Jaunākais izdevums

Starptautiskajā pārtikas nozares izstādē "Riga Food 2021" apbalvoti labākie piena produkti, kuru ražotāji šogad ir AS "Smiltenes piens", AS "Limbažu siers", AS "Tukuma piens", AS "Krāslavas piens" un AS "Rīgas piena kombināts", informē pasākuma organizatori.

Konkurss notika vairākās kategorijās - "Nogatavinātie sieri", "Saldkrējuma/skābkrējuma sviests", "2020./2021.gada jaunais piena produkts", "Bioloģiskā piena produkts" un "Piena produkta iepakojums".

Bioloģiskā piena produktu konkursā 1. vieta un starptautiskās izstādes "Riga Food 2021" zelta medaļa piešķirta "Smiltenes piena" ražotajam "BIO Holandes sieram" (45%), kura meistare ir Vita Puriņa. Otro vietu un sudraba medaļu saņēma "Tukuma piena" ražotais "Eko jogurts bez piedevām" un tā meistare Sandra Firleja, bet 3. vietu un bronzas medaļu ieguva AS "Talsu piensaimnieka" ražotais Talsu pilnpiena biezpiens (9%) un meistari Dina Zazīte un Mārtiņš Raksa.

Nogatavinātā siera konkursā 1. vieta tika piešķirta "Limbažu siers" ražotajam 12 mēnešus nogatavinātajam sieram "Limbažu Grande Duro" un tā meistaram Arnim Magonim. Otro vietu saņēma "Smiltenes piena" ražotais nogatavinātais Krievijas siers (50%) un meistare Jeļena Lagzdiņa, savukārt 3. vieta tika AS "Cesvaines piena" ražotajam nogatavinātajam sieram "Pomodoro" un meistarei Sandrai Jargānei.

Sviesta konkursā 1. vietu piešķīra "Krāslavas piena" ražotajam "Skābkrējuma sviestam" un meistaram Aināram Vecelim, 2. vietu saņēma pārtikas koncerna "Food Union" ("Rīgas piena kombināts") ražotais sviests "Valmiera" (82%) un ražošanas vadītājs Ilgvars Tamanis, bet 3. vietu ieguva "Tukuma piena" ražotais sviests "Exporta" (82,5%) un meistare Linda Lietiņa.

Jauno produktu grupā "Piena dzērieni" 1. vieta tika piešķirta "Tukuma piena" ražotajam ķiršu jogurtam, jauno produktu grupā "Skābpiena produkti" 1. vieta tika piešķirta "Tukuma piena" ražotajam biezpiena jogurta krēmam ar mango un persikiem un meistarei Firlejai, jauno produktu grupā "Sieri" 1. vietu ieguva "Smiltenes piena" ražotās "Siera BOOMbas" un meistare Lagzdiņa, bet produktu grupā "Saldējums" - "Rīgas piena kombināta" ražotais krējuma apelsīnu saldējums "Ekselence" ar apelsīnu mērci baltā šokolādē un ražošanas vadītāja Natālija Šakina.

Piena produktu iepakojuma konkursā 1. vieta tika piešķirta "Tukuma piens" kulinārijas vājpiena biezpiena "Baltais" iepakojumam, 2. vietu izcīnīja AS "Latgales piens" piena produktu iepakojuma sērija, bet 3. vietu ieguva "Rīgas piena kombināts" piena "Rasēns Bubble Gum" iepakojums.

Latvijā ražoto piena produktu un iepakojuma konkursu rīko kooperatīvā sabiedrība "Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība" sadarbībā ar Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrību "BT1" un Latvijas Iepakojuma asociāciju. Konkursu finansiāli atbalsta Zemkopības ministrija.

Sāksies starptautiskā pārtikas nozares izstāde Riga Food 2021 

Izstāžu centrā Ķīpsalā 9.septembrī sāksies starptautiskā pārtikas nozares izstāde "Riga Food...

Jau ziņots, ka šogad izstādē preces un pakalpojumus prezentēs 300 uzņēmumu no kopumā 15 valstīm, tostarp no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Austrijas, Itālijas, Kanādas, Spānijas, Ukrainas. "Riga Food 2021" būs apskatāmi Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Itālijas, Spānijas un Ukrainas kopstendi. Latvijā saražoto vienkopus var iepazīt un degustēt Latvijas nacionālajā kopstendā un zivrūpniecības nozares kopstendā.

Izstāde apmeklētājiem būs skatāma līdz 11.septembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots, atzina Latvijas piensaimnieku centrālā savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

"Nevis nopietna, bet traģiska," uzsvēra Šolks. "Šodien ļoti aktuāli nozarē ir tas, ka ir pienācis brīdis, kad notiek nozares dziļa un nopietna krīze, kuru, diemžēl, valsts institūcijas, kurām mēs par šo esam mēģinājušas stāstīt, vēl nav sapratušas un apzinājušās," skaidroja LPCS vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo pāris gadu laikā jeb kopš pandēmijas sākuma notikuši vairāki būtiski procesi, tostarp negaidīti paaugstinājušās piena iepirkuma cenas. Pēc viņa paustā, līdz šim piena iepirkuma cena bija stabila un prognozējama -aptuveni 30 centi par kilogramu, taču patlaban piena iepirkuma cena sasniegusi jau 35,8 centus par kilogramu. Savienības aplēses liecina, ka piena iepirkuma cena decembrī palielināsies līdz 38 centiem kilogramā, savukārt nākamā gada sākumā tā pieaugs līdz 40 centiem par kilogramu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) piena pārstrādes nozares krīzē aicina samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pienam un piena produktiem līdz 5%, kā arī piešķirt valsts atbalstu desmit miljonu eiro apmērā par decembri-februāri, liecina LOSP Piena nozares darba grupas protokols.

LOSP pārstāvji norāda, ka situācija piena tirgū liek bažīties par piena lopkopības un piena pārstrādes nākotni Latvijā. Papildus strauji pieaugošajām ražošanas izmaksām, situāciju vēl vairāk saasina karš Ukrainā un importa pārtraukšana no Krievijas un Baltkrievijas. "Te būtisks ir fakts par minerālmēslu, lopbarības pieejamību," uzsver LOSP.

Nepārdomāta pieeja Zaļajam kursam var rezultēties ar neticamu pārtikas cenu trilleri  

Latvijā mēs varam lepoties ar daudz zaļāku un klimatam draudzīgāku zemes apsaimniekošanu...

Tāpat padomē atzīmē, ka ir parādījušās pazīmes par iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos, kā arī veikalos ir samazinājies piena un piena produktu apgrozījums. Veikali atsaka iepirkt atsevišķas preces, un pieaudzis arī mazumtirdzniecības veikalu uzcenojums, kas vidēji sasniedzis 67%.

LOSP skaidro, ka kopumā veikalu uzcenojums svārstās no 30% līdz 80%, taču ir arī produkti, kuru uzcenojums pieaudzis divkārt.

Padomē norāda, ka piena pārstrāde jau vairākus mēnešus strādā ar krīzes menedžmentu - ražošanas izmaksas, pēc LOSP biedru rīcībā esošās neoficiālās informācijas, ir palielinājušas piena produktu pašizmaksu. Turklāt importētie piena produkti ar vien vairāk kļūst grūti izkonkurējami.

Pēc LOSP paustā, šīs ir pirmās indikācijas par vietējās piena pārstrādes likvidēšanos. Turklāt pieredze rāda, ka ārvalstu piena iepircēji augstās piena iepirkuma cenas saglabā vien tik ilgi, kamēr Latvijā ir nepietiekamas piena pārstrādes jaudas.

Kā ilgtermiņa risinājumu piena pārstrādes nozares problēmām LOSP saskata Latvijai piemērot Eiropas Savienības (ES) valstu praksi samazināt PVN likmi līdz 5% pienam un piena produktiem.

Vienlaikus, pēc LOSP pārstāvju minētā, PVN likme būtu jāsamazina arī citiem Latvijai raksturīgajiem pārtikas produktiem, piemēram, gaļai, graudaugiem, proteīnaugiem, olām un zivīm. PVN likme būtu jāsamazina arī lopbarībai, minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī veterinārmedicīnas zālēm.

Tāpat LOSP aicina piena pārstrādes uzņēmumu krīzes pārvarēšanai un Latvijas piena pārstrādes saglabāšanai piešķirt valsts atbalstu desmit miljonu eiro apmērā par decembri-februāri, kas vidēji nozīmē 56 eiro par katru pārstrādāto svaigpiena tonnu.

Līdztekus LOSP prasa valdībai izdot Ministru kabineta noteikumus, kuros tiktu noteikts, kā tiks nodrošināta iedzīvotājiem pieejama pārtika par adekvātu samaksu, karam Ukrainā turpinoties ilgstoši.

LOSP Piena nozares darba grupas sanāksmē, kas notika otrdien, 22.martā, pieņemtie lēmumi un aicinājumi nosūtīti Saeimai, valdībai, Finanšu ministrijai un Zemkopības ministrijai.

LETA jau vēstīja, ka Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) lūgumu atbalstīt piena pārstrādātājus saistībā ar dažādu ražošanas pozīciju izmaksu kāpumu Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) uzdevumā izskatīs zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kā arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Valsts kancelejas nosūtītajā atbildē LPCS norādīts, ka ministriem jāizskata LPCS lūgums pēc finansiāla atbalsta un jāsniedz savstarpēji saskaņota atbilde. Vienlaikus norādīts, ka Zemkopības ministrijai par sniegto atbildi būs jāinformē arī Kariņš.

Tāpat ziņots, ka Zemkopības ministrija pašlaik vērtē situāciju piena produktu tirgū un analizē pieejamos datus, lai varētu izstrādāt priekšlikumus adekvātam risinājumam.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks iepriekš norādīja, ka situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots. Pēc savienības aplēsēm, nozares lielākie uzņēmumi patlaban cieš vairāku miljonu eiro zaudējumus.

LPCS aicināja Ministru kabinetu rast iespēju šajā situācijā daļēji kompensēt nenosegtās, bet objektīvās izmaksas. Minimālais kompensācijas apjoms būtu 56 eiro uz vienu tonnu pārstrādātā piena. Kopējās kompensācijas apmērs būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro mēnesī. Potenciāli šāds atbalsts būtu nepieciešams par 2021.gada decembri, kā arī 2022.gada janvāri un, iespējams, februāri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Staņēvičs pametīs Food Union grupu

Db.lv, 08.02.2022

Food Union vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs 2022. gada 4.februārī atkāpies no šī amata.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās saldējuma un piena produktu ražotāju un izplatītāju grupas Food Union vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs 2022. gada 4.februārī atkāpies no šī amata.

Food Union grupas padome šajā amatā jau apstiprinājusi Artūru Čirjevski, kurš ir līdzšinējais Food Union grupas finanšu direktors Eiropā.

A.Čirjevskim ir vairāk nekā desmit gadu pieredze augstākās vadības un uzņēmumu darbības finanšu jomā FMCG kompānijās Latvijā. Viņš Food Union grupā strādājis kopš 2015. gada, kad Food Union grupa iegādājās savu trešo aktīvu Latvijā – SIA Rīgas Piensaimnieks. A. Čirjevskis tajā laikā bija SIA Rīgas Piensaimnieks izpilddirektors un valdes loceklis. Pēc apvienošanās Čirjevskis kļuva par Food Union grupas finanšu direktoru Eiropā, un līdz šim brīdim bijis atbildīgs par finanšu kontroli, plānošanu un pārvaldi.

“Tagad mēs esam jaunas Food Union grupas nodaļas sākumā. Tas ir nākamais attīstības posms, kurā uzmanība tiks vērsta uz dziļāku integrāciju un spēcīgāku sinerģiju starp grupas uzņēmumiem, kā arī uz mūsu komerciālā potenciāla izmantošanu, jo sevišķi Ziemeļeiropas tirgos. Mēs redzam lielu potenciālu iespēju izmantošanā šajos augsti attīstītajos un konkurētspējīgajos tirgos, izmantojot mūsu komerciālās un biznesa informācijas zināšanas, mūsu ražošanas un izplatīšanas jaudu, kā arī mūsu pieredzi spēcīgu vietējo zīmolu veidošanā,” komentē Food Union dibinātājs un globālais vadītājs Andrejs Beshmeļņickis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele piešķīrusi 4,5 miljonu eiro aizdevumu “Baltic Dairy Board”, kas ir viena no lielākajām piena/sūkalu proteīnu ražotnēm Ziemeļeiropā un daļa no “Vilvi Group”, kas ir viena no Lietuvas piena pārstrādes tirgus līderēm.

“Baltic Dairy Board” ir viena no lielākajām piena/sūkalu olbaltumvielu ražotājām Ziemeļeiropā un viena no retajām ražotnēm, kas ar moderno tehnoloģiju palīdzību ražo GOS koncentrātu/pulveri, kas vēlāk tiek izmantots zīdaiņu pārtikas ražošanā. Tāpat Bauskā bāzētajā uzņēmumā tiek pārstrādāti piena produkti (tajā skaitā bioloģiskais piens), lai tos pēc tam varētu izmantot sviesta, piena, siera, piena olbaltumvielu pulvera, kā arī piena laktozes koncentrāta un citu produktu ražošanā. Uzņēmums, kuru Latvijā vada viens no valdes locekļiem Kaspars Kazāks, aizvadītajā gadā strādāja ar peļņu 1,47 miljonu eiro apmērā.

Latvijas uzņēmuma kontrolpaketi 2021. gada aprīlī iegādājās Lietuvas piena pārstrādes spēlētājs “Vilvi Group”, kā sastāvā ietilpst seši uzņēmumi, kas ražotos piena, siera un proteīna produktus eksportē uz vairāk nekā 60 valstīm visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums “Sērenes piens” šogad nosūtījis pirmos divus siera konteinerus uz Saūda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, informē “Sērenes piens” valdes priekšsēdētājs Andris Eģītis.

“Mūsu lielākā priekšrocība ir kvalitatīvi produkti, ko radām īpaši eksporta tirgum – akavi, kaškavals, msnara, nabulsi sieri. Tie top, izmantojot Austrumu un Āzijas tautu nacionālās receptes, augstvērtīgas Latvijas vietējās izejvielas un ļoti precīzus ražošanas procesus. Ne velti pasaulē lielākajā un populārākajā pārtikas izstādē “Gulfood” Dubaijā kāds no partneriem, nedaudz jokojot, vaicāja – kā Latvijā ir iespējams saražot labāku akavi sieru, nekā pie mums, Āzijā,” stāsta piena pārstrādes uzņēmuma vadītājs.

Pasaulē pieprasītākajā izstādē Gulfood 2022 piedalās 14 Latvijas ražotāji 

Dubaijas Pasaules tirdzniecības centrā (AAE) 13.februārī durvis vērusi pasaulē pieprasītākā...

“Sērenes piena” galvenā specializācija ir akavi tipa baltā siera ražošana eksporta tirgiem. Plānots, ka eksporta apjoms uz Saūda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem trīs gadu laikā varētu sasniegt piecus miljonus eiro. Tādēļ arī piedalīšanās izstādē “Gulfood” un tajā iedibinātie kontakti bijis nozīmīgs pavērsiens šā eksporta virziena attīstīšanā.

Eģītis uzsver, ka uzņēmums lieti izmantojis aizvadītos divus gadus, kad Covid-19 izplatības mazināšanai ieviesto ierobežojumu dēļ nācās koriģēt plānotos attīstības tempus un virzienus. Proti, lielākoties tika strādāts tuvējās valstīs, tostarp Zviedrijā, Vācijā un Beļģijā, nevis Āzijā, kā bija iecerēts.

Sērenes piens uzsācis ražošanu un eksportu 

Piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens" uzsācis produktu ražošanu, informē uzņēmuma valdes...

Vienlaikus aizvadītie divi gadi izmantoti, lai pilnveidotu ražošanu un palielinātu tās jaudu.

2022. gadā “Sērenes piens” plāno saražot produktus vismaz divarpus miljonu eiro vērtībā, tā pieckāršojot pērnā gada apjomu. Esošās ražošanas jaudas ļauj gadā saražot produktus desmit miljonu eiro apmērā.

“Latvijā ir senas piena pārstrādes tradīcijas, kas ļauj ražot augsti kvalitatīvus produktus un reaģēt uz pieaugošo pieprasījumu pēc piena produktiem Āzijas un Tuvo Austrumu valstīs. Mūsu uzņēmēju nostiprināšanās šajos tirgos ir lielisks piemērs eksporta virzienu diversifikācijai. Latvijas pārtikas ražotāji spēj nodrošināt gan Latvijas patērētāju vajadzības, gan, mērķtiecīgi strādājot, iekarot arvien jaunus pasaules tirgus. To šogad apliecināja arī lielā apmeklētāju interese Latvijas kopstendā lielākajā pārtikas izstādē pasaulē “Gulfood” Dubaijā,” atzīst zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

SIA "Sērenes piens" ir dibināts ar mērķi atjaunot Jaunjelgavas novada Sērenē esošās piena pārstrādes un siera ražotnes darbību, kas iepriekš piederēja maksātnespējīgajam uzņēmumam SIA "Latvian Dairy". Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 300 000 eiro.

SIA "Sērenes piens" īpašnieks ir Andris Eģītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstādes uzņēmums AS "Smiltenes piens" pagājušajā gadā strādāja ar 21,156 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 1,9% un bija 1,296 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka 2020.gadā patērētājiem tiks piedāvāti jauni produkti, tika paplašināts ražoto sieru klāsts un sākta bioloģiskā piena pārstrāde, sākotnēji produktus ražojot eksporta tirgiem. Vienlaikus izstrādāti produkti jauniem eksporta tirgiem, ņemot vērā klientu vēlmes.

Gada pārskatā norādīts, ka "Smiltenes piens" pērn Latvijas tirgū realizēja produkciju 19,584 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 4,4% vairāk nekā gadu iepriekš, trešajās valstīs realizēta produkcija 1,165 miljonu eiro vērtībā, kas ir kāpums par 39,4%, savukārt pārējās Eiropas Savienības valstīs realizēts par 12,6% mazāk - 406 525 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Maxima Latvija" sadarbībā ar partnerorganizācijām – biedrību "Zemnieku saeima" (ZSA), Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP) – Saeimā iesniegusi iniciatīvu "Samazinām PVN pārtikas produktiem".

Iniciatīvas mērķis ir samazināt Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5 % apmērā svaigiem pārtikas produktiem.

Pēc iniciatīvas iesniegšanas Saeimā, tiks izskatīti un pārbaudīti iedzīvotāju iesniegtie paraksti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iedzīvotāju reģistrā, savukārt pēc 10 000 derīgo parakstu identificēšanas iniciatīva tiks nodota izskatīšanai Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.

Lai padarītu kvalitatīvus un veselīgus pārtikas produktus pieejamākus plašai sabiedrībai, nemazinot dzīves kvalitāti un vienlaikus sekmētu tautsaimniecības attīstību, "Maxima Latvija" kopā ar partnerorganizācijām pērnā gada vasarā uzsāka kampaņu, lai rosinātu izmaiņas nodokļu politikā Latvijā un tādējādi samazinātu PVN likmi 5 % visām svaigo pārtikas produktu grupām – svaigai gaļai un zivīm, piena produktiem un olām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena produktu un saldējuma ražošanas grupa “Food Union”, kurā šobrīd ietilpst AS “Rīgas piena kombināts” un AS “Valmieras piens”, 2020. finanšu gadu noslēgusi ar grupas konsolidētā apgrozījuma pieaugumu par 11%, tam sasniedzot 109,7 miljonus eiro.

Uzņēmums norāda, ka 2020. un 2019. gadu apgrozījumu dati nav savstarpēji salīdzināmi. Proti – 2019. gada datos tika prezentēts “Food Union” summārais apgrozījums Latvijā 114,3 miljonu eiro apmērā, jo SIA “Rīgas Piensaimnieks” vēl nebija iekļauts AS “Rīgas piena kombināts”. Savukārt 2020. gada datos ir konsolidētais apgrozījums, jo kopš aizvadītā gada februāra SIA “Rīgas piensaimnieks” ir juridiski pievienots AS “Rīgas piena kombināts”.

Pērn “Food Union” grupas uzņēmumi Latvijā turpināja koncentrēties uz savas galvenās uzņēmējdarbības jomas attīstību – ražot spēcīgu vietējo zīmolu saldējumu un piena produktus ar augstu pievienoto vērtību. Tāpat arī ieviest jauninājumus visā vērtību ķēdē, izmantojot padziļinātas tirgus zināšanas, pieejamos biznesa analīzes rīkus un globālās tendences.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Mainoties akcionāram, Jaunpils pienotavas apgrozījums pieaudzis par 19,3%

LETA, 10.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums AS "Jaunpils pienotava" pagājušajā gadā strādāja ar 16,336 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 19,3% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga 8,3 reizes - līdz 962 911 eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka pērn, apvienojoties Latvijas un Igaunijas piensaimniekiem, mainījās kompānijas galvenais akcionārs, un patlaban tas ir Eiropas piensaimnieku kooperatīvs "SCE E-Piim". Īpašnieku apvienošanās rezultātā kompānijas produktu portfelī parādījās daudzi jauni produkti, kā arī būtiski auga pārstrādātā piena apjoms. Tāpat "Jaunpils pienotava" pērn atvēra vairākus jaunus mazumtirdzniecības veikalus.

Pērn kompānija Latvijas tirgū realizēja produkciju 11,36 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 16% vairāk nekā gadu iepriekš, pārējās Eiropas Savienības valstīs realizēts par 30% vairāk produkcijas jeb 4,385 miljonu eiro vērtībā, savukārt uz trešajām valstīm produkcija eksportēta 591 053 eiro vērtībā, kas ir par 21% vairāk nekā 2019.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” ir atsācis divu biezpiena sieriņu ražošanu jaunā interpretācijā.

Sortimentā atgriezušies zemeņu biezpiena sieriņš zemeņu glazūrā, kā arī ceptu ābolu, kanēļa un graudu biezpiena sieriņš klasiskajā “Kārums” šokolādes glazūrā.

Zemeņu sieriņš pirmo reizi tika ražots 1995. gadā, bet ābolu-kanēļa sieriņš – 2003. gadā.

Jaunie produkti tiek ražoti 2020. gadā atklātajā “Kārums” biezpienu sieriņu ražotnē, kas atrodas “Food Union” grupas uzņēmuma “Rīgas piena kombināts” teritorijā. Ražotnes būvniecībā un aprīkošanā ar modernām tehnoloģiskajām līnijām uzņēmums investēja 5,5 miljonus.

Drīzumā tiks uzsākta šo produktu tirdzniecība arī Baltijā.

Uzņēmumu grupā ir Latvijas "Valmieras piens" un "Rīgas piena kombināts", kas 2020.gada februārī pievienoja "Rīgas piensaimnieku", tāpat grupā ir lielākais saldējuma ražotājs Igaunijā "Premia", lielākais saldējuma ražotājs Dānijā "Premier Is" un saldējuma izplatītājs "Hjem Is", saldējuma ražotājs Norvēģijā "Isbjrn Is", saldējuma ražotājs Rumānijā "Alpin57Lux". "Food Union" ir arī divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pieaicinot Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbiniekus, Bauskas novada Codē atklājis nelegālu, antisanitāros apstākļos strādājošu gaļas sadales un gaļas produktu ražošanas uzņēmumu, kas savu produkciju pēc pasūtījuma piegādājis klientiem daudzviet Latvijā.

Pārbaudē konstatēts, ka uzņēmums darbojas nolietotās telpās, kurās nav iespējams nodrošināt higiēnas prasību izpildi. Telpu sienas, griesti, grīdas - bojātas un grūti kopjamas. Ventilācijas sistēma nav piemērota pārtikas ražošanas telpām, tādējādi telpās veidojas mitrums, kā rezultātā vietām novērojams pelējums. Nav nodrošināta atbilstoša ūdens padeve, ir bojāta kanalizācija.

Tāpat pārbaudē konstatēts, ka netiek nodalītas izejvielu un gatavās produkcijas plūsmas, tādējādi produkciju pakļaujot augstam mikrobioloģiskā, kā arī telpu nolietojuma dēļ - fizikālā piesārņojuma riskam.

Aukstuma kamerā konstatēta svaiga, sadalīta gaļa, svaiga gaļa marinādē, kūpinājumi, dažādas desas un citi gaļas izstrādājumi bez izcelsmi apliecinošiem dokumentiem un marķējuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes un saldējuma ražošanas uzņēmums “Food Union” radījis trīs inovatīvus zīmola “Ekselences” saldējumus, informē uzņēmumā.

Jaunā kolekcija radīta Rīgā bāzētajā “Food Union” saldējuma kompetences centrā ar mērķi realizēt produktus kā Latvijas, tā arī citos ārvalstu eksporta tirgos, tai skaitā Āzijā no 2022. gada.

Investīciju apmērs, kas ieguldīts saldējumu recepšu izstrādē, iepakojuma risinājumā un produktu palaišanā tirgū, lēšams ap 50 000 eiro.

“Ekselence ir mūsu izsmalcinātākais saldējuma zīmols, tāpēc, lai arī kāds būtu gadalaiks, tā jaunumi vienmēr tiek radīt ar mērķi radīt patērētājiem vēl nebijušu garšu un sensoro sajūtu buķeti. Pie šāda rezultāta nonākam, apvienojot pasaules aktuālākās pārtikas ražošanas tendences ar Eiropas kvalitatīvākajām izejvielām un Latvijas saldējuma rūpniecības tradīcijām,” stāsta Sandra Usačeva, “Food Union” saldējuma zīmolu vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstāžu centrā Ķīpsalā 9.septembrī sāksies starptautiskā pārtikas nozares izstāde "Riga Food 2021", informē pasākuma rīkotāji.

Atklāšanas ceremonijā piedalīsies zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētāja vietniece Antoņina Ņenaševa (PP), starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības "BT1" valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle, kā arī "Riga Food" vadītājs Rolands Nežborts.

Pēc "Riga Food 2021" atklāšanas, plkst.11.30 tiks apbalvoti izcilas kvalitātes pārtikas produktu - piena un medus - konkursu uzvarētāji.

Šogad izstādē preces un pakalpojumus prezentēs 300 uzņēmumu no kopumā 15 valstīm, tostarp no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Austrijas, Itālijas, Kanādas, Spānijas, Ukrainas. "Riga Food 2021" būs apskatāmi Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Itālijas, Spānijas un Ukrainas kopstendi. Latvijā saražoto vienkopus varēs iepazīt un degustēt Latvijas nacionālajā kopstendā un Zivrūpniecības nozares kopstendā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes un saldējuma ražošanas uzņēmums “Food Union” radījis īpašu Ukrainai veltītu saldējumu tās nacionālā karoga krāsās.

Ar simbolisku mērķi saldējuma receptē no dabiskām izejvielām savītas ziedu garšas – plūškoka un rudzupuķu garša zilajā saldējuma krāsā un safrāns saldējuma dzeltenajā krāsā. Aukstajam gardumam dots “Слава Україні” nosaukums, kas pazīstams kā Ukrainas suverenitātes un pretestības simbols.

“Šis saldējums ir veltījums Ukrainas tautas drosmei un brīvības mīlestībai. Bet vēl svarīgāk – tas ir atgādinājums ikvienam Latvijas iedzīvotājam, ka Ukrainā joprojām notiek briesmīgs karš, tāpēc mums jāturpina palīdzēt tās cilvēkiem arī pēc tam, kad pirmais atbalsta vilnis ir rimis,” uzsver “Food Union” ģenerāldirektore Latvijā Irēna Holodnaja.

Zili-dzeltenais saldējums bez maksas būs pieejams Ukrainas iedzīvotājiem Rīgas atbalsta centrā (Kaļķu ielā 1) un Ukrainas iedzīvotāju dienas centrā “Common Ground” (Andrejostas ielā 27), kā arī “Ekselence” saldējuma vasaras tirdzniecības vietās Rīgā un Jūrmalā, uzrādot Ukrainas personu apliecinošus dokumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieaugušas par 0,5%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2020.gada maiju - patēriņa cenas palielinājušās par 2,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 0,1%.

2021.gada maijā, salīdzinot ar aprīli,būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, mājokļa iekārtai, kā arī cenu kritumam ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis pieauga par 1,3%. Būtiskākais cenu kāpums bija svaigiem augļiem (+5,9%). Akciju noslēgumu ietekmē dārgāka kļuva mājputnu gaļa (+4,9%), piena produkti (+3,5%), piens (+3,8%), milti un citi graudaugi (+4,6%), siers un biezpiens (+1,7%), jogurts (+4%), augu eļļa (+6,9%), konditorejas izstrādājumi (+1,3%), cūkgaļa (+1,8%) un olīveļļa (+6,1%). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-1,2%). Akciju rezultātā cenas samazinājās arī saldējumam (-3,8%), šokolādei (-2,8%) un sviestam (-3,8%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc patērētājam atbalstīt vietējo pārtikas ražotāju?

Līva Zorgenfreija, Swedbank ekonomiste, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir spēcīgas lauksaimniecības tradīcijas, un pārtikas un lauksaimniecības produkti arī šodien ir viena no galvenajām Latvijas eksporta preču grupām.

Nākotnē pasaulei būs jāpabaro arvien vairāk iedzīvotāju – par pieprasījuma trūkumu diez vai varēs sūdzēties. Šodien mēs katrs kā patērētājs, iegādājoties vietējos produktus, varam balstīt mūsu ekonomiku un veicināt lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares potenciāla īstenošanu.

Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozīme ekonomikā

Lauksaimniecība un pārtikas un dzērienu ražošana Latvijas ekonomikā ieņem daudz būtiskāku lomu nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Šīs nozares kopā veido aptuveni 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tās ir arī atbildīgas par aptuveni tādu pašu daļu no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem, kas absolūtā izteiksmē ir ap 400 miljonu eiro. Darba tirgū ar pārtikas ražošanu saistīto nozaru loma ir lielāka – tajās nodarbināti 70 000 iedzīvotāju jeb 7,7% no visiem strādājošajiem. Vēl svarīgākas šīs nozares ir eksportā, jo lauksaimniecības un pārtikas produkti ir viena no Latvijas galvenajām eksporta preču grupām – vairāk nekā sestā daļa no kopējā preču eksporta jeb vairāk nekā divi miljardi eiro, kas ieplūst Latvijas ekonomikas asinsritē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas ražotāji pilnībā spēj nodrošināt Latvijas iedzīvotāju pieprasījumu pēc pārtikas

Db.lv, 11.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotāji un lauksaimnieki pilnībā spēj nodrošināt Latvijas iedzīvotāju pieprasījumu visās pamata pārtikas produktu grupās, kā arī spēj nodrošināt pārtikas produktu izplatīšanu, informē Zemkopības ministrija.

Pārtikas produkti Latvijas saimniecībās un uzņēmumos tiek saražoti lielākā apjomā nekā nepieciešams vietējam patēriņam Latvijā. Tādās nozarēs kā piens un piena produkti, graudaugi, olas, liellopu gaļa un tās produkti, aitu un kazu gaļa pašnodrošinājums būtiski pārsniedz 100%, ļaujot Latvijas ražotājiem šos produktus arī eksportēt. Piemēram, Latvija saražo 3,7 reizes vairāk graudaugu, 2 reizes vairāk liellopu gaļas un tās produktu un 1,7 reizes vairāk olu nekā patērē.

Latvijas pārtikas ražošanas nozare savu spēju nodrošināt Latvijas iedzīvotājus ar pārtikas produktiem nepieciešamajā daudzumā apliecināja arī COVID-19 pandēmijas laikā, kad, atšķirībā no citām valstīm, Latvijas mazumtirdzniecības veikalos pārtikas produkti bija pieejama plašā klāstā un bez piegādes traucējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz Krieviju, informē uzņēmumā.

Uz Kaļiņingradas apgabalu līdz šim tika eksportēts saldējums 1% apmērā no visa eksporta portfeļa, un šobrīd tas ir pārtraukts. Tāpat pārtraukti iepirkumi no Krievijas.

Koncerna uzņēmuma grupa ziedo pārtikas produktus, veic finansiālu atbalstu, kā arī ir gatava uzņemt Ukrainas bēgļus darbā savās Latvijas un Igaunijas ražotnēs.

Vairāki uzņēmumi pārtrauc sadarboties ar partneriem Krievijā 

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras...

"Food Union" uzņēmumi Baltijā pašlaik veic arī finansiālus ziedojumus Sarkanajam krustam.

Ukraina ir "Food Union" otra nozīmīgākā eksporta valsts, uz kuru tiek eksportēti Latvijā ražotie produkti.

"Food Union" grupas vadītājs Eiropā Artūrs Čirjevskis norāda, ka uzņēmums ļoti vēlas turpināt produktu eksportu uz Ukrainu, kad tas atkal būs iespējams. "Tikmēr esam sazinājušies ar mūsu partneriem Kijevā, Harkovā, Ļvovā un citās pilsētās un aicinājuši visu mūsu krēmsiera produkciju, kas atrodas viņu noliktavās, proti, 50 tonnu apmērā, izdalīt vietējiem iedzīvotājiem," komentē A.Čirjevskis.

Uzņēmumu grupā ir Latvijas "Valmieras piens" un "Rīgas piena kombināts", kas 2020.gada februārī pievienoja "Rīgas piensaimnieku", tāpat grupā ir lielākais saldējuma ražotājs Igaunijā "Premia", lielākais saldējuma ražotājs Dānijā "Premier Is" un saldējuma izplatītājs "Hjem Is", saldējuma ražotājs Norvēģijā "Isbjrn Is", saldējuma ražotājs Rumānijā "Alpin57Lux". "Food Union" ir arī divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.

Pārtikas koncerns "Food Union" 2020.gadā Latvijā strādāja ar 109,7 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 11% vairāk nekā gadu iepriekš.

"Food Union" grupas globālais vadītājs ir Ukrainā dzimušais un pieredzi piena nozarē Krievijā guvušais Andrejs Beshmeļņickis. Grupu finansiāli atbalsta Honkongā bāzēta investīciju kompānija "Meridian Capital Limited" un Āzijas privātā kapitāla firma "PAG".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieaugušas par 3,3%, bet gada laikā jeb salīdzinājumā ar 2021.gada martu - par 11,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājās par 5,6%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām martā, salīdzinot ar 2021.gada martu, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 14,7%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (par 22%) un kartupeļiem (par 58,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drīzumā Latvijā darbu uzsāks Bolt Market pārtikas preču piegādes serviss, nodrošinot produktu piegādi 15 minūšu laikā, informē uzņēmums.

Bolt Market ir jauns Eiropas mobilitātes platformas Bolt biznesa virziens. Pārtikas preces klienti varēs pasūtīt tiešsaistē ar Bolt Food lietotnes starpniecību, savukārt preču pasūtījumi tiks komplektēti noliktavās un piegādes centros, kas Latvijā būs stratēģiski izvietoti pie lielākajām pilsētām.

Vispirms Bolt Market pakalpojums tiks atklāts Igaunijā, bet drīz pēc tam arī citviet Eiropā un Āfrikā, tajā skaitā arī Latvijā. Šobrīd notiek darbinieku atlase Bolt Market komandas izveidei Latvijā.

"Mājsēdes laikā iedzīvotāji pierada pie pārtikas preču pasūtīšanas internetā un šis pakalpojums kļūst aizvien populārāks, jo saņemt nepieciešamos produktus pie mājas durvīm ir patiešām ērti. Novērtējot pakalpojuma lietderīgumu, paredzams, ka pēc ierobežojumu atcelšanas iedzīvotāji turpinās izmantot piegādes pakalpojumus arī turpmāk," stāsta Bolt restorānu un pārtikas preču piegādes viceprezidents Dmitrijs Libermans (Dmitri Liberman).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot atzīmēt saldējuma zīmola “Pols” 50. gadskārtu, Latvijas piena pārstrādes un saldējuma ražotājs “Food Union” investējis 20 000 eiro jubilejai veltīta jaunuma - vaniļas saldējuma konfekšu izveidē un ražošanā.

Jaunais produkts radīts Rīgā bāzētajā “Food Union” saldējuma kompetences centrā, kurā pārtikas ražošanas eksperti izstrādā un testē saldējuma receptes gan Latvijas, gan arī eksporta tirgiem. “Pols” konfektes būs pieejamas arī Lietuvā.

Jaunais produkts produkts tiek ražots uz uzņēmuma jaunākās saldējuma līnijas, kuras iegādē pirms diviem gadiem ieguldīti ap 2 miljoniem eiro.

Aukstais deserts iepakots videi draudzīgā biodegradējamā iepakojumā, kas, ja nonāk dabā, tur sadalās bez atlikuma. Šāds pilnībā videi draudzīgs iepakojuma risinājums zīmola “Pols” pastāvēšanas laikā tiek izmantots pirmo reizi.

Pārtikas koncerns "Food Union", kurā šobrīd ietilpst AS "Rīgas piena kombināts" un AS "Valmieras piens", pērn strādāja ar 109,7 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 11% vairāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot atzīmēt Latvijā lielākās saldējuma ražotnes 50. jubileju, "Food Union" grupa radījusi saldmobīli jeb "saldējuma festivāls uz riteņiem", kas kopumā ir trīs treileri, kas aprīkoti ar visu nepieciešamo, informē uzņēmums.

Investīcijas projektā ir aptuveni 50 000 eiro.

"Vasara, saldējums un pārsteidzoši jaunumi – tas ir nešķirams trio, kas caurvij "Food Union" pieeju, gatavojoties saldējuma sezonai. Bet šis gads ir pavisam īpašs rūpnieciskā saldējuma 50. jubilejas dēļ. Tāpēc, ejot līdzi laikam un aktuālajiem apstākļiem, radījām 20 jaunus saldējumus tieši Latvijas patērētājiem. Bet pie šī rekordlielā apjoma neapstājāmies, tamdēļ kā svinīgās sezonas kulmināciju radījām #Saldmobīli," stāsta Sandra Usačeva, "Food Union" saldējuma zīmolu vadītāja.

Saldmobīlis savus apmeklētājus priecēs ar jau iemīļotiem un pavisam jauniem "Food Union" saldējumiem, kas radīti tieši šai sezonai, godinot Latvijā lielākās saldējuma ražotnes 50. jubileju. Piedāvājumā būs saldējums vafeļu glāzītēs un burbuļvafelēs, kā arī saldējuma kokteiļi. Tur būs nopērkami arī unikāli saldējumi, kas Latvijas veikalos nav pieejami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Orkla Latvija" 2021. gadā uzsākusi pakāpenisku pāreju uz atbildīgi iegūta kakao izmantošanu zīmola "Laima" produkcijas ražošanā, informē uzņēmums.

Šobrīd ar kakao, kas saņēmis "Rainforest Alliance" sertifikātu, tiek ražotas zīmola "Laima" šokolādes dražejas, kā arī konfektes "Rudzupuķe" un "Vētrasputns". Pavisam drīz ar atbildīgi iegūtu kakao tirgū būs pieejamas arī "Laimas" "Mad Milk" piena šokolādes tāfelītes, "Prozit" konfekšu kārbas, "Selgas" cepumi un sāļie zemesrieksti šokolādē, cepumu bumbas piena šokolādē un citi produkti, bet līdz 2024. gadam pakāpeniski viss "Laimas" un "Selgas" šokolādes saldumu sortiments. Kopumā šajā pilnveides projektā uzņēmums plāno investēt 600 000 eiro.

"Kakao ir galvenā šokolādes sastāvdaļa, tādēļ tā ieguves praksei, izcelsmei un kvalitātei ir būtiska nozīme. Kakao koku audzēšana ir iespējama tikai noteiktos apstākļos, tieši tādēļ lielākā daļa kakao koku aug tikai šaurā apvidū ap ekvatoru. Diemžēl šajos reģionos, kuros tiek īstenota kakao koku audzēšana, augļu novākšana un nodošana pārstrādei, iedzīvotāju ikdiena ir sarežģīta dažādu ekonomisko un sociālo apstākļu dēļ. Tieši tādēļ "Rainforest Alliance" ir izstrādājusi kakao sertifikācijas programmu, kas veicina ilgtspējīgāku kakao audzēšanu šajos reģionos. Kakao stratēģijas galvenās prioritātes ir pārliecība, dalīta atbildība, piegādes ķēdes pārredzamība, rentabilitāte un noturība. Līdz ar pievienošanos šai programmai mēs apliecinām mūsu apņemšanos strādāt arvien ilgtspējīgāk, lai palīdzētu uzlabot kakao audzētāju darba un dzīves apstākļus. "Rainforest Alliance" sertifikāta logo uz produkta iepakojuma norāda, ka uzņēmums iegulda atbildīga kakao audzēšanā, bet šokolādes cienītāji, iegādājoties produktus ar šo logo, to atbalsta," norāda "Orkla Latvija" komunikācijas vadītāja Lineta Mikša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zaļais kurss preces padarīs dārgākas

Māris Ķirsons, speciāli Dienai, 26.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par it kā klimata izmaiņu apturēšanai paredzētajiem aizliegumiem mežsaimniecībā un lauksaimniecībā un to ietekmi uz Latvijas ekonomiku Māris Ķirsons laikrakstam Diena intervē mežsaimnieku Māri Liopu.

Eiropas Savienības (ES) zaļais kurss būtiski ietekmēs zemes apsaimniekošanu un darba vietas Latvijā. Runa ir ne tikai par lauksaimniecības, mežsaimniecības un kūdras nozares uzņēmumiem un attiecīgajām darba vietām, bet par teju vai visu preču un pakalpojumu cenu paaugstināšanos. Šis ir ļoti svarīgs iemesls, lai Latvijai būtu sava zinātniski pamatota pozīcija, lai iespējamo problēmu pārvērstu ieguvumā, skaidro Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemes izmantošanas komitejas priekšsēdētājs un Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs M.Liopa.

Fragments no intervijas

Vai problēmas gaidāmas arī lauksaimniekiem?

Komentāri

Pievienot komentāru