Ražošana

Atbalstu energoietilpīgiem komersantiem varēs saņemt arī alus, vīna un sidra ražotāji

LETA, 08.11.2022

Jaunākais izdevums

Atbalstu energoietilpīgiem komersantiem varēs saņemt arī alus, vīna un sidra ražotāji, otrdien nolēma valdība.

Valdība apstiprināja grozījumus noteikumos "Kārtība, kādā tiek piešķirts un administrēts atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, lai mazinātu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radītās sekas uz ekonomiku", paplašinot atbalsta saņēmēju loku.

Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka atbalstu varēs saņemt arī alus, vīna un sidra ražotāji jeb komersanti, kuru darbība ir būtiska ne tikai reģionālajai ekonomikas aktivitātei Latvijā, bet arī sniedz pievienoto vērtību saistītajās nozarēs, tostarp pārtikas ražotājiem, tūrisma un viesmīlības sektoram, loģistikas nozarēm un citur.

Ja komersants ražo ne tikai alu, vīnu vai sidru, bet arī citus alkoholiskos dzērienus, komersants atbalstu saņems, ja apgrozījums no konkrētās saimnieciskās darbības (alus, vīna, sidra ražošanas) 2021.gadā bijis virs 50%. Atbalsts papildu komersantiem tiks sniegts līdzšinējā programmas kopējā finansējuma ietvaros.

Ruņģis: Energokrīzē no atbalsta saņēmēju loka ir izslēgti visi Latvijas alus ražotāji 

"Esmu ļoti sarūgtināts, ka tikko Ministru kabineta apstiprinātajā likumprojektā par atbalstu energoietilpīgiem...

Ministrijā vērsusies Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kā arī Latvijas Alus darītāju savienība, norādot, ka apstrādes rūpniecības uzņēmumi, kas ir saistīti ar dzērienu ar zemu alkohola saturu ražošanu, šobrīd krasi izjūt energoresursu sadārdzinājumu, kas radies Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu seku un attiecīgo pretpasākumu rezultātā.

Vienlaikus secināts, ka šīs nozares sniedz būtisku pienesumu (alus, vīna, sidra) pakalpojumu un saistīto nozaru attīstībā, gan valsts budžetā nodokļu nomaksas veidā, gan reģionālās ekonomiskās aktivitātes ziņā. Minētās nozares pārstāv apstrādes nozari, kuru, jo īpaši kā energoietilpīgu nozari, ietekmē energoresursu cenas, līdz ar to ietekme alus, vīna un sidra ražotājiem no Krievijas agresijas sekām, kas izpaužas kā energoresursu sadārdzinājums, izjūtama vistiešākā veidā.

Šobrīd Latvijā reģistrēti 68 alus ražotāji, no kuriem 64 komersantiem ir piešķirts mazā alus ražotāja statuss. Lielākā daļa alus ražotāju atrodas ārpus Rīgas un nodarbina vairāk nekā 3000 cilvēku. 2021.gadā akcīzes nodokļa ieņēmumi valsts budžetā no alus ražošanas uzņēmumiem veidoja vairāk nekā 52 miljonus eiro. Šā gada pirmajos piecos mēnešos akcīzes nodokļa ieņēmumi par alu veidoja 19 miljonus eiro.

Vienlaikus ministrijā atzīmē, ka pēdējos gados Latvijā patēriņam nodotā alus apmērs turpina kristies. 2020.gadā tas samazinājās par 7,8%, 2021.gadā par 5,2%, bet šā gada septiņos mēnešos patēriņam nodotā alus apmērs saruka par 2,9% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Minēto lielā mērā ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā un citi nozarei nelabvēlīgi apstākļi.

Savukārt vīnu ražotāji Latvijā ir 13 un sidra ražotāji - 78. Ražošanas process ir lēns un energoietilpīgs, kas ir īpaši jūtams alus, vīna, sidra ražotāju saimnieciskās darbības izmaksās. Pēdējos gados ražošanas izmaksas ir pieaugušas vairākkārtīgi, ko lielā mērā ir ietekmējis izejvielu, darbaspēka, iepakojuma un energoresursu cenu pieaugums.

Atbalsta programmas mērķis ir mazināt militārās agresijas seku uz Latvijas ekonomiku ietekmi uz saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem ir nepieciešams likviditātes atbalsts saistībā ar papildu izmaksām, kas komersantiem radušās energoresursu cenu straujā pieauguma dēļ.

Atbalsts energoietilpīgiem komersantiem pieejams par laika posmu no 2022.gada 1.februāra līdz 2022.gada 31.decembrim. Atbalstam komersanti var pieteikties līdz šā gada 17.novembrim par visu periodu kopā vai konkrētiem mēnešiem, kad konstatēts izmaksu pieaugums. Atbalstu energoietilpīgiem komersantiem izsniegs Būvniecības valsts kontroles birojs pēc Eiropas Komisijas saskaņojuma saņemšanas.

Atbalsts apstrādes rūpniecības energoietilpīgiem komersantiem pieejams granta jeb dāvinājuma veidā. Granta atbalsts dabasgāzes un elektroenerģijas resursu cenu pieauguma kompensēšanai vienam komersantam būs līdz 30% no dabasgāzes vai elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām, kopā nepārsniedzot divus miljonus eiro vienam komersantam. Atbalstu plānots piemērot arī kā avansa maksājumu, pēc tam pārbaudot faktisko izdevumus un nepieciešamības gadījumā veicot sniegtā atbalsta apmēra pārrēķinu.

Atbalsts pieejams komersantiem, kuru energoresursu izmaksas veido vismaz 3% no kopējām komersanta saimnieciskās darbības izmaksām 2021.gadā, vai kuru kopējais elektroenerģijas patēriņš komersanta vajadzībām 2021.gadā bija vismaz 500 megavatstundu (MWh) vai kopējais gāzes patēriņš 2021.gadā bija vismaz 500 MWh.

Vienlaikus EM norāda, ka uz atbalstu nevar pretendēt saimnieciskās darbības veicēji, kuriem piemēro starptautiskās vai nacionālās sankcijas, kā arī personām no Krievijas un Baltkrievijas, kuriem ir izšķiroša ietekme kādā no kapitālsabiedrībām, kurās tiešā vai netiešā izšķirošā ietekme pastāv Krievijai vai Baltkrievija, tās pilsoņiem vai juridiskām personām, kuras ir reģistrētas Krievijā vai Baltkrievijā, komandītsabiedrībām, kuras biedri ir Krievijas vai Baltkrievijas piederīgās personas vai šai personai pastāv izšķirošā ietekme pār biedru, kā arī biedrībām, kuras biedri ir Krievijas vai Baltkrievijas piederīgās personas.

Atbalsta sniegšanai energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem paredzēts valsts budžeta finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus sniegt atbalstu aptuveni 400 komersantiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ruņģis: Energokrīzē no atbalsta saņēmēju loka ir izslēgti visi Latvijas alus ražotāji

Db.lv, 22.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Esmu ļoti sarūgtināts, ka tikko Ministru kabineta apstiprinātajā likumprojektā par atbalstu energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku mazināšanai no atbalsta saņēmēju loka ir izslēgti visi Latvijas alus ražotāji, tostarp arī mazās alus darītavas. Valdība ar šo lēmumu pasaka, ka mazajiem alus darītājiem Latvijā šajā grūtajā laikā nepalīdzēs, tā pakļaujot viņus iznīcībai".

Tā paziņojumā presei norāda “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis.

"Alus darīšana ir energoietilpīga, jo alus ir gan jāvāra, gan jādzesē. Pērn "Valmiermuižas alus" elektrības patēriņš sasniedza 600 MWh, un tās izmaksas bija 64 000 eiro, bet gāzes izmaksas sasniedza 108 000 eiro par 2500 MWh. Šogad elektrības un gāzes kopējās izmaksas pieaugušas vairāk kā trīs reizes un sasniegs 526 000 eiro. Tādēļ pilnībā atbilstam energoietilpīga ražotāja kritērijiem, kas nosaka, ka pērn jābūt patērējušam vairāk nekā 500 MWh gāzes, lai saņemtu valsts atbalstu. Mūsu gāzes patēriņš ir piecas reizes lielāks nekā minimālais slieksnis, kas nosaka, vai uzņēmums ir energoietilpīgs," norāda A.Ruņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atbalstu varētu saņemt 250 energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi

LETA, 17.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstu pieaugušo energoresursu cenu dēļ varētu saņemt apmēram 250 energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi, lēš Ekonomikas ministrija (EM).

Iecerēts, ka atbalstam varēs kvalificēties saimnieciskās darbības veicēji, kuru energoizmaksas jeb dabas gāzes un elektroenerģijas izmaksas veido vismaz 10% no kopējām izmaksām un kuri uzskatāmi par energoietilpīgiem komersantiem, tādējādi ar cenu kompensēšanas mehānismu ļaujot tiem turpināt attīstību un saglabāt konkurētspēju arī starptautiskā tirgū.

Tiesību aktu projektu (TAP) portālā ministrija ievietojusi izstrādātos grozījumus Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā, un tie paredz aptuveni 250 uzņēmumiem vidējo atbalstu 200 000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoietilpīgajiem apstrādes rūpniecības komersantiem sniegs atbalstu 50 miljonu eiro apmērā

LETA, 20.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja 50 miljonu eiro atbalsta piešķiršanu energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, lai mazinātu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radītās sekas ekonomikai.

Ar programmai pieejamo finansējumu iespējams sniegt atbalstu aptuveni 400 komersantiem, balstoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja analītiķu aplēsēm. Atbalsta programmas finansējums ir vidēji 200 000 eiro katram komersantam.

Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais noteikumu projekts sagatavots, lai samazinātu militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā energoresursu cenu pieaugums, paredzot atbalstu apstrādes rūpniecības energoietilpīgiem komersantiem to darbības noturēšanai un turpināšanai.

Paredzēts atbalsts granta veidā. Uz atbalstu var pretendēt apstrādes rūpniecības energoietilpīgi komersanti, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā papildu izmaksas par energoresursiem krasa to cenu pieauguma dēļ, un atbalsts vienam komersantam nepārsniedz divus miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" 14.oktobrī publicēti valdības otrdien apstiprinātie noteikumi, kas paredz, ka apstrādes rūpniecības energoietilpīgi komersanti, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā papildu izmaksas par energoresursiem krasa to cenu pieauguma dēļ, varēs pretendēt uz valsts atbalstu.

Paredzēts, ka šie MK noteikumi stāsies spēkā dienā, kad stāsies spēkā Eiropas Komisijas (EK) lēmums par atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu. Pēc EK lēmuma pieņemšanas Ekonomikas ministrija (EM) paredzējusi nosūtīt attiecīgu paziņojumu publicēšanai "Latvijas Vēstnesī".

Kā norāda EM, Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu rezultātā ir būtiski ietekmēta energoapgādes drošība un būtiski pieaugušas izmaksas saistībā ar energoresursiem. Esošā situācija liecina, ka 2022.gada rudens daudziem uzņēmumiem var būt izšķiroša ne tikai energoizmaksu segšanai, bet arī lēmumiem par turpmāku darbības attīstību.

Rūpniecības uzņēmumiem ražošanas procesā enerģijas izmaksas veido daudz nozīmīgāku izdevumu pozīciju nekā citās nozarēs, tāpēc šobrīd ir būtiski koncentrēt atbalstu ar mērķi, lai pārvarētu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu pretpasākumu radītās sekas un nodrošināt ražojošajiem komersantiem pagaidu risinājumu to darbības stabilizēšanai un noturēšanai, tostarp novērstu riskus darbinieku atlaišanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Uzņēmumiem varētu kompensēt 50% elektroenerģijas cenas virs 160 eiro par MWh

Db.lv, 26.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) rosinās uzņēmumiem kompensēt 50% elektroenerģijas cenas virs 160 eiro par megavatstundu (MWh), informē EM pārstāvji.

Ņemot vērā straujo energoresursu sadārdzinājumu, kas rada risku par iedzīvotāju iespēju apmaksāt apkures rēķinus, kā arī apdraud Latvijas tautsaimniecībai būtisko eksportējošo uzņēmumu pastāvēšanu, EM ir sagatavojusi energoresursu cenu mazinošos papildu pasākumus šai apkures sezonai.

Tostarp EM piedāvā atbalsta pasākumus visiem uzņēmumiem, neatkarīgi no tā lieluma un darbības veida, paredzot elektroenerģijas cenas slieksni 160 eiro apmērā par MWh. Šajā gadījuma valsts kompensētu 50% no cenas, kas pārsniedz noteikto slieksni. Atbalstu plānots piemērot no 2022.gada 1.oktobra.

Daudzi Latvijas uzņēmumi ir starp "būt vai nebūt" 

Elektroenerģijas izmaksu pieaugums uzņēmumiem ir tik liels, ka bez valsts atbalsta izmaksu...

Lai sniegtu papildu atbalstu mājsaimniecībām, EM piedāvā diferencēt centralizētās siltumapgādes atbalstu. Centralizētās siltumapgādes tarifs virknē pašvaldību šajā pārsniegs 150 eiro par MWh, tāpēc EM piedāvā līdz 150 eiro par MWh saglabāt jau apstiprināto atbalstu, kur valsts kompensēs 50% no cenas, kas pārsniedz 68 eiro par MWh. Savukārt no tās daļas, kas pārsniedz 150 eiro par MWh, piedāvāts kompensēt 90%.

Otrs EM virzītais atbalsta pasākums mājsaimniecībām būs vienota dabasgāzes cenas sliekšņa noteikšana. Patlaban regulētais dabasgāzes tarifs ir 107,34 eiro par MWh, bet tirgus cena pārsniedz šo slieksni. EM priekšlikums paredz noteikt dabasgāzes cenas griestus 107,34 eiro apmērā par MWh, un valsts kompensētu tirgotājiem to summu, kas pārsniedz šo slieksni.

Trešais EM virzītais atbalsta pasākums būs elektroenerģijas cenas pieauguma kompensēšana mājsaimniecībām. Vidēji mājsaimniecība Latvijā patērē 150 kilovatstundu (kWh) mēnesī, taču lielākā daļa mājsaimniecību tērē ap 100 kWh. Līdz ar to EM rosinās noteikt visām mājsaimniecībām pirmās 100 kWh par fiksētu tarifu, kas nepārsniedz 180 eiro par MWh, un valsts kompensēs atlikušo starpību ar reālo cenu.

Šos priekšlikumus ekonomikas ministre iesniegs izskatīšanai Ministru kabineta sēdē otrdien, 27.septembrī.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) pirmdien Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdē ar uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem, kā arī papildus uzaicinātajiem pārstāvjiem no augstskolām un institūtiem, ledus hallēm, kā arī Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas, Latvijas Peldēšanas federācijas, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas, Ārvalstu investoru padomes un citiem, pārrunāja EM sagatavotos papildu pasākumus energoresursu cenu pieauguma ietekmes mazināšanai.

Uzņēmēju organizāciju pārstāvji uzsvēra, ka valsts atbalsts būs izšķiroši svarīgs šajā rudenī un ziemā, ļaujot uzņēmējiem domāt par biznesu un darba algu konkurētspējas nodrošināšanu. Siltumuzņēmumu asociācijas pārstāvji vienlaikus uzsvēra arī papildu atbalsta pasākumu mājsaimniecībām nepieciešamību tajās pašvaldībās, kurās jau šobrīd apstiprinātie siltumenerģijas tarifi būtiski pārsniedz vidējo līmeni valstī.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite norāda, ka LDDK pilnībā atbalsta EM piedāvājumu elektroenerģijas sliekšņa maksimālā līmeņa noteikšanai un kompensācijas mehānismu energoresursu cenu pieauguma sadārdzinājuma atbalstam. "Tas ne vien ļaus uzņēmējiem "vieglāk pārziemot", bet arī veicinās energoresursu taupīšanu," viņš min.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis atzīmē, ka bez mājsaimniecībām un energoietilpīgiem uzņēmumiem svarīgs ir arī horizontāls atbalsts visiem uzņēmējiem.

Valdība jau šobrīd ir apstiprinājusi atbalsta mehānismus iedzīvotājiem energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājumam šajā apkures sezonā, tostarp nolemts atcelt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK), no 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim juridiskām personām pilnībā kompensēt elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksu jeb sistēmas operatoru sadales un pārvades tarifa izmaksas, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, izņemot valsts un pašvaldību iestādes un tās juridiskajās personas, kurām tiek piemērots mājsaimniecību tarifs.

Tāpat uzņēmējiem apstiprināta atbalsta programma energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, kompensējot energoresursu cenu pieaugumu granta veidā par periodu no 2022.gada 1.februāra līdz 2022.gada 31.decembrim. Atbalsta apmērs paredzēts līdz 30% no dabasgāzes vai elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām, kopā nepārsniedzot divus miljonus eiro vienam komersantam.

Tautsaimniecības padome ir EM, LTRK, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, LDDK izveidota konsultatīva institūcija, kas savā darbā, lai sekmētu profesionālu, ar uzņēmējdarbības politiku saistīto jautājumu risināšanu, piesaista nozaru asociācijas un neatkarīgos ekspertus. Tās darbības mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā, kā arī veicināt ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības principu ieviešanu valstī un sekmēt tās procesu un sabiedrības līdzdalību tajā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītava "Piebalgas alus" pagājušajā gadā strādāja ar 2,213 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 47% mazāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānija cieta 121 245 eiro zaudējumus pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina informācija "Firmas.lv".

Gada pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka apgrozījuma samazinājums un zaudējumi ir saistīti ar kompānijas īpašnieku maiņu un izmaiņām loģistikā. Neskatoties uz iepriekšminēto, kopumā "Piebalgas alus" pērn realizēja 3,14 miljonus litrus dzērienus, kas ir par 6% vairāk nekā gadu iepriekš.

Pērn "Piebalgas alus" turpināja arī ieguldījumus ražošanas procesu uzlabošanā un energoefektivitātē. Tāpat tika pilnveidota ražošanas plānošana, lai spētu reaģēt uz pieprasījuma svārstībām.

Cēsu alum ļauts iegūt izšķirošu ietekmi pār Piebalgas alu 

Konkurences padome (KP) atļāvusi AS "Cēsu alus" iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār...

2021.gadā sāka ilgtermiņa investīciju programma, "Piebalgas alū" ieguldot 183 000 eiro.

Vadības ziņojumā minēts, ka arī turpmāk plānots veikt ieguldījumus ražošanas attīstībā un energoefektivitātes uzlabojumos ražošanas procesos. Tāpat plānots palielināt ražošanas un pārdošanas apmērus ar māteskompānijas starpniecību.

Jau ziņots, ka 2021.gada jūnijā AS "Cēsu alus" kļuva par vienīgo "Piebalgas alus" īpašnieci.

"Piebalgas alus" 2020.gadā strādāja ar 4,175 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija 2019.gada līmenī, taču kompānija guva peļņu 6957 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Kompānija reģistrēta 1998.gadā, un tās pamatkapitāls ir 502 771 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja elektroenerģijas cenas atšķirība ar tuvākajām kaimiņzemēm Latvijā turpinās atšķirties par kārtu, ražošana būs jāslēdz.

Elektroenerģijas stundas cena Latvijā 13. septembrī bija 5,7 līdz 7 reizes augstāka nekā Igaunijā un aptuveni trīs reizes augstāka nekā Polijā, liecina Nord Pool biržas dati.

Šādā situācijā energoietilpīgiem uzņēmumiem, kuri strādā Latvijā, bet elektroenerģiju iegādājas pēc biržas cenām, ir grūti saglabāt konkurētspēju salīdzinājumā ar analogiem uzņēmumiem Igaunijā vai Polijā. Ja šāda situācija saglabāsies ilgtermiņā, Latvijā, visticamāk, par energoietilpīgu ražošanu varēs aizmirst.

Nav izslēgts, ka energotirgus aina var būt pamatīgs šķērslis investīcijām. Gan ārvalstu, gan mūsu pašu! Proti, kādēļ ieguldīt valstī, kurā viena no produkcijas pašizmaksas galvenajām komponentēm ir sešas vai septiņas reizes lielāka nekā tuvākajā kaimiņzemē. Tāpat, iespējams, Latvijas ražotāji sāks savu jau esošo ražošanu «pārcelt» uz to pašu Igauniju vai Poliju un jau drīzumā darbvietu skaits valstī krasi samazināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem

LETA, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu SIA "Bauskas alus" valdē atstājis valdes loceklis Paulis Dālbergs, liecina "Firmas.lv" informācija.

Dālbergs uzņēmumā strādāja no 2019.gada 4.novembra līdz 2022.gada 23.novembrim.

Līdz ar Dālberga aiziešanu valdē pieņemts Nils Kazaks, kā arī valdē darbu turpina Gatis Auziņš un Dānijas pilsoņi Sērens Petersens un Kims Sune Sorensens.

Izmaiņas reģistrētas trešdien, 23.novembrī.

Alus ražotājs "Bauskas alus" 2021.gadā strādāja ar 6,903 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,8% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 12,7% un bija 2,526 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Kompānija "Bauskas alus" reģistrēta 1999.gadā, un tās pamatkapitāls ir 932 064 eiro. "Bauskas alus" vienīgā īpašniece ir SIA "Lāčplēša alus", kura savukārt pieder SIA "Cido grupa", kuras lielākā īpašniece ir Dānijas "Royal Unibrew" (99,99%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskaidrības par to, vai ziemā uzņēmumiem pietiks energoresursu, cik tie maksās un kādi būs valdības atbalsta pasākumi, rada bažas, kā izdzīvot un kā rast labākos risinājums biznesa un darba vietu saglabāšanai – to Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģiona padomes organizētā Biznesa klubā Bauskā secināja Zemgales uzņēmēji.

Nevienam no viņiem nav šaubu, ka ziema būs sarežģīta, tādēļ uzskata, ka palīdzība no valsts puses nepieciešama nekavējoties.

«Gada sākumā tika prognozēts, ka inflācija Latvijā varētu būt 10%, bet šobrīd redzam - līdz gada beigām tā varētu kāpt apmēram līdz 25%. Lai gan atsevišķās tautsaimniecības jomās, piemēram, metālapstrādē vērojama izejvielu cenu stabilizācija, tomēr tās joprojām ir augstas. Lielākā problēma ir tas, ka energoresursu pakalpojumu piegādātāji šobrīd neslēdz ilgtermiņa līgumus un nefiksē cenu, tādēļ uzņēmējiem ir grūti plānot finanses, un, nesaņemot atbalstu, var nākties uz laiku apturēt darbu un atlaist darbiniekus, kas būs milzu slogs valsts sociālajam budžetam,» pasākuma laikā uzsvēra LTRK Zemgales reģiona padomes vadītājs Imants Kanaška.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: Covid-19 atbalsta programmās nav ievērota konsekventa pieeja atbalsta saņēmēju publiskošanai

LETA, 24.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī lielākajā daļā Covid-19 atbalsta programmu ir noteikta prasība par atbalsta saņēmēju publiskošanu, kopumā šajā jomā nav ievērota konsekventa pieeja, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK vērtējumā, atšķiras publiskojamās informācijas tvērums - gan attiecībā uz informācijas apjomu, gan atbalsta saņēmēju loku. Revidenti norāda, ka daļu informācijas valsts institūcijas nav publiskojušas, tā vairs nav publiski pieejama vai arī publiskotā informācija nav pilnīga.

Lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem izvērtēt līdzšinējo atbalstu Covid-19 seku mazināšanai un mācītos no pieredzes, VK ir veikusi situācijas izpēti, vienkopus apkopojot un salīdzinot informāciju par tām Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas atbalsta programmām, kuras var klasificēt kā tiešu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem.

VK padomes locekle Inga Vilka skaidro - ja netiek nodrošināta caurskatāma, aktuāla un pilnīga informācija par Covid-19 seku mazināšanas valsts atbalsta programmās sniegto atbalstu, tā apmēru konkrētiem saimnieciskās darbības veicējiem un programmu pārvaldīšanas izdevumiem, sabiedrība nevar gūt pārliecību par valsts budžeta līdzekļu atbildīgu un efektīvu izlietojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atbalstu par malku, granulām vai briketēm tomēr varēs saņemt bez čeka uzrādīšanas

LETA, 09.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalsts energoresursu cenu pieauguma apstākļos ar atpakaļejošu datumu tiks attiecināts arī uz mājsaimniecībām, kas kā kurināmo resursu izmanto malku, koksnes granulas vai briketes, turklāt tas būs iespējams, neuzrādot pirkuma čekus, pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes paziņoja Saeimas deputāts Juris Pūce (AP).

AP būtisks bijis jautājums par atbalstu iedzīvotājiem, kuri izmanto malkas apkuri, jo tā, pēc Pūces teiktā, esot ievērojama Latvijas daļa, kura turklāt neesot tā turīgākā. Daļa šo iedzīvotāju malku jau ir sagādājusi, un viņiem nav ar likumu noteikta pienākuma saglabāt maksājuma dokumentus. Turklāt ir iedzīvotāji, kas malku iegūst pašu spēkiem, tomēr tas nenozīmē, ka viņiem tas nesagādā izmaksas, norādīja politiķis.

Tāpēc visiem iedzīvotājiem, kas izmanto malkas apkuri, un to ir sagādājuši kopš maija, būs iespēja saņemt atbalstu no pašvaldības, arī neuzrādot pirkuma dokumentus. Savukārt no septembra atbalstam varēs pieteikties, iesniedzot maksājuma dokumentus, skaidroja Pūce.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visām juridiskām personām no 2023. gada 1. janvāra e-adreses lietošana būs obligāta.

Juridiskas personas e-adresi var izveidot divējādi atkarībā no uzņēmuma dokumentu aprites apjoma – valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv vai integrējot risinājumu sava uzņēmuma dokumentu vadības vai biznesa sistēmā. Būtiski uzsvērt: lai izveidotu e-adresi, nav obligāti nepieciešama eID karte – e-adresi var izveidot arī ar eParaksts mobile.

“Kā liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) aptaujas rezultāti 20 Latvijas pašvaldībās, starp vislielākajiem ieguvumiem saziņā ar uzņēmējiem, izmantojot e-adresi, tiek minēts dokumentu aprites ātrums, finansiālais ieguvums jeb ietaupījumi uz pasta izdevumu rēķina, sūtījumu piegādes drošība, vieglāka saziņas izsekošana un pārliecība, ka dokuments ir sasniedzis īsto adresātu. Tieši tie paši ieguvumi ir attiecināmi arī uz komersantiem un citām juridiskām personām, kuriem saziņa ar pašvaldību, izmantojot e-adresi, kļūst daudz ātrāka, ērtāka un drošāka. Personas dati, komercnoslēpums un cita sensitīva informācija tiek labāk aizsargāta pret ļaunprātīgām trešo personu darbībām. Turklāt e-adrese ir ilgtspējīgs un videi draudzīgs risinājums, jo nav jāšķērdē dabas resursi papīra ražošanai, apdrukai, iepakošanai un transportēšanai,” stāsta VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole (VK) pēc revīzijas "Kā tiek pārvaldītas Latvijas mazās ostas?" aicina uz lielāku ieinteresētību mazo ostu attīstībā no valsts un pašvaldību puses, informē VK pārstāvji.

Revīzijas autori secinājuši, ka par mazo ostu darbību valsts mērogā ilgstoši nav bijis intereses, un arī pašvaldības kā ostu pārvalžu izveidotājas nav bijušas "uzdevumu augstumos".

Tāpat arī konstatēta virkne pārkāpumu mazo ostu pārvaldīšanā, to skaitā nepilnības iekšējās kontroles sistēmas darbā, normatīvajam regulējumam neatbilstoša rīcība.

VK skaidro, ka, lai arī mazo ostu kravu apgrozījums uz kopējā fona ir neliels, tās ir nozīmīgi loģistikas ķēdes elementi un sekmē ne tikai ostas teritorijas, bet visa reģiona attīstību, jo mazo ostu darbībā un uzņēmumos, kas saistīti ar ostas pakalpojumiem, tiek nodarbināti vietējie iedzīvotāji. Mazās ostas būtu jāpārvalda tā, lai pašvaldība, tās iedzīvotāji un komersanti gūtu maksimālu labumu no publiskajiem aktīviem - ostas akvatorijas, teritorijas un infrastruktūras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoresursu izdevumu atbalstam trīs dienās pieteiktas gandrīz 13 000 mājsaimniecības

Db.lv, 04.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma atbalstam pirmajās trīs dienās pieteiktas gandrīz 13 000 mājsaimniecības, un 94% no iesniegumiem norādīts, ka iesniedzēji vēlas saņemt vienreizēju 60 eiro atbalstu apkurei ar malku, nepievienojot čeku, informē portāla SIA "ZZ Dats" direktors un "www.epakalpojumi.lv" izstrādātājs Edžus Žeiris.

“Kopš 1. oktobra, kad daļai no Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā iekļautajiem papildu atbalsta pasākumiem mājsaimniecībām gaidāmajā ziemas sezonā iedzīvotāji var pieteikties portālā www.epakalpojumi.lv, pieteikumu iesniegšanas intensitāte vērojama vienmērīga. Redzam, ka pašreiz lielākā iedzīvotāju interese ir saņemt vienreizējo atbalstu, kura pieteikšanai atvēlēti divi mēneši līdz 2022. gada 30. novembrim,” stāsta E. Žeiris.

Portālā "www.epakalpojumi.lv" pieteikšanās atbalsta pasākumiem iespējama tiem, kuri apkurei izmanto granulas vai briketes, malku, kā arī elektroenerģiju, ja tās patēriņš mēnesī ir vairāk nekā 500 kilovatstundas (kWh). Lai izmantotu šo iespēju, mājokļa īpašniekam vai īrniekam portālā jāautorizējas ar e-paraksta viedkarti, e-ID identifikācijas karti vai kādu no internetbankām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Aicina energoietilpīgus apstrādes rūpniecības uzņēmumus pieteikties atbalstam

Db.lv, 18.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BKVB) izsludinājis energoietilpīgo apstrādes rūpniecības uzņēmumu pieteikšanos valdības noteiktajam atbalstam krasa energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai.

Atbalsts tiks sniegts granta veidā. Atbalsta sniegšanai paredzēts valsts budžeta finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus sniegt atbalstu aptuveni 400 komersantiem.

Pretendentam iesniegums par atbalstu ir jāiesniedz BKVB līdz 17. novembrim.

Valdības pieņēmusi noteikumus, kas paredz, ka energoietilpīgi apstrādes rūpniecības komersanti, kurus ietekmējušas Krievijas militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā papildu izmaksas par energoresursiem krasa to cenu pieauguma dēļ, varēs pretendēt uz valsts atbalstu.

Formāli gan noteikumi stāsies spēkā tikai tad, kad Eiropas Komisijas (EK) pieņems lēmumu par atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) rosinās atjaunot algu subsīdijas atbalstu daļēja atalgojuma kompensēšanai, ja jauna Covid-19 uzliesmojuma gadījumā tiktu ieviesti ierobežojumi, informē ministrijā.

Atbalsts būtu paredzēts darba ņēmējiem, pašnodarbinātām personām, mikrouzņēmumu īpašniekiem vai individuālajiem komersantiem, kā arī tiktu atjaunots granta atbalsts apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai.

Primārais mērķis būs sniegt atbalstu saimnieciskās darbības veicējiem, kuru finansiālo stabilitāti un spējas izpildīt savas saistības apdraud Covid-19 infekcijas izplatības ierobežojumi, kā rezultātā tiks liegta vai ierobežota to saimnieciskā darbība.

EM ieskatā, ņemot vērā arī pašreizējo ģeopolitisko situāciju un ekonomikas attīstības tendences, ir nepieciešams savlaicīgi paredzēt skaidru rīcību no valsts puses epidemioloģisko ierobežojumu iestāšanās rezultātā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Koalīcija vienojusies par atbalstu energointensīvajiem uzņēmumiem

Db.lv, LETA, 16.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcija konceptuāli vienojusies paredzēt atbalstu energointensīvajiem uzņēmumiem, preses konferencē pēc Ministru kabineta sēdes otrdien pāvēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Atbalstu paredzēts sniegt grantu veidā. Atbalsts paredzēs uzņēmumiem atbalstu sniegt gadījumos, ja no kompānijas kopējiem izdevumiem vismaz 10% atvēlēti tieši energoresursiem.

Vienlaikus arī koalīcija vienojusies pilnībā atteikties no obligātās iepirkuma komponentes (OIK) visiem elektroenerģijas lietotājiem, kā arī juridiskām personām 100% apmērā kompensēt sadales tarifa izmaksas.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) preses konferencē atklāja, ka kopējās atbalsta izmaksas veidos apmēram 200 miljonus eiro. Konkrētais lēmums par OIK atcelšanu būs aktuāls līdz šā gada beigām, jo par tā atcelšanu no nākamā gada lēmums pieņemts jau iepriekš. Savukārt pārējie divi atbalsta mehānismi - līdz nākamās apkures sezonas noslēgumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2023.gada līdz 2027.gadam atbalstam gados jauniem lauksaimniekiem paredzēts novirzīt 55,1 miljonu eiro, ko piešķirs gan tiešo maksājumu, gan lauku attīstības atbalsta pasākumu veidā, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Atbalstu paredz Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns (KLP SP) 2023.-2027.gadam.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) norāda, ka tā kā turpina palielināties Latvijas lauku saimniecību vadītāju vidējais vecums un samazinās gados jaunu vadītāju īpatsvars "turpmākai Latvijas lauku attīstībai svarīgi ir radīt priekšnoteikumus, lai motivētu jaunus, uzņēmīgus un darbspējīgus iedzīvotājus dzīvot un veidot ģimenes, attīstīt savu uzņēmējdarbību un radīt darbavietas Latvijas reģionos".

"Sagaidāms, ka piecu gadu laikā, vairāk nekā 2000 jaunajiem lauksaimniekiem būs iespēja pārņemt vai izveidot savas saimniecības," paredz Gerhards.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

96 gadu vecumā mirusi Lielbritānijas karaliene Elizabete II, ceturtdien paziņojusi Bekingemas pils.

Pēc viņas nāves troni mantojis Elizabetes II vecākais dēls Čārlzs, kurš automātiski kļuvis par Lielbritānijas jauno karali. Viņš turpmāk oficiāli tiks dēvēts par Čārlzu III, apstiprinājušas karaļnama amatpersonas.

Elizabete II mirusi 8.septembra pēcpusdienā Balmoralas muižā Skotijā, kur viņa pavadīja vasaru.

Jau vēstīts, ka pēc karalienes ārstu paustajām bažām par viņas veselību karalienes tuvākie ģimenes locekļi šodien devās uz Balmoralas muižu.

Bekingemas pils pavēstīja, ka karalis un viņa sieva šonakt paliks Balmoralas muižā un rīt atgriezīsies Londonā.

Balmoralas muižā pašreiz atrodas arī pārējie Elizabetes II bērni un princis Viljams. Princis Harijs ir ceļā uz Skotiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogrē darbu uzsākusi 1 Min. Klīnika, kur pacienti veselības aprūpes pakalpojumus var saņemt jau tajā pašā dienā. Šī ir jau ceturtā klīniku tīkla filiāle Latvijā.

Klīniku tīkls savu darbību uzsāka 2021. gada pavasarī, un šobrīd pacientiem ir pieejamas jau četras klīnikas filiāles - Ādažos, Jūrmalā, Jelgavā un tagad arī Ogrē.

“Ja cilvēkam rodas ar veselību saistītas akūtas problēmas, risinājums ir nepieciešams nekavējoties, nevis pēc dažām dienām vai pat nedēļām. Šādas iespējas Latvijā līdz šim diemžēl trūka. Nācās ilgstoši zvanīt pa tālruni, lai veiktu pierakstu, gaidīt garās rindās, un pakalpojumus bija sarežģīti saņemt ārpus mediķu ierastā darba laika,” par iemesliem, kādēļ tika radīts 1 Min. Klīniku tīkls, stāsta klīnikas dibinātāja un valdes priekšsēdētāja Ramona Mežale.

1 Min. Klīnikā var saņemt diagnostiku un konsultācijas akūtu, dzīvību neapdraudošu saslimšanu gadījumos. Klīnikā veic vakcināciju, var nodot laboratorijas analīzes, pārsiet un sašūt brūces, saņemt infūziju kursu, veikt elektrokardiogrammu un saņemt citus pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Imports ir izspiedis vietējo ūdens ražošanu

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 08.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzeramā ūdens segmentā dārgāks imports ir izspiedis Latvijas lētākos ražojumus. Kas par to ir atbildīgs?

Latvija ir ES dalībvalsts, tāpēc mēs varam ražot un vietējam un ES patēriņam nodot dzeramo ūdeni, kas atbilst ES prasībām. Ir ES direktīva, kas nosaka visā ES kopīgus dzeramā ūdens un pārtikas produktu aprites standartus. Relatīvi vienkārši ir ražot gāzētas un negāzētas fasētas ūdens preces no ES standartam atbilstoša dzeramā ūdens.

Lai ražotu kaut vai vietējam tirgum domātus minerālūdeņus vai avota ūdeņus, ir jāveic ļoti komplicētas ķīmiskās analīzes sertificētā laboratorijā. Līdz ar to Latvijā ir ļoti maz Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) atzītu dzeramā ūdens ražotāju.

PVD reģistrā ir 35 ar ūdeni vai ar to saistītu produktu (gāzēts ūdens, ledus utt.) ražotāji. Tikai nedaudzi no tiem ir PVD sertificētie ražotāji ( SIA Karaļavoti, SIA PIEBALGAS ALUS, SIA NAUKŠĒNI u.c. ), kuri savām ūdens ieguves vietām ir veikuši pilnas ķīmiskās analīzes un ir atzīti. Ūdeni pudelēs drīkst fasēt arī tie, kas to importē no citu valstu PVD atzīta resursa vai pudelēs iepilda ūdeni, kas atbilst dzeramā ūdens prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

CFLA izsludinājusi projektu atlasi 80 miljonu eiro finansējumam industriālo parku izveidei reģionos

LETA, 19.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludinājusi projektu atlasi 80 miljonu eiro finansējumam industriālo parku izveidei reģionos, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Projektus paredzēts īstenot Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" investīcijas "Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos" projektu iesniegumu atlases ietvaros.

Projektu iesniegumu pieņemšana notiks līdz 2023.gada 28.aprīlim, ieskaitot.

Investīciju projektu iesniegumu atlases ietvaros kopējais Atveseļošanās fonda (AF) finansējums ir 80 miljoni eiro. Katram plānošanas reģionam konkursa sākumā pieejamais AF finansējums ir 20 miljoni eiro.

Projekta iesnieguma minimālais AF finansējums ir 10 miljoni eiro, bet maksimālais AF finansējums ir 20 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Elpas piemērs spilgti ilustrē, kāpēc svarīgi atbalstīt vietējos pārtikas ražotājus

Ināra Šure, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja, 27.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs dzīvojam realitātē, kad liela daļa iedzīvotāju Latvijā ir spiesti pirkt to pārtiku, kuru var atļauties, nevis to, ko vēlas. Šajā sarežģītajā situācijā aicinām atbalstīt vietējos ražotājus, jo viņi cīnās ar līdzīgām problēmām kā ikviena Latvijas ģimene.

Pēdējais gads daļai pārtikas ražotāju izrādījies liktenīgs, piemēram, ražošanu dramatiski augošo izmaksu dēļ pārtrauca Kazdangas piena pārstrādātājs “Elpa” – viens no Karotīšu saimes uzņēmumiem, kas nākamgad būtu atzīmējis 30 gadu jubileju. Uzņēmums bija iesaistījies Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā, un vairāk nekā 90 % “Elpas” produkcijas bija ar Zaļās karotītes zīmi. Tagad uzņēmums ir pasludināts par maksātnespējīgu.

Elpa pasludināta par maksātnespējīgu 

Kurzemes rajona tiesa pasludinājusi piena pārstrādes uzņēmumu SIA "Elpa" par maksātnespējīgu,...

Pamatā izejviela un visas piedevas “Elpai” tika ražotas Latvijā, iepērkot pienu no vietējiem zemniekiem, pašiem pārstrādājot un ar nelielu loģistiku izvadājot klientiem un tirdzniecības vietām. Piegādājot produkciju vietējām skolām un bērnu dārziem. Dodot darbu vairākiem desmitiem darbinieku, pērkot pienu no vairāk nekā 50 zemniekiem, maksājot nodokļus valsts kasē. Kompānijas pastāvēšanas laikā nodokļos Latvijas valstij nomaksājot ap sešiem miljoniem eiro.

Darbību Dienvidkurzemes novada kompānijai nācās pārtraukt saistībā ar pieaugušajām cenām energoresursiem, izejvielām ražošanai, kā arī palīgmateriāliem. Martā un aprīlī, kad bija nepieciešams valsts atbalsts, “Elpa” to nesaņēma. Nodokļu nomaksa valstij bija svarīgāka, Valsts ieņēmumu dienests iesaldēja uzņēmuma kontus, izraisot sniega bumbas efektu, kas noveda pie “Elpas” maksātnespējas.

Tagad darbinieki ir palikuši bez darba, zemniekiem ir jāmeklē jauni pircēji pienam, skolām un bērnu dārziem – cits piegādātājs, kaut Dienvidkurzemē “Elpa” bija palicis pēdējais piena pārstrādes uzņēmums. “Elpas” piemērs spilgti ilustrē, kāpēc patērētājiem ir jāatbalsta Latvijas ražotāji, kāpēc jāveicina Latvijas uzņēmējdarbība.

Kaut valsts strādā pie atbalsta mehānismiem, lai šādas situācijas neatkārtotos, arī mēs katrs kā pircējs ar savu maciņu, ar savu lēmumu izvēlēties Latvijas preci varam palīdzēt mūsu ražotājiem. Protams, ka mēs saprotam cilvēku izvēli, ņemot vērā vispārējo cenu kāpumu, tomēr iegādāties lētākās importa preces, bet jāatceras, ka tā ir nauda, kas aizripo citu valstu ekonomiku sildīšanai.

Arī bez atbalsta mehānismiem valstij ir vēl neizmantotas iespējas palīdzēt iedzīvotājiem un ražotājiem vienlaikus, samazinot pievienotās vērtības nodokli pārtikai. Vai tā būtu svaigā pārtika – gaļa, zivis, piens un olas, vai pirmās nepieciešamības preces, bet svarīgi būtu reiz spert šo soli. Tas palīdzētu mazturīgākajiem valsts iedzīvotājiem, samazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru un sekmētu vietējo uzņēmumu dzīvotspēju. Tas būtu svarīgi, lai vietējie ražotāji var izturēt konkurences cīņā, lai nodrošina darba vietas, lai turpina maksāt nodokļus. Piemēram, Polija ir noteikusi pārtikas produktiem samazināto PVN likmi no 0% līdz 5% apmērā. Latvija Eiropas kartē ir retā valsts, kura šādu iespēju neizmanto.

Arī mēs katrs varam dot savu artavu nebankrotēt tādiem ražotājiem kā “Elpa”, pie iespējas veikalos izvēloties latviešu preci importa preces vietā. Karotīte uz iepakojuma palīdzēs vieglāk atrast Latvijā ražoto. Ir pieejami vairāk nekā 850 dažādi produkti, kuru vietējo izcelsmi apliecina Zaļās un Bordo karotītes kvalitātes zīmes.

Latvijas pircēju labāk zināmajai un uzticamākajai pārtikas kvalitātes zīmei – Zaļajai karotītei – pērn apritēja jau 20 gadi. Karotītes ražotājiem dod priekšrocības, startējot zaļajos pārtikas iepirkumos, bet vienlaikus uzliek zināmu atbildību, jo ražotājiem ir jāveic papildu analīzes, kuras jāuzrāda Pārtikas un veterinārajam dienestam.

Pārtikas ražotāji ir saņēmuši valsts atbalstu, turpina to saņemt, bet stāsts nav beidzies. Priekšā vēl ir ziema, tāpēc ir svarīgi sekot līdzi tendencēm, lai saglabātu mūsu uzņēmumu konkurētspēju, lai atbalsts Latvijas ražotājiem nebūtu mazāks nekā citās valstīs, ar kuru ražotājiem mums jākonkurē par Eiropas pircēju maciņiem. Un paši būsim patrioti un atbalstīsim vietējos ražotājus, pat ja tā piena paka vai maizes kukulis ir par kādu centu dārgāks.

Komentāri

Pievienot komentāru