Tolmets Latvijā visdrīzāk ir dzirdēts vārds – kā vadošais metāllūžņu pārstrādes uzņēmums Baltijā. Bet daudz mazāk zināms ir fakts, ka šis Latvijas uzņēmums šobrīd jau ir viens no pieciem lielākajiem metāllūžņu pārstrādes tirgus spēlētājiem pasaulē un piegādā izejvielas virknei vadošo metālu ražotāju pasaulē.

Kā stāsta SIA Tolmets valdes loceklis Artjoms Homutovs, uzņēmuma izaugsmes stāsta pamatā ir gan sava tirgus detalizēta izpratne un attīstības vīzija, gan spējas elastīgi piemēroties jauniem apstākļiem un laika gaitā kardināli – un veiksmīgi – mainīt darbības modeli.

Komplekss biznesa modelis ar uzsvaru uz efektivitāti un eksportu

Tolmets biznesa modelis izklausās pietiekami vienkārši – tas ir balstīts uz metāllūžņu savākšanu 57 pieņemšanas punktos Baltijā un metāllūžņu importu no citām valstīm, kā arī savāktā metāla pārstrādi savā rūpnīcā Rīgā un piegādi metāla ražotājiem reģionā un tālāk pasaulē no faktiski visām lielākajām ostām Baltijā. Tolmets pamata darbības tirgi ir visa Baltija un Polija.

Norises Latvijas metāllūžņu savākšanas un pārstrādes tirgū liecina, ka šajā tirgū ir vērojamas agresīvas un pretlikumīgas konkurences pazīmes, kas apdraud virknes šī tirgus dalībnieku turpmāko eksistenci un rada valstij nodokļu zaudējumus.

Runa ir par Lietuvas vadošo metāllūžņu savākšanas un pārstrādes uzņēmumu grupu “Kuusamet Group”, kas ar kuru saistītie uzņēmumi darbojas visās trijās Baltijas valstīs. Lietuvā šī grupa jau šobrīd ir lielākā metāllūžņu savākšanas un pārstrādes uzņēmumu grupa, kas apvieno apmēram 20 dažādus šīs nozares uzņēmumus. Igaunijā un Latvijā “Kuusamet Group” pieder uzņēmums “Refonda”, kas šajos tirgos darbojas jau vairākus gadus, piedāvājot krietni augstākas melno metāllūžņu iepirkšanas cenas nekā vidēji tirgū.

Ar šādas taktikas palīdzību “Refonda” Igaunijā ir izspiedis no tirgus vairākus mazākus metāllūžņu nozares uzņēmumus un ieņēmis to vietu savu vietu tirgū, mainot nosaukumu uz “Metruna” un vienlaikus ar nosaukuma maiņu atgriežoties arī pie tirgus vidējo melno metāllūžņu iepirkuma cenu piedāvāšanas. Tagad “Refonda” šos no juridiskā viedokļa apšaubāmos tirgus iekarošanas paņēmienus izmēģina arī Latvijā.

Tirgus koncentrācija metāllūžņu nozarē ilgtermiņā rada risku konkurences mazināšanai, informē Konkurences padomes (KP) pārstāvji, atsaucoties uz noslēgtās metāllūžņu tirgus uzraudzības secinājumiem.

KP identificējusi vairākas būtiskas barjeras jaunu uzņēmumu ienākšanai tirgū un tirgus uzraudzībā secinājusi, ka Latvijas melno un krāsaino metāllūžņu tirgū joprojām darbojas samērā liels uzņēmumu skaits, tomēr pēdējā desmitgadē šis skaits ir sarucis gandrīz divas reizes, kas var ilgtermiņā samazināt konkurenci.

Tāpat KP konstatēja, ka "Tolmets" grupas uzņēmumiem pieder gandrīz puse no visiem aktīvajiem metāllūžņu pieņemšanas laukumiem, turklāt 2023. gadā tie kontrolēja 57,8% no visa nozares apgrozījuma.

Šāda tirgus vara, ko pastiprina "Tolmets" grupas uzņēmumu darbības mēroga radītās priekšrocības un izteikta vertikālā integrācija, "Tolmets" vadībai kontrolējot visu darbības ķēdi no metāllūžņu savākšanas grupas uzņēmumos līdz to realizācijai, ievērojami apgrūtina mazāku tirgus dalībnieku iespējas konkurēt vienlīdzīgos apstākļos, norāda KP.

Norises Latvijas metāllūžņu savākšanas un pārstrādes tirgū joprojām liecina, ka šajā tirgū ir vērojamas agresīvas un pretlikumīgas konkurences pazīmes, kas apdraud vairāku šī tirgus dalībnieku turpmāko eksistenci un rada valstij nodokļu zaudējumus.

Viens no piemēriem šajā gadījumā ir uzņēmums “Refonda”, kurš metāllūžņu savākšanas un pārstrādes tirgū darbojas jau vairākus gadus, piedāvājot krietni augstākas melno metāllūžņu iepirkšanas cenas nekā vidēji tirgū. “Refonda” ir daļa no vadošās Lietuvas metāllūžņu savākšanas un pārstrādes uzņēmumu grupas “Kuusamet Group”, kas šķietami pieder tā saucamajai “Metruna” grupai, ar ko saistītie uzņēmumi darbojas visās trīs Baltijas valstīs. Par iespējami pretlikumīgu uzņēmumu rīcību ziņojām jau pērnā gada jūlijā. Pēc mūsu ieskatiem, mūsu sniegti dati sniedza pietiekamus iemeslus, lai uzsāktu visaptverošu izmeklēšanu vai vismaz veiktu tirgus pētījumu par situāciju metāllūžņu savākšanas tirgū Latvijā vai Lietuvā, taču tas nenotika.

Uzņēmējiem, kas ieved un pārdod videi kaitīgas preces vai preces dažādu veidu iepakojumos, tiek piemērots dabas resursu nodoklis. Lai saņemtu atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa, nodrošinātu atkritumu savākšanu, šķirošanu, otrreizēju pārstrādi un utilizāciju, Latvijā darbojas ražotāju atbildības sistēmas jeb RAS.

Būtībā RAS ir pasākumu kopums, ar kuru preces ražotājam un importētājam ir pienākums nodrošināt tirgū laistās preces un to iepakojuma atkritumu efektīvu apsaimniekošanu. Ja tu ieved valstī elektriskās iekārtas, piemēram, ledusskapjus vai veļas mazgājamās mašīnas, tad jānodrošina, ka tiek savākts un pārstrādāts gan šo iekārtu kartona, putuplasta un plastmasas iesaiņojums, kā arī pēc kalpošanas termiņa beigām savāktas un pārstrādātas arī pašas iekārtas. Kā jau redzams no šī piemēra, atkritumu apsaimniekošanas pasākumu kopums ietver attiecīgā veida atkritumu dalīto savākšanu, šķirošanu, pārstrādi un reģenerāciju, lai sasniegtu normatīvajos aktos par iepakojumu un atkritumu apsaimniekošanu noteiktos mērķus. Ja tas viss tiek paveikts saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto, tad preces ražotājs vai importētājs tiek atbrīvots no dabas resursu nodokļa nomaksas.

Atbildīgo konkurences uzraudzības iestāžu dēļ vienu nozari var pārņemt lietuvieši, kuri vienlaikus maksā vismazākos nodokļus.

Pērnā gada oktobrī pie ekonomikas ministra Viktora Valaiņa ar vizīti ieradās Baltijas Metāllūžņu pārstrādātāju asociācijas padomnieks Johens Kleins.

Tas bija jau pēdējais izmisuma solis, lai glābtu situāciju nozarē. Asociācija jau ir izmēģinājusi visus instrumentus – gan publikācijas medijos, gan vēršanos Konkurences padomē, taču nekas nepalīdzēja, tāpēc bija jānāk pie ministra. Vai tas palīdzēja? Nē! Iestāžu darba neefektivitātes dēļ mēs varam vērot, kā lēnām pazūd vietējie tirgus dalībnieki, bet pozīcijas nostiprina lietuviešu uzņēmums, kurš šo praksi jau veiksmīgi izmēģinājis un īstenojis Igaunijā.

Metāllūžņu pārstrādātāju asociācija trauksmi ceļ jau apmēram gadu – to ir uzņēmies darīt vācietis Johens Kleins, kuram, spriežot pēc viņa dzīves gājuma, ir pamatīgas zināšana piegāžu ķēžu jautājumos smagās rūpniecības nozarēs – ražošanā, aviācijā un metāllūžņu pārstrādē. Viņš pārstāv gan asociāciju, gan strādā uzņēmumā TM Recycling, kurš Latvijā arī ir viens no līderiem. Kleins ir izpētījis, ka lietuviešu uzņēmums Refonda, kurš ir dominējošs savās mājās Lietuvā, iespējams, negodīgā ceļā vēlas izspiest nozares spēlētājus Latvijā, bet Igaunijā tas jau ir izdevies iepriekšējos gados. Man nepatīk izmantot vārdu iespējams, taču objektīvu apstākļu dēļ, lai apgalvotu, vai tiešām tirgus izmaiņas notiek negodīgā ceļā, mājasdarbs jāveic Konkurences padomei. Iestāde it kā ir sākusi to darīt, taču, ņemot vērā tempus, kamēr izpēte beigsies, mazākajiem nozares spēlētājiem tas vairs nepalīdzēs. KP var saprast – Analītiskā departamenta vadībai, strādājot no Briseles, droši vien iet lēnāk, nekā varētu gribēt uzņēmēji.

No šī gada 1. janvāra vairāk nekā uz pusi ir samazināts slieksnis, no kura būvniekiem jānorāda būvlaukumā strādājošo skaits un viņu darba laiks, tā padarot grūtāku nereģistrētu darbinieku vai nostrādātā darba laika slēpšanu. Tādējādi samazinās negodīga konkurence un ēnu ekonomika, kas būvniecības nozarē joprojām ir ar augstāko īpatsvaru valstī.

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” paredz plašāku elektroniskās darba laika sistēmas (EDLUS) piemērošanu. No šā gada sākuma līdzšinējo 350 000 eiro vietā tā jāpiemēro visos būvobjektos, kuros būvdarbu vērtība sasniedz 170 000 eiro.

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) Būvniecības informācijas sistēmas reģistru nodaļas vadītāja Iveta Putne norāda, ka likuma grozījumu pamatmērķis ir mazināt ēnu ekonomiku. Saskaņā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījuma “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, 2023. gadā nozaru griezumā visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bija tieši būvniecībā – 34,2%. Lielos, publiskos objektos, kur, ja tā var teikt, būvniekiem “uz pirkstiem” skatās ne vien pasūtītājs, bet arī visa sabiedrība, nelegāli nodarbināto, tostarp strādnieku no trešajām valstīm, būtībā nav. Bet mazajos objektos, kurus neviens īpaši nekontrolēja, bija citādi.

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) atzīst, ka valsts iepirkumu sistēmā, pēdējos gados ir panākts progress, tomēr uzsver, lai Latvija kļūtu par drošāko investīciju galamērķi Baltijā, nepieciešamas padziļinātas reformas, kas izskaustu favorītismu, korupcijas riskus un negodīgu praksi.

Balstoties uz jaunākajiem FICIL pētījuma datiem, bažas par publisko iepirkumu procesu taisnīgumu un caurskatāmību Latvijā ir daudz izteiktākas nekā pārējās Baltijas valstīs – Igaunijā un Lietuvā. Turklāt Latvija 2024. gada Korupcijas uztveres indeksā ieguvusi 59 punktus, ievērojami atpaliekot no Igaunijas (74) un Lietuvas (63). Publiskie iepirkumi ir būtisks valdības instruments, kas nodrošina sabiedrībai svarīgus pakalpojumus - ceļu un skolu būvniecību, slimnīcu aprīkojuma piegādi, ekspertu konsultācijas un absorbē lielu daļu nodokļu maksātāju līdzekļu. Efektīva sistēma veicina sektora efektivitāti, augstu pakalpojumu kvalitāti, uzticēšanos, caurspīdīgumu un godīgu konkurenci, kā arī spēj rosināt inovācijas, piesaistīt ārvalstu investīcijas un stimulēt ekonomikas attīstību, palielinot pieprasījumu privātajā sektorā. 2023. gadā publisko iepirkumu līgumu kopējā vērtība sasniedza 5,4 miljardus EUR (bez PVN) jeb aptuveni 14 % no IKP.

Konkurences padome noslēgusi uzraudzību par konkurenci ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā laika posmā no 2018. līdz 2022.gadam, vienlaicīgi iezīmējot tendences arī 2023.gadā.

Tirgus uzraudzībā tika secināts, ka kopumā Latvijā konkurence starp mazumtirdzniecības ķēdēm pastāv, taču atsevišķās Rīgas apkaimēs konkurence ir ierobežota un tā būtu veicināma. Būtiskas izmaiņas tirgū iezīmēja LIDL zīmola ienākšana Latvijas tirgū 2021.gadā, veidojot konkurenci tādiem tirgus spēlētājiem kā RIMI un MAXIMA.

Pēc 2017.gada savas tirgus pozīcijas Latvijas tirgū nostiprināja RIMI un MAXIMA, ko ietekmēja arī "Prisma Latvija" lēmums pamest Latvijas tirgu, tādējādi atstājot brīvu vietu vairākos multifunkcionālajos iepirkšanās centros. RIMI un MAXIMA 2018.gadā sāka paplašināt savu darbību arī mazo veikalu (Express veikalu) sektorā, tādējādi saasinot konkurenci tieši lokālā teritorijā. Savukārt COVID-19 krīzes laikā patērētāji aktīvi sāka izmantot e-veikalu priekšrocības. Abu divu lielāko mazumtirdzniecības ķēžu kopējā tirgus daļa 2022.gadā būtiski samazinājās tirgus struktūras izmaiņu dēļ, kopā veidojot ap 50%.

Pirms teju trim gadiem, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s.

Šogad, 21.martā, izmeklēšana kriminālprocesā pabeigta un pieņemts lēmums nodot kriminālprocesa materiālus kriminālvajāšanas uzsākšanai Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai pret piecām personām, informē Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska.

Saskaņā ar policijas iepriekš sniegto informāciju, no piecām personām trīs ir Latvijas iedzīvotāji, bet divi – Čehijas iedzīvotāji. Aizdomās turētajiem inkriminēts krāpšanas, kas izdarīta lielā apmērā organizētā grupā, mēģinājums, bet vienam no aizdomās turētajiem arī pilnvaru ļaunprātīga izmantošana un pārsniegšana mantkārīgā nolūkā.

Lai arī policija iepriekš neatklāja aizdomās turēto personu vārdus, Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka šīs aizdomās turētās personas varētu būt Olainfarm akciju atsavināšanas shēmā iesaistītie – bijusī Olmafarm un Olainfarm valdes locekle Milana Beļeviča, bijušie Olainfarm padomes locekļi Kārlis Krastiņš un Haralds Velmers, kā arī ar uzņēmumu Black Duck Invest saistītie Vojtehs Kačena un Tibors Bokors.

Kāds sakars finansējuma problēmām pašvaldībās ar telekomunikāciju iepirkumiem? No vienas puses, plaši apspriestie finansiālie izaicinājumi Latvijas pašvaldībās ir saistīti ar ierobežotiem resursiem un pamatotu izmaksu pieaugumu dažādās pozīcijās, no otras puses – mēs nevaram ignorēt jau ilgstošu atsevišķu pašvaldību nesaimniecisko pieeju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos, lieki šķērdējot valsts un iedzīvotāju naudu.

Citiem vārdiem sakot, ir pašvaldības, kas, nesaimnieciski organizētu un konkurenci ierobežojošu iepirkumu rezultātā jau gadiem pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem.

Mobilo sakaru pakalpojumi ir pamatvajadzība, lai pašvaldības varētu pilnvērtīgi un efektīvi pildīt savas funkcijas. Latvijā ir trīs mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēji, kas saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas veiktajiem pakalpojumu – zvanu, SMS saziņu un mobilā interneta – kvalitātes mērījumiem – var nodrošināt tos augstā kvalitātē. Tā ir būtiska priekšrocība valsts sektoram, jo konkurence veicina arī izdevīgākas cenas. Šajā ziņā jāuzsver, ka publisko iepirkumu procedūru mērķis ir nodrošināt, ka pašvaldības izvēlas izdevīgāko un labāko piedāvājumu mobilo sakaru pakalpojumu jomā. Tomēr, kāpēc pašvaldības apzināti izvēlas pārmaksāt?

Konkurences padome (KP) norāda, ka visiem dārzeņu un puķu sēklu, kā arī griezto ziedu, tirgotājiem ir jāievēro Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums (NTPAL) attiecībās ar saviem piegādātājiem.

Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības (ES) regulējošos aktos dārzeņu un puķu sēklas uzskaitītas kategorijā pie "Eļļas augu sēklas un augļi; dažādi graudi, sēklas un augļi; augi rūpniecības un medicīnas vajadzībām; salmi un rupjā lopbarība", kā arī grieztie ziedi, puķu sīpoli un gumi ir uzskaitīti kategorijā pie "Veģetējoši koki un citi augi; sīpoli, saknes un līdzīgas augu daļas; griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi", tad NTPAL piemērošanas kontekstā šie produkti vērtējami kā lauksaimniecības produkti. Līdz ar to audzētājs jeb ražotājs ir "lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājs" un tas tiek aizsargāts no negodīgas tirdzniecības prakses veidiem no tā audzēto produktu tirgotājiem. Turpretī dārzeņu un puķu sēklu vai ziedu tirgotājs, kas tos pērk tālākai pārdošanai saviem klientiem, tostarp patērētājiem, ir "pircējs" un tam ir saistoši NTPAL paredzētie aizliegumi, kas ierobežo pircēja negodīgu tirdzniecības praksi.

Nebanku finansētāju nozares ieskatā patērētāju aizsardzības efektivitāti un uzņēmumu darbības efektivitāti nenosaka uzraugošās iestādes nosaukums, bet gan konkrēti instrumenti, pieeja uzraudzībā un vienlīdzīgi noteikumi visiem tirgus dalībniekiem.

Nebanku kreditēšanas nozare ir gatava konstruktīvai sadarbībai ar politikas veidotājiem un jebkuru no uzraugošajām iestādēm, lai panāktu līdzsvarotu un efektīvu regulējumu, kas veicinātu patērētāju aizsardzību un finanšu tirgus ilgtspējīgu attīstību un balstītos uz datos pamatotiem lēmumiem, vienlīdzīgu konkurenci un praktiskiem uzlabojumiem informācijas apritē.

Nozare atzinīgi vērtē Finanšu ministrijas un Latvijas bankas viesto skaidrību par banku asociācijas lobēto prudenciālās uzraudzības piemērošanu nebanku kreditētājiem. Šeit esam vienisprātis ar Latvijas banku, kura, līdzīgi kā nozare, norādījusi, ka banku un nebanku kreditētāju darbības modeļi būtiski atšķiras. Vienkāršoti runājot, bankas aizdod no klientiem noguldījumos piesaistīto naudu, savukārt nebanku sektors - savu vai no citiem, tai skaitā bankām, aizņemto naudu. Tāpēc prudenciālās uzraudzības piemērošanai, kas pamatā vērsta uz noguldītāju interešu un finanšu stabilitātes nodrošināšanu, un kas būtu viens no faktoriem, kas palielinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, nav pamata.

Vācijas lielveikalu tīklam "Lidl" jāmaksā 43 miljoni eiro konkurentam "Intermarche" Francijā par patērētājus maldinošām reklāmām, nolēma apelāciju tiesa Parīzē.

Tiesa secināja, ka 2017.-2023.gadā simtiem "Lidl" televīzijas reklāmu varētu būt maldinājušas patērētājus un ir uzskatāmas par negodīgu konkurenci.

Sākotnējā prāvā 2022.gadā "Intermarche" zaudēja, taču apelāciju tiesa šomēnes atzina, ka "Lidl" reklāmas bija maldinošas, jo Vācijas uzņēmums negarantēja, ka reklamētie produkti ir pieejami visos tā veikalos par reklāmā norādīto cenu 15 nedēļu periodā.

Apelāciju tiesa secināja, ka vairāk nekā 370 reklāmās, kuras apstrīdēja "Intermarche", "Lidl" izcēla produktus un cenas, taču tikai mazā drukā vai ātri nolasītā tekstā bija minēts, ka "Lidl" vietnē ir atrodami veikali, kuri nodrošina attiecīgo piedāvājumu.

Lietuvas Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienests (FNTT) izmeklē plaša mēroga krāpšanu, kurā organizētā grupā no Eiropas Savienības (ES) finansētiem inovāciju projektiem izkrāpti seši miljoni eiro.

Eiropas Prokuratūras deleģētais prokurors Vītauts Kukaitis ceturtdien preses konferencē teica, ka par saistību ar krāpniecisko shēmu tiek turēti aizdomās 26 cilvēki un vairāk nekā 30 uzņēmumi no Lietuvas un vēl vismaz desmit valstīm.

Visvairāk aizdomās turēto ir no Kauņas rajona, taču viņi darbojušies arī citviet, piemēram, Viļņā, Panevēžā un Šauļos.

Kā informēja prokurors, noziedznieki darbojās kopš 2018.gada un gadu gaitā ir pilnveidojuši savu shēmu.

Kukaitis stāstīja, ka organizētā grupa inovāciju projektos simulēja ieinteresēto pušu darījumus, iegādājās miljoniem eiro vērtu aprīkojumu un izmantoja uzpūsto cenu metodi.

Daļa no shēmā iepirktā aprīkojuma iegādāta valstīs, kas nav norādītas dokumentos, kā arī par jaunu uzdots lietots aprīkojums.

Paužot bažas par kārtējām ārvalstu investoru konkurenci ierobežojošajām prasībām mobilo sakaru pakalpojumu publiskajos iepirkumos, IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” šodien atkārtoti vērsies Konkurences padomē, īpaši izceļot konkurenci ierobežojošas prasības Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumā.

Kā norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius, ir aizdomas, ka publiskajos iepirkumos pasūtītāji vēl aizvien mērķtiecīgi meklē iespējas, kā radīt priekšrocības konkrētam piegādātājam.

Konkurenci ierobežojošais “jaunievedums” publisko iepirkumu prasībās ir Multi-SIM / e-SIM pakalpojumu un tā pieejamības nodrošināšana gan pretendenta tīklā mūsu valstī, gan viesabonēšanā, ko realitātē atbilstoši publiski pieejamai informācijai nodrošina tikai viens mobilo sakaru operators Latvijā.

A. Mickevicius: “Runa ir ne tikai par konkurences kropļošanu, bet arī par nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu un nesaimniecisku rīcību, kas pie šī brīža situācijas, kad gan valsts, gan pašvaldības saskaras ar budžetu saistītajiem izaicinājumiem, ir īpaši akūti. Aktuālais jaunievedums valsts un pašvaldību institūciju, kā arī to kapitāldaļu uzņēmumu sludinātājos iepirkumu absurdajās prasībās ir viena telefona numura nodrošināšana viedpulkstenim un telefonam, kas darbojas ārvalstīs. Piemēram, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas iepirkuma prasība par Multi-SIM/ e-SIM pakalpojums 300 pieslēgumiem nav pamatota un izskatās pēc izšķērdīgas ekstras”.

Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) pauž dziļu neizpratni par elektroenerģijas tīkla balansēšanas izmaksu sadalījuma mehānisma pieņemšanu, kas būtībā kļūst par slēptu “Latvenergo nodokli” atjaunojamās enerģijas ražotājiem un neatkarīgajiem tirgus spēlētājiem. Šī sistēma rada ne tikai papildu finansiālu slogu, bet arī ievērojami vājina visas nozares attīstību un grauj investoru uzticību.

Jaunā kārtība paredz, ka ievērojamas naudas summas no atjaunojamās enerģijas nozares un patērētājiem nonāk viena konkrēta uzņēmuma – AS “Latvenergo” – rīcībā, jo izstrādātā mehānisma nosacījumus būtībā var izpildīt (un līdz ar to balansēšanas pakalpojumu var sniegt) tikai šī valsts kapitālsabiedrība.

Elektroenerģijas tīkla balansēšanas izmaksu sadalījums motivēs ražotājus investēt uzkrājošajās baterijās

Šobrīd izstrādātais elektroenerģijas tīkla balansēšanas izmaksu sadalījuma mehānisms motivēs...

Tas rada nevienlīdzīgu konkurenci un nostiprina monopolstāvokli, pie kura citi tirgus dalībnieki, kas ieguldījuši privātos līdzekļus atjaunojamās enerģijas projektos, tiek nostādīti neizdevīgā situācijā. Turklāt pārvades sistēmas operators AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) joprojām vilcinās ar citu pakalpojumu sniedzēju kvalifikāciju, kuri varētu piedāvāt veselīgu konkurenci balansēšanas pakalpojumu tirgū. Šāda rīcība kavē jaunu risinājumu ieviešanu, piemēram, elektroenerģiju uzkrājošo bateriju attīstību, kas ir būtiskas Latvijas enerģētikas nākotnei.

Baltijas valstu un Eiropas prakse apliecina, ka Latvijā šajā ziņā tiek īstenota visagresīvākā pieeja, praktiski bez pārejas perioda un bez patērētāju un investoru interešu aizstāvības. Piemēram, Lietuvā ir paredzēts trīs gadu pārejas periods: 2026. gadā ražotāji un tirgotāji segs 30 % no balansēšanas jaudu izmaksām, 2027. gadā – 60 %, un tikai no 2028. gada – 100 %. Savukārt Igaunijā līdz 2025. gada beigām izmaksas segs pārvades sistēmas operators "Elering", paralēli izstrādājot pārdomātu nākotnes modeli, lai novērstu strauju elektroenerģijas cenu kāpumu. Papildus tam Igaunijā tiek izmantotas esošās elastīgās jaudas, piemēram, Kiisa elektrostacija, lai samazinātu nebalansa izmaksas. Diemžēl Latvijā šādas pieejas netiek ieviestas – ir izvēlēts ceļš, kas veicina strauju un nesamērīgu izmaksu pieaugumu, radot nopietnus riskus atjaunojamās enerģijas attīstībai.

LAEF valdes priekšsēdētājs Haralds Vīgants uzsver, ka “šī sistēma ir klaja izspiešana, kas samazina investoru uzticību un degradē Latvijas enerģētikas tirgu. Tā nostiprina monopolu AS “Latvenergo” rokās un neļauj attīstīties neatkarīgajiem ražotājiem, kuri godprātīgi un bez valsts atbalsta ieguldījuši savus resursus atjaunojamās enerģijas projektos. Šādas darbības nav savienojamas ar atvērtu tirgu un veselīgu konkurenci. Mēs esam dziļi satraukti, ka Klimata un enerģētikas ministrija, kas līdz šim vienmēr bijusi nozares attīstības atbalstītāja, tagad pieņēmusi lēmumu, kas faktiski sodīs tos, kuri veikuši ieguldījumus brīvā tirgus apstākļos un veicinājuši atjaunojamās enerģijas attīstību Latvijā.”

“Šāda pieeja ne tikai bremzē jaunu investīciju piesaisti, bet arī dod signālu, ka Latvijā ar atjaunojamās enerģijas projektiem saistītie riski pieaug, padarot investīciju vidi nedrošu. Mēs nevaram pieļaut, ka nozare jau atkal kļūst par eksperimentu vietu un ka ilgtermiņa lēmumi tiek pieņemti šauras interešu grupas labā,” akcentē Haralds Vīgants. LAEF aicina Klimata un enerģētikas ministriju, Saeimu un sabiedrisko pakalpojumu regulatoru pārskatīt pieņemto elektroenerģijas tīkla balansēšanas izmaksu sadalījuma mehānismu. Proti, ir nepieciešams ieviest pārejas periodu un taisnīgu izmaksu sadalījumu, lai veicinātu vienlīdzīgu konkurenci Baltijas tirgū. LAEF ieskatā, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un novērstu nesamērīgu finansiālo slogu, ir nepieciešams paredzēt vismaz divu gadu pārejas periodu. Šajā laikā jaunajiem noteikumiem varētu kvalificēties arī citi tirgus dalībnieki, tādējādi veicinot konkurenci un inovācijas balansēšanas pakalpojumu tirgū. Tāpat pārejas periodā radušās izmaksas būtu jāsedz no pārvades sistēmas tarifa, lai netiktu radīts papildu finansiālais slogs patērētājiem.

LAEF arī uzskata, ka jebkuri lēmumi par balansēšanas pakalpojumu tirgus attīstību jāpieņem vienoti Baltijas mērogā, cieši sadarbojoties ar Igauniju un Lietuvu. Tikai koordinēta pieeja nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus reģionā un novērsīs situācijas, kurās viena valsts iegūst nepamatotas priekšrocības uz citu valstu rēķina. LAEF skatījumā tikai caurspīdīga, uz inovācijām balstīta un taisnīga sistēma, kas ņem vērā visu iesaistīto pušu intereses, var veicināt Latvijas enerģētikas nozares ilgtspējīgu attīstību un stiprināt valsts enerģētisko drošību ilgtermiņā.

“Latvijai ir jākļūst par piemēru godīgai, ilgtspējīgai un caurskatāmai enerģētikas nozarei, kurā katrs spēlētājs tiek vērtēts vienlīdzīgi, nevis tiek sodīts par to, ka izvēlējies zaļo kursu un ieguldījis zaļākā nākotnē,” saka Haralds Vīgants.

Latvijas Republikas Rīgas tiesas apgabala prokuratūra ir uzrādījusi apsūdzību piecām personām krimināllietā, kurā tiek izmeklēts, iespējams, Latvijas vēsturē lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums, vēsta laikraksts Diena.

Dienas iegūtā informācija liecina, ka šajā kriminālprocesā, kas uzsākts saistībā ar vairāk nekā 40 miljonus vērto AS Olainfarm akciju kontrolpaketes izkrāpšanas mēģinājumu, apsūdzības uzrādītas gan bijušajiem uzņēmuma Olainfarm padomes locekļiem Haraldam Velmeram un Kārlim Krastiņam, gan Olainfarm un tābrīža lielākā Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes loceklei Milanai Beļevičai, gan par investoru uzdoto Čehijas čaulas kompāniju Black Duck Invest pārstāvošajiem Čehijas pilsoņiem Tiboram Bokoram un Vojtekam Kačenam.

Apsūdzēto statusā – piecas personas

Iepriekš Diena jau vēstīja, ka 2021. gada 30. aprīlī Valsts policijā (VP) uzsākta izmeklēšana lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, visticamāk, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, bijusī lielākā Olainfarm akcionāra Olmafarm valdes locekle M. Beļeviča, darbojoties kopīgi ar vēl vismaz četrām personām – Olainfarm padomes locekļiem H. Velmeru un K. Krastiņu, kā arī Black Duck Invest pārstāvošajiem T. Bokoru un V. Kačenu –, visticamāk, mēģināja izkrāpt Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi, kurai bez reālas naudas samaksas būtu jānonāk pie Čehijas čaulas kompānijas Black Duck Invest.

Izbeidz "būvnieku lietas" kriminālprocesu daļā pret Māri Martinsonu, vēsta laikraksts Diena.

Ģenerālprokuratūra pirms divām nedēļām izlēmusi, ka dažādos kriminālprocesos ierautā, Ilmāra Rimšēviča korupcijas lietā jau notiesātā, bet vēl aizvien ietekmīgā Māra Martinsona vaina nodokļu shēmošanā, kas valstij nodarījusi liela apmēra zaudējumus vairāk nekā 600 000 eiro apmērā, tomēr nav līdz galam pierādīta, tādēļ šis no reiz skaļās "būvnieku lietas" izdalītais kriminālprocess daļā pret M. Martinsonu nevis sūtāms uz tiesu, bet klusi izbeidzams, liecina Dienas rīcībā esošā informācija.

Netipisks lēmums

Avots, kurš ir pazīstams ar lietas materiāliem un Ģenerālprokuratūras juridisko argumentāciju, sarunā Dienai dalījās ar iespaidu, ka tā esot netipiska un vairāk izklausoties pēc M. Martinsona juridisko aizstāvju, ne prokuratūras argumentācijas. Avots lietoja skarbāku formulējumu, paužot aizdomas, ka lēmuma juridiskais pamatojums varētu būt tapis ārpus prokuratūras sienām. Piemēram, prokuratūra, pieņemot lēmumu, balstījusies uz M. Martinsonam labvēlīgām liecībām, kuras snieguši viņa bijušie ilggadējie biznesa partneri un algotie padotie, tātad no viņa vismaz iepriekš atkarīgas personas, kā arī uz paša M. Martinsona liecībām. Tāpat prokuratūra izrādījusi satraukumu, ka kopš noziedzīgo darbību izdarīšanas apritējuši 10 gadi un aizdomās turamajam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.

Latvijā un Čehijā veiktas kratīšanas saistībā ar Eiropas tiesībsargājošās institūcijas izmeklēšanu par iespējamu pievienotā vērtības nodokļa (PVN) krāpšanas shēmu 14 miljonu eiro vērtībā, izmantojot lietotu mobilo telefonu importu no ASV un vairākām valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES).

Eiropas Prokuratūru (EPPO) paziņoja, ka pēc kratīšanām Čehijā un Latvijā ir aizturētas piecas personas. Trīs no aizdomās turamajiem aizturēti Latvijā, un turpinās trīs Latvijas pilsoņu izdošanas process Čehijai, informēja EPPO, piebilstot, ka viena persona tika aizturēta Čehijā.

Varasiestādes uzskata, ka aizdomās turētie krāpnieciski piemēroja samazinātu PVN likmi mobilajiem telefoniem, kas importēti no ASV un citām valstīm ārpus ES, nepatiesi apgalvojot, ka ierīču izcelsme ir ES, tādējādi nelikumīgi gūstot labumu no ES PVN peļņas daļas shēmas, kas paredz nodokļu atvieglojumus tikai precēm, kuras jau tikušas pārdotas bloka teritorijā.

Saskaņā ar ES tiesību aktiem mazumtirgotāji var piemērot peļņas daļas nodokļa shēmu, pārdodot lietotas preces, kas iegādātas no privātpersonām ES vai no pārdevējiem, kuri jau ir samaksājuši PVN pilnā apmērā. Šādos gadījumos tālākpārdevējs maksā PVN tikai par peļņas normu - starpību starp pirkuma cenu un tālākpārdošanas cenu -, nevis par pilnu preces pārdošanas cenu.

Kamēr Finanšu ministrija (FM) rosina plašas reformas, meklējot veidus, kā padarīt publiskos iepirkumus Latvijā efektīvākus, viena no būtiskākajām problēmām vairākās nozarēs, īpaši telekomunikāciju, joprojām netiek saukta vārdā – favorītisms.

Publiskajos iepirkumos tas ir klātesošs gadiem – kluss, sistemātisks un finansiāli smags slogs valsts budžetam, uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā. Lai gan FM iniciatīva ir apsveicama, bez konkrētiem pasākumiem favorītisma izskaušanai reformas draud palikt nepilnīgas un godīga konkurence aizvien būs tikai ilūzija. Diemžēl līdz šim nav redzamas izmaiņas, kas liecinātu par reālu vēlmi pārtraukt netaisnīgumu.

Favorītisma ēna telekomunikāciju iepirkumos

Latvijā mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos favorītisms jau ilgstoši ir būtisks šķērslis godīgai konkurencei un efektīvai nodokļu maksātāju naudas izlietošanai. Problēmu pastiprina vairāki faktori, kas padara iepirkumu procesus nepilnīgus un uzņēmējiem nevienlīdzīgus. Pirmkārt, tie ir subjektīvi un manipulējami vērtēšanas kritēriji, piemēram, punktu sistēmas, kas tiek veidotas tā, lai vienam konkrētam pretendentam piešķirtu priekšrocības. Finanšu piedāvājuma “svars” Latvijā bieži vien ir tikai 50 % no gala rezultāta, kamēr Lietuvā un Igaunijā tas ir līdz 100 %, kas mūsu valstī ļauj uzvarēt dārgākajam piedāvājumam, nevis izdevīgākajam, pat ja piedāvāto pakalpojumu kvalitāte ir vienāda.

Nesaimnieciska pieeja prasību izstrādei un piedāvājumu vērtēšanai mobilo sakaru publiskajos iepirkumos ir kļuvusi par noturīgu tendenci, kas ne vien apdraud veselīgu konkurenci, bet arī palielina izdevumus valsts budžetā.

Vaicāsiet, kā dārgākais piedāvājums iepirkumos kļūst par izdevīgāko? Gaužām vienkārši – piedāvājumu salīdzināšanas procesā tiek izmantota punktu vērtēšanas sistēma, kas neņem vērā reālos izdevumus, liedzot pasūtītājiem augstāk novērtēt lētāko piedāvājumu. Šāda pieeja ne vien kropļo konkurenci, bet arī norāda uz vienaldzību pret iespēju saņemt izdevīgāku piedāvājumu.

Ir nākamā gada budžeta pieņemšanas laiks, un ir īstais brīdis atbildēt – cik ilgi vēl valsts sektors turpinās pārmaksāt par dārgiem mobilajiem sakariem, šķērdējot nodokļu maksātāju naudu, ko varētu novirzīt drošībai, veselībai vai sabiedrības labklājības celšanai?

“Matemātiska shēma”, kad uzvar dārgākais

Konkurences padome (KP) par konstatētajiem Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma pārkāpumiem piemērojusi mazumtirgotājam SIA "Maxima Latvija" soda naudu 1,873 miljonu eiro apmērā un uzlikusi vairākus tiesiskos pienākumus, liecina KP publiskotais lēmums.

KP lēmumā teikts, ka "Maxima Latvija" attiecībā uz sadarbību ar piegādātājiem ir piemērojusi negodīgu tirdzniecības praksi gan pirms, gan pēc Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma spēkā stāšanās, kas norāda uz šādas rīcības ilgstošu raksturu.

Tāpat KP konstatējusi, ka "Maxima Latvija" īstenotā negodprātīgā rīcība bija vērsta uz savas konkurētspējas veicināšanu, to panākot uz lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju rēķina.

Saistībā ar konstatētajiem Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma pārkāpumiem "Maxima Latvija" darbībās kompānijai ir uzlikts tiesiskais pienākums attiecībās ar piegādātājiem īstenot nediskriminējošu un godprātīgu attieksmi, tostarp nodrošinot efektīvu, caurskatāmu un izsekojamu sarunu procesu par preču iepirkumu cenām.

Konkurences padome (KP) šajā gadā plānot aktualizēt jautājumus par tirgotāju negodīgu rīcību, tostarp aicinot ražotājus ziņot par šādu tirgotāju rīcību, intervijā norādīja KP Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vadītāja Sanita Uljane.

KP plānojuši vairāk izglītot ražotāju asociācijas par aizsardzības rīkiem, kas ir jau šobrīd iestrādāti Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā.

Likums nosaka, ka piegādātājam ir tiesības iesniegt sūdzību, kā arī likums paredz, ja iesniedzējs ir vērsies pie KP kā uzraugošās institūcijas ar sūdzību un, ja gadījumā, tirgotājs draud konkrētam piegādātājam ar komerciāliem pretpasākumiem vai īsteno tos, tad tiek piemērota atbildība jau kā par negodīgas tirdzniecības prakses īstenošanu.

Lai aktualizētu šo jautājumu, KP šogad plāno tikties ar dažādām asociācijām, lai vairāk informētu par šo jautājumu un akcentētu, ka arī asociācija kā piegādātāja pārstāvis var iesniegt sūdzību, neatklājot konkrēta piegādātāja vārdu, norādīja Uljane.

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.