Jaunākais izdevums

Krievijas embargo pēdējā gada laikā Latvijas piena ražotājiem nesis 53-60 miljonus eiro zaudējumus, un Eiropas Komisijas (EK) piešķirtais finansējums 8,5 miljonu eiro apmērā zemniekus neapmierina, šodien Latvijas radio programmā Labrīt teica Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvis Guntis Gūtmanis.

Katastrofa, izmisums, milzīgi dziļa bedre, no kuras netiksim ārā - ar šādiem epitetiem situāciju piensaimniekiem raksturoja Gūtmanis.

Viņš klāstīja, ka tieši Baltijas valstu lauksaimnieki no Krievijas embargo cieš visvairāk, un piena iepirkuma cenu kritums ir visdramatiskākais Eiropā. Tieši ražotājs ir tas, kas šajā situācijā «iznes vislielāko smagumu», apgalvoja LOSP pārstāvis. Piena iepirkuma cenu krituma dēļ dienā vidēji zemnieku saimniecība zaudē 173 eiro, kas ir apmēram 63 000 eiro gadā.

Gūtmanis uzskata, ka EK piešķirtais finansējums nesedz zaudējumus, kurus pēdējā gada laikā ir ieguvši lauksaimnieki un tikai dos iespēju pavilkt laiku - apmēram līdz jaunajam gadam. Viņš īsti neredz izeju no situācijas - par Eiropas piešķirto naudu piensaimnieki varēs nosegt daļu tikai zaudējums un atmaksāt aktuālos parādus.

Nākamgad daļa saimniecību varētu likvidēties, kā arī pārkvalificēties uz gaļas lopu audzēšanu, šādi nākotni iezīmēja LOSP pārstāvis. Daudzi lauksaimnieki, iespējams, finansiālu līdzekļu trūkuma dēļ lopus baro ar zemākas kvalitātes barību, līdz ar to kritīsies izslaukumi, kurus palielināt varētu būt ļoti grūti.

Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības ministru padomes neformālajā sanāksmē Luksemburgā EK piedāvāja atbalstam Latvijas piena ražošanas un cūkkopības nozarēm piešķirt 8,5 miljonus eiro. Savukārt aprēķina vērtētie kritēriji bija - Krievijas embargo ietekme, piena cenas un cūkgaļas cenas samazinājums.

Kopējais finansējums tirgus krīzes risināšanai ir 500 miljoni eiro, no tā 420 miljoni eiro tiek sadalīti dalībvalstu starpā, par pamatu ņemot dalībvalstu piena apjomu pēdējā - 2014./2015. - kvotas gadā, piena cenas starpību, salīdzinot ar ES vidējo, Krievijas embargo un sausuma ietekmi un cūkgaļas cenas samazinājumu.

Zemkopības ministrija augusta vidū norādījusi, ka kopš 2014.gada novembra piena ražotāju kopējie zaudējumi strauji palielinās un ir sasnieguši 44,3 miljonus eiro.

Tā kā Krievijas ieviestās sankcijas būs spēkā līdz 2016.gada 5.augustam, var prognozēt, ka eksporta samazinājums un tā radītie zaudējumi lauksaimniecības un piena produktu ražošanas nozarei būs vairākas reizes lielāki.

Tikmēr piensaimniecības sarežģītajā situācijā šogad var rēķināties ar vairāk nekā 43 miljonu eiro valsts atbalstu, no kuriem ciltsdarbam piešķirts 23,36 miljonu finansējums, 12,38 miljoni būs atbalsts par slaucamām govīm, bet 7,6 miljoni - ES atbalsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunā piena pārstrādes rūpnīca Igaunijā saasinās konkurenci, bet ieiešana tirgū nebūs viegla

LETA, 27.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena ražotāju kooperatīva «Piena ceļš» kopā ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim» kopīgi celtā piena pārstrādes rūpnīca Igaunijā, kas varētu izmaksāt 100 miljonus eiro, saasinās konkurenci Baltijas valstu piena tirgū, bet jaunam spēlētājam ieiešana tirgū nebūs viegla, secinājuši Lietuvas tirgus eksperti.

Savukārt Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi, kas lielā mērā iepērk pienu no Latvijas un Igaunijas, atzinuši, ka no lielās rūpnīcas nebaidās un uzskata, ka tā beigu beigās palielinās jēlpiena ražošanu Baltijas valstīs.

Lietuvas bankas SEB galvenais ekonomists Tads Povilausks sacījis, ka Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi apmēram trešdaļu ražošanā izmantotā piena iepērk Latvijā un Igaunijā, tādēļ jauns spēlētājs tirgū palielinās konkurenci tirgū, bet ne tuvāko gadu laikā.

«Protams, šī rūpnīca palielinās konkurenci Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumu vidū,» ziņu aģentūrai BNS teica ekonomists. «Tomēr pēdējo 15 gadu vēsture mums mācījusi, ka Lietuvas piena pārstrādātāji ir ļoti spēcīgi gan finansiālā aspektā, gan prasmju un zināšanu aspektā, gan arī zina, kā konkurēt,» klāstīja Povilausks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Piena produkti un produkti no piena, kuriem pievienoti augu tauki

Daina Krastiņa, Zemkopības ministrijas veterinārā un pārtikas departamenta eksperte, 21.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrāde ir viena no lielākajām (otra lielākā) Latvijas pārtikas rūpniecības nozarēm, līdz ar to veikalu plauktos ikdienā ir pieejams ļoti plašs piena pārstrādes produktu klāsts.

Un daudzi Latvijas iedzīvotāji savā ikdienas uzturā lieto visdažādākos piena pārstrādes produktus. Lai izprastu atšķirības, kas ir piena produkti un produkti no piena, kam pievienoti augu tauki, kā arī, kāpēc mainījās produktu nosaukumi, ir jāzina, ka ES normatīvie akti paredz to apzīmējumu aizsardzību, kurus izmanto piena un piena produktu tirdzniecībā.

Piena produkti ir produkti, kas iegūti tikai no piena, un kuros nevienu no ražošanas procesā pievienotajām vielām vai sastāvdaļām neizmanto, lai pilnībā vai daļēji aizvietotu kādu no piena sastāvdaļām, tai skaitā piena taukus. Regulā ir noteikti piena produkti, kuru nosaukumi ir aizsargāti, piemēram, krējums, siers, sviests, jogurts, kefīrs, rūgušpiens, paniņas, sūkalas u.c. Līdz ar to šos aizsargātos nosaukumus nedrīkst izmantot, nosaucot produktus, kas pēc sastāva neatbilst piena produkta aprakstam, t.i. tiem ir pievienoti augu tauki vai nepiena olbaltumvielas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp uzņēmumiem, kas darbojas katrā no piena produktu piegādes ķēdes posmiem, ir maz uzticamības un periodos, kad notiek straujas svaigpiena iepirkuma cenu izmaiņas, sadarbības nosacījumi starp atsevišķiem ražotājiem un pārstrādātājiem var tikt ignorēti. Savukārt piena produktu cenu izmaiņu dinamika Latvijā ir lēna, proti, kad izejvielu cenas krītas, tās tikai ar lielu laika nobīdi atspoguļojas galaprodukta cenā, secināts Konkurences padomes (KP) un piena nozares - kooperatīvu, pārstrādātāju un mazumtirgotāju - pārstāvju tikšanās laikā.

«Diskusijas laikā iezīmējās divas būtiskas lietas: Latvijas piena pārstrāde kopumā ir mazefektīva un svaigpiena ražotājiem izdzīvošanas jautājums ir stratēģiski un ilgtermiņā plānot savu darbību, nevis paļauties uz to, ka, svaigpiena iepirkuma cenām augot, tā būs vienmēr. Pēc tam, kad cenas atkal krītas, jau var būt par vēlu pārstrādātājiem pārmest nespēju piena produktus saražot tādos apjomos, lai ar cenu ir apmierināti gan patērētāji, gan izejvielu ražotāji. Tas nozīmē jau ‘labajos laikos’ meklēt uzticamus svaigpiena noieta kanālus vai pat attīstīt noteiktus pārstrādes veidus līdz pat nišas specializācijai,» atzīmē KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena pārstrādātājiem pērn izdevās sasniegt ļoti labu eksporta rezultātu, un arī šogad ir potenciāls audzēt produkcijas realizācijas apmēru ārvalstu tirgos, teica Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Latvijas piena pārstrādātāju eksporta dati par aizvadīto gadu kopvērtējumā vēl nav pieejami. Savukārt pērn 11 mēnešos Latvijas piena produktu eksporta apmērs veidoja apmēram 146 miljonus eiro, kas ir par 12% vairāk nekā gadu iepriekš attiecīgajā periodā, kad tas veidoja 130 miljonus eiro. Arī naudas izteiksmē pērn 11 mēnešos eksporta vērtība augusi par 12%.

Tādējādi Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu eksporta apmērs pērn nedaudz pārsniedzis apjomu pirms Krievijas noteiktā embargo, un ir vērtējams kā ļoti labs rezultāts.

Kopējos Latvijas piena produktu eksporta apmērus pērn pozitīvi ietekmēja siera, sūkalu produktu, industriālo produktu - vājpiena un pilnpiena produktu eksports, ārvalstīs sekmīgi realizēts arī piens un krējums. Nozares galvenie ārvalstu realizācijas tirgi pērn bija Lietuva, kā arī Polija, Vācija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Latvijas piena nozare briest jauniem tirgus darījumiem

Jūlija Māsāne-Ose, KPMG Baltics darījumu konsultāciju pakalpojumu direktore, 27.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu norises piena nozarē un lielākajos Latvijas piena pārstrādes uzņēmumos, kā arī pieaugošā investoru interese liecina par to, ka vietējais tirgus ir nobriedis lielām pārmaiņām. Lai arī desmit lielākie Latvijas piena pārstrādātāji iepriekšējos gados kopumā vidēji ir strādājuši ar zaudējumiem, tomēr salīdzinoši viegli pieejamais finansējums un reģiona lielais potenciāls konkurēt globālajā piena pārstrādes tirgū ļauj secināt, ka nozarē tuvākajā nākotnē piedzīvosim lielu aktivitāti uzņēmumu iegādes un apvienošanās darījumu jomā.

Latvijas piena pārstrādes nozarē aktīvi konkurē daudzi salīdzinoši nelieli vietējā kapitāla uzņēmumi, kuri izdzīvošanas un attīstības nolūkos meklē pieeju globālajiem tirgiem, kā arī papildu investīcijas. Uzņēmumiem akūti ir nepieciešama spēku apvienošana un darbības koordinācija, izmantojot uzņēmumu konsolidāciju, nevis resursu izšķērdēšanu sāncensībai vietējā tirgū.

Tādejādi uzņēmumi nodrošinātu gan zemākas fiksētās izmaksas un pieeju jauniem tirgiem, gan arī pieredzes apmaiņu savā starpā. Uzņēmumiem apvienojoties vai sadarbojoties, būtu pa spēkam radīt jaunus augstas pievienotās vērtības produktus, ar kuriem konkurēt ārvalstu tirgos.

2017. gada sākumā jau notikuši divi nozīmīgi darījumi Baltijas piena tirgū. 75,1% daļu SIA Latvijas Piens iegādājās vācu uzņēmums Eximo Agro-Marketing, kuram ir 41 gada pieredze industriālo piena produktu tirdzniecībā. Savukārt Igaunijā Maag Group nopirka finansiālās grūtībās nonākušā piena pārstrādes uzņēmuma Tere aizņēmumus, turpinot pārrunas par uzņēmuma pārpirkšanu. Turklāt februārī Food Union Group saņēma 214 milj. eiro no divām privātā kapitāla firmām – PAG Capital un Meridian Capital – attīstībai gan Baltijas valstīs, gan arī ārvalstu tirgos, piemēram, Ķīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijā tikai biedē, Jaunzēlandē jau kauj

Raivis Bahšteins, Didzis Meļķis, 05.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālajos piena plūdos slīkst kā Jaunzēlandes, tā pašmāju piena ražotāji; visvairāk cieš tādas valstis kā Latvija, kas daudz saražo un maz patērē, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sevišķi pēdējā mēneša laikā lasāmās ziņas par Jaunzēlandes piensaimnieku nedienām ar krītošajām piena iepirkuma cenām ir summējušās mēneša kopējos datos. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, jūlijā piena cenas šai lauksaimniecības industrijai globāli nozīmīgajā ekonomikā ir kritušās par 23,1%, bet pret šo periodu pērn pat vēl vairāk – par 47,6%, atsaucoties uz Austrālijas un Jaunzēlandes bankas ANZ Banking Group cenu indeksu, raksta Financial Times. Tikmēr Latvijā kritums gada laikā ir aptuveni 30% liels, provizoriski rēķina Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes dalīborganizācijas Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. «Jaunzēlande viennozīmīgi uzdod toni, bet piena plūdi, kuros slīkstam, mums ir kopēji, pateicoties lielajam daudzumam industriālo produktu, ko saražojusi Jaunzēlande un citas piensaimniecības lielvalstis,» paskaidro J. Šolks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Par nepiegādāto piena daudzumu maksās 140 eiro par tonnu

Žanete Hāka, 05.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir piešķīrusi 150 miljonus eiro atbalstu visu ES dalībvalstu piena ražotājiem, kuri, tirgus problēmu un finansiālo grūtību spiesti, apsver iespēju brīvprātīgi samazināt piena ražošanas apjomus 3 mēnešu periodā savā saimniecībā, informē Zemkopības ministrija.

Atbalsta mērķis ir kompensēt ražotājiem īslaicīgu piena piegādes samazināšanu.Atbalsta shēmas izmantošana ir brīvprātīga, un katram piena ražotājam pašam ļoti atbildīgi jāizvērtē nepieciešamība un iespējas ražošanu samazināt vismaz 3 mēnešu periodā.

Ja piena ražotājam ir interese par šo EK piedāvājumu, kas būs spēkā no šā gada 11. septembra, ražotājs varēs tam pieteikties saskaņā ar Zemkopības ministrijas izstrādāto kārtību.

Pieejamais atbalsts piena ražotājam paredzēts par piena piegādes samazināšanu 3 mēnešu periodā, salīdzinot ar tādu pašu references periodu iepriekšējā gadā, ja ražotājs 2016. gada jūlijā ir veicis piena piegādi pirmajam pircējam (neattiecas uz tiešo tirdzniecību). Patlaban atbalsta likme paredzēta 140 eiro par tonnu par references periodā samazināto piegādes apjomu, t.i., par nepiegādāto piena daudzumu: ja piena piegādi samazina vismaz par 1500 kg 3 mēnešu periodā; par apjomu, kas nepārsniedz 50% no references periodā piegādātā daudzuma (var samazināt vairāk, bet atbalsts pienāksies tikai par 50%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Food Union krasi samazina piena iepirkuma cenas; zemnieki steigšus meklē citu uzpircēju

LETA, 22.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajā laikā varētu būt gaidāms vēl krasāks piena iepirkuma cenu kritums, jo viens no lielākajiem iepircējiem - Food Union - zemniekiem izsūtījis paziņojumu par piena iepirkuma cenas samazināšanu no 1.augusta. Līdz ar to šim piemēram drīzumā varētu sekot arī pārējie piena pārstādes uzņēmumi, informēja biedrības Zemnieku saeima pārstāvis Edgars Bērziņš.

«Mūsu biedri ir neizpratnē par saņemto paziņojumu, kas ir sāpīgi aizskāris lielu daļu piena ražotāju, Food Union ilggadējos piegādātājus, kas jau tā cīnās par izdzīvošanu. Problēmu rada bažas par iepriekšējo gadu pieredzi - Food Union piemēram sekoja arī pārējie piena pārstrādes uzņēmumi,» sacīja Bērziņš.

Zemnieku pārstāvis - saimniecības Ceriņi līdzīpašnieks - aģentūrai LETA atzina, ka Food Union paziņojumā viņa saimniecībai teikts, ka no augusta iepirkuma cena tiks samazināta par 1,5 eirocentiem.

«Nododam apmēram deviņas tonnas piena dienā. Jau līdz šim iepirkuma cena krita - saimniecībai tika maksāti 22 centi par kilogramu piena, bet turpmāk tie būs tikai 20,5 centi, kas galīgi nesedz pašizmaksu - vismaz 24 centus par kilogramu. Nekas cits neatliek, kā ātri meklēt citu pircēju. To dara arī citi zemnieki, un situācija ir kritiska,» atzina zemnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Valdība palīdz, plūdos pasniedzot dvielīti

Raivis Bahšteins, DB viedokļu redaktors, 25.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minimālais atbalsts atkal par dažiem mēnešiem atliks saimniecību lēmumu likvidēt ražošanu

Zemniekiem pamestā nauda piena nozares kataklizmas tuvošanos nenovērsīs, toties liek berzēt rokas pārstrādei un tirgotājiem – kāpēc pacelt iepirkuma cenas vai kāpēc veikala plauktā piena pakas cenu nolaist, ja reiz valdība svaigpiena ražotājiem tik varonīgi palīdz, turklāt ar miljoniem.

Tomēr ir jāpriecājas par katru eiro, kas kompensē to, ko nav samaksājis piena pārstrādātājs. Tā saka DB aptaujātie piena ražotāji, kurus valdība aplaimojusi ar pabalstu 6,2 milj. eiro apmērā, kas ir aptuveni 40 eiro uz vienu slaucamu govi vai 6–7 eiro par pārstrādei nodotu piena kilogramu. Kopumā valdības sarūpētā ārkārtas palīdzība globālās piena krīzes un ģeopolitikas skartajam piena sektoram ir 27,7 milj. eiro, kamēr aplēses liecina, ka nekompensēto zaudēto miljonu apmērs tuvojas trīsciparu skaitlim. 6 milj. uz visiem svaigpiena ražotājiem ir piliens jūrā, teic Lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Sandra Stricka. Tāpat kā tukšu vēderu ar košļājamo gumiju piemānīt nevar. Valdība lepojas ar palīdzību zemniekiem, bet palīdzības saņēmēji to sauc par ņirgāšanos par piena lopkopību. Liela nauda tā varbūt liekas ierindas vēlētājam, bet piena ražotāji ar to nevar iesākt neko, vērtē DB uzklausītie lauksaimnieki. Ačgārni sanāk, bet vieglāk nedienas pārvarēs tie, kam uz kakla nav kredīta maksājumu, piemēram, zemnieki, kas nav ievērojuši prasības un nav uzbūvējuši mēslu krātuves.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Piena ražotāju ieņēmumi līdz nākamā gada beigām varētu samazināties par 233 milj. eiro

Elīna Pankovska, 21.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā kopš Krievijas importa embargo noteikšanas kopējais produktu eksporta no Latvijas samazinājums līdz pagājuša gada beigām veido 205,6 milj. eiro, tādas aplēses veikusi Zemkopības ministrija (ZM), kura valdība sēdē iepazīstināja ar informatīvo ziņojumu par situāciju piena, cūkgaļas un zivsaimniecības nozarē Latvijā saistībā ar nelabvēlīgiem tirgus apstākļiem.

No minētās summas piena un piena produktu eksporta samazinājums ir 129,3 milj. eiro, cūkgaļas (svaigas, atdzesētas, saldētas u.tml.) eksporta samazinājums - 11,4 milj. eiro, bet zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta samazinājums veido 24,9 milj. eiro. Savukārt zivju konservu aizlieguma rezultātā kopējais samazinājums eksportam no Latvijas ir 53,7 milj. eiro, norādīja ZM Valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa.

Tomēr kaut arī vairākās nozarēs Latvijā ražotāji sastopas ar tirgus un finanšu problēmām, ko radījis importa embargo izraisīts Eiropas Savienības iekšējā tirgus pārsātinājums, vissmagāk importa embargo Latvijā ietekmē tieši piena un piena produktu ražošanu. Piena iepirkuma cena līdz šā gada maijam ir samazinājusies par 38%, bet piena ražotāju ieņēmumu samazinājums, ņemot vērā arī izmaksāto atbalstu, līdz 2017. gada beigām jeb 3,5 gadu laikā cenas lejupslīdes dēļ varētu sasniegt 233,5 milj. eiro, aprēķinājusi ZM. R. Krieviņa piebilst, ja situācija nemainīsies, tad piena iepirkuma cena varētu samazināties pat par 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union: Nākamgad piena tirgū atsāksies mērena izaugsme

LETA, 27.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad piena tirgū atsāksies mērena izaugsme un būs vērojama ražošanas uzņēmumu konsolidācija, savukārt nozares izaicinājumi būs augošā piena iepirkuma cena, galaproduktu sadārdzinājums, darbaspēka problēmas, kā arī eksporta iespēju veiksmīga izmantošana, atzina koncerna Food Union grupas biznesa attīstības viceprezidents Normunds Staņēvičs.

Viņš norādīja, ka šis gads nozarei bijis izaicinošs, to raksturoja krasas izmaiņas un lēzena attīstība apjomu ziņā. Gada pirmajā pusē nozares attīstību ietekmēja ļoti zemā piena iepirkuma cena. Tas veicināja negatīvu attīstību zemnieku pusē, kur dominēja jautājumi par finansiālo stabilitāti, tālāko pastāvēšanu un ražošanas pārtraukšanu. Gada otrajā pusē piena iepirkuma cena strauji kāpa, nozare sāka atveseļoties, bet patlaban tirgus ir nogaidošā pozīcijā, iepirkuma cenas ir ļoti augstas, kas attiecīgi ietekmē piena produktu sadārdzināšanos veikalos.

«Ja 2016.gadā Latvijas patērētājs baudīja ļoti lētus piena produktus, nākamajā gadā jārēķinās ar cenu pieaugumu,» atzina uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piena ražotāji ik mēnesi zaudē vismaz četrus miljonus eiro

Sandra Dieziņa, 12.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

160 miljoni eiro trīs gadu laikā – tik daudz nav ieguvuši Latvijas piena ražotāji pie nosacījuma, ja piena iepirkuma cena Latvijā bijusi vismaz vidēji kilogramā par 2 eirocentiem zemāka, nekā ES.

Katru mēnesi zemnieki zaudē vismaz četrus miljonus eiro, liecina Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC), kooperatīvu un ekonomista Andra Miglava aprēķini. Šādi dati tika prezentēti piektdien LLKC rīkotajā piena kooperatīvu tikšanās laikā, kurā sprieda par spēku apvienošanu kopīgam piena iepirkumam.

Pašlaik liela daļa naudas tiek zaudēta piena loģistikā. Starpība lielajos maršrutos ir 0,5 miljons eiro gadā jeb 3,3 eiro uz piena tonnu. Šī nauda vienkārši tiek sadedzināta, tā tiek Mažeiķu degvielas rūpnīcai, pauda ekonomists A. Miglavs. Viņš akcentēja, ka pašlaik tikai pašus piena ražotājus interesē, lai būtu augstāka cena, taču gan piena pārstrādātājus, gan patērētājus interesē viszemākā cena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinot iepirkuma cenas, Food Union uz leju vilks jau tā zemo piena vidējo iepirkuma cenu valstī; zemnieki apsver iespēju likvidēt ganāmpulkus, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Viens no lielākajiem piena iepircējiem Food Union no augusta zemniekiem par pienu maksās mazāk. Lauksaimnieki ir nobažījušies, ka šāds solis pārraus trauslo dambi – cenu samazinājumu ieilgušās krīzes apstākļos piemēros arī citi piena iepircēji. Nozares flagmaņa piemēram kolēģi piena pārstrādātāji bijuši naski sekotāji arī iepriekš.

Uzņēmums ir spiests samazināt iepirkuma cenu, bet ne iepirktā svaigpiena apjomu, aģentūrai LETA sacījis Food Union grupas uzņēmuma Rīgas piena kombināts valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs, kurš pašlaik atrodas Ķīnā. Cenas kritums skaidrojams ar vājpiena pulvera cenu samazināšanos tirgos līdz 1762 eiro/t, kas ir gandrīz divreiz mazāk nekā pērn un tagad noslīdējusi pat zem vājpiena pulvera intervences cenas, kas ir 1690 eiro/t. Pulvera uzkrājumi, piena kvotu atcelšana un Krievijas sankcijas turpina graut cenu, uzskata N. Staņēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piensaimnieki var pieteikties atbalstam par piena ražošanas samazināšanu

Zane Atlāce - Bistere, 12.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 15.septembra piena ražotājiem var pieteikties Eiropas Komisijas piešķirtam atbalsta pasākumam - Eiropas Savienības atbalstam piena ražotājiem par piena ražošanas samazināšanu. Piešķirtais atbalsts piena ražotājiem tiks izmaksāts 2017.gada sākumā, informē Lauku atbalsta dienestā.

Atbalstam var pieteikties lauksaimnieki, kas 2016.gada jūlijā ir nodevuši pienu pārstrādei. Atbalsts ir paredzēts piena ražotājiem par piena piegādes samazināšanu 3 mēnešu periodā, salīdzinot ar tādu pašu periodu iepriekšējā gadā. Atbalsts paredzēt 140 eiro apmērā par piena tonnu. Atbalstu varēs saņemt arī tie piena ražotāji, kas jau no šā gada sākuma ir samazinājuši ražošanas apjomu.

Atbalsta saņemšanai būs četras pieteikšanas kārtas. Pirmajā kārtā pieteikšanās sāksies 15.septembra. Pirmajā pasākumu kārtā atbalstu varēs saņemt par piena samazinājumu 2016.gada pēdējā ceturksnī (oktobris, novembris, decembris) salīdzinājumā ar 2015.gada pēdējo ceturksni. Pieteikšanās pirmajā kārtai noslēgsies 21.septembra plkst.13.00.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dūklavs: Vasarā piena nozare var nonākt kritiskā stāvoklī

LETA, 24.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija piena nozarē vasarā var kļūt kritiska, un nav skaidrs, kad tā uzlabosies, šodien pēc valdības sēdes atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Vasara piena nozarē ir periods, kad piena apjomi palielinās, bet cenām paaugstināšanās pagaidām nav prognozēta. Tāpat arī neesot prognozējams, kad situācija nozarē uzlabosies, un neesot ziņu, ka tuvākajā laikā no Krievijas puses varētu tikt atcelts embargo.

Mēs esam apsprieduši situāciju ar piena ražotājiem, tiek piedāvāti daudz un dažādi pasākumi, kas ir saistīti ar nodokļu samazināšanu, atlikšanu vai pārcelšanu. Taču tas viss ir saistīts ar valsts budžeta līdzekļiem, noteica ministrs.

Kā viens no risinājumiem ir meklēt eksporta tirgus piena produkcijai, ko Zemkopības ministrija arī piensaimniekiem iesaka darīt, klāstīja Dūklavs. Risinājumi, kā rīkoties, gan varot būt dažādi, piemēram, pārprofilēšanās. Ministrs uzsvēra, ka lauksaimniekiem nebūs visiem viens risinājums, bet katram atšķirīgs, ņemot vērā konkrēto situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena nozare Latvijā ir nonākusi ilgākajā un dziļākajā krīzē, kuru ietekmē ne tikai negaidītais Krievijas embargo, bet arī sliktā situācija pasaules tirgū, laikrakstam Diena atzīst lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības Piena ceļš valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece.

Piena iepirkuma cenu samazināšanos un pārprodukciju iespaidoja arī piena kvotu atcelšana šā gada aprīlī. Lai informētu par dramatisko situāciju piensaimniecības nozarē, premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) pirmdien tikās ar Eiropas Komisijas lauksaimniecības un lauku atbalsta komisāru Filu Hoganu, kurš solījis divu nedēļu laikā sagatavot risinājumus piena nozares atbalstam Latvijā.

Latvijas amatpersonas ir informējušas EK komisāru par īpašo situāciju, kādā atrodas Latvijas piena ražotāji, kuri Krievijas sankciju ietekmē zaudējuši nozīmīgu eksporta tirgu – piena eksports uz Krieviju samazinājies par 40%, norādījusi L. Straujuma. Premjeres preses sekretāre Aiva Rozenberga informē – premjere un zemkopības ministrs sarunā norādījuši, ka piena nozare veido 25% no Latvijas lauksaimniecības sektora un 60% saražotā piena tika eksportēts. No 2007. gada līdz 2013. gadam piena nozarē ir ieguldīti ap 200 miljoniem eiro. J. Dūklavs piebildis, ka pēdējo astoņu mēnešu zaudējums piena nozarē ir 44,3 miljoni eiro. Jau pirms došanās uz Briseli zemkopības ministrs medijiem norādīja, ka Latvijā joprojām ir zemākais tiešmaksājumu līmenis, kas ierobežo zemnieku konkurētspēju, un ir jārunā par negatīvo faktoru kopumu, kas radījis tik grūtu situāciju Latvijas piensaimniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ražotāji: piena produkti nav piemēroti depozīta sistēmai

Lelde Petrāne, 30.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena produktu ražotāji neatbalsta piena produktu iepakojuma iekļaušanu depozīta sistēmā un ir pret paplašināto depozīta sistēmu, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Ražotāji norāda, ka tās izveidei nav risinājumu un ekonomiska pamatojuma. Depozīta sistēma ļaujot panākt augstus nodošanas rezultātus atkritumiem, kam ir risks nokļūt vidē (PET, stikls, skārdenes), kā arī sniedz iespēju ražotājiem vairākas reizes izmantot dzērienu iepakojumu. Šis raksturojums neesot attiecināms uz piena produktu iepakojumu.

Jānis Šolks, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs, norāda: «Depozīta sistēma ir solis pareizajā virzienā, lai izveidotu kvalitatīvu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Latvijā. Tomēr piena ražotāji stingri iebilst pret nesen izskanējušo risinājumu veidot paplašinātu depozīta sistēmu, kurā iekļautu arī piena produktus un tetrapakas. Dotais priekšlikums mums nav saprotams - piena produktu iepakojums nav iekļauts nevienas citas valsts depozīta sistēmā vairāku iemeslu dēļ un tam nav nekāda ekonomiska pamatojuma.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lietuvas tirgotāji atsakās parakstīt labas gribas memorandu piena nozarē

LETA--ELTA, 25.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas tirgotāji šobrīd atsakās parakstīt valdības izstrādāto labas gribas memorandu piena nozarē, kura mērķis ir veidot godīgas partnerattiecības starp visiem tirgus dalībniekiem un aizsargāt Lietuvas patērētāju intereses, radiostacijai Žiniu radijas otrdien paziņojusi zemkopības ministre Virgīnija Baltraitiene.

Iecerētais memorands ar piena ražotājiem, pārstrādātājiem un tirgotājiem, kas būtu spēkā līdz gadumijai, cita starpā nosaka ierobežojumus uzcenojumiem.

«Trīs puses - Zemkopības ministrija, piena ražotāji un pārstrādātāji - ir noskaņotas memorandu parakstīt, lai gan, iespējams, ne visam piekrīt. Dialogs nenotiek ar tirgotājiem (..). Informējām premjeru, jo uzskatām, ka ar tirgotājiem būtu jārunā valdībai, nevis Zemkopības ministrijai. Tirgotāji nekādu konkrētu atbildi nav atsūtījuši, bet viņiem acīmredzot varētu nepatikt tas, ka svarīgākajām pārtikas precēm, piena produktiem, ierosināts nenoteikt lielāku uzcenojumu par 10%, un nav pieņemams arī ierosinājums par atlaidēm, par savas daļas samazināšanu pašā cenā (..). Cik saprotu, viņi grib runāt tikai ar premjeru,» sacījusi ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EP: Eiropai jāpalīdz piena, augļu un dārzeņu ražotājiem atrast jaunus eksporta tirgus

Žanete Hāka, 08.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībai ir jāpalīdz lauksaimniekiem gūt taisnīgākus ienākumus, salīdzinājumā ar citiem pārtikas piegādes ķēdes dalībniekiem, jāievieš rīki, kas ļautu noturēties tirgus svārstībās, un jāpalīdz atrast jauns eksporta tirgus produktiem, kurus importa aizlieguma dēļ vairs nevar realizēt Krievijas tirgū, saka EP deputāti divās rezolūcijās, ko pieņēma otrdien.

Viņi arī aicina dalībvalstis vairāk stimulēt lauksaimniekus uz spēku apvienošanu ražotāju organizācijās.

«ES piena nozarē ir daudz nākotnes iespēju, bet Eiropas Komisija līdz šim brīdim nav pienācīgi novērtējusi jaunās grūtības, ar kuriem jāsaskaras ražotājiem, piemēram, ar piena kvotu izbeigšanos, nesen pagarināto Krievijas embargo ES pārtikai un cenu svārstībām. ES vairāk jāpalīdz savai piena nozarei kļūt par globālo līderi, nevis sekotāju,» teica EP deputāts Džeims Nikolsons (ECR, UK), kurš sagatavoja rezolūciju par pienu un bija arī galvenais atbildīgais par piena tiesību aktu paketes virzību Parlamentā 2012.gadā. Rezolūcija, kas pēta ES piena nozares izredzes, apstiprināta ar 510 balsīm par, 154 pret un 44 atturoties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Pienu regulāri neiepirks

Sandra Dieziņa, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Bauskas piena pārstrādes uzņēmums Baltic Dairy Board no 1. marta pārtrauks regulāru piena iepirkšanu.

Bauskas piena pārstrādes uzņēmums Baltic Dairy Board no 1. marta pārtrauks regulāru piena iepirkšanu

Baltic Dairy Board paziņojums Nasdaq Riga biržai liecina, ka uzņēmums 2018. gadā vairāk koncentrēs ražošanu uz biotehnoloģisku produktu, piemēram, daudzveidīgu GOS (galacto-oligosaharīdu) ražošanu sīrupa un pulvera veidā. Līdz šim ražotie piena un sūkalu produkti, piemēram, krējums, piena proteīna koncentrāts un sūkalu proteīna koncentrāts, tiks ražoti tikai pēc pasūtījuma. Ņemot vērā šo situāciju, uzņēmums, sākot no šī gada 1. marta, pārtrauks regulāru svaigpiena iepirkšanu no zemnieku saimniecībām, jo GOS produktu ražošanā kā pamatizejvielas tiek izmantotas citas, kuras tirgū ir viegli pieejamas lielos daudzumos. Baltic Dairy Board valdes priekšsēdetājs Kaspars Kazāks informē, ka sešu mēnešu pārejas posmā paredzams apgrozījuma kritums un darbinieku skaita samazināšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sviesta cena sasniegusi rekordu, pēdējā mēneša laikā atsevišķiem zīmoliem pārsniedzot pat 13 eiro/kg. Šāda cena nedz Latvijā, nedz Eiropā nav novērota pēdējo divdesmit gadu laikā. Arī oficiālie Eiropas piena nozares dati liecina – sviesta cena jūlija pēdējā nedēļā ir par 93 % augstāka, nekā pirms gada šajā pašā laikā.

Iemesls cenu kāpumam ir pavisam vienkāršs – pieprasījums pēc piena taukiem ir tik liels, ka ražotāji nespēj to nodrošināt. Un kur preces deficīts, tur cenas aug. Proti, pēdējā pusgada laikā strauji kāpusi vajadzība pēc dabīgā produkta un, izrādās, ražotāji un pārstrādātāji tam nav gatavi. Sviesta noliktavas ir tukšas, izejvielas trūkst un tas notiek vasaras pilnbriedā, kad tradicionāli zemnieku saimniecībās piena saražo visvairāk. Daži ražotāji neslēpj, ka vajadzība pēc tradicionālā sviesta pieaugusi daudzkārt.

Sviesta cena – rekordaugsta

Šobrīd nav skaidrs, kas notiks ziemā, kad saražotā piena daudzums samazināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Noteikts, kāda ir Krievijas embargo un rubļa vērtības krituma ietekme uz Latvijas ekonomiku

Žanete Hāka, 31.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās Universitātes eksperti veikuši pētījumu par to, kāda ir bijusi ekonomikas embargo un Krievijas rubļa krituma ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, DB rīkotajā diskusijā «Latvijas – Krievijas ekonomiskā sadarbība vakar, šodien, rītdien?» informēja Rīgas Tehniskās Universitātes profesors Remigijs Počs.

Pētījumā secināts, ka ekonomikas embargo rezultātā Latvijas eksports uz Krieviju sankciju skartajās preču grupās 2014.gadā samazinājās par 6,7 miljoniem eiro, bet 2015.gadā – par 50,4 miljoniem eiro, kopumā sasniedzot 57,3 miljonus eiro,

Lielākais kritums vērojams gaļas, zivju izstrādājumu apjomam.

Jāņem vērā, ka, piemērojot sankcijas, pieauga arī citu valstu saražoto preču apjomi tirgū, palielinot konkurenci ES, līdz ar to pētījumā ir aprēķināti zaudējumi no eksporta uz citām valstīm. Secināts, ka reģionālās konkurences pieauguma dēļ Latvijas eksports sankcijas precēm 2014.gadā samazinājās par 77 miljoniem eiro, bet 2015.gadā – par 124 miljoniem eiro, kopējai summai sasniedzot 200 miljonus eiro, liecina pētījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija piena nozarē kopš pagājušā gada augusta, pretēji izskanējušajām prognozēm, kļūst arvien sarežģītāka.

Tuvojoties rudenim, proti, visaugstākajam piena izslaukuma periodam, lauksaimnieki ir nobažījušies par vēl lielāku piena iepirkuma cenu kritumu.

Tā secināts ceturtdien biedrības Zemnieku saeima (ZSA) rīkotās sanāksmes laikā Latvijas piena nozares pārstāvjiem. Sanāksmes mērķis bija uzsākt darbu pie piena nozares stratēģijas izstrādes. Pirmo reizi kopā sanāca ZSA biedri, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) pārstāvji, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji, kā arī piena pārstrādes uzņēmumu pārstāvji.

Piena lopkopība ir viena no lielākajām lauksaimniecības nozarēm Latvijā, kurai sarūkot samazinātos gan darbavietu, gan iedzīvotāju skaits lauku reģionos. Tāpēc Zemnieku saeima aicināja kopā piena nozarē iesaistītos pārstāvjus, lai, balstoties uz katra personīgajām zināšanām, pieredzi, uzsāktu darbu piena nozares stratēģijas izstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru