Jaunākais izdevums

Valsts darba inspekcija (VDI) ir atjaunojusi būvdarbus vienā augstceltņu Z-Towers tornī, savukārt otrā tornī šobrīd darbu atsākšana nav atļauta saistībā ar iespējamiem draudiem nodarbināto veselībai, pastāstīja VDI eksperts ārējo sakaru jautājumos Aivis Vincevs.

Viņš gan piebilda, ka par augstceltņu būvniecību atbildīgais uzņēmums ir informējis VDI, ka darba aizsardzības nepilnības ir novērstas arī otrā tornī, tāpēc tuvākajā laikā tiks veikts objekta apsekojums un pieņemts lēmums par atļauju vai aizliegumu turpināt darbus.

Kā ziņots, 14.decembrī augstceltņu Z-Towers būvlaukumā, krītot no augstuma, gāja bojā 21 gadu vecs strādnieks, apstiprināja VDI. Uz izmeklēšanas laiku objektā visi būvdarbi tika apturēti.

Vēlāk VDI būvlaukumā konstatēja vairākas nedrošas darba vietas. Kādi tieši pārkāpumi tika konstatēti, VDI pārstāvji neatklāja. «To mēs nedrīkstam atklāt, tas attiecas uz konkrēto uzņēmumu. Apturam objekta darbu tad, kad tas var apdraudēt darbinieku veselību vai dzīvību,» sacīja VDI pārstāvis Vincevs.

Arī projekta Z-Towers attīstītāju AS Towers Construction Management pārstāvis Artūrs Ivanovs neatklāja, kādas nedrošās darba vietas VDI objektā atklājusi, jo negadījuma izmeklēšanas laikā uzņēmums nevarot sniegt nekādus komentārus. Ivanovs arī piebilda, ka attīstītāji sadarbojas ar visām negadījuma izmeklēšanā iesaistītajām institūcijām un visus konstatētos pārkāpumus novērsīs noteiktajos termiņos.

Nedrošās darba vietas uzņēmumam bija jāsakārto līdz 29.decembrim.

Vienlaikus VDI turpina letālā nelaimes gadījuma izmeklēšanu, kas varētu ilgt līdz pat 80 dienām. Tāpat ir uzsākta un tiks turpināta administratīvā pārkāpuma lietvedība, jo VDI saskatījusi objektā iespējamus darba aizsardzības pārkāpumus, iepriekš skaidroja Vincevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts darba inspekcija (Darba inspekcija) šā gada 4. septembrī sāks tematisko pārbaudi augkopības un lopkopības nozares uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu.

Pārbaudes laikā plānots pārbaudīt vismaz 150 uzņēmumus visā Latvijā.

Augkopības un lopkopības nozarē jau kopš 2012. gada vērojams pieaugošs reģistrēto nelaimes gadījumu darbā skaits – ja 2012. gadā nozarē kopā tika reģistrēti 38 nelaimes gadījumi darbā, tad 2016. gadā tika reģistrēts jau 51 nelaimes gadījums darbā, ziņo Darba inspekcija.

Tāpat satraucošs ir apstāklis, ka nozarē katru gadu notiek letāli nelaimes gadījumi, turklāt 2016. gadā kopumā notika pieci letāli nelaimes gadījumi, kas veidoja 13% no visiem valstī reģistrētajiem letālajiem nelaimes gadījumiem un ierindoja nozari 2. vietā pēc šī statistikas rādītāja.

Tāpat augkopības un lopkopības nozarē katru gadu tiek konstatēts ievērojams skaits nereģistrētu nodarbinātu personu, tādējādi nozare ir viena no vadošajām valstī pēc šī statistikas rādītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

200 transporta un uzglabāšanas nozares uzņēmumos pārbaudīs darba aizsardzību

Žanete Hāka, 01.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts darba inspekcija (VDI) pirmdien uzsāks darba aizsardzības tematisko pārbaudi transporta un uzglabāšanas nozarē, tostarp ostu uzņēmumos, informē VDI.

Šāda veida preventīvā pārbaude šajā nozarē notiks pirmo reizi, un tās laikā plānots pārbaudīt vismaz 200 uzņēmumus visā Latvijā.

Transporta un uzglabāšanas nozarē ir pieaudzis darbā notikušo nelaimes gadījumu skaits. 2011.gadā Darba inspekcija kopumā reģistrēja 199, bet 2012.gadā – jau 226 nelaimes gadījumus darbā. Būtiski palielinājās tieši smago un letālo nelaimes gadījumu skaits – smagi cietušo skaits pieauga par 11%, bet darbā bojā gājušo skaits divkāršojās un veidoja 20% no visiem valstī reģistrētajiem letālajiem nelaimes gadījumiem darbā. Šogad Darba inspekcijā reģistrēti 10 smagi un 2 letāli nelaimes gadījumi darbā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: Nepastāv šķēršļi reorganizēt vai likvidēt vairākas mazās valsts institūcijas

LETA, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepastāv šķēršļu reorganizēt vai likvidēt vairākas mazās valsts institūcijas, izvērtējot 17 ļoti mazu un mazu valsts pārvaldes iestāžu darbību, secinājusi Valsts kontrole.

Pēc Valsts kancelejas lūguma Valsts kontrole šī gada pirmajā pusē veica izvērtējumu par 17 ļoti mazo un mazo valsts pārvaldes iestāžu darbību, vērtējot vai to līdzšinējā darbībā ņemti vērā labas pārvaldības principi, vai to reorganizācijai nav juridisku šķēršļu.

Valsts kontrole vērtēja tādas iestādes kā Latvijas Institūts, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Latvijas Sporta muzejs, Studiju un zinātnes administrācija, Latvijas zinātnes padome, Latviešu valodas aģentūra, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, Nacionālais kino centrs, Kultūras informācijas sistēmu centrs, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, Valsts dzelzceļa administrācija, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, Juridiskās palīdzības administrācija, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija un Vides pārraudzības valsts birojs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnus trīs mēnešus pēc jaunās prasības darba sludinājumos obligāti norādīt algu vai atalgojuma diapazonu, Valsts ieņēmumu dienests šo publiski pieejamo informāciju analizē kontekstā ar ēnu ekonomikas apkarošanu, - vēstīja raidījums LNT TOP10.

Uzņēmumiem, kas dažādu iemeslu dēļ iekļuvuši Valsts ieņēmumu dienesta risku kategorijā, tiek meklēti šobrīd vai iepriekš publicētie darba sludinājumi. Aizdomas rodas, ja ir starpība starp sludinājumos norādīto summu un ko uzņēmums vēlāk iesniedz atskaitēs kā it kā reāli izmaksāto.

«Ja sludinājumā alga ir 500 eiro, tad mums rodas jautājums, kāpēc mūsu datubāzēs un uzņēmuma iesniegtajās atskaitēs atrodama 300 eiro alga. Saprotams, ka ir aizdomas par aplokšņu algu starpības apmērā, ja vien uzņēmums nespēj pierādīt starpības pamatojumu» saka VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ilze Borance.

VID sākotnēji nevērš sankcijas, bet lūdz uzņēmumus iesniegt paskaidrojumus vai aicina pārskatīt deklarācijās norādītās informācijas korektumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināts - Arčers jaunceltnē Vaiņodes ielā Rīgā bijis nogruvums; no liela augstuma nokrituši pieci strādnieki

Lelde Petrāne, LETA, 28.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien ap plkst.12, krītot no astoņu līdz desmit metru augstuma, darba vietā smagi savainojušies pieci vīrieši, informēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāve Inga Vītola un Valsts darba inspekcija.

(Papildināts viss teksts.)

Cietušie ir vecumā no 21 līdz 58 gadiem. Divi no viņiem guvuši smagas politraumas, bet vēl divi vidēji smagas politraumas, tostarp galvas traumas, ekstremitāšu lūzumus un krūšu kurvja traumas.

Būvuzņēmuma Arčers pārstāve Vita Noriņa Nozare.lv paskaidroja, ka negadījums noticis būvlaukumā Rīgā, Vaiņodes ielā 1, kurā tiek būvēta biroja ēka.

Viņa stāstīja, ka Vaiņodes ielā 1, kur notiek jaunbūves būvniecība, šodien ap plkst.12.15 noticis nelaimes gadījums - veicot betonēšanas darbus nokrita un ar dažādām traumām, kuru raksturojumu Noriņa neatklāja, cieta pieci cilvēki - četri apakšuzņēmēja SIA Abora betonētāji un viens materiālu piegādātājs. Valsts darba inspekcijā biznesa portālam db.lv sacīja, ka jaunceltnē noticis nogruvums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas darba inspekcija apturējusi Latvijas autopārvadājumu uzņēmuma "Kreiss" darbību šajā valstī, jo uzņēmums autovadītājiem maksājis daudz mazāk nekā paredz Norvēģijā spēkā esošie noteikumi, informē Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācija.

Līdz ar to "Kreiss" no 20.janvāra vairs nedrīkst veikt kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, teikts NFL interneta vietnē.

Pēc Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas sniegtajām ziņām, Norvēģijas darba inspekcijai ir nesaskaņas ar "Kreiss" par to, ka uzņēmums autovadītājiem, kas veic kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, maksā daudz mazāku atalgojumu nekā prasa noteikumi.

Atbilstoši asociācijas sniegtajai informācijai, "Kreiss" šoferiem maksājis tikai 24 norvēģu kronas (2,43 eiro) stundā, lai gan minimālā darba samaksa kravas automobiļu vadītājiem Norvēģijā ir 175,95 kronas (17,81 eiro) stundā.

Tā kā "Kreiss" nav sniedzis Norvēģijas darba inspekcijai pieprasītās ziņas, inspekcija nolēmusi apturēt uzņēmuma pārvadājumus valsts teritorijā, sacīts Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas vietnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas Darba inspekcija 24.janvārī ir pilnībā atcēlusi Latvijas autopārvadājumu uzņēmumam SIA "Kreiss" īslaicīgi noteikto aizliegumu veikt kabotāžas pārvadājumus šajā valstī, informēja "Kreiss" pārstāvji.

Līdz ar šo Norvēģijas Darba inspekcijas lēmumu "Kreiss" turpina īstenot savu komercdarbību šajā valstī plānotajos apjomos un sekmīgi pildīt savus noslēgtos līgumus ar saviem partneriem un klientiem.

Uzņēmumā skaidroja, ka izveidojusies situācija nebija uzskatāma par konfliktu starp "Kreiss" un Norvēģijas Darba inspekciju. "Ņemot vērā atšķirīgo atsevišķu tiesību normu interpretāciju Latvijā un Norvēģijā, starp pusēm pastāvēja atšķirīgi viedokļi par informācijas sniegšanas formu, saturu un termiņiem, kas noveda pie tā, ka no Norvēģijas Darba inspekcijas puses formāli tika uzskatīts, ka "Kreiss" ir nokavējusi pieprasītās informācijas iesniegšanu, kaut gan pēc būtības visa pieprasītā informācija bija sniegta laikus," norādīja uzņēmuma pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Darba inspekcija uzsāk tematiskās pārbaudes kokapstrādes un mežizstrādes uzņēmumos

Lelde Petrāne, 19.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 19.01.2015. Valsts darba inspekcija (Darba inspekcija) kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu uzsāk tematiskās pārbaudes kokapstrādes un mežizstrādes nozares uzņēmumos. Kampaņas mērķis ir pārliecināties, vai nozaru uzņēmumos ir darbiniekiem droši, veselībai nekaitīgi darba apstākļi.

Neskatoties uz to, ka Darba inspekcija regulāri veic preventīvās pārbaudes, katru gadu vidēji 84% no pārbaudītajiem kokapstrādes uzņēmumiem inspektori konstatējuši pārkāpumus darba aizsardzības jomā. Salīdzinot ar 2013. gadu, 2014. gadā konstatēto pārkāpumu skaits ir palielinājies par 25%, bet nelaimes gadījumu skaits par 12%. Īpaši negatīvs rādītājs ir trīskāršs nelaimes gadījumu skaita pieaugums mežizstrādē nozarē 2014. gadā. Biežākais nelaimes gadījumu cēlonis ir darba drošības noteikumu vai instrukciju neievērošana, nepietiekoša uzmanība un neapmierinoša darbinieku instruēšana un apmācība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirma "Velve" izmeklē pagājušajā nedēļā notikušu starpgadījumu būvobjektā Strēlnieku ielā, Rīgā, informēja "Velves" pārstāve Ieva Šaripo.

Viņa skaidroja, ka piektdien, 22.novembrī, "Velves" apakšuzņēmējam veicot darbus objektā Strēlnieku ielā, divi darbinieki uzstādīja veidņu sijas ēkas ceturtajā stāvā. Darbu izpildes laikā, pārtrūkstot rācijas sakariem ar celtņa operatoru, līdz ar sijas pacelšanu gaisā tika pacelti arī pie tās piestropētie darbu veicēji, kuri savas pretkritiena sistēmas bija piestiprinājuši pie celtņa pacelšanas ķēdēm.

"Celtņa operatoram, kurš atradās celtņa kabīnē otrā ēkas pusē, pamanot notikušo, darbinieki nekavējoties tika nogādāti atpakaļ drošībā uz ēkas ceturtā stāva pārseguma. Ņemot vērā, ka darbinieki darbu izpildes laikā lietoja atbilstošu drošības un pretkrišanas aprīkojumu, starpgadījuma rezultātā neviens nav cietis," norādīja Šaripo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Darba drošības uzlabošanai uzņēmumos būs pieejami 12,64 miljoni eiro

Žanete Hāka, 01.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu veicinās darba drošības uzlabošanu uzņēmumos, īpašu uzmanību pievēršot mikro un mazajiem bīstamo nozaru uzņēmumiem, ņemot vērā identificētās problēmas darba aizsardzības jomā, informē LM.

Iepriekšminēto paredz otrdien, 1.martā, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība 7.3.1. specifiskā atbalsta mērķa Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos īstenošanas noteikumi.

Paredzēts īstenot darba attiecību un darba aizsardzības tiesiskā regulējuma praktiskās ieviešanas uzraudzības, kā arī pilnveides pasākumus. Plānots arī atbalsts bīstamo nozaru uzņēmumiem, sniedzot gan konsultatīvu atbalstu darba aizsardzības sistēmas sakārtošanā, gan izstrādājot palīgmateriālus darba vides risku novērtēšanai. Paredzēts veikt arī virkni informatīvi izglītojošus pasākumus preventīvās kultūras paaugstināšanai, tostarp labās prakses pieredzes apmaiņas pasākumus darba devējiem, praktiskās apmācības nodarbinātajiem, izglītojošus pasākumus profesionālo skolu jauniešiem. Tāpat paredzēti Valsts darba inspekcijas profesionālo spēju pilnveides pasākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Visvairāk letālo nelaimes gadījumu darba vietās šogad lauksaimniecībā un mežsaimniecībā

Dienas Bizness, 15.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad visvairāk letālo nelaimes gadījumu darba vietā bijuši lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs. Šajā nozarē kopā gājuši bojā 4 nodarbinātie, kas ir tikpat, cik pērn, portālu db.lv informēja Valsts darba inspekcijas (VDI) eksperts ārejo sakaru jautājumos Uģis Kozlovskis.

Kādā zemnieku saimniecībā darbiniece uz lauka, lasot akmeņus, pakļuva zem traktora, un no gūtajām traumām gāja bojā. Savukārt mežsaimniecībā visbiežāk nāvējošas traumas tiek gūtas brīdī, kad lūzt aizzāģēts koks un uzkrīt virsū nodarbinātajam. Nereti mežsaimniecības nozarē strādājot darbinieki, kuri nav apmācīti drošiem darba paņēmieniem līdz ar to savas neapdomības dēļ apdraud gan savu, gan kolēģu dzīvību.

Otra nozare, kurā šogad visbiežāk notikuši letālie nelaimes gadījumi darbā ir transporta un uzglabāšanas nozare. Arī šajā nozarē šogad notikuši 4 letāli nelaimes gadījumi darbā (2013. gadā 2 - letāli nelaimes gadījumi). Trīs no tiem ir bijuši ceļu satiksmes negadījumu rezultātā, savukārt ceturtais letālais nelaimes gadījums bija saistīts ar kravas izkraušanu no mašīnas - cietušais veica kravas izkraušanas darbus, krava uzkrita virsū nodarbinātajam un no gūtajām traumām viņš mira notikuma vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzņēmējs vīlies gulbeniešos: «laikam ogošana ir svarīgāka»

Dienas Bizness, 06.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gulbenē vairākas bijušās SIA Krontex P šūšanas ceha darbinieces ir vērsušās ar iesniegumiem Valsts darba inspekcijā neizmaksāto algu dēļ, ziņo reģionālais laikraksts Dzirkstele.

SIA Krontex P komercdirektors Osvalds Kundziņš Dzirkstelei apstiprina: «Jā, ir beigusies mūsu uzņēmuma darbība Gulbenē. Ļoti strauji beidzās. Darbinieki vienkārši rakstīja iesniegumus un gāja prom. Es tieši biju atgriezies no atvaļinājuma, kad ražošanas vadītāja man teica, ka nekavējoties ir jābrauc uz Gulbeni. Tur kaut kas notiekot ne tā, kā vajag. Kad atbraucu, Gulbenē bija palikuši vairs tikai septiņi darbinieki. Neatstrādāja neko, meta darbu malā un gāja projām. Nu nenoticēja cilvēki laikam. Daži vēl nebija saņēmuši pat pirmo algu... Tāda attieksme. Pie jums, Gulbenē, cilvēkiem laikam ogošana ir svarīgāka. Tā ir pieraduši dzīvot.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiek papildināts interaktīvo rīku klāsts, kurus mazie uzņēmumi var izmantot darba drošības risku novēršanai

Valsts darba inspekcija (VDI) sadarbībā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (EDDVAA) izstrādājusi interneta vietnē bāzētu interaktīvu rīku OiRA (Online Interactive Risk Assessment). Šobrīd latviešu valodā ir pieejami deviņi šādi rīki – darbam birojā, izglītības iestādēm, veikaliem, lauksaimniecības un skaistumkopšanas uzņēmumiem, uzkopšanas darbu veicējiem, viesnīcām un viesu mājām, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un uzņēmumiem, kas veic automobiļu apkopi un remontu.

Drīzumā interaktīvie rīki, kas ir īpaši piemēroti mazajiem uzņēmumiem, tiks izstrādāti arī nelieliem būvniecības uzņēmumiem, maizes ceptuvēm un konditorejām, galdniecībām u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

COVID-19 un personas datu apstrādes tiesiskums Latvijā

Māris Ruķers , Mg.iur., SIA "E-sabiedrības risinājumi" valdes loceklis, personas datu aizsardzības speciālists, 03.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

COVID-19 ir vīruss, kas apdraud cilvēka veselību. Līdz ar to ir pašsaprotami, ka infekcijas izplatības ierobežošana nevar notikt bez cilvēka personas datu apstrādes pat tad, ja cilvēkam vēl nav konstatēta saslimšana.

Šī raksta fokuss ir vērsts uz lakonisku organizāciju tipiskās rīcības vērtējumu un pienākumiem no Vispārīgās datu aizsardzības regulas Nr. 2016/679 (turpmāk – Regula) viedokļa ārkārtas situācijas laikā, un šeit aplūkotie jautājumi nebūt nav vienīgie, kuri vēl nākotnē tiks analizēti.

Infekcijas slimību apkarošana normālā situācijā pamatā balstās uz šādiem soļiem:

a) ārsts pacientam konstatē infekciju un uzsāk ārstēšanu; ārsts par infekciju ziņo speciālai valsts iestādei – Slimību profilakses un kontroles centram (turpmāk – SPKC), kura funkcija ir apzināt pacienta iespējamās kontaktpersonas (piemēram, ģimenes locekļi, darba kolēģi) un ieteikt tām noteiktus aizsardzības pasākumus;

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

FOTO: Labākajiem darba devējiem pasniedz LDDK gada balvas

Žanete Hāka, 17.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svinīgā ceremonijā Melngalvju namā trešdien, 16. novembrī, pasniegtas Latvijas Darba devēju konfederācijas Gada Balvas, godināti reģionu un visas Latvijas labākie darba devēji, kā arī jau trešo gadu par īpašu ieguldījumu uzņēmējdarbības vides uzlabošanā pasniegta gada tautsaimnieka balva.

Gada tautsaimnieka balvu šogad saņēma divas spēcīgas personības – SIA Mikrotīkls priekšsēdētājs Džons Mārtins Talijs (John Martin Tully) un valdes loceklis Arnis Riekstiņš.

«Gada tautsaimnieka balvas saņēmēji ir izcils paraugs, kā sadarbībā iespējams izveidot plaukstošu uzņēmumu, kas rada darba vietas, dod pienesumu tautsaimniecībā un vienlaikus rod iespēju ieguldīt inovācijās, zinātnes attīstībā un palīdzēt arī tiem, kam atbalsts nepieciešams visvairāk. Mikrotīkls vadītāji ar savu rīcību veido mūsdienīga un atbildīga uzņēmēja kodu,» par balvas saņēmējiem pauž LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkopojot uzņēmumu iesniegtos pieteikumus, iniciatīvai «Ierēdnis ēno uzņēmēju» kopumā pieteikušies 37 uzņēmumi, kopumā ēnošanai piedāvājot 83 amata vietas savos uzņēmumos.

Starp iestādēm, kuru pārstāvjus uzņēmumi aicina pie sevis, ir Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Nacionālais veselības dienests, Veselības inspekcija, Valsts darba inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests, Uzņēmumu reģistrs, Tiesu administrācija, Centrālā statistikas pārvalde, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un citi.

«Iniciatīva «Ierēdnis ēno uzņēmēju» Latvijā tiek organizēta pirmo reizi. Es atzinīgi vērtēju uzņēmēju atsaucību, drosmi un uzdrīkstēšanos – 37 uzņēmumu interese un gatavība parādīt sava darba ikdienu ierēdņiem ir teicams rezultāts! Noteikti arī pats došos uz kādu no uzņēmumiem, kuri būs aicinājuši mani vai vēlas sniegt ieteikumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Tikai kopā mēs varam izveidot tādu biznesa vidi Latvijā, kas sekmētu arvien jaunu uzņēmumu veidošanos un esošo paplašināšanos,» uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecībā rosina ieviest citu minimālo algu

Uldis Andersons, 
 Māris Ķirsons, 18.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu ēnu ekonomiku būvniecībā, Latvijā šajā jomā strādājošajiem būtu jāievieš īpašs – augstāks – minimālās algas līmenis, no kura būtu jāmaksā darbaspēka nodokļi

«Tas nav nekas revolucionārs Eiropas Savienībā, jo tāda kārtība pastāv, piemēram, Beļģijā. Kāpēc gan šo pieredzi nevarētu izmantot Latvijā?» savu pozīciju skaidro būvniecības eksperts, vairāku ar būvniecību saistītu likumdošanas izmaiņu līdzautors un bijušais būvkompānijas valdes priekšsēdētājs, kā arī ilggadējs LTRK Nacionālās stratēģijas padomes vadītājs Normunds Štāls. Viņš norāda, ka būvniecību ne tikai Latvijā uzskata par vienu no nozarēm, kurās pastāv ēnu ekonomika, kas nodara kaitējumu ne tikai valsts budžetam, bet arī legālām nodokļus maksājošām būvkompānijām, kuras izmaksu jomā nevar sacensties ar tām, kuras nodokļus maksā daļēji. «Latvijā publiskajos iepirkumos ar dažiem izņēmumiem par uzvarētāju atzīst zemākās cenas piedāvātāju, tādējādi priekšrocība ir tiem, kuri maksā minimālās algas un pārējo aploksnēs,» skaidro N. Štāls. Viņš norāda, ka atšķirībā no Latvijas jau minētajā Beļģijā un arī Norvēģijā faktiski ir ieviesta cita minimālā alga, no kuras obligāti jāmaksā nodokļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rundāles pils vadību no Lancmaņa pārņems Laura Lūse

Zane Atlāce - Bistere, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklātā konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu 16 kandidātu konkurencē Kultūras ministrijas (KM) izveidotā nominācijas komisija par piemērotāko atzinusi Lauru Lūsi, informē KM.

Jaunā muzeja direktore amata pienākumus Rundāles pilī uzsāks pildīt 2019. gada2. janvārī. «Komisija atzinīgi novērtēja Lauras Lūses profesionālās zināšanas un iegūto pieredzi, tostarp darbā Latvijas Restauratoru biedrības valdē, Latvijas Mākslas akadēmijā, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, pieredzi starptautisku projektu vadībā, un, protams, arī līdzšinējo pieredzi darbā Rundāles pils muzejā. Vadot muzeju, lieti noderēs gan zināšanas restauratora darbā, gan starptautiskajā darbībā gūtās atziņas un kontakti, arī izpratne par Rundāles pils ikdienas darbu,» uzsver nominācijas komisijas priekšsēdētāja, KM valsts sekretāre Dace Vilsone, akcentējot, ka L.Lūse konkursā spēja piedāvāt arī izsvērtāko un tālredzīgāko vīziju Rundāles pils muzeja attīstībai turpmākajā piecgadē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija ir viena no līderēm darba vietās bojā gājušo skaita ziņā Eiropā

Lelde Petrāne, 02.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Eiropas Savienības Statistikas biroja Eurostat dati, letālo nelaimes gadījumu skaits darba vietās Latvijā ir lielāks nekā vidēji Eiropas Savienībā, piemēram, 2014.gadā* Zviedrijā, Lielbritānijā un Vācijā uz 100 000 strādājošo noticis vidēji 1 letāls nelaimes gadījums darbā, savukārt, Latvijā - 4,5 letālie nelaimes gadījumi, kas ierindo Latviju 4. vietā starp visām Eiropas Savienības valstīm. Arī, vērojot tendences 7 gadu periodā (2008. - 2014.), Latvija uz kopējā statistikas fona ieņem vienu no vadošajām pozīcijām letālo nelaimes gadījumu skaita ziņā, informē Valsts darba inspekcija.

Vērtējot statistikas datus Baltijas valstīs, 2014.gadā uz 100 000 strādājošajiem visvairāk letālo nelaimes gadījumu darbā notika Lietuvā - 4,7, bet Latvijā - 4,5. Vismazāk letālos nelaimes gadījumos darbā gāja bojā Igaunijā - 2,6 nodarbinātie.

2015.gadā situācija Latvijā ir uzlabojusies. 2015.gadā VDI veica 2208 preventīvās pārbaudes, kurās kontrolēja, vai darba devējs ir nodrošinājis drošu, veselībai nekaitīgu darba vidi.

VDI vēlas vērst darba devēju un darba aizsardzības speciālistu uzmanību uz satraucošo statistiku, atgādinot, ka sakārtota darba aizsardzības sistēma uzņēmumā ir svarīgākais faktors letālo nelaimes gadījumu skaita samazināšanā. Nedroša darba vide, nepilnīga darbinieku apmācība, darba vides risku neatbilstošs izvērtējums, nepietiekoša darba uzraudzība un kontrole, formāla attieksme pret darba drošību ir faktori, kas var novest pie smaga vai pat letāla nelaimes gadījuma. Tāpēc uzņēmumu vadītāji aicināti pārrunāt ar darbiniekiem drošas darba metodes, izvērtējot uzņēmumā esošo darba vidi, darbinieku apmācību, individuālos aizsardzības līdzekļus, kā arī nosūtīt darbiniekus uz obligātajām veselības pārbaudēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Visvairāk nereģistrēti nodarbinātos VDI pieķērusi būvniecībā, mežizstrādē un lauksaimniecībā

Dienas Bizness, 21.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārbaudot vairāk nekā 1000 uzņēmumus, Valsts darba inspekcija (VDI) šā gada pirmajos sešos mēnešos pieķērusi 583 nereģistrēti nodarbinātos. Anti-topā līderpozīcijās ir būvniecība, mežizstrāde un lauksaimniecība, otrdien vēstīja LNT raidījums 900 sekundes.

No visiem nereģistrēti nodarbinātajiem 339 bija bez darba līguma, bet 189 ar līgumu, taču bez paziņošanas Valsts ieņēmumu dienestam. Par pārkāpumiem piemēroti administratīvie sodi par kopējo summu 234 345 eiro.

«Tas procents - tas daudz nemainās, apmēram tā arī turas, pēdējos gadus ir 25% plus mīnus. Tas ir tas līmenis, kādā nereģistrētā nodarbinātība tiek konstatēta,» stāstīja VDI pārstāvis Raivis Bušmanis.

VDI norāda, ka 2013. un 2014.gadā klasiskā nereģistrētā nodarbinātība mazinājās, tātad arvien vairāk uzņēmumu iziet no darbošanās absolūtajā «ēnu ekonomikas» sektorā. Tomēr arvien biežāk nākas saskaras ar jaunām formām, kā darba devēji cenšas slēpt vai legalizēt nereģistrēto nodarbinātību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Menģelsone: KP uzliktais sods Latvijas Gāzei izraisa neizpratni

Dienas Bizness, 12.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK) ir laba sadarbības pieredze ar Konkurences padomi (KP), bet šajā kontekstā ziņa, ka sods tiek uzlikts no apgrozījuma, izraisa neizpratni. Man nav skaidra arī morāle šajā stāstā, intervijā laikrakstam Diena atzīst LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone.

Fragments no intervijas

Problēmas uzņēmējiem rada ne tikai nodokļi, bet arī sodi. Dienā nesen bija intervija ar Latvijas gāzes jauno vadītāju Aigaru Kalvīti. Viņš bija sašutis par Konkurences padomes uzlikto sodu, kas rēķināts nevis no nodarītā, bet pret uzņēmuma kopējo apgrozījumu. Kā uz to skatās LDDK?

Te ir ļoti skaidri jāsaprot, ar kādu mērķi katra no šīm valsts institūcijām izveidota. Es līdz šim esmu bijusi pārliecināta, ka Konkurences padome, Darba inspekcija u. c. ir ļoti derīgas un vajadzīgas, jo ir kā audzinātāji, lai tu ko neizdari nepareizi. Šādā ziņā pozitīvs piemērs ir VID, kas ir mainījis savu attieksmi pret uzņēmējiem, uztverot tos par klientiem. Ļoti mainījusies arī Darba inspekcija – no uzņēmumos iebrūkošās pārkāpēju tvarstītājas pārvērtusies par palīgu, kas vispirms brīdina, bet soda, ja tiešām saskaras ar ļaunprātīgiem likuma pārkāpējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjers Māris Kučinskis ir izveidojis darba grupu Latvijas «finanšu sektora pārveidei», kurā ietilpst trīs skandināvu banku un vienas amerikāņu īpašumā esošas bankas pārstāvji, bet nav neviena vietējās bankas pārstāvja. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola jau pirms tam ir publiski pieļāvusi desmit vietējo banku likvidāciju. Savukārt bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis intervijā Dienas Biznesam atzīst, ka šāds premjera darba grupas sastāvs, iespējams, ir «mājiens» par nākamo notikumu attīstības virzienu un pievienojas laikraksta bažām par iespējamu skandināvu banku karteļa veidošanos Latvijas teritorijā.

Latvijas četrās lielākajās bankās – Swedbank, Luminor Bank, SEB bank un Citadele banka – jaut tagad tiek apkalpoti 90% klientu. Noguldījumu apjoms rezidentu un nerezidentu bankās līdz šim gan dalījās aptuveni 60% pret 40%, bet vietējā kapitāla īpašumā esošās bankas darbojās pārsvarā nerezidentu sektorā. Taču ārvalstu noguldītāju izspiešana no Latvijas, ko iezīmē gan ABLV Bank darba apturēšana, gan bēdīgi slavenā Danas Reiznieces-Ozolas tēze par tikai 5% nerezidentu noguldījumu, kam ir jāpaliek mūsu bankās, visai drīz var novest pie situācijas, ka Latvijas tirgū pilnībā dominēs tikai četras premjera darba grupā pārstāvētās ārvalstu bankas, no kurām trīs turklāt ir viena reģiona – Skandināvijas bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Personas datu aizsardzības prasību ieviešanas pasākumi turpinās

Andis Ozoliņš, Primus Derling zvērināts advokāts; Linards Birznieks, Primus Derling jurists, sertificēts datu speciālists, 05.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanas uzsākšanas jau ir pagājis krietns laika sprīdis, un vairums uzņēmumu šobrīd ir vairāk vai mazāk pārkārtojuši personas datu apstrādi atbilstoši jaunajām prasībām. Tomēr regulas prasību ieviešanas pasākumi vēl nav galā.

Nacionālais regulējums

Pagājušā gada nogalē Datu valsts inspekcija pieņēma personas datu apstrādes darbību veidu sarakstu, attiecībā uz kuriem Latvijā jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību (ietekmes novērtējums jeb NIDA). Šāda saraksta pieņemšanu katras dalībvalsts līmenī paredz Vispārīgās datu aizsardzības regula. Eiropas Savienības dalībvalstu personas datu uzraudzības iestādes ir bijušas visai aktīvas, kopumā sākotnēji piedāvājot vairāk nekā 260 personas datu apstrādes veidus, kuru gadījumā būtu jāveic ietekmes novērtējums.

Datu valsts inspekcijas apstiprinātājā sarakstā ietverti 13 dažādi apstrādes darbību veidi, kuru gadījumā datu pārziņiem, kas darbojas Latvijā, ir pienākums veikt ietekmes novērtējumu. Datu valsts inspekcijas sarakstā ir norādīti arī 9 personas datu apstrādes risku paaugstinoši kritēriji, kas jāņem vērā, lemjot par to, vai jāveic ietekmes novērtējums. Atsevišķos Datu valsts inspekcijas sarakstā norādītajos gadījumos ietekmes novērtējums ir jāveic tikai tad, ja sarakstā minētā personas datu apstrāde notiek vienlaikus pastāvot kādam no sarakstā norādītajiem risku paaugstinošajiem kritērijiem. Ilustrācijai var minēt, ka datu subjektu «sistemātiska uzraudzība» ir viens no risku paaugstinošajiem kritērijiem. Tas var ietvert visdažādākās situācijas. Sistemātiska uzraudzība var būt gan tīmeklī iegūtu personas datu apstrāde, gan publiski pieejamas zonas nepārtraukta video novērošana, no kuras grūti vai neiespējami izvairīties, piemēram, ja bez nonākšanas kameras redzes lokā nav iespējams iekļūt kādā publiski pieejamā ēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Salu tilta remontdarbu laikā gājis bojā cilvēks, vēsta «Latvijas Avīze».

Nelaime notikusi 2.septembrī. Kā vēsta laikraksts, spriežot pēc Valsts darba inspekcijas negribīgi sniegtā apstiprinājuma, mirušais ir remontdarbu veicēju darbinieks. Viņš miris slimnīcā.

Valsts darba inspekcijas Pārdaugavas sektora vadītāja, galvenā valsts inspektore Inese Erta norādījusi, ka inspekcija ir sākusi šī nelaimes gadījuma darbā izmeklēšanu.

Tāpat par notikušo nelaimes gadījumu ir informēta arī Valsts policija, kas sākusi kriminālprocesu. Tas atrodas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, līdz ar to, kā norādīja Valsts darba inspekcijā, tā materiāli skaitās izmeklēšanas noslēpums.

Salu tilta pārbūves otrās kārtas renovācijas darbus veic uzņēmums SIA «ACB un Tilts».

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Pieaudzis VDI saņemto sūdzību skaits par stresu un emocionālo vardarbību darbavietās

LETA, 08.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā ir pieaudzis Valsts darba inspekcijā (VDI) saņemto iesniegumu skaits par stresu un emocionālo vardarbību darbavietās, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» pastāstīja VDI direktors Renārs Lūsis.

Viņš norādīja, ka daudzos gadījumos uzņēmumu vadība pat neapjauš, ka darbinieki cieš no stresa vai emocionālās vardarbības.

Īstenojot kampaņu par psihoemocionālajiem darba vides riska faktoriem, VDI ir aptaujājusi gandrīz 4000 respondentu - lielākoties valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekus - un noskaidrojusi, ka aptuveni 60% no viņiem pēdējā laikā ir palielinājies darba apjoms un nākas biežāk strādāt pēc darba laika.

Savukārt divas trešdaļas aptaujāto ir norādījušas, ka darbavietā piedzīvotās psihoemocionālās slodzes dēļ, viņuprāt, ir pasliktinājusies viņu veselība, pastāstīja Lūsis. VDI direktors gan piebilda, ka anketēšanas gaitā iegūtie dati vēl tiek apkopoti un analizēti. No pirmdienas, 14.oktobra, VDI pārstāvji dosies uz aptaujātajiem uzņēmumiem un iestādēm, lai pārrunātu un sniegtu informāciju par veicamajiem pasākumiem, kas darba devējam būtu jāveic psihoemocionālās darba vides uzlabošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru