Eksperti

Atkritumu apsaimniekošanas nākotnes pieeja

Viktors Valainis, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, 27.04.2018

Jaunākais izdevums

Valdības izskatīšanai šobrīd ir nodoti Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāti likumu grozījumi, kas būtībā ir pirmais solis uz t.s. depozītu sistēmas ieviešanu iepakojuma atkritumu apsaimniekošanā. Tie, kas regulāri apmeklē mūsu kaimiņvalstis Lietuvu un Igauniju noteikti ir pamanījuši, ka veikalos pastāv iespēja īpašās iekārtās iemest savas tukšās PET pudeles, skārdenes, vai atsevišķu ražotāju stikla pudeles, pretim saņemot par preci iepriekš pārmaksātos 10 centus.

Izskatās jauki, un daudzi Latvijas dabas aizstāvji uz šī ārējā jaukuma diemžēl ir uzķērušies gluži kā uz makšķernieka āķa ar krāšņu vizuli. Taču reāli pastāv virkne būtisku argumentu, kādēļ šī sistēma vairs neder. Tā ir novecojusi.

Pirmkārt, depozīta sistēma attiecas tikai uz aptuveni 10% - 15% no visa iepakojuma un nieka 2 – 5 % no kopējā sadzīves atkritumu apjoma. Sistēmas sākotnējā ieviešana vien pēc visai pieticīgajiem VARAM aprēķiniem prasīs 30 miljonus eiro.

Otrkārt, visa Latvijas atkritumu apsaimniekošana līdz šim ir balstījusies uz citu, proti, atkritumu konteineru šķirošanas pieeju. Šajā sistēmā Latvijā jau ir ieguldītas tuvu pie 100 miljonu eiro lielas investīcijas. Lai atkritumu pārstrādes uzņēmumi segtu izmaksas pārejai uz jauno sistēmu, pēc nozares aprēķiniem cena par 1 kubikmetru sašķiroto atkritumu varētu pieaugt pat divkārtīgi.

Treškārt, milzu investīcijas ir nepieciešams ieguldīt depozītu pieņēmējiem – pārtikas veikaliem. Ir nepieciešamas plašas telpas PET pudeļu un skārdeņu uzglabāšanai (tās nedrīkst saspiest, lai nesabojātu svītrkodu), ir jāiepērk speciālas iekārtas, galu galā – ir jāpārceno preces un jāiegulda mārketingā. Skaidrs, ka šīs izmaksas gulsies uz pircēju pleciem.

Ceturtkārt, nāksies lauzt gadiem rūpīgi ieaudzinātos Latvijas patērētāju paradumus – PET pudeles un bundziņas ir jāsaspiež; tās jāiemet parasti turpat pie mājas esošajā tieši šim iepakojumam domātajā konteinerā! Te pēkšņi ir jāvāc ar tukšu gaisu piepildītas pudeles milzīgos maisos un kaut kā jāmēģina tās nogādāt līdz veikalam. Turklāt nekādi bonusi par šīm mocībām nepienākas – pircējs šādi tikai atgūst 10 centus no aptuveni 15 zaudētajiem centiem par katru dzēriena vienību.

Piektkārt, jaunās sistēmas ieviešana uz Latvijas iedzīvotāju rēķina ļaus nopelnīt šauras biznesa nišas pārstāvjiem - jauno iekārtu ražotājiem un uzstādītājiem, kā arī specifiski PET pudeļu un skārdeņu pārstrādātājiem. Latviešu uzņēmumi šajā sektorā nestrādā, toties plašs piedāvājums varētu nākt no mūsu kaimiņu igauņu uzņēmumiem ar skandināvisku īpašnieku sastāvu. Atdodot šo nosacīti ekskluzīvo daļu no sadzīves atkritumiem, uz kā pamata iespējama laba peļņa, privātajās rokās, ar pārējo «nerentablo» atkritumu masu nāksies tikt galā Latvijas pašvaldībām.

Tomēr, iespējams, visbūtiskāk ir tas, ka nupat – 16. aprīli – Eiropas Parlaments nobalsoja par pilnīgi jaunu pieeju atkritumu apsaimniekošanā ar daudz ambiciozākiem mērķiem, nekā līdz šim. Tika pieņemtas četras jaunas direktīvas, kuru gala mērķis būtībā ir t.s. aprites jeb bezatlikumu ekonomika (recycling economy), kurā atkritumu mūsdienu izpratnē nav – itin viss, ko patērējam, tiek vai nu pārstrādāts precēs, vai sadedzināts enerģijas iegūšanai.

Kā pieturas punkti šajā ceļā ir paredzēts 2025. gads, kad jābūt pārstrādātiem 55% sadzīves atkritumu un 2035. gads, kad šis skaitlis pieaug līdz 65%. Eurostat dati liecina, ka 2016. gadā Latvijā tika pārstrādāti nepilni 30%! Uz šī fona milzu investīciju un sabiedrības pūļu ieguldīšana depozīta sistēmā, kas Rietumeiropā bija populāra deviņdesmitajos gados, un kas aptver tikai 2- 5% no sadzīves atkritumiem, izskatās pēc šaušanas pa zvirbuļiem ar vecu lielgabalu.

Man ir alternatīvs piedāvājums, kā risināt Latvijai aktuālo problēmu ar lielākās sadzīves atkritumu daļas nonākšanu nešķirotajos atkritumos vai grāvmalēs un mežā. Ir nepieciešamāka daudz ambiciozāka pieeja, nekā dārga niekošanās ar šauru atkritumu segmentu dažu ārzemju investoru interesēs. Šajā ziņā pareizā virzienā jau iet, piemēram, Ziemeļvidzemes reģiona pašvaldību izveidotais atkritumu apsaimniekošanas konsorcijs «ZAAO», kā arī Jūrmalas pašvaldība.

«ZAAO» ir nodrošinājis sistēmu, kurā mājsaimniecības ir ieinteresētas šķirot atkritumus divās kategorijās – pārstrādājamajos un nepārstrādājamajos – no kuriem pirmie tiek izvesti bez maksas. Papildus visā Ziemeļvidzemē ir ieviesti atkritumu šķirošanas laukumi, kuros nogādājot pārstrādājamos atkritumus var saņemt t.s. EKO punktus, kas ļauj saņemt ievērojamu atlaidi maksai par atkritumu izvešanu.

Jūrmala tehnoloģiski ir gājusi soli uz priekšu, izveidojot individuālu atkritumu pieņemšanas sistēmu, proti, konteinerus, kuros tiek nosvērts katras mājsaimniecības nodotais atkritumu apjoms, maksu iekasējot atbilstoši šim apjomam.

Es uzskatu, ka ir mērķtiecīgi kombinēt abas sistēmas, vienlaikus gan individualizējot atkritumu pieņemšanu, gan piemērojot bonusa sistēmu par pārstrādājamo atkritumu (papīrs, kartons, polietilēna plēves, PET pudeles, skārdenes, stikls, metāls) atdalīšanu no pārējiem. Jo vairāk sašķirotus pārstrādājumos atkritumus jūs nododiet, jo vairāk bonusa punktus (kurus līdzīgi kā lidojumu bonusus u.tml. var izmantot dažādiem pirkumiem un pakalpojumiem par samazinātu cenu) no produktu ražotājiem jūs nopelniet.

Šāda sistēma ļautu Latvijā rasties jaunai mentalitātei - centieniem šķirot savus atkritumus un savākt tos, kas mētājas visapkārt. Varam dēvēt to par ģimeni bez atkritumiem vai bezatkritumu sabiedrību. Tas būtu patiesi liels solis ES direktīvās uzstādīto mērķu sasniegšanai. Taču, šāda apjoma projekta realizācijai protams ir nepieciešami centralizēti plaša mēroga atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, līdzīgi Vidzemes «ZAAO». Ar sadrumstalotu atkritumu apsaimniekošanas struktūru šo mērķi nesasniegt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 16.jūlijā slēgtā sēdē vienojusies par tālākajiem scenārijiem sarunās ar telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" un mobilo sakaru kompāniju "Latvijas mobilais telefons" (LMT) otru akcionāru - Zviedrijas uzņēmuma "Telia Company" ("Telia"), ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) paudis intervijā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai (LTV).

Valdība esot iezīmējusi turpmākos rīcības virzienu, kas būs jāpārrunā ar "Telia", un devusi mandātu Ekonomikas ministrijai (EM) veikt šīs sarunas. Oktobra vidū EM būs jāatskaitās valdībā par šo sarunu rezultātu un jāpiedāvā tālākie risinājumi.

Valainis otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka plānots virzīties tajos scenārijos, kuri veicina valsts lomu uzņēmumos, kā arī attīsta uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajos tirgos.

Vienlaikus Valainis norādīja, ka EM līdz 15.oktobrim jāsagatavo ziņojums valdībā ar šo sarunu rezultātiem, tostarp ar informāciju, par ko abi akcionāri vienojušies, kā arī par to, kāds varētu būt tālākais šo uzņēmumu ceļš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija sarunās ar Zviedrijas "Telia Company" ("Telia") par telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" un mobilo sakaru operatora un tehnoloģiju inovāciju uzņēmuma "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotni nevar atļauties nonākt strupceļā, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Mēs nevaram atļauties situāciju, kad nonākam strupceļā," teica ministrs, runājot par otrdien, 16.jūlijā, valdības slēgtajā sēdē spriesto par tālākajiem scenārijiem sarunās ar "Tet" un LMT otru akcionāru "Telia".

Valainis arī atzīmēja, ka jau šobrīd sarunās ir izdevies panākt "Telia" nostājas maiņu un ieklausīšanos Latvijas pozīcijās.

"Ticu, ka šoreiz, pie šādas valdības vienprātības šajā jautājumā un pie mūsu instrumentiem, un neslēpšu, tie ir spēka instrumenti, ar kuriem mēs ejam šajās sarunās, izdosies panākt Latvijas valsts interesēm atbilstošāko risinājumu," sacīja Valainis.

Viņš atzīmēja, ka esošajai valdībai ir samērā liela vienprātība par to, kā attiecīgais jautājums tālāk būtu jārisina. "Tas varbūt ir atšķirīgais no citām reizēm, kad tieši starp valdības politiskajām partijām bija diezgan atšķirīgi viedokļi, kas tad būtu jādara ar šiem uzņēmumiem," piebilda Valainis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija Latvijas ekonomikā varētu būt labāka, piektdien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru kopsapulcē sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš uzsvēra, ka uzņēmēji Latvijā pēdējos gados ir saskārušies ar vairākiem lieliem pārbaudījumiem, tostarp Covid-19 pandēmiju, virkni problēmu finanšu sektorā, kā arī Krievijas sākto pilna apmēra iebrukumu Ukrainā.

"Šajos apstākļos mums ir jāspēj pašiem organizēties, kļūt labākiem, konkurētspējīgākiem, un palīdzēt radīt tādu biznesa vidi, kas ir vērsta uz attīstību," uzsvēra Valainis.

Viņš pauda, ka ekonomikas uzlabošanai ministrija strādā pie vairākiem iespējamiem risinājumiem, tostarp ne tikai pie finanšu instrumentu pieejamības, bet arī birokrātiskā sloga mazināšanas. Piemēram, Ekonomikas ministrijā (EM) notiek darbs pie birokrātiskā procesa mazināšanas būvniecības nozarē, ar kuru iecerēts samazināt par aptuveni 70% laiku, kas nepieciešams no idejas līdz būvniecības projekta realizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija par pieļautajām kļūdām Covid-19 krīzē

LETA, 08.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pēc opozīcijas deputātu ierosinājuma pieņēma lēmumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu, lai tajā vērtētu, vai un kādas kļūdas Latvijas valdība pieļāvusi Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā.

Paredzēts, ka parlamentārās izmeklēšana komisija strādās pusgadu.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Saeimas opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS), 36 opozīcijas deputāti parakstīja rosinājumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu. Saskaņā ar Satversmi, Saeimai noteiktiem gadījumiem ir jāizveido parlamentārā izmeklēšanas komisija, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa jeb vismaz 34 deputāti.

Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas, "lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, nosaucot politisko amatpersonu vārdus, kuri izraisījuši neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai", izveidošanu parakstījušies Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), "Saskaņas" un pie frakcijām nepiederošie deputāti, pavēstīja Valainis. Politiķis uzsvēra, ka komisijas izveidei esot pilns opozīcijas atbalsts, par ko izdevies vienoties savstarpējās sarunās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomikas izrāviens ir jābalsta uz darbaspēka un finansējuma pieejamību

LETA, 21.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas izrāviens ir jābalsta uz darbaspēka un finansējuma pieejamības uzlabošanu, kā arī tiesiskās vides uzlabošanu un birokrātijas samazināšanu, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš norādīja, ka primāri būtu jārisina darbaspēka pieejamības jautājums, kā arī jautājums, kas ir saistīts ar finansējuma piesaisti.

Tostarp Valainis piebilda, ka Latvijā darbojas "Attīstības finanšu institūcija "Altum"", kura tautsaimniecības attīstībai piedāvā 42 programmas. "Tās būtu jāpilnveido, lai tās veicinātu eksportu, eksportu ar augstu pievienoto vērtību," piebilda ministrs.

Tāpat Valainis norādīja, ka Latvijā ir jāuzlabo tiesiskā vide un jāstrādā pie birokrātijas mazināšanas.

"Šīs lietas, kuras nupat nosaucu, neprasa budžeta ieguldījumus. Tās prasa darīt savu darbu," sacīja Valainis, piebilstot, ka, izpildot nosauktās lietas, Latvijas ekonomika iegūs zināmu augšupeju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

precizēta - Piedāvā valstij zaudēt kontroli pār LMT un akcijas kotēt biržā

LETA; Db.lv, 15.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tet" jāsadala un tā telekomunikāciju bizness jāpārdod mobilo sakaru kompānijai SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT), kas turpmāk vienādās daļās piederētu Latvijas valstij un Zviedrijas uzņēmumam "Telia Company" ("Telia"), kamēr valsts pilnībā paturētu "Tet" grupas būvkompāniju "Citrus Solutions" un elektroenerģijas tirdzniecības jomu. Nākamais solis būtu vismaz 20% LMT akciju publiskais piedāvājums (IPO) un kotēšana biržā.

Tas izriet no "Telia" sagatavotā piedāvājuma. Ņemot vērā dokumenta slepenību, netiek atklāts, cik plaši šis piedāvājums analizēts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par turpmākās attīstības scenārijiem un vēlamo Latvijas valsts līdzdalības apmēru LMT un "Tet" uzņēmumu grupā, un vai valsts to uzskata par pieņemamu.

Atbildīgie ierēdņi un politiķi, aizbildinoties ar konfidencialitāti, plašākus komentārus par ierobežotas pieejamības informatīvā ziņojuma saturu nesniedz, tomēr ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka šis darba dokuments balstās uz SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") pieaicināto konsultantu veikto tirgus izpēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valainis: Banku virspeļņas nodoklī nākamgad jāiekasē vismaz 140 miljoni eiro

LETA, 05.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl ieviešamajā banku virspeļņas nodoklī nākamgad būtu jāiekasē vismaz 140 miljoni eiro, sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis, komentējot nepieciešamās apņemšanās topošās valdības deklarācijā.

Ieviešot banku virspeļņas nodokli, tas ļautu iegūt papildu finansējumu veselības aprūpes un izglītības jomā, norādīja Valainis. ZZS politiķa ieskatā nepieciešams arī veicināt jaunu banku ienākšanu tirgū jeb konkurences veicināšanu starp bankām.

Kā viens no īstermiņā veicamajiem darbiem līdztekus valsts budžeta veidošanai ir risinājums "Sadales tīklu" tarifu pieaugumam, ko pie iespējas jāatrod vēl pirms decembra, pauda ZZS frakcijas vadītājs.

Valainis akcentēja, ka valdības deklarācijā jāiekļauj tādus ilgtermiņa izaicinājumus kā kvalitatīvas izglītības nodrošināšana un veselības aprūpes sistēmas uzlabojumi. Jāparedz arī veselības finansējuma modeļa izstrāde, atzīmēja politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) aicinās Zemkopības ministriju (ZM) ierobežot šķeldas eksportu, trešdien Latvijas Radio sacīja organizācijas izpilddirektors Viktors Valainis.

Trešdien LLPA tiekas ar vairāku ministriju, tostarp ZM pārstāvjiem. V.Valainis teica, ka viens no asociācijas priekšlikumiem ZM pat paredz variantu, ka pašvaldībām valsts mežos tiek nodrošināti izejmateriāli šķeldai, tādā veidā nodrošinot energoneatkarību.

Ar ZM arī plānots pārspriest, kā var ierobežot šķeldas eksportu. Valainis sacīja, ka tā pašlaik ļoti daudz tiek eksportēta, tajā pašā laikā vietējā tirgū veidojas "milzīgs deficīts". Viņš uzskata, ka ārkārtējā situācijā, kādā pašlaik esot pašvaldības, ierobežojumi būtu vietā.

LLP 27.jūlijā plkst.11 rīko sanāksmi par enerģētikas krīzi un energoresursu pieejamības problēmām pašvaldībās.

Sanāksmē piedalīsies vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP), Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis un ekonomikas ministres biroja vadītājs Artūrs Butāns. ZM sanāksmē pārstāvēs ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" un mobilo sakaru kompānijas "Latvijas mobilais telefons" (LMT) apvienošana būtu labs risinājums, kas dotu vērtību gan uzņēmuma klientiem, gan lielāku labumu akcionāriem, jo uzņēmums spētu strādāt efektīvāk, aģentūrai LETA sacīja "Tet" galvenais izpilddirektors Uldis Tatarčuks.

Viņš norādīja, ka "Tet" nav informēti par valdībā skatītajiem "Tet" un LMT nākotnes scenārijiem, tomēr uzņēmums ir iesaistīts procesā, tostarp sniedzot visu nepieciešamo informāciju abiem "Tet" akcionāriem.

Vienlaikus Tatarčuks sacīja, ka kopumā pozitīvi skatās uz to, ka ir uzsākts šāds process un akcionāri ir uzsākuši vai plāno tuvākajā laikā uzsākt aktīvu diskusiju.

Akcionāru diskusija ik pa laikam ir nepieciešama jebkura uzņēmuma veiksmīgai attīstībai, īpaši domājot par tālākas nākotnes vidēja vai gara termiņa periodiem, akcentēja Tatarčuks.

"Protams mēs arī saprotam, ka viens no iespējamiem scenārijiem, par ko būs diskusijas mūsu akcionāru starpā, būs uzņēmumu apvienošana," sacīja Tatarčuks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) lūgusi Valsts kanceleju izsludināt jaunu konkursu uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu, aģentūru LETA informēja EM.

LETA iepriekš ziņoja, ka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) 22.aprīlī oficiāli informēja Valsts kanceleju, ka ir nolēmis izbeigt konkursu uz LIAA direktora amatu bez rezultāta.

LIAA direktora amats ir vakants kopš 2023.gada septembra beigām, kad to pameta Kaspars Rožkalns, kurš kļuvis par uzņēmuma "UPB nams" valdes priekšsēdētāju. Rožkalns LIAA direktora amatā strādāja kopš 2020.gada janvāra. Par LIAA vadītājas pienākumu uzpildītāju šobrīd iecelta LIAA direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāja.

Valainis solīja, ka jauns konkurss uz LIAA direktora amatu tiks izsludināts "visai drīz".

Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" iepriekš vēstīja, ka Valainim piedāvāta izvēle starp diviem finālistiem - Baibu Bļodnieci un Fredi Bikovu. Taču ekonomikas ministrs vērsies Valsts kancelejā, lūdzot papildu informāciju arī par citiem pretendentiem konkursā. Valsts kancelejā gan uzsvērts, ka nedrīkstot šādu informāciju atklāt, pat ne ministram. Kancelejas direktora vietniece Ieva Lībķena sacījusi, ka viņas pieredzē šī ir pirmā reize, kad ministrs prasījis sīkāku informāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz virknes deputātu bažām par kandidāta iespējamo politisko angažētību, Saeima šodien valsts kontroliera amatā ievēlēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītāju Rolandu Irkli.

Par Irkļa ievēlēšanu amatā nobalsoja 53 deputāti, pret bija 42 parlamentārieši. Irkli atbalstīja viņu izvirzījusī "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcija, ka arī "Jaunās vienotības", Nacionālās apvienības un "Saskaņas" deputāti, kā arī atsevišķi pie frakcijām nepiederošie parlamentārieši. Par pārējiem kandidātiem tika saņemts ievērojami mazāks deputātu balsu skaits.

Saeimas deputāte Inese Ikstena (AP) akcentēja, ka Irklis ir augsta līmeņa profesionālis, kura vadībā notikusi dabasgāzes tirgus sekmīga atvēršana un veicināta elektroenerģijas tirgus attīstība, nodrošinot labākas elektrības cenas iedzīvotājiem. SPRK vadītāja amatā Irklis licis "savilkt jostas" sabiedrisko pakalpojumu jomas monopolistiem nevis patērētājiem, uzsvēra politiķe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima piektdien pārapstiprināja valdības līdz 15.novembrim noteiktos īpaši stingros noteikumus Covid-19 izplatības ierobežošanai jeb stingro "lokdaunu".

Par pārapstiprināšanu balsoja 47 deputāti, bet pret bija 16 deputāti.

Iepriekš arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atbalstīja valdības lēmuma pārapstiprināšanu.

"Lokdauna" ieviešanu nosaka Ministru kabineta apstiprinātie grozījumi ārkārtējās situācijas rīkojumā, par kuru pārapstiprināšanu bija jālemj Saeimai.

Debatēs veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) uzsvēra, ka valstī plosās nežēlīga sērga, ka pašlaik speram kāju pāri kraujas malai un, lai apstādinātu Covid-19 izplatību, esam spiesti apstādināt savus cilvēkus. Valdība lēmumu par "lokdauna" ieviešanu pieņēma ar "smagu sirdi", bet Ministru kabinetam nav citas izvēles, norādīja politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) otrdien nav izdevies saskaņot Rīgas domes atlaišanas likumprojekta redakciju, jo pret to iebildusi Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, informēja ministrijā.

Likumprojektu atbalstījuši Tieslietu ministrija, Valsts kanceleja un Pārresoru koordinācijas centrs. Savukārt to nesaskaņo Latvijas Pašvaldību savienība, uzskatot, ka tajā nav ietverts domes atlaišanas pamatojums un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, galvenokārt, uzskatot, ka likumprojekta anotācijā nav informācijas, kas apstiprinātu un pierādītu šāda pārkāpuma esamību, norādīja ministrijā.

Pēc VARAM paustā, Tieslietu ministrija sanāksmē uzsvērusi, ka Rīgas domes darbībā ir konstatēti sistemātiski pārkāpumi, savukārt Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas viedoklis nav uzskatāms par objektīvu, jo tās ik gadu saņem dotāciju no Rīgas domes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ekonomikas ministra amatā atkārtoti apstiprināja Saeimas deputātu, kādreizējo pārdošanas un tūrisma speciālistu Jāni Vitenbergu (NA).

Vitenbergs jau aptuveni gadu tika nostrādājis ekonomikas ministra amatā, taču maijā amatu zaudēja pēc tam, kad izlēma mainīt savu partejisko piederību no "KPV LV" uz NA, kas izraisīja koalīcijas partiju nesaskaņas.

Balsojumā par Vitenberga iecelšanu ekonomikas ministra amatā "par" balsoja kopumā 56 deputāti, bet "pret" - 35 parlamentārieši. Uzticību Vitenbergam pauda daži pie frakcijām nepiederošie deputāti, viens "KPV LV" deputāts, "Jaunās vienotības", NA, Jaunās konservatīvās partijas un "Attīstībai/Par!" frakciju deputāti. Attiecīgi Zaļo un zemnieku savienība, "Saskaņa", gandrīz visi "KPV LV" un daži pie frakcijām nepiederošie deputāti balsoja "pret".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz 2022.gadā palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu līdz 500 eiro pensionāriem.

Vienlaikus Saeima arī noteica, ka ar Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams līdz 500 eiro paaugstināt arī diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem. Minētie noteikumi gan vēl ir izstrādes procesā un nav apstiprināti.

Deputātu atbalstītās izmaiņas ir daļa no 2022.gada valsts budžeta projektu pavadošās likumprojektu paketes.

Kā skaidroja Finanšu ministrijā (FM), šajos grozījumos ir noteikts tikai pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra 350 eiro mēnesī un no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī. Savukārt strādājošiem diferencētais neapliekamais minimums vēsturiski tiek noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri šobrīd tiekot izstrādāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikai pietrūkst investīciju 2-3 miljardu eiro apmērā, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš atzīmēja, ka šonedēļ prezentētajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākajā ekonomikas pārskatā par Latviju paustais lielā mērā sakrīt ar to, kas jau šobrīd Latvijā tiek īstenots. "Rekomendācijas, kas nāk no OECD, ir arī mūsu dienaskārtības jautājumi," teica ministrs.

Valainis arī minēja, ka Latvijas ekonomikai pietrūkst investīciju 2-3 miljardu eiro apmērā, tādējādi primāri ir nepieciešams attīstīt kapitāla tirgu. "Investīciju apmērs, kas iztrūkst mūsu ekonomikai, nav pieci, desmit vai 100 miljoni eiro, tie ir 2-3 miljardi," viņš sacīja, piebilstot, ka šādu finanšu resursu ieplūdi ir iespējams panākt tikai nopietni pārskatot to, kā tiek finansēta Latvijas tautsaimniecība, un kapitāla tirgus attīstība ir viens no priekšnosacījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka nodokļu konkurētspējas palielināšanā uzņēmēji tiks saklausīti, trešdien intervijā Latvijas Radio pauda ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš minēja, ka jau tuvākajā laikā varētu tikties ar uzņēmējiem, lai iezīmētu nepieciešamās izmaiņas nodokļu jomā un vienotos par attiecīgo izmaiņu spēkā stāšanās laiku. "Esmu diezgan pārliecināts, ka uzņēmēji tiks saklausīti, lai šos darbaspēka nodokļus padarītu konkurētspējīgākus," sacīja Valainis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka Latvijā ir jāskatās arī plašāk, proti, ir jāizvērtē ne tikai darbaspēka nodokļu slogs, bet ir jāskatās visa nodokļu sistēma kopumā. "Es būšu ļoti iesaistošs. Lai uzņēmēji nāk palīgā šajās sarunās," sacīja ekonomikas ministrs.

Vienlaikus, runājot par darbaspēka ievešanu, ministrs norādīja, ka ir jāvērtē gan īstermiņa, gan arī ilgtermiņa risinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Līdz ar saules parka izveidi Sakret plāno iepirkto elektroenerģiju samazināt par 38%

Db.lv, 30.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no būvmaisījumu ražotāja AS “Sakret Holdings” ietilpstošajiem uzņēmumiem SIA “Sakret” izvirzījis mērķi iepirktās elektroenerģijas apjomu samazināt par 38% jau pirmajā saules paneļu darbības gadā. Saules paneļu parks kopš pavasara rūpnīcai nodrošina vidēji pusi no ražošanas procesiem nepieciešamās enerģijas. Līdz ar to jau patlaban tiek plānoti līdzīgi projekti arī pārējās Sakret ražotnēs Igaunijā un Lietuvā.

Lai iepazītos ar AS “Sakret Holdings” attīstības plāniem un īstenotajiem ilgtspējas projektiem, 30. maijā Sakret rūpnīcu Rumbulā apmeklēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis un nesen īstenotā saules paneļu parka projekta partneri – attīstības finanšu institūcijas “Altum” un AS “Latvenergo” vadītāji.

“Apsveicami, ka Sakret ir izmantojis “Altum” atbalsta programmu energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, lai uzlabotu uzņēmuma produktivitāti un konkurētspēju, vienlaikus piedaloties arī Latvijas klimata mērķu sasniegšanā un enerģētiskās neatkarības nostiprināšanā. Tas pilnībā atbilst Ekonomikas ministrijas izstrādātajai Latvijas ekonomiskās izaugsmes stratēģijai, kur būtiski akcenti tiek likti uz produktivitātes paaugstināšanu, inovāciju un jaunāko tehnoloģiju pielietošanu, kā arī izcilību zaļās ekonomikas un atjaunojamās enerģijas jomās,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas farmācijas uzņēmumu AS “Olainfarm” 5.februārī apmeklēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis, kurš kopā ar uzņēmuma vadību pārrunāja aktuālos jautājumus par Latvijas medikamentu ražotāju attīstības iespējām, “Olainfarm” jauno produktu portfeli, investīcijām modernizācijā un ražošanas jaudu kāpināšanā, kā arī vēl straujāku darbības paplašināšanu Rietumvalstu un Pasaules tirgos.

Tikšanās laikā ministrs apmeklēja arī “Olainfarm” zāļu ražotni, kurā ik gadu tiek saražotas un nodrošinātas pacientiem vairāk nekā viens miljards tablešu un kapsulu. Saskaņā ar uzņēmuma ilgtermiņa stratēģiju, jau tuvākajos gados arī ar valsts atbalsta programmu palīdzību ražošanas jaudas ir plānots ievērojami palielināt, eksporta apjomiem uz jauniem tirgiem pieaugot vairāk kā par 80%.

“Farmācija ir viena no spēcīgākajām un eksportspējīgākajām Latvijas ekonomikas nozarēm, kurai ir ļoti augsts eksporta potenciāls. Tā nenoliedzami sniedz nozīmīgu pienesumu valsts kopējā attīstībā un izaugsmē, turklāt radot augstas pievienotās vērtības produktus. “Olainfarm” ir lielisks piemērs tam, ka mērķtiecīgi investējot automatizācijā, digitalizācijā un modernizācijā, kā arī produktu portfeļa paplašināšanā un jaunu tirgu apgūšanā, Latvijas uzņēmumi varēs vēl sekmīgāk konkurēt ar lielajiem pasaules līmeņa spēlētājiem. Valsts uzdevums ir efektīvi un pārdomāti sniegt atbalstu uzņēmumiem eksportspējas veicināšanai gan ar dažādiem finanšu instrumentiem, gan padarot mūsu uzņēmējdarbības vidi vietējiem komersantiem daudz draudzīgāku, piemēram, samazinot administratīvo slogu. Mums ir jāveido tāda uzņēmējdarbības vide, kas Latvijai gan piesaista jaunas investīcijas, gan palīdz augt un attīstīties nacionālā kapitāla uzņēmumiem,” tikšanās laikā uzsvēra ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Plānots samazināt Altum komisijas maksu valsts garantijām mājokļa iegādei jaunajiem speciālistiem

Db.lv, 06.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis ticies ar “Attīstības finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu, lai iepazīstinātu ar sava darba prioritātēm, kā arī pārrunātu “Altum” aktuālos jautājumus un Ekonomikas ministrijas izstrādāto uzņēmējdarbības un energoefektivitātes veicināšanas atbalsta programmu ieviešanas gaitu.

Tikšanās laikā abas puses vienojās, ka jau tuvākajā laikā “Altum“ izskatīs iespēju nodrošināt atbalstu valsts garantijām mājokļa iegādei vai būvniecībai jaunajiem speciālistiem, tās uz laiku samazinot.

“Ņemot vērā arvien pieaugošās kredīta procentu likmes, valdība šobrīd aktīvi meklē risinājumus, kā palīdzēt hipotekāro kredītu ņēmējiem. Ar “Altum“ īstenotās atbalsta programmas palīdzību pie jauniem mājokļiem tikuši vairāki tūkstoši Latvijas jauno speciālistu, kuri nav izvēlējušies veidot darba karjeru ārpus Latvijas, bet savas zināšanas un prasmes ikdienu iegulda Latvijas ekonomikā. Mēs nevaram zaudēt šos cilvēkus, tāpēc no savas puses meklēsim risinājumu, kā uz laiku samazināt maksu par “Altum“ garantijām un līdz ar to arī šo kredītņēmēju ikmēnešu maksājumus, lai pārvarētu situāciju, kurā kredītņēmējiem pieaugušas procentu izmaksas EURIBOR pieauguma dēļ,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

BVKB direktores amatā apstiprina PTAC vadītāju Vītoliņu

Db.lv, 09.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktores amatā apstiprināja līdzšinējo Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāju Baibu Vītoliņu.

BVKB direktores amatu no šā gada 1.jūnija atstāja tā līdzšinējā vadītāja Svetlana Mjakuškina. Attiecīgo lēmumu Mjakuškina pieņēmusi personisku apstākļu dēļ.

Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka rīkojuma projekta "Par Baibas Vītoliņas pārcelšanu" mērķis ir nodrošināt BVKB darbības nepārtrauktību un funkciju efektīvu izpildi.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) valdības sēdē sacīja, ka Vītoliņa darbu BVKB sāks 1.augustā.

Vītoliņa valdības sēdē norādīja, ka būvniecība ir viena no nozarēm, kurā ir visvairāk administratīvie šķēršļi, un viena no prioritātēm būtu šī jautājuma sakārtošana. Tāpat arī prioritāte būtu ilgtspējīgas enerģētikas attīstība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

10. novembrī no plkst. 10.00 Ventspilī, zinātnes centra “VIZIUM” telpās notika viziuminārs “Atjaunīgā enerģija Latvijas ekonomikai. Vai saules un vēja parki Latvijā samazinās maksājumus par elektrību?”, kas pulcēs uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai meklētu risinājumus enerģētikas nozares transformācijai un tās ietekmei uz Latvijas ekonomiku.

Pasākuma laikā dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar dažādu nozaru ekspertu viedokļiem, piedalīties diskusijā par atjaunīgās enerģijas izmantošanu Latvijā, kā arī tīkloties un neformāli tikties ar uzņēmējdarbības līderiem un enerģētikas nozares ekspertiem.

NORISES LAIKS: 2023. gada 10. novembris, plkst.: 10:00 – 16:00

PASĀKUMA VIETA: Zinātnes centrs “VIZIUM” (Rūpniecības iela 2, Ventspils)

Pasākumu organizē Ventspils valstspilsētas pašvaldība, sadarbībā ar Ventspils brīvostu un Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteri.

PROGRAMMA

1. daļa

Latvijas energosistēmas attīstība atjaunīgās enerģijas kontekstā

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

BIO atkritumi – mēsli vai resurss?

Imants Stirāns, "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs, 23.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādu atkritumu šķirošana Latvijā pēdējos gados kļūst par ierastu ikdienas sastāvdaļu. Papīrs, kartons, plastmasa un stikls tiek šķirots arvien precīzāk un turpina savu ceļu uz pārstrādi. Tā mēs taupām resursus, samazinām piesārņojumu un neradām milzīgus kalnus atkritumu poligonos.

Tieši pēdējais aspekts – poligonu teritoriālais ierobežojums ir faktors, kas kļūst arvien aktuālāks. Pēdējo piecu gadu laikā Getliņos vidēji gadā nonāk ap 280 tūkstošiem tonnu nešķirotu sadzīves atkritumu un, ja nekas apjomos nemainīsies, tuvāko gadu laikā poligons būs pilns.

Jaunu poligonu izveidi sabiedrība neatbalsta, turklāt arī Eiropas Savienība izvirza nosacījumus atbildīgākai atkritumu apsaimniekošanai – Eiropas Padomes direktīva paredz, ka no 2035. gada poligonos drīkstēs apglabāt tikai 10% no visiem radītajiem sadzīves atkritumiem. Ko tas nozīmē ikvienam no mums? Ir pēdējais brīdis sākt šķirot īpaši rūpīgi, lai mazinātu apglabāto sadzīves atkritumu apjomu.Ministru kabineta noteikumi paredz, ka no nākamā gada BIO atkritumu šķirošana kļūst obligāta visā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē populārākajā restorānu ceļvedī "Michelin Guide" iekļauti 22 Latvijas restorāni, savukārt "Michelin" kvalitātes zvaigzne piešķirta Rīgas restorānam "Max Cekot Kitchen".

"Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauta "Pavāru māja", "Tauro", "Zoltners", "Mo", "3 pavāri", "Whitehouse", "36.līnija", "John", "COD", "Le Dome", "Chef's Corner", "Barents Coctails & Seafood", "Barents", "Aqua Luna", "Entresol", "Ferma", "Neiburgs", "Tails", "H.E.Vanadziņš", "Akustika", "KEST" un "Riviera".

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem 

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Apbalvojumu par izcilu apkalpošanu "Service Award" saņēma restorāns "KEST".

Tikmēr par izcilāko someljē apbalvots Ivo Orlavs no restorāna "Tauro".

Apbalvojumus "Bib Gourmand", kurus piešķir restorāniem, kas piedāvā lielisku ēdienu par pieejamu cenu, saņēma "Snatch", "Shōyu" un "Milda".

"Jaunā pavāra" izcilības apbalvojumu saņēma Nils Ģēvele no restorāna "Ferma".

"Michelin" zaļā zvaigzne, jeb ilgtspējas apbalvojums piešķirts restorānam "Pavāru māja".

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) atklāšanas ceremonijā pauda pateicību visām iesaistītajām pusēm - LIAA, ēdināšanas nozares uzņēmumiem un organizācijām, kā arī "Michelin Guide" komandai - par ieguldīto darbu Latvijas gastronomijas atpazīstamības veicināšanā.

"Šis atzinums apliecina mūsu uzticību izcilībai," uzsvēra Valainis, piebilstot, ka "Michelin Guide" veicinās arī turpmāko restorānu nozares attīstību Latvijā.

"Michelin" norāda, ka ceļveža inspektori ir veikuši rūpīgu Latvijas gastronomiskā piedāvājuma izpēti un viesojās ne tikai galvaspilsētā Rīgā, bet arī vairākās citās Latvijas vietās. Vērtējot Latvijas restorānus, "Michelin" inspektori apmeklējuši Kurzemes piekrasti, Jūrmalu, Valmieru, Cēsis, Līgatni, Tērveti un daudzas citas vietas.

"Michelin Guide" komanda izvērtē restorānus piecās kategorijās - sastāvdaļu kvalitāte, gatavošanas tehnika, garšu buķete, pavāru personība un ēdiena konsistence cauri laikam.

"Firmas.lv" liecina, ka "Michelin" zvaigzni ieguvušais restorāna "Max Cekot Kitchen" pārvaldītājs ir SIA "Max Cekot Group", kas pieder Maksimam Cekotam (55%) un Nataļjai Golubovai (45%). Uzņēmums pērn strādāja 350 212 eiro apgrozījumu un 22 006 eiro peļņu. "Max Cekot Group" reģistrēts 2018.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2760 eiro

LETA jau ziņoja, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) noslēgusi 1,27 miljonu eiro vērtu līgumu ar Francijā reģistrēto "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" par dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide". Līgums būs spēkā līdz 2025.gada 31.oktobrim.Iepirkuma gala ziņojumā uzsvērts, ka "Michelin Guide" ir vadošākais un pats zināmākais restorānu ceļvedis pasaulē. Šis ceļvedis tiek uzskatīts par starptautisku atsauci, it īpaši tiem tūristiem, kuri vietas apskata pēc citu vērtējumiem.

Sākotnēji, pērn novembrī LIAA ar "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" noslēdza 150 000 eiro vērtu līgumu par gastronomijas potenciāla analīzi Latvijā. Līgums paredzēja, ka Latvijā "Michelin Guide" pēta vairāk nekā 30 restorānu, pēcāk sniedzot atzinumu.

LIAA Tūrisma departamenta direktora vietniece Linda Ziediņa-Ērgle aģentūrai LETA tolaik skaidroja, ka gastronomijas tūrisms un tā nozīme pasaulē pieaug. Arī Latvijā tiek izstrādāti dažādi gardēžu tūrisma maršruti un citi piedāvājumi saistībā ar gastronomiju, tādēļ LIAA saskata potenciālu gastronomijas tūrisma attīstībā.

Ziediņa-Ērgle uzsvēra, ka atbalstu "Michelin" iniciatīvai izteikuši arī nozares pārstāvji, paužot vēlmi iesaistīties aktivitātēs, kuras saistītas ar Latvijas kā gastronomijas tūrisma galamērķa popularizēšanu.

Viņa pauda, ka galvenie ieguvumi no dalības gastronomijas ceļvežos ir, piemēram, valsts un nozares prestiža celšana, plašākas iespējas piesaistīt maksātspējīgus tūristus, patērētāju, viesu izglītošana par augstas kvalitātes izejvielām, ēdienu un servisa kultūru, izglītības līmeņa celšana nozarē nodarbinātajiem.

"Turklāt sadarbība ar gastronomijas ceļvežiem paver plašas valsts mārketinga iespējas, piesaistot jaunas auditorijas uzmanību," komentēja Ziediņa-Ērgle.

Komentāri

Pievienot komentāru