Saeima ceturtdien, 8.decembrī, konceptuāli atbalstīja jauno Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumu, kas rada tiesiskos priekšnoteikumus efektīvai autortiesību un blakustiesību kolektīvai pārvaldībai, informē Saeimas Preses dienests.

«Jaunais likums palīdz veidot pārskatāmāku regulējumu kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbībai. Līdz ar to mērķis ir uzlabot šo organizāciju darbību, kā arī rosināt pieejamāku informāciju par autortiesību jautājumiem. Tomēr pie šī likumprojekta turpināsim aktīvu darbu, lai novērstu sēdē izskanējušās bažas par pārlieku tehnisku detalizāciju esošajā redakcijā, ko būtu iespējams regulēt citā veidā, piemēram, ar Ministru kabineta noteikumiem,» iepriekš uzsvēra par likumprojekta virzību atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele.

Likumprojekts palīdzēs regulēt Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA), kā arī Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) un citu kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbu, sacīja I.Viņķele.

Latvijā pastāv unikāla situācija, kurā paredz, ka tarifiem jāsniedz «taisnīga atlīdzība», nenorādot, kas ir «taisnīgi», Valsts kancelejas vārdā pauž kancelejas Juridiskā departamenta direktore Inese Gailīte, norādot, ka citu Eiropas Savienības (ES) valstu autortiesību jomu regulējošos tiesību aktos daudz stingrāk nekā Latvijā tiek noteiktas prasības, kas nosaka organizāciju darbību un tarifus.

«Piemēram, Francijā ar likumu tiek noteikts, ka organizācijām ir jāparedz atvieglojumi sabiedriskā labuma organizāciju pasākumiem, kuros netiek iekasēta ieejas maksa,» viņa norāda.

Tāpat kā piemērs tiek minēts Lielbritānija, kurā Autortiesību, dizaina un patentu likumā nostiprināta īpaša institūcija - Autortiesību tribunāls (Copyright tribunal), kurai darbu izmantotājs var iesniegt izskatīšanai gan spēkā esošos, gan organizācijas vēl tikai izstrādātos tarifus, un tribunāls izskata jautājumu par to, vai tarifs ir samērīgs un saprātīgs.

Savukārt Vācijā likums ne tikai paredz organizācijām tarifus noteikt vienojoties ar izmantotāju apvienībām, bet arī salīdzinoši detalizēti regulē tarifu aprēķināšanas principus, cita starpā norādot, ka tarifiem jāpamatojas uz saimniecisko ieguvumu, kuru izmantotājs gūst izmantojot darbu. Tāpat aprēķinot tarifu lielumu, organizācijai jāņem vērā atlīdzības maksātāju reliģiskās, kultūras un sociālās intereses, skaidro I. Gailīte.

Autortiesību organizāciju aktivitāšu ietekmi uz radio reitingiem ir grūti konstatēt, tomēr, ja darbavietās izlems neklausīties radio, tas var atstāt iespaidu uz radio iespējām informēt sabiedrību, samazināt to pieejamību auditorijai, kā arī traucēt mūziķu atpazīstamībai, atzīst Db.lv aptaujātie radio pārstāvji.

Latvijas Radio (LR) skaidro, ka pagaidām neesot iespējams konstatēt reitingu izmaiņas, jo radio dati tiekot mērīti reizi ceturksnī ar dienasgrāmatas metodi un tiekot saņemti tikai reizi ceturksnī. Tāpat ir visai grūti prognozēt, cik liels varētu būt klausītāju samazinājums, ja uzņēmēji vai valsts iestādēs nemaksās par iespēju klausīties radio darba vietās.

Tomēr radio norāda uz TNS Latvia datiem, saskaņā ar kuriem kopumā visas LR četras programmas darba vietās 2011. – 2012. gada ziemas periodā klausījušies 137 tūkstoši cilvēku. «Ja pieņemam, ka radio neklausīšanās būs masveida, tad šāds klausītāju zudums uzskatāms par ievērojamu. Taču jāņem vērā, ka pie pašreizējās radio reitingu metodikas būs grūti konstatēt, vai iespējamais reitingu samazinājums ir tieši saistīts ar autortiesību jautājumu vai ar citām izmaiņām mediju tirgū,» Db.lv skaidroja Latvijas Radio preses sekretāre Ilze Zvaigzne.

Ja Latvijas drošība prasīs jaunus ieguldījumus, tie pilnīgi noteikti tiks veikti, komentējot iespējas nepieciešamības gadījumā palielināt aizsardzībai atvēlēto finansējumu, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš skaidroja, ka 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) novirzīšana aizsardzībai ir Latvijas apņemšanās un valdība rūpīgi sekos līdzi tam, lai nevienā brīdī «netiktu iziets no noteiktās 2% robežas». «Nav pašmērķis pacelt augstāk procentus, bet, ja mūsu drošība prasīs jaunus ieguldījumus, tie pilnīgi noteikti tiks veikti, ja tas būs nepieciešams konkrētos projektos,» skaidroja Kučinskis.

Savukārt Valsts prezidents uzsvēra, ka aizsardzībai novirzītie 2% no IKP ir jānotur, ņemot vērā arī to, ka Latvijas IKP var palielināties straujāk vai arī kādā brīdī samazināties. «2% ir jābūt obligāti, un tam ir jābūt Latvijas starptautiskam vēstījumam - ka Latvija ir un būs gatava nodrošināt vismaz 2% no IKP aizsardzībai,» pārliecību pauda Vējonis.

Pēc Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) ieviešanas interneta lietotāju dzīvē nekas nemainīsies, un valdības atbalstītais līgums neierobežo cilvēktiesības un tiesības uz privātumu. Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) atzīst, ka jaunās normas ir jāizskaidro vairāk, lai novērstu radušās diskusijas, trešdien Saeimas Ārlietu komisijā sacīja EM valsts sekretārs Juris Pūce.

Viņš klāstīja, ka ACTA izstrāde sākusies pirms vairāk nekā desmit gadiem un tā mērķis ir apkarot preču zīmolu viltošanu, kā arī autortiesību pārkāpumus internetā. Pašlaik Latvijā un citviet pasaulē ir plašas diskusijas par viltošanas novēršanu digitālajā vidē un jāsaskaras ar pārspīlēti saasinātiem argumentiem, ka Latvijā sagaidāma totāla kontrole un cenzūra, kas neesot tiesa. Taču ACTA pēc būtības stiprinās Latvijas ražotāju preču zīmju un intelektuālā īpašuma aizsardzību, novēršot Latvijas preču viltošanu ārzemēs.

«Šis nolīgums neparedz īpašas prasības, kas Latvijā jau nebūtu spēkā. Nekādā gadījumā nebūs pārkāptas tiesības uz privātumu,» minēja J. Pūce. Viņš norādīja, ka Latvijā domāšanas veids pret intelektuālo īpašumu ir visai vieglprātīgs, ko apliecina, piemēram, mūzikas un filmu lejupielāde internetā. Tomēr ACTA šajā jautājumā neko nemainīs. «Tas bija un būs nelegāli,» viņš piebilda.

Lejuplādējot filmas, mūziku vai līdzīgus failus internetā, būtu jārēķinās, ka, iespējams, arī reāls sods no filmu studijas vai mūzikas ierakstu kompānijas, kas ir audio vai video faila patiesie īpašnieki.

Rīdzinieks Kalvis ar sava interneta pakalpojumu sniedzēja starpniecību saņēmis oficiālu vēstuli no ASV kompānijas Irdeto USA, Inc, kas uzrauga un aizstāv pasaulē slavenās filmu studijas Paramount Pictures Corporation autortiesības. Tajā paziņots, ka konkrētā datora lietotājs nelegāli lejuplādējis kādu minētās kompānijas filmu, un izteikts brīdinājums par šādas rīcības sekām, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Latvijas autortiesību eksperti aicina šādus paziņojumus neuztvert pārlieku nevērīgi un arī pret intelektuālo īpašumu attiekties atbildīgāk, jo sekas ir iespējamas.

Eiropas lielākās ziņu aģentūras otrdien pārmetušas uzņēmumiem «Google» un «Facebook» ziņu piesavināšanos un aicinājušas interneta gigantus vairāk dalīties savos ienākumos ar medijiem.

Publikācijā, ko parakstījuši 20 aģentūru, tostarp Francijas «Agence France-Presse» (AFP), Lielbritānijas «Press Association» un Vācijas «Deutsche Presse-Agentur» (DPA), vadītāji, Eiropas Parlaments (EP) aicināts modernizēt autortiesības Eiropas Savienībā (ES), lai palīdzētu novērst «grotesko nevienlīdzību».

Ziņu aģentūru vadītāji norādījuši, ka interneta kompāniju prakse piesavināties mediju saturu un izplatīt to par velti, kā arī to gūtā peļņa no reklāmām rada draudus gan patērētājiem, gan demokrātijai.

EP likumdevēji šomēnes gatavojas apspriest jauno autortiesību noteikumu direktīvu, kas liktu interneta gigantiem vairāk maksāt par radošo saturu, kas tiek izmantoti to platformās, piemēram, ziņām, mūziku un filmām.

Arī Latvijas uzņēmumiem daudz lielāku uzmanību būs jāpievērš intelektuālā īpašuma tiesībām, jo SOPA (Stop Online Piracy Act), lai gan ir ASV likumdošanas iniciatīva, tomēr potenciāli, ja tā gūs atbalstu, iespaidos ikvienu lietotāju globālajā interneta vidē, raksta Dienas Bizness.

Iemesls tam ir vienkāršs – ASV faktiski ir viens no lielākajiem autortiesību subjektu skaitiem un šajā valstī ģenerētie ar autortiesībām aizsargātie produkti bauda vislielāko starptautisko popularitāti. «Kā to parādījusi aktīvā diskusija visā pasaulē, normatīvajiem aktiem, kas aizskar šo jomu, ir jābūt ļoti precīzi sabalansētiem un visu interesēs ir, lai SOPA gala redakcija būtu sasniegusi šo mērķi. Vienlaikus diskusija par SOPA nav tikai diskusija par esošo iniciatīvu – faktiski, runa ir par sava veidu «termometru», kas mērīs, kādā virzienā ASV un visā pasaulē attīstīties intelektuālā īpašuma, tai skaitā, autortiesību regulējums,» skaidro DPA Pārdošanas vadītājs Gatis Ošs. Proti, jautājums ir par to, vai dominēs vecā kārtība, vai tomēr izmaiņas ir būtisks pavērsiens pārmaiņu procesā.

Interneta enciklopēdija «Vikipēdija», kas vakar, protestējot pret Eiropas Parlamentā (EP) skatāmo autortiesību direktīvu, latviešu valodā bija slēgta, šodien interesentiem atkal ir brīvi pieejama, savukārt atsevišķās citās Eiropas Savienības (ES) valodās satura bloķēšana turpinās.

Vakar, dienu pirms EP balsojuma par autortiesību direktīvas virzību, «Vikipēdijas» latviešu valodas versija bija bloķēta. Izmantojot «Vikipēdiju» latviešu valodā, parādījās paziņojums, kura saturs vēstīja, ka 5.jūlijā EP notiks balsojums, vai turpināt virzīt autortiesību direktīvas piedāvājumu, «kas, ja tiks apstiprināts, ievērojami kaitēs interneta brīvībai».

«Tā vietā, lai direktīva atjauninātu autortiesību likumus Eiropā, veicinot visu pilsoņu līdzdalību informācijas sabiedrībā, tā paredz pretējo - apdraud tiešsaistes brīvību un liedz tīmekļa piekļuvi, radot jaunus šķēršļus, filtrus un ierobežojumus. Ja priekšlikums tiks apstiprināts esošajā formā, var kļūt neiespējami dalīties ar ziņu rakstu sociālajos tīklos vai atrast to meklētājprogrammā, līdz ar to apdraudēta būtu arī Vikipēdija,» bija teikts paziņojumā.

Vecie mediji ASV ķīvējas ar jaunajiem par autortiesībām; ja likuma izmaiņas pieņemtu, tās vēsmas izjustu arī Latvijā, informē laikraksts Dienas bizness.

Visdrīzāk jau janvāra pirmajā pusē ASV Kongresa Tieslietu komiteja turpinās izskatīt tiešsaistes pirātisma pārtraukšanas likumprojektu (angliskais akronīms SOPA - Stop Online Piracy Act). Iestājoties par autortiesībām, tas apdraudētu tādu iecienītu interneta portālu kā You Tube, Twitter, Etsy, Flickr un Vimeo pastāvēšanu.

Likumi pret autortiesību aizsargāta satura straumēšanu pastāv gan Eiropā, gan Āzijā, gan kopš 1998. gada līdz ar Digitālās tūkstošgades autortiesību likumu arī pašās ASV, tomēr SOPA autortiesību turētājiem un likumsargiem paredz līdz šim nebijuši plašas pilnvaras. Ja likums tiktu pieņemts, tad dažādu autoru pārstāvji un ASV Tieslietu departaments varētu caur tiesām izvirzīt vairāku līmeņu prasības pret eventuālajiem autortiesību pārkāpumu starpniekiem. Viens variants paredz liegumu reklāmu aģentūrām un elektronisko maksājumu nodrošinātājiem sadarboties ar konkrēto «grēkāzi», otrs - liegt interneta meklētājprogrammām uzrādīt saites uz attiecīgo mājaslapu, bet trešais - uzlikt interneta pakalpojumu sniedzējiem par pienākumu bloķēt piekļuvi notiesātajai vietnei vispār. Neatļautas straumēšanas kriminalizēšanas aizstāvji pārsvarā ir no tā saukto veco mediju biznesa - filmu un mūzikas kompānijas, bet pretinieki attiecīgi ir tādas interneta kompānijas kā sociālo ziņu portāls Reddit un virkne citu. Tieši interneta un digitālo tehnoloģiju fanu dēļ jau 2006. gada pavasarī ASV Kongresam neizdevās labot Digitālās tūkstošgades likumu. Tolaik bija paredzēts ierobežot programmatūru, kas pieļauj apiet autortiesību aizliegumus. Arī pašreizējais SOPA tiek virzīts toreizējā likumprojekta iniciatora, Teksasas republikāņa Lamara Smita vadībā.

Pēc likuma grozījumu veikšanas Kultūras ministrija semināros viesīs skaidrību autortiesību jautājumos, tādējādi «lāpot» likuma neskaidrības, raksta Dienas bizness.

Šobrīd vēl ir pāragri pateikt, kad šāda veida semināri varētu notikt. Tomēr tas, ka atsaucība varētu būt liela, jau šobrīd ir skaidrs. Tos rīkos Kultūras ministrija (KM). Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti ir atbalstījuši 3.lasījumam virzīt grozījumus Autortiesību likumā, lai viestu skaidrību mūzikas klausīšanās licenču jomā. Saeima par grozījumiem varētu balsot nākamnedēļ plenārsēdē. Diskusijas par mūzikas klausīšanas licenču iegādi norisinās aptuveni gadu, bet pa lielam nekur tālu netikām – rosības daudz, bet rezultāts nekāds, atzina Saeimas deputāts Vladimirs Reskājs. Uzskatīt, ka nekas nav panākts, īsti nevar, DB sacīja KM juriskonsults autortiesību un blakustiesību jautājumos Rihards Gulbis, jo šobrīd publiskā izpildījuma definīcija ir daudz skaidrāka. Proti, pēc grozījumu veikšanas minētās licences nebūs nepieciešamas mazajiem birojiem, zobārstniecības kabinetiem, kā arī sabiedriskā transporta šoferiem, pie nosacījuma, ja mūzika netiek atskaņota skaļruņos. Tiesa, šobrīd nav skaidrības, ko var uzskatīt par mazo biroju. Lai būtu lielāka skaidrība šajā un citos jautājumos, pēc grozījumu veikšanas, KM plāno sadarbībā ar iesaistītām pusēm izstrādāt dokumentu, lai vienotos, kā piemērot veiktos grozījumus.

Latvijā aizvien vairāk uzņēmumos tiek veiktas programmnodrošinājuma legalitātes pārbaudes.

Pretēji bažām, ka ekonomiskās krīzes laikā datorpirātisma līmenis Latvijā varētu pieaugt, tomēr tas nav noticis. Latvijā pēdējo trīs gadu laikā datorpirātisma līmenis 56% apmērā ir saglabājies nemainīgs, DB norāda datorprogrammu autortiesību apvienības Business Software Alliance (BSA) Latvijas komitejas izpilddirektore Sanita Meijere. Latvijā datorpirātisma līmeni galvenokārt «palīdz uzturēt» mājas lietotāji un mazie komersanti. Policijas pašmērķis nav ķert šos mājas lietotājus, bet mazināt nodarīto kaitējumu, kas saistīti ar autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu, DB skaidro Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības nodaļas priekšnieks Aleksandrs Buko, uzsverot, ka policija attiecībā uz mājas lietotājiem vairāk uzrauga viņu veiktās aktivitātes dažādos failu apmaiņas serveros. Programmnodrošinājums mājas lietotāju vidū visbiežāk tiek pārbaudīts privātpersonām, kuras nodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu, piemēram, grāmatvedību, projektēšanu, fotografēšanu u.c.

Kādu brīdi plašsaziņas līdzekļos aktuāls jautājums ir intelektuālā īpašuma tiesības. Iedvesmojoties no tā, atgriezīšos pie tēmas, kas skar ne tikai sabiedriskajā transportā un restorānos izmantojamās mūzikas autortiesības, bet arī manā darba vidē aktuālu problēmu- par (ne)godīgu standartu lietošanu. Publiskajā telpā visbiežāk uzdotie jautājumi, kurus dzirdam, saskaroties ar autortiesību problemātiku, ir – Vai? Kāpēc? Cik? Kurš? Kam? Un galvenais – Maksās!

Amatpersonu «pērles» sabiedriskā transporta apskaņošanas sāgā sniedza atbildi par to, kāda ir mūsu sabiedrības izpratne par autortiesību aizsardzību. Un jāsaka, aina nav visai glaimojoša. Visvairāk mani sajūsmina svaigais un pirmreizējais izbrīns par lietām, kas sakņojas 19. gadsimtā!!! Nerunāsim šoreiz par Bernes, Ženēvas, Romas un Briseles konvencijām, par 20. gadsimta vidū dibināto Pasaules intelektuālā īpašuma organizāciju — World Intellectual Property organisation (WIPO), bet uzšķirsim mūsu pašu Satversmes 113. pantu «Valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību, kā arī aizsargā autortiesības un patenttiesības». Ņemot vērā problēmas senumu, izbrīna periodam (Vai? Kāpēc?) būtu jābeidzas. Tā vietā vajadzētu meklēt atbildes uz jautājumu - kā nodrošināt taisnīgu atlīdzību par intelektuālā īpašuma izmantošanu?

Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Reklāmas asociācija vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, kultūras ministra Naura Puntuļa, finanšu ministra Jāņa Reira, ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga, tieslietu ministra Jāņa Bordāna, kā arī pie visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām ar aicinājumu atlikt nodokļu reformas uzsākšanu ar 2021.gada 1.jūliju.

Vēstulē, kuru parakstījuši Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš un Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa, norādīts, ka, lai arī konceptuāli iecerēto nodokļu reformu saistībā ar nodokļu izmaiņām autoratlīdzību aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtībā un minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēmas ieviešanā asociācijas atbalsta, tomēr pašreizējā reformas variantā ir daudz neskaidrību, kuras nepieciešams novērst. Piemēram, nav skaidrības ne saistībā ar Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) piemērošanu attiecībā uz dažāda lieluma autoratlīdzībām, ne arī ar VSAOI piemērošanas kārtību.

Sakārtojot autortiesību jautājumus, rosina veidot mehānismu, lai vairāk atlīdzību maksājumu saņemtu vietējie mākslinieki, raksta Dienas bizness.

Šobrīd lielākā daļa autortiesību maksājumu tiek novirzīta ārvalstu māksliniekiem, tāpēc būtu jādomā, kā vairāk šo atlīdzību varētu saņemt vietējie autori, tā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā norādīja Saeimas deputāts Raivis Dzintars. Tāpat, pēc viņa domām, būtu skaidri jādefinē publiskā izpildījuma definīcija, un jāievieš taisnīguma princips tarifu piemērošanā. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vienbalsīgi uz 1.lasījumu atbalstīja grozījumus Autortiesību likumā, kas nosaka, ka radio programmu atskaņošana nav uzskatāma par publisku izpildījumu. Tomēr komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete vairākkārt uzsvēra, ka piedāvātie grozījumi tiks pilnveidoti un līdz 28.septembrim (pirms 2.lasījuma) visas puses varēs iesniegt savus priekšlikumus.

Biedrība Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) pērn atlīdzībās ir iekasējusi ap 880 tūkst. Ls. Tostarp daļa, kas paliek Latvijas māksliniekiem, ir ap 30%. Kopējais izsniegto licenču skaits veidoja 8 tūkst., liecina LaIPA sniegtā informācija.

Ja likumdošanā būtu noteikts konkrēts procents, kas raidorganizācijām ir jāspēlē no Latvijā radītas mūzikas, tad īpatsvars, kas no atlīdzības summas paliktu Latvijā, varētu būt lielāks, atzīmēja LaIPA valdes loceklis Arvīds Mūrnieks.

Vērtējot šobrīd virzītos Autortiesību likuma grozījumus, viņš norāda, ka to mērķis nav likumu pavājināt, bet aizsargāt autoru tiesības. A. Mūrnieks ir novērojis, ka sabiedrībā vēl aizvien trūkst izpratne par mūzikas lomu un autortiesību jautājumiem. Piemēram, sabiedrībā netiek apspriests jautājums, kāpēc ir jāmaksā par elektrību, siltumu, bet nezin kāpēc diskusijas sākas mūzikas izmantošanas jomā.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ceturtdien noraidīja ieceri atbildīgajai EP komitejai ļaut sākt sarunas ar dalībvalstu ministriem par pretrunīgi vērtēto autortiesību noteikumu atjaunināšanu.

Pret sarunu sākšanu par direktīvu balsoja 318 deputāti, to atbalstīja 278, bet 31 - balsojumā atturējās.

Kā aģentūru LETA informēja EP Informācijas birojā Latvijā, deputāti noraidīja Juridisko jautājumu komitejas 20.jūnijā apstiprināto pilnvaru projektu. Tas nozīmē, kas septembra plenārsēdē EP diskutēs un balsos par grozījumiem EP pozīcijā.

Pēc balsojuma EP ziņotājs Aksels Voss sacīja, ka deputātu vairākums diemžēl neatbalstīja viņa un Juridisko jautājumu komitejas nostāju, taču tā ir daļa no demokrātiskā procesa. «Mēs pie šī jautājuma atgriezīsimies septembrī, kad mēģināsim kliedēt cilvēku bažas, vienlaikus pielāgojot autortiesību noteikumus digitālā laikmeta prasībām,» uzsvēra politiķis.

Informācijas datu nesēju nodevas regulējums Latvijā ir uzlabojams nevis paplašinot materiālo nesēju un reproducēšanai izlietojamo iekārtu loku, bet gan pārskatot nesēju atlīdzības sistēmu kopumā un pārredzamā nākotnē atceļot nesēju nodevas kā tādas, tā vietā stimulējot jaunus veidus, kā nodrošināt autoriem iespēju saņemt atlīdzību par savu darbu izmantošanu.

Šādu viedokli paudusi Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).

«Paplašinot un atvieglojot lietotājiem iespēju digitālajā vidē legāli iegādāties aizsargātus darbus, tiks veicināta kultūras pieejamība, un palielināsies tās daudzveidība. Datu nesēju atlīdzības iekasēšana no importētājiem ir visvienkāršākais atlīdzības saņemšanas veids,» uzskata LIKTA prezidente Signe Bāliņa, piebilstot gan, ka kultūras pieejamības veicināšanai būtiski, lai nesēju atlīdzības sistēma motivē autortiesību īpašniekus attīstīt jaunus, lietotājiem draudzīgus pakalpojumus un izmantot modernas tehnoloģijas savu mantisko interešu aizsardzībai.

ASV prezidenta Donalda Trampa NATO samitā izteiktie pārmetumi par dalībvalstu nepietiekamu ieguldījumu aizsardzībai uz Latviju absolūti neattiecas, šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

«Uz mums tie pārmetumi absolūti neattiecas. Mēs esam starp valstīm, kur aizsardzībai atvēlēti ir 2% no iekšzemes kopprodukta,» sacīja premjers.

Tramps gan trešdien NATO samitā paziņoja, ka dalībvalstīm aizsardzības izdevumi jāpalielina līdz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), nevis līdz 2%, par ko bija panākta vienošanās iepriekš.

Vaicāts, vai Latvija būtu gatava aizsardzībai atvēlēt Trampa prasītos 4% no IKP, Kučinskis «900 sekundēs» apgalvoja, ka «šobrīd mums tas nav aktuāli un mēs par to šobrīd īsti nedomājam».

Pēc premjera teiktā, ja aizsardzības infrastruktūrai un sabiedroto uzņemšanai būtu nepieciešami kādi jauni ieguldījumi, tie tiktu vērtēti individuāli, nevis tiecoties sasniegt kādu konkrētu procentu no IKP.

Eiropas Savienības (ES) valdību tēriņi 2018. gadā bijuši 46,7% apmērā no IKP, liecina Eurostat apkopotie dati.

Pēdējo gadu laikā šī attiecība nedaudz sarūk, kur, piemēram, 2012. gadā tā atradās gandrīz pie 50% no reģiona IKP.

Daļēji tas ir noticis fiskālās taupības rezultātā. Liela ietekme gan ir bijusi tam, ka Eiropas ekonomika palielinājusies (tiesa gan, pārsvarā - ļoti, ļoti lēni). Ja tā aug, pie aptuveni vieniem un tiem pašiem vai pat lielākiem tēriņiem, attiecība izskatās nedaudz jaukāka. Vislielāko daļu no šiem tēriņiem aizņem sociālā aizsardzība (tas ietver, piemēram, pensijas) - tai ES tiek atvētīti 19,2% no IKP (jeb 41,2% no kopējiem tēriņiem).

Latvijas nesen parakstītais Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums (ACTA) neparedz, ka, piemēram, amerikāņu mediju korporācijas varētu tieši vērsties pret privātpersonām.

«Ja Latvijas krimināllikumā tiks noteikts tas, ka bez policijas starpniecības var vērsties pret privātpersonu, tad tas notiks. Ja Latvijas krimināllikumā tas netiks noteiks – tas nenotiks. Es vienkāršu neredzu iespēju, ka Latvijas krimināllikumā varētu tikt ieviesta kārtība, ka amerikāņu korporācijas realizētu krimināltiesisko jurisdikciju Latvijas teritorijā,» Latvijas Radio 1 raidījumā Krustpunktā sacīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce.

Arī šobrīd autortiesību īpašniekam ir tiesības vērsties Latvijas tiesā pret autortiesību pārkāpēju izprasot informāciju par personu. «Ja autortiesību īpašnieks šobrīd Latvijas tiesā pieprasītu – man ir zināms, ka šajā un šajā vietnē ir nelegāli izvietoti mani autortiesību objekti, lūdzu informējiet, kas ir šīs vietnes īpašnieks - tas jau ir tagad jādara,» klāstīja J. Pūce.

Interneta izpētes un konsultāciju uzņēmums Gemius publicējis datus par Latvijas interneta auditoriju 2014. gadā. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī aizvadītajā gadā internetā dominēja sievietes. Decembrī katra sieviete pieslēdzās internetam vidēji 107 reizes un pavadīja tajā par stundu vairāk laika nekā vīrieši. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir pieaudzis interneta lietotāju vecums.

Ja iepriekšējos gados lielāko daļu interneta auditorijas veidoja gados jauni cilvēki (15 līdz 34 gadi), tad aizvadītā gada tendence rāda, ka interneta lietotāju vecums pieaug. Decembrī teju puse (46 procenti) no visiem interneta lietotājiem bija vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem. Atskatoties uz statistikas datiem vairāku gadu griezumā, skaidri redzams, ka ievērojami sarucis interneta lietotāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem - salīdzinot jaunāko statistiku ar pirmajiem auditorijas datiem 2006.gadā, auditorijas daļa vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir samazinājusies par 18 procentiem.

Saskaņā ar gemiusAudience pētījuma datiem, 2014.gada decembrī sievietes veidoja 52 procentus no visas interneta auditorijas, kamēr vīrieši nedaudz mazāk - 48 procentus. Sievietes bija arī tās, kas pavadīja internetā visvairāk laika (vidēji 23 stundas un 10 minūtes no datoriem), kamēr vīrieši sērfoja internetā par stundu mazāk, vidēji 21 stundu un 49 minūtes.

Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA), liekot parakstīt «diskriminējošu» licences līgumu, mēģina iznīcināt a/s Radio SWH grupā ietilpstošo Spin FM, pavēstījusi radiostacija. Savukārt AKKA/LAA norāda, ka Radio SWH jau piecus gadus autoriem nemaksājot atbilstošu atlīdzību.

Radio SWH paziņojumā teikts, ka AKKA/LAA liek parakstīt licences līgumu par mūzikas izmantošanu, kura ietvaros jāmaksā summa 30% apmērā no plānotā Spin FM 2012. gada apgrozījuma. Radio paredzēto līgumu sauc par diskriminējošu. Tikmēr autortiesību sargi skaidro, ka piemēro vienādus tarifus visām raidorganizācijām un tai nav pieņemams Radio SWH piedāvājums.

«To [tarifu] apmērs ir vērtēts Administratīvajā apgabaltiesā, Augstākajā tiesā, kā arī Konkurences padomē un saņemts viennozīmīgs atzinums, ka autoratlīdzības tarifi ir vieni no zemākajiem Eiropā un atbilstoši Latvijas situācijai,» Db.lv skaidroja autorus pārstāvošā biedrība. AKKA/LAA norāda, ka tādai radiostacijai kā Spin FM, kurai 60% diennakts raidlaika aizņem mūzika un kura raida Rīgas rajonā un internetā, ir jāmaksā 3,55% no apgrozījuma vai minimālā samaksa 5,67 lati dienā.

Interneta izpētes uzņēmuma Gemius Latvia vadītāja Linda Egle stāsta par Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas paradumiem, par to, ko visbiežāk meklē google meklētājā, kā arī skaidro, kāds ir vidējais interneta lietotājs Latvijā.

80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā

Latvieši ir aktīvi interneta lietotāji. Pirms vairākiem gadiem valdīja uzskats, ka internets ir domāts jauniešiem, tāpēc arī reklāmdevēji bieži svārstījās, vai likt reklāmu internetā vai nelikt, jo tādējādi sasniegtu tikai jauniešus. Šobrīd varu teikt, ka tā noteikti nav - arī vecāka gada gājuma cilvēki apgūst un lieto internetu. Šobrīd 80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā. Tendences liecina - jo mazāka valsts, jo lielāka sasniedzamība. Noteikti var teikt, ka esam aktīvi lietotāji, lai gan par mums aktīvāki ir igauņi. Runājot skaitļos, Latvijā mēneša griezumā ir 1 430 000 aktīvie interneta lietotāji, kuri izmanto datoru; 800 000, kuri lieto internetu telefonā un apmēram 400 000 - planšetē, protams, jāatceras, ka šie skaitļi nav saskaitāmi, jo viens un tas pats cilvēks var lietot internetu gan datorā, gan telefonā, gan planšetē - šie dati pārklājas. Mēs mērām ne vien to, kā internets tiek lietots, bet arī reklāmas kampaņu efektivitāti internetā, piemēram, kuras vecuma grupas vairāk klikšķina uz baneriem. Esam noskaidrojuši, ka vairāk uz baneriem klikšķina vecuma grupa 55+, jaunieši skrien visam pāri ar acīm, viņu uzmanību piesaista bildes un video - viņi nav pieraduši lasīt garus tekstus, taču, ja 40+ vecuma grupas cilvēku ieinteresēs informācija banerī, viņš uz tā uzklikšķinās un uzzinās par konkrēto piedāvājumu visu iespējamo informāciju. Vidējā un vecākā paaudze ir pieradusi pie avīžu laika, viņi ir gatavi lasīt un iedziļināties.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa lēmusi attaisnot Edmundu Vanagu un Lieni Kalniņu, kuriem bija celta apsūdzība par autortiesību objektu neatļautu izmantošanu mājaslapā e-biblioteka.lv. Pilns spriedums būs pieejams 21.jūnijā un tad to varēs desmit dienu laikā pārsūdzēt.

Prokuratūra apsūdzību abām personām bija uzrādījusi par autortiesību tīšu pārkāpšanu, ja tā izdarīta, pārkāpjot autora tiesības uz darba izmantošanu, vai par blakustiesību tīšu pārkāpšanu, ja šīs darbības izdarītas atkārtoti vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Jāatgādina, ka policija kriminālprocesu bija uzsākusi 2009. gada nogalē pēc vairāku personu iesnieguma.

2010. gada martā Ekonomikas policija arestēja e-bibliotēkas serverus aizdomu par autortiesību pārkāpumiem dēļ. Bibliotēkas uzturētāji Ideju forums šādu rīcību uzskatīja par rupju ANO konvencijas «Par cilvēku ar invaliditāti tiesībām» pārkāpšanu - tajā paredzēts, ka visiem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām jānodrošina pieeja visai informācijai bez ierobežojuma.