Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž neizpratni par publiskās pārvaldes atlīdzības izdevumu ierobežojumu neievērošanu ministrijās, un sagaida valdības skaidrojumu par šo situāciju, informē uzņēmēju organizācijas.

2024.gada 14.oktobrī Ministru kabinets ārkārtas sēdē apstiprināja ierobežojumu 2,6% apmērā atlīdzības fonda pieaugumam publiskajā pārvaldē 2025.gadā pret 2024.gada plānu, taču pieejamā informācija liecina, ka vairākās ministrijās šie ierobežojumi netiek ņemti vērā - atlīdzības gada pirmajā ceturksnī pieaugušas pat par 24% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2024.gadā.

Valsts kases dati par periodu līdz 2025.gada martam rāda, ka 10 no 15 ministrijām Latvijā atlīdzības izdevumi (EKK kods "1000") ir palielinājušies par vairāk nekā 2,6%. Līdere ar 24,6% pieaugumu ir Labklājības ministrija, pieaugums 15,1% apmērā ir Izglītības un zinātnes ministrijā, par 13,4% atlīdzības izdevumi palielinājušies Veselības ministrijā.

Šobrīd vērojamais valsts pārvaldes atalgojuma pieaugums, kas pārsniedz valdības noteikto 2,6% limitu, galvenokārt saistīts ar valdības apņemšanos nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu stratēģiski svarīgās nozarēs, īpaši iekšlietu dienestos un Ieslodzījuma vietu pārvaldē (IeVP), aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā skaidro, ka šim mērķim atvēlēti 88 miljoni eiro no kopējiem gandrīz 94 miljoniem eiro, kas novirzīti dažādu struktūru atlīdzības paaugstināšanai.

Saistībā ar straujo atlīdzības izdevumu pieaugumu publiskajā sektorā valdība apņēmās 2025.gadā ierobežot atlīdzības fonda pieauguma līdz 2,6%. Savukārt Fiskālās disciplīnas padome informēja, ka februārī atlīdzības izdevumi pieauguši par 4,5%, bet kumulatīvi 2025.gadā atlīdzības izdevumi auguši par 3,3%.

FM norāda, ka iekšlietu nozares amatpersonu atalgojuma palielināšana, kas ietver arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbiniekus, ir viens no vērienīgākajiem izdevumu posteņiem. Tam pamatā ir nepieciešamība risināt kadru trūkumu un nodrošināt darba apstākļiem atbilstošu atlīdzību, kas palīdzētu noturēt pieredzējušos speciālistus dienestā un veicinātu jaunu darbinieku piesaisti.

Pērn prēmijās un naudas balvās ministriju darbiniekiem samaksāti 7 miljoni eiro, vēsta Latvijas Sabiedriskā Medija raidījums "De facto".

Prēmijas izmaksātas vairākumam ministriju darbinieku, kas nostrādājuši ilgāk par gadu, bet daudzviet tās izmanto, lai palielinātu izmaksāto atalgojumu, vērtē raidījums, atzīmējot, ka šāda prakse ir pretrunā ar atlīdzības reformas mērķiem.

Kopš šī gada sākuma valsts un pašvaldības iestādēm ir jāpublisko savu darbinieku atalgojums. Prasība attiecas uz tiem, kuri pieņem valsts pārvaldes lēmumus. Ministrijas tulkojot šo normu sev izdevīgā gaismā, piemēram, Ārlietu ministrija atklājusi 171 sava darbinieka nopelnīto, bet Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) - tikai valsts sekretāra atlīdzību, kas bijusi 7632 eiro.

Atsevišķi naudas balvas norādījusi vien retā valsts iestāde, piemēram, Satiksmes ministrijas datos redzams, ka valsts sekretāram Andulim Židkovam februārī bijusi 6346 eiro mēnešalga un tikpat liela naudas balva. Viņš ministrijā sāka strādāt pērn oktobrī, valsts sekretāra amatā - decembrī, bet jau februārī kopā ar pārējo komandu apbalvots par "airBaltic" stratēģiskā investora piesaisti, par ko astoņi cilvēki kopumā saņēmuši 32 000 eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,966 miljardu eiro apmērā, un 2027.gadam 12,758 miljardu eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais un valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam", kuru plānots izskatīt otrdienas valdības sēdē.

Vienlaikus izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai, teikts FM ziņojumā. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā, informē FM.

Tāpat ministrijā norāda, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro, informē FM.

Šā gada 13.maijā Ministru kabinets (MK) noteica uzdevumu publiskajā sektorā pārskatīt izdevumus un sagatavot priekšlikumus to samazināšanai 2026.gada budžetā vismaz 150 miljonu eiro apmērā.

Valdība otrdien pēc Finanšu ministrijas (FM) informatīvā ziņojuma "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam" uzklausīšanas atbalstīja izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā 2026.gada budžetā.

Ziņojumā teikts, ka izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā.

Tāpat FM ziņojumā teikts, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro.

Par fiskālās telpas jeb papildu līdzekļu izlietojumu lems valdība turpmākajā budžeta izskatīšanas gaitā, aģentūrai LETA norādīja FM.

Valsts kontrole, izvērtējot Satiksmes ministrijas 2024. gada pārskatu, konstatējusi nepilnības atlīdzības piešķiršanā amatpersonai. Finanšu revīzijā noskaidrots, ka Satiksmes ministrijā amatpersonai izmaksāta 4913 eiro prēmija laikā, kad tā bija atstādināta no amata pienākumu pildīšanas disciplinārlietas ietvaros.

Šāda rīcība neatbilst Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 21. panta regulējumam, kas paredz, ka atstādinātām amatpersonām saglabājama tikai mēnešalga un sociālās garantijas.

“Valsts kontrole vērš uzmanību, ka atalgojuma piešķiršana neatbilstoši normatīvajam regulējumam grauj sabiedrības uzticību valsts pārvaldei un tās izmaksa disciplinārlietas izskatīšanas laikā ir pretrunā ar prēmijas piešķiršanas būtību,” norāda Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš.

Revīzijā konstatēts, ka divas nedēļas pēc tam, kad izdots rīkojums par disciplinārlietas ierosināšanu un amatpersonas atstādināšanu no amata pienākumu izpildes, amatpersonai piešķirta un izmaksāta prēmija. Valsts kontrole secinājusi, ka šajā gadījumā nav ievērots Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 21. panta regulējums, kas nosaka, ka atstādinātai amatpersonai saglabājama tikai mēnešalga un sociālās garantijas. Valsts kontroles ieskatā, konkrētajā gadījumā pareiza sagaidāmā rīcība būtu par prēmijas piešķiršanu (vai nepiešķiršanu) lemt pēc tam, kad noslēgusies disciplinārlietas izskatīšana un ir skaidri tās rezultāti. Disciplinārlietas rezultātā amatpersona atzīta par vainīgu vairākos disciplinārpārkāpumos un tai piemērots disciplinārsods.

Valsts kontrole (VK) lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski.

Lielākā daļa fonda finansēto uzdevumu būtībā dublē Satiksmes ministrijas funkcijas un uzdevumus, un fonda finansējums drīzāk kalpojis ministrijas darbinieku papildu atlīdzībai, plašākām komandējumu iespējām un reprezentācijas izdevumu segšanai, secinājusi VK.

Fonds izveidots 1994. gadā, pamatojoties uz Ostu likumu. Aktuālais fonda mērķis ir pārvaldīt finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu valsts intereses ostu attīstībā un celtu Latvijas ostu prestižu. Fondam ir definēti četri uzdevumi: ostu kopējo projektu realizācija; valsts īpašuma uzturēšana mazajās ostās; ostu popularizēšana un reklāma un Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes darbības nodrošināšana. Tomēr no fonda līdzekļiem faktiski tiek finansēti tikai divi uzdevumi. Fonds nefinansē ostu kopējo projektu realizāciju un neveic valsts īpašumu uzturēšanu mazajās ostās.

Pētot Latvijas finanšu sektora kapitālā remonta laikā paveikto, Dienas Biznesa redzeslokā ir nonācis kāds Krievijas uzņēmējs, kurš pavisam neilgi pirms kapitālā remonta sākuma ir ieguvis savā īpašumā vairākus iespaidīgus namus Rīgas centrā.

Minētā uzņēmēja vārds ir Sergejs Ivakhno (Sergey Ivakhno), un viņš ir patiesais labuma guvējs dažādos uzņēmumos, kuru īpašumā atrodas vairākus miljonus eiro vērti nami Vecrīgā (piemēram, Smilšu ielā, Audēju ielā), kā arī citur Rīgas centrā (piemēram, Merķeļa ielā, Brīvības ielā). Dienas Bizness izpētīja, ar ko uzņēmējs ir nodarbojies Krievijā, kas viņam pieder Latvijā un kurš viņam ir palīdzējis šeit izkārtot savas bagātības, iegādājoties un pārvaldot nekustamos īpašumus Rīgas centrā.

Uzņēmēja biznesa gaitas Krievijas banku sektorā

Dienas Bizness izpētīja, ka Sergejs Ivakhno ir bijis uzņēmējs ar plašu vērienu Krievijā, kurš darbojies galvenokārt banku sektorā. Sergejs Ivakhno Krievijā bijis vairāku banku vadītājs un līdzīpašnieks, tostarp bijis līdzīpašnieks un vadījis Maskavas vekseļu banku, bijis Aktivkapital bankas (iepriekš Elkabank) līdzīpašnieks, kā arī kontrolējis citas bankas, piemēram, Servis-rezerv banku, Volga-kredit banku un Kapital Moskva banku.

Risku apdrošinātāja "Balcia", kas strādā ar filiālēm Igaunijā, Lietuvā, Polijā un Vācijā, peļņa pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 7,249 miljoni eiro, kas ir par 1,1% vairāk nekā 2023.gadā, liecina kompānijas publiskotais finanšu pārskats.

Bruto apdrošināšanas prēmijās "Balcia" pagājušajā gadā parakstīja kopumā 141,817 miljonus eiro, kas ir par 18,2% vairāk nekā 2023.gadā, bet bruto atlīdzībās kompānija izmaksāja 92,654 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 35,3%.

Tostarp Latvijā bruto apdrošināšanas prēmijās 2024.gadā "Balcia" parakstīja 31,415 miljonus eiro, kas ir par 24% vairāk nekā gadu iepriekš, bet atlīdzībās izmaksāja 21,521 miljonu eiro, kas ir pieaugums divas reizes.

Pērn "Balcia" visvairāk bruto prēmiju parakstījusi sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā, tostarp sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligātajā civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā (OCTA) - 87,036 miljonus eiro, kas ir par 11,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Seko sauszemes transporta (KASKO) apdrošināšana, kurā prēmijās parakstīti 38,27 miljoni eiro, kas ir par 24,9% vairāk, un īpašuma apdrošināšana - 9,534 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 68,8%.

Apdrošināšanas sabiedrība Ergo Baltijas valstīs 2024. gadā klientiem atlīdzībās izmaksāja 212 miljonus eiro, no kuriem Latvijā – 56 miljonus, Lietuvā – 101 miljonu, bet Igaunijā – 55 miljonus eiro.

Latvijā lielāko atlīdzību daļu, līdzīgi kā iepriekšējos gados, veidoja dzīvības un veselības apdrošināšana. Šajos apdrošināšanas veidos klientiem 2024. gadā tika izmaksāti 59% no kopējā atlīdzību apjoma jeb 33 miljoni eiro*. Savukārt nedzīvības jeb transporta, īpašuma, civiltiesiskās, nelaimes gadījumu un ceļojumu apdrošināšanas atlīdzību izmaksas kopumā sasniedza 23 miljonu eiro apmēru**.

Nedzīvības apdrošināšanas veidos Ergo Baltijā pērn saņemts ap 112 000 atlīdzību pieteikumu, kas ir par 2% vairāk nekā 2023. gadā. No tiem lielākais skaits jeb 64 000 pieteikumu reģistrēti Lietuvā, kur, salīdzinot ar gadu iepriekš, daudzums pieaudzis par 4%, tam seko Igaunija ar iepriekšējam periodam līdzvērtīgu pieteikto atlīdzību skaitu – 29 000, bet Latvijā pērn pieteikts ap 18 200 apdrošināšanas atlīdzību, kas ir nedaudz jeb par 2% mazāk nekā 2023. gadā. Lielākā daļa jeb 64% no nedzīvības apdrošināšanas atlīdzību pieteikumiem Latvijā saņemti transporta apdrošināšanas veidos (OCTA, KASKO), bet apjomīgākais pieaugums pret 2023. gadu pērn bijis privātīpašuma apdrošināšanā, kur pieteikumu skaits palielinājies par 17%, kas saistīts ar jūlijā piedzīvoto vētru un lietavām.

Latvijas konsolidētā kopbudžeta bilancē šogad maija beigās bija deficīts 1,03% apmērā no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 419,8 miljoni eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) publiskotā informācija.

Gadu iepriekš šajā periodā kopbudžeta bilancē bija pārpalikums 253,2 miljonu eiro apmērā.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos bija 7,223 miljardu eiro apmērā, kas ir 2024.gada attiecīgā perioda līmenī, bet konsolidētā kopbudžeta izdevumi veidoja 7,643 miljardus eiro, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem pieciem mēnešiem ir pieaugums par 9,7% jeb 672,636 miljoniem eiro.

FDP norāda, ka straujāku izdevumu pieaugumu veicināja kapitālie izdevumi, kas palielinājās par 21,1%, izdevumi precēm un pakalpojumiem, kas auga par 17,7%, un procentu izdevumi, kas palielinājās par 14,1%.

FDP informācija liecina, ka 2025.gada maija beigās veidojās pārpalikums valsts speciālajā budžetā 170,4 miljonu eiro apmērā un pašvaldību budžetā 120,8 miljonu eiro apmērā, bet valsts pamatbudžetā bija deficīts 757 miljonu eiro apmērā.

Latvijas konsolidētā kopbudžeta bilancē šogad jūlija beigās bija deficīts 1,03% apmērā no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 419,9 miljoni eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) publiskotā informācija.

Gadu iepriekš šajā periodā kopbudžeta bilancē bija pārpalikums 590 miljonu eiro apmērā.

FDP norāda, ka, salīdzinot šā gada septiņu mēnešu ieņēmumus un izdevumus ar 2024.gada attiecīgā perioda ieņēmumiem un izdevumiem, ir novērojams ieņēmumu samazinājums par 1,3% jeb 137,7 miljoniem eiro.

Ieņēmumu samazinājumu FDP skaidro ar par 31,5% mazākiem ieņēmumiem no Eiropas Savienības (ES) fondiem un par 11,7% mazākiem nenodokļu ieņēmumiem. Savukārt izdevumi pieauguši par 8,8% jeb 872,3 miljoniem eiro.

FDP informē, ka 2025.gada jūlija beigās valsts speciālajā budžetā veidojās pārpalikums 299,2 miljonu eiro apmērā un pašvaldību budžetā 61,6 miljonu eiro apmērā. Savukārt valsts pamatbudžetā veidojās deficīts 887,1 miljona eiro apmērā.

Šogad 1.oktobrī tiks indeksētas pensijas vai to daļas, kas nepārsniedz 1488 eiro, atkarībā no darba stāža tās palielinot robežās no 6,35% līdz 7,87%, piektdien preses konferencē informēja Labklājības ministrijas (LM) pārstāvji.

Vecuma pensiju indeksācijā tiks piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo lielāku vecuma pensijas pieaugumu cilvēks var sagaidīt. Cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem, vecuma pensijām šogad piemēros indeksu 1,0635, respektīvi, palielinās par 6,35%. Par stāžu no 30 līdz 39 gadiem piemēros indeksu 1,0686, par stāžu no 40 līdz 44 gadiem indekss būs 1,0737, bet par·45 un vairāk gadu stāžu piemēros indeksu 1,0787.

Piemēram, ja vecuma pensijas piešķirtais apmērs ir 600 eiro, tad pensionārs ar apdrošināšanas stāžu līdz 29 gadiem saņems par 38,10 eiro lielāku pensiju, par stāžu no 30 līdz 39 gadiem - par 41,16 eiro lielāku pensiju, par stāžu no 40 līdz 44 gadiem - par 44,22 eiro lielāku pensiju, bet, ja nostrādāti ir vairāk nekā 45 gadi, tad pie šādas pensijas klāt tiks saņemti 47,22 eiro.

Pērn Baltijas valstīs būtiski pieauga pieprasījums pēc tirdzniecības kredītu apdrošināšanas – atlīdzību pieteikumu skaits palielinājās par 55,5%, bet kopējais apdrošināšanas atlīdzību apjoms pieauga gandrīz trīskārt jeb par 270%, liecina “Coface Baltics” apkopotie dati.

Vienlaikus Baltijas valstīs, kā arī visā Centrālajā un Austrumeiropā (CAE), pieauga arī uzņēmumu bankrotu skaits. Analizējot maksātnespējas datus, vislielākais pieaugums Baltijā pērn reģistrēts Igaunijā – par 12,9%, kam seko Lietuva ar 5% un Latvija ar 2%. Absolūtos skaitļos visvairāk maksātnespējas gadījumu bija Lietuvā, kur reģistrētas 1089 maksātnespējas lietas, savukārt Latvijā – 358, bet Igaunijā – 157.

Saskaņā ar “Coface Baltics” vadītāja Mindauga Sventicka (Mindaugas Sventickas) teikto, tirdzniecības kredītu apdrošināšanas tirgus Latvijā jau vairākus gadus piedzīvo izaugsmi, ko veicina pieaugošie saistību neizpildes gadījumi, maksātnespējīgo uzņēmumu skaita kāpums un pieaugošā nenoteiktība biznesa vidē. 2024. gads nebija izņēmums. "Šīs tendences ir likušas uzņēmumiem aktīvāk pievērsties pircēju maksātnespējas risku pārvaldībai un aizsargāt vienu no svarīgākajām aktīvu pozīcijām bilancē – debitoru parādus," norāda Sventickis. "Uzņēmumi arvien labāk apzinās, ka stabilas naudas plūsmas nodrošināšana kļūst par izšķirošu faktoru to darbības nepārtrauktībai, tāpēc pieprasījums pēc apdrošināšanas pakalpojumiem turpina pieaugt."

Pērn apdrošināšanas tirgus Latvijā turpinājis augt, un parakstīto prēmiju apjoms ir sasniedzis 800 miljonus eiro, kas ir par 11% vairāk nekā 2023.gadā, savukārt izmaksāto prēmiju apjoms ir bijis ap 500 miljoniem eiro, un tas ir pieaugums par 8,5%. Pēc vairāku gadu pārtraukuma izaugsme novērojama arī dzīvības apdrošināšanā, informē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA).

Straujākais prēmiju pieaugums ir novērots veselības apdrošināšanā - par 16,6%, īpašuma apdrošināšanā - 12,5% un nelaimes gadījumu apdrošināšanā - 12,2%. Savukārt izmaksātās atlīdzības visvairāk pieaugušas par vispārējo civiltiesisko apdrošināšanu - 23,7%, ceļojumu apdrošināšanu - 22,8% un nelaimes gadījumu apdrošināšanu - 11,2%.

"Līdzīgi kā 2023.gadā arī pagājušo gadu raksturo lielas izmaksātās atlīdzības klientiem par dabas katastrofās radītajiem postījumiem, kas gan pieteikumu skaita ziņā, gan izmaksātajās summās sasniedza jaunu rekordu. Tā kā jau 2023.gads bija ļoti postošs, procentuālais pieaugums neuzrādās tik liels. Pieejamā informācija liecina, ka nereti apdrošinātāji ir bijuši ļoti pretimnākoši un, lai gan apdrošināšanas objekts nav bijis apdrošināts pret konkrēto risku vai bija iestājies izņēmums, tomēr izmaksājuši atlīdzību. Klientiem gan uz to nevajadzētu paļauties, tāpēc aicinu rūpīgi pārskatīt polises segumu, jo paredzams, ka dabas kataklizmas mūsu reģionā būs arvien biežāk," saka Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins. "Kopš pandēmijas sākuma dzīvības apdrošināšanā bija vērojama "stagnācija", taču 2024.gadā atkal ir novērots 4,9% pieaugums. Ir atdzīvojusies arī tūrisma nozare, un Latvijas iedzīvotāji aktīvi ceļo, kas atspoguļojas izmaksāto ceļojumu apdrošināšanas atlīdzību būtiskā pieaugumā."

Aizvadītajā gadā Finanšu izlūkošanas dienests (FID) pieņēmis lēmumus par līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku 49,72 miljonu eiro apmērā, liecina FID gada pārskats.

Pērn FID saņēma 5501 ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem, kas ir par aptuveni 10% mazāk nekā 2023.gadā, un 95 518 sliekšņa deklarācijas, kas ir par aptuveni 6% vairāk nekā 2023.gadā.

Ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem skaita samazinājums ir skaidrojums ar vairākiem faktoriem, norāda FID.

Pirmkārt, vērojams no likvidējamām kredītiestādēm ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem skaita samazinājums. Papildus ir samazinājies saņemto ziņojumu skaits saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem nodokļu jomā, sankciju apiešanu, ziņu nesniegšanu un nepatiesu ziņu sniegšanu par līdzekļu piederību un patieso labuma guvēju, kā arī autonomu saistīto ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem skaits.

Vairākās ministrijās būs jauni parlamentārie sekretāri, daļu no viņiem rotējot, otrdien pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Siliņa atzīmēja, ka šādas otrā politiskā līmeņa izmaiņas, viņasprāt, ir ļoti būtiskas, lai ienestu "jaunu elpu", jauna veida politisko cilvēkresursu valdības politiskajā darbā.

Līdztekus premjere pauda, ka vairāk jaunumi "valdības restartā" nav gaidāmi.

Siliņa norādīja, ka premjeres parlamentārā sekretāre turpmāk būs līdzšinējā Finanšu ministrijas (FM) parlamentārā sekretāre Karīna Ploka.

Savukārt FM parlamentārais sekretārs turpmāk būs Valmieras novada domes deputāts Jānis Upenieks (JV).

Veselības ministrijas (VM) parlamentārā sekretāre būs līdzšinējā Siliņas parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa.

Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs būs līdzšinējais VM parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis (JV).

Apdrošināšanas sabiedrības šogad pirmajos trijos mēnešos Latvijā kopumā bruto prēmijās parakstījušas 226,756 miljonus eiro, kas ir par 8,8% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, savukārt izmaksāto atlīdzību apmērs pieaudzis par 4,8%, sasniedzot 122,819 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

2025.gada pirmajos trijos mēnešos visvairāk prēmiju Latvijā parakstīts veselības apdrošināšanā - 80,791 miljons eiro, kas ir par 15,5% vairāk nekā 2024.gada pirmajos trijos mēnešos, un veidoja 35,6% tirgu.

Otrs populārākais apdrošināšanas veids bija sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO), kurā prēmijās parakstīts 35,031 miljons eiro, kas ir pieaugums par 1,7% (15,4% tirgus), seko dzīvības apdrošināšana - 31,324 miljoni eiro, kas ir par 14,2% vairāk (13,8% tirgus), īpašuma apdrošināšana - 30,775 miljoni eiro, kas ir par 12,1% vairāk nekā gadu iepriekš (13,6% tirgus), kā arī sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības, iekļaujot OCTA apdrošināšanu, - 25,904 miljoni eiro, kas ir par 4,3% mazāk (11,4% tirgus).

Algu iesaldēšana ministriem un citām valsts augstākajām amatpersonām būtu simbolisks žests, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Komentējot Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) aicinājumu koalīciju lemt par algu iesaldēšanu ministriem un citām valsts augstākajām amatpersonām, Kazāks norādīja, ka tas ir īstermiņa risinājums un simbolisks žests, lai gan arī ieekonomēs valsts pusē zināmus resursus.

Viņš atzīmēja, ka Latvijai ir nepieciešams rast līdzekļus aizsardzībai, medicīnai un izglītībai ilgtermiņā, bet nav iespējams sabiedriskajā sektorā iesaldēt algas ilgstoši. Latvijai būtu vairāk jādomā par ražīgumu, jāpārskata esošos izdevumus, domājot par to efektivitāti.

"Bez apjomīgas esošo izdevumu pārskatīšanas, bez apjomīgas efektivitātes uzlabošanas un diemžēl arī bez būtiskas nodarbināto skaita samazināšanas sabiedriskajā sektorā mēs neiztiksim, jo demogrāfijas tendences ir tādas kādas ir," sacīja Kazāks.

Pēdējos gados apdrošināšanas tirgū pieredzam bezprecedenta situācijas, sākot ar strauju apdrošināšanas tirgus izaugsmi, kas trīs gadu periodā ir audzis par 57% un beidzot ar dabas stihiju postošo ietekmi, kas radījusi pēdējos 20 gados nepieredzētus zaudējumus.

Ko mums atnesīs 2025. gads un kā apdrošināšanas tirgus izskatīsies tuvākajā nākotnē?

Izaugsmes un inflācijas amerikāņu kalniņi

Trīs gadus pēc kārtas nedzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsme katru gadu bijusi mērāma ar divciparu skaitli, proti, 2022. gadā tā sasniedza rekordaugstu līmeni - 23%, 2023. gadā tā bija 18%, bet pērn - 10%, kas trīs gadu periodā kopā veido 57%. Straujā tirgus izaugsme skaidrojama ar inflāciju, ko galvenokārt izraisīja karš Ukrainā un enerģētikas krīze. Ja šo inflācijas vilni salīdzinām ar 2008. gada finanšu krīzi, redzama viena būtiska atšķirība. 2008. gadā daudzi iedzīvotāji no apdrošināšanas atteicās pilnībā, tādēļ kopējais apdrošināšanas tirgus samazinājās par 202 miljoniem eiro. Savukārt 2022. gada inflācijas seku ietekmē tirgus izaugsme bija 249 miljonu eiro. Tas liecina par finanšu pratības pieaugumu Latvijā, jo krīzes situācijā iedzīvotāji meklē veidus, kā nodrošināt stabilitāti un drošību.

Vai esat kādreiz domājuši, kā būtu, ja ministriju darbinieki nāktu uz darbu laikā? Mēs varētu, piemēram, nofinansēt kosmosa nozari.

Bija diezgan silta decembra diena, kad es 15 minūtes pirms oficiālā darba laika sākuma, t.i., pulksten astoņos no rīta stāvēju pie Ģertrūdes baznīcas. Vajadzētu ieiet un aizlūgt par valsti, jo tas būtu visreālākais un pragmatiskākais risinājums valsts pārvaldes efektivizācijai, bet šoreiz es skaitīju cilvēkus, kas ienāk ministrijā laicīgi, lai 8:15 kā ierakstīts ministrijas darba laikā, sāktu savu darbu. Astoņi no 204 - tieši tik cilvēku atnāca uz darbu laikā. Dati ir pārbaudāmi, jo ieejas kartes ir jānopīkstina visiem. Daļa droši vien bija atvaļinājumā, daļa - slimi, daļa - komandējumos. Un tomēr pulksten 8:15, kad sākās oficiālais darba laiks ministrijā bija ienākuši astoņi cilvēki no 204.Pēc publiski pieejamiem datiem, pirms septiņiem gadiem Latvijas ministrijās strādāja 3347 cilvēki, ieskaitot Valsts kanceleju un Pārresoru koordinācijas centru. Pēc CSP datiem, Latvijā tobrīd bija 1,95 miljoni iedzīvotāju. Šajā ministriju darbinieku skaitā nav ieskaitītas padotībā esošās iestādes vai kapitālsabiedrības. Tikai pašas ministrijas un Valsts kanceleja.

Šobrīd Eiropa pāriet uz stingrāku zaļmaldināšanas regulējumu. Tas nozīmē, ka uzņēmumu un organizāciju apgalvojumiem par klimata pārmaiņu rūpēm ir jābūt patiesiem, balstītiem konkrētās rīcībās, skaitļos un faktos. Kāpēc tas ir svarīgi?

Zaļmaldināšana ir negodīga komercprakse, ar kuru uzņēmumi maldina sabiedrību ar nepamatotiem vai pārspīlētiem vides apgalvojumiem. Saskaņā ar Eiropas Komisijas aplēsēm, 53 % vides apgalvojumu ir neskaidri, maldinoši vai nepamatoti; 40 % apgalvojumu nav pierādījumu, kas tos atbalstītu; 50 % zaļo marķējumu tiek piedāvātas vājas vai neesošas pārbaudes.

Patērētāji kļuvuši uzmanīgāki

Tikmēr patērētāju dienaskārtībā rūpes par vidi nav mazinājušās. Euromonitora 2023.gada dati atklāj, ka 64 % globālo patērētāju ir noraizējušies par klimata pārmaiņām, savukārt aizvadītā gada dati liecina, ka 45 % globālo paterētāju ikdienā cenšas pozitīvā veidā ietekmēt vidi.

Mērķdotācija kultūras izglītības iestādēm netiks samazināta, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" solīja kultūras ministre Agnese Lāce.

Politiķe akcentēja, ka, domājot par to, kā ietaupīt līdzekļus, galvenokārt jādomā par horizontāliem risinājumiem, piemēram, naudas balvu un prēmiju samazināšanu visās ministrijās.

Patlaban gan vēl notiek sarunas par to, kādi varētu būt taupības pasākumi, taču dotācija kultūras izglītībai tiks saglabāta, solīja ministre.

Viņa akcentēja, ka kultūrizglītības pieejamība aizvien in ministrijas prioritāte, tāpat kā finansējums dziesmu svētku kustībai.

Lāce gatava diskutēt arī par dziesmu un deju svētku kustības nodošanu Kultūras ministrijas pārziņā, kas nozīmētu mainīt rīkotāju Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Tas ministres ieskatā nodrošinātu efektīvāku plānošanu un līdzekļu sadalījumu.

Starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins norāda, ka administratīvā aparāta un valsts budžeta izmaksu optimizēšanas kontekstā valdībai būtu jānāk ar priekšlikumu samazināt ministriju skaits.

Pirms trīs gadiem tika mākslīgi radīta Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), kuras funkcijas tika pārdalītas no Ekonomikas ministrijas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, lai gan tās līdz tam tika ar tām veiksmīgi galā.

“Igaunijā ir mazākais iedzīvotāju skaits ar 11 ministrijām, bet Latvijā ir 14 ministriju - tikpat daudz ministriju kā Lietuvā, kur ir par miljonu vairāk iedzīvotāju. Turklāt Latvijā ir mazākais valsts budžets ar zemākajiem budžeta ieņēmumiem starp visām Baltijas valstīm – Latvijā budžeta ieņēmumi šogad plānoti 15,1 miljards eiro, kamēr Igaunijā – 17,7 miljardi eiro, Lietuvā – 17,98 miljardi eiro. Šie ir būtiski argumenti, lai izveidotu kompaktu valsts pārvaldi ar samazinātu ministriju skaitu.

Igaunijas valdība atcēlusi lēmumu piešķirt līdz 2,6 miljardiem eiro atkrastes vēja parku būvniecībai pēc tam, kad Klimata ministrijas sagatavotā informatīvajā ziņojumā tika norādīts, ka valdības amatpersonas izplatīja maldinošu informāciju par ekonomisko ieguvumu, ko radītu investīcijas atkrastes vēja parkos.

Ceturtdien klimata ministre Joko Alendere paziņoja, ka valdība ir pārskatījusi ministrijas datus un nolēmusi atcelt plānoto atbalstu vēja parkiem.

Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR ceturtdien publicēja rakstu, kurā, balstoties uz ERR rīcībā nonākušu Klimata ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, secināts, ka valdības amatpersonas ir pārspīlējušas milzīgos ekonomiskos ieguvumus un kraso elektrības cenu kritumu, ko radītu 2,6 miljardu eiro ieguldīšana atkrastes vēja parkos.

26.janvārī valdības koalīcijas partiju - Reformu partijas, Sociāldemokrātu partijas un partijas "Igaunija 200" - līderi vienojās, ka Igaunija līdz 2030.gadam atbalstīs sauszemes vēja parku būvniecību ar maksimums 240 miljoniem eiro un līdz 2035.gadam jūras vēja parku attīstību ar summu līdz 2,6 miljardiem eiro. Šis finansējums ļautu izveidot jūras vēja parku ar jaudu aptuveni 500 megavatu, kas saražotu divas teravatstundas elektrības gadā, kā arī 750 megavatu sauszemes vēja parku, kas saražotu papildu divas teravatstundas gadā.