Jaunākais izdevums

Tevi varētu interesēt

Dalies ar šo rakstu

Investējot 349 954 eiro, tiks atjaunots Mežotnes baznīcas tornis, informē Rundāles novada dome.

Atjaunošana tiks veikta īstenojot pārrobežu projektu «Ainava kā resurss: atbalsts jauniem pakalpojumiem un tūrismam Rundālē, Raunā, Ropšā» (RUNRARO).

Rundāles novadā projekta ietvaros tiks rekonstruēts Mežotnes baznīcas tornis. Precīzu datu par Mežotnes baznīcas celtniecību nav, taču viena no hipotēzēm ir par baznīcas mūra ēkas celtniecību 17.gadsimta sākumā. Laika gaitā baznīcas tornis savu izskatu mainījis vairākkārt, tomēr greznāko veidolu – barokālu torni ar kupolu – ieguvis Latvijas brīvvalsts laikā.

1944.gadā kaujās pie Lielupes baznīca tiek sašauta, sagrautas torņa konstrukcijas. Pēc kara bija nesekmīgi mēģinājumi baznīcu atjaunot. Vēlāk sešdesmitajos gados baznīcā ierīkota minerālmēslu noliktava – tika izlauztas plašākas torņa un draudzes telpas durvis, logi un ailas daļēji aizmūrēti, baznīcas ēkai izveidota lēzena jumta konstrukcija.

Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta finansējums dos iespēju īstenot ilgi gaidītos baznīcas torņa rekonstrukcijas darbus. Saskaņā ar SIA «LIVLAND GROUP» izstrādāto būvprojektu, baznīcas torni paredzēts atjaunot tādā apmērā un izskatā, kāds tas bijis pēc 20.gadsimta 20.gadu atjaunošanas projekta realizācijas, paredzot nodrošināt iespēju uzkāpt tornī līdz pat galerijai, kas kalpotu kā skatu platforma. Apkārtnes vērošana tiktu nodrošināta no pārējām ailām torņa sienās. Pa ceļam uz platformām torņa stāvos būs iespējams izvietot tematiskas ekspozīcijas. Torņa nobeigumu – barokālu torni ar kupolu, galeriju un smaili paredzēts būvēt pēc 1926.gada projekta materiāliem.

Projekts paredz arī ekspozīcijas izveidošanu un mobilo gidu ierīkošanu Mežotnes pilskalnā, kas dos iespēju pilskalna teritorijas apmeklētājiem noklausīties informāciju par Mežotnes pilskalna vēsturi. Mežotnes pilskalnam kā kultūrvēsturiskam objektam ir būtiska nozīme tūrisma attīstībā: pilskalns prezentē vairākus vēsturiskus periodus (kā nocietināta apmetne uz aizsardzības būves 10.-13.gadsimtā; Indriķa Livonijas hronikā aprakstītie notikumi 1220.-1271.gadā; pilskalns kā ainavisks elements 19.gadsimta Mežotnes muižas saimniecības laikā; ierakumu vieta 1.Pasaules kara laikā; pirmie zinātniskie arheoloģiskie izrakumi Latvijā V. Ģintera vadībā 1938.-1942.g.)

Mežotnes baznīcas ēka, Mežotnes pilskalns Lielupes upes krastā pretī Mežotnes muižas pilij veido Zemgales reģionam raksturīgu kultūrvēsturisko ainavu, kā arī pilskalna teritorijā tiek organizēti kultūras pasākumu, izceļot kultūrvēsturisko mantojumu.

Mežotnes pilskalnā tiks izvietoti vairāki QR koda piesaistes punkti, piedāvājot ar mobilā tālruņa starpniecību noklausīties stāstījumu par Mežotnes pilskalnu un tā apkārtnes vēsturi dažādās valodās.

Projekts paredz uzņēmējdarbības sektora sadarbības attīstību tūrisma jomā, organizējot fokusa grupu diskusijas, uzņēmējdarbības forumu un apmācību uzņēmējiem no projektā iesaistītajām pašvaldībām. Uzņēmēji tiks iesaistīti kopīga pārrobežu tūrisma piedāvājuma veidošanā, proti, sadarbības pašvaldības, izmantojot esošo kultūrvēsturisko mantojumu kā bāzi un sadarbojoties ar uzņēmējiem, organizēs pilotpasākumu sēriju «Ceļojums laikā». Pasākumi izcels vietējo kultūrvēsturisko mantojumu.

Projekta īstenošanas ilgums būs 24 mēneši, sākot no šā gada 1.jūnija.

Projekta kopējais projekta budžets ir 649 814 eiro. Projekta līdzfinansējums no Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam ir 584 832 eiro.

Rundāles novada domes kopējais projekta budžets 245 380 eiro. Projekta līdzfinansējums Rundāles novada domes aktivitātēm no Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam ir 220 842 eiro.

Saskaņā ar veikto iepirkuma procedūru, Mežotnes baznīcas torņa atjaunošanas izmaksas sastāda 349 954 eiro ar PVN. Projekta līdzfinansējums rekonstrukcijas darbiem no Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam ir 165 690 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slieku kompostu izmanto vairāk bioloģisko lauksaimniecības uzņēmumu, to pieprasa arī zaļi domājoši dārzu entuziasti un profesionāli dārznieki

Latvijā biohumusu jeb slieku kompostu nodrošina vairāk nekā desmit ražotāji. Latvijas Augu aizsardzības dienesta (LADD) mājaslapā ir apkopota informācija par visiem ražotājiem, kā arī iespējams iepazīties ar produkta ķīmisko sastāvu, kas ir atšķirīgs. LADD uzskaita visus tos biohumusa ražotājus, kuri savu produkciju tirgo, savukārt tos, kuri šo organisko mēslošanas līdzekli iegūst savā mazdārziņā, lieto paši vai dalās ar kaimiņiem, dienests neapkopo, informē LADD Agroķīmijas departamenta vadītāja Skaidrīte Rulle.

Vairo zaļos pirkstiņus

Pieprasījums pēc biohumusa palielinās, jo cilvēki vēlas dzīvot tīrā zemē, audzēt un patērēt veselīgu pārtiku, kas ir iespējams tad, ja tiek izmantots ekoloģiski tīrs, patērētājiem un apkārtējai videi draudzīgs mēslojums, kāds ir arī slieku komposts, skaidro SIA Eko Zeme valdes priekšsēdētāja Aiga Freiberga, kuras vadītais uzņēmums slieku kompostu Mežotnē (Bauskas novadā) ražo jau astoņus gadus. SIA Eko Zeme ir viens no lielākajiem uzņēmumiem, kur liellopu kūtsmēslu pārstrāde biohumusā izvērsta 3000 m² platībā. Ražotnē tiek veikts pilns ražošanas cikls – sākot ar kūtsmēslu kompostēšanu, biohumusa ražošanu un pēcapstrādi (žāvēšanu un sijāšanu), līdz pat biohumusa saturošu augsnes maisījumu sagatavošanai un gatavās produkcijas fasēšanai un realizācijai gan vietējā, gan eksporta tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru