Jaunākais izdevums

Izvērtējot saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, Konkurences padome (KP) 2023.gada pavasarī uzsāka tirgus uzraudzību olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgū.

Pētījums par piena produktu grupu neatklāj tirgotāju aizliegtas vienošanās par cenu vai Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) pārkāpumus mazumtirgotāju un piegādātāju sadarbībā. Vienlaikus dažādu piena produktu (siera, skābā krējuma) ražošanas un tirdzniecības posmos cenu pārnesē konstatētas nepilnības - cenu izmaiņas notikušas novēloti vai neproporcionāli. Lai uzlabotu situāciju nozarē, KP sniedza priekšlikumus tostarp atbildīgajām nozares institūcijām.

Pētījums aptver laika periodu no 2021.gada janvāra līdz 2023.gada maijam. KP vērtēja piegādātāju un mazumtirgotāju sadarbību, kā arī vērtēja cenu izmaiņu korelāciju piegādes ķēdes posmos un mazumtirdzniecības cenu mainību. Kopā tika pieprasīti dati no 28 mazumtirgotājiem un 40 ražotājiem/piegādātājiem no Latvijas un ārpus Latvijas, piemēram, no Baltijas valstīm, Vācijas, Itālijas. Kopā izanalizēti vairāk nekā 100 000 pirmajā kārtā iegūtie dati un vairāk nekā 70 000 otrajā kārtā iegūtie dati.

KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis: "Līdz ar pārtikas ražošanas pašizmaksas pieaugumu, ko radīja Krievijas karš Ukrainā un izejvielu trūkums, energoresursu krīze un inflācija, strauji kāpa arī pārtikas produktu gala cenas veikalos. Pārtikas patēriņa cenas 2022.gada izskaņā, salīdzinot ar 2018.gada decembri, pieauga par 44,9%. Gan Konkurences padomē, gan politiskajā līmenī un sabiedrībā kopumā radās jautājumi, vai augstās cenas veikalos ir pamatotas. Lai arī Konkurences padome nav tiesīga regulēt cenas un tās kompetencē neietilpst inflācijas jautājumi, mūs ļoti interesēja konkurences apstākļi tirgū, ražotāju un tirgotāju sadarbības jautājumi, neatkarīga cenu veidošana. Ar šo pētījumu esam ieguvuši unikālus datus dažādos šķērsgriezumos, tajā skaitā par cenu veidošanos pārtikas precēm, kas tagad var noderēt atbildīgajām institūcijām, lai pieņemtu datos balstītus lēmumus."

Latvijā ir salīdzinoši liels mazo piena saimniecību skaits, kur tiek ražots svaigpiens, un vienlaikus ir arī liels pārstrādes uzņēmumu skaits. Tādējādi patērētājiem ir pieejami daudzveidīgāki piena produkti. Taču šāda tirgus struktūra ražotājiem un piegādātājiem neveicina apjomradītus ietaupījumus, kā arī nenodrošina tiem tirgus varas pozīcijas, lai tie pilnvērtīgi varētu aizstāvēt savas intereses pret piena produktu iepircējiem.

Vienlaikus desmit gadu laikā ir samazinājies gan mazumtirdzniecības uzņēmumu skaits, gan tajos nodarbināto personu skaits. Taču apgrozījums mazumtirdzniecības nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku, katru gadu ir audzis.

2022.gadā diviem lielākiem mazumtirgotājiem kopējā tirgus daļa bija nedaudz virs 50%, savukārt pieciem lielākiem tirgus dalībniekiem kopējā tirgus daļa bija ap 80%. Lai arī tirgus dalībnieku koncentrācijas koeficients ir augsts, kopš 2019.gada tas ir sarucis diviem lielākiem mazumtirgotājiem, un kopš 2021.gada tas ir strauji sarucis arī pieciem lielākiem mazumtirgotājiem, ko ietekmējusi "Lidl" tīkla ienākšana Latvijas tirgū.

Tirgus uzraudzības ietvaros KP analizēja, kā pārtikas produktu cenas tiek pārnestas dažādos piegādes ķēdes posmos, piemēram, no zemnieka uz ražotāju un no ražotāja uz tirgotāju, vienlaikus vērtējot vai šo produktu realizācijā nav novērotas negodīgas tirdzniecības pazīmes vai citi konkurencei nelabvēlīgi apstākļi. Visbiežāk cenu transmisijas analīzi izmanto, lai noteiktu, vai patērētāji var baudīt cenu samazinājumu, kad preču izejvielu cenas samazinās.

Vērtējot piena, siera un skābā krējuma cenas, visatbilstošākā cenas pārnese ir bijusi tieši pienam. Mazumtirgotāji un ražotāji visbiežāk ir mainījuši cenas, ievērojot zemnieka posma cenu izmaiņas attiecībā gan uz cenu paaugstināšanu, gan samazināšanu. KP konstatēja, ka, pieaugot svaigpiena iepirkuma cenai lauksaimniecības posmā iepriekšējā mēnesī, ražotāju cenās izmaiņas tika vērojamas nākamajā mēnesī.

Taču siera un skābā krējuma produktiem cenu transmisijas procesā novērotas nepilnības, proti, cenu pārnese no viena posma uz nākamo nav notikusi simetriski un momentāni, kā arī nav notikusi noteiktā amplitūdā. Piemēram, 2023.gada pirmajos mēnešos tika novērots ražotāja cenas būtisks kritums, taču cenu transmisija uz pārējiem piegādes ķēdes posmiem nav notikusi līdzvērtīgā amplitūdā un ātrumā, līdz ar ko gala patērētājs turpinājis maksāt par sieru un skābo krējumu augsto cenu.

Tāpat KP vērtēja cenu transmisiju dažādos griezumos, proti, analizēja vietējās produkcijas un importa produkcijas cenošanu veikalos. Līdz 2022.gada septembrim gala patērētājiem par Latvijā ražotu pienu vajadzēja maksāt vairāk nekā par ārpus Latvijas ražoto pienu. Kopš 2022.gada novembra situācija ir mainījusies, un Latvijā ražotam pienam vidējās cenas mazumtirdzniecības vietās ir zemākas nekā ārpus Latvijas ražotam pienam.

Savukārt Latvijā un ārpus Latvijas ražotā siera un skābā krējuma cenošana mazumtirdzniecības posmā būtiski atšķīrās. Pētītajā periodā Latvijā ražotais siers vidēji tika cenots par 59% dārgāk nekā ārpus Latvijas ražots siers. Tāpat Latvijā ražotais skābais krējums veikalos tika cenots par 32% dārgāk nekā ārpus Latvijas ražotais skābais krējums. Tādējādi visā analizētajā periodā no 2022.gada līdz 2023.gada maijam par Latvijā ražoto sieru un skābo krējumu gala patērētājiem tirdzniecības vietās vajadzēja maksāt vairāk nekā par ārpus Latvijas ražoto produkciju.

Tirgus uzraudzībā tika pētīta arī cenu transmisija jeb pārnese mazumtirgotāju pašzīmola (private label) piena produktiem, kā arī neatkarīgu ražotāju piena produktiem. KP konstatēja, ka analizētajā 17 mēnešu periodā neatkarīgo ražotāju zīmolu pienam vidējais uzcenojums ir bijis 3,5 reizes lielāks nekā mazumtirgotāju privāto preču zīmju pienam. Arī neatkarīgu ražotāju siers cenots par 59% dārgāk un skābais krējums par 77% dārgāk nekā mazumtirgotāju privāto preču zīmju produkcija.

KP uzsver, ka, mazumtirgotājiem īstenojot līdzvērtīgu cenu veidošanas politiku gan neatkarīgu ražotāju zīmolu precēm, gan mazumtirgotāju privāto preču zīmju produktiem, neatkarīgu zīmolu piena produkti kļūtu pieejamāki gala patērētājiem un sekmētu patērētāju pirktspēju. Tas pats arī attiecināms uz cenu veidošanās politiku Latvijā ražotiem piena produktiem.

Viszemākā cenu mainība novērota "Lidl" un "Stockmann" veikalos. Cenu mainības indekss "Rimi" un "Maxima" ir līdzvērtīgs, kas liecina gan par regulārām akcijām, gan par tirgotāju aktīvu sekošanu līdzi cits cita cenām, tās pielāgojot un attiecīgi regulāri rīkojot preču akcijas. To dēvē par "inteliģento pielāgošanos", kad konkurenti nevis aizliegti vienojas par cenām, bet gan aktīvi monitorē viens otra piedāvātās cenas un, lai piedāvātu konkurētspējīgas cenas, tās attiecīgi koriģē.

Konkurences tiesībās šāda pielāgošanās nav aizliegta, ja tā notiek neatkarīgi, patstāvīgi izvērtējot konkurentu piedāvājumu un nosakot savu cenu. Patērētājiem ir ierobežotas iespējas salīdzināt cenas visu tirgotāju internetveikalos un izvēlēties izdevīgāko piedāvājumu, tādējādi pastāv informācijas asimetrija starp mazumtirgotāju un patērētāji. Tāpēc KP ierosina nozares pārstāvjiem/atbildīgajām nozares institūcijām izveidot cenu salīdzināšanas rīku, kas ļautu patērētājiem pieņemt apsvērtus lēmumus par labu konkrēto preču iepirkšanai par visizdevīgāko cenu konkrētajā laika periodā mazumtirdzniecības vietās. Līdzīgs monitoringa rīks darbojas Rumānijā kopš 2009.gada, kas izstrādāts sadarbībā ar privātajiem komersantiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena nozarē krīzes zemākais punkts ir pārdzīvots, aģentūrai LETA pauda piensaimnieku kooperatīva "Piena loģistika" biedrs un AS "Pampāļi" valdes loceklis Mārtiņš Vaļko.

Viņš gan arī uzsvēra, ka Latvijas piena nozare kopš šā gada 1.februāra joprojām strādā zem pašizmaksas.

Tāpat Vaļķo atzina, lai gan prognozes bija cerīgākas, pēdējos mēnešos situācija piena nozarē nav būtiski mainījusies, tostarp dati liecina, ka Latvijā augustā un septembrī piena cenai kāpums praktiski nebija, savukārt oktobrī varētu būt bijis neliels piena cenas pieaugums.

Viņš prognozēja, ka piena cena turpinās kāpt, bet pieaugums nebūs tik straujš, lai pārsniegtu pašizmaksu, jo tam nav pamata.

"Diemžēl virkne saimniecību bija spiestas pārtraukt savu darbību, un jau vasaras nogalē plānoja noganīt govis, izbarot sagatavoto barību un pārtraukt piena ražošanu." stāstīja Vaļko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Piena loģistika: Jāveicina piena rūpniecība gan Latvijas, gan Baltijas līmenī

LETA, 03.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pienācis brīdis runāt par Latvijas un visas Baltijas līmeņa piena rūpniecības veicināšanu, lai paši varētu veicināt piena pārstrādi un radītu eksportspējīgus produktus ar pievienoto vērtību, aģentūrai LETA stāstīja piensaimnieku kooperatīva "Piena loģistika" biedrs un AS "Pampāļi" valdes loceklis Mārtiņš Vaļko.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā ir spēcīgas piensaimniecības tradīcijas. Ražotāji spēj ražot kvalitatīvu pienu, no kura var iegūt augstvērtīgus produktus un kuru novērtē kaimiņvalstu piena pārstrādes uzņēmumiem. Turklāt Latvijas patēriņš ir tikai 45% no visa saražotā piena.

Vaļko minēja, ka patlaban ļoti perspektīva un pieprasīta ir ultraaugstā temperatūrā apstrādāta piena ražošana. "Tam ir ilgs realizācijas termiņš, tāpēc to var eksportēt arī uz visām pasaules valstīm, sākot ar tuvajiem austrumiem un Ziemeļāzijas valstīm, beidzot ar Āfriku," stāstīja kooperatīva paŗstāvis.

Vienlaikus viņš atzina, ka, lai šādas rūpnīcas būvniecība ir "globāls Latvijas piena nozares uzdevums" un tai nepieciešama piena ražotāju konsolidācija kooperatīvos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Piena Loģistika vienojies par sadarbību ar Igaunijas vadošo piena pārstrādātāju E-piim

Db.lv, 18.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot kooperatīva izaugsmi, Latvijas piensaimnieku kooperatīvs “Piena Loģistika” noslēdzis ilgtermiņa sadarbības līgumu ar Igaunijas lielāko piena pārstrādātāju “E-piim”.

Līgums stāsies spēkā šī gada 1.oktobrī. Līdz ar sadarbības uzsākšanu ar “E-piim”, kas paredz piena realizāciju 120 tonnas/dienā, kā arī citiem līdz šim noslēgtajiem ilgtermiņa sadarbības līgumiem ar piena pārstrādātājiem, kopējais “Piena Loģistika” savāktais piena apjoms sasniegs 320 tonnas/dienā.

Juris Sprukulis, “Piena Loģistika” padomes priekšsēdētājs: “Šobrīd no piensaimnieku kooperatīva “Piena Loģistika” līgumiem ar piena pārstrādātājiem, gandrīz puse ir ilgtermiņa sadarbības līgumi. Tādējādi, PL sekmīgi pilda Zemkopības ministrijas pausto uzstādījumu, ka viens no nozīmīgākajiem piena nozares attīstības stūrakmeņiem, ir ilgtermiņa līgumi. Pateicoties šādiem līgumiem, varam palīdzēt kooperatīva biedriem saglabāt stabilu piena cenu, kas ir tuva Eiropas valstu vidējai cenai. Esam priecīgi, ka par spīti tirgus situācijai un ekonomikas izaicinājumiem, varam turpināt nodrošināt mūsu biedriem stabilu un augšupejošu vidējo piena cenu.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra ierosinājusi pārbaudi, lai noskaidrotu, vai minerālūdens "Borjomi" tirdzniecība Latvijā nav sankciju pārkāpums, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pēc kara sākuma Pēterim Avenam un viņa biznesa partneriem piederošais "Borjomi" minerālūdens no Latvijas veikalu plauktiem pazuda. Lielajās veikalu ķēdēs tas aizvien nav atrodams, bet mazākās "Borjomi" ir atgriezies. Ģenerālprokuratūra uzdevusi Valsts ieņēmumu dienestam pārbaudīt, vai tas nav sankciju pārkāpums.

2006.gadā Krievija pret saviem kaimiņiem sāka pārtikas karu. Aizliedza Latvijas šprotu, un Gruzijas un Moldovas vīnu importu. Tas toreiz ticis pamatots ar izdomātām bažām par sabiedrības veselību. Aizliegums skāra arī vienu no slavenākajām Gruzijas eksporta precēm - minerālūdeni "Borjomi". 2013.gadā "Borjomi" ražotāja kontrolpaketi pārņēma Krievijas "Alfa grupa", pēc kā importa embargo pazuda un gruzīņu minerālūdens atkal parādījās tā lielākajā eksporta tirgū - Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Piena kooperatīvs Dundaga pasludināts par maksātnespējīgu

LETA, 20.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes rajona tiesa pasludinājusi piensaimnieku lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību "Dundaga" par maksātnespējīgu, liecina informācija Maksātnespējas reģistrā.

Lēmumu par piena kooperatīva "Dundaga" maksātnespējas procesa pasludināšanu tiesa pieņēmusi pirmdien, 18.septembrī. Par kompānijas maksātnespējas procesa administratoru iecelts Sergejs Kravčuks.

Kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratoram līdz 2023.gada 19.oktobrim.

Jau vēstīts, ka 2023.gada 26.jūnijā piena kooperatīvam "Dundaga" tika ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, taču 30.augustā lieta tika izbeigta, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nebija atbalstījis Maksātnespējas likumā noteiktais kreditoru vairākums.

Tāpat ziņots, ka kooperatīvs no 2023.gada jūlija apturējis piena produktu ražošanu.

Kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Zadiņš iepriekš sacīja, ka attiecīgo lēmumu ietekmēja vairāki faktori, tostarp augstās ražošanas izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Rīgas piena kombināts" par nelegālu notekūdeņu novadīšanu lietus kanalizācijā piespriests mazāk nekā 2000 eiro sods, informēja Valsts Vides dienests (VVD).

Kā ziņots 2021.gadā VVD otrajā lielākajā Latvijas pārtikas un dzērienu nozares uzņēmumā "Rīgas piena kombināts" konstatēja nelegālu neattīrītu notekūdeņu novadīšanu lietus kanalizācijas sistēmā.

"Rīgas piena kombināts" atrodas Katlakalnā, Pārdaugavā pie Dienvidu tilta. Sākotnēji tika konstatēts, ka Daugavas Bieķengrāvī tiek novadīti neattīrīti notekūdeņi. Piesaistot pašvaldības pārstāvjus un izsekojot notekūdeņu virzību, atverot aku pēc akas, tika konstatēts, ka notekūdeņus lietus kanalizācijas sistēmā novada "Rīgas piena kombināts".

Turklāt bija izveidots speciāls pievads piena pārstrādes un mazgāšanas notekūdeņu novadīšanai lietus kanalizācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri Latvijā nemainījās, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2022.gada novembri - palielinājās par 1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 10,6%.

2023.gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,3 procentpunkti) un dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā mēneša laikā bija svaigiem dārzeņiem (+15,5%) un svaigiem augļiem (+2,6%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga kafijai (+2,2%), maizei (+1,2%), tostarp galvenokārt baltmaizei, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1%), pienam (+2%) un saldējumam (+2,1%). Savukārt akciju ietekmē lētāki bija piena produkti (-3,5%), konditorejas izstrādājumi (-2,0%), makaronu izstrādājumi (-3,4%) un šokolāde (-1,5%). Cenas samazinājās kartupeļiem (-3,7%), sieram un biezpienam (-0,9%), un cūkgaļai (-0,8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā samazinājās par 0,6%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2022.gada augustu - palielinājās par 5,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 6,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 15,6%.

2023.gada augustā, salīdzinot ar 2023.gada jūliju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,5 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 1,8%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (-17,1%) un kartupeļiem (-15,1%). Cenas pazeminājās svaigiem augļiem (-4,1%) un olām (-3,4%). Galvenokārt akciju ietekmē lētāks bija piens (-12,4%), piena produkti (-3,2%), mājputnu gaļa (-1,3%), sviests (-3,8%), cukurs (-4,3%), atspirdzinošie dzērieni (-4,4%), konditorejas izstrādājumi (-0,7%), kā arī siers un biezpiens (-0,5%). Savukārt dārgāka bija kafija (+4,1%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+0,7%), augu eļļa (+4,6%), gaļas izstrādājumi (+1,7%), žāvēti augļi un rieksti (+5,1%), kā arī cūkgaļa (+0,7%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Eiropas direktīvas defektus var pārvērst par efektu

Māris Ķirsons, 08.12.2023

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis

Foto: Dāvis Vītoliņš

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārstāt ignorēt tuvojošās prasības, tā vietā apgūt zināšanas, skatīties, ko un kā dara attiecīgas nozares uzņēmumi Latvijā un citviet pasaulē, vākt nepieciešamos datus, konstruktīvās diskusijās ar visām ieinteresētajām pusēm atrast labākos iespējamos risinājumus, tādējādi pašmāju uzņēmumiem ne tikai saglabājot, bet pat paaugstinot savu konkurētspēju tirgū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Ilgtspējas ziņojumi, atbildība piegādes ķēžu pārvaldībā.

Prasīs no lielajiem

“ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz, ka lielajiem uzņēmumiem jāsniedz ziņas par to, kāds ir uzņēmuma biznesa modelis, kā tas ietekmē sociālos un vides aspektus un kāda ir ārējo lielo tendenču ietekme uz paša uzņēmuma attīstību nākotnē,” skaidro Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas (CSR Latvia) līdzdibinātāja Agnese Alksne-Bensone. Viņa norāda, ka tiek prasīts atspoguļot datus, procesus un arī izvirzīto mērķu sasniegtos rezultātus. “Tiek dots liels rāmis visiem iepriekšējiem mēģinājumiem pieprasīt šāda veida informāciju no lielajiem uzņēmumiem un tādējādi saprast, kas un kā tajos notiek,” uzsver A. Alksne- Bensone. Viņa norāda, ka pēc sākotnējām aplēsēm šīs direktīvas prasība attieksies kopumā aptuveni uz 50 000, bet Latvijā sākotnēji uz apmēram 200 kompānijām, perspektīvā - ap 5000. Prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kas atbilst diviem no trīs lielumiem: 500 un vairāk darbinieki; neto apgrozījums 40 milj. eiro; bilances kopsumma 20 milj. eiro (tie ir tie uzņēmumi, kurus skāra iepriekšējā direktīva par nefinanšu informācijas atklāšanu).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada septembrī, salīdzinot ar 2022. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu Latvijā samazinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2022.gada septembri - palielinājās par 3,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 5,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieaudzis par 14%.

2023.gada septembrī, salīdzinot ar augustu, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (mīnus viens procentpunkts), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts), kā arī apģērbam un apaviem (+0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti) un dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 11 gadus pasaulē labākās garšas nav tālu jāmeklē – tās vienkopus satiekas “Vynoteka” veikalos dažādās Latvijas pilsētās. 2023. gada pirmajā pusgadā veikalu apgrozījums pieaudzis par 44% salīdzinājumā ar šo laika periodu 2022. gadā, kā arī sasniegts lielākais pārdošanas apjoms Latvijas uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē.

Par zīmola unikālo pieeju stāsta “Vynoteka” vadītājs Latvijā – Roberts Upens. Viņš atklāj, kādas izmaiņas un spilgtākos jaunumus pieredzējuši veikali.

“Vynoteka” radījusi jauna koncepta veikalus – kas tie ir?

Sekojot pircēju paradumiem, rekonstruētie un jaunie veikali piedzīvo krasas izmaiņas klientu labsajūtai. Ik gadu durvis ver vidēji divi jauni veikali, un esošajiem tiek veikta pilna rekonstrukcijai pēc jauniem kvalitātes standartiem.

Vadītājs Roberts Upens stāsta, ka tās ir ievērojamas investīcijas esošo veikalu attīstībā. Būtiski paplašināta produktu izvēle, veikali kļuvuši plašāki, gaišāki un klientam ērtāki.

“Pavisam nesen renovēta “Vynoteka” Bāze Rīgā, Krasta ielā 70a jaunā izskatā ar vēl lielāku piedāvājuma klāstu. Tieši šeit pieejams plašākais vietējā gaļas produktu ražotāja “Nākotne” produktu klāsts, kas mūsu veikalos ir jaunums no šī gada augusta,” skaidro vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā samazinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2022.gada oktobri - palielinājās par 2,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 12,3%.

2023.gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,4 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (+10,2%) un svaigiem augļiem (+1,7%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga sviestam (+4,9%), kafijai (+0,9%), augu eļļai (+4,2%), šokolādei (+1,5%), sieram un biezpienam (+0,6%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,5%). Dārgāka bija olīveļļa (+5,7%), saldumi (+4,8%). Savukārt akciju ietekmē lētāka bija žāvēta, salīta vai kūpināta gaļa (-1,6%), cūkgaļa (-0,9%), atspirdzinošie dzērieni (-3,7%). Cenas samazinājās kartupeļiem (-2,9%), kā arī augļu un dārzeņu sulām (-2,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstis pēdējos gados ir audzējušas eksporta tirgus daļas, kas norāda uz spēju konkurēt globālajos tirgos, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Matīss Mirošņikovs un Santa Bērziņa.

Ekonomisti atzīst, ka ārējās tirdzniecības nosacījumi Latvijai bijuši labvēlīgi - eksporta cenas gan globālo cenu kāpuma, gan tagad krituma apstākļos pārsniedz importēto produktu cenas.Latvijas uzņēmumu konkurētspējas noturību var skaidrot ar joprojām zemākām darbaspēka izmaksām salīdzinājumā ar konkurentiem, kā arī produktu kvalitāti un atbilstību patērētāju gaumei.

Latvijas preču eksporta tirgus daļa pasaulē ir augoša, raksta ekonomisti. Tirgus daļu svārstību mazināšanai palīdz eksporta diversificēšana gan produktu, gan valstu skatījumā.

Baltijas valstu eksportētāji lielākoties pielāgojas cenām ārējos tirgos, tas ir, ir cenu ņēmēji, jo ar salīdzinoši nelielajiem apjomiem noieta tirgos nevar ietekmēt cenas. Tā visu Baltijas valstu eksporta cenu pieaugums krīžu laikos atspoguļoja globālo cenu kāpumu, skaidro ekonomisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimnieku audzēto kviešu eksports sagādā trīskārt lielākus ienākumus nekā viss Latvijas dzelzceļš.

PSRS laikā Latvijai tika noteikta precīza un nepārkāpjama lauksaimniecības specializācija. PSRS galvenokārt Kanādā iepirka lopbarības graudus. No iepirktajiem graudiem aptuveni 2 miljoni tonnu tika piegādāti Latvijas lauksaimniecības uzņēmumiem (kolhoziem un padomju saimniecībām), kuriem ar šo lopbarību bija jānodrošina piena un gaļas ražošana PSRS centrālo reģionu vajadzībām.

Igaunija nodrošināja piena un gaļas produktu piegādes mūsdienu Sanktpēterburgai (tolaik Ļeņingradai), bet Latvijas uzdevums bija ar piena un gaļas produktiem apgādāt Maskavu. Plāns bija jāpilda pat tad, ja nepietika piena un gaļas preču vietējai apgādei. Latvija bija ievērojams gaļas ražotājs PSRS līmenī, bet uz vietas laba gaļa 20.gs. 70. gadu beigās nebija nopērkama. Šāda specializācija neņēma vērā Latvijas klimatiskos un ģeogrāfiskos apstākļus. Pēc PSRS sabrukuma notika lauksaimniecības privatizācija un Latvija atjaunoja klimatam un ģeogrāfiskajiem apstākļiem atbilstošu lauksaimniecības specializāciju. Tas bija vispirms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: esmīlukafiju.lv

Tase gardas kafijas spēj iepriecināt jebkuru kafijas mīļotāju. Aromātiskā kafijas smarža asociējas ar siltu, mājīgu un sirsnīgu atmosfēru, tieši tāpēc, ienākot ofisa telpās kur jūtama kafijas smarža, jūtamies nedaudz kā mājās. Baristas cienīga kafija jau sen vairs nav tikai restorānos un kafejnīcās pieejama ekstra. Mūsdienās ikviens, kas patiesi ciena kvalitatīvu kafiju, sevi var palutināt ar īstas kafijas garšu gan mājās, gan darba vietā.

Jāatzīst, ka tuvojoties tumšajiem ziemas mēnešiem, darba stundas ofisā var šķist garākas. Tieši tāpēc kafijas aparāts ir lielisks veids, kā iepriecināt sava biroja darbiniekus. Garda, aromātiska kafija un patīkamais atpūtas rituāls, kas ar to saistās, darbinieku ikdienā ienesīs papildu pozitīvisma devu un darba diena kļūs par mirklīti īsāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pētījums: beztabakas produktu apritē ievērojami pieaug pelēkā tirgus apjoms

Db.lv, 03.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni 22,5% Latvijas iedzīvotāju, kuri lieto nikotīnu saturošus izstrādājumus, patērē beztabakas produktus - vienreiz lietojamās e-cigaretes, atkārtoti lādējamās ierīces ar maināmiem šķidrumu kārtridžiem, atkārtoti lādējamās ierīces ar uzpildāmu tvertni, nikotīna spilventiņus.

Kopumā Latvijas beztabakas produktu nozares (specializētie mazumtirgotāji vai vairumtirgotāji) uzņēmumi 2022. gadā nodokļos samaksājuši 19.52 miljonus eiro. Latvijas beztabakas produktu nozares samaksātās akcīzes apjoms ir 5,41 miljoni eiro – tātad aptuveni 59,25 % no kopējiem akcīzes ieņēmumiem. Pieņemot, ka šādu proporciju var attiecināt arī uz pārējiem nodokļu veidiem, 19,52 miljoni eiro (Latvijas beztabakas produktu nozares samaksātie nodokļi 2022. gadā) būs 59,25 % no kopējā beztabakas produktu tirgus Latvijā pienesuma, bet kopējais pienesumus (100 %) – 32,94 miljoni eiro (2022. gads).

Taču pašlaik vērojama tendence, ka pieaug šo produktu nelegālā aprite, kas 2022. gadā sasniedza 24.2%-28.3%, atkarībā no produktu veida, un šogad tā ir ar pieaugošu tendenci. Šo pelēko tirgu veido tas beztabakas produktu apjoms, kuru var iegādāties "no rokas", internetā vai ārpus Latvijas reģistrētos interneta veikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādu laiku parādās ziņas par naftas cenas pieaugumu. Tas pamanāms ar degvielas uzpildes stacijās. Situācija ir saspringta un tāda tā tuvākajā laikā saglabāsies, kā dēļ nevar izslēgt cenu pieauguma turpināšanos. Bet tas nevar būt pārmērīgs, jo draudēs ar pieprasījuma sabrukumu.

Aplēses par naftas pieprasījumu pasaulē 4. ceturksnī svārstās no 100,6 miljoniem b/d līdz 104,7 miljoniem b/d. Pašreizējie naftas un produktu krājumi ir zemi. Piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars ir saspringts un ļoti saspringts tādiem produktiem kā dīzeļdegviela, reaktīvo dzinēju degviela, gāzeļļa. Nenoteiktība par globālo naftas pieprasījumu nepārprotami ir Saūda Arābijas ražošanas samazināšanas pamatā kopš šā gada aprīļa.

Runa ir par bažām par globālo naftas pieprasījumu daudzu makroekonomisko izaicinājumu apstākļos un par preventīvu darbību pret pieprasījuma vājināšanos. Saūda Arābija var atcelt pašreizējo naftas cenu pieaugumu tikpat ātri, kā tā izveidoja pašreizējo cenu ralliju. Taču naftas produktu krīzes atrisināšana nav Saūda Arābijas spēkos. Talkā varētu nākt Ķīna, ja palielinātu naftas produktu eksporta kvotas, jo tai ir rezerves pārstrādes jaudas. Tomēr pirmais efekts būtu vēl spēcīgāks Ķīnas naftas imports.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Soira šogad nosaukts starp labākajiem pārtikas un dzērienu ražotājiem pasaulē, iegūstot augsto, 2-zvaigžņu Great Taste balvu abiem vērtētajiem sieriem.

Pasaules vadošās pārtikas vērtēšanas sistēmas Great Taste eksperti 2023.gadā lēmuši piešķirt 2 zelta zvaigznes abiem pieteiktajiem sieriem: cietajam sieram Birznieku un mīkstajam sieram Gauja.

Konkursā, kuram tika pieteikti 14 195 produkti, stingrā, aklās vērtēšanas žūrija nodēvējusi Soira produktus par tādiem “no kuriem grūti atteikties”.

Katru gadu Great Taste piešķir trīs nominācijas:

1 zvaigzne – “ēdiens / dzērien, kas sniedz fantastisku garšu”

2 zvaigznes – “krietni pārsniedz vienkārši labu garšu”

3 zvaigznes – “nepārspēti garšīgs ēdiens / dzēriens”

Aprakstīts kā “brīnišķīgs meistardarbs, kura intensīvais laba piena aromāts apliecina piena devēju labturību, bet saldenā riekstainā garša burtiski dejo vienotā harmonijā. Siers ar pārsteidzošu dziļumu”, cietais siers “Birznieku” guva žūrijas atzinību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

PATA grupa, kas ir Latvijā lielākais pilna cikla meža apsaimniekošanas un kokrūpniecības uzņēmums atvēris trešo specializēto kokmateriālu veikalu Polijā.

Jaunais veikals atrodas Polijas pilsētā Ļubļinā. Šī gada laika PATA grupa Polijā ir atvērusi jau trīs specializētos kokmateriālu veikalus – martā tika atvērts veikals Olštinā, savukārt septembrī Glivicē.

“Mūsu mērķis ir vienkāršs – strādājam, lai PATA grupas ražotie materiāli būtu pieejami visā Polijā, veidojot pārdomātu veikalu ķēdes pārklājumu visā valstī. Esam apmierināti ar šogad paveikto, tomēr nākamajam gadam esam izvirzījuši ambiciozus plānus, lai attīstītos un nostiprinātu pozīcijas šajā tirgū,” norāda PATA grupas specializētās kokmateriālu tirdzniecības ķēdes vadītājs Andrejs Vasiļevičs.

Līdz ar jaunā veikala atklāšanu PATA grupas specializēto kokmateriālu veikalu ķēdi Baltijas jūras reģionā veido desmit veikali – pieci Latvijā, divi Lietuvā un trīs Polijā. Visās valstīs klienti var iepirkties arī e-veikalā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Stenders atvēris pirmo veikalu Lietuvā

Db.lv, 30.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotājs SIA "Stenders" Klaipēdā atklājis pirmo uzņēmuma veikalu Lietuvā, informē uzņēmumā.

“Mums ir veiksmīga pieredze Latvijā, kur esam zināmi kā viens no vadošajiem nozares spēlētājiem un vienīgais vannas rituālu eksperts. Arī Lietuvā vannas rituāliem ir līdzīga loma iedzīvotāju paradumos. Tāpēc kaimiņvalsts tirgus apguve ir likumsakarīgs nākamais solis, lai stiprinātu savas pozīcijas Baltijas reģionā,” skaidro “Stenders” izpilddirektore Kristīne Grapmane.

Viena no uzņēmuma prioritātēm esot palielināt klātbūtni Baltijā, tāpēc "Stenders" 2024.gada sākumā plāno atvērt veikalu Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, un zīmola veikalu pārklājumu nākamgad papildinās arī Kauņa.

"Stenders" veikalu tīklā patlaban ir 21 veikals Latvijā un veikals Klaipēdā. Uzņēmuma produkti nopērkami arī internetveikalā un citās fiziskās tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

24. novembrī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu pilsētiņā Ķīpsalā, Paula Valdena ielā 3, notiks Baltijas Biomateriālu ekselences centra (BBCE) jaunās ēkas spāru svētki.

Jaunajā ēkā zinātnieki pētīs un sintezēs cilvēka "rezerves daļas" – implantmateriālus, kas veidoti no kalcija fosfātiem un domāti bojāto audu un orgānu aizvietošanai.

BBCE ēkā strādās RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes (MLĶF) Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra zinātnieki, kuri šobrīd biomateriālus pēta un attīsta netālu no Ķīpsalas, Pulka ielā. Centra zinātnieki fokusējas uz materiālu un tehnoloģiju izstrādi personalizētai medicīnai – personalizētām zāļu piegādes sistēmām, implantmateriālu formas un ķīmiskā sastāva pielāgošanu.

Pārceļoties uz RTU studentu pilsētiņu un atrodoties līdzās MLĶF, kā arī citām RTU fakultātēm un strādājot kopā ar citu jomu kolēģiem, zinātnieki varēs paplašināt starpdisciplinārus pētījumus un attīstīt jaunu pētniecības virzienu, kas saistīts ar padziļinātu implantmateriālu izpēti šūnu vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Lai pielāgotos iedzīvotāju pirktspējai, ražotāji piedāvā vairāk akcijas

LETA, 14.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pielāgojoties patērētāju gaidām un pieprasījumam un redzot lielo nākotnes nenoteiktību, ražotāji vairāk orientējas tieši uz akcijām, intervijā norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Šure skaidroja, ka iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos pārtikas ražotāji Latvijā izjūt ļoti krasi un asi, turklāt Latvijas iedzīvotāji pārtikai tērē lielāku daļu savu ienākumu nekā citās valstīs. Zemākajai cenai ir ļoti liela nozīme un pat vēl lielāka nekā līdz šim, tādēļ pārtikas ražotāji lielāko uzsvaru liek tieši uz ekonomisko segmentu un pārstrukturē klāstu, lai pielāgotos pirktspējai, norādīja Šure.

Viņa stāstīja, ka, tā kā nākotnes neskaidrības dēļ ir ļoti riskanti uzreiz dot cenas samazinājumu kopumā, Latvijas pārtikas ražotāji ļoti daudz produktu grupās piedāvā akciju cenas. "Ceram, ka mazumtirgotāji arī atspoguļo šīs akcijas cenas veikalu plauktos," piebilda Šure.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 13. līdz 16. novembrim 10 Latvijas medicīnas nozares uzņēmumu piedalīsies pasaules vadošajā medicīnas nozares izstādē MEDICA 2023. Šī būs vēsturiski plašākā Latvijas medicīnas nozares ražotāju dalība savas nozares vadošajā starptautiskajā izstādē Diseldorfā. Pateicoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstam, šogad līdzās mūsu valsts medicīnas preču ražotāju individuālajām ekspozīcijām pirmo reizi Diseldorfā tiks būvēts Latvijas nacionālais stends.

Pasaules medicīnas produktu un tehnoloģiju tirgus ir dinamiski mainīgs, jaunu tehnoloģiju izstrāde un ražošana ietekmē medicīnas aprūpes nozari kopumā. Energoresursu cenu kāpums, izejvielu sadārdzinājums, izmaksu pieaugums pakalpojumiem un precēm no vienas puses un daži ļoti būtiski tehnoloģiski lēcieni, piemēram, mākslīgā intelekta jomā, kas liek investēt jaunos procesos, no otras puses, situācijā, kad veselības aprūpes budžeti ir ierobežoti, jo īpaši daudzu valstu valsts finansētajās veselības nozarēs. Ņemot vērā šos vispārējos nosacījumus, ir svarīgi, lai ikviens, kas pieņem lēmumus veselības aprūpes nozarē, būtu lietas kursā un izmantotu pasaulē vadošās medicīnas nozares izstādes MEDICA 2023 un starptautiskās augsto tehnoloģiju risinājumu un piegāžu medicīnā izstādes COMPAMED 2023 piedāvātās profesionālā dialoga, biznesa partnerības un tīklošanas platformas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopā ar budžetu 2024.gadam Saeimā tiekskatīta virkne nodokļu likumprojektu. Liela daļa no tiem vairāk ir tehniski grozījumi. Daļa noteikti nāk par labu nodokļu maksātājiem, piemēram, papildus iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi.

Taču, kā jau tas ierasts, bieži vien kā “kompensējošie pasākumi” tiek virzīts arī akcīzes nodokļa palielinājums. Te īsti gan nav skaidrs, kas tiem jākompensē, turklāt, vai nebūs tā “ka bija domāts labi, bet sanāca kā vienmēr”. Proti, vai nodokļa palielinājums nepalielinās nelegālo tirgu un ieņēmumu samazinājums no akcīzes nodokļa drīzāk būs jākompensē ar citiem ieņēmumiem.

Akcīzes nodokļa primāram mērķim būtu jāsamazina kaitīgo preču patēriņu un nodokļa ieņēmumiem nevajadzētu “lāpīt budžetu”. Akcīzes nodokļa likmes jau tā ir augstas, turklāt tām jau bija paredzēts pieaugums. Nodoklis nav no gumijas. Vēl vairāk to stiepjot, gumija var pārtrūkt…

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Latvija - kokskaidu plātņu un bloku produktu eksporta līdere pasaulē

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 22.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kokskaidu plātņu produktu eksports 2022. gadā veidoja 1,4% no globālā tirgus, pēc šo produktu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ir otrajā vietā pasaulē, bet pēc kopējā apjoma tonnās - 18. vietā pasaulē.

VIDEO SATURS:

Andis šķēle, SIA "Baltic Block" valdes priekšsēdētājs

00.00. - 00.14. | Ko uzņēmums ražo?

00.15.- 00.43 | Kur realizē saražoto?

00.44. - 01.13. | Kādi ir bijuši pēdējie trīs gadi?

01.14.- 01.44. | Kas palīdz noturēties tirgos?

01.45.- 02.59. | Kādi pašlaik ir būtiskākie izaicinājumi?

02.59.- 04.30. | Kur iegūst izejvielas bloku ražošanai?

04.31.- 06.04. | Kādas investīcijas ir veiktas pēdējo gadu laikā?

06.05.- 07.34. | Kādas prasības izvirza liels pircējs?

07.35.- 08.11 | Kāpēc paplašina ražoto produktu portfeli?

Artūrs Bukonts, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors

Komentāri

Pievienot komentāru