Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

2015. gadā preču eksporta kritumā uz Krieviju tikai apmēram trešo daļu jeb 28% veidoja aizliegto produktu eksporta sarukums, t.sk. piena izstrādājumu 11% un zivju produkcijas - 8%. 2016. gadā šī proporcija samazinājās līdz 26% - t.sk., piena izstrādājumiem 0.4%, bet zivju eksporta produkcijai 17%.

Krievijas noteikto sankciju kontekstā visvairāk pieminētās nozares ir piensaimniecība un zivju rūpniecība. 2013. gadā apmēram 11% no piena pārstrādes produktiem tika eksportēti uz Krieviju. Jau, sākot no 2014. gada, piena produktu kopējais eksports sāka sarukt. Neskatoties uz kopējo piena izstrādājumu eksporta kritumu un to, ka sankcijas tika ieviestas 2014. gada augustā, 2014. gadā piena izstrādājumu eksports uz Krieviju pieauga un pārsniedza iepriekšējā gada rādītāju.

Tas saistīts ar faktu, ka 2014. gada sākumā, būtiski palielinājās lielās kaimiņvalsts pieprasījums pēc piena, krējuma, sviesta, siera un biezpiena, kā rezultātā piena pārstrādes produktu eksports uz Krieviju ievērojami pieauga, un pirmajos septiņos mēnešos tas bija gandrīz 3 reizes lielāks nekā 2013. gada attiecīgajā periodā, kompensējot kritumu nākamajos mēnešos pēc embargo. Jā, tieši 2014. gads piena nozarei sāka iezīmēt eksporta tirgus paplašināšanās izredzes Krievijā, paverot iespējas būtiski kāpināt piena produkcijas eksportu, bet sankcijas to nogrieza.

Tomēr vairāk par Krievijas embargo 2014. gadā piena nozari negatīvi ietekmēja globālo piena cenu kritums par 8% salīdzinājumā ar 2013. gadu un vājāks pieprasījums pēc piena produkcijas citās Eiropas Savienības (ES) valstīs. 2015. gadā Krievijas aizlieguma sekām bija lielākais negatīvais devums piena izstrādājumu eksporta kritumā, bet papildus tam piena nozari vēl negatīvi turpināja ietekmēt globālo piena cenu kritums (par 25% salīdzinājumā ar 2014. gadu), kā arī ES piena kvotu sistēmas atcelšana no 2015. gada 1. aprīļa Arī šogad piena izstrādājumu eksporta nedienas turpinājās, jo to nelabvēlīgi ietekmēja gan globālo piena cenu krituma turpināšanās, gan piena izstrādājumu pārprodukcija ES tirgū.

Lai gan piena produktiem ļoti aktīvi tiek meklēti jauni eksporta tirgi, relatīvi nelielie Latvijas ražošanas un eksporta apmēri neļauj cīnīties par labākiem nosacījumiem un izdevīgākām cenām ārējos tirgos. Šā gada astoņos mēnešos piena produktu eksports ir bijis par 7.5% mazāks kā pagājušajā gada attiecīgajā periodā (3. attēls). Jaunu eksporta tirgu apgūšana nenorit tik ātri un sekmīgi, lai nodrošinātu tirgus stabilitāti un ātri spētu kompensēt Krievijas pieprasījuma kritumu piena produktu eksportētājiem. Kā liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais informatīvais ziņojums, laikā no 2015. gada janvāra līdz 2016. gada jūnijam piena produktu eksports tika uzsākts uz 20 jauniem tirgiem, bet ne visi tirgi darbojas aktīvi joprojām. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, tad pozitīvu devumu piena produktu eksportā šā gada 8 mēnešos nodrošināja piena izstrādājumu eksports uz Bulgāriju, Poliju, Čehiju, Beļģiju, Afganistānu, Saūda Arābiju, Rumāniju, Somiju, Jordāniju, Lielbritāniju, Apvienotajiem Arābu emirātiem (AAE), Japānu u.c

Kamēr Latvijas piena izstrādājumu ražotāji pierod pie situācijas un pacietīgi meklē jaunus noieta tirgus, lai kompensētu zudušās iespējas Krievijas tirgū, tām ir pievienojušās arī citas problēmas – zemās cenas un pārprodukcija ES valstīs. Ņemot vērā vājo ES valstu pieprasījumu, arvien vairāk uzņēmēju izvērš savu darbību Āzijas valstu tirgos, tāpat jauni tirgi tiek atrasti Balkānu valstīs un citur Eiropā.

Savukārt zivju rūpniecību visskaļāk skāra 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju. Tomēr jau pirms šī aizlieguma zivju konservu, t.sk. šprotu, eksports uz Krieviju kopš 2013. gada ir samazinājies. Zivju konservu eksporta īpatsvars kopējā Latvijas eksportā ir niecīgs: ap 0.7-0.8%. Vairākus gadus zivju konservu eksports uz Krieviju bija 0.3% no kopējā eksporta, bet jau 2015. gada sākumā – pirms aizlieguma ieviešanas – tas bija sarucis līdz 0.1%. Ņemot vērā niecīgo zivju produkcijas īpatsvaru kopējā eksportā, Krievijas aizliegums būtiski neietekmē kopējo Latvijas preču eksportu, lai gan katra konkrēta uzņēmuma kontekstā zaudējumi, ko radīja Krievijas tirgus zaudēšana, ir bijuši diezgan būtiski.

Latvijas zivju produkcijas ražotāji nelolo ilūzijas par to, ka tuvākajos gados situācija attiecībās ar Krieviju uzlabosies, tāpēc gandrīz visiem zivju pārstrādes uzņēmumiem ir arī citi tirgi ārpus Krievijas un muitas ūnijas valstīm. Latvijas ražotāji zivju produkciju eksportē uz vairāk nekā 50 pasaules valstīm. Šobrīd uzņēmumi piedalās dažādās starptautiskās izstādēs un veic testēšanu savas produkcijas pieprasījumam un noietam arī tādās valstīs kā ASV, Kanāda un pat Austrālija.

Kā liecina ZM sniegtā informācija, kopš 2015. gada sākuma saldētu zivju segmentā eksportētāji pusotra gada laikā mēģinājuši uzsākt eksportu 10 jaunos tirgos, taču tikai Serbijā ir izdevies saglabāt patstāvīgu noietu. Savukārt ar zivju konserviem ir mēģināts iekarot 11 jaunus tirgus, t.sk., Ķīnu, Ēģipti, Honkongu, Makao, Meksiku, Jaunzēlandi, Somāliju u.c., bet tikai 4 valstīs izdevies noturēt pircēju interesi par šo Latvijas produkciju.

Neskatoties uz daudzām problēmām, jaunu noieta tirgu iekarošana turpinās, par ko liecina arī saskaņoties veterinārie sertifikāti: 2015. gadā – 23, arī 2016. gadā 23, t.sk., piena produktiem uz Irāku, Meksiku, AAE, zvejas produktiem uz Melnkalni, gaļai un gaļas produktiem uz AAE, Kosovu, Austrāliju.

Tāpat kā piena nozares uzņēmumiem arī zivju produkcijas eksportā jaunu tirgu apgūšana nenorit ātri un viegli, tomēr, kā liecina statistikas dati, tad zivju izstrādājumu un zivju konservu eksportā gandrīz ir izdevies kompensēt Krievijas tirgus zaudējumu laikā - pēc krituma 2015. gadā par 9%, šā gada astoņos mēnešos zivju produkcijas eksports ir bijis par 11% lielāks nekā pagājušajā gada attiecīgajā periodā.

Līdzās noteiktajām sankcijām pārtikas produktiem preču eksporta izaugsmi negatīvi ietekmēja rubļa vērtības kritums. Kopumā 2014. gada laikā Krievijas rublis zaudēja aptuveni pusi no savas vērtības pret lielākajām pasaules valūtām – dolāru un eiro. Rubļa vērtības kritums komplektā ar augsto inflāciju un augstajām procentu likmēm būtiski samazināja Krievijas iedzīvotāju pirktspēju, kas savukārt negatīvi ietekmēja citu embargo neskartu nozaru darbību – piemēram, no Latvijas eksportējošos farmācijas un tekstilrūpniecības uzņēmumus.

Farmācijas nozare lielā mērā ir orientēta uz eksportu, un būtiskākie noieta tirgi līdz šim ir bijusi Krievija un pārējās Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) bloka valstis, tad Baltijas kaimiņvalstis un citas ES dalībvalstis. Krievijas īpatsvars farmācijas produktu eksportā no 29% 2012. gadā ir sarucis līdz 15% 2015. gadā uz 13% šā gada 6 mēnešos.

Farmācijas produktu eksporta uz Krieviju kritums aizsākās jau 2014. gadā, ko galvenokārt noteica rubļa vērtības straujā samazināšanās. Arī 2015. gadā šīs preču grupas eksports turpināja sarukt. Savukārt šogad farmācijas izstrādājumu eksportā uz Krieviju ir vērojams neliels pieaugums – par 5% vairāk nekā pagājušajā gada pirmajā pusē. Kopumā farmācijas produktu eksports šā gada 1. pusgadā ir pieaudzis par 28% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Tas liecina, ka medikamentu eksportētājiem ir izdevies diezgan veiksmīgi pārorientēties uz citiem tirgiem un paplašināt noietu jau esošajos.

Neskatoties uz ģeopolitiskajiem riskiem austrumu pusē, valūtu kursu svārstībām utt., Latvijas zāļu ražotāji un eksportētāji neapsver iespēju samazināt savu klātbūtni austrumu valstu tirgos, bet cenšas saglabāt apjomus atsevišķās valstīs un palielināt tos citās NVS valstīs.

Tāpat arvien vairāk pūļu tiek ieguldīts, lai apgūtu Centrālās un Rietumeiropas valstu, kā arī Āzijas tirgu. Uzskatāms piemērs ir AS Olainfarm, kurai eksports uz Krieviju savulaik bija 90% no apgrozījuma, tagad tas ir apmēram 38%, un šobrīd Olainfarm produkcija tiek eksportēta uz 40 valstīm, t.sk. pavisam neilgu laiku, bet ar pieaugošiem apjomiem - uz Albāniju, Mongoliju, Tadžikistānu un Turkmenistānu.

Arī otrs lielākais Latvijas farmācijas koncerns Grindeks, pateicoties biznesa diversifikācijas stratēģijai un darbības attīstībai jaunos tirgos, šā gada pirmajā pusgadā panācis pārdošanas apjomu pieaugumu par 20% salīdzinājumā ar 2015. gada attiecīgo periodu. Neskatoties uz to, ka, novērtējot iespējamos valūtas riskus, Grindeks savu darbību Vidusāzijas valstīs šogad ierobežoja, ievērojamākais pārdošanas apjoma pieaugums šā gada pirmajā pusgadā tika sasniegts tajā pašā Krievijā - par 25%, kā arī citās NVS valstīs - Uzbekistānā par 18%, Moldovā par 17% un Turkmenistānā par 15%.

Vēl viena nozare, kas diezgan bieži tiek minēta par upuri valūtas kursa vājumam un Krievijas pieprasījuma kritumam, ir tekstila nozare, kurai Krievija līdz šim ir bijis nozīmīgs noieta tirgus. 2014. gadā Krievija bija ceturtais lielākais eksporta tirgus tekstila izstrādājumiem, bet pieprasījuma krituma rezultātā Krievijas īpatsvars tekstila eksportā samazinājās no 7.4% 2014. gadā līdz 5,1% 2015. gadā, atstumjot Krieviju uz septīto vietu aiz tādām valstīm kā Igaunija, Polija, Zviedrija, Lietuva, Dānija un Vācija.

Te gan derētu atzīmēt, ka tekstila izstrādājumu eksports pagājušajā gadā un arī šogad visvairāk ir cietis no eksporta krituma Igaunijā, kas bija un joprojām ir pirmais lielākais eksporta tirgus Latvijas tekstila izstrādājumiem. Pēc būtiska krituma kopš 2015. gada vidus tekstila eksporta apjomi ir stabilizējušies, t.sk., arī šīs nozares eksports uz Krieviju neturpina samazināties. Pozitīvi, ka arī tekstila nozarē ir uzņēmumi, kas nepadodas grūtsirdībai un apgūst pilnīgi jaunus biznesa virzienus. Piemēram, uzņēmums Lauma Fabrics ir saskatījis jaunas attīstības iespējas ģeotekstila jomā, kas 100% tiks eksportēts uz Poliju, Itāliju, Nīderlandi, Skandināviju un citām Eiropas valstīm.

Nevienam nav noslēpums, ka Latvijas eksporta struktūrā uz Krieviju apmēram 1/3 veido tāda eksporta grupa kā dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis. Tieši alkoholisko dzērienu eksporta samazinājumam (par 125.7 milj. EUR 2015. gadā) ir bijusi vislielākā negatīvā ietekme uz pārtikas rūpniecības ražojumu un arī kopējo eksporta sarukumu uz Krieviju (2. attēls) 2015. gadā. Alkohols nav iekļauts aizliegto preču sarakstā, bet tā eksporta kritumu noteica rubļa vērtības samazināšanās un vājāks pieprasījums, kā arī reeksporta sarukums. Samazināšanos alkoholisko dzērienu noietam Krievijas tirgū eksportētājiem šogad ir izdevies kompensēt ar dzērienu realizācijas pieaugumu citos tirgos – pārsvarā alkohola eksportu uzņēmēji ir spējuši kāpināt jau esošajos noieta tirgos.

Saistībā ar zaudēto Krievijas tirgu piena izstrādājumiem un zivju produkcijai vairākkārt ir izskanējis Ķīnas vārds. Tradicionālie eksporta produkti, kas ceļo uz Ķīnu, ir koksne (40-45% no kopējā eksporta uz Ķīnu), elektriskās iekārtas un elektroierīces (11-15%), minerālprodukti (10-16%), varš un vara izstrādājumi (~10%) un mēbeles (~3%).

No lauksaimniecības izstrādājumiem galvenais produkts, ko Latvija pastāvīgi eksportēja uz Ķīnu, ir mellenes - 2014. gadā šis produkts veidoja 84% no visu lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta vērtības.

Pēdējo divu gadu laikā eksportā uz Ķīnu ir parādījušies arī citi pārtikas un lauksaimniecības produkti, t.sk., piena un zivju izstrādājumi. 2015. gada maijā ir uzsākts Latvijas arī piena produktu (saldējuma) eksports uz Ķīnu. Pagaidām gan piena un zivju produkcijas īpatsvars eksportā uz Ķīnu ir ļoti mazs, bet tam ir tendence palielināties. Ķīnas milzīgais tirgus piedāvā plašas izaugsmes iespējas, un vairāku uzņēmumu saņemtā sertifikācija piena un zivju produktu tirgošanai Ķīnas tirgū ir radījusi labvēlīgu augsni piena eksporta attīstībai.

Uzņēmēji, kas jau ir veikuši iestrādes Ķīnas tirgus apguvē, atzīst, ka Ķīna Latvijai ir pilnīgi jauns un specifisks tirgus pārtikas jomā, turklāt iekļūšana Ķīnas tirgū nav vienkārša, jo jāņem vērā vietējās tradīcijas un biznesa vides specifika, kas būtiski atšķiras no Eiropas, tāpēc ieiešana šajā tirgū nav un nebūs viegla vai ātra, ko apliecina arī statistikas dati, kas neuzrāda strauju eksporta pieaugumu uz Ķīnu.

Īstermiņā labākus rezultātus Ķīnas tirgū ir izdevies uzrādīt zivju konservu eksportam, kas šā gada astoņos mēnešos ir bijis par 67% lielāks salīdzinājumā ar visu pagājušo gadu kopā. Arī piena produktu eksports uz Ķīnu ir palielinājies, bet lēnāk kā zivju produkcijai. Uz Ķīnu sertificētajiem Latvijas uzņēmumiem atļauts eksportēt sierus, piena pulveri, krējumu un saldējumu. Ķīnā gan pagaidām mūsu pienu un sieru patērē piesardzīgi, tādēļ piena pārstrādātājiem jāveido specifiski produkti tieši Ķīnas tirgum.

Par cerīgas sadarbības un piena produkcijas eksporta iespējām liecina atsevišķu uzņēmumu paustais viedoklis masu medijos. Piemēram, par taustāmiem rezultātiem Ķīnas tirgus iekarošanā jau var lepoties Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums Food Union, kas pēc saldējuma eksporta uzsākšanas ir veicis otro secīgo soli Ķīnas tirgus iekarošanā.

Sākot no šā gada jūnija, paralēli saldējuma eksportam Food Union ir uzsācis regulāru piena eksportu uz Ķīnu, nostiprinot savas pozīcijas Šanhajas veikalos. Nākamgad uzņēmums plāno eksporta portfeli paplašināt vēl ar jogurta, krēmsiera u.c. piena produktu eksportu. Tāpat "Food Union" šogad ir ielicis pamatakmeni savai rūpnīcai Ķīnā, ko plānots pabeigt 2017. gada jūnijā. Tas nākotnē varētu pozitīvi atspoguļoties arī piena izstrādājumu eksportā, jo rūpnīcai būs nepieciešamas izejvielas.

Kā liecina dati, tad pusotra gada laikā lauksaimniecības un pārtikas produktu eksports uz Ķīnu ne tuvu nav sasniedzis tādus apjomus, kādi ir zaudēti eksportā uz Krieviju. 2015. gadā lauksaimniecības un pārtikas produktu eksports uz Ķīnu pieaudzis tikai par 0.8 milj. eiro, bet 2016. gada 8 mēnešos – par 16 tūkstošiem eiro, kas ne tuvu nekompensē šo pašu preču grupu kritumu eksportā uz Krieviju – attiecīgi par 74 miljoniem eiro 2015. gadā un 19 miljoniem eiro 2016. gada 8 mēnešos.

Līdz ar to varam secināt, ka Ķīnas tirgus nav plāksteris, ar kuru Latvijas ražotāji ātri varētu aizstāt Krievijas un citos noieta tirgos zaudētās eksporta iespējas. Turklāt lielākajai daļai Latvijas pārtikas uzņēmumu ražošanas jaudas nav pietiekami lielas, lai spētu eksportēt produktus masu lietošanai pietiekamā daudzumā uz lieliem tirgiem.

Tomēr viens no veidiem, ko jau vairāki uzņēmumi ir uzsākuši, lai iekarotu Ķīnas tirgu, ir specializēšanās inovatīvos produktos un jaunu nišas produktu rašanās. Ņemot vērā ekoloģiskās un kvalitātes problēmas industriālajās valstīs, t.sk., Ķīnā, patērētāji arvien vairāk pievēršas veselīgam dzīvesveidam. Latvijas ražotāji šajā jomā ir labā pozīcijā, lai šo tendenci izmantotu un ilgtermiņā nodrošinātu pastāvīgas eksporta iespējas Ķīnā un citās Āzijas valstīs.

Latvijas ārējās tirdzniecības saites ar Krieviju kļūst arvien vājākas - Krievijas īpatsvars Latvijas kopējā preču eksportā ir ievērojami sarucis - no 11.6% 2013. gadā līdz 6.9% 2016. gada 8 mēnešos.

Krievijas īpatsvara sarukumam Latvijas eksportā ir bijuši vairāki iemesli: Krievijas noteiktais embargo pārtikas izstrādājumiem, Krievijas rubļa vērtības būtiskais kritums un pieprasījuma samazināšanās Krievijas tirgū. Tāpēc eksportā uz Krieviju kritums ir novērojams gandrīz visās preču grupās.

Lai gan Krievijas noteikto sankciju negatīvā ietekme lauksaimniecības un pārtikas preču eksportā šogad ir samazinājusies un neveicina papildu kritumu sankciju skarto preču eksportā, pagaidām lauksaimniekiem nav izdevies pilnībā kompensēt zudušās eksporta iespējas Krievijas tirgū. Līdz ar Krievijas tirgus zaudēšanu ir pieaugusi arī konkurence citos partnervalstu tirgos, un diezgan bieži uzņēmēju un ekonomistu komentāros izskan vārds krīze… Tomēr vairākkārt jau dzirdēts, ka vārdu krīze ķīniešu valodā raksta ar diviem hieroglifiem, no kuriem pirmais nozīmē briesmas, bet otrais – iespējas/izdevība. Tāpēc būtiski ir atcerēties, ka jebkura (ekonomiskā vai politiskā) krīze ir vēl viens stimuls valstīm, nozarēm un uzņēmumiem veidot jaunus darbības modeļus - ne tikai mēģinot izdzīvot, bet uzlabojot savu konkurētspēju. Kā teica mūsu revolucionārais dzejnieks Rainis: Pastāvēs, kas pārvērtīsies!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību liecina, ka preču eksporta vērtība šā gada jūlijā bija vien par 0,3% zemāka nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī, norāda Finanšu ministrija.

Pašreizējos Covid-19 pandēmijas apstākļos, kad ārējā tirdzniecība un ekonomiskā aktivitāte visā pasaulē ir būtiski sarukusi, šādu Latvijas preču eksporta sniegumu var vērtēt kā apmierinošu. Turklāt mēneša griezumā Latvijas preču eksporta vērtība otro mēnesi pēc kārtas uzrāda būtisku pieaugumu, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi jūnijā eksportam palielinoties par 8,0%, bet jūlijā – par 7,3%. Tas nozīmē, ka Covid-19 krīzes dziļākais punkts ir aiz muguras un būtisks preču eksporta samazinājums turpmākajos mēnešos nav sagaidāms.

Pozitīvi vērtējama Eiropas Savienības (ES) uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma uzlabošanās par turpmāko ekonomikas attīstību. Pamatojoties uz Eiropas Komisijas datiem, ekonomikas sentimenta indekss ES, kas aprīlī uzrādīja spēcīgu kritumu, kopš jūnija uzrāda noturīgu augšupvērstu dinamiku. Tomēr ES uzņēmēju un patērētāju noskaņojums vēl nav sasniedzis šā gada marta līmeni, kas bija pirmais mēnesis, kad daudzas valstis izsludināja ārkārtējo stāvokli un bija ieviesti stingri ierobežojumi saistībā ar koronavīrusa infekcijas uzliesmojumu. Lai arī ekonomikas konfidence gan Latvijā, gan ES pakāpeniski uzlabojas, tā joprojām ir būtiski zemākā nekā pirms šīs krīzes, norāda FM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vājš ārējais pieprasījums turpina negatīvi ietekmēt preču eksporta izaugsmi

Finanšu ministrija, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējo tirdzniecību šā gada oktobrī liecina, ka preču eksports turpina balansēt uz krituma robežas.

Preču eksporta vērtība 2019. gadā oktobrī bija vien par 0,5% lielāka nekā pirms gada. Fiksētais eksporta kāpums novembrī atspoguļo eksporta attīstību 2019. gadā kopumā, jo desmit mēnešos preču eksporta vērtība palielinājās vien par 0,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, pretstatā 10,5% pieaugumam 2018. gada attiecīgajā periodā. Vājo eksporta attīstību šogad lielā mērā ietekmē vājš ārējais pieprasījums, kas atspoguļojas caur ievērojami zemāku ekonomikas attīstību Eiropas Savienībā (ES) nekā iepriekšējos gados.

Novembrī ir pieejami dati par ekonomikas izaugsmi ES šā gada trīs ceturkšņos, kas liecina, ka ES ekonomikas attīstība sabremzējās līdz 1,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, kamēr vēl 2018. gada attiecīgajā periodā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums bija 2,1%. Ekonomikas attīstību negatīvi ietekmē ārējā pieprasījuma kritums globālās tirdzniecības saspīlējumu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Viedoklis: Bez investīcijām Latvijas eksportam virs ūdens noturēties būs grūti

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 11.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada septembrī salīdzinājumā ar augustu preču ārējās tirdzniecības apgrozījums pieauga par 4.2%. Mēneša laikā, pieaugot eksportam par 9.8%, bet importam samazinoties par 0.5%, preču tirdzniecības bilance būtiski uzlabojās, un importa pārsniegums pār eksportu septembrī samazinājās līdz 87.1 milj. eiro. Gada laikā preču eksporta un importa vērtība bija mazāka attiecīgi par 2.7% un 3.2%.

Septembrī salīdzinājumā ar augustu visstraujāko kāpumu sezonalitātes ietekmē uzrādīja augu valsts produktu eksports, ko nodrošināja rapšu sēklu, svaigu un kaltētu pākšaugu eksporta pieaugums. Mēneša laikā pieaudzis arī pārtikas produktu (t.sk. alkoholisko dzērienu eksports uz Krieviju), koksnes izstrādājumu, mehānismu un elektroiekārtu, ķīmiskā rūpniecība ražojumu, dzelzs un tērauda izstrādājumu, kā arī mēbeļu eksports.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, preču eksports ir sarucis par 1.6%. Negatīvi preču eksporta izaugsmi ietekmējis minerālproduktu, elektroiekārtu un elektrisko ierīču, dzelzs un tērauda, vilnas, optisko u. tml. mērierīču eksporta kritums, savukārt pārējo preču grupu eksports ir uzrādījis nelielu pieaugumu vai saglabājis iepriekšējā gadā sasniegto eksporta līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Koksnes produktu eksportā lielākais kritums kopš 2009. gada

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš, 09.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksports 2019. gada novembrī gada griezumā samazinājās par 6,9%. Vēl lielāks kritums (-8,9%) bija pērn jūnijā. Taču vēl pirms tam tik liels vai lielāks eksporta kritums bija 2016. gada janvārī jeb pirms gandrīz četriem gadiem. Lai arī precīzi neizmērāmā, bet skaidri nojaušamā reeksporta ietekme ārējās tirdzniecības datu stāstu par Latvijas ekonomiku padara neskaidrāku, šodienas dati ietver svarīgus signālus, kas liek kļūt vēl nedaudz piesardzīgākam par mūsu ekonomikas perspektīvām tuvākajā nākotnē.

Novembris bija nelabvēlīgs mēnesis eksportētājiem arī svarīgās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs. Vācijas eksports novembrī gada griezumā samazinājās par 2,9% (imports samazinājās par 1,6%). Igaunijā eksports kritās pat par 10%, viens no izskaidrojumiem tur ir krasais elektrības ražošanas kritums. Saskaņā ar Nīderlandes Ekonomikas pētniecības biroja aprēķiniem, pasaules tirdzniecība gada griezumā samazinājusies kopš pērnā jūnija, tai skaitā oktobrī par 2,1%.

Ārējās tirdzniecības datu sūtītie signāli par Latvijas ekonomiku ir diezgan aptuveni, visbiežāk redzam to, ko jau nojaušam jebkurā gadījumā, taču šie skaitļi ļauj precizēt priekšstatu par notiekošo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FM: Ārējais pieprasījums nodrošina spēcīgu eksporta pieaugumu

Dienas Bizness, 09.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augošais ārējais pieprasījums, ko nosaka uzlabojumi pasaules, īpaši Eiropas Savienības ekonomikā, turpina atspoguļoties Latvijas ārējās tirdzniecības datos, norāda Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

Pēc straujas eksporta izaugsmes maijā, Latvijas preču eksporta vērtība šā gada jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūniju uzrādīja vēl spēcīgāku pieaugumu, sasniedzot 12,2%. Tādējādi 2017.gada pirmajā pusgadā kopā preču eksports palielinājās par 10,3%.

Ministrijā skaidro, ka jūnijā eksporta izaugsmes pamatā bija vairāku preču kategoriju eksporta vērtības pieaugums. Metāli un to izstrādājumi ar eksporta izaugsmi 41,7% apmērā nodrošināja lielāko devumu kopējā preču eksporta pieaugumā šā gada jūnijā. Īpaši strauji palielinājās dzelzs un tērauda eksporta apjomi - par 2,1 reizi, ko ietekmēja šo preču straujais kāpums arī importa pusē.

Gandrīz tikpat lielu devumu eksporta kopējā izaugsmē jūnijā sniedza lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta pieaugums. Šīs preču kategorijas eksporta vērtība šā gada jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 25,7%. Pieaugumu lielā mērā nodrošināja alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksporta kāpums par 38,5%, par ko liecina šogad vērojamais dzērienu ražošanas apjomu kāpums Latvijā. Vērtības ziņā lielākie alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksporta pieaugumi tika fiksēti uz Krieviju (par 7,9 milj. eiro jeb par 45,7%), uz kuru tiek eksportēta vairāk nekā puse no kopējā dzērienu eksporta, kā arī Nīderlandi, Poliju un Ukrainu. Jāatzīmē, ka ļoti straujš pieaugums reģistrēts dzērienu importa datos - šā gada jūnijā, salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi gadu iepriekš, dzērienu importa vērtība pieauga par 88,3%. Tāpat, no pārtikas un lauksaimniecības precēm strauju izaugsmi uzrādīja arī zivju un vēžveidīgo, kā arī piena un to izstrādājumu eksports - par 54,7% un 30,8% attiecīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

EM: Augot ārējam pieprasījumam, palielināsies arī ienākumi no eksporta

Dienas Bizness, 12.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2018.gada janvārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 18,1%, mērenāk pieauga imports – par 7,9%. Līdz ar to būtiski uzlabojās tirdzniecības bilance, norāda Ekonomikas ministrija.

Janvārī eksporta vērtību pozitīvi ietekmēja straujš mehānismu un ierīču eksporta pieaugums. Būtiski pieauga arī dzelzs un tērauda, kā arī koksnes un tās izstrādājumu eksports. Savukārt eksporta vērtības samazinājumi bija vērojami farmācijas produktu, stikla un tā izstrādājumu, kā arī krāsu un laku eksporta grupās.

2018.gada janvārī preču eksporta vērtība uz ES valstīm pieauga mērenāk nekā kopējais eksports – par 10,3%. Būtiski eksports pieauga uz Igauniju, Zviedriju, Lietuvu un Somiju, bet samazinājās uz Nīderlandi.

Janvārī eksports pieauga arī uz NVS valstīm – par 9,9% (tai skaitā uz Krieviju – par 3,2%), kas raksturo ekonomiskās situācijas stabilizēšanos reģionā. Ievērojami eksports pieauga uz Ukrainu un Uzbekistānu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, jūnijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 1,4%. Savukārt preču imports samazinājās straujāk - par 5,2%.

Līdz ar to arī tirdzniecības deficīts ir mazāks nekā pirms gada, secina Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.

Lai arī daļā eksporta preču grupu jūnijā atjaunojās izaugsme, tā nespēja pilnībā kompensēt eksporta samazinājumu. Gada griezumā būtiski samazinājās sauszemes transportlīdzekļu, graudaugu produkcijas, kā arī koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtība. Savukārt, pieauga elektroierīču un elektroiekārtu, kā arī farmācijas produktu eksporta vērtības palielinājums. Pieauga arī citu ķīmiskās rūpniecības preču eksports.

Jūnijā preču eksporta vērtība uz ES valstīm samazinājās par 1%. Eksports samazinājās uz Spāniju (graudaugi), Igauniju (naftas produkti, transportlīdzekļi) un Vāciju (piena produkti, gaisa kuģi, to daļas un elektroierīces un elektroiekārtas). Savukārt eksports pieauga uz Poliju (dzelzs un tērauds) un Nīderlandi (eļļas augu sēklas un gaļas izstrādājumi).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Latvijai vēl stāvs kalns kāpjams

Žanete Hāka, 08.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijā recesija ir beigusies, un līdz ar to visas Baltijas jūras reģiona valstu ekonomikas aug, bet izaugsme ir pieticīga, liecina Swedbank Baltijas jūras indeksa apskatā iekļautā informācija.

Indeksa rādījums Latvijai ir nedaudz samazinājies. Sniegums ir labāks nekā Polijai un Krievijai, bet tas atpaliek gan no reģiona vidējā, gan no Igaunijas un Lietuvas sasniegtā. Populisma vēsmu pieaugums pasaulē palielina protekcionisma draudus, kas negatīvi ietekmēs Latvijas ilgtermiņa izaugsmi. Uz eksportu balstīts izaugsmes modelis joprojām ir vienīgais modelis, ar kura palīdzību Latvija var sasniegt ilgstoši strauju un ilgtspējīgu izaugsmi. Latvija atgūstas no tirdzniecības plūsmu krituma uz Krieviju un apgūst jaunus tirgus Eiropas Savienībā un citur pasaulē. Preču cenu kāpums pasaulē un ārējā pieprasījuma uzlabošanās palīdzēs eksportam augt nedaudz straujāk nākamajos gados. Tomēr eksporta izaugsmei nepieciešamas strukturālās reformas un konkurētspējas stiprināšana, kur Latvijai vēl ļoti stāvs kalns kāpjams, norāda Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ārējais pieprasījums – kas tas ir un ko dara

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, 21.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik pa brīdim izskan ziņas, ka eksports audzis ārējā pieprasījuma dēļ vai iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi stiprinājis ārējais pieprasījums. Kas īsti ir ārējais pieprasījums? Lai tas nebūtu tikai skaists vārdu virknējums, vēlos nedaudz vairāk pastāstīt par ārējā pieprasījuma būtību, novērtēšanu un izmantošanas iespējām.

Latvija ir maza un atvērta ekonomika, kuras iekšzemes izaugsmi lielā mērā ietekmē eksporta veikums. Domājot par eksportu, svarīgi ir ne tikai, ko uzņēmumi Latvijā māk un spēj saražot, bet arī, kas būs šo preču un pakalpojumu noieta tirgi. Jāspēj ne tikai saražot, bet arī pārdot. Šeit eksporta attīstībā lielu lomu spēlē ārējais pieprasījums.

Ārējais pieprasījums raksturo preču un pakalpojumu daudzumu, ko ārvalstu patērētāji kādā noteiktā laika periodā pie noteikta cenu līmeņa spēj un vēlas iegādāties. Šis pieprasījums tiek sadalīts starp attiecīgajā valstī pašu saražoto un to, ko piedāvā šīs valsts tirdzniecības partnervalstis. Ja pieprasījums strauji aug kādā attālā valstī, uz kuru Latvijas uzņēmēji neeksportē vai eksportē maz, piemēram, Brazīlijā, uzņēmējs var mēģināt paplašināt noieta tirgus, bet tas prasa laiku, turklāt ne vienmēr ir ekonomiski izdevīgi. Vismaz īstermiņā, visticamāk, lielos apmēros preces uz turieni no Latvijas nevedīsim. Savukārt, ja pieprasījums pieaug Lietuvā, Igaunijā vai Zviedrijā, tas jau ir pavisam cits stāsts un reāls potenciāls Latvijas ražotājiem, kas ir gatavi eksportēt uz šīm valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem jūnijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 8,2%. Būtisko eksporta kritumu jūnijā noteica mehānismu eksporta samazinājums uz ASV, kas veidoja gandrīz pusi no visa eksporta samazinājuma. Savukārt, preču imports saruka vēl straujāk – par 11,9%, norāda Ekonomikas ministrija.

Bez mehānismiem un ierīcēm jūnijā eksporta vērtība samazinājās arī koksnes un tās izstrādājumu, kā arī dzelzs un tērauda grupās. Saruka arī graudaugu, farmācijas produktu un elektroierīču un iekārtu eksports. Savukārt pozitīvi eksportu ietekmēja eļļas augu sēklu un pārtikas rūpniecības ražojumu eksports.

2019. gada jūnijā preču eksporta vērtība uz ES valstīm samazinājās par 1,9%. Eksports samazinājās uz Poliju (minerālie produkti, koksne uc. ), Zviedriju (koksne un mēbeles) un Vāciju (koksne un mehānismi), savukārt pieauga uz Igauniju (minerālie produkti un transportlīdzekļi), Spāniju (graudaugi) un Lietuvu (tabaka).

Jūnijā eksports samazinājās arī uz NVS valstīm – par 5,5%. Eksporta vērtība samazinājās uz Krieviju (mehānismi un farmācijas produkti) un Uzbekistānu (farmācijas produkti), savukārt būtiski pieauga uz Baltkrieviju (optiskās ierīces) un Kazahstānu (mehānismi).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,5 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 3,5 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 2,6 %, savukārt importa vērtība pieauga par 8,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Maijā Latvija eksportēja preces 1,07 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,43 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada maiju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā sarūkot no 45,4 % līdz 42,8 %.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 11,63 miljardus eiro – par 576,8 miljoniem eiro jeb 5,2 % vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 5,2 miljardus eiro (palielinājums par 107,2 milj. eiro jeb 2,1 %), bet importa – 6,43 miljardus eiro (pieaugums par 469,6 milj. eiro jeb 7,9 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada maijā salīdzinājumā ar 2018. gada maiju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 3,2 % mazāka, bet importa par 12 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 2,2 %, bet importa – pieauga par 3,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārējās tirdzniecības aktivitātes kritums visā pasaulē saistībā ar Covid-19 pandēmiju turpina negatīvi ietekmēt Latvijas preču eksportu, norāda Finanšu ministrija.

Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējo tirdzniecību šā gada maijā liecina, ka preču eksporta vērtība veidoja 906,1 milj. eiro, kas bija par 2,3% zemāka nekā aprīlī un par 16,8% zemāka salīdzinājumā ar pērnā gada maiju.

"Covid-19 pandēmijas negatīvā ietekme tieši uz preču eksportu ir atspoguļojusies nedaudz ar novēlošanas, jo koronavīrusa izplatība pirmām kārtām ietekmēja pakalpojumu sektorus, it īpaši pasažieru pārvadājumus, izmitināšanas, ēdināšanas un izklaides pakalpojumus, par ko liecina arī statistiskie dati," skaidro ministrijā.

Šā gada martā, kad jau vairākās pasaules valstīs bija noteikti stingri ierobežojumi koronavīrusa izplatības mazināšanai, Latvijas preču eksporta vērtība bija iepriekšējā gada līmenī, neuzrādot pandēmijas ietekmes pazīmes. Savukārt, pakalpojumu eksporta vērtība jau martā būtiski samazinājās, kopumā par 13,8%, kritumam palielinoties aprīlī līdz 30,5% salīdzinājumā ar pērna gada martu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,42 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 5,1 % vairāk nekā 2017. gada septembrī, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 1,0 %, bet importa vērtība bija par 10,3 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Septembrī Latvija eksportēja preces 1,03 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,38 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada septembri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 45,4 % līdz 42,8 %.

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 20,49 miljardus eiro – par 1,75 miljardiem eiro jeb 9,3 % vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 9,05 miljardus eiro (palielinājums par 695,0 milj. eiro jeb 8,3 %), bet importa – 11,44 miljardus eiro (pieaugums par 1,06 miljardiem eiro jeb 10,2 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2018. gada septembrī salīdzinājumā ar 2017. gada septembri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 4,5 % un importa par 17,6 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 3,4 %, bet importa – pieauga par 2,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksperte: Eiropā gaidāmās vēlēšanas var iedragāt patērētāju noskaņojumu Latvijas lielākajos eksporta galamērķos

Žanete Hāka, 11.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada februārī eksporta preču vērtība bija par 5.7% augstāka nekā gadu iepriekš. Pieaugums ir lēnāks, nekā redzējām pērnā gada nogalē un šī gada janvārī, tomēr joprojām ļoti labs, uzskata AS Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece.

Pērn kopumā preču eksporta vērtība samazinājās par 0.3%, turpretim šī gada pirmajos divos mēnešos vidējais pieaugums pārsniedza 9%.

Lielāko devumu eksporta izaugsmē februārī (gada griezumā) nodrošināja pārtikas un lauksaimniecības produktu eksports, galvenokārt dzērieni, ķīmisko produktu un minerālproduktu, kā arī transportlīdzekļu eksports. Kopš pērnā gada decembra strauji aug dzērienu eksports uz Krieviju, ko pozitīvi ietekmē rubļa vērtības pieaugums attiecībā pret eiro. Statistikas dati rāda, ka pērnā gada nogalē atsākās preču eksporta vērtības kāpums uz Krieviju. Šī gada pirmajos divos mēnešos eksports uz šo galamērķi ir vidēji audzis par gandrīz 50% gada griezumā. Vislielāko devumu izaugsmē sniedz dzērienu, kā arī mehānismu un mehānisko ierīču eksports.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ārvalstu tiešās investīcijas 4. ceturksnī Latvijā ieplūdušas 380 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 08.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz ārējā pieprasījuma vājināšanos un lauksaimniecības produktu eksporta kritumu, pērn 4. ceturksnī preču un pakalpojumu bilance uzrādīja minimālu pārpalikumu, ko lielā mērā veicināja noturīga pakalpojumu tirdzniecības bilance un vājāka preču importa izaugsme.

Taču ārvalstu tiešo investīciju investoru peļņa noteica sākotnējo ienākumu konta deficītu, kas kopumā 4. ceturksnī tekošā konta bilancē lika veidoties 75.5 milj. eiro deficītam (0.9% no iekšzemes kopprodukta (IKP)).

2018. gadā kopumā tekošā konta bilances deficīts bija 283 milj. eiro jeb 1.0% no IKP.

Preču bilances deficīts (-7.1% no IKP) 4. ceturksnī bijis mazāks nekā gadā vidēji. Taču to noteica mazāk straujš eksporta nekā importa pieauguma tempa kritums. Preču eksportā 4. ceturksnī turpinājās jau iepriekš novērotās tendences. Galvenais izaugsmes virzītājs bijis kokmateriālu eksports, kas turpinājis vienmērīgi strauju izaugsmi gada garumā, bet negatīvo devumu pienesa lauksaimniecības produktu eksporta vērtības sarukums, kas ievērojami pieauga tieši 4. ceturksnī. Starp citām preču grupām jāizceļ mehānismu un elektroierīču eksports, kas pēc vājāka snieguma 3. ceturksnī gada pēdējos trīs mēnešos atkal uzrādījis spējīgu izaugsmi (11.8% gada laikā), kā arī ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksporta vērtības pieaugums gada izskaņā (13.8%). Arī preču importā 4. ceturksnī lielākoties turpinājušās gada gaitā iezīmējušās tendences, ko virzīja gan noturīgs iekšzemes patēriņš, gan arī investīciju aktivitāte. Importa vērtības pieauguma temps kopš iepriekšējā ceturkšņa gan nedaudz krities, bet tas skaidrojams ar lielo minerālproduktu importa apmēru (ko ietekmēja arī pasaules naftas cenu kāpums) iepriekšējā periodā, citas lielās pozitīvo devumu preču grupas (satiksmes līdzekļi, metāli, koksne u.c.) nemainījās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jūnijā preču ārējās tirdzniecības apgrozījums teju 20% lielāks nekā pērn

Dienas Bizness, 09.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,15 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 19,2% vairāk nekā 2016. gada jūnijā, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 12,2% un importa vērtība – par 25,1% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Jūnijā Latvija eksportēja preces 920,3 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1,23 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 42,8% (2016. gada jūnijā – 45,5%).

Šī gada pirmajā pusgadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 12,02 miljardus eiro – par 1,31 miljardu eiro jeb 12,3% vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 5,39 miljardus eiro (palielinājums par 501,5 milj. eiro jeb 10,3%), bet importa – 6,62 miljardus eiro (pieaugums par 810,6 milj. eiro jeb 13,9%).

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2017. gada jūnijā, salīdzinot ar 2016. gada jūniju:

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Oktobrī preču ārējās tirdzniecības apgrozījums audzis par 10,3%

Rūta Lapiņa, 11.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,31 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 10,3 % vairāk nekā 2016. gada oktobrī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 9,7 % un importa vērtība – par 10,9 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Oktobrī Latvija eksportēja preces 1,07 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,24 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 46,4 % (2016. gada oktobrī – 46,7 %).

Šī gada desmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 20,95 miljardus eiro – par 2,41 miljardu eiro jeb 13,0 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 9,33 miljardus eiro (palielinājums par 814,8 milj. eiro jeb 9,6 %), bet importa – 11,62 miljardus eiro (pieaugums par 1,6 miljardiem eiro jeb 16,0 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās 2017. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2016. gada oktobri eksporta vērtība bija par 7,0 % lielāka un importa – par 8,4 %, bet, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksports samazinājās par 1,5 % un imports – par 6,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Septembrī ievērojami uzlabojusies ārējās tirdzniecības bilance

Žanete Hāka, 09.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada septembrī salīdzinājumā ar augustu Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās palielinājās par 4,2 %, preču eksporta vērtībai pieaugot par 9,8 %, savukārt importa vērtībai sarūkot par 0,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Septembrī Latvija eksportēja preces 953,6 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1,04 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 47,8 % (augustā – 45,4 %).

Šā gada deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 16,37 miljardus eiro – par 548,6 milj. eiro jeb 3,2 % mazāk nekā 2015. gada atbilstošajā periodā. Tostarp eksporta vērtība veidoja 7,47 miljardus eiro (samazinājums par 125,3 milj. eiro jeb 1,6 %), bet importa – 8,9 miljardus eiro (samazinājums par 423,3 milj. eiro jeb 4,5 %).

Svarīgākās izmaiņas eksportā septembrī, salīdzinot ar augustu: mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports palielinājās par 17,6 milj. eiro jeb 13,1 %, pārtikas rūpniecības ražojumu eksports pieauga par 14,9 milj. eiro jeb 21,8 %, augu valsts produktu eksports palielinājās par 14,8 milj. eiro jeb 16,1 %, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports pieauga par 13,9 milj. eiro jeb 23,5 %, koka un koka izstrādājumu eksports palielinājās par 13,9 milj. eiro jeb 9,9 %, parasto metālu un to izstrādājumu eksports samazinājās par 1,9 milj. eiro jeb 2,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,04 miljardus eiro

Rūta Cinīte, 11.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,04 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 14,4 % vairāk nekā 2016. gada jūlijā, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 6,9 % un importa vērtība – par 20,5 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Latvija eksportēja preces 858,2 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1,18 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 42,1 % (2016. gada jūlijā – 45,1 %).

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 14,06 miljardus eiro – par 1,58 miljardiem eiro jeb 12,6 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 6,25 miljardus eiro (palielinājums par 551,1 milj. eiro jeb 9,7 %), bet importa – 7,82 miljardi eiro (pieaugums par 1,03 miljardiem eiro jeb 15,1 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās šā gada jūlijā salīdzinājumā ar 2016. gada jūliju eksporta vērtība bija par 7,0 % lielāka un importa – par 19,9 % lielāka, bet salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš eksports samazinājās par 1,4 % un imports samazinājās par 3,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eksperts: Būs labi, ja šis gads kopumā Latvijas eksportā būs pa nullēm vai nelielos plusos

Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists, 11.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā Latvijas eksportā fiksēts pirmais nozīmīgais eksporta pieaugums šogad un salīdzinājumā ar pērno gada attiecīgo periodu preču eksports audzis par 4,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Tas ir straujākais eksporta pieaugums kopš pērnā gada septembra, lai gan eksporta pozitīvais pieaugums daļēji saistīts ar reeksportu un no tā izrietošu importa kāpumu par 2,9%. Tomēr eksporta pieaugums vērojams arī Latvijā ražotajām precēm, tādēļ, saliekot kopā šodienas pozitīvos eksporta datus ar jaunākajiem rūpniecības un mazumtirdzniecības izaugsmes rādītājiem, jāsecina, ka Latvijas ekonomikā maijs ir bijis pozitīvākais mēnesis pēdējo 2-3 ceturkšņu laikā.

Maijā, kā jau ierasts iepriekšējos mēnešos, kopējo eksporta pieaugumu visvairāk veicināja koksnes un koka izstrādājumu eksports, kas maijā salīdzinājumā ar pērnā gada maiju palielinājās par 15,1%. Tāpat no Latvijā ražotajām precēm maijā audzis arī graudaugu (+76,2%), dzelzs izstrādājumu (+22,1%) un mēslošana līdzekļu (+265,7%) eksports.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Preču eksports vēl turas pretī izaicinājumiem

Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece, 09.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnijā preču eksports eiro izteiksmē atgriezās pie divciparu izaugsmes, pieaugot par 10.7%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Eksporta izaugsmi visbūtiskāk veicināja mehānismu un mehānisko ierīču, graudaugu, kā arī koka un tā izstrādājumu eksports.

Šī gada pirmajā pusē preču eksports ir palielinājies par teju 10%, kas tikai nedaudz atpaliek no spēcīgā 11% pieauguma tempa pērn. Tomēr šogad straujāk augošās ražotāju cenas eksportētajai produkcijai liek domāt, ka apjomu kāpums ir sabremzējies nedaudz vairāk. Šādus signālus sūta arī apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi, kas šogad aug lēnāk. Sabremzējuma redzamākie iemesli ir darbaspēka trūkums un augstā jaudu noslodze mājās, kā arī lēnāka ekonomikas izaugsme ārējos tirgos. Tomēr, neskatoties uz nedaudz lēnāku izaugsmi, preču eksporta sniegums arvien ir vērtējams kā ļoti labs.

Preču importa vērtība jūnijā pieauga par 7.9%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Galvenais dzinulis bija mehānismu un mehānisko ierīču imports. Daļa produkcijas gan, visticamāk, bija paredzēta reeksportam, par ko liecina arī būtisks eksporta kāpums šajā preču grupā. Ja skatāmies uz gada pirmo pusi importā kopumā, tad pieaugums bija ap 8% līdzīgi kā jūnijā. Tai pat laikā kapitālpreču importā vērojams kritums. Tas liek domāt, ka uzņēmumi kopumā vēl arvien kūtri investē jaunās iekārtās, riskējot ar savu konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,42 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 0,9 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 3,1 %, bet importa vērtība samazinājās - par 0,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Jūlijā Latvija eksportēja preces 1,04 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,38 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 42 % līdz 43 %.

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 16,25 miljardus eiro – par 356,7 miljoniem eiro jeb 2,2 % vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā.

Eksporta vērtība veidoja 7,22 miljardus eiro (palielinājums par 47,3 milj. eiro jeb 0,7 %), bet importa – 9,03 miljardus eiro (pieaugums par 309,4 milj. eiro jeb 3,5 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 1,5 % un importa par 6,7 % mazāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 1,6 % un importa – par 3,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,66 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 13,3 % vairāk nekā 2017. gada oktobrī, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 6,8% un importa vērtība par 18,8% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Oktobrī Latvija eksportēja preces 1,16 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,50 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada oktobri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 46,2 % līdz 43,6 %. Šī gada pirmajos desmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 23,16 miljardus eiro – par 2,08 miljardiem eiro jeb 9,9 % vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā periodā.

Eksporta vērtība veidoja 10,22 miljardus eiro (palielinājums par 780,4 milj. eiro jeb 8,3 %), bet importa – 12,94 miljardus eiro (pieaugums par 1,30 miljardiem eiro jeb 11,1 %). Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2018. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2017. gada oktobri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 5,1 % un importa par 16,0 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 0,4 % un importa – par 5,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru