Lauksaimniecība

Atsevišķiem piena kooperatīviem izdevies iekļūt Gruzijas un Azerbaidžānas tirgos

BNS, 09.12.2014

Jaunākais izdevums

Latvijas piena ražošanas kooperatīvi aktīvi meklē jaunus produkcijas realizācijas tirgus un atsevišķiem no tiem ir izdevies iekļūt Gruzijas un Azerbaidžānas tirgos, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service teica zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

«Es zinu, ka ir kooperatīvi, kas ir iegājuši Gruzijā, ir kooperatīvi, kas ir iegājuši Azerbaidžānā, un tur tirgo savu produkciju. Ir lielie uzņēmumi, kas veido kontraktus ar Ķīnu,» sacīja Dūklavs, piebilstot, ka, piemēram, kooperatīvs Māršava ved pienu uz Baltkrieviju, ir arī tādi, kas izved pienu uz Lietuvu, Poliju vai Vāciju.

«Protams, no ekonomiskā viedokļa varētu teikt, ka tas ir nepareizi, ka mēs vedam prom izejvielu. Labāk būtu pārstrādāt [pienu] šeit uz vietas un tad eksportēt produkciju ar augstāku pievienoto vērtību, bet tajā pašā laikā šajā situācijā labāk eksportējam izejvielu un saglabājam ganāmpulkus, kas mums ir ļoti kvalitatīvi, nekā nevedam neko un vedam lopus prom,» sacīja Dūklavs.

Vienlaikus zemkopības ministrs piebilda, lai arī piena nozarē jauni eksporta tirgi patlaban tiek meklēti aktīvāk nekā pirms Krievijas embargo, uzņēmēji to darīja jau iepriekš. «Nevar teikt, kamēr nebija embargo, neviens nemeklēja tirgus. Mūsu ražotāji vienmēr ir meklējuši jaunus tirgus - un patlaban ir papildus stimuls to darīt daudz aktīvāk,» sacīja ministrs, piebilstot, ka uzņēmēji izrāda arī lielu interesi doties līdzi Valsts prezidentam darba vizītēs uz citām valstīm, kas arī dod papildus iespēju dibināt jaunus kontaktus un meklēt jaunus noieta tirgus saražotajai produkcijai.

Dūklavs atzina, ka Krievijas embargo dēļ piensaimniecības nozarē kādu laiku būs grūtības, taču sektoram vēl arvien ir iespējas attīstīties. «Jā, tas [Krievijas embargo] radīs grūtības varbūt gadu, varbūt vairākus uz priekšu, bet nedomāju, ka tas būs krahs nozarei,» sacīja Dūklavs, piebilstot, ka līdz šim ieguldījumi piena saimniecību modernizācijā bijuši lieli.

Zemkopības ministrs neizslēdza iespēju, ka Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem jāizvērtē iespēja paplašināt vai mainīt ražotās produkcijas klāstu. «Piemēram, tajā pašā Gruzijā 85% piena produktu tālāk tiek ražoti no piena pulvera. Padomājiet, [Gruzijā] ir vairāk nekā pieci miljoni cilvēku! [..] Es tikos ar uzņēmuma vadītāju, kam pieder uzņēmums, kas, principā, visus produktus ražo no piena pulvera. Es jautāju - un, kā? Viņš saka - garša pavisam nav tāda [kā ražojot piena produktus no īsta piena], bet cilvēki ēd,» teica Dūklavs.

Vienlaikus viņš piebilda, ka ikviena uzņēmuma ziņā ir tā turpmākā attīstība. «Mēs [Zemkopības ministrija] varam ieteikt, censties pārliecināt, piemēram, [piena] pārstrādes uzņēmuma vadību, ka, vīri, vajag iet uz to un to. Bet uzņēmējs var teikt, ka mums nav plānu to darīt, mūsu plānos ir, kā piemēram, Rīgas piena kombinātam, bērnu pārtika Ķīnā,» sacīja Dūklavs, piebilstot, ka, apgūstot Ķīnas tirgu, tajā ir iespējams realizēt milzīgus piena produkcijas apmērus.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Eiropas Komisija ir nolēmusi piešķirt 28 miljonus eiro Baltijas valstu piena ražotājiem, kas ir cietuši no Krievijas sankcijām, tostarp Latvijas piena ražotājiem plānots piešķirt 7,7 miljonus eiro no šīs summas. Krievija ir noteikusi pilnīgu embargo lielākās daļas pārtikas produktu importam no Eiropas Savienības, ASV un citām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piensaimnieki veidos vienotu zīmolu Baltijas valstīs ražotajiem piena produktiem

Dienas Bizness, 21.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā notikušajā Baltijas valstu piensaimniecības kooperatīvu vadītāju sanāksmē 20.augustā tika nolemts rakstīt kopīgu vēstuli EK Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram Filam Hoganam, aicinot sniegt arī īpašu atbalstu kooperatīviem. Vienlaikus piensaimnieki vienojās par nepieciešamību ciešākai sadarbībai, izveidojot vienotu zīmolu Baltijas valstīs ražotajiem piena produktiem un kopīgi virzot iniciatīvu par godīgu ienākumu sadali starp ražotāju, pārstrādi un tirgotāju, teikts paziņojumā medijiem.

Kopīgajā vēstulē Filam Hoganam piensaimnieki norāda uz Baltijas valstu īpaši smago situāciju kopš Krievijas noteiktā pārtikas embargo, akcentējot, ka vidējā piena cena Baltijā šobrīd ir 20 eiro centi par kilogramu, salīdzinājumā ar 30 eiro centiem par kilogramu pārējā Eiropā. Ambiciozā lauku attīstības programma iepriekšējā periodā (2007.-2014.g.), kas paredzēja saimniecību modernizāciju un jaunu fermu skaita pieaugumu, lai sasniegtu prasīto lopu skaita pieaugumu situāciju padara vēl saspringtāku. Ņemot vērā, ka kooperācija Baltijā joprojām turpina attīstīties un nav pietiekamā apmērā, nepieciešami ilgtermiņa risinājumi - inovatīvi Eiropas Savienības (ES) pasākumi turpmākai kooperācijas veicināšanai starp Baltijas lauksaimniekiem un jau esošajiem kooperatīviem, atbalstītu savas pārstrādes un produktu realizācijas uzsākšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijai un Somijai Krievijas sankciju dēļ pienākošās kompensācijas izķer manīgie itāļu piensaimnieki

Krievijas embargo dēļ virknei ES lauksaimniecības produktu Eiropas Komisija (EK) ir asignējusi dažādu veidu kompensācijas. Tomēr vien pāris nedēļu pēc siera privāto krājumu uzglabāšanas (PSA jeb Private Storage Aid) kompensāciju izsludināšanas tās ir pārtrauktas aizdomu dēļ par krāpniecību, lasāms ES oficiālajā vēstnesī.

Šmaucas operatīvi

Lēmumu skaidrojošā relīzē EK raksta, ka pēkšņā kompensāciju pārtraukuma iemesls ir «nesamērīgs intereses pieaugums no siera ražotājiem zināmos reģionos» par piedāvāto iespēju. 5. septembrī izsludinātā PSA paredz ES uzņēmējiem kompensāciju kopumā par 155 tūkstošu tonnu siera uzglabāšanu, kas uzkrājies Krievijas embargo dēļ, un tās pārtraukšana ir «piesardzības solis», lai novērstu aizdomīgi ātru piešķirto fondu iztērēšanu. Aizdomas ir arī par naudas aizplūšanas virzienu. Aizslēgtās Krievijas dēļ visvairāk vajadzētu ciest ražotājiem Somijā un Baltijas valstīs, kur ap 90% no siera eksporta iet uz Krieviju. Tomēr tieši Itālijas piensaimnieki lielā ātrumā ir pamanījušies izņemt PSA desmitiem tūkstošiem tonnu siera, portālam EU Business ziņo kāds avots ES institūcijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidzemes piensaimnieki – četras zemnieku saimniecības un viena privātpersona - tiesā iesūdzējuši bijušo iekšlietu ministru un kādreizējo Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāju Dzintaru Jaundžeikaru.

Viņa piena uzpirkšanas uzņēmums «Kalnbudes» pērn palicis parādā lielas summas par piegādāto svaigpienu, - ceturtdien vēstīja LNT Ziņas.

Procesi pret Jaundžeikaru sākti Limbažos, Madonā un Valmierā.

No Jaundžeikara uzņēmuma «Kalnbudes» piensaimnieki tiesā vēlas piedzīt kopsummā 110 255 eiro kā pamatsummu, plus vēl kavējuma soda procentus, jo prasības celtas par notikumiem 2018.gada sākumā. No izdalītajiem atsevišķajiem pieciem procesiem šodien Vidzemes rajona Limbažu tiesa skatīja Siguldas novada Allažu pagasta piensaimniecības «Jaunveltiņi» prasību atgūt 29 tūkstošus eiro.

Naudas nesaņemšana laikā zemniekiem radījušas problēmas, LNT Ziņām skaidroja z/s «Jaunveltiņi» piensaimnieks Aivars Krūmkalns: «Pirms pavasara, kad jāiegādājas visi materiāli lauku apstrādei, kad ir lielākie izdevumi, tajā brīdī parādās lielākais robs vairāk nekā mēneša budžeta apjomā. Tas, protams, rada zaudējumus, jo ir jāaizņemas papildu līdzekļi, par ko savukārt jāmaksā procenti.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Valsts prezidents piekrīt piensaimniekiem - jāpalīdz nekavējoties

Dienas Bizness, 12.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas lielāko piensaimniecības uzņēmumu lūguma Valsts prezidents Andris Bērziņš otrdien tikās ar piensaimniekiem, lai pārrunātu valsts augstākās amatpersonas iespējamo iesaisti piensaimnieku problēmu risināšanā, ko lielā mērā izraisījuši Krievijas aizliegumi piena produkcijas piegādei no Eiropas Savienības (ES) ražotājiem, kā arī cenu svārstības piena produkcijai pasaulē. Valsts prezidents pauda viennozīmīgu atbalstu piena nozares pārstāvju pozīcijai, vienlaikus uzsverot, ka arī pašiem Latvijā ir jāmeklē visi iespējamie atbalsta risinājumi, kas ļautu stiprināt piena ražotājus un pārvarēt viņiem grūto periodu, informē Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Uzsākot sarunu, piensaimnieki atgādināja, ka pieprasa nekavējoties no ES Krīzes fonda līdzekļiem veikt izmaksu sankciju skartajām ražojošajām saimniecībām 67 eiro uz vienu pārraudzībā ražojošo govi mēnesī. Prasība esot iesniegta izskatīšanai Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē.

Valsts prezidents arī pauda apņēmību visās sarunās ar ES augstākajām amatpersonām, kas saistībā ar Latvijai tuvojošos prezidentūru ES Padomē sāksies jau šajā nedēļā, argumentēt Latvijas pozīciju un darīt visu, lai ES kompensētu šos zaudējumus saskaņā ar saviem solījumiem.

Piena ražotāji arī pauda neapmierinātību saistībā ar to, ka faktiskās piena produktu cenas tirdzniecībā nav kritušās, kas faktiski nozīmē, ka zaudējumus izjūt tikai piena ražotāji, kam strauji samazinājusies piena iepirkuma cena un kas īpaši tām saimniecībām, kurām ir kredītsaistības ražošanas paplašināšanai, ievērojami palielina viena piena litra pašizmaksu. Piena ražotāji apliecināja, ka šobrīd visas saimniecības kopumā pārdod savu pienu zem pašizmaksas. Pašizmaksa jau ir kritiski augstāka par 30 centiem. Turklāt, neņemot vērā krīzes situāciju, piena ražotājiem draud samaksa par pārtērētajām piena kvotām, kaut arī ES kopumā neizpilda piena kvotas. Arī no kaimiņvalsts Lietuvas, kura neizpilda piena kvotas, Latvija nedrīkst tās aizņemties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena un aitas gaļas popularizēšanas kampaņas ilgs trīs gadus, plaša reklamēšanās notiks arī kaimiņvalstīs – nozarēm ir vajadzīgs šāds grūdiens, pamato rīkotāji; valsts jau solījusies atbalstīt, Brisele – ilgi domā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kampaņas piedzīvos dienasgaismu tikai tādā gadījumā, ja to īstenošanai tiks piešķirts Eiropas Savienības (ES) un Latvijas valsts līdzfinansējums. Līdzekļi abos gadījumos būs jāizlieto trīs gadu laikā, no šā gada vidus līdz 2018. gadam, liecina abu kampaņu iepirkuma procedūru nolikumi.

Ja Brisele dos «jāvārdu», pusi no nepieciešamā finansējuma sniegs ES, 30%, kas aptuveni 840 tūkst. eiro nodrošinās valsts, bet atlikušo piensaimnieki un aitkopji sarūpēs saviem spēkiem. Kampaņu nodošanu izvērtēšanai Eiropas Komisijai (EK) atbalstījusi Zemkopības ministrija. Atbilde no Briseles Latviju varētu sasniegt martā vai aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Kā top?: Biezpiens Jaunpils pienotavā

Žanete Hāka, 01.07.2016

Sākotnēji uz pienotavu atved pienu. Pienu uzņēmumam piegādā lauksaimnieki, kas ietilpst īpašnieku sastāvā, un pāri palikusī produkcija tiek pārdota citiem pārstrādātājiem.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem ļauj ielūkoties Jaunpils pienotavas ražotnē, kur top biezpiens.

Uzņēmums savu darbību sāka 1912. gadā, kad tika dibināta viena no pirmajām piensaimnieku sabiedrībām Latvijā – Jaunpils piensaimnieku biedrība. Tajā pašā gadā tika uzcelta pirmā pienotavas ēka. Šīs biedrības galvenā ražotā produkcija bija eksportsviests, siers un tehniskais biezpiens.

1937.gada 16.oktobrī tika iemūrēts pamatakmens esošās Jaunpils pienotavas ēkas būvei, bet pēc II Pasaules kara pienotava bija izdemolēta un darbi pilnībā tika atjaunoti tikai 1947.gadā.

Jaunpils pienotava laika gaitā ietilpusi dažādu lielo kombinātu sastāvā – Rīgas piena kombināta, Jelgavas piena kombināta un Tukuma piena kombināta, taču 2001.gadā uzņēmums atdalījās no citu kombinātu sastāva un izveidojās atsevišķa akciju sabiedrība Jaunpils pienotava.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piena nozares izdzīvošanai vajadzīgs rīcības plāns

Māris Ķirsons, 25.01.2023

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slaucamo govju skaita samazināšanās, jo īpaši situācijā, kad svaigpiena iepirkuma cenas Latvijā sarūk, kamēr ES pieaug, kaut arī govju uzturēšanas izmaksas nebūt nesarūk, savukārt lielveikalu plauktos arvien vairāk kļūst importēto piena produktu, ir skaudrs SOS signāls valdībai izstrādāt efektīvu rīcības plānu šīs stratēģiskās nozares izdzīvošanai.

Tāda atziņa skanēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas piena grupas sēdē. Lai valstsvīri labāk izprastu situāciju, tika nolemts — savākt visu informāciju par to, kā kurā valsti tiek atbalstīti (aizsargāti) piena ražotāji, jo īpaši mazie, un šo valstu atbalsts nerada tiem būtiskas konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar Latvijā strādājošajiem.

Govju mazāk

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis norādīja, ka samazinās (par aptuveni 10%) ganāmpulku skaits, savukārt slaucamo govju (kuru pienu nodod pārstrādei) skaits 2022. gada novembrī bija 115 277, kas ir par vairāk nekā 6000 mazāk nekā 2020. gada janvārī. “Diemžēl pazūd mazās saimniecības, kuras ir izkaisītas pa visu Latviju, kuru pamatā ir viensētas, kas nodrošina vienmērīgu Latvijas attīstību,” secina R. Feldmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien uz pirmo tikšanos ieradās biedrības Zemnieku saeima piena ražotāju ekspertu grupa jeb pagājušā nedēļā izveidotā Avārijas brigāde, lai izstrādātu turpmākās rīcības plānu, informē Zemnieku saeima.

Situācija piena nozarē turpina pasliktināties un nekas neliecina, ka tā tuvākā laikā uzlabosies. Piena iepirkumu cenas kritums, salīdzinot ar 2014.gada augustu, šobrīd ir gandrīz 40%, tādēļ šodien notika piena Avārijas brigādes pirmā tikšanās, kur piensaimnieki nolēma nosūtīt vēstuli Eiropas Savienības lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram Filam Hoganam ar aicinājumu piešķirt papildus atbalstu piena ražotājiem no Eiropas Savienības lauksaimniecības krīzes fonda. Tāpat lauksaimnieki pauda neizpratni par 2014.gada 18.novembrī piešķirtā Eiropas Savienības atbalsta 7,7 miljonu apmērā izmaksas vilcināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Somijas piensaimnieki nobažījušies par pieaugošo piena importu no Baltijas valstīm

LETA, 26.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas piensaimnieki nobažījušies par pieaugošo piena importu no Baltijas valstīm, norādot, ka politiskās diskusijas un Eiropas tirgi koncentrējušies uz lielajiem ražotājiem, pavisam aizmirstot Latviju, Lietuvu un Igauniju un to piena sektora ietekmi, ziņo Somijas sabiedriskās raidorganizācijas YLE tīmekļa vietne.

Eiropas Savienība (ES) 2015.gadā atteicās no piena kvotām, un lielas izmaiņas tirgū radījis arī Krievijas noteiktais importa aizliegums.

Somijas piensaimnieku kooperatīvu savienība Pellervo prognozē, ka nākotnē situācija neuzlabosies un galvenās konkurentes Somijai piena ražošanā būs Baltijas valstis, kurās piena produktu ražošana ir pieaugusi, vēsta YLE.

Kopš ES kvotu atcelšanas piena ražošana arvien vairāk sākusi balstīties uz tirgus nosacījumiem. Eiropas piena tirgū savas pozīcijas nostiprina tādas lielas piena ražotājas kā Vācija, Francija, Nīderlande un Īrija.

«Bija gaidāms, ka lielās piena ražotājas valstis palielinās savu ražošanu, bet politiskajās diskusijās ir pilnībā aizmirsta ātrā izaugsme Baltijas valstīs,» norādīja Pellervo ekonomists Lauri Vuori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas lauksaimnieki pirmdien protesta akcijā lielāko piena pārstrādes uzņēmumu un mazumtirgotāju administrācijas ēku priekšā izvieto zaļus krustus, lai protestētu pret zemajām piena iepirkuma cenām.

"Krustu skaitam un izmēram nav ierobežojumu. Lauksaimnieki akcijas laikā stāvēs pie krustiem," par protesta akciju rakstīts tās pieteikumā vietnē "Facebook". Ja būs liela lauksaimnieku atsaucība, protesta akcija notiks arī pie piena pārstrādes rūpnīcām un veikaliem.

Organizatori aicina lauksaimniekus pievienoties protesta akcijai, uzstājot, ka piena iepirkuma cena Lietuvā ir zemākā Eiropas Savienībā, tādēļ ir jāpieprasa "godīga pārtikas ķēdes pievienotās vērtības sadale" un "godīgas pārtikas cenas patērētājiem".

Protesta akcijas mērķis ir panākt trīspusējās sarunas starp lauksaimniekiem, piena pārstrādātājiem un tirgotājiem, kā arī pievērst sabiedrības uzmanību "negodīgajai cenu sadalei pārtikas ķēdē".

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union godina labākos piena piegādātājus

Dienas Bizness, 06.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražotājs Food Union ceturtdien, 5. martā, sveica un apbalvoja labākos AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens piena piegādātājus 2014.gadā, informē Food Union sabiedrisko attiecību pārstāve Linda Mežgaile.

Kopā sešās nominācijās par kvalitatīvākā svaigpiena ražošanu, par lielākā svaigpiena daudzuma piegādi, par veiksmīgu sadarbību, par nozīmīgu ieguldījumu piensaimniecības attīstībā un par lielāko svaigpiena izslaukumu, kā arī nominācijā Latvijas piensaimniecības patriots tika apbalvoti 30 piena piegādātāju. Pasākums kopumā pulcēja teju 350 zemniekus no visas Latvijas.

«Pagājušais gads piena nozarē ir bijis raibs kā Holšteinas melnraibā govs! Gada sākumā sasniegta rekordaugstākā piena iepirkuma cenu atjaunotajā Latvijā, gada nogalē – cenas kritums līdz piena ražošanas pašizmaksas līmenim saistībā ar notikumiem kaimiņos un pasaulē. Taču ir viens faktors, kas piena nozarē ir nemainīgi stabils – stabila attīstība piena ražotāju profesionalitātes, piena kvalitātes un izslaukuma pieaugumā,» stāsta Food Union padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas tirgus paviršības nepiedod.

Ja uzņēmums izlemj tajā ienākt, ir jābūt uzmanīgam jau no pirmās e-pasta vēstules. Pastāv dažādi riski, bet ar lielu pacietības devu tos iespējams pārvarēt. Veiksmīgi ceļu sev izsituši Latvjas zivjrūpnieki, piensaimnieki, kā arī kokrūpnieki. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības vadītājs Šanhajā un Ningbo Kaspars Rožkalns norāda, ka Ķīnā vēl ir citas nišas, kurās plašais tirgus mūs spētu uzņemt. Varētu sarosīties, piemēram, medus ražotāji.

Fragments no intervijas:

Kādi ķīnieši ir kā uzņēmēji? Kādas ir viņu biznesa manieres kā sadarbības partneriem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvijas piena ražotāji gatavi boikotēt veikalus un izliet piena cisternas pie valdības mājas

LETA, 10.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja martā piepildīsies sliktākās prognozes un piena cena pietuvosies kritiskajai robežai, kas ir 25 centi par litru, arī Latvijas piena ražotāji ir gatavi plašiem protestiem, paziņoja Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Melnis.

Asociācijā norāda, ka Latvijas piena ražotāji ir gatavi gan boikotēt veikalus, gan izliet piena cisternas pie valdības mājas durvīm, lai krīzē nonākusī piena nozare valdībā tiktu sadzirdēta.

Melnis paredz, ka daļa nozares iznīks, ja situācija netiks uzlabota valstiskā līmenī. Ja uzņēmums strādā ar lieliem zaudējumiem, tas ilgi pastāvēt nevar un ir jāver ciet.

Viņš uzver, ka grūtības skar nevis vienu saimniecību vai uzņēmumu, bet veselu nozari. Saimnieki būšot spiesti pieņemt lēmumu likvidēt ganāmpulkus.

"Nozares krīze un apdraudējums ir ļoti nopietns, un skaidrs, ka cilvēki nevēlas iekļūt parādu jūrā, bet gan laicīgi izvairīties no apjomīgiem zaudējumiem," uzsver Melnis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieki: Lietuvieši lauž piena iepirkuma līgumus, cenas krīt; jālūdz atbalsts no ES krīzes fonda

NOZARE.LV, 11.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Krievijas noteikto importa aizliegumu sākusi veidoties piena pārprodukcija, strauji krīt piena iepirkuma cena, kā arī pēdējās dienās tiek lauzti iepirkuma līgumi Lietuvā, līdz ar to atbalsts no valdības būtu jāsaņem ne tikai konkrētiem pārstrādes uzņēmumiem, bet arī problēmā iesaistītajiem piensaimniekiem, norāda apjautātie eksperti.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) piena grupas vadītāja Sandra Stricka sacīja, ka pārstrādātājiem steigšus jāmeklē jauni noieta tirgi, jo Latvijas tirgus piensaimnieku saražotajai produkcijai kļuvis par mazu, savukārt Lietuvas piena iepircēji tūlīt pēc Krievijas embargo izsludināšanas strauji reaģējuši un sākuši lauzt līgumus par piena iepirkumiem.

«Ir jau no zemniekiem informācija, ka Lietuvas uzņēmumi jau lauž iepriekš saslēgtos līgumus, kā arī piena iepirkuma cenas strauji krīt uz leju. Cenas nedaudz mazinājās jau iepriekš, bet līgumus gan sāka uzteikt tūlīt pēc Krievijas paziņojuma. Ne jau zemnieki ir vainīgi pie esošās krīzes, līdz ar to arī valdības un ES institūcijām ir jādomā, kā risināt izveidojušos situāciju un domāt, kur zemniekiem likt saražoto pienu,» sacīja zemniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas eksportētāji tiecas un iekaro strauji augošos tirgus, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī Latvijas eksports pamatā ir orientēts uz ES valstīm, bet ekonomisko un politisko problēmu pārņemtajām Krievijai un Ukrainai tiek atvēlēta vien aptuveni desmitā tiesa no ārvalstīm domātās produkcijas, atsevišķos gadījumos problēmas sagādājusi tirgus sašaurināšanās Eiropā. Par to sūdzējās ne tikai piensaimnieki, kuriem nācās saskarties ar grūtībām pārdot produkciju Lietuvā, problēmas piemeklēja arī Latvijas tekstilrūpniecības eksportu uz Poliju. Kā atzina Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs Guntis Strazds, tas pagājušajā gadā bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc par dažiem procentiem vajadzēja kristies Latvijas tekstila un apģērbu ražošanas apjomam. Saistībā ar rubļa vērtības mazināšanos ārvalstu ražotāji vairāk cenšas aizpildīt savus vietējos tirgus, ir mazāka nepieciešamība pēc precēm, ko reeksportēt uz Krieviju. Tomēr mūsu uzņēmumi ir pietiekoši spējīgi iekarot to valstu tirgus, kur Latvijas ražojumi atbilst vietējā patēriņa specifikai un kuros vērojama ekonomiskā augšupeja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Jaunpils pienotava iegādāsies vairākas jaunas iekārtas

Žanete Hāka, 10.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Jaunpils pienotava izsludinājusi konkursus vairāku jaunu iekārtu iegādei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums par 200 tūkstošiem eiro iecerējis iegādāties biezpiena/siera gatavotāju komplektu, bet par 100 tūkstošiem eiro - biezpiena blokformu komplektu un formu atlūzu detektoru.

Par 200 tūkstošiem eiro plānots iepirkt ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtu, bet par 40 tūkstošiem eiro paplašināt siera ražošanas telpu.

Kā skaidroja uzņēmumā, patlaban uzņēmuma mērķis ir paplašināt jau esošo produktu ražošanu. Tā kā viens no kompānijas pieprasītākajiem produktiem ir biezpiens, tad šobrīd kompānija strādā, lai pārveidotu produkta iekšējo loģistiku un palielinātu biezpiena ražošanas jaudas, uzstādot jaunas biezpiena vannas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot pakāpenisku saimniecības attīstību, Valmieras novada piensaimnieki “Pērles A.A.J.” piesaistījuši 1,5 miljonus eiro no bankas Citadele, ko ieguldīs, lai modernizētu savu piensaimniecības kompleksu un uzlabotu dzīvnieku labturības apstākļus.

Projekta ietvaros tiks izbūvēta jaunlopu novietne, kas tiks aprīkota ar jaunām guļvietām, ventilatoriem, dzirdnēm un ērtu barības galdu. Papildus tiks izbūvēta jauna kūtsmēslu krātuve. Novietnes un tās saistošās infrastruktūras izmaksas sastādīs aptuveni 1,28 miljonus eiro, kamēr krātuves uzstādīšana maksās 228 000 eiro.

“Jaunais komplekss nodrošinās to, ka gan slaucamās govis, gan jaunlopi varēs uzturēties vienuviet, kā rezultātā apsaimniekošana kļūs krietni efektīvāka un iespējas palielināt ganāmpulku – lielākas. Novietnē dzīvniekiem tiks paaugstināts komforta līmenis, ko nodrošinās palielināta platība uz dzīvnieku, labāka ventilācija un mīkstākas guļvietas. Šis faktoru kopums, kā arī iespēja efektivizēt lopu pārvietošanu fermas ietvaros veicinās dzīvnieku stresa līmeņa samazināšanu un kopējo labturības apstākļu uzlabošanos,” teic “Pērles A.A.J.” valdes loceklis Jānis Pastars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Dienas Biznesa jautājumiem atbild Einārs Cilinskis, Nacionālās apvienības valdes loceklis.

Kā vērtējat valdības piedāvātos atbalsta pasākumus uzņēmējiem, kurus skāris Krievijas embargo, un kas būtu jādara citādāk?

Valdības pieņemtais lēmums ir adekvāts kā sākotnējais lēmums. Tālāk ir jāvērtē, kā situācija attīstās, kas ir darāms īstermiņā un kas – ilgtermiņā. Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM, E. Cilinskis ir ministrijas parlamentārais sekretārs – red.) uzdevums būtu sekot līdzi situācijai konkrētās pašvaldībās vai, ja tas kļūst ilgstoši un pieaug bezdarbs u.tml., tad, iespējams, ir jādomā par valsts līdzdalību strādājošo atbalstam.

Pašvaldības arī varētu samazināt vai atlikt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus, ja tas ir nepieciešams. Ilgākā termiņā ir jādomā par uzņēmējdarbības attīstību un palīdzību uzņēmējiem pār- orientēties uz kādām citām uzņēmējdarbības formām. Piemēram, nesen biju Tērvetes pašvaldībā, kur ir vairāki lieli piensaimnieki, un viņi minēja, ka ļoti daudz ko dotu tas, ja būtu rūpnīca, kas ražotu piena pulveri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lielāka piena iepirkuma cena varētu būt gada otrajā pusē

Dienas Bizness, 24.03.2015

Zemnieku saimniecības Kalndunduri saimnieks Viesturs Liepiņš ikdienā aprūpē 100 slaucamu govju un atzīst, ja piena iepirkuma cena būtu augstāka, varētu maksāt lielākas algas saviem strādniekiem

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piensaimnieki pašlaik pārdzīvo diezgan grūtus laikus – piena iepirkuma cena ir vien 23 centi par kilogramu, savukārt optimālā cena ir 32 centi. Daudzi zemnieki ar bažām gaida pavasari, nezinot, kā izdosies paveikt visus iecerētos lauku darbus, jo trūkst naudas, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Zemkopības ministrijā (ZM) gan norāda, ka piena iepirkuma cenas zemākais punkts varētu būt sasniegts februārī un martā, bet gada otrajā pusē varētu būt sagaidāms cenas kāpums. Turklāt zemniekiem liels atspaids bijis valsts atbalsts pērnā gada nogalē par piena šķirņu slaucamo govju produktivitātes datu noteikšanu un izvērtēšanu – 13,9 miljonu eiro apmērā. Tāpat Eiropas Savienība (ES) februāra beigās mūsu piena ražotājiem kā papildu atbalstu piešķīra 7,72 miljonus eiro. Arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks uzsver, ka, neraugoties uz zemo piena iepirkuma cenu, nozare tomēr attīstās un situāciju pagaidām nevar dēvēt par katastrofālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Zvirbuļa tiesības pie vanagu galda

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 25.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkāpjoties no transatlantisko attiecību seriāla, der paklausīties, ar kādām domām aizokeāna vēju pieņemšanos spēkā sagaida mūsu lauksaimnieki

Brīvās tirdzniecības līgumus gan ar Ameriku, gan Kanādu Eiropai rokas parakstīt te niez, te neniez. Šajā procesā bieži tās ir Eiropas Savienības iekšējās problēmas un nesaskaņas, kas pa laikam iztecina tinti uz līgumu projektiem gan attiecībā uz Transatlantiskās tirdzniecības līguma un investīciju partnerības (TTIP), gan Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) parakstīšanu. Lielu daļu spekulāciju par abiem līgumiem rada necenšanās līgumu jēgu skaidrot saprotamā valodā. Turklāt augsne dažādu pieņēmumu plūdiem bijusi sevišķi pateicīga – gan Brexit zemestrīce britu salās, gan ASV prezidenta priekšvēlēšanu populisma orģijas. Sviesta rozīti šai saldi sāļajai kūkai uzlika beļģi, reģionu parlamentiem bloķējot CETA, tādējādi sasienot rokas Beļģijas valdībai tās centienos atbalstīt līguma parakstīšanu. CETA savā ziņā ir sētas vārtiņi, pa kuriem ienākot, būtu lielākas iespējas atdarīt arī TTIP smagnējās durvis. Ekonomisti gaida to mirkli, kamēr vides organizācijas šo durvju eņģu čīkstēšanu dzird ļaunākajos murgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Piena un pārtikas ražošanā būtu jādomā par risku vadības institūciju

LETA, 22.02.2023

"Food Union" grupas uzņēmumu "Rīgas piena kombināts" un "Valmieras piens" padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena un pārtikas ražošanā būtu jādomā par risku vadības institūciju, lai nozare varētu izdzīvot krīzes situācijās, intervijā sacīja "Food Union" grupas uzņēmumu "Rīgas piena kombināts" un "Valmieras piens" padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke.

Viņš norādīja, ka pašreizējais piena iepirkumu cenu samazinājums ir saistīts ar pagājušā gada piena produktu augsto cenu eskalāciju. "Tie ir globāli procesi, kurus regulāri ietekmē gan klimatiskie apstākļi, gan ekonomiskie, gan politiskie notikumi," teica Panke.

Viņš arī atzīmēja, ka šajā gadījumā tie bija vairāki notikumi kopumā, tostarp Austrālijā pagājušajā gadā saražoja par 7% mazāk piena, bet Jaunzēlandē piena ražošanas apmēri saruka par 3,8%, tāpat bija resursu un loģistikas problēmas. Šie notikumi ļoti ietekmēja Dienvidaustrumāzijas reģionus, kur pienu pašpatēriņam ražo nepietiekami un patēriņu nodrošina imports.

"Saistībā ar deficītu sākās tirgus sacensība par tā dzēšanu, kurā iesaistījās gan pārstrādātāji, gan uzpircēji un biržas starpnieki. Cena sāka augt. Industriālo produktu tirgū bija situācija, kad pircēji pirka šodien, jo rīt jau būs viss dārgāk. Šodien jāpērk dubultā, jo rīt un parīt būs dārgāk. Sākās pirkšanas virpulis, kas inerces pēc sasniedza jau tādu cenu un apjoma līmeni, kuru vairs neakceptēja Dienvidaustrumāzijas gala patērētājs. Viņiem pirktspēja ir apmēram tāda pati kā Latvijā. Augstās cenas šis pircējs neakceptēja ar savu patēriņu, un sāka rasties uzkrājumi, virpulis apstājās, cenas sāka kristies," teica Panke.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar provizoriskiem aprēķiniem Latvijai noteiktā piena kvota šajā kvotas gadā ir izpildīta par 99,1%, līdz ar to kvota nebūs pārpildīta, šodien Gulbenē notiekošajā reģionālajā konferencē informēja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

«Tikko Latvijas Datu centra vadītājs atsūtīja man īsziņu, ka kvotas izpilde uz 1.aprīli ir par 99,1%. Lai gan līdz oficiālajam termiņam - 15.aprīlim - vēl ir laiks, tomēr prognozēju, ka centrs nav kļūdījies un rādītājs būs apmēram tāds pats,» sacīja ministrs.

Tas savukārt nozīmē, ka Latvija būs izvairījusies no iepriekš prognozētās soda naudas vairāku miljonu eiro apmērā par kvotas pārsniegšanu.

Kā ziņots, sākot ar 1.aprīli, visā ES atcelta piena kvotu sistēma, kas ražotājiem un pārstrādātājiem nozīmē pārmaiņas tirgū saistībā ar iespējamo pārprodukciju un cenu svārstībām.

Kārtējais kvotas gads sākās pērn 1.aprīlī, beidzās šogad 31.martā, un tās apjoms Latvijā bija nemainīgs - 781 132 tonnas. Uz 1.martu kvotas izpilde bija par 91,91%, aptuvenie rezultāti par galīgo izpildi būs pieejami pēc 15.aprīļa, savukārt precīzs aprēķins būs gatavs pēc lauksaimnieku gada deklarāciju apkopošanas - pēc 15.maija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums tirgotāju saņēmuši ražotāju vēstules ar līdzīgu tekstu, kur tiek brīdināti par iepirkuma cenu kāpumu un norādītas jaunās cenas nākamajam gadam, informē Latvijas tirgotāju asociācija.

Piemēram. pamatojoties uz straujo piena iepirkuma cenas kāpumu līdz pat 40%, par kuru piena ražotāji pārdod pienu pārstrādātājiem, ražotājs A/S Cesvaines Piens ir palielinājis pārdošanas cenas arī savai saražotajai produkcijai. Pamatojoties uz šo A/S Siera Nams paziņo par pārdošanas cenu paaugstināšanu A/S Cesvaines Piens ražotajām precēm ar 06.01.2017 datumu.

Piena cena veikalos šī gada laikā bijusi tiešām viena no zemākajām pēdējo piecu gadu laikā un bija vidēji 0,72 – 0,75 eiro litrā. Augustā sākās kāpums uz 0,80, decembrī jau 0,91 eiro litrā un, iespējams, ka 2017.gada janvārī sasniegs 2012. un 2014.gada cenu - 0.96, 0,97 litrā. Pagaidām vēl stabila ir krējuma cena, kas svārstās ap 1,20 eiro, bet decembrī cena jau pakāpusies līdz 1,25 (360 g). Cena pieaugot, iespējams, sasniegs augstāko 2007.gada līmeni - 1,54 eiro. Sviesta cena pagaidām ir stabila un atgriezusies š.g. janvāra līmenī - 1,03 eiro par 200 g paciņu. Savukārt jāatzīmē, ka augstākā sviesta cena pēdējos piecos gados bijusi 2014.gadā - 1,65 eiro par paciņu. Biezpiena cena bijusi svārstīga – no 0,89 līdz 0.97 par 180 g paciņu un decembrī cena nav sasniegusi š.g. janvāra līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piena loģistikas savāktais piena apjoms palielinājies par gandrīz 20%

Db.lv, 04.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piensaimnieku kooperatīva "Piena loģistika" savāktais piena apjoms 2023.gada pirmajā pusgadā palielinājies par gandrīz 20%, informē kooperatīva pārstāvji.

"Piena loģistikā" norāda, ka kopējais piena apjoms palielinājies no 240 tonnām dienā gada sākumā līdz aptuveni 290 tonnām piena dienā 2023.gada jūnijā

AS "Pampāļi" valdes loceklis Mārtiņš Vaļko ka savāktā piena apjoma kāpums ir pateicoties aktīvai kooperatīva darbībai un piensaimnieku uzticībai.

"Šogad strauji pieaugošo savāktā piena daudzumu veicinājusi arī paplašināšanās Kurzemes reģionā, jo kopš gada sākuma kooperatīvam pievienojusies gan AS "Pampāļi", gan SIA "Bruzilas AV" ar kopējo svaigpiena apjomu 45 tonnas dienā," informē Vaļķo.

Vienlaikus viņš uzsver, ka patlaban piena nozare atrodas jaunu izaicinājumu priekšā, tāpēc piensaimnieki vairāk novērtē kooperācijas sniegtās priekšrocības, kas ilgtermiņā biedriem nodrošina gan stabilitāti, gan garantētu piena realizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināta - PVD kavēšanās dēļ Latvijas piens joprojām nav saņēmis Baltkrievijas sertifikātu

NOZARE.LV, Žanete Hāka, 01.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan jau pirms vairākām nedēļām notikušas veiksmīgas pārrunas ar potenciāliem sadarbības partneriem Baltkrievijā par piena produkcijas eksportu, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) joprojām nav panācis Baltkrievijas inspektoru nepieciešamo vizīti Latvijā, informēja uzņēmuma Latvijas piens valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Viņa arī norādīja, ka tikmēr Polijas veterinārais dienests ir jau veicis nepieciešamās darbības un poļu piena produkti jau tiek eksportēti uz Baltkrieviju.

«Krīzes situācijā, ko patlaban piedzīvo piensaimnieki, nepieciešama operatīva valsts institūciju līdzdalība jaunu tirgu apgūšanā. Polijas pārtikas drošību uzraugošā iestāde rīkojusies operatīvi, sazinoties ar Baltkrievijas kolēģiem, kas jau ieradušies un sertificējuši produktu ražošanu. Diemžēl Latvijas PVD vadība joprojām sola sazināties,» sacīja Skudra.

Viņa atzina, ka Latvijas piena interesēs ir eksportēt uz Baltkrieviju ievērojamu pasterizētā piena apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru