Veicot nodokļu kontroles pasākumus un apkarojot noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu jomā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir konstatējis, ka arvien biežāk krāpnieciskās darbībās nodokļu jomā tiek iesaistīti ne tikai trešo valstu pilsoņi, bet arī Latvijā dzīvojoši jaunieši, informē VID.

Lai pasargātu iedzīvotājus no nepatīkamām un pat bīstamām situācijām, VID aicina ļoti nopietni izturēties pret dažāda veida piedāvājumiem pret atlīdzību izmantot savus personu apliecinošos dokumentus, piemēram, jaunu uzņēmumu dibināšanai, reģistrējoties kā uzņēmuma īpašniekam vai amatpersonai, kļūstot par jau esoša uzņēmuma īpašnieku vai amatpersonu un parakstot dažāda veida uzņēmuma dokumentus. Par šādiem gadījumiem aicinām nekavējoties ziņot VID jebkurā personai ērtā veidā - rakstiski, telefoniski vai klātienē jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā.

VID aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju ļoti uzmanīgi izturēties pret dažādiem aizdomīga rakstura piedāvājumiem un informēt par tiem VID vai arī tiesībsargājošās iestādes, jo pat neapzināta iesaistīšanās dažādās krāpnieciskās darbībās var radīt nopietnas tiesiskas sekas ilgtermiņā.

No nākamā gada 1. janvāra galvaspilsētā reģistrētajiem iedzīvotājiem tiks piešķirtas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaides, tiks palielināti atvieglojumi daudzbērnu ģimenēm un audžuģimenēm, kā arī nevalstiskajām organizācijām. Savukārt graustu īpašniekiem par nekustamo īpašumu būs jāmaksā vairāk.

Iepriekš NĪN atvieglojumi Rīgā tika piemēroti 14 nodokļa maksātāju kategorijām, taču šogad to skaits palielināts līdz 17, informē domes pārstāvji.

Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi Rīgā ir piešķirti šādām iedzīvotāju kategorijām:

· trūcīgajiem – 90%;

· maznodrošinātajiem – 70%;

· vientuļam pensionāram un vientuļam 1. vai 2. grupas invalīdam – 90%;

· pensionāram un 1. vai 2.grupas invalīdam, kuram nav pilngadīgu bērnu un kuram ir kopīga deklarētā dzīvesvieta tikai ar vienu personu, kura ir 1. vai 2.grupas invalīds vai pensionārs – 70%;

· pensionāram, kuram ir pilngadīgi bērni un kuram ir kopīga deklarētā dzīvesvieta tikai ar vienu personu, kura ir 1. vai 2.grupas invalīds vai pensionārs – 50%;

Dailes teātrī šodien tika svinēti Jaunās zāles spāru svētki un uz otro termiņu apstiprinātais teātra valdes priekšsēdētājs Juris Žagars un mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs informēja par teātra nākotnes iecerēm.

Juris Žagars Jaunās zāles pārbūves īstenošanu min kā vienu no turpmākā perioda būtiskākajiem notikumiem.

Galvenais ieguvums būs skatītājiem. Mazās formas izrādēs svarīgākais ir redzēt aktierdarbus gana tuvu un niansēti. Pēc pārbūves beigām no visām sēdvietām Jaunajā zālē būs izcila skatuves redzamība. Zālē iepriekšējo 150 vietā būs 340 sēdvietas, ieskaitot izbūvētā balkona vietas. Arī ventilācijas un ugunsdrošības sistēmas beidzot būs sakārtotas atbilstoši mūsdienu standartiem. Teātra aktieriem un režisoriem pēc pārbūves būs pieejama jauna, plaša mēģinājumu zāle. Teātrim kopumā liels ieguvums būs gan no jaunās mēģinājumu zāles, gan no tā, ka mazās formas izrādes beidzot varēs būt rentablas.

Par mēģinājumu nelikumīgā veidā iegūt traktora vadīšanas tiesības Latgales apgabaltiesa piespriedusi piecu gadu cietumsodu Militārā izlūkošanas dienesta darbiniekam Artim Vilčukam.

Pieci gadi par mēģinājumu nopirkt traktorista tiesības Piecu gadu cietumsods un mantas konfiskācija A.Vilčukam piespriests pēc Krimināllikuma (KL) 323.panta 2.daļas par kukuļdošanu, Db uzzināja Latgales apgabaltiesas administrācijā. Lietā iesaistītām vēl divām personām abām piespriests trīs gadu cietumsods un mantas konfiskācija – par starpniecību kukuldošanā Militārā dienesta darbiniekam Aināram Ribickim (pēc KL 322.panta 2.daļas) un par kukuļnemšanu Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras Daugavpils reģionālās nodaļas vecākajam inspektoram Mārim Šaršūnam (pēc KL 320.panta 2.daļas).

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Francijas banka Societe Generale paziņojusi, ka tā atklājusi milzīgu krāpniecību, kas bankai izmaksā 7,1 miljardu USD. Sakarā ar šo atklājumu banka arī paziņojusi, ka tā meklēs iespēju piesaistīt kapitālu 8 miljardu USD apmērā, ziņo NewYork Times.

Krāpnieciskās darbības veiktas 2007. gadā un 2008. gada sākumā. Tas bijis iespējams, jo krāpnieciskās darbības veicis kāds no bijušajiem bankas darbiniekiem, skaidro banka, kas ir otra lielākā Francijā.

Šim atklājumam ir arī ēnas puse, par kuru izteicies arī Šveices bankas Amas bank operāciju vadītājs Ion-Marc Valahu. "Piedodiet man, taču man ir grūti noticēt tam, ka viens cilvēks varējis veikt slepenas operācijas 7 miljardu USD apmērā, nevienam nemanot," saka I.M. Valahu.

Societe Generale pārstāvji norāda, ka bankas brokeris Žeromijs Kervjēls veicis krāpnieciskas darbības, veicot slepenu tirdzniecību, un ievērojami pārsniedzis savas pilnvaras. Ž. Kervjēls izmantoja savas zināšanas par bankas datorsistēmu, lai apslēptu savu darījumu aizvien pieaugošos zaudējumus.

Pēdējo gadu laikā ārstniecības iestādēs vairākkārt konstatēti krāpniecības gadījumi ar veselības apdrošināšanas polisēm, liekot klientiem par veiktajām medicīniskajām manipulācijām maksāt dārgāku cenu vai citos veidos pretlikumīgi iegūstot naudu par neizmantotiem pakalpojumiem. Visbiežāk pārkāpumi konstatēti mazākās ārstniecības iestādēs.

Apdrošinātājs Ergo konstatējis vairākas šādas nelikumīgas darbības ārstniecības iestādēs un kopumā atmaksājis veselības aprūpes iestāžu izkrāptās naudas summas jau vairāk nekā 100 klientiem.

Krāpnieciskās darbības Ergo konstatējis, veicot regulāru saņemto datu analīzi par apdrošināšanas polišu izlietošanu, un vērsies pie konkrētajām ārstniecības iestādēm regresa kārtībā, atgūstot visas izkrāptās naudas summas.

Apdrošinātājs norāda, ka šādos krāpniecības gadījumos zaudējumus cieš ne tikai apdrošinātājs, bet arī pacienti, kuru veselības apdrošināšanas polišu limitus ļaunprātīgi tērējušas ārstniecības iestādes, norāda Ergo. Par pretlikumīgām darbībām ar veselības apdrošināšanas polisēm ārstniecības iestādēm tiek piemērotas sankcijas, turklāt bijuši vairāki gadījumi, kad ierosinātas pat krimināllietas.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) aicina ikvienu iedzīvotāju būt neiecietīgiem pret krāpnieciskiem gadījumiem ES fondu projektu īstenošanā, kā arī, saņemot šādu informāciju, nekavējoties ziņot gan CFLA, gan tiesībaizsardzības iestādēm.

Atsaucoties uz publiskajā telpā izskanējušo informāciju par krāpniecisku shēmu plānošanu Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu īstenošanā,CFLA ir vērsusies Valsts policijā ar lūgumu pārbaudīt minēto informāciju.

CFLA aicina ikvienu iedzīvotāju būt neiecietīgiem pret krāpnieciskiem gadījumiem Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanā, kā arī, saņemot šādu informāciju, nevilcinoties ziņot CFLA un tiesībaizsardzības iestādēm (Valsts policijai, KNAB, Konkurences padomei, Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldei un Galvenajai muitas pārvaldei). Operatīva informācijas aprite ir būtiska, lai iespējami ātri tiktu identificētas un novērstas šādas krāpnieciskas darbības.

CSDD darbinieki saskārušies ar kādas personas nesankcionētu mēģinājumu piekļūt Transportlīdzekļu reģistram un mēģinājumu izspiest naudu, taču sadarbībā ar Valsts policiju likumsargiem izdevies aizturēt iespējamo vainīgo, informē CSDD

Būtiski, ka personai nav izdevies piekļūt CSDD reģistrā esošajiem datiem un nav notikusi datu noplūde.

Jānorāda, ka reģistra izmantošana ir normatīvi regulēta, kurā daļa informācijas ir publiski pieejama, taču ir arī ierobežotas pieejamības informācija. Pateicoties CSDD darbinieku profesionālajai rīcībai, piekļūšanas mēģinājums nekavējoties atklāts un par to ziņots Valsts policijai, kuras kompetencē ir tālāko izmeklēšanas darbību veikšana.

Saņemot informāciju par notikušo incidentu, Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas amatpersonas nekavējoties uzsāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 183.panta pirmās daļas, 241.panta trešās daļas un 15.panta ceturtās daļas, proti, par informācijas sistēmas darbības traucēšanas mēģinājumu un izspiešanas mēģinājumu mantkārīgos nolūkos.

Īpašuma zādzības Rīgā un Rīgas reģionā zagļi veic aizvien profesionālāk, līdz ar to viņu guvums ir krietni lielāks

Kaut arī par īpašumu apzagšanas gadījumiem dzirdams vai ik dienas, Valsts policijas statistika liecina, ka kopumā šādu zādzību skaits Rīgā un Rīgas reģionā sarucis par teju 30%. «Domāju, ka zagļi kļūst arvien profesionālāki, jo gadu laikā ir pieaudzis zaudējuma apmērs. Zagļi vairāk koncentrē savu uzmanību uz finansiāli vērtīgākajām un vieglāk realizējamajām lietām, tāpēc veiksmīgas zādzības gadījumā mantas īpašniekam tiek nodarīti ievērojami zaudējumi. Lielākie zaudējumi kādam privātmājas īpašniekam bijuši 300 tūkstošu eiro apmērā,» pastāstīja Valsts policijas Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvaldes 2.biroja 2.nodaļas priekšnieks Jevgeņijs Semjonovs.

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Drošības risinājumu kompānijas AS G4S Latvia statistika par aizturētajiem liecina, ka tirdzniecības vietās garnadži pērn visvairāk mēģinājuši zagt dažādas kosmētikas preces. Otra garnadžu iekārotākā prece ir alkohols, savukārt TOP 3 zagtāko preču sarakstu noslēdz pārtikas preces - ikri, desas un siers.

G4S Latvia drošības eksperti norāda, ka pērn samazinājies apģērbu zādzības mēģinājumu skaits. Starp zagtākajām precēm ir arī tabakas izstrādājumi, elektropreces un dažādi aksesuāri.

Kopumā pērn G4S Latvia aizturējusi vairāk nekā 2940 personas, no kurām 65% ir vīrieši un 35% - sievietes.

G4S Latvia drošības eksperti norāda, ka zādzību mēģinājumu statistika joprojām saglabājas augsta, taču tajā pašā laikā šobrīd to skaits saglabājas nemainīgs un krasi nepieaug.

Pērn palielinājies degvielas un krāsainā metāla zādzības mēģinājumu skaits – gan galvaspilsētā, gan reģionos.

Jānis Ābele, AS G4S Latvia Drošības funkciju departamenta direktors, stāstīja: «Zādzību mēģinājumu raksturs likumsakarīgi ir tieši vai netieši saistīts ar ekonomisko situāciju un tendencēm valstī. Piemēram, metāla un degvielas cenu kāpums pērn atspoguļojās arī zādzību statistikā. Ja degviela lielākoties zagta savām vajadzībām, tad dažādi metāla izstrādājumi – ar nolūku tos realizēt metāla uzpirkšanas punktos. Jāmin, ka zādzību riskam pakļautas gan ražotnes un industriāli objekti, gan sakaru tīklu uzņēmumi. Piemēram, vasarā divi nepilngadīgi jaunieši tikai aizturēti par mēģinājumu nozagt krāsaino metālu, nesankcionēti iekļūstot kādas apsargātas rūpnīcas teritorijā.»

Inflācijas kompensēšanai Labklājības ministrija (LM) piedāvā dažādus atbalsta mehānismus sabiedrības mazaizsargātajām grupām, tai skaitā tiek rosināts mainīt pabalstu apmērus un izmaksas nosacījumus.

Krievijas sāktā kara pret Ukrainu dēļ pašlaik visā pasaulē, tostarp Latvijā, ir vērojama strauja inflācija, tostarp augot gan energoresursu, gan pārtikas cenām. Šādos apstākļos arī Latvijas valdība domā par mehānismiem, kā kompensēt straujo cenu kāpumu, tostarp tiek uzsvērts, ka īpaši nepieciešams mērķēts atbalsts sabiedrības nabadzīgākajai un sociāli vismazāk aizsargātajai daļai, norāda LM.

Ministrijas izstrādātajā un valdībai iesniegtajā informatīvajā ziņojumā noteikts, ka no nākamā gada paredzēts palielināt trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni 50% no minimālās ienākumu mediānas, attiecīgi veidojot 313 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 219 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Patlaban trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Kādai personai nāksies maksāt 75 Ls sodu par mēģinājumu caur Starptautisko lidostu Rīga no Maskavas ievest lāča zobu.

Dzīvnieka zobs atklāts, veicot kādas personas bagāžas kontroli. Muitas amatpersonām radušās aizdomas, ka tas varētu būt iekļauts CITES (The Convention in International Trade in Endangered Species of Wilde Fauna and Flora)konvencijas aizsargājamo dzīvnieku sarakstā.

Kā Db informēja Valsts ieņēmumu dienesta Komunikācijas daļā, ekspertīzē Vides ministrijas Dabas aizsardzības pārvalde noteikusi, ka aizturētais priekšmets ir «augšžokļa fragments ar zobu, kas piederīgs lācim». Tā kā visas lāču sugas ir iekļautas CITES konvencijā, tad šādu priekšmetu importam Eiropas Savienībā nepieciešamas CITES eksporta atļaujas.

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Latvijas Republikas Rīgas tiesas apgabala prokuratūra ir uzrādījusi apsūdzību piecām personām krimināllietā, kurā tiek izmeklēts, iespējams, Latvijas vēsturē lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums, vēsta laikraksts Diena.

Dienas iegūtā informācija liecina, ka šajā kriminālprocesā, kas uzsākts saistībā ar vairāk nekā 40 miljonus vērto AS Olainfarm akciju kontrolpaketes izkrāpšanas mēģinājumu, apsūdzības uzrādītas gan bijušajiem uzņēmuma Olainfarm padomes locekļiem Haraldam Velmeram un Kārlim Krastiņam, gan Olainfarm un tābrīža lielākā Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes loceklei Milanai Beļevičai, gan par investoru uzdoto Čehijas čaulas kompāniju Black Duck Invest pārstāvošajiem Čehijas pilsoņiem Tiboram Bokoram un Vojtekam Kačenam.

Apsūdzēto statusā – piecas personas

Iepriekš Diena jau vēstīja, ka 2021. gada 30. aprīlī Valsts policijā (VP) uzsākta izmeklēšana lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, visticamāk, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, bijusī lielākā Olainfarm akcionāra Olmafarm valdes locekle M. Beļeviča, darbojoties kopīgi ar vēl vismaz četrām personām – Olainfarm padomes locekļiem H. Velmeru un K. Krastiņu, kā arī Black Duck Invest pārstāvošajiem T. Bokoru un V. Kačenu –, visticamāk, mēģināja izkrāpt Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi, kurai bez reālas naudas samaksas būtu jānonāk pie Čehijas čaulas kompānijas Black Duck Invest.

Šodien, 6.septembrī, Ekonomikas ministrija starpinstitūciju saskaņošanai iesniedza Ministru kabineta rīkojumu projektu "Kārtība, kādā personai ir tiesības bez atlīdzības saņemt īpašumā pašvaldības dzīvokli".

Noteikumi nosaka kārtību, kādā personai ir tiesības bez atlīdzības saņemt īpašumā pašvaldības dzīvokli, ja personai personiskajā īpašumā bijusī māja nojaukta sakarā ar zemes gabala atņemšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām un kā kompensācija par atsavināto īpašumu minētajai fiziskajai personai un tās ģimenes locekļiem, kas kopā pastāvīgi dzīvojuši nojauktajā mājā, piešķirts dzīvoklis (dzīvokļi) no valsts vai sabiedriskā dzīvokļu fonda, kurš (kuri) likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" spēkā stāšanās brīdī atrodas mājā, kura ir denacionalizēta vai atdota bijušajiem īpašniekiem (vai viņu mantiniekiem) vai par kuras atdošanu ir iesniegts pieprasījums.

Saeimas Juridiskā komisija 10.martā atbalstīja priekšlikumu par virzību uz "nesamērīgi augstās" valsts nodevas samazināšanu par konkrētu nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumu reģistrāciju zemesgrāmatā.

Deputāta Gata Eglīša (JKP) priekšlikums paredz, ka Ministru kabinetam jāgroza noteikumi par valsts nodevu saistībā ar īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Kā skaidro deputāts, ar priekšlikumu paredzēts samazināt valsts nodevas apmēru fiziskai personai no pašlaik noteiktajiem 2% uz 1,5% no īpašuma vērtības, savukārt juridiskai personai par dzīvokļa īpašuma nostiprināšanu no 6% samazināt uz 2% no īpašuma vērtības.

Konkrētāk priekšlikumā paredzēts noteikt, ka valsts nodevu 1,5% apmērā no nekustamā īpašuma vērtības par nostiprināšanu zemesgrāmatā būtu jānosaka attiecībā uz zemes īpašumu vai zemes un būvju īpašumu, vai būvju īpašumu, kura sastāvā ietilpst dzīvojamā māja (tajā skaitā ar to funkcionāli saistītās ēkas un būves), atsavināšanu fiziskai personai uz līguma vai tiesas lēmuma pamata par izsoles akta apstiprināšanu vai uz tiesas lēmuma pamata par nekustamā īpašuma nostiprināšanu nosolītājam, līdzīpašniekam vai kreditoram.

Latvijas notāri palīdzējuši atklāt divus krāpšanas mēģinājumus, kuros ar viltotu dokumentu palīdzību krāpnieki centušies iegūt citām personām piederošu nekustamo īpašumu.

Kriminālpolicija, kas aizturējusi abās lietās aizdomās turētās personas, atzīst, ka, lai arī sasalums nekustamo īpašumu tirgū nedaudz piebremzējis krāpnieku aktivitāti, nekustamā īpašuma cenas Latvijā joprojām ir iemesls regulāriem krāpšanas mēģinājumiem.

Pie notāres Ināras Ceičas ieradās Latvijas iedzīvotājs, kas izmantojot jau miruša cilvēka pasi, vēlējās sagatavot universālpilnvaru, tādējādi dodot iespēju pilnvarotajai personai rīkoties ar aizgājēja nekustamo īpašumu. Pārbaudot reģistrus, Ināra Ceiča secināja, ka pases īpašnieks ir miris šā gada jūnijā. Krāpniekus aizturēja policijas darbinieki

Drošības pakalpojumu kompānija Latvijā AS G4S Latvia pērn aizdomās par zādzību mēģinājumiem tirdzniecības vietās aizturējusi un policijai nodevusi 1747 personas, Db.lv informēja AS G4S Latvia Mārketinga un sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja Ilze Jermacāne.

Salīdzinot ar gadu iepriekš apkopotajiem rezultātiem, aizturēto skaits pieaudzis vairāk par pusi – 2006. gadā drošības risinājumu kompānijas redzeslokā nonāca 689 personas.

Pērn palielinājies ne vien aizturēto personu skaits, bet arī zādzību mēģinājumu laikā identificēto preču apjoms un to kopējā vērtība, kas 2007. gadā sasniegusi vairāk kā 44 000 LVL. Viena likumpārkāpēja vidējais potenciālais guvums būtu bijis aptuveni 25LVL.

Kompānija AS G4S Latvia rūpējas par drošību vairākos plaši apmeklētos tirdzniecības centros un iestādēs. Apkopojot datus par aizvadītā gada rezultātiem, AS G4S Latvia norāda uz vairākiem cēloņiem, kāpēc palielinājies aizturēto personu skaits.

SIA «Rīgas enerģija» vērsusies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā un Valsts policijā ar lūgumu pārbaudīt pēdējās nedēļās, pēc uzņēmuma pārstāvju domām, nelikumīgo un melīgo vēršanos pret «Rīgas enerģiju» saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļauju skandālu, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.

(Pievienots «Nekā personīga» producentes komentārs 8. un 9.rindkopā.)

«Vēršamies pie jums saistībā ar publiski izskanējušām ziņām par »Rīgas enerģijas« it kā pieļautajiem likuma pārkāpumiem. Uzskatām, ka šobrīd notiek aktīva pretlikumīga vēršanās pret uzņēmumu ar mērķi samazināt kompānijas vērtību un trešajām personām pārņemt kontroli pār uzņēmumu. Esam saņēmuši signālus, kas liek tā domāt,» iesniegumu Ģenerālprokuratūrā komentēja «Rīgas enerģijas» valdes priekšsēdētājs Valdis Šaplaks.

Uzņēmuma valde apgalvo, ka guvusi pierādījumus, ka 15.oktobrī TV3 raidījumā «Nekā personīga» demonstrēti video kadri, kuros minētais filmēšanas datums neatbilstot patiesībai, ir sagrozīti, lai apzināti maldinātu sabiedrību.

Tā kā restorānos Gan Bei joprojām tiek turpinātas krāpnieciskas darbības ar kases aparātiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) patlaban jau izskata iespēju slēgt vai nu kādu šī uzņēmuma struktūrvienību, vai apturēt visu uzņēmuma darbību, šodien žurnālistiem sacīja VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

VID ģenerāldirektores vietnieks Kaspars Čerņeckis norādīja, ka, neskatoties uz to, ka pagājušā gada nogalē tika atklāts un plaši atspoguļots Gan Bei gadījums, citi uzņēmumi joprojām turpina veikt krāpnieciskas darbības. Šogad janvārī ir veiktas deviņas pārbaudes dažādos uzņēmumos, un visās šajās pārbaudēs ir atklāti pārkāpumi.

«Tie ir populāri un zināmi Vecrīgas restorāni, viesnīcas, biljarda klubi un citas izklaides vietas. Ņemot vērā izskanējušo Gan Bei gadījumu, šie uzņēmumi sākuši rūpīgāk slēpt savus pārkāpumus, nomainījuši kases aparātus, aizbildinās ar kases lentu pazušanu vai sadegšanu, izdomā citas leģendas, taču turpina iejaukšanos kases aparātu darbībā,» sacīja Čerņeckis.

Policija atklājusi vairākus krāpniekus, kuri, piedāvājot iespēju ātri saņemt kredīta aizdevumu, izkrāpuši naudu.

Valsts policija Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkaršanas pārvaldes (ENAP) darbinieki atklājuši organizētu personu grupu, kura iedzīvotājiem piedāvāja iespēju saņemt kredītu, neskatoties uz personas kredīta vēsturi. Sludinājumi par kredītu izsniegšanu tika ievietoti portālā ss.lv, DB informēja policijas pārstāvis Andris Rinkevics.

Lai saņemtu kredītu personai tika lūgts uz iepriekš speciāli izveidotu konta numuru pārskaitīt drošības maksu, kas svārstījās no 10 līdz 150 Ls. Drošības maksas summa bijusi atkarīga no prasītā kredīta apjoma.

Pēc drošības maksas pārskaitīšanas nauda no konta izņemta, bet personai kredīts izsniegts netika. Organizētā grupa savas noziedzīgās darbības veikusi vismaz pusgada garumā un šobrīd ir apzinātas vairāk nekā 30 personas, kuras kļuvušas par šīs noziedzīgās darbības upuriem.

Nepieņemams ir publiski paustais uzskats, ka katram cilvēkam pašam ir kritiski jāizvērtē finanšu iestāžu darbība, un valstij ir jāpārtrauc finanšu mahinācijas, ko Latvijā un citviet īsteno biedrība MMM-2011, kuras darbībās jaušamas finanšu piramīdai raksturīgas krāpnieciskas pazīmes.

Šādu uzskatu pauž korporatīvo finanšu kompānijas Laika stars valdes priekšsēdētājs Vadims Jerošenko.

«Interneta resursi un aktivitātes sociālajos tīklos norāda, ka MMM atbalstītāju un ieguldītāju skaits Latvijā ir ievērojams, neņemot vērā plašsaziņas līdzekļos izskanējušos brīdinājumus par piramīdas krāpnieciskām pazīmēm. Jāuzsver, ka lielākoties šādu krāpniecisku shēmu upuri ir sociāli vismazāk aizsargātās grupas, piemēram, pensionāri un cilvēki ar zemu izglītības līmeni, kuri ir ne tikai vieglāk ietekmējami, bet arī nevar objektīvi izvērtēt finanšu piramīdas draudus,» savu uzskatu skaidro V. Jerošenko.

Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) 171,9 tūkst. Ls vērtajā iepirkumā par ģeotelpiskās informācijas portāla iepirkuma dokumentācijas izstrādi, portāla izstrādes un ieviešanas atbalstu un vadības konsultācijām ir uzvarējis AA Projekts, liecina IUB dati.

IUB jau divi uzņēmumi: Ernst & Young Baltic un PricewaterhouseCoopers ir apstrīdējuši attiecīgo iepirkumu.

Iepirkuma mērķis ir: Latvijas ģeotelpiskās informācija sistēmas (ĢIS) izvērtējums; ģeoportāla apraksta un attīstības vīzijas izstrāde, prasību specifikācijas un iepirkumu dokumentācijas izstrāde, ģeotelpisko datu savietotāja un portāla izveides uzraudzības, DB skaidroja VRAA pārstāve Līga Baltiņa.

Ģeoportālā, kurš būs pieejams vietnē www.geolatvija.lv, tiks nodrošināta vienota piekļuve metadatiem, ģeotelpisko datu kopām un ģeotelpiskās informācijas pakalpojumiem. Ģeoportāls kalpos kā vienots pieejas punkts valsts un pašvaldību ģeotelpiskajai informācijai, tās kopīgai izmantošanai starp iestādēm un ģeotelpiskās informācijas atkalizmantošanai, pamatojoties uz Ģeotelpiskās informācijas likumu, atzīmēja L. Baltiņa.