Eksperti

Nesaimnieciska domāšana ir viens no iemesliem finansējuma problēmām pašvaldībās

Arunas Mickevicius, “Bite Latvija” ģenerāldirektors, 02.07.2024

Jaunākais izdevums

Kāds sakars finansējuma problēmām pašvaldībās ar telekomunikāciju iepirkumiem? No vienas puses, plaši apspriestie finansiālie izaicinājumi Latvijas pašvaldībās ir saistīti ar ierobežotiem resursiem un pamatotu izmaksu pieaugumu dažādās pozīcijās, no otras puses – mēs nevaram ignorēt jau ilgstošu atsevišķu pašvaldību nesaimniecisko pieeju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos, lieki šķērdējot valsts un iedzīvotāju naudu.

Citiem vārdiem sakot, ir pašvaldības, kas, nesaimnieciski organizētu un konkurenci ierobežojošu iepirkumu rezultātā jau gadiem pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem.

Mobilo sakaru pakalpojumi ir pamatvajadzība, lai pašvaldības varētu pilnvērtīgi un efektīvi pildīt savas funkcijas. Latvijā ir trīs mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēji, kas saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas veiktajiem pakalpojumu – zvanu, SMS saziņu un mobilā interneta – kvalitātes mērījumiem – var nodrošināt tos augstā kvalitātē. Tā ir būtiska priekšrocība valsts sektoram, jo konkurence veicina arī izdevīgākas cenas. Šajā ziņā jāuzsver, ka publisko iepirkumu procedūru mērķis ir nodrošināt, ka pašvaldības izvēlas izdevīgāko un labāko piedāvājumu mobilo sakaru pakalpojumu jomā. Tomēr, kāpēc pašvaldības apzināti izvēlas pārmaksāt?

Sistemātiskas problēmas telekomunikāciju iepirkumos

Pašvaldību telekomunikāciju pakalpojumu iepirkumos vērojamas sistemātiskas problēmas, iespējams, atbalstot un veicinot favorītismu, kas rada nepamatotas priekšrocības konkrētam pasūtītāja izraudzītam pretendentam. Piemēram, lai samazinātu dalībnieku skaitu iepirkumā, tiek izvirzītas tādas pamatprasības dalībai kā nodrošināt iespēju izmantot t.s. Multi-SIM funkcionalitāti viesabonēšanā, un kādas specifiskas funkcionalitātes, kas pēc būtības nav būtisks un nepieciešamais sakaru pakalpojums, bet ko visi pretendenti nevar izpildīt. Lai nodrošinātu iepriekš izraudzīta pretendenta uzvaru iepirkumā, kā populārākie vērtēšanas kritēriji, kam tiek piešķirts nepamatoti liels punktu skaits, tiek izmantoti – lielākais bāzes staciju vai klientu apkalpošanas centru skaits vai novecojušie Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas veiktie pakalpojumu kvalitātes mērījumu rezultāti.

Dažu pēdējo gadu pašvaldību izsludināto mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumu rezultātos vērojam, ka pašvaldības bieži vien prioritizē konkrētu operatoru, kas piedāvā augstāku cenu, neskatoties uz iespēju saņemt tādas pašas kvalitātes pakalpojumus no citiem pakalpojumu sniedzējiem, tikai par zemākām cenām. Tā rezultātā pašvaldības pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem, radot sev papildu finansiālo slogu un nelietderīgi tērējot nodokļu maksātāju naudu.

Nesamērīgi dārgi un finansiāli neizdevīgi iepirkumi: pašvaldību piemēri

Spilgts piemērs ir Ropažu novada pašvaldības 2022. gada iepirkums par mobilo sakaru pamatpakalpojumu nodrošināšanu, kur tika izvēlēts teju 10 reizes dārgāks piedāvājums, salīdzinot ar citu pretendentu iesniegtajiem piedāvājumiem. Piemēram, “Bite Latvija” par pieslēgumu piedāvāja 2,21 eiro, savukārt uzvarēja operators, kurš par pieslēgumu piedāvāja 20,90 eiro. Ja visi iesniegtie piedāvājumi atbilst pamatprasībām un nodrošina vienādas kvalitātes pakalpojumu, bet visaugstāko novērtējumu iegūst piedāvājums, kas ir 10 reizes dārgāks, tad jautājums – vai šāda pieeja tiešam nodrošina iespēju saņemt izdevīgu piedāvājumu? Un kur paliek atbildība par racionālu, pamatotu nodokļu maksātāju naudas izlietojumu?

Līdzīgi piemēri ir arī 2023. gadā: Augšdaugavas novada pašvaldības un Jēkabpils novada pašvaldības iepirkumos, kur, neraugoties uz lētākām līdzvērtīgas kvalitātes pakalpojumu alternatīvām, uzvarēja dārgākie piedāvājumi. Cits piemērs ir 2023. gada sākumā noslēdzies Ādažu novada pašvaldības atklāts konkurss par mobilo sakaru nodrošināšanu, kur bāzes staciju skaita kritērija ietveršana novērtējumā padarīja “Bite Latvija” dalību par bezjēdzīgu. Iepirkumā piedalījās viens pretendents, kas uzvarēja ar salīdzinoši dārgu piedāvājumu 17,95 eiro.

Arī 2024. gadā turpinām saskarties ar nesamērīgu pamatprasību dalībai iepirkumos – nodrošināt Multi-SIM viesabonēšanā vairākiem simtiem pieslēgumu, kādēļ nevarējām piedalīties tajos, piedāvājot zemākas cenas. Rodas jautājums, vai pasūtītāji, definējot šādu pamatprasību, tiešam uzskata par būtisku nodrošināt, lai vairākiem simtiem to darbinieku ārvalstu braucienos būtu pieejama papildus ērtība – izmantot mobilos sakarus ar viedpulksteņu starpniecību? Vai tiešam pasūtītāju atbildīgās amatpersonas uzskata, ka šī iespēja ir nepieciešama, lai pasūtītāja darbinieki varētu pildīt savus darba uzdevumus komandējumos? Kad nodrošinām Multi-SIM funkcionalitāti pasūtītājiem, redzam, ka šāda funkcionalitāte praktiski netiek izmantota. Vai tiešam pasūtītāji neredz šīs prasības nesamērīgumu?

Konkurences ilūzija iepirkumos

Tāpat, vai ir pieņemami, ka vairākos iepirkumos piedalījies tikai viens pretendents, un tas arī uzvarējis? Piemēram, Ādažu novada pašvaldības 2023. gadā, Jūrmalas valsts pilsētas un Siguldas novada pašvaldības pērn sludinātajos iepirkumos piedalījies tikai viens pretendents, ar kuru arī noslēgti līgumi par mobilo sakaru pakalpojumu nodrošināšanu. Kā pašvaldība vispār šādos gadījumos spēj izvērtēt saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu? Jo noslēgtie līgumi, kur par vienu pieslēgumu tiek maksāti attiecīgi 17,95 eiro, 12 eiro un 22,50 eiro, ir, nevairīšos teikt, dārgi pakalpojumi.

Nevaru nepieminēt arī šī gada Siguldas novada pašvaldības iepirkumu kā piemēru tam, kā nesaimnieciski domājoša pašvaldība var izveidot finanšu piedāvājumu tā, lai uzvarētu ievērojami dārgāks piedāvājums. Pamatprasības šajā iepirkumā bija pamatā samērīgas, taču finanšu piedāvājuma sadalīšana vairākās apakšpozīcijās radīja iespēju piedāvājumam par 24 eiro uzvarēt piedāvājumu par 7,70 eiro.

Ja pašvaldība vēlas saņemt izdevīgāko piedāvājumu, ir būtiski veicināt konkurenci iepirkuma procesā, panākot, ka piedāvājumus iesniedz vairāki tirgus spēlētāji. Tiklīdz iepirkumos ir iespēja piedalīties vairākiem pretendentiem, notiek cīņa par cenu, taču, ja atlases vai vērtēšanas kritēriji ir formulēti tā, lai varētu startēt un uzvarēt tikai viens konkrēts pretendents, cena pakalpojumam ir daudzkārt lielāka. Tas rada tiešu ietekmi uz pašvaldības budžetu, kas ir kritiski, ņemot vērā finanšu izaicinājumus pašvaldībās.

Paraudzīsimies uz vēl vienu gadījumu, proti, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas šī gada iepirkumu par mobilo sakaru pakalpojumiem, kur “Bite Latvija” būtu startējusi, ja nebūtu kvalifikācijas prasības, kas ierobežo konkurenci, piemēram, prasība nodrošināt Multi-SIM / e-SIM Eiropas Ekonomiskajā zonā jeb Eiropā ārpus Baltijas valstīm pakalpojumu un tā pieejamības nodrošināšanu gan pretendenta tīklā mūsu valstī, gan viesabonēšanā, ko realitātē atbilstoši publiski pieejamai informācijai nodrošina tikai viens mobilo sakaru operators Latvijā. Iepirkuma rezultātā līgums tika noslēgts ar operatoru, kurš piedāvā 11,50 eiro par pieslēgumu, taču, piemēram, “Bite Latvija” piedāvājums būtu bijis starp 3 un 3,5 eiro par pieslēgumu. Šis ir piemērs, kā kvalifikācijas prasības var ierobežot konkurenci un rezultēties augstākās izmaksās pasūtītājam.

Iepirkumu kritēriju izstrādes nozīme

Pašvaldībām un citām iestādēm, kas iepērk mobilo sakaru pakalpojumus, jāpievērš uzmanība iepirkuma prasību, atlases un vērtēšanas kritēriju izstrādei, lai nodrošinātu efektivitāti un godīgu konkurenci. Ir jāvērtē, vai visas noteiktās pamatprasības ir objektīvi pamatotas un atbilst iestādes vajadzībām. Turklāt jāapsver, kādus punktus piešķirt par kritērijiem, kuri paredz sniegt publiski pieejamu informāciju.

Jāuzsver, ka Satiksmes ministrija ir izstrādājusi publisko iepirkumu vadlīnijās mobilo un fiksēto sakaru iepirkumiem, kur skaidroti prasību pretendentiem noteikšanas pamatprincipi, kā arī mobilo un fiksēto sakaru tīkla pakalpojumu pieejamības vērtēšana. Tiesa, lai arī iestāžu vidū ir pozitīvi piemēri, ir virkne pašvaldību, kas tās neievēro, jo vadlīnijas nav obligātas. Arī Konkurences padome ir publiski aicinājusi mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumu atlases un vērtēšanas kritērijos neiekļaut, piemēram, bāzes staciju skaitu, apliecinot, ka tas ierobežo konkurenci, un norādot, ka iepirkumi jāveido tā, lai tie atbilstu godīgas konkurences un vienlīdzīgas attieksmes principiem.

Vairāku gadu griezumā novērojam, ka veidi, kā nodrošināt priekšrocības konkrētam piegādātājam, mainās un attīstās, kas nozīmē, ka sistēma ir jāmaina saknē, nevis jācīnās pret atsevišķām nejēdzībām.

E-katalogs kā racionāls risinājums finanšu resursu optimizēšanai iepirkumos

Nevar noliegt, ka ir jāmeklē risinājumi, kā uzlabot konkurenci tirgū. Šajā ziņā e-kataloga izveide, piedāvājot valsts sektoram iespēju iepirkumos izvēlēties un iegādāties standartizētus mobilo sakaru pakalpojumus, piemēram, balss, SMS un mobilos datus, ir viens no racionāliem risinājumiem. Tas atvieglotu iepirkumu procedūru, nodrošinot vienkāršotu un standartizētu pamatpakalpojumu iegādi, kā arī veicinātu sabiedrības uzticību valsts pārvaldei, nodrošinot optimālu resursu izmantošanu un efektīvāku publisko līdzekļu pārvaldību. Mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumu sistēma, izmantojot e-katalogu, veiksmīgi darbojas citās valstīs, piemēram, Lietuvā, kur svarīgākas pamatprasības ir standartizētas un vienotas, un kā atklāj 2023. – 2024. gadā veiktais KPMG pētījums, tas ļauj pasūtītājiem efektīvāk izmantot iespējas iegūt saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības ar to īpašumā esošajiem meža resursiem nerīkojas saimnieciski, negūstot iespējami lielāko labumu no šo vērtīgo publisko aktīvu pārvaldības, lietderības revīzijā par pašvaldību rīcību ar meža resursiem secinājusi Valsts kontrole.

Revīzijā gūtie pierādījumi liecina, ka revidētajās Alūksnes, Jelgavas, Krāslavas, Saldus un Siguldas novada pašvaldībās kopumā nav informācijas par 63% jeb 5451 hektāru (ha) meža resursiem - nav veiktas meža inventarizācijas. Taču arī inventarizētajās meža platībās 5072 ha netiek pienācīgi veiktas visas meža apsaimniekošanas ciklā paredzētās darbības, piemēram, meža atjaunošana pēc cirsmu izstrādes, jaunaudžu un krājas kopšana, aizsardzība pret kaitēkļu un dzīvnieku bojājumiem, meliorācijas un meža infrastruktūras uzturēšana. Neveicot šīs darbības, pašvaldības samazina meža nākotnes vērtību un iespēju ik gadu gūt ieņēmumus līdz pat 3 438 400 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ir reāls risks piedzīvot sabiedrības veselības pasliktināšanos

Guntars Gūte, Diena, 01.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Nacionālā veselības dienesta lēmuma – samazināt apmaksas tarifu laboratorijām par 25 populārākajiem analīžu veidiem – potenciālajām sekām gan cilvēku veselībai, gan viņu personīgajām finansēm Guntars Gūte sarunājas ar SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāju Stellu Lapiņu

Saprotu, ka no 1. jūnija ir izmaiņas valsts un laboratoriju savstarpējās attiecībās. Gribu lūgt jūs iezīmēt, kādas tieši ir šīs izmaiņas. Un kā tas ietekmēs pacientus?

Šī tēma ir plašāka, jo šīs izmaiņas ietekmēs gan pacientus, gan arī pārējās Latvijā strādājošās laboratorijas. Izmaiņas ir pavisam konkrētas – no 1. jūnija valsts samazina tarifu 25 populārākajiem analīžu veidiem, proti – turpmāk valsts laboratorijām maksās mazāku summu par analīžu veikšanas pakalpojumu. Piemēram, tās ir holesterīna, glikozes, ALAT, pilnās asins ainas analīzes.

Savā gana ilgajā darbā laboratoriju jomā esmu piedzīvojusi vismaz trīs reizes šādas valsts apmaksāto pakalpojumu finansējuma izmaiņas, bet šoreiz finansējuma izmaiņas laboratorijām ir diezgan sāpīgas, jo šāds lēmums bija pilnībā negaidīts, kuram arī zināmā mērā pietrūka garāka ietekmes izvērtējuma, jo šobrīd problēmas ar trūkstošo finansējumu par laboratoriju pakalpojumu apmaksu tiek pārliktas uz laboratorijas pleciem. Laboratorijas gaidīja, ka jau no šā gada 1. janvāra sāks darboties elektroniska sistēma, kurā būtu redzami visi ģimenes ārstu vai ārstu speciālistu veiktie pacientu nosūtījumi analīžu veikšanai, kas attiecīgi ļautu arī Nacionālajam veselības dienestam (NVD) precīzi izsekot katra pacienta informācijai. Taču, tā kā šis modelis netika izstrādāts un ieviests, trūkstošā finansējuma dēļ no 1. jūnija NVD samazina tarifus, tas nozīmē – tā kā, piemēram, mūsu uzņēmums ir ieguldījis diezgan ievērojamas summas laboratorijas automatizācijā un arī jaunu telpu būvniecībā, patlaban mums jādomā, kā kompensēt izdevumus, kas mums radīsies tarifu samazināšanas dēļ. Jo visus pēdējos gadus laboratorijas tarifu pieaugums bija tikai personāla atalgojuma paaugstināšanai, un mēs saprotam, ka personālam atalgojumu samazināt nevaram, īpaši ņemot vērā pašreizējo situāciju Latvijā ar attiecīgās kvalifikācijas darbinieku deficītu. Tādēļ diemžēl izskatās, ka šo izdevumu pieauguma sadaļu nāksies pārcelt uz pacientu maku, tas nozīmē, ka situācija ar pacienta līdzmaksājuma pieaugumu atkal pasliktināsies. Latvija būtībā jau šobrīd ir pirmajā vietā Eiropā pēc pacientu līdzmaksājuma apjoma veselības aprūpes sistēmā, kas patlaban jau ir aptuveni 40%. Līdz ar to šis procents vēl nedaudz pieaugs, neskatoties uz to, ka gan Eiropas Komisija ir aicinājusi un arī pati Veselības ministrija (VM) definējusi, ka mums jātiecas uz pacientu līdzmaksājuma proporcijas samazināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" (PSKUS) lēmumu par līguma pārtraukšanu ar būvkopmāniju SIA "Velve" par PSKUS A2 korpusa būvniecību kompānijai sākts tiesiskās aizsardzības process (TAP), aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Būvkompānijas pārstāvji norāda, ka uzņēmums patlaban saskaras ar finanšu grūtībām segt savas saistības pret apakšuzņēmējiem. Lai "Velve" varētu turpināt uzņēmējdarbību un aizstāvēt savas un apakšuzņēmēju intereses un likumiskās tiesības, 7.maijā Rīgas pilsētas tiesā pēc"Velve" lūguma ir pieņemts lēmums ierosināt TAP lietu.

Kā skaidro kompānijā, TAP mērķis konkrētajā gadījumā ir pasargāt būvkompāniju no tūlītējas kreditoru vēršanās pret uzņēmumu pilnā apmērā, veicinot dzīvotspējīga uzņēmuma atgriešanos ekonomiskajā apritē. "Velve" tiesiskās aizsardzības procesā būs iespēja pabeigt esošos objektus, kā arī risināt jautājumus par savstarpējiem norēķiniem ar PSKUS, lai pēc iespējas nodrošinātu savu un PSKUS objektā iesaistīto apakšuzņēmēju likumiskās tiesības uz samaksu par paveiktajiem darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas plānošanas reģions kopā ar Pierīgas pašvaldībām – Ādažu, Ķekavas, Ropažu un Salaspils – šogad aprīlī uzsāka īstenot granta programmu uzņēmējdarbības atbalstam, paredzot jaunu, subsidētu darbavietu radīšanu remigrantiem vai dodot iespēju remigrantiem izveidot pašiem savus uzņēmumus.

Granta programma Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībām ir piešķirta trīs gadiem: 2024. gadā kopējā granta programmas summa ir 106 tūkstoši eiro, bet 2025. un 2026. gadā tā katru gadu ir plānota ne mazāk kā 80 tūkstošu eiro apjomā.

Šobrīd visas pašvaldības ir izsludinājušas konkursus un dalību tajos var pieteikt remigranti ar savām uzņēmējdarbības idejām un uzņēmumi, kas atbalstītu remigrantu nodarbināšanu.

Ķekavas novada pašvaldība katru gadu līdz 2026. gadam plāno atbalstīt 8 jaundibinātus remigrantu uzņēmumus vai 8 darba vietas remigrantiem savā novadā. Kopējais valsts un pašvaldības līdzfinansējums trīs gados plānots 288 tūkstoši eiro.

Ādažu novada pašvaldībā no 2024. līdz 2026. gadam katru gadu plāno sniegt atbalstu sava uzņēmuma izveidei trīs jauniem uzņēmumiem, katram kopā ar valsts finansējumu paredzot līdz 9000 eiro projekta līdzfinansējumu. 2024. gadā atbalsts plānots 27 tūkstošu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Summus Capital kaļ izaugsmes plānus

Jānis Goldbergs, 15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju holdinga uzņēmums Summus Capital, kas pirms pāris gadiem nopirka tirdzniecības centru Riga Plaza, plāno savu otro obligāciju laidienu, cerot piesaistīt 15 miljonus eiro. Par Igaunijas ģimenes uzņēmuma attīstību līdz biržas emitentam, izaicinājumiem un plāniem sākt darbību Polijā Dienas Biznesam stāstīja Summus Capital valdes loceklis Hanness Pihls (Hannes Pihl).

Pastāstiet īsumā par uzņēmuma pirmsākumiem un ideju, kā arī attīstību līdz 2021. gadam, kad uzņēmums parādījās biržā ar pirmo obligāciju laidienu. Kad nolēmāt kļūt par Baltijas mēroga spēlētāju, un kādi bija galvenie argumenti?

Summus Capital savu darbību uzsāka 2013. gadā kā neliels ģimenes uzņēmums. Mums bija plāns veikt atsevišķas investīcijas Igaunijā, jo saskatījām iespēju sasniegt pievilcīgu investīciju atdevi. Uzņēmums savu pirmo ieguldījumu Igaunijā veica 2014. gadā. Vietējie labi zina, ka vienīgā modernā ēka Tallinas vecpilsētā ir universālveikals De La Gardie. Lindex tur bija un joprojām ir galvenais īrnieks. Tur viss sākās. Jāteic, ka lēmums pirkt toreiz bija pat nedaudz emocionāls, jo mums patika ēkas unikalitāte, lai arī ilgtermiņā redzējām ierobežotu piedāvājumu. 2015. gadā Igaunijā veicām vēl divas lielas iegādes, tostarp nopirkām tirdzniecības centru Auriga. Pēc šīm iegādēm sapratām, ka investīciju izvēle Igaunijā ir ierobežota un ir jāskatās tālāk. Jau 2015. gadā veicām pirmo pirkumu Lietuvā. Mēs iegādājāmies Nordika mazumtirdzniecības parku Viļņā, netālu no IKEA. Turpmāk regulāri darījumi sekoja katru gadu. 2017. gadā ienācām jaunā nekustamā īpašuma segmentā, iegādājoties medicīnas ēku. Stāsts ir ne tikai par medicīnas uzņēmumu birojiem, bet arī par klientu apkalpošanu un veselības pakalpojumiem. Pirkums bija izdevīgs, jo atrašanās vieta nebija centrālais noteikums un citiem bija maza tirgus izpratne par nozari, t.i., šāda biznesa ilgtspēju šaurā sektorā. Šo portfeļa segmentu paplašinājām ar vēl vienu iegādi 2019. gadā. Šodien varu teikt, ka pieprasījums pēc šādām ēkām ir liels – mums ir vismaz pāris piedāvājumu gadā pārdot šāda veida ēkas, kas pielāgotas medicīnas nozarei. Tajā pašā laika posmā mēs Viļņā iegādājāmies arī divas A klases biroju ēkas lieliskā vietā. Ēkas ir pazīstamas kā Park Town, un tās joprojām ir mūsu vadošās investīcijas šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kreditēšanas apjoma sarukums rada nopietnus sabiedrības finanšu atstumtības riskus

Gvido Endlers, AS "4finance" Latvijas reģionālais vadītājs, 24.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas satricinājumi, ko Latvija ir piedzīvojusi pēdējo gadu, laikā sekmējuši to, ka kreditēšanas aktivitāte attiecībā pret tautsaimniecības apjomu valstī ir būtiski sarukusi.

Vēl 2011. gadā izsniegto kredītu atlikums bija tuvu 90% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2023. gada 2. ceturksnī tas veidoja tikai 27.1%. Šobrīd mēs esam nonākuši situācijā, kur viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības problēmām ir finansējuma trūkums, īpaši kreditēšanas jomā. Mēs esam liecinieki kritiski nepietiekamajiem kreditēšanas apjomiem, kas bieži vien kļūst par nepārvaramu šķēršļi lielai sabiedrības daļai piekļūt nepieciešamajiem finanšu resursiem. Šāda situācija rada nopietnus sabiedrības finanšu un sociālās atstumtības riskus, jo stabila piekļuve finansējumam ir svarīga veselīgas tautsaimniecības sastāvdaļa, kas veicina valsts ekonomisko izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, balsīm daloties uz pusēm, šodien atbalstu nesaņēma valdības virzītais Rēzeknes pilsētas domes atlaišanas likumprojekts.

Tomēr par likumprojektu vēl būs jābalso Saeimai. Kā norādīja komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR), balsojums parlamenta sēdē pirmajā lasījumā gaidāms 23.maijā.

Ja parlaments to konceptuāli atbalstīs, pie tā vēl būs jāstrādā visdrīzāk arī otrajā un trešajā lasījumā.

Kā ziņots, plānots, ka ar šo likumu Saeima atlaidīs Rēzeknes domi, ņemot vērā, ka tā ir pieļāvusi "Likuma par budžetu un finanšu vadību", likuma "Par pašvaldību budžetiem" un Pašvaldību likuma pārkāpumus, nenodrošinot likumos noteikto funkciju izpildi un neievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) norāda, ka dome demonstrējusi sistemātisku nekompetenci un veikusi apzināti prettiesiskas darbības, kas saistītas ar pašvaldības 2023.gada budžeta izstrādi, pieņemšanu un izpildi, kā arī 2024.gada budžeta izstrādi un pieņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nodevusi saskaņošanai likumprojektu, kas paredz atlaist Rēzeknes domi un iecelt pagaidu administrāciju.

Likumprojekta anotācijā uzskaitīts plašs juridiskais pamatojums domes atlaišanai. VARAM norāda, ka dome demonstrējusi sistemātisku nekompetenci un veikusi apzināti prettiesiskas darbības, kas saistītas ar pašvaldības 2023.gada budžeta izstrādi, pieņemšanu un izpildi, kā arī 2024.gada budžeta izstrādi un pieņemšanu.

Pārraugošās valsts pārvaldes institūcijas nav guvušas pārliecību, ka pašvaldības finanšu situācija pie esošās domes varētu mainīties. Tas apdraudot pašvaldības autonomo funkciju izpildi un administrācijas darbības nodrošināšanu.

VARAM piedāvā pašvaldībā iecelt pagaidu administrāciju. Tās vadītāja būtu Guna Puce, bet viņas vietnieki - Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektore Iveta Mietule un bijušais Rīgas domes būvvaldes vadītājs Jānis Belkovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darba devēji atzīmes nevērtē – kāda ir ideālā skola?

Aija Bite-Ozere, “Tele2” personāla departamenta direktore, 09.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad, gatavojoties jau 18. “Čē Čē Čempionātam”, kas ir Eiropā lielākais klašu saliedēšanās festivāls, veicām vecāku aptauju par viņu apmierinātību ar skolu un gaidām no tās. Uz jautājumu, kas, viņuprāt, ir svarīgākā skolas funkcija, vairāk nekā puse jeb 54% vecāku* atbildēja, ka skolas galvenais uzdevums ir sagatavot skolēnu tālākai dzīvei un attīstīt skolēnu caurviju prasmes, piemēram, kritiskā domāšana, spēja risināt konfliktus, līderība, prasme strādāt komandā, komunikācijas prasmes u.c.

Tikai aptuveni 10% vecāku uzsvēra atzīmju un dažādu akadēmisko sasniegumu nozīmi.

Tas, ka vecākiem nav svarīgas atzīmes, nebūt nenozīmē, ka viņiem nav svarīgas bērnu zināšanas. Zināšanas ir svarīgas, tikai visticamāk, ka vecākiem vairs nav būtiski, vai bērns kontroldarbā saņem 7 vai 9 balles – galvenais, ka viņam ir izpratne par mācību vielu.

Darba devēji atzīmes nevērtē

Domāju, ka šāds vecāku redzējums ir atbilstošs mūsdienām, jo, arī raugoties no darba devēja pozīcijām, uzņēmējs darba pārrunās neprasīs kandidāta sekmju izrakstu. Darba devējs primāri pārliecināsies, vai kandidāts ir absolvējis kādu mācību iestādi, apspriedīs līdzšinējo profesionālo pieredzi un tālāk jau pārrunu gaitā un ar dažādu testu palīdzību vērtēs citas prasmes, piemēram, kritisko domāšanu, komunikācijas un lēmumu pieņemšanas spējas, prasmi strādāt komandā u.tml., kas ir būtiskas ikdienas darbā. Ja būs nepieciešamas kādas specifiskas tehniskās zināšanas, uzņēmums to darbiniekam iemācīs. Arī mēs, “Tele2”, rīkojamies līdzīgi, piemēram, apmācot jaunos klientu konsultantus un pārdevējus savā pārdošanas akadēmijā “BŪTCamp”, jo Latvijā nav izglītības iestādes, kas tos sagatavo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

ZZ Dats izstrādātā informācijas sistēma atvieglo Šauļu iedzīvotāju ikdienu

Db.lv, 03.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprit pieci gadi, kopš Šauļu pašvaldībā, Lietuvā veiksmīgi darbojas Eiropas pārrobežu programmas ietvaros realizēts projekts “Automatizēta iedzīvotāju un pakalpojumu reģistra informācijas sistēma” (VSIS) – vienoti strādā pašvaldības portāls un mobilā aplikācija.

Projektā sadarbojas Jelgavas un Šauļu pilsētu pašvaldības, un SIA “ZZ Dats” sistēmas kopējā risinājumā šogad realizēs vairākas jaunas iedzīvotājiem noderīgas funkcijas.

“Esam gandarīti, ka Latvijā pašvaldībām izstrādātu sistēmu veiksmīgi izmanto kaimiņos Lietuvā – praktiskā veidā notiek pārrobežu digitālās attīstības transformācija. Tāpat jūtama un arī nākotnē paredzam citu ārzemju pašvaldību interesi par šādu projektu īstenošanu, jo aizvadītajos piecos gados sistēma kaimiņos Lietuvā sevi veiksmīgi pierādījusi. Paredzēts, ka Šauļu iedzīvotāji – VSIS lietotāji, izmantojot tālruņa mobilo lietotni, drīzumā varēs nolasīt arī QR kodu, lai saņemtu kādu no pašvaldības piešķirtajām atlaidēm. Šādi tiks piefiksēta informācija, ko tālāk nodos VSIS. Tur atbilstoši šī informācija tiks uzkrāta, lai nodrošinātu statistiku par Šauļu iedzīvotājiem piešķirtajām atlaidēm, to skaitu. Tāpat būs iespēja no VSIS lejupielādēt atskaiti-statistiku tabulas formātā. Jāatgādina, ka pirms pieciem gadiem Šauļu pilsētas pašvaldībai nebija pieejams nekāds elektronisks administrēšanas rīks iedzīvotāju uzskaitei, kā arī konkrēto iedzīvotāju saistītās informācijas apkopojums no citiem valsts reģistriem, līdz ar to arī iedzīvotājiem centralizēti netika piešķirtas pašvaldības paredzētās atlaides,” komentē SIA “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas dome aicina iedzīvotājus sakārtot ēku pagrabus droša patvēruma veidošanai

Db.lv, 23.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielās talkas laikā, 27.aprīlī, sakopjot un pielāgojot civilās aizsardzības prasībām vairāku pašvaldību ēku pagrabus, Rīgas dome aicina iedzīvotājus sakārtot arī savus ēku pagrabus droša patvēruma veidošanai, informēja pašvaldībā.

Viens no pagrabiem, ko plāno sakārtot pašvaldība, atrodas Rīgas 49.vidusskolā, Krišjāņa Valdemāra ielā 65. Lai informētu par pareizu telpu pielāgošanu un pašvaldības turpmākajām iecerēm, trešdien, 24.aprīlī, plkst.12 skolas sporta kompleksā Krišjāņa notiks preses konference, kurā piedalīsies Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV), vicemēre Linda Ozola (JKP), Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons, Izglītības, kultūras un sporta departamenta vadītājs Ivars Balamovskis, Īpašuma departamenta vadītājs Vladimirs Ozoliņš un skolas direktors Imants Mednis.

Preses konferences laikā būs iespējams apmeklēt ēkas pagraba telpas, kur pašvaldības pārstāvji sniegs ieteikumus pareizai telpu pielāgošanai patvēruma vietas veidošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Uzzini, kā piesaistīt finansējumu savam uzņēmumam vienas dienas pasākumā Kapitāla tirgus akadēmija

Db.lv, 29.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank aicina uzņēmumu īpašniekus un vadītājus, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem, akcijām un obligācijām, uz vienas dienas bezmaksas “Kapitāla tirgus akadēmiju” (turpmāk – akadēmija), kas norisināsies 31. maijā, Rīgā, viesnīcā AC Hotel no plkst. 9.00 līdz 17.00.

Akadēmija ir Signet Bank 2023. gadā uzsākts ilgtermiņa sabiedriskais projekts, kas veiksmīgi īstenots gan Rīgā, gan Latvijas lielākajās reģionālajās pilsētās Liepājā, Cēsīs un 6. jūnijā norisināsies arī Valmierā. Akadēmijas mērķis ir sniegt iespēju vietējiem uzņēmējiem vairot savas zināšanas un gūt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū, vienlaikus iedrošinot izmantot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas.

“Akadēmijā iegūtās zināšanas dod iespēju uzņēmējiem pašiem pieņemt pareizākos un efektīvākos finanšu lēmumus biznesa attīstībai. Kapitāla tirgus pratība – izpratne par plašāku finansējuma pieejamību ļaus ambicioziem Latvijas uzņēmējiem straujāk palielināt biznesa apjomus, audzēt uzņēmumu vērtību, algot kvalificētus darbiniekus. Galu galā ieguvēji būs visi – gan valsts, gan sabiedrība kopumā”, stāsta Roberts Idelsons, “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Aicina Valmieras uzņēmējus uz Kapitāla tirgus akadēmiju, kurā varēs uzzināt, kā piesaistīt finansējumu sava uzņēmuma izaugsmei

Db.lv, 04.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējais kapitāla tirgus turpina attīstīties un pēdējos gados arvien vairāk Latvijas uzņēmumu biznesa attīstībai izvēlas piesaistīt papildu finansējumu ar kapitāla tirgus instrumentiem – obligācijām un akcijām.

Lai arvien vairāk vietējo uzņēmēju uzzinātu par kapitāla tirgus iespējām un izmantotu tā piedāvātās finansējuma iespējas – Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldību un Valmieras Attīstības aģentūru aicina Valmieras novada uzņēmumu īpašniekus un vadītājus uz bezmaksas vienas dienas “Kapitāla tirgus akadēmiju” 6. jūnijā, viesnīcā “Wolmar” no plkst. 9.00 līdz 15.00.

Akadēmijā ar personīgiem stāstiem par to, kā kapitāla tirgus ir palīdzējis uzņēmuma izaugsmei un kādas mācības uzņēmumi guvuši finansējuma piesaistes procesā, dalīsies CleanR grupas valdes locekle Inta Liepa, Banga Ltd valdes loceklis un līdzīpašnieks Raivis Veckāgans, un APF Holdings finanšu direktors Mihails Keziks. Savukārt zināšanās un viedokļos par finansējuma piesaistes procesu kapitāla tirgū, potenciālā emitenta mājas darbiem un investoru gaidām dalīsies tādi eksperti kā Liene Dubava no Nasdaq Riga, Kristiāna Janvare no Signet Bank un Justīne Ignatavičute no Eversheds Sutherland Bitāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kapitāla tirgus aktualitātes, nākotnes tendences un praktiski ieteikumi

Jānis Goldbergs, 26.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumu par Rēzeknes pilsētas domes atlaišanu.

Pieņemtais "Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likums" stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Saskaņā ar Satversmi likumu varēs izsludināt ne agrāk kā desmitā dienā pēc tā pieņemšanas.

Valdība un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šodien Saeimā pieņemto likumu virzīja, pamatojot ar to, ka Rēzeknes dome ir pieļāvusi "Likuma par budžetu un finanšu vadību", likuma "Par pašvaldību budžetiem" un Pašvaldību likuma pārkāpumus, nenodrošinot likumos noteikto funkciju izpildi un neievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.

VARAM norāda, ka dome demonstrējusi sistemātisku nekompetenci un veikusi apzināti prettiesiskas darbības, kas saistītas ar pašvaldības 2023.gada budžeta izstrādi, pieņemšanu un izpildi, kā arī 2024.gada budžeta izstrādi un pieņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: airBaltic obligāciju likme šī brīža situācijā uzskatāma par izdevīgu

LETA, 09.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviosabiedrības "airBaltic" emitēto obligāciju procentu likme ir salīdzinoši augsta, tomēr darījums uzskatāms par šī brīža situācijā izdevīgu un finansējuma piesaiste kompānijai bija kritiski nepieciešama, uzskata aptaujātie finanšu eksperti.

Investīciju baņķieris un "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis sacīja, ka "airBaltic" obligāciju likme ir salīdzinoši augsta, tomēr, ņemot vērā lidsabiedrības un ģeopolitisko situāciju, tā būtu uzskatāma par izdevīgu. Rungainis gaidījis, ka procentu likme varētu būt bijusi vēl augstāka.

"Veiktā obligāciju emisija rāda, ka investori ir gatavi investēt un neuzskata, ka kompānijai būtu maksātnespējas risks. Vienlaikus šī likme norāda, ka riski ir augsti - gan pašas kompānijas riski, gan ģeopolitiskie reģiona riski, gan tūrisma nozares situācija reģionā," teica Rungainis.

Viņaprāt, obligāciju likme varēja būt vēl augstāka, taču valsts iesaiste to iegādē palīdzējusi likmi samazināt. Rungaiņa ieskatā "airBaltic" ir nevis emitējusi piecu gadu obligācijas, bet gan nopirkusi laiku, lai varētu sagaidīt procentu likmju samazināšanos tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Vājās hipotekārās kreditēšanas reģionos iemesls ir zemās nekustamo īpašumu cenas

LETA, 03.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenais iemesls vājai hipotekārās kreditēšanas aktivitātei reģionos ir zemās nekustamo īpašumu cenas, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts un Artūrs Jānis Ņikitins.

Ekonomisti norāda, ka jau pāris gadus hipotekārās kreditēšanas aktivitāte Latvijā bijusi zemākā eirozonā. 2023.gada beigās kopējais hipotekāro kredītu apmērs bija vien 12% apmērā no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir trīs reizes mazāk nekā vidēji eirozonā - 36%.

Vilerts un Ņikitins uzsver, ka Latvijā situācija nebūt nav viendabīga. Pierīgas pašvaldību iedzīvotājiem ir salīdzinoši maz iemeslu būt neapmierinātiem ar hipotekāro kredītu pieejamību - Pierīgā hipotekāro kredītu atlikums ir tuvu eirozonas vidējam rādītājam (30% no reģiona IKP). Turklāt atsevišķos novados, piemēram, Ādažu novadā, šis rādītājs sasniedz pat 56% no novada IKP. Ārpus Rīgas un Pierīgas kaut cik aktīva kreditēšana novērojama galvaspilsētai tuvās pašvaldībās - Ogres, Saulkrastu un Jelgavas novados, kā arī Jelgavas pilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

No 2028.gada Latvija plāno īstenot uz rezultātu vērstu vadības budžeta pieeju

LETA, 14.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2028.gada Latvija plāno īstenot uz rezultātu vērstu vadības budžeta pieeju, kas saskaņota ar attīstības plānošanu un vidēja termiņa plānošanas fiskālajiem noteikumiem, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā un Ministru kabinetā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā.

FM ziņojumā norāda, ka Latvijā budžets, tā struktūra, programmas savu veidolu lielā mērā nemainīgu ir saglabājušas vairāk nekā 20 gadus, bet pa šo laiku ir notikušas būtiskas izmaiņas - ieviesti budžeta elastības instrumenti, ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana. Programmu budžets tika ieviests 1997.gadā, kopš tā laika atsevišķām ministrijām budžeta struktūra pēc būtības nav mainījusies, kā arī dažādiem budžeta resoriem ir dažāda budžeta detalizācija programmās un apakšprogrammās.

Tajā pašā laikā Latvijā un pasaulē notiek mērķtiecīga virzība uz rezultātu vērtēšanas pieeju, un esošais budžeta veidošanas ietvars tam esot administratīvi smagnējs un ierobežojošs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, atsakoties no lielo pilsētu un blakus novadu apvienošanas.

No likuma izslēgtas normas, kas līdz šim paredzēja, ka Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils pilsētu pašvaldības no 2029.gada apvienotos ar blakus novadu vienā pašvaldībā.

Līdz ar to gan minētās pilsētas, gan arī blakus novadi - Augšdaugavas novads, Jelgavas novads, Dienvidkurzemes novads, Rēzeknes novads un Ventspils novads - paliks kā pastāvīgas pašvaldības arī pēc 2029.gada.

Attiecīgos priekšlikumus virzīja gan Zaļo un zemnieku savienības, gan "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, lai gan sākotnēji šāda virzība bija konceptuāli atbalstīta, tomēr vēlāk komisijā konkrēti priekšlikumi netika atbalstīti, balsīm daloties uz pusēm. Savukārt Saeima šodien ar pārliecinošu vairākumu lēma pretēji, atbalstot atteikšanos no šo pašvaldību apvienošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rīgā graustu atjaunošanai netiks piemērots pašvaldības nodoklis, bet jaunu mājokļu būvniecībai - atlaide

Db.lv, 15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes sēdē atbalstīja Rīgas domes saistošos noteikumus "Par pašvaldības nodevu par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību Rīgā", kas nosaka, ka pašvaldība vairs nepiemēros nodevu tādu būvju pārbūvei, kas ar pašvaldības institūcijas lēmumu klasificējas kā vidi degradējošās būves.

Tāpat šie noteikumi nosaka, ka fiziskām personām, kas īsteno jaunu būvniecību ieceres- mājokļu būvniecību-, būs jāmaksā nodeva 50% apmērā.

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks uzver, ka šī ir vēl viena pašvaldības iniciatīva pilsētvides uzlabošanai un iedzīvotāju atbalstam, kas vēlas sakārtot vidi degradējušas ēkas vai būvēt savu privātmāju.

"Pārmaiņas ir nepieciešamas, lai veicinātu pilsētas ilgtspējīgu attīstību, kā arī motivētu rīdziniekus par privātmājas atrašanās vietu izvēlēties Rīgu. Tāpēc šodien domes sēdē tika atbalstīti saistošie noteikumi par pašvaldības nodevu nepiemērošanu degradējošām būvēm un atlaides piemērošanu jaunu mājokļu būvniecībai Rīgā, kas ir solis uz priekšu, lai palīdzētu nekustamo īpašumu saimniekiem atjaunot un sakārtotu graustus, veidot savu dzīvi mūsu pilsētā un uzlabot kopējo Rīgas tēlu, " atzīst Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta ieviešanai Baltijā ir 10-19 miljardu eiro budžeta deficīts, liecina Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotā "Rail Baltica" projekta situācijas izpēte.

Valsts kontrolē (VK) norāda, ka Igaunijai izmaksas kopš 2017.gada ir pieaugušas no 1,35 miljardiem eiro līdz 4,03 miljardiem eiro, Latvijai - no 1,97 miljardiem eiro līdz 9,59 miljardiem eiro, kamēr Lietuvai - no 2,47 miljardiem eiro līdz 10,23 miljardiem eiro.

Ziņojumā norādīts, ka galvenais projekta risks ir neskaidrības par finansēšanas avotiem un finansējuma savlaicīga pieejamība. Tostarp Eiropas Savienības (ES) finansējuma periods beidzas 2027.gadā, un paredzams divu gadu finansējuma pārrāvums laikā, kad notiks aktīvi būvdarbi.

Līdz rudenim cer izdomāt, kur rast finansējumu Rail Baltica projektam 

Valdība 11.jūnijā pēc ilgām diskusijām vienojās par ceļa karti "Rail Baltica" projektam,...

VK norāda, ka ES dalībvalstu sarunas par 2028.-2034.gada Daudzgadu finanšu shēmu sāksies 2025.gadā, un nav zināms, vai Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments vispār tiks turpināts pēc 2027.gada un, cik daudz naudas būs pieejams, ja tas turpināsies, un kāda būs līdzfinansējuma likme.

VK atzīmē, ka atbilstoši ES finansēšanas noteikumiem ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas - aptuveni 500 miljoni eiro gadā - nevar tikt finansētas no ES fondiem, kas nozīmē, ka šie līdzekļi ir jāparedz Baltijas valstu nacionālajos budžetos. Turklāt projekta budžetā nav iekļautas izmaksas, kas saistītas ar dzelzceļa ekspluatācijas sākšanai nepieciešamajiem vilcieniem starptautiskajiem vai reģionālajiem pasažieru pārvadājumiem.

Pēc Satiksmes ministrijas datiem, Baltijā nepieciešami aptuveni 23-25 reģionālie vilcieni, kuru iegādes izmaksas būtu 300 miljoni eiro. VK norāda, ka 2024.gada vasarā neviena no trim valstīm vēl nav sākusi šo vilcienu iepirkumu vai izlēmusi par alternatīvu pieeju.

Finansējuma palielinājums no valstu budžetiem, saņemot valsts aizdevumu, projekta pušu ieskatā ir visreālākā alternatīva finansēšanas iespējām, norāda VK, piebilstot, ka budžeta palielinājums "Rail Baltica" finansēšanai patlaban nav paredzēts nevienā no triju Baltijas valstu budžeta stratēģijām.

Ziņojumā teikts, ka Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Finanšu ministrijas nav tieši iesaistījušās finansējuma piesaistē "Rail Baltica" projekta īstenošanai, un to rīcībā nav aktuālākās informācijas. Piemēram, Latvijas Finanšu ministrija galvenokārt pārrauga Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļu un ar to saistīto valsts līdzfinansējuma izlietojumu, taču līdz 2024.gadam tā joprojām strādāja ar novecojušu projekta budžetu no 2017.gada izmaksu un ieguvumu analīzi, ko iesniedza Satiksmes ministrija.

Tikmēr Igaunijas Finanšu ministrija ir nedaudz vairāk iesaistījusies projektā, taču ministrijas pārstāvji kontroles iestādēm norādījušas, ka viņiem nav aprēķinu no Klimata ministrijas par naudas summu, kas vēl ir nepieciešama projekta pabeigšanai. Arī Lietuvā Finanšu ministrijā norādīts, ka tās rīcībā nav datu no Satiksmes un sakaru ministrijas par to, kāds ir projekta budžeta pieaugums, un aprēķinu, cik līdzekļu vēl nepieciešams projekta īstenošanai.

Lai iekļautu nepieciešamos līdzekļus nākamajās budžeta stratēģijās, Igaunijā Finanšu ministrijai šīs aplēses ir nepieciešamas līdz 2024.gada augustam. Lietuvā Finanšu ministrijā minēts, ka tās rīcībā nav datu no Satiksmes un sakaru ministrijas par to, cik pieaudzis viss projekta budžets, un aprēķinu, cik līdzekļu vēl nepieciešams projekta īstenošanai. Savukārt 2024.gada maijā Latvijas Finanšu ministrijā tika iesniegta valsts budžeta līdzekļu pieprasījums vairāk nekā 2,8 miljardu eiro apmērā, lai īstenotu projekta aktivitātes 2025.-2027.gadā.

VK norāda, ka līdz 2024.gada februārim projektam no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ir piešķirti aptuveni 2,4 miljardi eiro un vēl 2,1 miljards eiro tiek lēsts no pieteikšanās kārtām 2021.-2027.gada Daudzgadu finanšu shēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

VK: Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla izbūvei iztrūkst 570,857 miljoni eiro

LETA, 12.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Centrālās pasažieru dzelzceļa stacijas mezgla izmaksas "Rail Baltica" projektā varētu sasniegt 888 miljonus eiro, no kuriem kopumā patlaban iztrūkst 570,857 miljoni eiro, secināts Valsts kontroles (VK) ziņojumā par "Rail Baltica" Latvijas posma tvēruma izmaiņu pieņemšanas gaitu.

Patlaban ir noslēgts līgums ar izmaiņām par Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla izbūvi 565,148 miljonu eiro vērtībā, pieejamais finansējums ir 317,143 miljoni eiro, kamēr kopējais finansējuma iztrūkums ir 570,857 miljoni eiro, bet finansējuma iztrūkums noslēgtā līguma ietvaros - 248,005 miljoni eiro.

Pēc Satiksmes ministrijā (SM) minētā, patlaban no pieejamā finansējuma Centrālās stacijas mezgla izbūvei iztērēti aptuveni 106 miljoni eiro.

No kopējā pieejamā finansējuma 317,143 miljonu eiro apmērā, 263,508 miljoni eiro ir Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējums, kamēr 53,635 miljoni eiro ir Latvijas finansējums.

VK norāda, ka SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) pasažieru stacijas kopējās izmaksas varētu sasniegt 258,5 miljonus eiro, Rīgas Centrālās pasažieru stacijas pamattrases, tostarp dzelzceļa tilta - 557,9 miljonus eiro, projektēšanas - 34,5 miljonus eiro, bet uzraudzības izmaksas varētu veidot 37,1 miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības tehnoloģiju uzņēmums Edurio ar jaunu finansējuma raundu līdz 2024. gada septembrim plāno īstenot ambiciozu biznesa modeļa maiņu Lielbritānijas tirgū, lai turpinātu izaugsmi un ļautu klientiem straujāk veicināt izglītības kvalitātes attīstību.

Šajā finansējuma raundā piedalījās 10 investori no Latvijas, Lielbritānijas un Austrālijas, un vadošo investīciju veica uzņēmējs Armands Broks. Edurio vērtība ar šo finansējumu ir sasniegusi 5,84 miljonus eiro.

Lai arī Edurio šobrīd jau strādā ar peļņu un pozitīvu naudas plūsmu, lai paātrinātu produkta attīstību, uzņēmums nolēma piesaisīt papildu finansējumu, ko investēt tehniskās komandas izaugsmē.

“Piesaistītais finansējums ļaus mums veikt būtiskas izmaiņas produktā Anglijas tirgum un piedāvāt jaunu pakalpojumu, ar kuru mūsu klienti varēs veikt plašāku aptauju klāstu. Papildus tam sāksim darbu arī pie dziļākas datu analīzes un mākslīgā intelekta risinājumu integrēšanas mūsu produktā,” norāda Edurio līdzdibinātājs Ernests Jenavs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvien paliek neatbildēts jautājums, vai un kad Rail Baltica dzelzceļš tiks uzbūvēts un sāks funkcionēt.

1991. gadā – tātad pirms 33 gadiem – parādījās ideja, kuru varētu raksturot, pārfrāzējot visiem labi zināmas dzejas rindas: «Es celt gribu sliedes visgarākās, ne spēka man pietrūks, ne bail man no kā. Lai putenis plosās, lai ziemelis elš: uz priekšu tik trauksies sliežu ceļš!» Iespējams, sākumā kāds zināja, kāpēc šīs sliedes grib, kam to visu vajag. Iespējams arī, ka saprata, kas un ko darīs. Kas būs pārvadātājs, kas un ko vedīs un cik tālu, turklāt arī – kāpēc. Jo bija, ko vest! Bija cilvēki, un arī kravas bija.

Ar laiku atbildes uz šiem jautājumiem sāka balot un izplēnēja. Kāpēc vajag sliedes, ja var būvēt termināļus? Kāpēc iet uz priekšu, ja tepat uz vietas betonu liet ir rentablāk? Nav tālu jāved! Uz šiem jautājumiem atbildes ir meklējusi Valsts kontrole (VK), turklāt kopā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem. Pēc VK secinājumu publiskošanas Latvijas politiskajā un ierēdnieciskajā vidē sākās savdabīgs process, ko vienkāršoti varētu apzīmēt – lielākā pārsteigtā nezinīša tēlošana.

Komentāri

Pievienot komentāru