Piensaimnieku kooperatīva "Piena loģistika" savāktais piena apjoms 2023.gada pirmajā pusgadā palielinājies par gandrīz 20%, informē kooperatīva pārstāvji.

"Piena loģistikā" norāda, ka kopējais piena apjoms palielinājies no 240 tonnām dienā gada sākumā līdz aptuveni 290 tonnām piena dienā 2023.gada jūnijā

AS "Pampāļi" valdes loceklis Mārtiņš Vaļko ka savāktā piena apjoma kāpums ir pateicoties aktīvai kooperatīva darbībai un piensaimnieku uzticībai.

"Šogad strauji pieaugošo savāktā piena daudzumu veicinājusi arī paplašināšanās Kurzemes reģionā, jo kopš gada sākuma kooperatīvam pievienojusies gan AS "Pampāļi", gan SIA "Bruzilas AV" ar kopējo svaigpiena apjomu 45 tonnas dienā," informē Vaļķo.

Vienlaikus viņš uzsver, ka patlaban piena nozare atrodas jaunu izaicinājumu priekšā, tāpēc piensaimnieki vairāk novērtē kooperācijas sniegtās priekšrocības, kas ilgtermiņā biedriem nodrošina gan stabilitāti, gan garantētu piena realizāciju.

Sākot ar augustu, Latvijas piensaimnieku kooperatīvi "Piena loģistika" un "Māršava" sākuši sadarbību piena savākšanā un realizācijā, lai nākotnē veiktu pilnīgu abu kooperatīvu apvienošanu, informēja "Piena Loģistikas" pārstāvji.

Kooperatīva "Piena loģistika" padomes priekšsēdētājs Juris Sprukulis norāda, ka ar "Māršavas" pievienošanos kooperatīvs dienā varēs realizēt 310 tonnas piena.

Vienlaikus viņš piebilst, ka, sākot sadarbību, tiek turpināta "Piena loģistikas" ilgtspējīga izaugsme, paplašināta darbība Latvijas un Baltijas tirgū, veicināta piena konsolidācija un piena ražotāju iesaiste kooperatīvos.

"Tālredzīgs piensaimnieks saprot, ka tikai kopā mēs esam spēks," uzsver Sprukulis.

Arī kooperatīva "Māršava" valdes priekšsēdētājs Jānis Auziņš norāda, ka Latvijas mērogiem patlaban esošie 30 piena kooperatīvi ir stipri par daudz.

"Sadrumstalota ir ne tikai piena pārstrāde, bet arī kooperācija, kas traucē pilnvērtīgai piensaimniecības izaugsmei. Mēs visi saprotam, ka nepieciešama spēku apvienošana," norāda Auziņš.

Piena pārstrādes uzņēmums AS "Jaunpils pienotava" pagājušajā gadā strādāja ar 28,319 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 45,8% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa bija 9856 eiro pretēji zaudējumiem 2021.gadā, liecina informācija "Firmas.lv".

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka apgrozījuma pieaugums saistīts ar piena iepirkuma un energoresursu augstajām cenām, kā rezultātā pieaugušas gala produktu cenas.

Uzņēmums pērn izmantojis situāciju tirgū un palielinājis industriālo produktu, tostarp vājpiena, saldā krējuma un iebiezināto sūkalu tirdzniecību.

Salīdzinot ar 2021.gadu, pērn par 18% pieauga pārstrādātā piena daudzums.

Pērn "Jaunpils pienotava" uzsāka realizēt alternatīvās apkures sistēmas pārbūves projektu, lai mazinātu negatīvu efektu no gāzes cenas pieauguma. Tāpat investēti līdzekļi ražošanas iekārtu iegādē. Vienlaikus pērn optimizēts uzņēmuma veikalu tīkls.

Vadības ziņojumā teikts, ka kompānija pērn strādāja stabili un turpināja stiprināt savas tirgus pozīcijas gan vietējā, gan ārvalstu tirgū.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Baltu piens" iegādājusies maksātnespējīgā piena pārstrādes uzņēmuma SIA "Elpa" ražotni Kazdangā, apstiprināja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā (LLKA).

Asociācijā norāda, ka "Baltu piena" ilgtermiņa mērķis ir veicināt Latvijas piena produkcijas ražošanas attīstību, investējot inovatīvu produktu izstrādē un nodrošināt kooperatīva sastāvā esošajām zemnieku saimniecībām augstāku piena iepirkuma cenu. Iegādājoties piena pārstrādes ražotni Kazdangā, tiek daļēji nodrošināta cikla "no zemnieka pļavas līdz pilsētnieka galdam" realizācija.

"Līdz šim kooperatīvi ir veidojušies, lai kopīgi nodrošinātu ikdienišķas vajadzības, piemēram, transporta pakalpojumus, stabilus piegādes apjomus piena pārstrādes rūpnīcām, taču "Baltu piena" iniciatīva paver jaunas attīstības iespējas kooperatīviem un viņu biedriem," uzsver LLKA ģenerāldirektors Rolands Feldmanis.

Konkurenci uzraugošā iestāde ir izsniegusi atļauju AS Maag Grupp apvienoties ar AS HKScan Estonia (ieskaitot tās meitas uzņēmumu AS Rakvere Farmid), AS HKScan Latvia un UAB HKScan Lietuva.

Līdz ar to AS Maag Grupp varēs īstenot pērn decembrī noslēgto vienošanos un tuvāko mēnešu laikā iegādāties HKScan Baltijas biznesa struktūrvienības un to meitas uzņēmumus.

“Konkurences iestādes izsniegtā atļauja mums ļauj pāriet uz nākamo darījuma posmu,” skaidro AS Maag Grupp finanšu direktors Erik Haavamäe. “To, kāda būs Maag Grupp uzņēmumu grupas struktūra pēc apvienošanās, atklāsim pēc dažiem mēnešiem. Šodienas lēmums ir svarīgs darījuma realizēšanai no juridiskā aspekta, proti, akciju iegādei. Abu grupu uzņēmumi turpinās savu ikdienas darbu. Noslēgtais darījums Maag ļaus ne vien paplašināties un būtiski celt ražošanas jaudu, bet arī ievērojami palielināt eksporta potenciālu.”

Igaunijas premjerministres Kajas Kallasas vīrs Arvo Halliks, kuram daļēji piederošā uzņēmuma darbība Krievijā izraisījusi valdības krīzi, piektdien paziņoja, ka pārdos savas kapitāldaļas loģistikas kompānijā "Stark Logistics" un izstāsies no dalības uzņēmumā.

"Saistībā ar medijos izskanējušo es saprotu, ka neatkarīgi no atbildēm manas sievas darbu ietekmēs jautājumi, kas saistīti ar manu uzņēmējdarbību, kapitāldaļām un darbu "Stark Logistics", kas pēc mūsu klienta "Metaprint" pasūtījuma veic pārvadājumus no Igaunijas uz Krieviju," paziņoja Halliks.

"Tādēļ šodien esmu vienojies ar citiem "Stark Logistics" līdzīpašniekiem nekavējoties pārdot visas manas akcijas atpakaļ "Stark Logistics", atkāpties no kompānijas padomes, lauzt manu līgumu par finanšu direktora darbu un atteikties no visiem amatiem un pienākumiem un nodot tos citiem darbiniekiem," piebilda Kallasas vīrs.

Kā pauda Halliks, "Stark Logistics" pēdējos 14 gadus ir bijusi nozīmīga daļa viņa karjerā un kā uzņēmējs un finanšu direktors vienmēr esot rīkojies atbilstoši likumam, zināšanām un vērtībām.

Lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels, intervijā atzina Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka veikaliem varētu ieviest regulatoru, kas kontrolētu preču uzcenojumu apmēru un gadījumos, kad uzcenojums ir pārlieku liels, piemērotu papildu nodokli.

"Mēs ļoti labi zinām, ka dažiem vietējiem ražojumiem uzcenojums ir 70%, ir arī 150%, pēdējais, ko [zemkopības] ministrs [Didzis Šmits] minēja, - līdz pat 300%. Man šķiet, ka tā nav pareizi. Saprotams, ka mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, bet tas, ko ministrs minēja, ka 300% uzcenojums vienam pārtikas produktam ir divās lielās veikalu ķēdēs, tas ir ļoti jocīgi. Ja veikals uzliek produktam 100% uzcenojumu, tad tajā veikalā nevajadzētu pirkt neko, bet kāpēc abos veikalos ir 300% uzcenojums - tam īsti izskaidrojuma nevienam nav," teica Gūtmanis, konkrētus piemērus gan nesaucot, jo starp pārstrādātājiem un veikaliem ir noslēgti līgumi, kas ir komercnoslēpums.

Eiropas Komisijas (EK) piešķirtais 6,79 miljonu eiro atbalsts ir pozitīvs signāls nozarei, taču atbalsta apjoms ir kritiski nepietiekams krīzes mazināšanai, informēja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji.

LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norāda, ka Latvijas lauksaimniecības nozares patlaban piedzīvo dažādu ārējo faktoru izraisītu krīzi, tostarp piena nozare jau no janvāra nepārtraukti cieš zaudējumus, bet sausuma rekordi drastiski ietekmē šā gada ražu graudkopības un citās nozarēs.

"Aplēses liecina, ka, piemēram, sadalot šo atbalstu proporcionāli uz vienu hektāru zemes, tas rezultētos ar atbalstu vien dažu eiro apmērā par katru hektāru," uzsver Gūtmanis.

Vienlaikus Lopkopības saimniecību asociācijas (LSA) valdes priekšsēdētājs Kaspars Melnis norāda, ka, ja EK atbalsts tiek piešķirts tikai piena nozarei, tas spēj nosegt tikai piena iepirkuma cenas starpību salīdzinājumā ar Poliju viena mēneša ietvarā.

Latvijā dibinātā investīciju platforma CrowdedHero informē par starptautisku uzņēmuma konsultatīvās padomes izveidi, kuras mērķis ir stiprināt uzņēmuma kompetences, globālo uzticamību un vairot platformas starptautisko atpazīstamību. Uzņēmuma padomē ir trīs pieredzējuši starptautiska līmeņa eksperti no Portugāles, Somijas un Lietuvas, kuri iepriekš ieņēmuši vadošus amatus globāla līmeņa korporācijās un guvuši plašu pieredzi, strādājot dažādās nozarēs.

Jaunizveidotā padome apvieno ekspertus ar plašu pieredzi dažādās nozarēs – padomē ir gan bijušais Portugāles nacionālās aviokompānijas TAP Air Portugal vadītājs Migels Fraskulio (Miguel Frasquilho), gan kosmētikas veikalu The Body Shop franšīzes ķēdes Baltijā izveidotājs Timo Valla, gan arī starptautiski pazīstama juriste Eugenija Sutkiene.

“Padomes galvenais mērķis ir virzīt uzņēmuma inovāciju iniciatīvas, veicināt sadarbības un apzināt jaunas tirgus sniegtās iespējas. Izmantojot padomes locekļu ekspertīzi, esam gatavi vēl vairāk nostiprināt savu konkurētspēju un panākt ilgtspējīgu izaugsmi pastāvīgi mainīgajā investīciju nozarē. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka šāda līmeņa ekspertu piesaiste pilnīgi noteikti veicinās uzticību CrowdedHero no stratēģisko un profesionālo investoru puses,” norāda CrowdedHero valdes priekšsēdētājs Jānis Blaževičs.

Bieži vien pārtikas cenas veikalu plauktos palielinās arī tad, kad vairumtirdzniecības cenu ražotāji ir jau samazinājuši, pauda aptaujātie pārtikas ražošanas pārstāvji.

AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotajiem produktiem cenas nav celtas kopš 2022.gada vasaras sākuma.

"Tas ir bijis izaicinoši, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieauga izmaksas, taču esam spējuši efektivizēt un optimizēt procesus, lai amortizētu lielos izdevumus, neietekmējot produktu gala cenu - cenu, par kuru pārdodam preci mazumtirgotājiem," skaidroja Amsils.

Viņš uzsvēra, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotie produkti veido pārtikas preču patēriņa pamatu, tāpēc uzņēmums uzņemas atbildību, lai šie produkti būtu pieejami visiem patērētājiem. Vienlaikus Amsils norādīja, ka, tā kā "Dobeles dzirnavnieks" preci nepārdod tieši gala patērētājiem, uzņēmums nevar ietekmēt mazumtirgotāju uzcenojumus un nodrošināt cenas nemainību.

Kurzemes rajona tiesa pasludinājusi piensaimnieku lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību "Dundaga" par maksātnespējīgu, liecina informācija Maksātnespējas reģistrā.

Lēmumu par piena kooperatīva "Dundaga" maksātnespējas procesa pasludināšanu tiesa pieņēmusi pirmdien, 18.septembrī. Par kompānijas maksātnespējas procesa administratoru iecelts Sergejs Kravčuks.

Kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratoram līdz 2023.gada 19.oktobrim.

Jau vēstīts, ka 2023.gada 26.jūnijā piena kooperatīvam "Dundaga" tika ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, taču 30.augustā lieta tika izbeigta, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nebija atbalstījis Maksātnespējas likumā noteiktais kreditoru vairākums.

Tāpat ziņots, ka kooperatīvs no 2023.gada jūlija apturējis piena produktu ražošanu.

Kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Zadiņš iepriekš sacīja, ka attiecīgo lēmumu ietekmēja vairāki faktori, tostarp augstās ražošanas izmaksas.

Kad iegādājaties kafijas automātu, ir dabiski, ka vēlaties ar to sasniegt maksimālo potenciālu, proti, iegūt vislabāko kafijas garšu. Kafija ir samērā personiska lieta, un, lai gan mums visiem ir savas īpašas gaumes un vēlmes, ir daži universāli paņēmieni, ko varat izmantot, lai uzlabotu savas kafijas garšu.

Samaliet svaigu kafiju

Ja vēlaties aplūkot, cik daudzi kafijas automāti ir nopērkami ar pievienotu dzirnaviņu funkciju, pamanīsiet, ka šobrīd tirgū to ir vairāk nekā jebkad agrāk. Viens no iemesliem ir tas, ka cilvēki ļoti vēlas dzert kafiju, kas nav gulējusi maisiņa vai tvertnes dibenā.

Tā nav viena no tām lietām, par kurām mēdz runāt kafijas eksperti, un jūs neesat pārliecināts, vai tam ticēt vai nē. Kafijas malšana, lai tā būtu svaiga, patiešām rada lielu atšķirību. Tiklīdz kafija sāk nonākt saskarē ar gaisu, tās kvalitāte var pasliktināties. Kafijas pupiņu oksidēšanās nav laba lieta. Tas nozīmē, ka pēc malšanas to vēlaties izlietot pēc iespējas ātrāk. Ja kafija ir samalta un pēc tam atrodas tvertnē vai kafijas pupiņu piltuvē, tās virsma ir lielāka, un tā var nonākt saskarē ar gaisu un pasliktināt kafijas kvalitāti.

AS "Rīgas piena kombināts" par nelegālu notekūdeņu novadīšanu lietus kanalizācijā piespriests mazāk nekā 2000 eiro sods, informēja Valsts Vides dienests (VVD).

Kā ziņots 2021.gadā VVD otrajā lielākajā Latvijas pārtikas un dzērienu nozares uzņēmumā "Rīgas piena kombināts" konstatēja nelegālu neattīrītu notekūdeņu novadīšanu lietus kanalizācijas sistēmā.

"Rīgas piena kombināts" atrodas Katlakalnā, Pārdaugavā pie Dienvidu tilta. Sākotnēji tika konstatēts, ka Daugavas Bieķengrāvī tiek novadīti neattīrīti notekūdeņi. Piesaistot pašvaldības pārstāvjus un izsekojot notekūdeņu virzību, atverot aku pēc akas, tika konstatēts, ka notekūdeņus lietus kanalizācijas sistēmā novada "Rīgas piena kombināts".

Turklāt bija izveidots speciāls pievads piena pārstrādes un mazgāšanas notekūdeņu novadīšanai lietus kanalizācijā.

Rail Baltica kopuzņēmums RB Rail AS informē, ka no 2023. gada 1. septembra darbu uzņēmuma padomē uzsāka Igaunijas pārstāvis Keits Kasemets (Keit Kasemets).

Keits Kasemets ir Igaunijas Klimata ministrijas valsts sekretārs, kura pārziņā ir arī transporta un mobilitātes jautājumi. Kasemetam ir liela pieredze Eiropas Savienības (ES) lietās un politikas koordinēšanā, ko viņš ir ieguvis savā iepriekšējā profesionālajā darbībā kā Eiropas Komisijas pārstāvniecības Igaunijā vadītājs, Igaunijas Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks, kā arī Stratēģijas direktors un ES lietu direktors Igaunijas valdības birojā. Tāpat Kasemets ir bijis SIGMA programmas vadītāja vietnieks Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Publiskās pārvaldības komitejā un aktīvi konsultējis valdību un uzņēmumus stratēģijas izstrādes, politikas koordinācijas, ES lietu un klimata jautājumos.

Igaunijas valdība 13.jūlijā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ.

Veselības ministre Rīna Sikuta žurnālistiem teica, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana nenozīmē atbalsta pasākumus, bet gan situācijas atvieglojumu lauksaimniekiem.

Igaunijas Zemnieku federācija, Igaunijas Lauksaimniecības un tirdzniecības kamera, Igaunijas Liellopu audzētāju asociācija, Igaunijas Dārzkopības asociācija, Igaunijas Lopkopju asociācija un Igaunijas jauno lauksaimnieku nevalstiskā organizācija "Eesti Noortalunikud" otrdien aicināja premjerministri Kaju Kallasu atbalstīt oficiālas ārkārtējās situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ.

Nozares organizācijas lūgumu pamatoja ar to, ka pavasara salnas un sausums radījis sarežģītus apstākļus Igaunijas lauksaimniecībā, apdraudot šā gada ražu. Lietus pēdējās nedēļās nav spējis uzlabot situāciju, jo ir pagājis augšanas posms, kas augiem liek pamatu labai ražai, turklāt vietām sēklas vispār nav uzdīgušas.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Dundaga" nolēmusi no jūlija apturēt piena produktu ražošanu, sacīja kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Zadiņš.

Viņš skaidroja, ka attiecīgo lēmumu ietekmēja vairāki faktori, tostarp augstās ražošanas izmaksas.

Tāpat Zadiņš atzīmēja, ka kooperatīva ražotne ir vēsturiskajā Dundagas pienotavas ēkā, kurai, lai izpildītu vides prasību standartus, bija nepieciešams veikt papildu finanšu ieguldījumus, kas sakrita ar nozarei sarežģītu laiku.

Viņš stāstīja, ka pieaugušās arī ar ražošanu saistītās energoresursu, izejmateriālu un izejvielu cenas, kas radīja būtisku gala produktu cenas pieaugumu. Savukārt straujās iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās rezultātā iedzīvotāji vairāk izvēlas alternatīvus un lētākus ārvalstu piena produktus.

Zadiņš skaidroja, lai risinātu "Dundagas" īslaicīgās finansiālās problēmas, kuras radušās iepriekšminēto apstākļi dēļ, kā arī kooperatīvs varētu izpildīt uzņemtās saistības, īpašnieki ir nolēmuši ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu, kas ar tiesas lēmumu pirmdien, 26.jūnijā, ir apstiprināts.

LeverX ir globāls uzņēmums SAP risinājumu ieviešanā un pielāgošanā, kas veiksmīgi darbojas jau 20 gadus Kopš dibināšanas uzņēmums ir specializējies tehnoloģiju konsultācijās, SAP sistēmas ieviešanā, pielāgošanā un arī uzturēšanā. Viens no mūsdienās aktuālākajiem pakalpojumiem ir SAP SuccessFactors risinājums, kas ļauj efektīvi pārvaldīt uzņēmuma cilvēkresursus.

LeverX tika dibināts 2003. gadā kā neliels konsultāciju uzņēmums. Šobrīd uzņēmums ir kļuvis par vadošo SAP risinājumu ieviešanas un pielāgošanas pakalpojumu sniedzēju uzņēmumiem visā pasaulē, sākot no jaunuzņēmumiem Silīcija ielejā līdz pat lieliem uzņēmumiem automobiļu, ražošanas, mazumtirdzniecības, banku un kalnrūpniecības nozarēs. Pateicoties saviem inovatīvajiem risinājumiem un izciliem rezultātiem, uzņēmums ir ieguvis statusu kā vadošais līderis savā jomā un ir veiksmīgi sadarbojies ar vadošajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, tostarp Microsoft Azure, Google Cloud un Amazon Web Services.

Pēdējās nedēļās kārtējo reizi aktivizējusies diskusija par pārtikas cenām veikalos un mazumtirdzniecības uzcenojumu ražotāju piegādātajām precēm. Stāsts nav jauns – tas ilgst jau vairāk nekā 15 gadus, un šo gadu laikā ir tikai augusi mazumtirgotāju tirgus vara – spēja ietekmēt ražotājus un uzspiest tiem mazumtirgotājiem izdevīgus noteikumus.

Kamēr publiski no mazumtirgotāju puses tiek manevrēts ar taktiku labākā aizsardzība ir uzbrukums, neviens no iesaistītajiem nav balts un pūkains un taisnība ir kaut kur pa vidu, īstenībā šai spēlei ir skaidri noteikumi un visiem zināms arbitrs. Pēdējo 15 gadu laikā ir izstrādāta un pieņemta virkne likumdošanas iniciatīvu, lai normatīvi regulētu noteikumus darījumos starp ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju, ar pēdējo likumdošanas iniciatīvu šajā pārtikas piegādes ķēdē iekļaujot arī lauksaimnieku, lai veicinātu godīgas uzņēmējdarbības praksi visos pārtikas piegādes ķēdes posmos. Normatīvi izstrādāti, lai skaidri visiem pateiktu, ka spēcīgākais spēlētājs ir pārtikas (un arī nepārtikas) preču iepircējs - mazumtirgotājs, pret kuru jāaizstāv lauksaimnieks un pārtikas preču ražotājs. Līdz ar to nevajadzētu ļauties mazumtirgotāju publiskajai retorikai par ražotāju veikto cenu palielinājumu, jo likumdevējs skaidri noteicis, ka atbildība par gala cenu jāuzņemas mazumtirgotājam. Pēdējā desmitgadē nav notikusi šo normu piemērošana no uzrauga, kas attiecīgi spārno mazumtirgotāju. Kamēr sabiedrisko pakalpojumu cenas ierobežo SPRK, komercbankas uzrauga Latvijas Banka, zāļu maksimālie uzcenojumi ir noteikti ar MK noteikumiem, mazumtirgotājus jau kopš 2008. gada uzrauga Konkurences padome (KP).

Pārtikas ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju pārstāvji aģentūras LETA rīkotajā diskusijā "Pārtikas cenas - kur slēpjas problēmas un kas gaida nākotnē?" ceturtdien atkārtoti aicināja valdību samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pārtikai.

Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe norādīja, lai gan izskanējuši vairāki argumenti PVN likmes saglabāšanai esošajā līmenī, iemesls ir tikai viens - šo nodokli ir vieglāk iekasēt.

Viņa uzsvēra, ka samazinātās PVN likmes ieviešana dārzeņiem un augļiem jau parādīja, ka, samazinot nodokļa likmi, budžetā nodokļa ieņēmumi nesamazinās, bet nozarē pieaug darbavietu skaits un algas.

Vienlaikus Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis uzsvēra, ka valdība jau vairākkārt ir aicināta pārskatīt PVN likmi pārtikai, taču, ja valdības redzējums ir, ka PVN ir viegli iekasējams, tad pretargumentu tam nav.

Baltijas reģionā lielākā autobusu pārvadājumu kompānija “Lux Express” prezentējusi jaunos “Scania” autobusus, kuri ir ne vien plašāki, ērtāki un vieglāki, bet arī gandrīz par 15 % ekonomiskāki nekā līdzšinējie autobusi. Jaunos autobusus pasažieri varēs izmantot Latvijas, Igaunijas un Lietuvas maršrutos, taču pasažieru pārvadātājs plāno nākotnē piedāvāt arī iekšzemes reisus maršrutā Rīga– Liepāja.

Tieši ilgtspējas rādītāji bija izšķirošie argumenti par labu autobusu parka atjaunošanai sadarbībā ar pasaulē vadošo transporta risinājumu piegādātāju “Scania”, no kura gada laikā tika iegādāti kopumā 27 autobusi, tajā skaitā pirmie 10 tika nodoti ekspluatācijā jau jūlijā.

Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka investēt 11 miljonus eiro autobusu parka atjaunošanā bija pareizs solis, ņemot vērā, ka cilvēki arvien vairāk apzinās nepieciešamību pēc videi draudzīgas satiksmes.

“Lux Express” Baltijas biznesa attīstības direktors Aldis Ķibēns stāsta, ka tuvākajā nākotnē varētu tikt atvērti arī iekšzemes maršruti.

“Mums ir ļoti liela pieredze Igaunijas tirgū, kur jau sen nodrošinām starppilsētu pasažieru pārvadājumus bez valsts subsīdijām. Mēs varam teikt, ka mākam organizēt pārvadājumus ne tikai tā, lai tie nenes zaudējumus, bet arī lai pasažieri saņemtu ļoti augsta līmeņa pakalpojumu un uzņēmums gūtu peļņu. Šobrīd redzam, ka šādi pakalpojumi ir ļoti nepieciešami arī Latvijā. Tāpēc mēs ar prieku skatāmies uz gaidāmajām izmaiņām Latvijas komercpārvadājumu regulējumā un plānojam, ka nākamā gada pavasarī varēsim uzsākt reisus no Rīgas uz Liepāju,” tā A. Ķibēns.

Mežizstrādes uzņēmums SIA “Meža Enerģija” vienojies ar Swedbank par 6 miljonu eiro ieguldījumu jaunas tehnikas iegādei.

Būtiski papildinot tehnikas klāstu, uzņēmums turpinās straujo attīstību, nodrošinot pilna cikla mežu apsaimniekošanu, cirsmu iegādi un šķeldas ražošanu gan vietējam, gan eksporta tirgum.

Ar piešķirto finansējumu SIA “Meža Enerģija” iegādāsies vairākas jaunas specializētās tehnikas vienības (harvesteru, forvarderu, šķeldotājus, kravas automašīnas šķeldas un kokmateriālu pārvadājumiem), tādejādi nodrošinot uzņēmumā pilna cikla mežistrādi un ražošanu.

“Piešķirtais finansējums, ko pakāpeniski investējam uzņēmuma attīstībā no pērnā gada nogales, sniedz mums iespēju atteikties no ārpakalpojumiem un būtiski audzēt ražošanas apjomus, garantējot visaugstākos ieņēmumus no meža apsaimniekošanas mūsu sadarbības partneriem – gan fiziskām, gan juridiskām personām. Jau šobrīd ar iegādāto tehniku, spējam daudz efektīvāk plānot savu darbu, nodrošināt vēl ilgtspējīgāku meža apsaimniekošanu, spējot paveikt jebkuru ar mežsaimniecību saistīto darbu pašu spēkiem - no meža atjaunošanas, kopšanas līdz pat cirsmu iegādei un to izstrādei, kā arī enerģētiskās šķeldas ražošanai,” skaidro SIA “Meža Enerģija” vadītājs Artis Šteinbergs.

Latvijā pirmajiem Čehijas uzņēmumā "Škoda Vagonka" ražotajiem elektrovilcieniem ir jāsāk kursēt līdz gada beigām, otrdien pēc tikšanās ar "Škoda Vagonka" un "Pasažieru vilciens" vadību žurnālistiem sacīja satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

"Līdz gada beigām vilcieniem ir jāsāk kursēt pa Latvijas sliedēm," teica ministrs.

Vitenbergs arī norādīja, ka kopumā Čehijas uzņēmums piegādās 32 elektrovilcienus, taču "Škoda Vagonka" novērtējums par kara ietekmi uz projektu ir pavirzījis deviņu vilcienu piegādi līdz nākamā gada jūnijam.

Vienlaikus "Škoda Vagonka" valdes priekšsēdētājs Martins Bednārs sacīja, ka līdz 2023.gada beigām "Pasažieru vilcienam" tiks piegādāti 23 elektrovilcieni.

Tāpat viņš minēja, lai darbs noritētu ātrāk, uzņēmums ir atvēris jaunu vilcienu montāžas līniju Čehijas pilsētā Ostravā, kas veltīta tieši Latvijas piepilsētas vilcienu ražošanai, šim darbam algojot 200 darbinieku. Papildu daļa montāžas notiek Latvijā, kurā strādā gan darbinieki no Čehijas, gan kolēģi no Latvijas.

Nekustamā īpašuma uzņēmums "Kapitel" uzsāka ambiciozu sadarbību 2023. gada sākumā ar unikālu uzņēmumu "R8 Technologies" (R8). Šis Igaunijas īpašumu tehnoloģiju uzņēmums ir izstrādājis risinājumu, kas nodrošina viedu, uz prognozēm balstītu komerciālo ēku klimata sistēmu kontroli un pārvaldību, izmantojot mākslīgo intelektu. Sadarbības nepieciešamību un izaicinājumus apraksta "Kapitel" apsaimniekošanas un tehniskais direktors Marguss Reinbergs.

Pēc "Kapitel" tehniskā direktora teiktā, vērtību maiņa mudināja uzņēmumu spert soli uz priekšu nekustamā īpašuma nozarē. "Tāpat kā jebkurā citā nozarē, arī mūsu portfelī ilgtspēja, digitalizācija un enerģijas izmaksas ir kļuvušas par fokusa punktu. Mūsu mērķis ir nodrošināt saviem klientiem labāko pieejamo pakalpojumu tirgū, tāpēc resursu efektivitāte ir mūsu ikdienas fokuss. Tā kā R8 misija saskan ar mūsu mērķiem, sadarbības uzsākšana ar viņiem bija tikai loģisks solis," teica Reinbergs.

Šobrīd R8 digitālā pārvaldības sistēma tiek izmantota "Kapitel" ēkās "Delta Plaza", "Sõpruse Ärimaja" biroju ēkās un "Viru Keskus" tirdzniecības centrā Igaunijā. Paplašināšanās ir notikusi arī Rīgā, kur viedā pārvaldība tiek lietota tirdzniecības centrā "Spice Home". Tuvākajā laikā, pēc Reinberga teiktā, R8 tehnoloģiju ir plānots ieviest Prāgā "I.P. Pavlova" biroju ēkā un Rīgā "Elemental Business Centre" biroju ēkās, kuras tiks pabeigtas šī gada rudenī. Tādējādi mākslīgā intelekta vadībā būs vairāk nekā 100 000 kvadrātmetru "Kapitel" uzņēmuma komercplatību.

Daudzus potenciālos pircējus šokējošās augstās un joprojām īsti nesarūkošās produktu cenas veikalos nav tirgotāju uzskrūvētas ar pārmērīgu uzcenojumu, bet gan valsts politiķu pieņemto un nepieņemto lēmumu sekas komplektā ar produktu ražotāju un importētāju paaugstinātajām piegādes cenām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Elvi Latvija izpilddirektore Laila Vārtukapteine. Viņa uzsver, ka tirgotāju piecenojums ir ekonomiski pamatots, tas netiek noteikts voluntāri un tā apmēri nebūt nav tādi (300%), kādus tos mēdz nosaukt cilvēki savā sašutumā, ko izraisa pircēja maka biezuma neatbilstība visa kārotā iegādei. To apliecinot arī tirgotāju rentabilitāte, ko skaudri rāda gada pārskati, kuros no daudzu desmitu vai simtu miljonu peļņas nav ne vēsts.

Fragments no intervijas

Runājat par pieaugošo konkurenci, tirgotāji nereti tiek vainoti pie augstajām produktu cenām, jo īpaši situācijā, kad Latvija ilgstoši ir viena no inflācijas pieauguma čempionāta laureātēm visā Eiropas Savienībā, un neviens īsti nevar izskaidrot, kā tas iespējams!

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrība SIA "LDz Cargo" atvērusi filiāli Igaunijā, informē LDz pārstāvji.

"LDz Cargo" filiāle Igaunijas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta 19.jūnijā.

LDz valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks norāda, ka LDz koncernu pirmo reizi pastāvēšanas laikā var dēvēt par starptautisku uzņēmumu, tāpēc šis ir nozīmīgs un pat zināmā mērā vēsturisks notikums.

Viņš pauž, ka "LDz Cargo" ar filiāles atvēršanu Igaunijā turpina īstenot koncerna stratēģisko kursu - mērķa tirgu diversifikāciju, palielinot dzelzceļa kravu apmērus un attiecīgi arī koncerna ieņēmumus.

"Jau pirmajos darbības mēnešos Igaunijā mēs redzam ieguldītā darba rezultātus - tiek piesaistīti jauni klienti, pārvadātas arvien dažādākas kravu grupas, un minētie fakti apliecina, ka Igaunijā LDz koncernam ir potenciāls iegūt noteiktu tirgus daļu," norāda Pļavnieks.