt, JV atbalstīs Kazāka kandidatūru.

Arī "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andis Šuvajevs pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka viņu deputāti atbalstīs Kazāka kandidatūru.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķis, ekonomikas ministrs Viktors Valainis teica, ka, vērtējot Purgailes kandidatūru, partija nebija solījusi "pilnīgu", bet tikai konceptuālu atbalstu. ZZS politiķi esot norādījuši, ka Purgailei nebūtu visas ZZS Saeimas frakcijas atbalsts.

Valdība otrdien apstiprināja, ka AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") varēs sniegt hipotekāros kredītus reģionos.

Lai uzlabotu aizdevumu pieejamību mājokļa iegādei reģionos un tādējādi veicinātu reģionālo ekonomisko attīstību, "Altum" sniegs hipotekāros aizdevumus mājokļa iegādei.

Latvijā komercbankas un citi patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji hipotekāros kredītus patērētājiem var izsniegt tikai atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam. "Altum" šajā gadījumā darbosies kā nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs, "Altum" saņems atbilstošu licenci patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai un būs Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzraudzībā.

"Altum" plāno piešķirt aizdevumus līdz 74 000 eiro apmērā, kas atbilst 100 minimālajām mēnešalgām. Vidējais aizdevuma apmērs paredzēts no 25 000 līdz 30 000 eiro. Aizdevuma termiņš var sasniegt līdz pat 30 gadiem, taču gan aizņēmējam, gan līdzaizņēmējam aizdevuma atmaksas brīdī nedrīkst būt vairāk par 65 gadiem.